EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010PC0542

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. ../2010 par divu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

/* COM/2010/0542 galīgā redakcija - COD 2010/0271 */

52010PC0542

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. ../2010 par divu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību /* COM/2010/0542 galīgā redakcija - COD 2010/0271 */


[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 4.10.2010

COM(2010) 542 galīgā redakcija

2010/0271 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. ../2010 par divu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EN

{SEC(2010) 1151} {SEC(2010) 1152}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Jēdziens L kategorijas transportlīdzekļi aptver dažādus divu riteņu, trīs riteņu vai četru riteņu transportlīdzekļu tipus, piemēram, divu riteņu un trīs riteņu mopēdi, divu riteņu un trīs riteņu motocikli un motocikli ar blakusvāģi. Par piemēru četru riteņu transportlīdzekļiem, proti, kvadricikliem, var minēt vaļējas virsbūves kvadriciklu un slēgtas virsbūves kvadriciklu.

Jaunu L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma prasības pašlaik ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/24/EK (“pamatdirektīva”). Turklāt pamatdirektīvā ir paredzēta virkne direktīvu, kurās ir sīki izklāstītas L kategorijas transportlīdzekļu tehniskās prasības.

Komisija pašlaik spēkā esošajos noteikumos ir noteikusi vairākas risināmas pamatproblēmas saistībā ar jaunu L kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu: – sarežģīts tiesiskais regulējums; – emisijas apjoms un tā pieaugošā tendence, salīdzinot ar autotransporta emisijas kopējo apjomu, kas pārsvarā samazinās; – transportlīdzekļa funkcionālās drošības aspekti, kas saistīti ar tipa apstiprinājuma prasībām; – trūkst tiesiskā regulējuma par transportlīdzekļiem, kam uzstādītas jaunas tehnoloģijas; – konkrētu ES tirgū ievestu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, kas neatbilst spēkā esošajām tipa apstiprinājuma prasībām par transportlīdzekļa funkcionālo drošību un/vai vides aizsardzību, pārdošana un reģistrācija. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Pamatdirektīva 2002/24/EK[1] Direktīvas 93/14/EEK[2], 93/30/EEK[3], 93/33/EEK[4], 93/93/EEK[5], 95/1/EK[6], 97/24/EK[7], 2000/7/EK[8], 2002/51/EK[9], 2009/62/EK[10], 2009/67/EK[11], 2009/78/EK[12], 2009/79/EK[13], 2009/80/EK[14], 2009/139/EK[15]. Tipa apstiprinājuma likumdošanas jautājums ir skarts politiskajā iniciatīvā CARS 21[16]. Šī iniciatīva ir aizsākta 2005. gadā, un tās uzdevums ir veikt autotransporta nozares reglamentējošo aktu un politikas pārskatīšanu, lai Komisijai dotu padomus par turpmākās politikas risinājumiem. Viens no iemesliem, kāpēc izveidoja grupu CARS 21, bija autotransporta nozares ieinteresēto personu paustās bažas par to, ka tiesību aktu kumulatīvās izmaksas ir nelabvēlīgi ietekmējušas konkurētspēju un transportlīdzekļus pārmērīgi sadārdzinājušas. CARS 21 noslēguma ziņojumā[17] secināts, ka lielākā daļa spēkā esošo tiesību aktu ir nepieciešama pilsoņu un vides aizsardzībai, tomēr ir jāveic vienkāršošana, lai tiesisko regulējumu racionalizētu un lai sekmētu prasību starptautisku saskaņošanu. Šāda vienkāršošana bija paredzēta Komisijas darba dokumentā “Otrais progresa ziņojums par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju”[18]. Jebkuru plānoto iniciatīvu jāsaskaņo ar šo stratēģiju. Ievērojot Eiropas stratēģiju par gaisa kvalitāti[19], Eiropas Savienība ir arvien pastiprinājusi mehānisko transportlīdzekļu emisijas standartu prasības, it īpaši attiecībā uz ogļūdeņražiem, oglekļa monoksīdu, slāpekļa oksīdiem un cietajām daļiņām. Tas attieksies arī uz ierosināto L kategorijas transportlīdzekļu tiesisko regulējumu. Turklāt tipa apstiprinājuma pasākumus, kas ietilpst šajā tiesiskajā regulējumā, saskaņos ar Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības plānu (2011-2020) un Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartu (2000-2010)[20]. Eiropas Ceļu satiksmes hartas (ERSC) mērķis ir līdz 2010. gadam uz pusi samazināt letālu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Diemžēl L kategorijas transportlīdzekļu braucēji pieder pie neaizsargātas ceļa lietotāju grupas, kam raksturīgs vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits. Visbeidzot, lai sekmētu jaunās regulas īstenošanu un izpildi, šajā priekšlikumā iekļauta arī virkne noteikumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK[21] par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu. Šajos noteikumos izklāstīti ekonomikas dalībnieku, kas ir piegādes ķēdē, un attiecīgo iesaistīto tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi, it īpaši attiecībā uz pēcpārdošanas uzraudzību un kontroli, ko piemēro Eiropas Savienības tirgū ievestiem ražojumiem. Vēl šajos noteikumos ir iekļautas prasības attiecībā uz struktūrām un organizācijām, kurām dalībvalstis var deleģēt dažus transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību novērtēšanas pienākumus, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un novērstu konkurences traucējumus, kas var rasties tādēļ, ka šīs trešās organizācijas, testējot, apskatot un novērtējot transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kam nepieciešams tipa apstiprinājums, piemēro mazāk stingras prasības un raksturlielumus. |

