Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011DC0018

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020

/* COM/2011/0018 galīgā redakcija */

52011DC0018

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020 /* COM/2011/0018 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 31.1.2011

COM(2011) 18 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana — būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana [1] ir kompleksa parādība, un, lai to mazinātu, nepieciešama stingra politiska apņemšanās. Šajā paziņojumā analizēta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas ietekme uz atsevišķiem cilvēkiem, sabiedrību un ekonomiku, iezīmēti tās cēloņi un sniegts pārskats par esošajiem un turpmākajiem pasākumiem ES līmenī, lai risinātu šo jautājumu. Paziņojumam ir pievienots priekšlikums Padomes ieteikumam un Komisijas dienestu darba dokuments, kas sniedz satvaru visaptverošai politikas pieejai, ko dalībvalstis var izmantot, izstrādājot efektīvu politiku, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un tajā ir sniegti detalizēti pašreizējo politikas pasākumu piemēri.

1. PRIEKšLAICīGA MāCīBU PāRTRAUKšANA KAVē GUDRU, ILGTSPēJīGU UN INTEGRēJOšU IZAUGSMI

Eiropas turpmākā labklājība lielā mērā ir atkarīga no tās jauniešiem. Izmantojot stratēģiju Eiropa 2020 , Eiropas Savienības mērķis ir vairāk atbalstīt jauniešus un dot tiem iespēju attīstīt talantus viņu pašu interesēs, kā arī ekonomikas un sabiedrības labā. Viens no Eiropadomes apstiprinātajiem pamatmērķiem ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas īpatsvaru līdz mazāk nekā 10 % un nodrošināt, lai vismaz 40 % jaunākās paaudzes iedzīvotāju iegūst augstāko izglītību vai tai līdzvērtīgu izglītību[2]. Jauniešu izglītības snieguma uzlabošana atbilst gan “gudras izaugsmes” mērķim, paaugstinot prasmju līmeni, gan “integrējošas izaugsmes” mērķim, apkarojot vienu no galvenajiem bezdarba un nabadzības riska faktoriem.

Iniciatīvā “Jaunatne kustībā” [3], kas ir viena no stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvām, uzsvērta nepieciešamība uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un vienlīdzīgumu, lai lielāks skaits jauniešu varētu iegūt prasmes mūžizglītības perspektīvā un iespēju piedalīties mācību mobilitātē. Krasa tādu jauniešu skaita samazināšana, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, ir galvenais ieguldījums ne tikai ikviena šāda jaunieša nākotnes izredzēs, bet arī devums turpmākai labklājībai un sociālajai kohēzijai ES kopumā.

Priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu skaita mazināšana ir arī iespēja sasniegt citus stratēģijas Eiropa 2020 mērķus. Tieši ietekmējot jauniešu nodarbināmību, tas veicina integrāciju darba tirgū un līdz ar to arī sekmē pamatmērķi, lai sasniegtu nodarbinātības līmeni 75 % apmērā sievietēm un vīriešiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Vienlaikus tas ir ievērojams devums, pārvarot trūkuma loku, kas ir par iemeslu tik daudzu jaunu cilvēku sociālajai atstumtībai. Tādēļ priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana ir būtisks pasākums, lai panāktu mērķi novērst nabadzības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku[4].

2009. gadā vairāk nekā seši miljoni jauniešu — 14,4 % no visiem 18–24 gadus vecajiem jauniešiem — pārtrauca mācības un apmācību, ieguvuši tikai zemākā līmeņa vidējo izglītību vai pat zemāka līmeņa izglītību. Vēl satraucošāks fakts — 17,4 % no šiem jauniešiem ir pabeiguši tikai pamatizglītības kursu[5]. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir neizmantotas iespējas jauniešiem un sociālā un ekonomiskā potenciāla zaudējums Eiropas Savienībai kopumā.

Individuālā līmenī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sekas ietekmē iedzīvotājus visu mūžu un mazina izredzes iesaistīties sabiedriskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē. Šis aspekts palielina viņu individuālo bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības risku. Tas ietekmē šo cilvēku ienākumus visas dzīves laikā un labklājību, kā arī viņu pašu un viņu bērnu veselību. Šis aspekts arī mazina šādu iedzīvotāju bērnu iespējas gūt panākumus skolā.

