52011DC0083

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 1.3.2011

COM(2011) 83 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par 2007.–2013. gada programmas „Eiropa pilsoņiem” starpposma novērtējumu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par 2007.–2013. gada programmas „Eiropa pilsoņiem” starpposma novērtējumu

SATURS

1. IEVADS 4

1.1. Programma 4

1.2. Starpposma novērtējums 6

2. SVARĪGĀKIE ATZINUMI PAR NOVĒRTĒJUMU 6

2.1. Atbilstība 6

2.2. Vispārējā programmas efektivitāte 6

2.3. Vispārējā programmas lietderība, līdzdalība un ietekme 6

2.4. Ilgtspējība un rezultātu izplatīšana 6

3. IETEIKUMU ĪSTENOŠANA 6

3.1. Skaidrākas izpratnes par ES un ES piederības apziņas veicināšana 6

3.2. Turpmāki uzlabojumi un pielāgojumi attiecībā uz programmas īstenošanu 6

3.3. Līdzsvarotāka līdzdalība 6

3.4. Programmas atbalstīto pasākumu ietekmes uz politiku palielināšana un to atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos 6

4. SECINĀJUMI 6

IEVADS

Šajā dokumentā ir apkopoti svarīgākie atzinumi un ieteikumi attiecībā uz 2007.–2013. gada programmas „Eiropa pilsoņiem” starpposma novērtējumu, kā arī Komisijas atsauksmes un secinājumi par šiem ieteikumiem.

Programma

Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada decembrī izveidoja ES rīcības programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsoniskumu[1]. Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

1. dot pilsoņiem iespēju mijiedarboties un piedalīties arvien saliedētākas Eiropas izveidē, kas ir demokrātiska un orientēta uz pasauli, un ko vieno un bagātina kultūras daudzveidība, tādējādi attīstot Eiropas Savienības pilsoniskumu;

2. izkopt Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture un kultūra;

3. veicināt Eiropas Savienības piederības apziņu pilsoņu vidū;

4. stiprināt toleranci un savstarpēju sapratni starp Eiropas pilsoņiem, cienot un veicinot kultūru un valodu daudzveidību, vienlaikus sekmējot kultūru dialogu.

Programmas „Eiropa pilsoņiem” īpašie mērķi ir šādi:

5. tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos un apmainītos ar pieredzi, viedokļiem un vērtībām, kā arī lai mācītos no vēstures un plānotu nākotni;

6. atbalstīt rīcību, debates un atziņas, kas saistītas ar Eiropas pilsoniskumu un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, sadarbojoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās Eiropas mērogā;

7. tuvināt Eiropu tās pilsoņiem, cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot piemiņu par tās pagātni;

8. iedrošināt mijiedarbību starp visu iesaistīto valstu pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot kultūru dialogu un izceļot gan Eiropas daudzveidību, gan vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas tuvinātu to dalībvalstu pilsoņus, kuras veidoja Eiropas Savienību pirms 2004. gada 30. aprīļa, ar to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojās pēc minētā datuma.

Programmas budžets ir EUR 215 miljoni[2], un tā ietver četrus darbības virzienus:

9. „Aktīvi pilsoņi Eiropai”, ko veido

10. pilsētu sadraudzība,

11. pilsoņu projekti un atbalsta pasākumi;

12. „Aktīva pilsoniska sabiedrība Eiropā”, ko veido

13. strukturālais atbalsts Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju ģeneratori),

14. strukturālais atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas mērogā,

15. atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju uzsāktiem projektiem;

16. „Kopīgi Eiropai”, ko veido

17. tādi plašas ievērības pasākumi kā atceres dienas, apbalvojumi, mākslas pasākumi, Eiropas mēroga konferences,

18. pētījumi, apsekojumi, sabiedriskās domas aptaujas,

19. informēšanas un izplatīšanas līdzekļi;

20. „Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, ko veido

21. galveno deportāciju vietu un ar deportācijām saistīto arhīvu saglabāšana un upuru piemiņa.