2. APSPRIEšANA AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešana ar ieinteresētajām personām Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par jauno tiesību aktu priekšlikumu projektiem attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumu. Lai sniegtu vispārīgu informāciju un aicinātu izteikt viedokli par jauno regulējumu, ar ko paredzēts aizstāt spēkā esošo tiesisko regulējumu, tika publicēts apspriešanas dokuments [22]. Sabiedriskā apspriešana bija vērsta uz tām grupām, ko visvairāk skar priekšlikums par jauno tiesisko regulējumu, tai skaitā uz dalībvalstu tipa apstiprināšanas iestādēm, izgatavotājiem, piegādātājiem un patērētājiem. Dokuments šim nolūkam speciāli izveidotā tīmekļa vietnē tika publicēts angļu, franču un vācu valodā. Eiropas Komisija apstiprināja, ka saņemtas visas ieinteresēto personu atbildes uz konsultācijas jautājumiem, un atbildes darīja zināmas atklātībai[23]. |

Apspriešanas metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Eiropas Komisija, izstrādājot priekšlikumu, ar ieinteresētajām personām apspriedās vairākos veidos. Sabiedriskā apspriešana notika tiešsaistē no 2008. gada 22. decembra līdz 2009. gada 27. februārim, aptverot priekšlikuma aspektus, kuros varētu rasties domstarpības. Atbildes saņēma no dalībvalstīm, nozares, kas izgatavo L kategorijas transportlīdzekļus un sastāvdaļas, transporta organizācijām, lietotājus pārstāvošām organizācijām, citām nevalstiskām organizācijām un konkrētiem iedzīvotājiem. Priekšlikuma projekta elementi tika apspriesti vairākās Eiropas Komisijas L kategorijas transportlīdzekļu darba grupas (MCWG) sanāksmēs [24]. Visbeidzot notika daudzas divpusējas sanāksmes, kurās savu viedokli un uzskatus brīvi varēja paust konkrētas ieinteresētās personas. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Tiešsaistes apspriešanā Eiropas Komisija saņēma 57 atbildes. Ieinteresētās personas skāra virkni jautājumu. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika apkopoti ziņojumā[25] un 2009. gada 29. jūnijā iesniegti un apspriesti Eiropas Komisijas L kategorijas transportlīdzekļu darba grupas (MCWG) sanāksmē, un visas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt komentārus par šo ziņojumu. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam, izklāstīti skartie jautājumi un minēts, kā tie ņemti vērā. |

