PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas standartizācijā ir iesaistīti ražotāji, publiskā sektora iestādes un citas ieinteresētās personas, kas brīvprātīgi sadarbojas sistēmā, kuras pamatā ir atklātuma, pārredzamības un konsensa princips. Eiropas rūpniecībā standarti apkopo konkrētu jomu paraugpraksi, koncentrējot iesaistīto dalībnieku kopīgās zināšanas.

Nākotnē Eiropas standartizācijai būs izšķiroša loma daudzās un dažādās jomās, aptverot plašāku loku nekā līdz šim — no atbalsta Eiropas konkurētspējas uzlabošanai, patērētāju tiesību aizsardzības, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuves iespēju uzlabošanas līdz cīņai pret klimata pārmaiņām. Lai nekavējoties reaģētu uz vajadzībām, kas rodas visās jomās, būs vajadzīga vispārēja, iekļaujoša, efektīva un tehniski moderna Eiropas standartizācijas sistēma. Šīs sistēmas pamatā būs pašreizējās sistēmas stiprās puses, bet tai būs jābūt arī elastīgai un jāspēj risināt nākotnes problēmas, tiklīdz tās radīsies.

Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020” [COM(2010) 2020] Komisija ir uzsvērusi, ka jāuzlabo Eiropas standartu noteikšanas metode un standartu izmantošana, lai Eiropas starptautiskie standarti būtu samēroti ar Eiropas rūpniecības ilgtermiņa konkurētspēju un svarīgu politikas mērķu sasniegšanu tādās jomās kā e-pārvaldība, e-veselība un e-pieejamība.

Eiropas Parlaments 2010. gada 21. oktobrī pieņēma ziņojumu par Eiropas standartizācijas nākotni [A7-0276/2010], kurā norādīts, ka, pārskatot Eiropas standartizācijas sistēmu, būtu jāsaglabā tās daudzie veiksmīgie elementi, jānovērš nepilnības un pareizi jālīdzsvaro Eiropas, nacionālā un starptautiskā dimensija. Ziņojumā turklāt atzīts, ka svarīgs faktors, kas veicina inovāciju un konkurētspēju jo īpaši IKT nozarē, ir sadarbspēja.

Komisija 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos”, starp divpadsmit pamatdarbībām, kas līdz 2012. gada beigām ES iestādēm jāpieņem, ir Eiropas standartizācijas sistēmas attiecināšana uz pakalpojumiem.

· Vispārīgais konteksts

Standarti un standartizācija ir ļoti efektīvi ES politikas instrumenti. Lai gan standartu un standartizācijas labvēlīgā ietekme uz Eiropas ekonomiku ir daudz plašāka, tos izmanto kā politikas instrumentus, lai cita starpā nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tīklu un sistēmu sadarbspēju, jo īpaši IKT jomā, augstu aizsardzības līmeni patērētājiem un videi, vairāk inovācijas un labāku sociālo iekļautību.

Digitalizētā sabiedrībā standarti ir nepieciešami, lai nodrošinātu tīklu un sistēmu sadarbspēju, jo īpaši IKT jomā. Digitāli orientētā sabiedrībā IKT risinājumus izmanto visās ekonomikas nozarēs, un tie ir kļuvuši par mūsu ikdienas daļu. IKT risinājumiem, lietojumprogrammām un pakalpojumiem būtu jāspēj savstarpēji komunicēt, jābūt sadarbspējīgiem. Sadarbspējas nodrošināšanai vajadzīgi standarti.

Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus darbībā. Eiropas standarti aizstāj nacionālos standartus, kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus šķēršļus iekšzemes tirgū.

Šajā regulā standarti ir iedalīti divās grupās: Eiropas standarti, ko izstrādā pēc Komisijas pieprasījuma, pamatojoties uz t. s. „pilnvaru”, saskaņā ar kuru Eiropas standartizācijas organizācijām jāsagatavo standarti, un citi Eiropas standarti, kurus izstrādā pēc citu dalībnieku (uzņēmumu, nacionālo standartizācijas institūciju, citu ieinteresēto personu utt.) iniciatīvas.

Šajā priekšlikumā ir risinātas trīs galvenās problēmas.

1. Strauji mainīgā pasaulē un sabiedrībā, jo īpaši nozarēs, ko raksturo ļoti īsi ražojumu aprites un izstrādes cikli, standarti nedrīkst atpalikt no straujās tehnoloģiju izstrādes. Dažas ieinteresētās personas apgalvo, ka viss pēc Komisijas pieprasījuma izstrādāto Eiropas standartu sagatavošanas process ir pārāk gauss. Lēna standartizācijas procesa galvenās negatīvās sekas ir tādas, ka turpina pastāvēt konfliktējoši nacionālie standarti, kas var radīt tehniskus šķēršļus piegādes ķēdē vai šķēršļus tirdzniecībā, ja nacionālos standartus izmanto kā protekcionistisku instrumentu. Citas sekas ir tādas, ka, nepastāvot saskaņotiem standartiem, uzņēmēji nevar izmantot attiecīgo standartu, lai pamatotu pieņēmumu par atbilstību, un tiem ir jāparāda atbilstība pamatprasībām saskaņā ar piemērojamajos ES tiesību aktos noteikto atbilstības novērtēšanas moduli. Abos gadījumos uzņēmumi nevar izvairīties no izmaksām, ko rada iekšējā tirgus sadrumstalotība vai atbilstības novērtēšanas procedūras. Konfliktējoši nacionālie standarti vai saskaņotu standartu trūkums paaugstina darījumu izmaksas un preču vienības izmaksas, jo uzņēmumiem jāražo atšķirīgas preču partijas. Lai šajā situācijā ātri izstrādātu tehniskās specifikācijas un nodrošinātu starptautisku sadarbspēju, ražotāji veido neformālus standartizācijas kanālus.

2. Daudzas ar standartiem un standartizāciju saistītas problēmas skar MVU. Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka standartizācijas darbībās jo īpaši Eiropas līmenī MVU kopumā nav pietiekami pārstāvēti. Turklāt standarti bieži ir saistīti ar iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vides un citām sabiedriskās politikas jomām. Lai gan standartiem sabiedrībā ir svarīga loma, ES standartizācijas procesā nav pietiekami integrēts ieinteresēto sabiedrības pārstāvju viedoklis. Lai risinātu problēmu, ko rada MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju nepietiekama pārstāvība standartizācijas darbībās, organizācijas, kuras pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus, saņem finansiālu atbalstu. Atbilstības kritēriji šo dotāciju saņemšanai, to izmantošanas nosacījumi un pieejamā finansiālā ieguldījuma veidi ir ļoti dažādi. Dažas organizācijas saņem dotācijas pasākumiem, bet citām piešķir arī darbības dotācijas. Vissliktākās sekas, ko rada MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju nepietiekama pārstāvība, izpaužas to nespējā ietekmēt procesu.

3. IKT jomā daudzus standartus, kas nodrošina sadarbspēju, izstrādā nevis ESI, bet citas standartu izstrādātājas organizācijas (turpmāk „pasaules forumi un konsorciji”). Konkrēts piemērs ir standarti, kas saistīti ar internetu un globālo tīmekli. Tradicionālās standartizācijas organizācijas neaptver IKT jomu galvenokārt šauri specializētu zināšanu trūkuma dēļ, tāpēc pašlaik liela daļa no globālā IKT standartizācijas darba notiek ārpus oficiālās Eiropas un starptautiskās standartizācijas sistēmas. Pašlaik publiskajā iepirkumā, kam jāatbilst Direktīvas 2004/18/EK prasībām, uz forumu un konsorciju standartiem var atsaukties tikai izņēmuma gadījumā. Tā kā minētie standarti neietilpst nevienā no to standartu grupām, uz kuriem publiskā sektora iestādes var atsaukties uzaicinājumos uz konkursiem, piesardzīgas publiskā sektora iestādes uz tiem neatsaucas. Sekas ir tādas, ka IKT, ko tās iepērk, var nebūt sadarbspējīgas ar IKT, kuras iepērk citas iestādes. Šīs grūtības publiskā sektora iestādēm bieži traucē noteikt savu IKT stratēģiju un arhitektūru, tostarp organizāciju pārrobežu sadarbspējas jomā.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Ar šo priekšlikumu daļēji aizstāj Direktīvu 98/34/EK un atceļ Lēmumus Nr. 1673/2006/EK un 87/95/EEK.

· Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Ar šo iniciatīvu īsteno stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Inovācijas Savienība” [COM(2010) 546], „Rūpniecības politika” [COM(2010) 614] un „Eiropas digitalizācijas programma” [COM(2010) 245] un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” [COM(2011) 21]. Ar to īsteno arī Aktu par vienoto tirgu [COM(2011) 206], kā arī Stratēģiju invaliditātes jomā; (2010–2020) [COM(2010) 636]. Tā ir daļa no Komisijas 2011. gada darba programmā iekļautās stratēģiskās iniciatīvas.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisija 2009. un 2010. gadā rīkoja divas vispārējas sabiedriskās apspriešanas un 2010. gadā organizēja konkrētākas apspriešanas, kurās piedalījās dalībvalstu iestādes, Eiropas standartizācijas organizācijas, nacionālās standartizācijas institūcijas, ieinteresēto personu organizācijas un forumi un konsorciji. 2009. gadā tika pieņemta baltā grāmata „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība”.

Šīs regulas pamatā ir arī neatkarīgu ekspertu grupas darbs: Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas speciālistu grupā (EXPRESS) darbojās 30 eksperti, kas pārstāvēja Eiropas, nacionālās un starptautiskās standartizācijas organizācijas, ražotājus, MVU, NVO, arodbiedrības, akadēmiskās aprindas, forumus un konsorcijus un ES dalībvalstu publiskā sektora iestādes. EXPRESS 2010. gada februārī iesniedza Eiropas Komisijai ziņojumu „Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai — redzējums 2020. gadam”.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Atbildes uz apspriešanā uzdotajiem jautājumiem, baltā grāmata „IKT standartizācijas modernizēšana Eiropas Savienībā. Turpmākā virzība”, EXPRESS ziņojums „Standartizācija konkurētspējīgai un inovatīvai Eiropai — redzējums 2010. gadam” un Eiropas Parlamenta ziņojums ir galīgo izraudzīto politikas risinājumu pamats.

Atklāta apspriešana notika internetā no 2010. gada 23. marta līdz 21. maijam. Komisija saņēma 483 atbildes. Rezultāti ir pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/public-consultation/index_lv.htm.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

· Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā un tā kopsavilkumā sniegts pārskats par dažādiem risinājumiem.