Pašlaik jauniešu bezdarba līmenis ir sasniedzis 20,0 %[6], un priekšlaicīga mācību pārtraukšana to tieši ietekmē. Nodarbināmība ir ļoti atkarīga no iegūtā kvalifikācijas līmeņa. 2009. gadā 52 % priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu ES bija bezdarbnieki vai atradās ārpus darba tirgus[7]. Pat tad, ja šie cilvēki strādā, viņi nopelna mazāk, strādā nedrošākās darbavietās un biežāk ir atkarīgi no sociālās palīdzības. Viņi mazāk iesaistās mūžizglītībā un līdz ar to arī pārkvalifikācijā. Izglītības trūkums var tiem radīt aizvien lielākus šķēršļus.

Raugoties uz ekonomikas līmeni un sabiedrību plašākā mērogā , augstiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājiem ir ilgtermiņa ietekme uz sabiedrības attīstību un ekonomisko izaugsmi. Priekšlaicīgi skolu atstājušie iedzīvotāji mēdz mazāk piedalīties demokrātijas procesos un nav tik aktīvi pilsoņi[8]. Jauninājumu un izaugsmes pamatā ir kvalificēts darbaspēks ne tikai augsto tehnoloģiju nozarēs, bet arī visā tautsaimniecībā. Stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darbavietu programma” uzsvērta nepieciešamība dot cilvēkiem iespējas attīstīt prasmes visu mūžu un palielināt to līdzdalību darba tirgū. Samazinot Eiropas vidējo priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni kaut vai tikai par vienu procentpunktu, Eiropas ekonomika katru gadu papildus tiktu nodrošināta ar gandrīz pusmiljonu potenciālu kvalificētu jauno darbinieku.

Kopš 2000. gada Eiropas vidējais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem, taču progress nav bijis pietiekams, lai līdz 2010. gadam sasniegtu 10 % mērķi, par ko sākotnēji tika panākta vienošanās Padomē. Turklāt šāds vidējais rādītājs slēpj lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Septiņas dalībvalstis jau ir sasniegušas 10 % kritēriju, taču trijās valstīs vēl joprojām ir rādītāji, kas pārsniedz 30 %. Salīdzinoši aplūkojot dalībvalstu veikumu, ir dažas optimismu rosinošas tendences. Visas dalībvalstis, izņemot trīs valstis, kopš 2000. gada ir samazinājušas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni, un dažas valstis pat ir panākušas ļoti būtisku samazinājumu.

Diagramma Nr. 1. Tādu 18-24 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība un kuri vairs neturpina izglītību vai apmācību (2009. g.), un rādītāju dinamika laikposmā no 2000. līdz 2009. gadam[9]

2009. gada rādītāji | Dinamika 2000.-2009. g. (relatīvās izmaiņas %) |

[pic]

2. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pamatā ir individuālu, ar izglītības ieguvi saistītu un sociālekonomisku faktoru kopums

Iemesli, kāpēc jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības un apmācību, ir ļoti individuāli. Tomēr ir iespējams noteikt dažas pazīmes, kurām ir tendence atkārtoties. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir cieši saistīta ar sociāli nelabvēlīgu vidi un zemu izglītības līmeni. Tādu vecāku bērni, kuriem ir zems izglītības līmenis un kuri nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, visticamāk biežāk nekā citi jaunieši pārtrauks izglītību un apmācību, nepabeidzot augstākā līmeņa vidējo izglītību.

Dažas sabiedrības grupas vairāk skar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēma, jo īpaši personas no nabadzīgākas sociālekonomiskās vides un mazāk aizsargātām grupām, piemēram, jauniešus, kuri bijuši valsts aprūpē, un personas ar fizisku un garīgu invaliditāti vai citām īpašām izglītības vajadzībām ( SEN )[10]. Tā kā lielāks migrantu izcelsmes jauniešu skaits bieži vien ir mazāk labvēlīgās sociālekonomiskajās grupās, to vidējais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis ir divas reizes lielāks nekā vietējo jauniešu līmenis (26,4 % salīdzinājumā ar 13,1 %, 2009. g.). Šis rādītājs ir vēl augstāks attiecībā uz romu tautības iedzīvotājiem, kuri mēdz būt vieni no sociāli atstumtākajiem sabiedrības locekļiem[11]. Pastāv tendence, ka šādām grupām nav pietiekama atbalsta no ģimenēm, to pārstāvji tiek diskriminēti izglītības sistēmā un tiem ir ierobežota piekļuve neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās iespējām ārpus obligātās izglītības.

Priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu ietekmē ar izglītības ieguvi saistīti faktori, individuāli un sociālekonomiski apstākļi. Tas ir drīzāk process, nevis atsevišķs gadījums. Izglītības problēmas bieži vien sākas jau pamatizglītības posmā, kad tiek iegūta pirmā mācību neveiksmju pieredze un palielinās atsvešināšanās no skolas. Pāreja starp skolām un starp dažādiem izglītības līmeņiem ir īpaši sarežģīta skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Neatbilstības starp izglītības un mācību programmām un darba tirgus vajadzībām var palielināt izglītības neiegūšanas risku, jo skolēniem nav izredžu turpināt izvēlēto izglītības ceļu. Izglītības un apmācības sistēmas bieži vien nenodrošina pietiekamu mērķtiecīgu atbalstu skolēniem, lai viņi varētu pārvarēt emocionālas, sociālas vai ar izglītības ieguvi saistītas grūtības un turpināt izglītību un apmācību. Skolas joprojām nodarbina problēma, kā risināt skolēnu atšķirīgu pieeju mācībām un kā palīdzēt skolotājiem ņemt vērā skolēnu atšķirīgās vajadzības, strādājot ar grupām, kurās ir audzēkņi ar nevienlīdzīgu spēju līmeni. Personalizēti un elastīgi mācību pasākumi ir sevišķi svarīgi tiem skolēniem, kas izvēlas “mācīties darot” un kurus motivē aktīvas mācību formas.

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir arī dzimumu līdztiesības jautājums, kas prasa lielāku uzmanību. Eiropas Savienībā 16,3 % zēnu pāragri pamet skolu, salīdzinot ar 12,5 % meiteņu[12]. Obligātās izglītības laikā zēniem mēdz būt lielākas grūtības pielāgoties skolas videi nekā meitenēm, un parasti tiem ir arī zemāks sasniegumu līmenis. Lielāks zēnu skaits ir starp skolēniem ar invaliditāti (61 %), un pastāv lielāka iespējamība, ka tiem būs emocionālas un uzvedības problēmas vai īpašas mācīšanās grūtības (65 %)[13].

Dalībvalstis saskaras ar dažādām problēmām saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Dažās dalībvalstīs priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir galvenokārt lauku videi raksturīga parādība, tā ir plaši izplatīta nomaļos apgabalos un var būt saistīta ar nepietiekamu piekļuvi izglītībai. Citās dalībvalstīs tā galvenokārt skar mazāk attīstītās teritorijās lielajās pilsētās. Daži reģionu un sezonas darba tirgi (piemēram, tūrisms, būvniecība) var veicināt jauniešu pāreju no skolas uz nekvalificētu darbu ar nelielām perspektīvām. Šādu darba vietu pieejamība un agras naudas pelnīšanas izredzes, lai uzlabotu ģimenes ekonomisko situāciju vai arī lai jaunietis kļūtu neatkarīgāks, motivē daudzus jauniešus priekšlaicīgi pārtraukt izglītību un apmācību. Dažās valstīs augsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmenis ir vērojams atsevišķās profesionālās nozarēs, savukārt citās valstīs zemāku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni reģistrē, piemēram, mācekļu programmās[14].

Visi šāda veida apstākļi ir jāņem vērā, atbalstot skolēnus, kuri potenciāli varētu pārtraukt mācības. Tomēr tikai dažas dalībvalstis īsteno saskaņotu un visaptverošu stratēģiju priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanas jomā. Daudzas ierosmes, kas vērstas pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, nav pietiekami saistītas ar citām politikas jomām, kas attiecas uz jauniešiem. Bieži vien arī var konstatēt, ka trūkst nopietnas analīzes attiecībā uz specifiskām problēmām reģionos vai attiecībā uz mērķgrupām.