Ietekmes novērtējums Visiem priekšlikuma galvenajiem aspektiem tika izvērtētas dažādas iespējas, minot iespējamās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošības un sociālajā jomā. Šajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus. Nākamajā posmā dažādie risinājumi tika salīdzināti, un tika atlasīts un aprakstīts viens ieteicamais risinājums vai vairāku ieteicamu risinājumu apvienojums. Minētie ieteicamie risinājumi kalpo par pamatu šai jaunajai pamatregulai. Ziņojuma projektu izvērtēja ietekmes novērtējuma valde, un valdes ieteikumus par priekšlikuma uzlabošanu cik vien iespējams ņēma vērā noslēguma ziņojumā. Ietekmes novērtējuma valdes atzinums par ziņojumu ir publicēts kopā ar šo priekšlikumu, ar ietekmes novērtējuma noslēguma ziņojumu un tā kopsavilkumu. 3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants. Subsidiaritātes princips Pirms L kategorijas transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma sistēmas izveidošanas piemēroja dalībvalstu mēroga standartus. Dalībvalstu pieņemtie tiesību akti bieži bija atšķirīgi, un izgatavotāji, kas savus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības pārdeva vairāku valstu tirgū, bija spiesti mainīt ražošanu un to pielāgot katrai dalībvalstij, kurai transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības bija paredzētas, un bija spiesti tos apstiprināt katrā konkrētajā dalībvalstī, kas bija laikietilpīgi un dārgi. Dažādi dalībvalstu noteikumi tādējādi apgrūtināja tirdzniecību un nelabvēlīgi ietekmēja iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tādēļ bija nepieciešams ES mērogā pieņemt direktīvas, lai it īpaši risinātu ES mēroga pārrobežu problēmas saistībā ar drošību un gaisa piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un vidi. Lielu emisijas daudzumu lauku apvidos var kontrolēt ar konkrētiem dalībvalstu pasākumiem, bet globālā emisija sniedzas pāri vienas dalībvalsts robežām. Eiropas mēroga problēmu var risināt vienīgi ar ES mērogā saskaņotiem pasākumiem. Minēto problēmu bija paredzēts risināt ar Pamatdirektīvu 2002/24/EK, kuras pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pants, izveidojot iekšējo tirgu un vienlaikus nodrošinot teicamu veselības, drošības un vides aizsardzību. Šāds pamatojums ir spēkā arī šodien, kad ir nepieciešama rīcība Eiropas Savienības mērogā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un nodrošinātu vienādi augstu aizsardzības līmeni visā Eiropā. Vēl viena ES tiesību aktu priekšrocība ir tā, ka ar saskaņotām tiesību normām ražošanas nozare gūs apjomradītus ietaupījumus, piemēram, visam Eiropas tirgum varēs izmantot vienu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību un nevajadzēs to pielāgot katras dalībvalsts tirgum, lai tur iegūtu tipa apstiprinājumu. Turklāt tiesiskā regulējuma pielāgošana tehnikas attīstībai izgatavotājiem nodrošinās vienādus noteikumus attiecībā uz jauno tehnoloģiju. Patērētāji gūs labumu no zemākām transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību cenām, ko iespaido nepārtraukts ES mēroga konkurences spiediens. Visbeidzot tirgus uzraudzības pasākumu pilnveidošana palīdzēs nodrošināt vienotas prasības visiem izgatavotājiem, kas pārdod transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ES tirgū vai ir atbildīgi par to nodošanu ekspluatācijā, un nodrošināt vides aizsardzības prasību un ar transportlīdzekļa drošību saistīto tipa apstiprinājuma prasību faktisku piemērojamību. Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nosaka tikai to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu iekšējā tirgus pareizas darbības mērķus, vienlaikus nodrošinot teicamu sabiedrisko drošību un vides aizsardzību. Juridisko instrumentu izvēle Pamatregula ir piemērota, jo tā nodrošina nepieciešamo atbilstību, turklāt nav jāveic transponēšana dalībvalstu tiesību aktos. Priekšlikumā izmantota “dalīto līmeņu pieeja”, ko sākotnēji ieviesa pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un izmantoja citos tiesību aktos par mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu. Šī metode paredz likumdošanu trīs posmos: pamatnoteikumi un darbības joma ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, kuras pamats ir LESD 114. pants un ko pieņem parastā likumdošanas procedūrā; tehniskās specifikācijas, kas saistītas ar pamatnoteikumiem, ir izklāstītas trijos deleģētajos aktos (290. pants), ko pieņem komiteju procedūrā: 1) regula par prasībām attiecībā uz ekoloģiskajiem un spēkiekārtas raksturlielumiem: elektromagnētiskā savietojamība; ekoloģisko testu procedūras saistībā ar atgāzu emisiju, iztvaikošanas emisiju, siltumnīcefekta gāzu emisiju un degvielas patēriņu; motora maksimālais projektētais ātrums, maksimālais griezes moments un motora maksimālā lietderīgā jauda; troksnis. 2) regula par transportlīdzekļa funkcionālās drošības prasībām un saistītiem jautājumiem: skaņas signālierīces; bremzes, tai skaitā pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas; elektrodrošība; priekšējās un aizmugures aizsargstruktūras; stiklojums, priekšējā stikla apskalotāji un tīrītāji, kā arī pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces; vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija; gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana; atpakaļskata redzamība; drošības jostu stiprinājumi un drošības jostas; riepas; transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība, tai skaitā iekšējais aprīkojums, pagalvji un transportlīdzekļa durvis; projektētā transportlīdzekļa ātruma ierobežošana; transportlīdzekļa konstrukcijas stiprība. 3) regula par transportlīdzekļa konstrukcijas prasībām: pasākumi pret neatļautu tehnisko iejaukšanos; sakabes ierīces un to piederumi; ierīces, kas novērš transportlīdzekļa neatļautu lietošanu; ārējie izvirzījumi; degvielas tvertnes; kravas platformas; masas un gabarīti; iebūvēta diagnostika; pasažieru rokturi un kāju paliktņi; remonta un tehniskās apkopes informācija; aizmugurējās numura zīmes piestiprināšanas vieta; atbalsta kājas; obligātais marķējums. Īstenošanas akts (291. pants), kurā izklāstīti administratīvie noteikumi, piemēram, informācijas dokuments, kā arī tipa apstiprinājuma sertifikāta, atbilstības sertifikāta un saistīto ražošanas atbilstības prasību definīcijas utml. 4. IETEKME UZ BUDžETU Attiecībā uz emisijas robežvērtību samazināšanas pirmajiem diviem posmiem (Euro 4 un 5 motocikliem, Euro 3 un 4 visiem citiem L kategorijas transportlīdzekļiem) šis pamatregulas priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu. Trešajā emisijas posmā ietilps Euro 6 posms motocikliem un Euro 5 posms visiem citiem L kategorijas transportlīdzekļiem (mopēdiem, tricikliem un kvadricikliem). Šīs robežvērtības pilnībā atbilst M kategorijas transportlīdzekļu Euro 5 emisijas robežvērtībām. Lai noteiktu Euro 3, 4 un 5 posma vidēja termiņa ietekmi uz vidi un plānotā Euro 6 posma samērojamību ar atvēlēto laiku, ir plānots veikt papildu pētījumu par ekoloģisko ietekmi. Šo pētījumu pabeigs laikā no 2016. līdz 2017. gadam, un to finansēs no Komisijas budžeta. 5. PAPILDU INFORMāCIJA Ierosinātais akts skar jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), tāpēc tas jāattiecina uz EEZ. |