Efektivitātes, lietderības un konsekvences kritērijam atbilst tikai apvienotie politikas risinājumi 1.A (Eiropas standartu izstrādes termiņi) un 1.C (pārredzamas un vienkāršotas saskaņoto un citu Komisijas pieprasīto Eiropas standartu izstrādes procedūras), 2.C (nostiprināt MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizāciju stāvokli ESI, paredzot darbības dotāciju piešķiršanas iespēju) un 3.B (atsauces uz forumu un konsorciju standartiem publiskajā iepirkumā). Tāpēc šie četri risinājumi ir šā priekšlikuma pamatā.

Komisija veica darba programmā paredzēto ietekmes novērtējumu, par kuru ziņojums ir pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/policies/european-standards/index_lv.htm.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto pasākumu kopsavilkums

1. Nacionālo standartizācijas institūciju sadarbība kļūs pārredzamāka.

2. Publiskajā iepirkumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē jomās, kur nav Eiropas standartu, kur Eiropas standarti nav ieviesti tirgū vai kur šie standarti ir novecojuši, būs iespējams izmantot citu organizāciju izstrādātus standartus, ja šie standarti atbildīs kritēriju kopumam, kura pamatā ir PTO starptautisko standartizācijas procesu principi.

3. Tiks uzlabota plānošana: Komisija izstrādās gada darba programmu, kurā būs norādītas Eiropas standartizācijas prioritātes un vajadzīgās pilnvaras.

4. MVU un ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem vajadzētu būt labāk pārstāvētām Eiropas standartizācijā, turklāt tiks nodrošināts finansiālais atbalsts organizācijām, kas pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus.

5. Komisijas un ESI administratīvā sloga mazināšana, piemēram, paredzot iespēju ievērojami vienkāršot vienreizējos maksājumus, skaidri nodalot tos no faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas. Šis priekšlikums ir nākamais solis ceļā uz sistēmu, kuras pamatā ir veiktspēja, pamatojoties uz saskaņotu rādītāju un mērķu (izlaides un rezultātu) noteikšanu. Šāds mērķis varētu būt standartizācijas procesa ātrums un efektivitāte.

6. Lai gan Eiropas standartus jau plaši izmanto tādās jomās kā transports un loģistika, pasta pakalpojumi un elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi, brīvprātīgajiem Eiropas standartiem ir bijusi mazāka nozīme, atbalstot vienotā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanu. Tāpēc šā priekšlikuma darbības jomā ir iekļauti pakalpojumu standarti, lai Komisijai dotu pilnvaras pieprasīt Eiropas pakalpojumu standartu izstrādi un daļēji segt šīs izstrādes izmaksas.

· Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ.

Eiropas standartizācija atbalsta Eiropas tiesību aktus, ar kuriem izveido iekšējo tirgu un palīdz uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Standartu saskaņošana Eiropas līmenī ļauj novērst tehniskos šķēršļus tirdzniecībā, kurus varētu radīt konfliktējoši nacionālie standarti. Tāpēc ar standartizāciju Eiropas līmenī saistītās problēmas jārisina Eiropas līmenī.

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar ES rīcību šādu iemeslu dēļ.

Mērķi nodrošināt iekšējā tirgus darbību, samazinot tādus šķēršļus ES iekšējā tirdzniecībā, kuru cēlonis ir dažādi nacionālie ražojumu standarti nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc saskaņā ar subsidiaritātes principu problēmas mēroga un seku dēļ šķita lietderīgi to sasniegt ES līmenī.

Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus darbībā. Ar Eiropas standartiem aizstāj nacionālos standartus, kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus šķēršļus iekļūšanai citas valsts iekšzemes tirgū. Saskaņotie standarti nodrošina ražojumu atbilstību ES tiesību aktos izklāstītajām pamatprasībām. Atbilstība Eiropas saskaņotajiem standartiem garantē ražojumu vajadzīgo drošuma līmeni. Tomēr saskaņoto standartu izmantošana joprojām ir brīvprātīga, un ražotāji var izmantot jebkurus citus tehniskos risinājumus, kas apliecina, ka to ražojumi atbilst pamatprasībām.

Subsidiaritātes apsvērumu dēļ ietekmes novērtējuma procesā atteicās no vairākiem neleģislatīviem risinājumiem — sīkāk tas raksturots ietekmes novērtējumā.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Priekšlikums attiecas tikai uz standartizācijas funkcionēšanu Eiropas līmenī un uz nacionālo standartizācijas institūciju sadarbību, lai izvairītos no konfliktējošiem nacionālajiem standartiem.

Šis priekšlikums nerada papildu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, dalībvalstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm un iedzīvotājiem.

· Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments ir regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

Ierosināto risinājumu, kā arī vienkāršošanas dēļ nav jāgroza dalībvalstu tiesību akti. Šis instruments attiecas tikai uz Eiropas standartizācijas organizācijām, nacionālo standartizācijas institūciju sadarbību, MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizāciju iesaisti Eiropas standartizācijā un uz Komisiju. Tāpēc šajā gadījumā direktīva nebūtu piemērots instruments.

Juridiskajam instrumentam vajadzētu būt vispārēji piemērojamam, jo īpaši tai daļai par forumu un konsorciju standartu izmantošanu iepirkumos, kurai vajadzētu būt tieši piemērojamai visās dalībvalstīs. Turklāt juridiskajā instrumentā būtu iekļauti vairāki pienākumi, kas būtu tieši piemērojami Eiropas standartizācijas organizācijām, nacionālajām standartizācijas institūcijām, organizācijām, kuras Eiropas standartizācijā pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus, un Komisijai. Tādēļ piemērotākais juridiskais instruments ir regula. Alternatīvi risinājumi nebūtu pietiekami izvirzīto mērķu sasniegšanai.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz budžetu ir izklāstīta finanšu pārskatā.

5. Papildu informācija

· Vienkāršošana

Priekšlikumā paredzēta tiesību aktu vienkāršošana.

Standartizācija tiks attiecināta arī uz pakalpojumiem. Finanšu pārvaldība tiek vienkāršota. Sīkāku informāciju skatīt turpmāk.

Priekšlikums ir iekļauts Komisijas caurviju programmā par ES acquis atjaunināšanu un vienkāršošanu un tās darba un likumdošanas programmā ar atsauci 2010/ENTR/0021.

· Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esoši tiesību akti.

· Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ir ietverta pārskatīšanas klauzula.

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, tādēļ tas būtu jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

· Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

Šā priekšlikuma mērķis ir pārskatīt un apvienot:

1. Padomes Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikācijas jomā, atceļot gandrīz visus tā (novecojušos) noteikumus un ieviešot jaunu sistēmu, kas publiskā iepirkuma jomā ļauj izmantot IKT standartus, kurus izstrādā organizācijas, kas nav Eiropas standartizācijas institūcijas;

2. Direktīvu 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (visi šīs direktīvas panti, kas attiecas uz paziņošanu par tehnisko noteikumu projektiem, ir ārpus šā priekšlikuma darbības jomas, un tos negroza), izmantojot šādus pasākumus: Eiropas sadarbība standartizācijā tiks attiecināta arī uz pakalpojumiem, nacionālo standartizācijas institūciju sadarbība kļūs pārredzamāka, MVU un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji būs labāk pārstāvēti Eiropas standartizācijā, un tiks nodrošināts finansiālais atbalsts organizācijām, kas pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus;

3. Lēmumu Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu. Šā lēmuma galvenie principi netiks grozīti, bet atbilstīgi ierosinātajai jaunajai Finanšu regulai tiks ieviesti šādi jauni noteikumi: operatīvo dienestu un Eiropas standartizācijas institūciju administratīvā sloga mazināšana, piemēram, paredzot iespēju ievērojami vienkāršot vienreizējos maksājumus, skaidri nodalot tos no faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas. Šis priekšlikums ir nākamais solis ceļā uz sistēmu, kuras pamatā ir veiktspēja, pamatojoties uz saskaņotu rādītāju un mērķu (izlaides un rezultātu) noteikšanu. Šāds mērķis varētu būt standartizācijas procesa ātrums un efektivitāte.

2011/0150 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Standartizācijas galvenais mērķis ir noteikt brīvprātīgas tehniskās vai kvalitātes specifikācijas, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie ražojumi, ražošanas procesi vai pakalpojumi. Standartizācija var aptvert dažādus jautājumus, piemēram, konkrētu ražojumu dažādu kategoriju vai izmēru standartizāciju vai tehniskās specifikācijas ražojumu vai pakalpojumu tirgos, kur būtiska nozīme ir saderībai un sadarbspējai ar citiem ražojumiem vai sistēmām.

(2) Eiropas standartizācija arī palīdz uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, jo īpaši veicinot preču un pakalpojumu brīvu apriti, tīklu sadarbspēju, komunikācijas līdzekļus, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju. Standartiem ir ievērojama pozitīva ekonomiska ietekme, piemēram, tie sekmē ekonomisku iekļūšanu iekšējā tirgū un veicina jaunu un uzlabotu ražojumu izstrādi vai tirgu attīstību un piegādes nosacījumu pilnveidi. Standarti tādējādi parasti palielina konkurenci un samazina izlaides un pārdošanas izmaksas, labvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību kopumā. Standarti var saglabāt un uzlabot kvalitāti, sniegt informāciju un nodrošināt sadarbspēju un saderību, dodot lielāku labumu patērētājiem.

(3) Eiropas standarti arī turpmāk būtu jāpieņem Eiropas standartizācijas institūcijām —Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI).

(4) Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgū galvenokārt kā līdzeklim, kas ļauj pamatot pieņēmumu par to, ka ražojums, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, atbilst pamatprasībām, kas attiecas uz šiem ražojumiem un ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos.

(5) Uz Eiropas standartizāciju attiecas īpašs tiesiskais regulējums, kuru veido trīs tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā[2], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu[3] un Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmums 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā[4]. Taču pašreizējais tiesiskais regulējums vairs neatbilst pārmaiņām, kas pēdējās desmitgadēs ir skārušas Eiropas standartizāciju. Tāpēc tiesiskais regulējums būtu jāvienkāršo un jāpielāgo, lai ņemtu vērā jaunus standartizācijas aspektus un atspoguļotu jaunākās pārmaiņas un turpmākos uzdevumus Eiropas standartizācijas jomā. Tas jo īpaši attiecas uz plašāku pakalpojumu standartu izstrādi un uz jauniem standartizācijas produktiem, kas nav oficiālie standarti.