3. PRIEKšLAICīGU MāCīBU PāRTRAUKšANU VAR NOVēRST, IZMANTOJOT SISTEMāTISKU, UZ DATIEM BALSTīTU POLITIKU

Izstrādājot stratēģijas, lai apkarotu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmu, ir jāsāk ar šīs parādības valsts, reģionālo un vietējo īpatnību analīzi. Datiem vajadzētu būt tādiem, lai varētu analizētu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas galvenos iemeslus attiecībā uz dažādām skolēnu grupām, reģioniem, apvidiem vai skolām, ko it īpaši skar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēma. Ievērojamās atšķirības, kas attiecas uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni, var norādīt uz strukturālām problēmām dažos ģeogrāfiskos apgabalos vai dažās izglītības programmās.

Politikas izstrādei jābalstās uz precīzu informāciju, lai mērķtiecīgāk orientētu pasākumus; sistēma, lai pārraudzītu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas attīstības tendences, var palīdzēt pastāvīgi tos pielāgot, pamatojoties uz informāciju, piemēram, par atsevišķu personu izglītības un mācību pārtraukšanas iemesliem[15].

Individuālie audzēkņu numuri

Apvienotā Karaliste 1997. gadā ieviesa “unikālo skolēna numuru” ( 'unique pupil number' UPN ), kas sniedz bagātīgu informācijas avotu analīzei un palīdz izglītības politiku mērķtiecīgāk orientēt arī jomās, kas nav priekšlaicīga mācību pārtraukšana. Citās valstīs ir ieviesti “individuālie izglītības numuri”, datu vākšana, pamatojoties uz konkrētu skolēnu datiem, vai valsts studentu reģistri (piemēram, Nīderlande, Vācija un Itālija). Nīderlandē “individuālā izglītības numura” ieviešana un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pārraudzība tiešsaistē tiek uzskatītas par galvenajiem panākumu faktoriem, samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

Visaptverošai politikai, kas vērsta pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, būtu jācentrējas uz preventīvajiem pasākumiem, intervenci un kompensāciju .

Preventīvie pasākumi ir paredzēti, lai izvairītos no tādu apstākļu rašanās, kad var sākties mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu veicinoši procesi. Lielāka līdzdalība labas kvalitātes pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir atzīta par vienu no visefektīvākajiem pasākumiem, lai bērni varētu sekmīgi uzsākt izglītības ceļu un pilnveidotu viņu spēju pielāgoties. Tomēr ir jāuzlabo piekļuve kvalitatīviem pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem. Citi preventīvie pasākumi ir vērsti uz tādu jautājumu risināšanu kā sistemātisks atbalsts migrantu izcelsmes bērniem valodas apguvē, aktīva desegregācijas politika, kas veicina sociālo, etnisko un kultūras daudzveidību skolās, sekmē mācīšanos no līdzbiedriem un palīdz integrēties, vai arī mērķtiecīgs atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošām skolām.

Citus iespējamos šķēršļus sekmīgam izglītības ceļam var novērst, palielinot izglītības sistēmas piedāvāto iespēju pieejamību un paaugstinot profesionālās izglītības sniegto iespēju kvalitāti un statusu.

Desegregācijas politikas mērķis ir mainīt “neizdevīgākos apstākļos esošu” skolu sociālo sastāvu un uzlabot tādu bērnu mācību sniegumu, kuri nāk no sociāli nelabvēlīgas vides ar zemu izglītības līmeni. Pateicoties aktīvu desegregācijas programmu īstenošanai Ungārijā un Bulgārijā, reģionālā līmenī tika uzlabots romu tautības skolēnu izglītības sniegums, atbalstot skolas, kas integrē romu skolēnus un vienlaikus veicina izglītības kvalitāti, izmantojot, piemēram, ārpusklases aktivitātes un mērķtiecīgu akadēmisko atbalstu.

Pozitīvas diskriminācijas pasākumi , piemēram, izglītības prioritātes zonas (Kipra) un programmas, kuras sniedz mērķtiecīgu atbalstu skolām mazāk labvēlīgos apgabalos (Francija, Spānija), uzlabo izglītības piedāvājumu, sniedz papildu atbalstu skolēniem un rada novatorisku mācību vidi, kas ir piemērota to īpašajām vajadzībām. Pozitīvas diskriminācijas pasākumi bieži vien tiek apvienoti ar aktīvu sakaru veidošanu un ciešu sadarbību starp iesaistītajām skolām.