2010/0271 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. ../2010 par divu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[26],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[27],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tādēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīvu 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu tika izveidota visaptveroša šādu transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma sistēma. Tās principi jāsaglabā šajā regulā un tās deleģētajos un īstenošanas aktos.

2. ES tipa apstiprinājuma sistēmas uzdevums ir ļaut katrai dalībvalstij apliecināt, ka konkrētam transportlīdzeļa tipam ir veiktas šajā regulā, tās deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktās pārbaudes un ka tā izgatavotājs ir ieguvis tipa apstiprinājuma sertifikātu. Turklāt tā izgatavotājiem uzliek par pienākumu izdot atbilstības sertifikātu katram transportlīdzeklim, kas izgatavots saskaņā ar tipa apstiprinājumu. Ja transportlīdzeklim ir šāds sertifikāts, tad to var pārdot un reģistrēt lietošanai visā Savienībā

3. Ar šo regulu paredzēts izveidot saskaņotus L kategorijas transportlīdzekļu ražošanas noteikumus, tādējādi nodrošinot iekšējā tirgus darbību. L kategorijas transportlīdzekļi ir divu riteņu, trīs riteņu vai četru riteņu transportlīdzekļi, piemēram, pašgājēji divu riteņu transportlīdzekļi, tricikli, ceļu kvadricikli un slēgtas virsbūves kvadricikli. Citi mērķi ir vienkāršot spēkā esošo tiesisko regulējumu, veicināt to, lai samazinātos emisijas īpatsvars kopējā autotransporta emisijā un lai emisijas daļa būtu proporcionāla, uzlabot vispārējo drošību, pielāgoties tehnikas attīstībai un uzlabot tirgus uzraudzības noteikumus.

4. Direktīva 2002/24/EK un tās atsevišķās direktīvas ir būtiski grozītas vairākas reizes. Skaidrības, racionalitātes un vienkāršības labad Direktīva 2002/24/EK un tās atsevišķās direktīvas ir jāatceļ un jāaizstāj ar vienu regulu un nedaudziem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Regulas forma izvēlēta tādēļ, lai noteikumi būtu tieši piemērojami, lai tos varētu ātrāk un efektīvāk atjaunināt, tādējādi labāk ievērojot tehnikas attīstību.