(6) Lai garantētu standartu un standartizācijas kā Savienības politikas instrumentu efektivitāti, nepieciešama efektīva un lietderīga standartizācijas sistēma, kas nodrošina elastīgu un pārredzamu platformu konsensa veidošanai visu dalībnieku vidū un ir finansiāli dzīvotspējīga.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū[5] ir vispārīgi noteikumi, kas pakalpojumu sniedzējiem atvieglo uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu brīvas aprites izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu augstu kvalitāti. Tajā dalībvalstīm noteikts pienākums sadarbībā ar Komisiju veicināt brīvprātīgu Eiropas standartu izstrādi, lai veicinātu dažādu dalībvalstu pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu saderību, informācijas sniegšanu saņēmējam un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Taču Direktīva 98/34/EK attiecas tikai uz ražojumu standartiem, bet tieši neaptver pakalpojumu standartus. Tomēr iekšējā tirgus realitātē robeža starp precēm un pakalpojumiem arvien vairāk izzūd. Praksē ražojumu standartus un pakalpojumu standartus ne vienmēr ir iespējams skaidri nošķirt. Daudziem ražojumu standartiem ir pakalpojumu komponents, bet pakalpojumu standarti bieži daļēji attiecas arī uz ražojumiem. Tāpēc tiesiskais regulējums jāpielāgo šiem jaunajiem apstākļiem, attiecinot tā darbības jomu arī uz pakalpojumu standartiem.

(8)             Brīvprātīgu pakalpojumu standartu izstrādes procesam vajadzētu būt tirgus virzītam, dominējot tirgus dalībnieku un standartu tieši vai netieši skarto ieinteresēto personu vajadzībām, un tajā būtu jāņem sabiedrības intereses un jāpamatojas uz konsensu. Standartiem būtu jāattiecas galvenokārt uz pakalpojumiem, kas saistīti ar ražojumiem un procesiem.

(9) Ciktāl Eiropas standartizācijas institūcijas var uzskatīt par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām Līguma 101. un 102. panta nozīmē, uz tām attiecas konkurences tiesību akti.

(10) Savienībā nacionālos standartus pieņem nacionālās standartizācijas institūcijas, tāpēc standarti varētu savstarpēji konfliktēt un radīt tehniskus šķēršļus iekšējā tirgū. Tāpēc iekšējā tirgus labad un lai Savienībā nodrošinātu standartizācijas efektivitāti, būtu jāsaglabā regulārā informācijas apmaiņa par pašreizējo un turpmāko standartizācijas darbu, kas notiek nacionālo standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas institūciju un Komisijas starpā. Šī informācijas apmaiņa būtu jāsaskaņo ar 3. pielikuma noteikumiem Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas apstiprināts ar Padomes 1979. gada 10. decembra Lēmumu 80/271/EEK par daudzpusēju nolīgumu slēgšanu, kuri izriet no 1973.–1979. gada tirdzniecības sarunām[6].

(11) Regulārajai informācijas apmaiņai, kas notiek nacionālo standartizācijas institūciju, Eiropas standartizācijas institūciju un Komisijas starpā, nebūtu jāliedz standartizācijas institūcijām pildīt citus pienākumus un saistības, jo īpaši noteikumus 3. pielikumā Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā.

(12) Standarti var palīdzēt Eiropas politikā vispārīgi risināt tādas samilzušas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga resursu izmantošana un inovācija. Virzoties uz precēm un tehnoloģijām attiecināmu Eiropas vai starptautisku standartu izstrādi šajos tirgos, kas izplešas, Eiropa varētu radīt konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem un veicināt tirdzniecību.

(13) Standarti ir svarīgi instrumenti uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk „MVU”), kas diemžēl nav pienācīgi iesaistīti standartizācijas sistēmā, tāpēc pastāv risks, ka standartos nav ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses. Tāpēc ir būtiski uzlabot to pārstāvību un līdzdalību standartizācijas procesā, jo īpaši tehniskajās komitejās.

(14) Eiropas standarti ir ļoti svarīgi MVU konkurētspējas nodrošināšanai, kuri parasti ir vāji pārstāvēti jo īpaši Eiropas līmeņa standartizācijas darbībās. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas procesā MVU pienācīgi pārstāv atbilstoši kvalificētas struktūras.

(15) Standarti var plaši ietekmēt sabiedrību, jo īpaši iedzīvotāju drošību un labklājību, tīklu efektivitāti, vidi, pieejamību un citas sabiedriskās politikas jomas. Tāpēc jānodrošina ieinteresēto sabiedrības pārstāvju lomas un ieguldījuma nostiprināšana standartu izstrādē, atbalstot organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju intereses.

(16) Cik iespējams standartos vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz vidi ražojumu un pakalpojumu dzīves cikla laikā. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs izstrādājis svarīgus sabiedrībai pieejamus instrumentus šādas ietekmes novērtēšanai dzīves cikla laikā.

(17) Komisijas un Eiropas standartizācijas sistēmas sadarbības dzīvotspēja ir atkarīga no tā, vai standartu izstrādes turpmākie pieprasījumi tiks rūpīgi plānoti. Plānošanu varētu uzlabot jo īpaši tad, ja savu ieguldījumu sniegtu ieinteresētās personas. Direktīvā 98/34/EK jau ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādā Eiropas standartus, tāpēc ir lietderīgi ieviest labāku un pārredzamāku plānošanu saskaņā ar daudzgadu darba programmu, kurā būtu jāiekļauj pārskats par visiem standartu izstrādes pieprasījumiem, ko Komisija gatavojas iesniegt Eiropas standartizācijas institūcijām.

(18) Vairākās direktīvās, ar kurām saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus, ir norādīts, ka Komisija var lūgt, lai Eiropas standartizācijas institūcijas pieņem saskaņotus Eiropas standartus, uz kuriem tiek pamatoti pieņēmumi par ražojumu atbilstību spēkā esošajām pamatprasībām. Tomēr daudzos no šiem tiesību aktiem ir iekļauti dažādi noteikumi par iebildumiem pret šiem standartiem, ja tie neaptver vai pilnīgi neaptver visas piemērojamās prasības. Atšķirīgi noteikumi, kas ekonomikas dalībniekiem un Eiropas standartizācijas institūcijām rada nenoteiktību, konkrēti ir iekļauti Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem[7], Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību[8], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīvā 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē[9], Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīvā 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem[10], Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvā 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem[11], Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīvā 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām[12], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/22/EK par mērinstrumentiem[13], Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīvā 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū[14], Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm[15] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem[16]. Tāpēc šajā regulā jāiekļauj vienotā procedūra, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK[17], un jāsvītro attiecīgie minēto direktīvu noteikumi.

(19) Lai palielinātu konkurenci un mazinātu ar atkarību no viena standarta saistīto risku, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, publiskā sektora iestādēm būtu labāk jāizmanto viss attiecīgo standartu klāsts, piemēram, izvēloties standartus, ko var īstenot visi ieinteresētie piegādātāji. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[18] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[19], ir norādīts, ka publiskajā iepirkumā tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, ar kuriem transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas struktūru noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, atsaucoties uz nacionālajiem standartiem, nacionālajiem tehniskajiem apstiprinājumiem vai nacionālajām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķiniem un ražojumu izmantošanu, vai līdzvērtīgiem dokumentiem. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā standartus bieži izstrādā citas standartizācijas iestādes un tie neietilpst nevienā no Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK paredzētajām standartu un apstiprinājumu grupām. Tāpēc jāparedz iespēja publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās atsaukties uz standartiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai reaģētu uz straujajām izmaiņām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, atvieglotu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, veicinātu konkurenci, sadarbspēju un inovāciju.

(20) Daži standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā nav izstrādāti saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 3. pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas standartu atlases procedūra, kuru varētu izmantot publiskajām iepirkumā un kurā būtu paredzētas izvērstas konsultācijas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar Eiropas standartizācijas institūcijām, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm. Šajā regulā atribūtu saraksta veidā būtu jāparedz arī prasības attiecībā uz šiem standartiem un ar tiem saistītajiem standartizācijas procesiem. Šiem atribūtiem būtu jānodrošina, lai tiktu ievēroti sabiedriskās politikas mērķi un sabiedrības vajadzības, un to pamatā vajadzētu būt kritērijiem, ko attiecībā uz starptautiskajām standartizācijas organizācijām izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija.

(21) Lai veicinātu turpmāku inovāciju un standartizēto risinājumu konkurenci, gadījumā ja tiek atzīta konkrēta tehniska specifikācija, konkurējošai tehniskai specifikācijai nevajadzētu zaudēt iespēju tikt atzītai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Atzīšanā būtu jāievēro, lai tiktu nodrošināti atribūti un tirgū minimāli tiktu pieņemta tehniskā specifikācija. Pieņemšana tirgū nebūtu jāinterpretē kā plaša īstenošana tirgū.

(22) Atlasītie standarti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA)[20], ar kuru laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī Savienības iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju.

(23) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā var rasties situācijas, kad Savienības līmenī ir lietderīgi veicināt konkrētu standartu izmantošanu vai pieprasīt atbilstību tiem, lai nodrošinātu sadarbspēju vienotajā tirgū un lietotājiem — lielāku izvēles brīvību. Citādos apstākļos var būt arī tā, ka konkrēti Eiropas standarti vairs neatbilst patērētāju vajadzībām vai kavē tehnoloģiju izstrādi. Minēto iemeslu dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem[21] Komisijai tiek nodrošināta iespēja pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām izstrādāt standartus, izveidot standartu un/vai specifikāciju sarakstu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai veicinātu to izmantošanu, vai noteikt, ka to īstenošana ir obligāta, vai svītrot standartus un/vai specifikācijas no minētā saraksta.

(24) Šai regulai nebūtu jāliedz Eiropas standartizācijas institūcijām turpināt standartu izstrādi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un paplašināt sadarbību ar citām standartu izstrādes institūcijām, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu konsekvenci un standartu un specifikāciju īstenošanā izvairītos no sadrumstalotības un dublēšanās.

(25) Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir paredzēti noteikumi par Savienības ieguldījumu Eiropas standartizācijas finansēšanā, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartu un citu Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrāde un pārskatīšana notiek, atbalstot Savienības mērķus, tiesību aktus un politikas virzienus. Administratīvo un budžeta procedūru vienkāršošanas labad atbilstīgi ierosinātajai jaunajai Finanšu regulai ir lietderīgi minētā lēmuma noteikumus iekļaut šajā regulā.