Gaidāmie programmas rezultāti ir šādi:

- pasākumu programmas, ko vada darbības dotācijas saņēmušās organizācijas, ieskaitot sapulces, dialogu ar ES iestādēm, memorandus, sadarbības tīklu veidošanu, labas prakses apmaiņu un izpratnes veicināšanu,

- pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīkotas sanāksmes, izglītības un apmācības programmas un līdzekļi, publikācijas, rezultātu izplatīšanas pasākumi,

- pilsoņu tikšanās, konferences, informatīvās kampaņas un par pilsētu sadraudzību atbildīgajām personām rīkoti apmācības pasākumi;

- plašas ievērības pasākumi ES mērogā attiecīgās ES prezidentūras laikā, pētījumi aktīvā pilsoniskuma jomā (pilsoniskā līdzdalība) par brīvprātīgo darbu, mobilitāti un pilsoniskumu.

Pirms programmas „Eiropa pilsoņiem” pastāvēja Kopienas rīcības programma 2004.–2006. gadam aktīva Eiropas pilsoniskuma (pilsoniskās līdzdalības) veicināšanai. Šī programma, kuras budžets bija EUR 72 miljoni, apstiprināja nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām un atbalstīt pilsoņu aktīvu iesaistīšanos[3].

Programmā „Eiropa pilsoņiem” piedalās 27 ES dalībvalstis. Turklāt 2007. gadā programmai pievienojās Horvātija, bet 2009. gadā tai sekoja Albānija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ( FYROM ). Pirmajos trīs programmas īstenošanas gados pieauga iesaistīto organizāciju skaits no jaunajām dalībvalstīm. Šī tendence ir īpaši ievērojama attiecībā uz Ungāriju un Poliju.

Eiropas Komisija ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras ( EACEA ) palīdzību centralizēti pārvalda programmu. Eiropas Komisija atbild par programmas stratēģisko pārvaldību, tostarp prioritāšu un mērķu noteikšanu, budžeta pārvaldību, programmas īstenošanas vadīšanu un kontroli, kā arī vērtēšanas pārraudzību. EACEA atbild par atsevišķu programmas daļu pārvaldību Komisijas pārraudzībā, t. i., aģentūra veic ar dotāciju piešķiršanu saistītās darbības, kā arī apkopo, analizē un iesniedz Komisijai visu informāciju, kas nepieciešama programmas „Eiropa pilsoņiem” īstenošanai[4].

Lielākajā daļā iesaistīto valstu papildus tika izveidoti valsts kontaktpunkti[5]. Valsts kontaktpunktu uzdevums ir izplatīt informāciju par programmu „Eiropa pilsoņiem” plašam potenciālo saņēmēju lokam, sniegt atbalstu projektu iesniedzējiem un sekot jaunumiem aktīvā pilsoniskuma jomā valsts mērogā, kā arī informēt par tiem Eiropas Komisiju.

Starpposma novērtējums

Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību[6] veica starpposma novērtējumu. Novērtējuma vispārējie mērķi bija šādi:

22. sniegt pārskatu par pirmo trīs programmas īstenošanas gadu laikā iegūtajiem rezultātiem;

23. veikt īstenošanas kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu novērtējumu;

24. sniegt ieteikumus un norādījumus par to, kā atlikušo gadu laikā varētu uzlabot programmas īstenošanu.

Novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta programmas piemērotībai, lietderīgumam un efektivitātei, kā arī tam, vai tā ir saskaņota ar pārējiem pasākumiem, ar ko atbalsta aktīva Eiropas pilsoniskuma attīstību.

Novērtējums tika veikts 2010. gada laikā, pamatojoties uz 2007., 2008. un 2009. gada datiem[7].

SVARĪGĀKIE ATZINUMI PAR NOVĒRTĒJUMU

Atbilstība

Starpposma novērtējums apstiprināja programmas „Eiropa pilsoņiem” atbilstību, jo īpaši ņemot vērā tās galvenā mērķa sasniegšanu, proti, „dot pilsoņiem iespēju mijiedarboties un piedalīties arvien saliedētākas Eiropas izveidē, tādējādi attīstot Eiropas Savienības pilsoniskumu” .