5. Lai vienkāršotu tipa apstiprinājuma tiesību aktus saskaņā ar ieteikumiem CARS 21 ziņojumā “Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam”[28], ir lietderīgi atcelt visas atsevišķās direktīvas, nesamazinot aizsardzības līmeni. Minētajās direktīvās izklāstītie nosacījumi jāpārņem šajā regulā vai tās deleģētajos aktos un, plānojot Eiropas Savienības pievienošanos Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisijas nolīgumam, attiecīgā gadījumā jāaizstāj ar atsaucēm uz atbilstošajiem Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem, kas saskaņā ar 4. pantu Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmumā 97/836/EK ir daļa no Eiropas Savienības tiesībām. Tas attiecas uz Nolīgumu par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”)[29]. Lai samazinātu tipa apstiprināšanas administratīvo slogu, transportlīdzekļu izgatavotājiem jāļauj apstiprināt tipu saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā tieši saņemot apstiprinājumu atbilstoši attiecīgajiem ANO EEK noteikumiem[30], kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā un atsevišķajos deleģētajos aktos.

6. Tādējādi ANO EEK noteikumi un to grozījumi, kam Savienība pievienojas, piemērojot Lēmumu 97/836/EK, būtu jāiestrādā ES tipa apstiprināšanas procedūrā vai nu kā transportlīdzekļa ES tipa apstiprināšanas prasības, vai kā alternatīvas spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem. It īpaši, ja Savienība izlemj, ka ANO EEK noteikumiem jākļūst par daļu no ES tipa apstiprinājuma prasībām un jāaizstāj spēkā esošie Savienības tiesību akti, jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt nepieciešamos pielāgojumus šajā regulā vai pieņemt nepieciešamos īstenošanas aktus.

7. Šajā regulā jāiekļauj materiāltiesiskās prasības par vides aizsardzību un transportlīdzekļu funkcionālo drošību. Šīs regulas galveno elementu izstrādē izmantots ietekmes novērtējums[31] un dažādu risinājumu izvērtējums, minot iespējamās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošības un sociālajā jomā. Šajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus. Salīdzināja dažādus risinājumus, noteica vēlamos risinājumus, un tos lika par pamatu šai regulai.

8. Konkrētu sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību uzstādīšana transportlīdzeklim pēc tā pārdošanas, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā nedrīkst skart šīs regulas mērķus. Tālab jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātājiestāde pirms pārdošanas, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem un kas varētu nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas vides aizsardzībai vai funkcionālajai drošībai.

9. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 2. februāra Direktīva 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu deva dalībvalstīm iespēju savā teritorijā atteikt tādu transportlīdzekļu sākotnējo reģistrēšanu un turpmāku reģistrēšanu, kuru maksimālā lietderīgā jauda pārsniedz 74 kW. Vairākos zinātniskos pētījumos neapstiprinājās iedomātā saikne starp drošību un absolūtās jaudas ierobežojumu. Šā iemesla dēļ un lai Savienības tirgū likvidētu iekšējos šķēršļus, šāda iespēja nav jāsaglabā. Lai Savienībā palīdzētu samazināt lielo pašgājēju divriteņu transportlīdzekļu ceļu satiksmes negadījumos mirušo un cietušo personu skaitu, jāievieš jauni, efektīvāki drošības pasākumi.

10. Šajā regulā apvienotas īpašas drošības un ekoloģiskās prasības. Tādēļ ir svarīgi izveidot noteikumus, kas garantē to, ka gadījumā, ja transportlīdzeklis rada nopietnu risku lietotājiem vai videi, izgatavotājs vai jebkurš cits ekonomikas dalībnieks piegādes ķēdē veic efektīvus aizsargpasākumus, tai skaitā atsaukšanu saskaņā ar 20. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā 765/2008/EK, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību [32]. Tādēļ apstiprinātājiestādēm būtu jāspēj izvērtēt, vai minētie pasākumi ir pietiekami.