(26) Ievērojot Eiropas standartizācijas lielo ietekmi, atbalstot Savienības politikas virzienus un tiesību aktus, un standartizācijas darbību daudzveidību, būtu jāparedz dažādi finansēšanas mehānismi. Tas galvenokārt attiecas uz dotācijām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām, nepublicējot uzaicinājumus piedalīties konkursos, saskaņā ar 110. panta 1. punkta otro daļu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[22], un 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[23]. Turklāt tiem pašiem noteikumiem būtu jāattiecas uz institūcijām, kas šajā regulā nav atzītas par Eiropas standartizācijas institūcijām, tomēr ir pilnvarotas pamataktā un kam uzticēts sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām veikt priekšdarbus Eiropas standartizācijas atbalstam.

(27) Ciktāl Eiropas standartizācijas institūcijas pastāvīgi atbalsta Savienības darbības, tām būtu vajadzīgi efektīvi un lietderīgi centrālie sekretariāti. Tāpēc būtu jāpilnvaro Komisija piešķirt dotācijas institūcijām, kas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķus, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kurš minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumā Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)[24], Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam)[25], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regulā (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+)[26] jau ir paredzēta iespēja finansiāli atbalstīt Eiropas organizācijas, kuras standartizācijā pārstāv MVU, patērētāju un vides intereses, bet īpašas dotācijas piešķir Eiropas organizācijām, kas standartizācijā pārstāv sociālās intereses. Finansējums, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 1639/2006/EK, Lēmums Nr. 1926/2006/EK un Regula (EK) Nr. 614/2007, beigsies 2012. gada 31. decembrī. Lai Eiropas standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi un, ņemot vērā īpašās pilnvaras, ko tām devušas nacionālās bezpeļņas organizācijas, veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas Eiropas standartizācijā pārstāv MVU, patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga Savienības darbībām un politikas virzieniem ļoti svarīga loma. Tāpēc Komisijai vajadzētu spēt arī turpmāk piešķirt dotācijas šīm institūcijām, darbības dotāciju gadījumā nepiemērojot ikgadējā samazinājuma principu, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktā.

(29) Standartizācijas darbību finansējumam būtu jāspēj segt arī ar standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi saistīto priekšdarbu un papilddarbu izmaksas. Tas galvenokārt attiecas uz izpētes darbu, tiesību aktu sagatavošanas dokumentu izstrādi, starplaboratoriju testiem un standartu validāciju un novērtēšanu. Lai veicinātu standartizāciju Eiropas un starptautiskā līmenī, būtu jāturpina arī tehniskās palīdzības un sadarbības programmas trešās valstīs. Lai Savienībā nodrošinātu tirgus pieejamību un uzņēmumu konkurētspēju, būtu jāparedz iespēja piešķirt dotācijas arī citām institūcijām, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības slēgt līgumus.

(30) Savienības finansējumam vajadzētu būt vērstam uz standartu un citu standartizācijas produktu izstrādi, to izmantošanas atvieglošanu uzņēmumos, tulkojot tos dažādās oficiālajās Savienības valodās, Eiropas standartizācijas sistēmas kohēzijas stiprināšanu un taisnīgas un pārredzamas Eiropas standartu pieejamības nodrošināšanu visiem Savienības tirgus dalībniekiem. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad standartu izmantošana ļauj panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(31) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, būtu vajadzīga iespēja izmantot vajadzīgās zināšanas, jo īpaši revīzijas un finanšu pārvaldības jomā, un administratīvā atbalsta resursus, kas var atvieglot Savienības finansēto darbību īstenošanu un regulāru izvērtēšanu, lai nodrošinātu to lietderību un ietekmi.

(32) Turklāt būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu krāpšanu un pārkāpumus un atgūtu nepareizi izmaksātos līdzekļus, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[27], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[28], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[29].

(33) Lai atjauninātu Eiropas standartizācijas institūciju sarakstus, tehnoloģiju attīstībai pielāgotu standartu atzīšanas kritērijus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus pielāgotu turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību, būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī.

(34) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(35) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[30].

(36) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ja vien uz attiecīgo standartu vēl nav attiecināts pieņēmums par atbilstību pamatprasībām, kas noteiktas piemērojamajos saskaņotajos Savienības tiesību aktos.

(37) Lai īstenotu lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret saskaņotajiem standartiem, ko Komisija uzskata par pamatotiem, un ja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jau ir publicētas atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ja vien šāds lēmums varētu ietekmēt pieņēmumu par atbilstību piemērojamajām pamatprasībām.

(38) Ņemot vērā to, ka standartizāciju Eiropas līmenī nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(39) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/34/EK, 89/686/EEK, 93/15/EEK, 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK.

(40) Tāpēc būtu jāatceļ Lēmums Nr. 1673/2006/EK un Lēmums 87/95/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi, kas attiecas uz Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas sadarbību, Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi attiecībā uz ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ražojumiem un procesiem, kas atbalsta Savienības saskaņošanas tiesību aktus un politikas virzienus, tehnisko specifikāciju atzīšanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk „IKT”) jomā un Eiropas standartizācijas finansēšanu.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. „standarts” ir tehniska specifikācija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:

(a)     „starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas institūcija;

(b)     „Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi kāda no Eiropas standartizācijas institūcijām;

(c)     „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņotos tiesību aktus;

(d)     „nacionālais standarts” ir standarts, ko pieņēmusi nacionālā standartizācijas institūcija;

(e)     „IKT standarts” ir standarts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā;

2. „Eiropas standartizācijas galīgais dokuments” ir jebkura cita tehniskā specifikācija, kas nav Eiropas standarts un ko ir pieņēmusi Eiropas standartizācijas institūcija atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai, atbilstība tam nav obligāta;

3. „standarta projekts” ir dokuments, kurā iekļauts tehnisko specifikāciju teksts par konkrētu standartizācijas priekšmetu un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar attiecīgo standartizācijas procedūru, izstrādes posmā pēc sagatavošanas darba un kuru izplata sabiedriskai apspriešanai vai rūpīgai pārbaudei;

4. „tehniskā specifikācija” ir specifikācija, kas iekļauta dokumentā, kurā norādīts kāds no šīs informācijas veidiem:

(a)     ražojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas, drošuma līmenis vai izmēri, kā arī prasības, kas piemērojamas ražojumam attiecībā uz nosaukumu, ar kuru ražojumu pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, iepakojumu, marķējumu vai etiķeti un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

(b)     ražošanas metodes un procesi, ko izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma 38. panta 1. punktā, cilvēku un dzīvnieku uzturam paredzētiem ražojumiem un zālēm, kā arī ražošanas metodes un procesi attiecībā uz citiem ražojumiem, ja tie ietekmē to raksturlielumus;

(c)     pakalpojumam nepieciešamie raksturlielumi, tostarp kvalitātes, veiktspējas, sadarbspējas un drošuma līmenis, kā arī prasības, kas piemērojamas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz informāciju, kura jādara pieejama pakalpojuma saņēmējam, kā minēts Direktīvas 2006/123/EK 22. panta 1.–3. punktā;

(d)     metodes un kritēriji, lai attiecībā uz to būtiskajiem raksturlielumiem novērtētu veiktspēju būvizstrādājumiem, kuri definēti 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulā (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK[31];

5. „ražojums” ir ikviens rūpnieciski izgatavots ražojums un ikviens lauksaimniecības produkts, tostarp zivju produkti;

6. „pakalpojums” ir ikviena pašnodarbinātā saimnieciskā darbība, parasti par atlīdzību, kā minēts Līguma 57. pantā;

7. „Eiropas standartizācijas institūcija” ir I pielikumā minēta iestāde;

8. „Starptautiska standartizācijas institūcija” ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) un Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU).

II nodaļa Pārredzamība un ieinteresēto personu līdzdalība

3. pants  Standartizācijas institūciju darba programmu pārredzamība

1. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija vismaz reizi gadā izstrādā darba programmu. Darba programmā iekļauj informāciju par standartiem un Eiropas standartizācijas galīgajiem dokumentiem, ko attiecīgā iestāde plāno sagatavot vai grozīt, pašlaik gatavo vai groza vai ir pieņēmusi iepriekšējā periodā, ja ar tiem netransponē identiskus vai līdzvērtīgus starptautiskus vai Eiropas standartus.

2. Attiecībā uz katru standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu darba programmā norāda:

(a)     priekšmetu;

(b)     standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmu;

(c)     atsauces uz starptautiskiem standartiem, kas izmantoti kā pamats.

3. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija dara savu darba programmu pieejamu savā tīmekļa vietnē vai kādā citā publiski pieejamā tīmekļa vietnē un publicē paziņojumu par darba programmas pieņemšanu standartizācijas darbībām veltītā valsts vai attiecīgā gadījumā Eiropas publikācijā.

4. Vēlākais vienlaikus ar savas darba programmas publicēšanu ikviena Eiropas un nacionālās standartizācijas institūcija par darba programmas pieņemšanu paziņo pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijai.

5. Nacionālās standartizācijas institūcijas nevar iebilst pret standartizācijas priekšmeta iekļaušanu Eiropas standartizācijas institūcijas darba programmā.

4. pants  Standartu pārredzamība

1. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija pēc pieprasījuma nosūta katru nacionālā standarta, Eiropas standarta un Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijai.

2. Katra Eiropas un nacionālā standartizācijas institūcija nekavējoties atbild uz visām piezīmēm, ko tā saistībā ar šādu standarta projektu saņem no pārējām Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām un Komisijas, un pienācīgi ņem tās vērā.

3. Nacionālās standartizācijas institūcijas nodrošina, lai:

(a)     standartu projekti tiktu publicēti tā, lai citās dalībvalstīs reģistrētām personām būtu iespēja iesniegt piezīmes;

(b)     pārējās nacionālās standartizācijas institūcijas varētu aktīvi vai pasīvi iesaistīties plānotajās darbībās, nosūtot novērotājus.

5. pants Ieinteresēto personu dalība Eiropas standartizācijā

1. Eiropas standartizācijas institūcijas jo īpaši ar III pielikumā minēto organizāciju starpniecību nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk „MVU”), patērētāju organizāciju un vides un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pietiekamu pārstāvību politikas izstrādes līmenī un vismaz šādos Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes posmos:

(a) priekšlikums jauniem darba uzdevumiem un to akceptēšana;

(b) priekšlikumu tehniskā apspriešana;

(c) ar projektiem saistītu piezīmju iesniegšana;

(d) spēkā esošu Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu pārskatīšana;

(e) pieņemto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izplatīšana un informēšana par tiem.

2. Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu, un citu juridisku personu pietiekamu pārstāvību tehniskā līmenī standartizācijas darbībās, kas attiecas uz jaunu jomu, kurai ir svarīga politiska vai ar tehnisku inovāciju saistīta nozīme, ja attiecīgās juridiskās personas ir piedalījušās ar šo jomu saistītos projektos, ko finansējusi Savienība saskaņā ar daudzgadu pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā.

III nodaļa Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti Savienības tiesību aktu un politikas atbalstam

6. pants Komisijas darba programma Eiropas standartizācijas jomā

1. Komisija pieņem Eiropas standartizācijas gada darba programmu, kurā norādīti Eiropas standarti un Eiropas standartizācijas galīgie dokumenti, kuru izstrādi tā saskaņā ar 7. pantu plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām.

2. Šā panta 1. punktā minētajā Eiropas standartizācijas darba programmā norāda konkrētos mērķus un politikas virzienus, kas attiecas uz Eiropas standartiem un citiem Eiropas standartizācijas galīgajiem dokumentiem, kuru izstrādi Komisija plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas institūcijām. Steidzamības gadījumā Komisija var to pieprasīt bez iepriekšējas norādīšanas.

7. pants Standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas institūcijām

1. Komisija noteiktā termiņā var pieprasīt, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādātu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projektu. Tie ir tirgus virzīti, tajos ņemtas vērā sabiedrības intereses, un tie pamatojas uz konsensu.

2. Attiecīgā Eiropas standartizācijas institūcija viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.

3. Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta vai Eiropas standartizācijas galīgā dokumenta projekta izstrādei.

4. Eiropas standartizācijas institūcijas informē Komisiju par darbībām, ko tās veic saistībā ar 1. punktā minēto dokumentu izstrādi.

8. pants  Iebildumi pret saskaņotajiem standartiem

1.           Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņotais standarts neatbilst visām prasībām, kuras tas aptver un kuras noteiktas attiecīgajā Savienības tiesību aktā, tā par to informē Komisiju.

2.           Ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētie iebildumi ir pamatoti, tā pieņem lēmumu:

(a) atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu nepublicēt vai ierobežoti publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

(b) ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.           Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju, kuru skar 2. punktā minētais lēmums, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu spārskatīšanu.

4.           Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.           Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV nodaļa Standarti IKT jomā

9. pants  Tehnisko specifikāciju atzīšana IKT jomā

Komisija pēc Direktīvā 2004/18/EK minētas publiskā sektora iestādes priekšlikuma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumu atzīt par IKT standartiem tehniskās specifikācijas, kas nav nacionālie, Eiropas vai starptautiskie standarti un atbilst II pielikuma noteiktajām prasībām.

10. pants  IKT standartu izmantošana publiskajā iepirkumā

IKT standarti, kas minēti 9. punktā, ir vispārējas tehniskās specifikācijas, kas minētas Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK un Regulā (EK) Nr. 2342/2002.

V nodaļa Eiropas standartizācijas finansēšana

11. pants Savienības finansējuma piešķiršana Eiropas standartizācijas institūcijām

1.           Savienības finansējumu var piešķirt Eiropas standartizācijas institūcijām šādām standartizācijas darbībām:

(a) Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādei un pārskatīšanai, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam;

(b) verifikācijai attiecībā uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem;

(c) ar Eiropas standartizāciju saistīto priekšdarbu un papilddarbu veikšanai, tostarp izpētei, programmām, semināriem, novērtējumiem, salīdzinošai analīzei, pētniecības darbam, laboratorijas darbam, starplaboratoriju testiem un pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek saīsināti Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādes un pārskatīšanas periodi;

(d) Eiropas standartizācijas institūciju centrālo sekretariātu darbībām, tostarp politikas izstrādei, standartizācijas darbību koordinēšanai, tehniskā darba izpildei un informācijas sniegšanai ieinteresētajām personām;

(e) vajadzības gadījumā — Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam izmantojamo Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu tulkošanai Savienības oficiālajās valodās, kas nav Eiropas standartizācijas iestāžu darba valodas, vai attiecīgi pamatotos gadījumos citās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas;

(f) informācijas sagatavošanai, lai skaidrotu, interpretētu un vienkāršotu Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, tostarp lietotāju rokasgrāmatu un paraugprakses informācijas sagatavošanai un informētības uzlabošanas pasākumiem;

(g) darbībām, kuru mērķis ir īstenot tehniskās palīdzības un sadarbības programmas ar trešām valstīm, kā arī Eiropas standartizācijas sistēmas un Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu veicināšanai un to vērtības palielināšanai ieinteresēto personu vidū Savienībā un starptautiskā mērogā.

2.           Savienības finansējumu var piešķirt arī:

(a) nacionālās standartizācijas institūcijas standartizācijas darbībām, kas minētas 1. punktā un ko tās veic kopā ar Eiropas standartizācijas institūcijām;

(b) citām institūcijām, kam uzticēts veikt darbu, kurš minēts 1. punkta a), c) un g) apakšpunktā, sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām.

12. pants  Savienības finansējuma piešķiršana citām Eiropas organizācijām

Savienības finansējumu var piešķirt III pielikumā minētām organizācijām šādu darbību veikšanai:

(a) šo organizāciju funkcionēšanai un darbībām, kas saistītas ar Eiropas un starptautisko standartizāciju, ieskaitot tehniskā darba izpildi un informācijas sniegšanu to dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām;

(b) juridiskās un tehniskās kompetences nodrošināšanai, tostarp izpētei, lai izvērtētu vajadzību pēc Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas galīgajiem dokumentiem, un saistībā ar to izstrādi;

(c) līdzdalībai tehniskajā darbā saistībā ar Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi un pārskatīšanu, kas ir vajadzīga un piemērota Savienības politikas virzienu un tiesību aktu atbalstam;

(d) verifikācijai attiecībā uz Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu kvalitāti un atbilstību attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem;

(e) Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu un ar standartiem saistītas informācijas un standartu izmantošanas veicināšanai ieinteresēto personu un MVU vidū.

13. pants  Finansēšanas pasākumi

1. Savienības finansējumu nodrošina kā:

(a) dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām:

(i)      Eiropas un nacionālajām standartizācijas institūcijām 11. panta 1. punktā minēto darbību veikšanai;

(ii)      institūcijām, kas norādītas pamataktā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 49. panta nozīmē, šīs regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto darbu veikšanai sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām;

(b) dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai līgumus pēc publiskā iepirkuma procedūrām 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām citām institūcijām, lai tās sadarbībā ar Eiropas standartizācijas institūcijām veiktu:

(i)      11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas galīgo dokumentu izstrādi un pārskatīšanu;

(ii)      priekšdarbus un papilddarbus, kas minēti 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(iii)     darbības, kas minētas 11. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

(c) dotācijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus III pielikumā minētajām organizācijām 12. pantā minēto darbību veikšanai.

2. Šā panta 1. punktā minēto institūciju darbības var finansēt, piešķirot:

(a) dotācijas pasākumiem;

(b) darbības dotācijas Eiropas standartizācijas institūcijām un III pielikumā organizācijām saskaņā ar Regulas EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteikumiem. Atjaunošanas gadījumā darbības dotācijas automātiski nesamazina.

3. Komisija pieņem 1. un 2. punktā minētos finansējuma noteikumus, kā arī dotācijas apjomu un vajadzības gadījumā maksimālos finansējuma procentus katram darbības veidam.

4. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, dotācijas, kas piešķirtas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām standartizācijas darbībām, ir vienreizējs maksājums, ko izmaksā, kad izpildīti šādi nosacījumi:

(a) Eiropas standartus un Eiropas standartizācijas galīgos dokumentus, ko saskaņā ar 7. pantu ir pieprasījusi Komisija, pieņem vai pārskata laikposmā, kurš nepārsniedz 7. pantā minētajā pieprasījumā norādīto laikposmu;

(b) MVU, patērētāju organizācijas un vides un ieinteresētie sabiedrības pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas darbā, kā norādīts 5. panta 1. apakšpunktā.

5. Kopīgos sadarbības mērķus un finanšu un administratīvos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas institūcijām un III pielikumā minētajām organizācijām, saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 nosaka Komisijas un šo institūciju un organizāciju starpā noslēgtos partnerības pamatnolīgumos. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par šo nolīgumu noslēgšanu.

14. pants Pārvaldība

Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka standartizācijas darbību finansēšanai, var segt arī administratīvos izdevumus, kas saistīti ar priekšdarbiem, uzraudzību, inspicēšanu, revīziju un izvērtēšanu un ir tieši nepieciešami 11., 12. un 13. panta īstenošanai, tostarp izpētei, sanāksmēm, informēšanas un publicitātes darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informātikas tīkliem informācijas apmaiņai, un jebkurus citus izdevumus, kuri attiecas uz administratīvu un tehnisku palīdzību, ko Komisija var izmantot standartizācijas darbībām.

15. pants  Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, lai, īstenojot darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Savienības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē jebkuru Savienības tiesību akta pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kura sekas ir vai būtu bijušas kaitējums nepamatota izdevumu posteņa veidā Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem.

3. Nolīgumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas, paredz Komisijai vai tās pilnvarotam pārstāvim veicamo uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Revīzijas palātai veicamās revīzijas, ko vajadzības gadījumā var veikt uz vietas.

VI nodaļa Deleģētie akti, komiteja un ziņošana

16. pants  Deleģētie akti

Attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai:

(a) atjauninātu I pielikumā iekļauto Eiropas standartizācijas institūciju sarakstu;

(b) pielāgotu tehnoloģiju attīstībai II pielikumā minēto IKT jomas standartu atzīšanas kritērijus;

(c) pielāgotu III pielikumā minētajām MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām piemērojamos kritērijus turpmākām pārmaiņām attiecībā uz to bezpeļņas statusu un pārstāvību.

17. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. Šīs regulas 16. pantā minētās deleģētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 2013. gada 1. janvāra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā dienā. Tas neietekmē spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 16. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā no minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav pret to iebilduši vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka neizvirzīs iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants  Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. Ja komitejas atzinums sagatavojams rakstiskā procedūrā, šo procedūru beidz bez rezultātiem, ja atzinuma iesniegšanas termiņā šādu lēmumu pieņem komitejas priekšsēdētājs vai par to ar vienkāršu balsu vairākumu nobalso komitejas locekļi.