Īstenojot programmas atbalstītos pasākumus, ir iespējams pozitīvi ietekmēt pilsoņus, piemēram, palielinot piederības un Eiropas identitātes apziņu, mainīt programmas dalībnieku viedokli par citiem Eiropas pilsoņiem un veicināt iesaistīšanos demokrātiskos procesos, kā arī vairot viņu zināšanas un interesi par Eiropas Savienību un tās iestādēm.

Novērtējumā ir minēts, ka pašreizējai programmai „Eiropa pilsoņiem” ir iespēja stiprināt pilsoņu lomu jaunas politikas un stratēģiju, piemēram, Eiropa 2020 , formulēšanā. To var īstenot, pielāgojot programmas prioritātes Komisijas politiskajiem mērķiem, ar projektiem izstrādājot priekšlikumus, ar kuriem varētu izmēģināt jaunas politikas iniciatīvas, nodrošinot projektu rezultātu izplatīšanu plašākā mērogā un veidojot ciešākas saiknes ar citām ES programmām un iniciatīvām.

Ņemot vērā programmas atbalstīto organizāciju īstenoto pasākumu mērogu un darbības jomu, programmai piemīt neapšaubāma pievienotā vērtība. Šķiet, ka vissvarīgākā ES iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ietekme uz pilsoniskās sabiedrības sektora iespējām un sadarbības tīkliem, kas turpmāk ietekmēs politikas procesu.

Vispārējā programmas efektivitāte

Novērtējumā ir redzams, ka pēc programmas saglabājas liels pieprasījums, un, ņemot vērā iesniegto un apstiprināto pieteikumu skaitu, programmas budžeta apjoms ir mazāks nekā faktiskais pieprasījums.

Novērtējumā ir arī norādīts uz to, ka ir ievērojams skaits neapmierinātu pieprasījumu pēc darbībām un pasākumiem, piemēram, aktīviem piemiņas pasākumiem Eiropā, darbības dotācijām un mobilitātes pasākumiem.

Pašreizējā programma nodrošina labu līdzsvaru un panāk ekonomisku izdevīgumu, apvienojot darbības, kurās tiek iesaistīti mazi tirgus dalībnieki un tie, kas atbalsta spēju veidošanu.

Šķiet, ka kopumā visi ir apmierināti ar programmas īstenošanu, tostarp pienākumu sadali starp Eiropas Komisiju un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru ( EACEA ). Pienākumu sadale starp Komisiju un izpildaģentūru ir paplašinājusi sinerģijas iespējas, pielāgojot pieteikumu iesniegšanas kārtību citām EACEA pārvaldītajām programmām, un ir uzlabojusi pieteikumu un saņēmēju informācijas pieprasījumu apstrādes efektivitāti.

Attiecībā uz programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros izveidotajiem kontaktpunktiem lielākā daļa aptaujāto saņēmēju (77–78 %) atzina kontaktpunktu pakalpojumus par ļoti noderīgiem. Novērtējumā ir norādīts, ka vēl iespējams veikt uzlabojumus, veidojot ciešākas saiknes starp programmas „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktiem un sadraudzības projektu koordinatoru tīklu, kā arī atsevišķās valstīs paplašinot „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktu darbību un tos popularizējot.

Kā galvenie aspekti, ko programmas pārvaldībā nepieciešams uzlabot, novērtējumā ir minēta vadlīniju saskaņotības un vienkāršotāku veidlapu nepieciešamība, pieteikuma veidlapu un saistīto materiālu nodrošināšana krietnu laiku pirms beigu termiņiem un kvalitatīvas atgriezeniskās saites nodrošināšana par pieteikumiem.

Vispārējā programmas lietderība, līdzdalība un ietekme

Starpposma novērtējumā ir redzams, ka programmas īstenošanas darbības mērķi tiek sasniegti un saņēmēju gaidas par programmu tiek attaisnotas.

Apsekojot tikai pusi projektu, novērtējuma rezultāti apliecina, ka programmā tiek sasniegts ievērojams skaits jaunu projektu virzītāju. Šķiet, ka lielāks jaunu pieteikumu iesniedzēju īpatsvars (63 %) ir programmā iekļautajiem piemiņas pasākumiem, un mazāks, bet tomēr būtisks īpatsvars (33 %) ir pilsētu sadraudzības pasākumiem.