Elastīgas mācību iespējas , kombinējot vispārējo izglītību, profesionālo izglītību un pirmo praktiskā darba pieredzi, ir paredzētas mērķa grupas audzēkņiem, kuri varētu būt zaudējuši motivāciju neapmierinošu mācību rezultātu dēļ un vēlas uzsākt darba dzīvi pēc iespējas ātrāk. Šādas iespējas audzēkņiem ļauj tajā pašā laikā turpināt vispārējo izglītību. Vairākas dalībvalstis (piemēram, Luksemburga, Itālija, un Dānija) ir izmantojušas šo pieeju, lai palīdzētu skolēniem, kas vairs neturpina mācības, iegūt skolas beigšanas apliecību, vienlaikus gūstot vērtīgu un motivējošu darba pieredzi.

Ar intervences pasākumiem risina grūtības, kas varētu rasties agrīnā mācību posmā, un to mērķis ir panākt, lai šādas grūtības nekļūtu par iemeslu mācību pamešanai. Intervences pasākumi var būt vērsti uz skolu vai apmācības iestādi kopumā vai arī var attiekties uz atsevišķiem skolēniem, kuri varētu pārtraukt izglītību vai apmācību. Uz skolu kopumā vērsto pasākumu mērķis ir uzlabot skolas klimatu un radīt atbalstošu mācību vidi. Agrīnās brīdināšanas sistēmas un ciešāka sadarbība ar vecākiem var būt efektīvs palīdzības veids skolēniem, kas ir riska grupā. Arī sadarbības tīklu veidošana ar dalībniekiem ārpus skolas un piekļuve vietējiem atbalsta tīkliem mēdz būt ļoti efektīva, sniedzot attiecīgu atbalstu. Uz audzēkņiem vērsti pasākumi ietver konsultācijas un privātstundas, individualizētu mācību pieeju, labākus profesionālās orientācijas pakalpojumus un finansiālo atbalstu, piemēram, izglītības pabalstus. Darba tirgus struktūrām būtu vairāk jāiesaistās profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā jauniešiem.

Skolas kā “mācību kopienas” vienojas par kopīgu redzējumu, pamatvērtībām un mērķiem izglītības attīstības jomā. Šāda pieeja palielina skolēnu, skolotāju, vecāku un citu ieinteresēto personu iesaistīšanos un atbalsta skolu kvalitātes uzlabošanu un attīstību. “Mācību kopienas” iedvesmo gan skolotājus, gan skolēnus rast iespējas uzlabojumiem un uzņemties atbildību par savu mācību procesu. Šāda pieeja arī radītu labvēlīgus apstākļus, lai mazinātu skolu pametušo audzēkņu skaitu un palīdzētu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku.

Sadarbības tīklu veidošana ar dalībniekiem ārpus skolas ļauj skolām vairāk atbalstīt skolēnus un risināt virkni problēmu, kas bērniem rada grūtībās un kas var ietvert narkotiku vai alkohola lietošanu, nepietiekamu laiku miegam, fizisku vardarbību un traumas. Tādās programmās kā “Skolas pabeigšanas programma” Īrijā aktīvi tiek atbalstīta pieeja, kurā tiek iesaistītas vairākas kopienas un nozares. Skolas ir saistītas ar jaunatnes aģentūrām, sociālajiem dienestiem, vietējās attīstības aģentūrām, narkotiku apkarošanas darba grupām utt.

Lielāka reģionu iesaiste pasākumu izstrādē pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, piešķirot tiem finansiālu atbalstu un nosakot atvieglojumus, ir izrādījusies veiksmīga dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē. Pašvaldības, skolas un aprūpes iestādes var pašas izlemt par pasākumiem, kas jāīsteno. Ar vietējo pašvaldību starpniecību skolas var lūgt arī aprūpes iestāžu, policijas un tiesu iestāžu pakalpojumus.