19. pants Ziņojumi

1. Eiropas standartizācijas institūcijas nosūta Komisijai gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Tajā iekļauj plašāku informāciju par:

(a) šīs regulas 4., 5., 6., 11. un 13. panta īstenošanu;

(b) MVU, patērētāju organizāciju un vides aizsardzības un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvību nacionālajās standartizācijas institūcijās.

2. Šīs regulas III pielikumā minētās organizācijas, kas saņēmušas finansējumu saskaņā ar šo regulu, reizi gadā nosūta Komisijai ziņojumu par savām darbībām. Ziņojumā iekļauj plašāku informāciju par piederību šīm organizācijām un 12. pantā minētajām darbībām.

3. Līdz 2015. gada 31. decembrim un vēlāk reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par Savienības finansēto standartizācijas darbību atbilstību, ievērojot Savienības politikas un tiesību aktu prasības.

VII nodaļa Nobeiguma noteikumi

20. pants Grozījumi

1. Tiek svītroti šādi noteikumi:

(a) Direktīvas 89/686/EEK 6. panta 1. punkts;

(b) Direktīvas 93/15/EEK 5. pants;

(c) Direktīvas 94/9/EK 6. panta 1. punkts;

(d) Direktīvas 94/25/EK 6. panta 1. punkts;

(e) Direktīvas 95/16/EK 6. panta 1. punkts;

(f) Direktīvas 97/23/EK 6. pants;

(g) Direktīvas 2004/22/EK 14. pants;

(h) Direktīvas 2007/23/EK 8. panta 4. punkts;

(i) Direktīvas 2009/105/EK 6. pants;

(j) Direktīvas 2009/23/EK 7. pants.

2. Direktīvu 98/34/EK groza šādi:

(a) svītro 1. panta 6.–10. punktu un 2., 3. un 4. pantu;

(b) Direktīvas 6. panta 1. punktā svītro tekstu „ar I un II pielikumā minēto standartu institūciju pārstāvjiem”;

(c) svītro 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu;

(d) svītro 6. panta 4. punkta a), b) un e) apakšpunktu;

(e) Direktīvas 11. panta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: „Saņemto paziņojumu gada statistiku Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

(f) Svītro I un II pielikumu.

21. pants Nacionālās standartizācijas institūcijas

Dalībvalstis paziņo Komisijai savas standartizācijas institūcijas.

Komisija publicē nacionālo standartizācijas institūciju sarakstu un tā atjauninājumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants Pārejas noteikumi

Atsauces uz Direktīvu 98/34/EK Savienības tiesību aktos, kas paredz pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām, piemērojot saskaņotos standartus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, uzskata par atsaucēm uz šo regulu, izņemot atsauces uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu.

Ja citā Savienības tiesību aktā ir paredzēta procedūra iebildumu izvirzīšanai pret saskaņotajiem standartiem, uz minēto tiesību aktu neattiecas šīs regulas 8. pants.

23. pants  Atcelšana

Lēmumu Nr. 1673/2006/EK un Lēmumu 87/95/EEK atceļ.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

24. pants  Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs                                                                       

I PIELIKUMS

EIROPAS STANDARTIZĀCIJAS INSTITŪCIJAS

1.         CEN — Eiropas Standartizācijas komiteja

2.         CENELEC — Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja

3.         ETSI — Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts

II PIELIKUMS

PRASĪBAS TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU ATZĪŠANAI IKT JOMĀ

1.           Tehniskās specifikācijas ir tirgū pieņemtas, un to īstenošana nekaitē sadarbspējai ar spēkā esošo Eiropas vai starptautisko standartu īstenošanai. To, vai specifikācija ir tirgū pieņemta, var parādīt ar reāliem piemēriem, kā dažādas personas to saderīgi īstenojušas.

2.           Tehniskās specifikācijas izstrādā bezpeļņas organizācija, kas ir profesionāla sabiedrība, rūpniecības vai tirdzniecības apvienība vai cita dalībnieku organizācija, kura savas kompetences robežās izstrādā standartus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un nav Eiropas, nacionālā vai starptautiskā standartizācijas institūcija, izmantojot procesus, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a)     atvērtība:

tehniskās specifikācijas izstrādā atvērtā lēmumu pieņemšanas procesā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas standarta ietekmētajā tirgū vai tirgos;

(b)     konsenss:

standartizācijas procesa pamatā ir sadarbības un konsenss, tajā netiek izrādīta īpaša labvēlība nevienai ieinteresētajai personai. Konsenss ir vispārēja vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto personu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokļus un samierināt visus konfliktējošos argumentus. Konsenss nenozīmē vienprātību;

(c)     pārredzamība:

(i)      visa informācija par tehniskajām diskusijām un lēmumu pieņemšanu arhivē un identificē;

(ii)      Informācija par (jaunām) standartizācijas darbībām dara plaši zināmu, izmantojot piemērotus un pieejamus līdzekļus;

(iii)     lai panāktu līdzsvaru, mēģināts iesaistīt visu attiecīgo kategoriju ieinteresētās personas;

(iv)     ņemtas vērā ieinteresēto personu piezīmes un reaģēts uz tām.

3.           tehniskās specifikācijas atspoguļo šādas prasības:

(a)     atjaunināšana: tiek ilgstoši garantēts pastāvīgs atbalsts publicētajām specifikācijām un to atjaunināšana;

(b)     pieejamība: specifikācijas ir publiski pieejamas īstenošanai un izmantošanai ar samērīgiem noteikumiem (tostarp par samērīgu maksu vai bez maksas);

(c)     intelektuālā īpašuma tiesības, kas svarīgas specifikāciju īstenošanai, licencē saskaņā ar (taisnīgiem) samērīgiem un nediskriminējošiem ((F)RAND noteikumiem, kuros pēc intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka ieskatiem paredz svarīgo intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanu bez atlīdzības;

(d)     būtiskums:

(i)      specifikācijas ir efektīvas un būtiskas;

(ii)      specifikācijām jāatbilst tirgus vajadzībām un regulējumam;

(e)     neitralitāte un stabilitāte:

(i)      ja vien iespējams, specifikācijas ir orientētas uz darbības rezultātiem, nevis pamatojas uz konstrukcijas vai īpašību aprakstiem;

(ii)      specifikācijas nekropļo tirgu un neierobežo to īstenotāju iespējas izvērst konkurenci un inovāciju, pamatojoties uz specifikācijām;

(iii)     specifikāciju pamatā ir progresīvas zinātniskas un tehnoloģiskas izstrādnes;

(f)      kvalitāte:

(i)      kvalitāte un detalizācijas pakāpe ir pietiekami, lai būtu iespējams labāk izstrādāt savstarpēji konkurējošus sadarbspējīgu ražojumus un pakalpojumus;

(ii)      standartizētas saskarnes netiek slēptas, un tās uzrauga tikai organizācijas, kas pieņem tehniskās specifikācijas.

III PIELIKUMS

EIROPAS IEINTERESĒTĀS ORGANIZĀCIJAS

(a) Eiropas organizācija, kas pārstāv MVU standartizācijas darbībās un kas:

(i)      ir nevalstiska bezpeļņas organizācija;

(ii)      kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir MVU interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(iii)     vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi MVU bezpeļņas pārstāvības organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt MVU intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(b) Eiropas organizācija, kas pārstāv patērētājus Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

(i)      ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

(ii)      kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir patērētāju interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(iii)     vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas patērētāju pārstāvības organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt patērētāju intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(c) Eiropas organizācija, kas pārstāv vides jomas intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

(i)      ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

(ii)      kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir vides jomas interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(iii)     vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas vides organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt vides jomas intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(d) Eiropas organizācija, kas pārstāv sabiedrības intereses Eiropas standartizācijas darbībās un kas:

(i)      ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, neatkarīga no nozares, kam nav komerciālu un ar uzņēmējdarbību saistītu vai citādu konfliktējošu interešu;

(ii)      kam statūtos noteiktie mērķi un darbības ir sabiedrības interešu pārstāvēšana standartizācijas procesā Eiropas līmenī;

(iii)     vismaz divās trešdaļās dalībvalstu ir saņēmusi nacionālo bezpeļņas sociālo organizāciju pilnvarojumu pārstāvēt sabiedrības intereses standartizācijas procesā Eiropas līmenī.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma nosaukums

Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK

1.2. Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā[32]

2. sadaļa. Uzņēmējdarbība — 02 03. nodaļa. Preču iekšējais tirgus un nozaru politika

1.3. Priekšlikuma būtība

Priekšlikums attiecas uz notiekošas darbības pagarināšanu.

Būtu jānorada, ka summas, kas norādītas tiesību akta finanšu pārskata neskar nākamo Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai pēc 2013. gada. Budžeta apropriācijas, kas tiks atvēlētas šai darbībai, Komisija ierosinās gadskārtējā budžeta procedūrā. Tādējādi šis finanšu pārskats attiecas uz vienu gadu (2013).

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu

1.a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Priekšlikumā ir izklāstīta Eiropas standartizācijas vispārējā sistēma. Tajā ir iekļauti vairāki elementi, kas neietekmē budžetu (piemēram, Eiropas standartizācijas institūciju, nacionālo standartizācijas institūciju un Komisijas sadarbība), kā arī juridiskais pamats Eiropas standartizācijas institūciju CEN, CENELEC un ETSI (turpmāk „ESI”) veikto standartizācijas darbību daļējai finansēšanai un juridiskais pamats finansiāla atbalsta sniegšanai Eiropas organizācijām, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vides jomu un sabiedrības intereses.