Attiecībā uz projektu virzītāju ģeogrāfisko līdzsvaru visplašāk ir pārstāvētas Centrāleiropas un Rietumeiropas valstis, kā arī Itālija. Šķiet, ka nepietiekami pārstāvētas ir Ziemeļeiropas, kā arī Dienvideiropas un Dienvidaustrumeiropas valstis. Tomēr jāuzsver, ka, ņemot vērā projektu partneru izcelsmi un dalībnieku valstspiederību, izplatība ir lielāka un ģeogrāfiskais pārklājums — vienmērīgāks.

Novērtējumā minēts, ka programmas pasākumos vīrieši un sievietes ir vienlīdz pārstāvēti, taču minoritāšu pārstāvji, cilvēki ar īpašām vajadzībām un atstumtās grupas kopumā ir nepietiekami pārstāvētas.

Programmas ietekmi var apkopot šādās četrās kategorijās:

25. pilsoniskās sabiedrības organizāciju un kustību atbalstīšana un iespēju paplašināšana

26. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nozīmīga loma, pildot starpnieka pienākumus starp sabiedrības politikas dalībniekiem un pilsoņiem; novērtētājs ir norādījis, ka šīs organizācijas veic pasākumus, kas rada ievērojamu „daudzkāršojošo efektu”, informējot plašāku sabiedrību par ES jautājumiem un uzsākot pamatotas diskusijas par aktuāliem politikas jautājumiem;

27. stimuli pilsētu sadraudzības kustībai

28. Starpposma novērtējumā norādīts, ka programma ir iedrošinājusi potenciālos saņēmējus vairāk domāt par tematiskā loka paplašināšanu un saikņu veidošanu ar jaunām tēmām vai politikas jomām, piemēram, vides jautājumiem vai piemiņas pasākumiem;

29. pozitīva ietekme uz politikas pētniecības organizāciju (ideju ģeneratori) rīkoto pasākumu mērogu un apjomu

30. Novērtējumā ir redzams, ka programmas piešķirtais finansējums ļāvis atbalstītajām organizācijām to rīkoto pasākumu ietvaros vairāk pievērsties Eiropai, veidot partnerattiecības un sadarbības tīklus Eiropas Savienībā un sasniegt Eiropas auditoriju;

31. pozitīva ietekme uz programmas atbalstīto pasākumu dalībniekiem, ņemot vērā mācīšanos, savstarpēju sapratni un identificēšanos ar ES

32. Starpposma novērtējumā ir skaidri parādīta pozitīvā ietekme uz dalībniekiem, kas ietver jaunu kontaktu dibināšanu ar cilvēkiem visā ES, jaunu prasmju un interešu attīstīšanu un lielāku iesaistīšanos pasākumu vai projektu organizēšanā ES mērogā.

Tādējādi novērtējumā tiek apstiprināta programmas pozitīvā ietekme atbilstīgi programmas mērķiem.

Ilgtspējība un rezultātu izplatīšana

Novērtējumā minēts, ka programma var panākt ilgtermiņa ilgtspējību, attīstot pilsoniskās sabiedrības iespējas un iedrošinot dalībniekus kļūt par nākamajiem īstenotājiem un informācijas izplatītājiem. Starpposma novērtējumā 53 % aptaujāto dalībnieku grasījās iesaistīties savu pasākumu organizēšanā vai veicināšanā, un 45 % dalībnieku plānoja izstrādāt idejas saviem pasākumiem.

Saskaņā ar programmas saņēmēju aptaujas rezultātiem finansējuma likvidēšana vai samazināšana radītu negatīvas sekas, ierobežojot pasākumu mērogu, ietekmējot dalībnieku skaitu, vājinot starptautisko dimensiju un mazinot sadarbības tīklu veidošanas iespējas un mobilitāti. Pilsoniskās sabiedrības projekti, visticamāk, neturpinātos.