Atvērto skolu , piemēram, “scuole aperte” Neapolē (Itālija), mērķis ir cīnīties pret skolēnu neieinteresētību mācībās, uzsākot dažādus plaša mēroga projektus sadarbībā ar vietējo pilsonisko sabiedrību. Pasākumi tiek organizēti ārpus mācību stundu laika un ir pieejami visiem bērniem, tostarp tiem, kas jau ir atteikušies no tradicionālās izglītības. Šādi pasākumi ļauj mācību procesā atkal iesaistīt bijušos audzēkņus, kā arī daudzus tādus bērnus, kuri mācības varētu pārtraukt.

Kompensācijas pasākumi piedāvā iespējas atsākt mācības un apmācību tiem, kuri tās pārtraukuši. Tie var izpausties kā finanšu vai cita veida atbalsts. Šādi pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu jauniešiem atgriezties tradicionālajā izglītības sistēmā vai sniegt tā saucamo “otro iespēju”. Tādēļ “otrās iespējas” iestādēs īstenotā sekmīgā pieeja ievērojami atšķiras no tradicionālajās skolās izmantotajām pieejām, pievēršoties grūtībām, ar kurām skolēni saskārušies vispārējā izglītībā. Tomēr fakti liecina, ka preventīvi pasākumi attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu sniedz labākus rezultātus nekā pasākumi, lai kompensētu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas negatīvo ietekmi. Neveiksmīga pieredze, ar mācībām saistīts pašapziņas trūkums un pieaugošas sociālas, emocionālas un ar izglītības ieguvi saistītas problēmas pēc mācību pārtraukšanas samazina iespējamību iegūt kvalifikāciju un sekmīgi pabeigt izglītību[16].

Lai atsāktu mācības tradicionālajā izglītības sistēmā , bieži vien ir nepieciešams pārejas periods starp iepriekšējo neveiksmīgo skolas pieredzi un veiksmīgāku jaunu sākumu. Programmas ilgst vismaz trīs mēnešus līdz vienam gadam atkarībā no dalībnieku vēlmēm un motivācijas. Ņemot vērā sarežģītās un daudzšķautņainās problēmas, ar kurām sastopas mērķgrupas pārstāvji, ir vajadzīgas alternatīvas pedagoģiskas un konsultāciju metodes, lai tos atkal integrētu izglītībā un apmācībā. Viens no panākumu faktoriem ir individuālas pieejas, atbalstošas mācību vides un katra jaunieša vajadzībām pielāgotas, elastīgas pieejas nodrošināšana. Tādas programmas kā “Mācību projekts jauniem pieaugušajiem” Slovēnijā, pārejas klases Francijā vai SAS centri Beļģijā dod iespēju riska grupas jauniešiem pakāpeniski atgūt pārliecību par sevi, panākt nokavēto mācībās un atgriezties tradicionālajā izglītības sistēmā.

Pārāk bieži projekti un ierosmes, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, pastāv paralēli un bez saiknes ar citām ierosmēm[17]. Neraugoties uz ziņotajiem panākumiem, to ietekme pārāk bieži ir tikai vietējā vai reģionālā līmenī. Ņemot vērā to, cik steidzams ir jautājums par mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas samazināšanu, vissvarīgāk ir atsevišķu pasākumu īstenošanas vietā pievērsties visaptverošas politikas ieviešanai, lai apkarotu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Šādas politikas elementi ir jāpielāgo konkrētajai situācijai dalībvalstīs.

Pieredze dalībvalstīs, salīdzinoši dati un analītiski pētījumi liecina, ka galvenie aspekti, lai veidotu sekmīgu politiku, ietver sadarbību, kas notiek starp dažādam nozarēm, un pieeju, kas ir visaptveroša. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēma nav tikai jautājums, kas attiecas uz skolu, un tas ir jārisina sociālās, jaunatnes, ģimenes, veselības, vietējās sabiedrības, nodarbinātības, kā arī izglītības politikas kontekstā. Svarīga nozīme priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā var būt arī paplašinātām izglītības koncepcijām, piemēram, kultūras izglītībai, sadarbībai ar uzņēmumiem vai citiem ar skolu nesaistītiem dalībniekiem, kā arī sportam, veicinot radošumu, jaunus domāšanas veidus, kultūru dialogu un sociālo kohēziju.