Eiropas standartizācijas sistēmas daļēja finansēšana ar ESI starpniecību atbilst būtiskām iekšējā tirgus interesēm un būtu jāturpina. Taču sistēmai būtu jākļūst efektīvākai. No vienas puses, ir pieņemti pasākumi, lai saīsinātu pēc Komisijas pieprasījuma izstrādāto Eiropas standartu sagatavošanas laiku. Tiks izmantoti finanšu instrumenti, lai ESI rosinātu aktīvāk censties rast konsensu strīdīgos jautājumos un pārskatīt dažus iekšējos procesus. No otras puses, šis priekšlikums iezīmē pāreju uz daudz vienkāršāku, operatīvāku un stabilāku mehānismu, lai uzlabotu ES piešķirtā finansiālā atbalsta efektivitāti. Ievērojami vienkāršotu un mazāk birokrātisku pasākumu kopums samazinās operatīvo dienestu un finansējuma saņēmēju administratīvo slogu. Šis slogs liedz dienestiem izmantot to rīcībā esošos resursus politikas mērķiem un izpildes termiņu nodrošināšanai, radot ESI pārmērīgus birokrātiskus šķēršļus. Šajā priekšlikumā ierosināts pārveidot ESI finansēšanas mehānismu, paredzot iespēju pakāpeniski pāriet uz veiktspējā balstītu sistēmu, kuras pamatā ir saskaņotu rādītāju un mērķu (izlaides un rezultātu) noteikšana un vienreizēju maksājumu (vienreizēju maksājumu, standarta likmes vienības izmaksu un vienotas likmes maksājumu) vienkāršošana, skaidri nodalot tos no jebkādas faktisko īstenošanas izmaksu verificēšanas.

Būtu jāturpina arī sniegt finansiālu atbalstu Eiropas organizācijām, kas pārstāv MVU, patērētājus, vides aizsardzības un sociālās intereses. Līdz šim tās ir saņēmušas finansējumu saskaņā ar dažādām programmām, kuru lielākā daļa beidzas 2012. gada 31. decembrī. Tāpēc ir lietderīgi racionalizēt šīs atbalsta shēmas un tās pārgrupēt, nemainot to juridisko pamatu. Atbilstības kritēriji šo dotāciju saņemšanai, to izmantošanas nosacījumi un finansiālo ieguldījumu veidi ir saskaņoti un pielāgoti atbilstošās ieinteresēto personu grupas konkrētajām vajadzībām tā, lai, piemēram, darbības dotācijas kādai Eiropas organizācijai varētu piešķirt ieinteresēto personu grupa.

Princips par darbības dotāciju, kas nav vienotas likmes dotācijas, pakāpenisku samazināšanu atbilstoši Finanšu regulas 113. pantam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1673/2006/EK par Eiropas standartizācijas finansēšanu uz ESI neattiecas. Šis izņēmums būtu jāsaglabā arī turpmāk.

Turklāt darbības dotācijas organizācijām principā piešķir, lai sniegtu īstermiņa atbalstu, dodot iespēju ilgtermiņā panākt finansiālu neatkarību. Taču šī degresivitāte būtu pretrunā ES politikai, kas paredz nostiprināt MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju stāvokli, lai nodrošinātu Eiropas standartizācijas sistēmas iekļautību. Tā kā Eiropas standartu izstrāde nākotnē visticamāk paplašināsies, pieaugs arī to organizāciju darba apjoms, kas Eiropas standartizācijas sistēmā pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus. Šīm organizācijām ES darbībās un politikā ir nemainīgi svarīga loma, ņemot vērā to darbības kontekstu un statūtos noteiktos mērķus. Lai Eiropas standartizācija virzītos uz priekšu, ir būtiski arī turpmāk veicināt un rosināt tādu Eiropas organizāciju aktīvu dalību, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vides un sociālās intereses. Šādas organizācijas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi un, ņemot vērā īpašo pilnvarojumu, ko tām devušas nacionālās bezpeļņas organizācijas, vai to, ka tās ekskluzīvi pārstāv MVU un sabiedrības intereses, veido Eiropas tīklu, kurš pārstāv bezpeļņas organizācijas, kas darbojas dalībvalstīs, un veicina ar Līgumiem saderīgus principus un politikas virzienus. Ņemot vērā kontekstu, kurā darbojas Eiropas organizācijas, kas Eiropas standartizācijā pārstāv MVU, patērētājus, vides un sabiedrības intereses, un to statūtos noteiktos mērķus, tām ir pastāvīga Savienības darbībām un politikas virzieniem ļoti svarīga loma. Turklāt standarta izstrādei vajadzīgi 1 līdz 3 gadi, tātad nepieciešama ilgstoša iesaiste tehniskā procesā. Lai pastāvīgi aktīvi piedalītos tehniskajā komitejā vai darba grupā, nepieciešama ilgstoša laikietilpīga iesaiste. Tāpēc uz izraudzītajām Eiropas organizācijām, kas pārstāv MVU, patērētājus, vides un sociālās intereses, ir jāattiecina degresivitātes principa izņēmums.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

(a) To Eiropas standartu skaits, ko ESI pieņēmušas pēc Komisijas pieprasījuma.

(b) Laiks no brīža, kad ESI akceptē Eiropas standarta projekta izstrādes pieprasījumu, līdz attiecīgā standarta oficiālajai pieņemšanai.

(c) To Eiropas organizāciju, kas pārstāv MVU, patērētājus, vides aizsardzības un sociālās intereses, faktiskais līdzdalības līmenis Eiropas standartizācijas procesā.

(d) Standartizācijas struktūru un pārvaldības faktiskās pārmaiņas un to ietekme uz pieņemto standartu skaitu, standartu izstrādes laiku un to Eiropas organizāciju, kas pārstāv MVU, patērētājus, vides aizsardzības un sociālās intereses, līdzdalību Eiropas standartizācijas procesā.

1.5. Priekšlikuma pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Rezumējot var teikt, ka ar šo priekšlikumu jāapmierina šādas vajadzības.

(a) Eiropas standartizācija ir svarīgs un efektīvs Eiropas politikas un tiesību aktu atbalsta instruments. Tam ir un būs ievērojama ietekme, nostiprinot preču un pakalpojumu vienoto tirgu un novēršot šķēršļu radīšanu tirdzniecībā ES. Tāpēc ESI būtu jāturpina pieņemt Eiropas standartus un tām būtu jāpiešķir ES līdzfinansējums. Turklāt juridiskajam pamatam būtu jāaptver ne vien ražojumu, bet arī pakalpojumu standarti.

(b) Standartizācija ES sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikā. Standarti ir iedarbīgs stratēģisks instruments, kura izmantošana ļauj palielināt uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc jānodrošina, lai standarti neatpaliktu no arvien īsākajiem ražojumu izstrādes cikliem, un jāpaātrina Eiropas standartizācijas tempi.

(c) Standarti ietekmēs arvien plašākus Eiropas sabiedrības slāņus, tostarp gandrīz ikvienu uzņēmumu un daudzas privātpersonas. Standarts ir tā izstrādē iesaistīto personu panāktā konsensa rezultāts. Lai standartu atzītu tiklab uzņēmumi, kā patērētāji, tā izstrādē jāpiedalās pietiekami plašam personu lokam. Tāpēc ar šo priekšlikumu būtu jānodrošina, ka Eiropas standartizācijas sistēma kļūst pēc iespējas iekļaujošāka un ka visi tajā iesaistītie partneri ir uzticīgi sistēmai, kura sakņojas tādās pamatvērtībās kā atklātums, pārredzamība un zinātniska stabilitāte un kurā turpinās nepārtraukts standartizācijas struktūru un pārvaldības pilnveides process.

(d) Standartiem jābūt pieejamiem, lai nodrošinātu pakalpojumu un lietojumprogrammu sadarbspēju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un lai Eiropa varētu izmantot visas IKT sniegtās priekšrocības. Svarīgākajiem IKT standartiem, kas izstrādāti specializētos forumos un konsorcijos, būtu jāpiešķir lielāka nozīme jomās, kurās ESI nav iesaistītas, ESI standarti nav ieviesti tirgū vai ir novecojuši. Tātad šie standarti būtu oficiāli jāatzīst, lai publiskā sektora iestādes tos varētu izmantot publiskajā iepirkumā.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Eiropas standartiem ir ļoti svarīga nozīme rūpniecisko ražojumu iekšējā tirgus darbībā. Eiropas standarti aizstāj nacionālos standartus, kas bieži ir konfliktējoši un var radīt tehniskus šķēršļus iekšzemes tirgū. Eiropas standartus var iedalīt divās grupās:

a) Eiropas standarti, ko izstrādā pēc Komisijas pieprasījuma, pamatojoties uz t. s. „pilnvaru”, saskaņā ar kuru ESI jāizstrādā normatīvas tehniskas specifikācijas, kas atbilst pilnvarā izklāstītajām prasībām. Šos standartus var iedalīt divās apakšgrupās:

– Eiropas saskaņotie standarti, kas nodrošina ražojumu atbilstību ES tiesību aktos izklāstītajām pamatprasībām. Atbilstība Eiropas saskaņotajiem standartiem garantē ražojumu vajadzīgo drošuma līmeni. Tomēr saskaņoto standartu izmantošana joprojām ir brīvprātīga, un ražotāji var izmantot jebkādus citus tehniskus risinājumus, kas apliecina, ka to ražojumi atbilst pamatprasībām. To Eiropas standartu daļa, kas ir saskaņotie standarti, pēdējos divdesmit gados ir palielinājusies no 3,55 % līdz 20 % 2009. gadā,

– citi Eiropas standarti Eiropas politikas atbalstam;

b) pārējos Eiropas standartus pieņem neatkarīgi no ES tiesību aktiem pēc uzņēmumu, nacionālo standartizācijas institūciju (NSI) vai citu ieinteresēto personu iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma.

Eiropas standarti un jo īpaši saskaņotie standarti ir preču iekšējā tirgus darbības stūrakmeņi. Tomēr standartu izstrāde ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process, kuru īsteno dalībvalstu eksperti. Tāpēc Lēmumā Nr. 1673/2006/EK ir izklāstīts juridiskais pamats, saskaņā ar kuru piešķir finansiālu atbalstu Eiropas standartizācijas institūciju centrālajiem sekretariātiem, lai uzlabotu saskaņoto standartu kvalitāti un veicinātu Eiropas standartizāciju starptautiskā līmenī. Eiropas Komisija un EBTA ar katru ESI slēdz partnerības pamatnolīgumus, saskaņā ar kuriem Komisijai var sūtīt finansēšanas priekšlikumus. Partnerības pamatnolīgumos paredz administratīvos un finanšu noteikumus, kas attiecas uz standartizācijas darbību finansēšanu, un izklāsta finansiālā atbalsta piešķiršanas vispārīgo kontekstu un noteikumus. Ar šo priekšlikumu aizstāj Lēmumu Nr. 1673/2006/EK.

