Annex

Kas attiecas uz a) opciju ziņojuma 12. punktā, kurā ierosināts iesniegt jaunu Līguma grozījuma tekstu, jānorāda, ka šis Līguma grozījuma projekts ir izstrādāts ļoti rūpīgi, lai tas būtu pieņemams visām dalībvalstīm, kurām to vajadzēs ratificēt. Tekstu kā tādu praktiski nav iespējams mainīt, turklāt ierosinātie grozījumi neļautu izmantot vienkāršoto pārskatīšanas procedūru vai vismaz to būtu iespējams juridiski apstrīdēt. Līguma grozīšanas pamatā pirmām kārtām ir tiesiskās noteiktības princips, un jebkas, kas nesaskan ar šo principu, varētu radīt problēmas.

Kas attiecas uz turpmākiem Līguma grozījumiem, neko konkrēti prognozēt nav iespējams. Tomēr ir panākta vienošanās, ka 2016. gadā Eiropas Komisija izvērtēs šī pamatdokumenta vispārējo efektivitāti. Tas liek domāt, ka, visticamāk, Komisija būs tā, kas veiks jebkādu turpmāku novērtējumu un varētu ierosināt izmaiņas.

Kas attiecas uz ziņojuma b) opciju, nav pamata bažām par to, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms nākotnē varētu kļūt par kodolu starpvaldību sekretariātam, kurš pārvaldītu eurozonas ekonomiku. Šim mehānismam ir konkrēts mērķis. Tā darbinieki būs iesaistīti mehānisma finanšu un budžeta aspektos, un viņu kompetencē neietilps plašāki ekonomikas pārvaldības jautājumi. ESM uzdevums ir mobilizēt finanses un sniegt finanšu palīdzību, taču Komisija būs tā, kas novērtēs nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta un formulēs nosacījumus tā saņemšanai.

Arī bažas par to, ka Komisija tiks izslēgta no mehānisma darbības, var noraidīt. Pieredze ar pagaidu mehānismiem rāda, ka Komisijas iesaistīšana ir ne vien iespējama, bet pat vēlama. Pagaidu mehānismam nosacījumu izpildes pasākumi saņēmējvalstij tika pieņemti, izmantojot Savienības metodi, proti, Padome pēc Komisijas ieteikuma pieņēma lēmumu, kas balstīts uz LESD 136. pantu un 126. panta 9. punktu (sk. 126. panta 13. punktu, kurā norādīta procedūra, saskaņā ar kuru pieņem lēmumus, kas balstīti uz 126. panta 9. punktu). Šī procedūra tika ievērota, pieņemot izpildes nosacījumu pasākumus Grieķijai (sk. Padomes 2010. gada 10. maija Lēmumu 2010/320/ES (OV L 145, 11.6.2010., 6. lpp.), kurš tika pieņemts, balstoties uz Komisijas 2010. gada 4. maija ieteikumu (SEC(2010)0560, galīgā redakcija)).

Pastāvīgā mehānisma gadījumā jau 16. un 17. decembra Eiropadomes secinājumu II pielikumā “Paredzētā mehānisma vispārējās iezīmes” vairākās vietās ir īpaša norāde uz Komisijas iesaistīšanu. Kopš tā laika, veicot ESM sagatavošanas darbības, ir precizēti šādi punkti.

—	Ja dalībvalsts lūdz finansiālu palīdzību, Komisiju saziņā ar ECB izvērtēt, vai pastāv risks finanšu stabilitātei visai eurozonai, un kopā ar SVF un saziņā ar ECB veic analīzi par attiecīgās dalībvalsts spēju saglabāt parādu atmaksājamā līmenī.

—	Ja tiek pieprasīts stabilitātes atbalsts, Komisija kopā ar SVF un saziņā ar ECB izvērtēs saņēmējas dalībvalsts faktiskās finanšu vajadzības un nepieciešamā privātā sektora līdzdalības veidu.

—	Valde pilnvaros Komisiju kopā ar SVF un saziņā ar ECB risināt sarunas ar attiecīgo dalībvalsti par makroekonomikas korekciju programmu.

—	Komisija ierosinās Padomei lēmumu, ar ko atbalsta makroekonomikas korekciju programmu. Pēc tam, kad Padome programmu būs pieņēmusi, Komisija eurozonas dalībvalstu vārdā parakstīs Saprašanās memorandu.