Ciktāl tas attiecas uz rezultātu izplatīšanu, novērtējumā ir vērsta uzmanība uz to, ka lielākā daļa projektu virzītāju apgalvo, ka ir veiksmīgi izmantojuši dažādas saziņas metodes, jo īpaši pasākumus un dažāda veida sociālos/interaktīvos plašsaziņas līdzekļus vai multivides iespējas, piemēram, drukātu publikāciju vai DVD ierakstu izveidi.

Tika konstatēti vairāki šķēršļi plašāka mēroga izplatīšanai, tostarp saziņai nepieciešamā īpašā finansējuma trūkums, reklāmas un tulkošanas izdevumi, nepieciešamība pēc kvalificēta personāla un valstu plašsaziņas līdzekļu relatīvi zemā interese.

IETEIKUMU ĪSTENOŠANA

No starpposma novērtējuma izrietošos ieteikumus var grupēt četrās lielās kategorijās. Pašreizējās programmas atlikušajā laikā Eiropas Komisija plāno veikt atbilstošas darbības, atbildot uz šiem ieteikumiem, kā arī ņemt tos vērā, sagatavojot nākamās paaudzes programmu.

Skaidrākas izpratnes par ES un ES piederības apziņas veicināšana

Pirmkārt, novērtējumā ir ieteikts stiprināt saikni starp programmu un galvenajiem sociālajiem jautājumiem un pilsoņus tieši interesējošajiem un aktuālajiem jautājumiem.

Otrkārt, pašreizējā programmā turpmāk jāapsver veidi, kā atbalstīt galvenos ES stratēģiskos mērķus un politiskās prioritātes, piemēram, stratēģiju Eiropa 2020 , un jānodrošina saiknes ar Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai. Jāveicina projekti, kam ir ciešas saiknes ar šīm ES prioritātēm.

Treškārt, šie ieteikumi jāatspoguļo programmas pastāvīgo un ikgadējo prioritāšu uzdevumos un funkcijās.

Pašreizējā programma pieļauj to projektu profila paplašināšanu, kuros uzmanība pievērsta aktuāliem ES politikas jautājumiem. Atlases procesa laikā tiks veltītas papildu pūles tam, lai labāk noteiktu un atbalstītu projektus, kas efektīvi veicina izpratni par ES un ES piederības apziņu.

Nosakot programmas ilgstošo prioritāšu ikgadējo darbības jomu, papildu uzmanība tiks pievērsta pašreizējam politiskajam kontekstam. Tiks ņemtas vērā ieinteresēto personu paustās vajadzības un interese, kā arī sinerģijas ar citām līdzīgām ES atbalstītām programmām un iniciatīvām.

Turpmāki uzlabojumi un pielāgojumi attiecībā uz programmas īstenošanu

Ieteikumi par pašreizējās programmas īstenošanu un iespējamiem pielāgojumiem ir šādi:

- rast atbilstošu līdzsvaru starp atbalstu lielākajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, kam ir strukturāla vērtība, un kontaktu veidošanu ar maziem un/vai jauniem dalībniekiem un to atbalstīšanu (paplašinot viņu iespējas);

- palielināt finansējuma apjomu projektiem „Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā” un „Aktīva pilsoniska sabiedrība Eiropā”;

- panākt līdzsvaru starp atbalsta sniegšanu ievērojamam skaitam dalībnieku un atbalstīto pasākumu kvalitātes un inovatīvā satura saglabāšanu;

- uzraudzīt „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktu ietekmi un turpināt attīstīt to iespējas;

- piešķirt lielāku nozīmi visos pasākumos iesaistīto informācijas izplatītāju apmācībai, viņu iespēju paplašināšanai un atbalstam;

- regulāri pārskatīt pieteikuma veidlapu struktūru un saturu un pēc iespējas tās vienkāršot;

- izstrādāt pieteikumus arī citās ES valodās (izņemot trīs ES darba valodas).

Eiropas Komisija sadarbībā ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru ( EACEA ) jau ir veikusi vairākus pasākumus, lai nepārtraukti uzlabotu pašreizējās programmas īstenošanu. Tie ietver regulāras atgriezeniskās saites nodrošināšanu no saņēmējiem (veidojot strukturētu dialogu un citādi) un programmas „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktiem. Atgriezenisko saiti izmanto, lai pielāgotu un vienkāršotu programmas īstenošanu. Piemērs tam ir vienoto likmju piemērošana 2010. gada pilsētu sadraudzības projektiem.