1.5.3. Līdzīgas iepriekšējas pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā saistībā ar Lēmumu Nr. 1673/2006/EK veiktie novērtējumi, un šādā kontekstā veikts arī ietekmes novērtējums.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šis priekšlikums pilnīgi atbilst pārējiem attiecīgajiem instrumentiem, t. i., visiem tiesību aktiem, kas norādīti pievienotā ietekmes novērtējuma 4. pielikumā.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

Beztermiņa priekšlikums

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[33]

Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Kopīgos sadarbības mērķus un finanšu un administratīvos nosacījumus attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas Eiropas standartizācijas institūcijām un pārējām šajā priekšlikumā minētajām organizācijām, nosaka Komisijas un šo iestāžu un organizāciju starpā noslēgtos partnerības pamatnolīgumos saskaņā ar Finanšu regulu un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Šajos nolīgumos un dotāciju nolīgumos precizē uzraudzības un ziņošanas noteikumus.

Turklāt saskaņā ar šo priekšlikumu Eiropas standartizācijas institūcijām un pārējām priekšlikumā minētajām organizācijām katru gadu jāiesniedz Komisijai ziņojumi par savu pienākumu izpildi.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Konstatētie riski

Eiropas standartizācijas institūcijām ir stabils finansiāls pamats. Lai novērstu finanšu riskus, pārējām priekšlikumā minētajām organizācijām adresētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būs iekļauti finansiāli atlases kritēriji. Līdz ar to finanšu riski nav konstatējami.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Paredzētās kontroles metodes ir noteiktas Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002. Tās tiks sīkāk precizētas Komisijas un Eiropas standartizācijas institūciju un pārējo priekšlikumā minēto organizāciju noslēgtajos partnerības pamatnolīgumos un dotāciju nolīgumos. Priekšlikumā turklāt ir skaidri noteikts, ka nolīgumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas, jāparedz Komisijai vai tās pilnvarotam pārstāvim veicamā uzraudzība un finanšu kontrole, kā arī Revīzijas palātai veicamās revīzijas, ko vajadzības gadījumā var veikt uz vietas.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Šajā priekšlikumā ir iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru Komisijai jāgādā, lai tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

3. PRIEKŠLIKUMA PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu Izdevumu veids || Iemaksas

Dif./nedif. ([34]) || no EBTA[35] valstīm || no kandidātvalstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04. pants — Tiesību aktu standartizācija un tuvināšana || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas 02 03 04. pants būtu jāsadala divos atsevišķos pantos:

– agrākais 02 03 04. pants būtu jāaizstāj ar 02 03 04 01. pantu, iekļaujot tajā minētajam pantam paredzētos kredītus, kas aptver finansiālu atbalstu CEN, CENELEC un ETSI standartizācijas darbībām;

– 02 03 04 02. pantā ietilps šādi kredīti, kas iepriekš paredzēti un izmaksāti saskaņā ar 02.02.01., 17.02.02.00. un 07.03.07. pantu darbībām, kas saistītas ar standartizāciju: EUR 2,1 miljons no 02.02.01. budžeta pozīcijas, EUR 1,4 miljoni no 17.02.02.00. budžeta pozīcijas un EUR 0,2 miljoni no 07.03.07. budžeta pozīcijas tiks pārnestas uz jauno 02 03 04 02. budžeta pozīciju;

– finanšu programmā 02.02.01., 17.02.02.00. un 07.03.07. pantā summas tiks samazinātas par iepriekš norādītajām summām, kas atbilst standartizācijas darbībām. Summas pēdējos minētajos pantos tiks samazinātas par summām, kas atbilst standartizācijas darbībām.

– Citām standartizācijas jomā pārstāvētajām ieinteresēto sabiedrības pārstāvju organizācijām paredzēto dotāciju kredīti ir iekļauti citos budžeta pantos (piemēram, 04 03 03 02.).

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu  veids || Iemaksas

Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidāt-valstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04 01. pants — Atbalsts CEN, CENELEC un ETSI standartizācijas darbībām || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 02 03 04 02. pants — Atbalsts organizācijām, kas standartizācijas darbībās pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem[37] 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas pozīcija: || Daudzums || 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

|| || || gads N[38] || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

02 03 04 01. pants — Atbalsts CEN, CENELEC un ETSI standartizācijas darbībām || Saistības || (1) || 23,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || (2) || 9 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

02 03 04 02. pants — Atbalsts organizācijām, kas standartizācijas darbībās pārstāv MVU un ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus || Saistības || (1a) || 3,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Payments || (2a) || 3,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no īpašajām programmām paredzētā finansējuma[39] || || || || -- || -- || -- || -- || --

02 01 04 02. postenis || || (3) || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Tikai informācijai — summas turpmāk norādītajās pozīcijās tiks samazinātas (šīs summas nav atspoguļotas kopsummā): || || || || || || || || || ||

02.02.01. pants (1.a pozīcija) || Saistības || || -2,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || || -2,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

17.02.02.00. pants (3.b pozīcija) || Saistības || || -1,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || || -1,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

07.03.07. pants (2. pozīcija) || Saistības || || -0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || || -0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

KOPĒJĀS apropriācijas 1.a POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || =1+1a +3 || 27,4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || =2+2a +3 || 12,9 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Daudzgadu finanšu shēmas pozīcija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

EUR million (to 3 decimal places)

|| || || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ

ĢD: ENTR, SANCO, MARKT, MOVE, ENV un INFSO ||

Ÿ Cilvēkresursi || 3,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0,3 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

KOPĀ || Apropriācijas || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- ||

KOPĒJĀS apropriācijas 5. POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || (Saistību summa kopā = maksājumu summa kopā) || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013 || 2014 || 2015 || 2016 || 2017-2020 || KOPĀ

KOPĒJĀS apropriācijas 1. līdz 5. POZĪCIJĀ daudzgadu finanšu shēmā || Saistības || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Maksājumi || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikumā paredzēts darbības apropriāciju izmantojums šādā veidā.

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[40] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu kopskaits || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: Pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus || || || || || || || || || || || || || || || ||

ESI centrālie sekretariāti || (A) || 3,35 || 3 || 10 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Standartu tulkošana || (B) || 0,55 || 2 || 1,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Standartizācijas darbs (tostarp IKT jomā) || (C) || 0,4 || 25 || 11 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Eiropas standartu veicināšana || (D) || 0,1 || 1 || 0,1 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Revīzijas, novērtējumi un īpaši projekti || (E) || 0,8 || 1 || 0,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Pētījumi un tehniskā palīdzība || (D) (E) || 1,2 || 0 || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Eirokodeksu veicināšana un izstrāde || (D) (E) || 0,5 || 1 || 0,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Atbalsts MVU pārstāvības organizācijām || (A) to (E) || 2,0 || 1 || 2,0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Atbalsts sociālās jomas ieinteresēto personu pārstāvības organizācijām || (A) to (E) || 0,5 || 2 || 1,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Starpsumma konkrētajam mērķim Nr. 1 || || || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 36 || 27 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

Priekšlikumā paredzēts administratīvo apropriāciju izmantojums šādā veidā.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || KOPĀ

5. POZĪCIJA daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 3,5 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Citi administratīvie izdevumi || 0,3 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Starpsumma —5. POZĪCIJA daudzgadu finanšu shēmā || 3,8 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Ārpus 5. POZĪCIJAS[41] daudzgadu finanšu shēmā || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Citi administratīvie  izdevumi || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

Starpsumma — ārpus 5. POZĪCIJAS daudzgadu finanšu shēmā || 0,2 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

KOPĀ || 4 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

Priekšlikumā paredzēts cilvēkresursu izmantojums šādā veidā.

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 2,9 || -- || -- || -- || -- || -- || --

XX 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

 Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[42] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,6 || -- || -- || -- || -- || -- || --

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || 0 || -- || -- || -- || -- || -- || --

KOPĀ || 7 || -- || -- || -- || -- || -- || --

XX ir attiecīgā politikas virziena joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ģenerāldirektorāta darbiniekus, kas jau iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Regulas īstenošana (t. i., standartizācijas darbību un to finansēšanas pārvaldība, tostarp IKT jomā, un MVU un ieinteresēto sabiedrības pārstāvju pārstāvības organizācijām paredzēto dotāciju pārvaldība).

Ārštata darbinieki || Valstu norīkotie eksperti palīdzēs veikt ar standartizācijas darbībām saistītos papildpasākumus, tostarp IKT jomā. Līgumdarbinieki veiks galvenokārt izpildes uzdevumus.

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai. Iespējama dažu kredītu pārvietošana no citām budžeta sadaļām uz 2. sadaļu (Uzņēmējdarbība), kā norādīts 3.1. iedaļā.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

Priekšlikumā paredzēts šāds līdzfinansējums.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| gads N || gads N+1 || gads N+2 || gads N+3 || gadi N+4 līdz 6 || Kopā

Norādīt līdzfinansētāju || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA || EBTA

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || 0,7 || -- || -- || -- || -- || -- || -- || --

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz ieņēmumiem.

[1]               OV C […], […], […]. lpp.

[2]               OV L 24, 21.7.1998., 37. lpp.

[3]               OV L 315, 15.11.2006., 9. lpp.

[4]               OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp.

[5]               OV L 376, 27.12.2006.

[6]               OV L 71, 17.3.1980., 1. lpp.

[7]               OV L 399, 30.12.1989., 18. lpp.

[8]               OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

[9]               OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

[10]             OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

[11]             OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.

[12]             OV L 181, 9.7.1997., 1. lpp.

[13]             OJ L 135, 30.4.2004., 1. lpp.

[14]             OV L 154, 14.6.2007., 1. lpp.

[15]             OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp.

[16]             OV L 122, 16.5.2009., 6. lpp.

[17]             OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[18]             OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

[19]             OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[20]             OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.

[21]             OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

[22]             OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[23]             OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[24]             OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

[25]             OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.

[26]             OV L 149, 9.6.2007., 1. lpp.

[27]             OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[28]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[29]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[30]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[31]             OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.

[32]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[33]             Informācija par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu ir atrodamas BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[34]             — diferencētās apropriācijas, Nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[35]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[36]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[37]             Summas, kas norādītas 3.2. iedaļas tabulās, jāpielāgo, ievērojot inflāciju, un gala rezultātā attiecīgi jākoriģē.

[38]             Gads N ir paredzamais priekšlikuma īstenošanas sākuma gads, t. i., 2013. gads.

[39]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[40]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros). (A) — administratīvais atbalsts, (B) — tulkošanas pakalpojumi, (C) — faktiskais standartizācijas darbs, (D) — veicināšana un publicitāte, tostarp konferences, (E) — citi intelektuāli pakalpojumi.

[41]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[42]             CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki; SNE — valstu norīkotie eksperti.