—	Komisija kopā ar SVF un saziņā ar ECB būs atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta politikas nosacījumu ievērošanas uzraudzība saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmas prasībām.

—	Pēc apspriedes Valdē Padome var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, par uzraudzības īstenošanu pēc programmas izpildes.

—

Politikas nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar pastiprināto uzraudzību vai makroekonomikas korekciju programmu, ir jāatbilst ES uzraudzības sistēmai un jāgarantē ES procedūru ievērošana. Tālab Komisija ir iecerējusi ierosināt regulu, ar ko precizētu vajadzīgos procedūras pasākumus saskaņā ar Līguma 136. pantu, lai politikas nosacījumus iestrādātu Padomes lēmumos un lai nodrošinātu saskaņotību ar ES daudzpusējo uzraudzības sistēmu.

—	Padome un Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par ESM izveidi un darbību.

—	Ja radīsies strīdi, tie būs ES Tiesas kompetencē atbilstīgi LESD 273. pantam.

Pielikums Eurogrupas priekšsēdētāja un par monetāro politiku atbildīgā komisāra vēstulei referentiem

2011. gada 21. marts

ESM darbības nosacījumi

Eiropadome ir vienojusies, ka eurozonas dalībvalstīm ir nepieciešams izveidot pastāvīgu stabilitātes mehānismu — Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM). ESM aktivēs, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos (2), ja citādi nebūs iespējams nodrošināt visas eurozonas finanšu stabilitāti. Šis mehānisms pārņems Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) funkcijas, lai sniegtu eurozonas dalībvalstīm ārēju finansiālu palīdzību laikā pēc 2013. gada jūnija.

Piekļuvi ESM finansiālajai palīdzībai sniegs, pamatojoties uz stingriem politikas nosacījumiem saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu un valsts parāda atmaksājamības rūpīgu analīzi, ko veiks Komisija kopā ar SVF un saziņā ar ECB. Saņēmējai dalībvalstij prasīs ieviest piemērotu privātā sektora iesaistes veidu saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem un pilnīgi atbilstīgi SVF praksei.

ESM faktiskās aizdošanas spējas būs EUR 500 miljardi (3). Aizdošanas spēju atbilstību pārskatīs regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem. ESM centīsies papildināt savas aizdošanas spējas, izmantojot SVF dalību finansiālās palīdzības darbībās, savukārt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, arī varēs piedalīties uz ad hoc pamata.

Pārējā šā darbības nosacījumu dokumenta daļa attiecas uz galvenajām ESM struktūras iezīmēm.

Institucionālais veids

ESM izveidos ar līgumu starp eurozonas dalībvalstīm kā starpvaldību organizāciju saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, un tā atrašanās vieta būs Luksemburgā. ESM statūtus izklāstīs attiecīgā līguma pielikumā.

Uzdevums un finansēšanas stratēģija

ESM uzdevums būs mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību, ievērojot stingrus nosacījumus, to eurozonas dalībvalstu vajadzībām, kurām ir vai draud smagas finanšu problēmas, un tādējādi nodrošināt visas eurozonas finanšu stabilitāti.

Eurozonas dalībvalstis iemaksās Eiropas stabilizācijas mehānismam summas, kas atbilst finanšu sankcijām, kuras tām piemērotas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūrām (4). Šīs summas veidos daļu no apmaksātā kapitāla.

ESM izmantos piemērotu finansēšanas stratēģiju, ar kuru var nodrošināt piekļuvi plašam finansējuma avotu klāstam un kura tam dod iespēju sniegt dalībvalstīm finansiālās palīdzības kopumu jebkuros tirgus apstākļos. Jebkurš ar to saistītais risks tiks ierobežots ar piemērotu aktīvu un pasīvu pārvaldību.

Pārvaldība

ESM tiks izveidota Valde, kuras sastāvā būs eurozonas dalībvalstu finanšu ministri (kā balsstiesīgie locekļi), kā arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs un ECB priekšsēdētājs novērotāju statusā. Valde no savu balsstiesīgo locekļu vidus ievēlēs priekšsēdētāju.

Valde būs ESM augstākā lēmumu pieņemšanas struktūra un pēc savstarpējas vienošanās pieņems lēmumus par šādiem galvenajiem jautājumiem:

—	finansiālās palīdzības piešķiršana;

—	finansiālās palīdzības noteikumi un nosacījumi;

—	ESM aizdevumu izsniegšanas spēja;

—	izmaiņas piedāvāto instrumentu izvēlē.