4. Sadarbība ES līmenī palīdz efektīvāk mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstis augstākajā politiskajā līmenī vienojās noteikt valsts mērķus , lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, ņemot vērā attiecīgās valsts sākotnējo situāciju un apstākļus. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēma tiks risināta saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu valsts reformu programmām (VRP), aprakstot stratēģijas un pasākumus, ko tās apņemas īstenot, lai sasniegtu valsts mērķus. Valsts mērķi, lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni, veicinās politikas izstrādi šajā jomā un palielinās spiedienu, lai veidotu efektīvāku un iedarbīgāku politiku. Ziņojumi par valsts mērķiem saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020 , izmantojot ikgadējos izaugsmes apsekojumus, piešķirs lielāku nozīmi politikas efektivitātes pārraudzībai, novērtējot tās panākumus un trūkumus.

Esošais stratēģiskais satvars sadarbībai izglītības un apmācības jomā, “ Izglītība un apmācība 2020” , tā instrumenti un ziņošanas mehānismi atbalstīs efektīvas un iedarbīgas politikas īstenošanu, kas vērsta pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Tas nodrošinās platformu, lai vērstu uzmanību uz dalībvalstu panākumiem, atbalstam sniedzot ticamus un salīdzināmus Eurostat statistikas datus.

Lai atbalstītu dalībvalstis, izstrādājot efektīvu un iedarbīgu valsts politiku, kas vērsta pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tiks ieviesti vairāki pasākumi un instrumenti, kuri piedāvā visaptverošu pieeju šai daudzpusīgajai problēmai.

- Ierosinātais Padomes ieteikums par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai , kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, ir izstrādāts, lai palīdzētu dalībvalstīm modernizēt un izstrādāt stratēģijas, kurām ir liela ietekme un izdevīgs izmaksu un ieguvumu samērs. Ir ierosināts, ka ar minēto ieteikumu tiks noteikts kopējs Eiropas satvars efektīvai un iedarbīgai politikai, kas vērsta pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un ka dalībvalstīm līdz 2012. gadam ir jāpieņem visaptverošas valsts stratēģijas, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saskaņā ar attiecīgajiem valsts mērķiem.

- Gaidāmajā Komisijas paziņojumā par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi , ko pieņems 2011. gadā, tiks uzsvērts, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas var palīdzēt veidot pamatu mūžizglītībai, jo tas ir visietekmīgākais veids, kā cīnīties ar nevienlīdzību, kas rodas saistībā ar izglītību, un tādējādi efektīvi izvairīties no mācību pārbraukšanas iespējamības. Paziņojumā tiks izklāstīti galvenie jautājumi, lai stiprinātu kvalitāti un piekļuvi pirmsskolas izglītības un aprūpei.

- Komisija 2011. gadā iesniegs paziņojumu par jaunu Eiropas integrācijas programmu , lai atbalstītu dalībvalstu integrācijas politiku. Šajā saistībā, lai paaugstinātu migrantu izcelsmes skolēnu izglītības līmeni, jāņem vērā nepieciešamība novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

- Profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir potenciāli būtisks instruments, lai atturētu jauniešus no priekšlaicīgas izglītības pārtraukšanas. Pēc Komisijas paziņojuma “Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020 ”[18] izglītības ministri vienojās par vērienīgiem PIA modernizācijas plāniem, tostarp īpašiem pasākumiem, lai samazinātu no PIA nepabeigušo jauniešu skaitu.

- Komisija 2011. gada sākumā ierosinās atsauces kritēriju jauniešu nodarbināmības novērtēšanai . Jauniešu nodarbināmības palielināšana ir būtisks jautājums, lai uzlabotu viņu nodarbinātības un profesionālās karjeras perspektīvas un tādējādi tos pilnībā iesaistītu izglītībā un apmācībā. Kritērija ieviešana sniegs labākas iespējas, lai pārraudzītu situāciju un atbalstītu labas prakses un pieredzes apmaiņu dalībvalstīs.