Atbalsta pasākumi tika ieviesti, lai paplašinātu projektu virzītāju iespējas, jo īpaši pilsētu sadraudzības jomā. Arī citi programmas saņēmēji, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, var gūt labumu no šiem pasākumiem.

Ņemot vērā programmas globālo budžetu, kas pašlaik paredzēts 2011.–2013. gada finanšu plānošanas periodam, 2011. gadā tiks apspriesta un, iespējams, ieviesta finansiālā atbalsta pārdale dažādiem programmas „Eiropa pilsoņiem” pasākumiem.

2011. gadā turpināsies arī atbalsta sniegšana „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktiem attiecībā uz apmācību un regulāru informācijas apmaiņu. Eiropas Komisija aktīvi aicina visas ES dalībvalstis un programmā iesaistītās valstis veidot savus „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktus.

Līdzsvarotāka līdzdalība

Starpposma novērtējumā uzsvērts, ka programmas atbalstīto projektu galvenie partneri nepārstāv vienlīdzīgi visas Eiropas Savienības valstis. Turklāt projekti neaptver vienādi visas sabiedrības grupas.

Pasākumi ģeogrāfiskā līdzsvara veicināšanai jau ir veikti un tiks turpināti. Tie ietver pastiprinātas pūles, lai popularizētu programmu „Eiropa pilsoņiem” ar tās kontaktpunktu palīdzību valstīs, kurās ir mazāks skaits projektu virzītāju. Turklāt Komisija joprojām aicina veidot valsts kontaktpunktus visās iesaistītajās valstīs.

Plašas ievērības pasākumi, piemēram, prezidentūras pasākumi un „Zelta zvaigžņu” balvas pasniegšanas ceremonija (par īpaši veiksmīgu projektu, kas saņēmis finansējumu no programmas) visās iesaistītajās valstīs piesaista programmai papildu uzmanību. Turklāt projektu atlases procesā jānodrošina labāks ģeogrāfiskais līdzsvars, piemēram, paaugstinot kvalitatīvo slieksni valstīm, kuras lielā mērā pārsniedz vidējo līdzdalības līmeni programmā.

Attiecībā uz „grūti sasniedzamām” grupām programmā „Eiropa pilsoņiem” īpaša uzmanība tika pievērsta vienlīdzīgai līdzdalībai, programmas pasākumos ņemot vērā dzimumu, vecumu un invaliditāti. Par īpašu prioritāti tika noteikta sieviešu līdzdalības veicināšana demokrātijas procesos vietējā mērogā. Labāka „grūti sasniedzamo” grupu iesaistīšanās tiks panākta, daloties ar pieredzi un paraugpraksi saistībā ar šajā jomā īpaši veiksmīgiem projektiem. To pieredze tiks pilnībā iekļauta programmā.

Programmas atbalstīto pasākumu ietekmes uz politiku palielināšana un to atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

Starpposma novērtējumā minēts, ka jāizmanto esošais potenciāls ar mērķi palielināt programmas ietekmi uz politiku, piemēram, veicot šādas darbības:

- izmantojot saiknes starp vietējo pašvaldību iespēju paplašināšanu un programmas atbalstītajiem pilsētu sadraudzības pasākumiem;

- izpētot iespēju organizēt pasākumus, preses konferences, partnerības un apaļā galda diskusijas, kas satuvina politikas veidotājus, tematiskos ekspertus un organizācijas, kuras gūst labumu no programmas un sadarbības tīkliem, lai izpētītu konkrētus politikas jautājumus;

- pēc iespējas nodrošinot, ka tiek izvērtēts projektu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos un to ietekme uz politikas veidošanas procesu;

- veidojot ciešākas saiknes ar citām ES programmām un iniciatīvām, piemēram, programmu „Pamattiesības un pilsonība”, programmu „Jaunatne darbībā”, programmu „Kultūra”, e-demokrātijas iniciatīvu un e-līdzdalības iniciatīvu;

- veicinot atbalstītajos projektos izmantoto izplatīšanas līdzekļu ietekmes analīzi;

- veicot 3. darbības virziena „Kopīgi Eiropai” lietderības vispusīgu analīzi, jo īpaši ņemot vērā atspoguļojuma līmeni plašsaziņas līdzekļos un ietekmi uz dalībniekiem.