Visus pārējos lēmumus Valde pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien nav noteikts citādi.

ESM tiks izveidota Direktoru padome, kas veiks konkrētus uzdevumus, ko tai būs deleģējusi Valde. Katra eurozonas dalībvalsts iecels vienu direktoru un vienu direktora vietnieku. Turklāt gan Komisija, gan ECB iecels Direktoru padomē vienu novērotāju un vienu novērotāja vietnieku. Visus lēmumus Direktoru padome pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien nav noteikts citādi.

Balsu īpatsvars Valdē un Direktoru padomē būs proporcionāls dalībvalstu attiecīgajām daļām ESM parakstītajā kapitālā. Par kvalificētu vairākumu uzskata 80 % balsu.

Valde iecels izpilddirektoru, kas būs atbildīgs par ESM ikdienas vadību. Izpilddirektors būs padomes priekšsēdētājs.

Kapitāla struktūra

ESM centīsies no svarīgākajām kredītreitingu aģentūrām iegūt un saglabāt visaugstāko kredītreitingu.

ESM kopējais parakstītais kapitāls būs EUR 700 miljardi. No šīs summas EUR 80 miljardi būs eurozonas dalībvalstu nodrošināta apmaksātā kapitāla veidā, no kura EUR 40 miljardi būs pieejami no 2013. gada jūlija un kura atlikušo daļu nodrošinās trīs nākamo gadu laikā. Turklāt ESM rīcībā būs arī eurozonas dalībvalstu rezervētā pieprasāmā kapitāla un garantiju apvienojums kopsummā EUR 620 miljardu apmērā.

Katras dalībvalsts ieguldījumu sadales atslēga ESM kopējā parakstītajā kapitālā pamatosies uz pielikumā norādīto ECB apmaksātā kapitāla atslēgu. Ratificējot ESM izveides līgumu, dalībvalstis uzņemas juridiskas saistības sniegt savu ieguldījumu kopējā parakstītajā kapitālā.

Valde pēc savstarpējas vienošanās nolems, kad ir jāpielāgo kopējā parakstītā kapitāla apjoms vai kad ir jāpieprasa kapitāls, izņemot konkrētajos turpmāk aprakstītajos gadījumos. Pirmkārt, Direktoru padome ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt atjaunot — pieprasot kapitālu — apmaksātā kapitāla līmeni tad, ja apmaksātā kapitāla daudzums ir samazinājies zaudējumu rezultātā (5). Otrkārt, tiks ieviesta pieprasījuma garantijas procedūra, kas dod iespēju automātiski pieprasīt kapitālu no ESM akcionāriem, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu līdzekļu trūkumu gadījumos, kad jāveic maksājumi ESM kreditoriem. Katra akcionāra saistības nekādos apstākļos nepārsniegs tā daļu parakstītajā kapitālā.

Jebkurš tās dalībvalsts ieguldījums parakstītajā kapitālā (6), kura pievienosies ESM pēc 2013. gada jūlija, tiks sniegts saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro sākotnējiem ieguldītājiem. Lēmumus par praktisko kārtību attiecībā uz parakstītā kapitāla kopējo apjomu un kapitāla sadali starp dalībvalstīm pieņems Valde pēc savstarpējas vienošanās.

Kamēr vien ESM nav bijis izmantots un ar noteikumu, ka faktiskās aizdošanas spējas nav mazākas par 500 miljardiem, ienākumus no ESM apmaksātā kapitāla ieguldījuma atmaksā dalībvalstīm, vispirms no tiem atvelkot darbības izmaksas. Pēc tam, kad ESM tiks izmantots pirmo reizi, ienākumus no ESM kapitāla ieguldījuma un finansiālās palīdzības darbībām saglabās ESM. Tomēr, ja apmaksātais kapitāls pārsniedz līmeni, kas ir vajadzīgs, lai saglabātu ESM aizdošanas spējas, Direktoru padome var ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu izdalīt eurozonas dalībvalstīm dividendes, pamatojoties uz ieguldījumu sadales atslēgu.

Instrumenti

ESM nodrošinās finansiālo palīdzību, piemērojot stingrus nosacījumus saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu, atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts nelīdzsvarotības smaguma pakāpei. To sniegs aizdevumu veidā.