- Lai efektīvāk un mērķtiecīgāk izstrādātu politikas virzienus un paātrinātu savstarpējas mācīšanās procesu, Eiropas līmeņa lēmumu pieņēmēju grupa , kurā pārstāvētas dažādas dalībvalstis, palīdzēs īstenot Padomes ieteikumu un atbalstīs Komisiju un Padomi attīstības tendenču pārraudzībā dalībvalstīs un Eiropas līmenī. Grupa palīdzēs apzināt efektīvu politiku un praksi, lai kopīgi risinātu problēmas dažādās dalībvalstīs, atbalstīs pieredzes apmaiņu un palīdzēs izstrādāt mērķtiecīgākus politikas ieteikumus.

- Turklāt turpināsies ministru apspriedes un augsta līmeņa oficiālas diskusijas , kā arī tiks organizēti augsta līmeņa pasākumi, piemēram, Komisijas vai prezidējošās valsts organizētas konferences . Šīs aktivitātes sniegs nozīmīgu ieguldījumu notiekošajās diskusijās un uzlabos efektīvu jaunu politikas pieeju un pasākumu pārņemšanu. Apspriedēs, diskusijās un konferencēs tiks pievērsta uzmanība gan labai praksei dalībvalstīs, gan tiks uzlabota izpratne par atšķirībām valstu sniegumā saistībā ar izvirzītajiem mērķiem, tādējādi atbalstot dalībvalstis to centienos.

- Mūžizglītības programma , kā arī ar pētniecību un inovāciju saistītās programmas tiks intensīvāk izmantotas, lai atbalstītu eksperimentus un inovatīvu pieeju, samazinot priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaitu. Tas dos iespēju īstenot pieredzes un labas prakses apmaiņu saistībā ar izglītības līmeni un apmācības iestādēm un veicinās efektīvu un iedarbīgu atbalsta pasākumu izstrādi skolēniem, kuriem ir risks pārtraukt mācības. Finansēšanas prioritātes 2011. gadam ir šādas: mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabot migrantu izcelsmes skolēnu izglītības līmeni un veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu pieeju mācībām.

- Eiropas struktūrfondi , īpaši Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ir ļoti būtiski avoti, lai finansētu valstu un reģionu pasākumus, kas paredzēti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Padomes ieteikumā izklāstītais Eiropas kopējās politikas satvars Eiropas struktūrfondu ieguldījumus padarīs mērķtiecīgākus un noteiktākus un tādējādi stiprinās to rentabilitāti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas apkarošanā.

-

[1] Termins “priekšlaicīga mācību pārtraukšana” ietver visas mācību un apmācības pārtraukšanas formas, pirms ir pabeigta augstākā līmeņa vidējā izglītība vai līdzvērtīga profesionālā izglītība un apmācība.

[2] COM(2010) 2020.

[3] COM(2010) 477.

[4] Eiropadomes 2010. gada 25./26. marta secinājumi.

[5] Eurostat , Darbaspēka apsekojums ( LFS ) 2010.g.

[6] Eurostat , Paziņojums presei 162/2010, 29.10.2010.

[7] Eurostat , Darbaspēka apsekojums 2010. g.

[8] NESSE (2009), 31. lpp. Skatīt arī Shell "Jugendstudie 2010" (2010).

[9] Eurostat , Darbaspēka apsekojums 2010. g.

[10] " Active inclusion of young people with disabilities or health problems . Background paper ", Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (2010. gads).

[11] Eurostat , Darbaspēka apsekojums 2010. g.

[12] Eurostat , Darbaspēka apsekojums 2010. g.

[13] 2008. gada dati; SEC(2009) 1616, 85. lpp.

[14] GHK (2005), " Study on Early School Leavers, Final Report ", 77. lpp., Sally Kendal, Kay Kinder (2005), " Reclaiming those disengaged from education and learning – a European Perspective ", 15. lpp.

[15] Visi politikas piemēri ir no SWD 'Reducing Early School Leaving' - SEC(2011) 96 . Šajā dokumentā ir atrodama papildu informācija par politikas piemēriem, kā arī sīkāka informācija par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un tās cēloņiem un sekmīgām stratēģijām, lai mazinātu šo problēmu.

[16] NESSE (2009), 45. lpp.

[17] Frank Braun: Einleitung, in "Schulabbrüche und Ausbildungslosigkeit", Minhene 2007. g.

[18] COM(2010) 296.

Top