Komisija, pielāgojot nobeiguma ziņojumu struktūru, centīsies panākt, lai tajos atsevišķu projektu ietekme būtu labāk analizēta un stiprināta.

SECINĀJUMI

Novērtējumā apstiprināts, ka programmai „Eiropa pilsoņiem” ir būtiska nozīme pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, piederības apziņas stiprināšanā un tolerances un savstarpējās sapratnes vairošanā. Līdz šim 2,8 miljoniem Eiropas pilsoņu un to organizācijām programma ir sniegusi iespēju mijiedarboties un piedalīties Eiropas veidošanā, paust savu viedokli un iesaistīties politiskajā procesā. Tā ir nodibinājusi saikni starp cilvēkiem un vietējām kopienām dažādās valstīs. Novērtējumā arī uzsvērtas turpmākās attīstības iespējas.

Novērtējumā redzams, ka programma ir ļoti pieprasīta un tās budžeta apjoms ir mazāks nekā faktiskais pieprasījums. Lai aptvertu potenciālos projektu virzītājus un turpinātu stiprināt programmas ietekmi, būtu nopietni jāapsver finansiālā atbalsta pārdale pašreizējās programmas budžeta ietvaros.

Ja tiks nolemts turpināt programmu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, starpposma novērtējuma sniegto pieredzi var iekļaut 2014.–2020. gada programmas apsvērumos un sagatavošanas darbā. Starpposma novērtējumā īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība stiprināt programmas ietekmi uz politiku. Tādēļ varbūtējai nākamajai programmai jābūt ciešāk saistītai ar galvenajiem ES darba kārtības jautājumiem. Tai jābūt saskaņotai nolūkā uzlabot Eiropas pārvaldību un izmantot sinerģijas ar citām ES programmām un politiku.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums Nr. 1904/2006/EK, OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.

[2] Gada budžeta ietvaros budžeta lēmējinstitūcija piešķīra papildu līdzekļus 2009. gadā (EUR 3 miljoni) un 2010. gadā (EUR 1,775 miljoni), un tādējādi kopējais programmas budžeta apjoms pieauga līdz EUR 219,775 miljoniem.

[3] Pilns ziņojums par ārējo novērtējumu attiecībā uz Kopienas rīcības programmu aktīva Eiropas pilsoniskuma veicināšanai ir pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports/index_en.htm#civilsocietyHeader.

[4] KOMISIJAS 2009. gada 20. aprīļa LĒMUMS Nr. 2009/336/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību pārvaldībai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003, OV L 101, 21.4.2009., 26. lpp.

[5] 2009. un 2010. gadā kontaktpunkti „Eiropa pilsoņiem” tika izveidoti 17 dalībvalstīs, kuras pieprasīja finansiālu atbalstu no Eiropas Komisijas. Piecās citās valstīs tika nodrošināti kontaktpunktu „Eiropa pilsoņiem” ad hoc pakalpojumi, nepieprasot finansiālu atbalstu. Tiek pieliktas pūles, lai visās programmā iesaistītajās valstīs tiktu izveidoti kontaktpunkti „Eiropa pilsoņiem”. Izveidoto kontaktpunktu „Eiropa pilsoņiem” saraksts ir pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/citizenship/how-to-participate/doc714_en.htm.

[6] ECOTEC Research and Consulting Ltd. Ņemiet vērā, ka no 2010. gada 4. oktobra uzņēmuma nosaukums ir mainīts uz ECORYS UK Limited . www.ecotec.com.

[7] 113 darbības dotācijas, 366 pilsoniskās sabiedrības projekti, 141 piemiņas pasākumu projekti, 9 novatoriskas darbības, 29 pilsoņu projekti, 225 projekti sadarbības tīklu veidošanai starp sadraudzības pilsētām un 2927 sadraudzības pilsētu iedzīvotāju sanāksmes.