Tomēr tas izņēmuma kārtā var veikt intervenci parāda instrumentu primārajos tirgos, pamatojoties uz makroekonomikas korekciju programmu saskaņā ar stingriem nosacījumiem un ja tam piekritusi Valde pēc savstarpējas vienošanās.

ESM sniegtais stabilitātes atbalsts

ESM var piešķirt īstermiņa vai vidēja termiņa stabilitātes atbalstu eurozonas dalībvalstij, kas saskaras ar smagām finanšu problēmām. Piekļuvei ESM stabilitātes atbalstam būs vajadzīga makroekonomikas korekciju programma ar adekvātiem politikas nosacījumiem atbilstīgi nelīdzsvarotības smaguma pakāpei attiecīgajā saņēmējā dalībvalstī. Programmas ilgums un aizdevumu atmaksāšanas termiņš būs atkarīgs no nelīdzsvarotības veida un saņēmējas dalībvalsts izredzēm atgūt piekļuvi finanšu tirgiem laikposmā, kad ir pieejami ESM līdzekļi.

Primāro tirgu atbalsta instruments

ESM var primārajos tirgos iegādāties obligācijas no dalībvalsts, kurai ir smagas finanšu problēmas, lai pēc iespējas palielinātu sniegtā atbalsta rentabilitāti. Nosacījumus un kārtību, saskaņā ar kuru tiktu veikta obligāciju pirkšana, precizēs lēmumā par finansiālās palīdzības noteikumiem un nosacījumiem.

Valde var pārskatīt ESM rīcībā esošos instrumentus un nolemt veikt izmaiņas piedāvāto instrumentu izvēlē.

SVF iesaiste

ESM ļoti cieši sadarbosies ar SVF finansiālās palīdzības sniegšanā (7). Visos gadījumos SVF tiks aicināts aktīvi iesaistīties — gan tehniskā, gan finansiālā ziņā. Valsts parāda atmaksājamības analīzi kopīgi veiks Komisija un SVF saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Politikas nosacījumus, kas ir saistīti ar ESM un SVF atbalstu, kopīgi apspriedīs Komisija un SVF saziņā ar ECB.

Finansiālās palīdzības izmantošana, programmas uzraudzība un turpmāki pasākumi

Finansiālās palīdzības sniegšanu no ESM visos gadījumos sāks pēc kādas dalībvalsts lūguma pārējām eurozonas dalībvalstīm. Eurogrupa informēs Padomi par to, ka ir saņemts lūgums sākt atbalsta sniegšanu. Pēc šāda lūguma saņemšanas Valde aicinās Komisiju saziņā ar ECB izvērtēt, vai pastāv risks finanšu stabilitātei visā eurozonā kopumā, un kopā ar SVF un saziņā ar ECB veikt rūpīgu analīzi par attiecīgās dalībvalsts parāda atmaksājamību. Turpmākie soļi ESM finansiālās palīdzības izmantošanā būs šādi:

—	ja tiek pieprasīts ESM stabilitātes atbalsts, Komisija kopā ar SVF un saziņā ar ECB izvērtēs saņēmējas dalībvalsts faktiskās finanšu vajadzības un nepieciešamās privātā sektora līdzdalības veidu, kam vajadzētu būt saskaņā ar SVF praksi;

—	pamatojoties uz šo izvērtējumu, Valde pilnvaros Komisiju kopā ar SVF un saziņā ar ECB risināt sarunas ar attiecīgo dalībvalsti par makroekonomikas korekciju programmu, kā izklāstīts Saprašanās memorandā;

—

Komisija ierosinās Padomei lēmumu, ar ko atbalsta makroekonomikas korekciju programmu. Valde lems par finansiālās palīdzības piešķiršanu, kā arī par noteikumiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāda palīdzība tiek sniegta. Pēc tam, kad Padome programmu būs pieņēmusi, Komisija parakstīs Saprašanās memorandu eurozonas dalībvalstu vārdā, par ko iepriekš būs panākta vienošanās ar Valdi. Direktoru padome pēc tam apstiprinās vienošanos par finansiālo palīdzību, kurā būs ietverti tehniskie aspekti saistībā ar sniedzamo finansiālo palīdzību;

—

Komisija kopā ar SVF un saziņā ar ECB būs atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta politikas nosacījumu ievērošanas uzraudzība saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmas prasībām. Tā sniegs ziņojumu Padomei un Direktoru padomei. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Direktoru padome pēc savstarpējas vienošanās lems par jaunu aizdevuma daļu izmaksāšanu;

—	pēc apspriedes Valdē Padome var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, par uzraudzības īstenošanu pēc programmas izpildes, ko var turpināt tik ilgi, kamēr nav atmaksāts noteiktais finansiālās palīdzības apjoms.

Saskaņotība ar ES daudzpusējo uzraudzības sistēmu

Būs vajadzīgs ES dalībvalstu apstiprinājums, lai eurozonas dalībvalstīm ļautu dot Komisijai — kopā ar SVF un saziņā ar ECB — uzdevumu veikt tās dalībvalsts parāda atmaksājamības analīzi,, kura lūdz finansiālu palīdzību, sagatavot korekciju programmu, ko nodrošina kopā ar finanšu atbalstu, kā arī pārraudzīt tās īstenošanu.

Kaut gan Valdei ir autonomas tiesības pieņemt lēmumu par starpvaldību sistēmā sniegtās finansiālās palīdzības piešķiršanu un kārtību, politikas nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar pastiprināto uzraudzību vai makroekonomikas korekciju programmu, būtu jāsaskan ar ES uzraudzības sistēmu un jāgarantē ES procedūru ievērošana. Tālab Komisija ir iecerējusi ierosināt regulu, ar ko precizētu vajadzīgos procedūras pasākumus saskaņā ar Līguma 136. pantu, lai politikas nosacījumus iestrādātu Padomes lēmumos un lai nodrošinātu saskaņotību ar ES daudzpusējo uzraudzības sistēmu. Padome un Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par ESM izveidi un darbību.

Cenu noteikšana

Lēmumu par saņēmējai dalībvalstij sniedzamās finansiālās palīdzības cenu struktūru pieņems Valde.

ESM varēs izsniegt aizdevumus ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi. ESM cenu politika būs saskaņota ar SVF cenu noteikšanas principiem, un tajā iekļaus atbilstīgu uzcenojumu par risku, vienlaikus saglabājot cenas līmeni virs ESM finansēšanas izmaksu līmeņa.

ESM aizdevumiem piemēros šādu cenu struktūru:

1)	ESM finansēšanas izmaksas;

2)	maksa 200 bāzes punktu apjomā, ko piemēro visiem aizdevumiem;

3)	piemaksa 100 bāzes punktu apjomā par aizdevuma summu, kas nav atmaksāta pēc 3 gadiem.

Fiksētas procentu likmes aizdevumiem, kuru maksājuma termiņš ir pēc vairāk nekā 3 gadiem, likme būs vidēji svērta starp 200 bāzes punktiem par pirmajiem trīs gadiem un 200 bāzes punktiem plus 100 bāzes punktiem par pārējiem gadiem.

Cenu struktūra būs definēta ESM cenu politikā, kuru periodiski pārskatīs.

Privātā sektora līdzdalība

1.   Privātā sektora līdzdalības kārtība

Visos gadījumos, kad saņēmējai dalībvalstij piešķirs finansiālo palīdzību, tiks gaidīta pietiekama un samērīga privātā sektora iesaiste. Tādas iesaistes būtību un apjomu noteiks katrā gadījumā atsevišķi, un tā būs atkarīga no parādu atmaksājamības analīzes saskaņā ar SVF praksi (8) un no iespējamās ietekmes uz eurozonas finanšu stabilitāti.

a)

Ja, pamatojoties uz parādu atmaksājamības analīzi, tiek secināts, ka ar makroekonomiskās korekcijas programmu reāli ir iespējams panākt valsts parāda atgriešanos atmaksājamā līmenī, saņēmēja dalībvalsts īstenos ierosmes, lai mudinātu galvenos privātos investorus turpināt uzņemties kredītrisku (t.s. “Vīnes ierosmes” pieeja). Komisija, SVF, ECB un EBI cieši iesaistīsies tādu ierosmju pārraudzībā un īstenošanā.

b)

Ja, pamatojoties uz parādu atmaksājamības analīzi, tiek secināts, ka ar makroekonomiskās korekcijas programmu nav iespējams panākt valsts parāda atgriešanos atmaksājamā līmenī, saņēmējai dalībvalstij tiks prasīts godprātīgi iesaistīties aktīvās sarunās ar tās kreditoriem ar mērķi nodrošināt, lai tie tieši iesaistītos parādu atmaksājamības atjaunošanā. Finansiālas palīdzības sniegšana būs atkarīga no tā, vai dalībvalstij ir ticams plāns un tā pauž pietiekami lielu apņēmību nodrošināt pienācīgu un samērīgu privātā sektora līdzdalību. Plāna īstenošanā sasniegto progresu pārraudzīs saskaņā ar programmu un ņems vērā, pieņemot lēmumu par izmaksu.

Risinot sarunas ar kreditoriem, saņēmēja dalībvalsts ievēros turpmāk izklāstītos principus.

—	Samērīgums. Dalībvalsts mēģinās rast risinājumus, kas ir samērīgi ar tās parādu atmaksājamības problēmu.

—	Pārredzamība. Attiecīgā dalībvalsts iesaistīsies atklātā dialogā ar kreditoriem un laicīgi tiem nodrošinās attiecīgo informāciju.

—

Godīgums. Dalībvalsts konsultēsies ar kreditoriem par valsts parāda atmaksas grafika maiņas vai pārstrukturēšanas pieeju, lai rastu risinājumu sarunu ceļā. Iespēju veikt pasākumus, ar ko samazina parāda neto pašreizējo vērtību, izskatīs tikai tad, ja tiks uzskatīts, ka neviena cita iespēja, visticamāk, nesasniegs gaidītos rezultātus.

—

Pārrobežu koordinācija. Izstrādājot privātā sektora līdzdalības pasākumus, pienācīgi ņems vērā kaitīgas ietekmes un iespējamas pārneses risku attiecībā uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm. Līdztekus attiecīgo pasākumu īstenošanai konkrētā dalībvalsts sniegs atbilstošu paziņojumu ar mērķi saglabāt visas eurozonas finanšu stabilitāti.

2.   Kopējas rīcības klauzulas

Visos jaunos eurozonas valstu valdības vērtspapīros, kuru termiņš ir ilgāks nekā viens gads, no 2013. gada jūlija iekļaus kopējas rīcības klauzulas. Minēto kopējas rīcības klauzulu mērķis ir atvieglot valsts un tās privātā sektora kreditoru vienošanos saistībā ar privātā sektora līdzdalību. Kopējas rīcības klauzulu iekļaušana obligācijas noteikumos nenozīmēs lielāku saistību nepildīšanas vai parādu restrukturizācijas varbūtību šai obligācijai. Tādēļ kopējas rīcības klauzulu iekļaušana neietekmēs valsts parāda kreditora statusu.

Kopējas rīcības klauzulu galvenās iezīmes būs atbilstīgas tām, ko kopš G10 ziņojuma par kopējas rīcības klauzulām parasti izmanto Apvienotās Karalistes un ASV tirgos. Kopējas rīcības klauzulas ieviesīs tā, lai saglabātu vienlīdzīgus noteikumus eurozonas dalībvalstīs. Tas nozīmē tādu identisku un standartizētu klauzulu izmantošanu visās eurozonas dalībvalstīs, kas būtu saskaņotas attiecībā uz dalībvalstu izsniegtu vērtspapīru noteikumiem un nosacījumiem. To pamats būs atbilstīgs kopējas rīcības klauzulām, kas ir pieņemtas Ņujorkas un Anglijas tiesībās.

Kopējas rīcības klauzulās iekļaus agregēšanas klauzulu, ar kuru obligāciju turētāju kvalificēts vairākums varētu iekļaut vairākuma rīcības klauzulu saistībā ar vairākām obligāciju emisijām, uz kurām attiecas minētā klauzula un vienas jurisdikcijas tiesību akti, ja kreditoru balsu vairākums, kas nepieciešams parādu restrukturizācijai, nebūtu sasniedzams attiecībā uz vienu obligāciju emisiju. Tiks ieviesta atbilstīga pārstāvība. Par vissvarīgākajiem jautājumiem — īpašajiem jautājumiem — (piemēram, galvenie atmaksāšanas noteikumi, obligāciju konversija vai maiņa) lems ar lielāku balsu vairākumu nekā par parastiem jautājumiem. Piemēros attiecīgas prasības, kas saistītas ar kvorumu. Izmaiņas, kas pieņemtas ar attiecīgo balsu vairākumu, būs saistošas visiem obligāciju turētājiem.

Lai nodrošinātu pienācīgu balsojuma procesu, piemēros attiecīgu balsstiesību atņemšanas klauzulu. Ir paredzēts apspriest attiecīgas klauzulas, lai novērstu traucējošu juridisku rīcību.

Kopējas rīcības klauzulas ieviesīs standartizētā veidā, tādējādi nodrošinot, ka visās eurozonas jurisdikcijās to juridiskās sekas būs identiskas un eurozonas dalībvalstīs saglabās vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Eurozonas dalībvalstis pieņems vajadzīgos pasākumus, lai kopējas rīcības klauzulas stātos spēkā.

Saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem eurozonas dalībvalstīm arī turpmāk — pēc 2013. gada jūnija — atļaus refinansēt atlikušo parādu, neizmantojot kopējas rīcības klauzulas, lai saglabātu veco obligāciju nepieciešamo likviditāti un eurozonas dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika pienācīgā veidā izdot jaunas obligācijas jebkādam atsauces termiņam. Detalizētus juridiskus pasākumus kopējas rīcības klauzulu iekļaušanai eurozonas valstu valdības vērtspapīros pieņems pēc attiecīgām konsultācijām ar tirgus dalībniekiem un citām iesaistītajām pusēm, pamatojoties uz darbu, ko veiks Ekonomikas un finanšu komitejas apakškomiteja ES valsts parādu tirgu jautājumos, un tos pabeigs izstrādāt līdz 2011. gada beigām.

3.   ESM priviliģētā kreditora statuss

Tāpat kā SVF, ESM sniegs finansiālu atbalstu dalībvalstij, ja tās regulārā piekļuve tirgus finansējumam būs pasliktinājusies. Ņemot to vērā, valstu vai to valdību vadītāji ir noteikuši, ka ESM — līdzīgā veidā kā SVF — piemēros priviliģētā kreditora statusu, vienlaikus piekrītot, ka SVF priviliģēta kreditora statuss tomēr būs augstāks.

Tas stāsies spēkā 2013. gada 1. jūlijā, neskarot jebkuras citas vienošanās noteikumus un nosacījumus, kura panākta saistībā ar Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu (EFSI) un finansējumu Grieķijai.

EFSI un ESM pārejas noteikumi

Kā sākotnēji paredzēts, EFSI darbosies arī pēc 2013. gada jūnija, lai tādējādi pārvaldītu atlikušās obligācijas. Tas darbosies tik ilgi, kamēr būs saņēmis pilnu maksājumu par finansējumu, kas piešķirts dalībvalstīm, atmaksājis savas saistības saistībā ar izsniegtiem finanšu instrumentiem un izpildījis visus pienākumus attiecībā uz atlīdzību galvotājiem. Neizmaksātās un nefinansētās esošo aizdevumu mehānismu daļas būtu jāpārvieto uz ESM (piemēram, to daļu maksājumu un finansējumu, kas pienāksies tikai tad, kad ESM būs stājies spēkā). Konsolidētais EFSI un ESM aizdevums nepārsniedz EUR 500 miljardus.

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no EFSI uz ESM, EFSI izpilddirektoram uzdos ESM izveides praktisko sagatavošanu. Par padarīto viņš regulāri ziņos Eurogrupas jautājumu darba grupai.

To dalībvalstu dalība, kas nav eurozonas dalībnieces

Dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, līdzās ESM finansiālā atbalsta darbībās eurozonas dalībvalstīm var piedalīties uz ad hoc pamata. Ja dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, piedalās šādās darbībās, tās būs pārstāvētas attiecīgajās ESM Valdes un Direktoru padomes sanāksmēs, kurās lemj par atbalsta piešķiršanu un uzraudzību. Tām laicīgi piešķirs piekļuvi jebkāda veida būtiskai informācijai, un ar tām pienācīgi konsultēsies. Eurozonas dalībvalstis atbalstīs ESM līdzvērtīga kreditora statusu, kā arī citu dalībvalstu līdzvērtīga kreditora statusu, kas sniedz divpusējus aizdevumus līdzās ESM.

Domstarpību izšķiršana

Ja eurozonas dalībvalsts un ESM starpā rodas strīds saistībā ar ESM izveides līguma interpretāciju un piemērošanu, par šo strīdu lemj Valde. Ja dalībvalsts apstrīd šo lēmumu, strīda jautājumu saskaņā ar LESD 273. pantu iesniedz Tiesai.

Saistībā ar ESM un trešo pušu attiecībām piemērojamie reglamentējošie tiesību akti un jurisdikcija tiks noteikta juridiskos aktos un līgumu dokumentos, kas pēc tam stāsies spēkā starp ESM un minētajām trešām pusēm.