11. Lai vienkāršotu un paātrinātu tipa apstiprinājuma tiesību aktu pieņemšanu, ES transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma tiesību aktiem piemēro jaunu reglamentēšanas metodi, saskaņā ar kuru likumdevējs parastā likumdošanas procedūrā pieņem vienīgi pamatnoteikumus un pamatprincipus, savukārt sīkāku tehnisku normatīvu likumdošanu deleģē Komisijai. Ievērojot pamatprasības, šajā regulā tādējādi būtu jāiekļauj vienīgi materiāltiesiskās prasības par funkcionālo drošību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, un Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras izstrādāt tehniskās specifikācijas.

12. Autotransporta nozarē un it īpaši L kategorijas transportlīdzekļu nozarē jāuzlabo tirgus uzraudzība, pilnveidojot tiesību normas, kas regulē ražošanas atbilstību, un nosakot piegādes ķēdes ekonomikas dalībnieku pienākumus. It īpaši precīzi jādefinē dalībvalstu iestāžu, kas atbild par tipa apstiprinājumu un tirgus uzraudzību, uzdevumi un pienākumi, un jānosaka stingrākas prasības par tehnisko dienestu, kas veic tipa apstiprināšanu, kompetenci, pienākumiem un darba rādītājiem. Tipa apstiprinātājiestāžu galvenais uzdevums joprojām ir nodrošināt atbilstību autotransporta nozares reglamentējošo tiesību aktu prasībām par tipa apstiprinājumu un ražošanas atbilstību, savukārt tirgus uzraudzību kopīgi var veikt vairākas dalībvalstu iestādes.

13. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, mazu sēriju transportlīdzekļu vienkāršota procedūra jāpiemēro vienīgi nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tādēļ precīzi jānosaka pārdoto, reģistrēto un ekspluatācijā nodoto transportlīdzekļu skaits, kas atbilst mazās sērijas jēdzienam.

14. Lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības pārraudzības procedūru īsteno pareizi un tā pareizi darbojas, kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kam uzticēti šie pienākumi, regulāri jāpārbauda izgatavotāji.

15. Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, un jānodrošina to piemērošana. Šiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

16. Saskaņā ar 291. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikumi un galvenie principi, kas attiecas uz kontroles mehānismiem, ar kuriem dalībvalstis pārbauda, kā Komisija īsteno ieviešanas pilnvaras, iepriekš jānosaka regulās, kuras pieņem parastā likumdošanas procedūrā. Līdz minēto jauno regulu pieņemšanai vēl ir spēkā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK[33], ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura vairs nav piemērojama.

17. Lai ar vispārēji piemērojamiem noteikumiem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus tiesību aktu elementus, Komisija jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz funkcionālo drošību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, testēšanu, transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību un tehnisko dienestu izraudzīšanos un to īpašo pienākumu noteikšanu, lai ar vispārēji piemērojamiem noteikumiem papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus tiesību aktu elementus. Šis pilnvarojums neļauj veikt grozījumus IV pielikumā noteiktajos īstenošanas datumos vai VI pielikumā noteiktajās emisijas robežvērtībās. Šo datumu vai robežvērtību grozījumus veic ar parasto likumdošanas procedūru, kas noteikta LESD 114. pantā.

18. Komisija jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar LESD 291. pantu, lai noteiktu vienotas prasības šīs regulas īstenošanai attiecībā uz informācijas sarakstu, kas jāiesniedz, piesakoties tipa apstiprinājumam, tipa apstiprinājuma procedūrām, papildu informācijas plākšņu, ko piestiprina izgatavotājs, paraugiem, ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem, piešķirto tipa apstiprinājumu sarakstu, ES tipa apstiprinājumu numerācijas sistēmu un ražošanas atbilstības procedūru nodrošināšanu. Attiecībā uz minētajiem jautājumiem dalībvalstīs ir nepieciešami vienoti īstenošanas nosacījumi, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, ko var panākt, vienkāršojot dažādās dalībvalstīs pieņemtu administratīvu lēmumu (it īpaši tipa apstiprinājumu) savstarpēju atzīšanu un atzīstot transportlīdzekļu izgatavotāju izsniegtos dokumentus (it īpaši atbilstības sertifikātus).

19. Šīs regulas mērķi – panākt pilnībā saskaņotu iekšējo tirgu, ieviešot L kategorijas transportlīdzekļiem obligātu ES tipa apstiprināšanas sistēmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un darbības apjoma dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, tādēļ Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

20. Jāatceļ šādas direktīvas:

21. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/139/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu[34];

22. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/80/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju[35];

23. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/79/EK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (kodificēta versija)[36];

24. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/78/EK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām[37];

25. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/67/EK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem[38];

26. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/62/EK par stiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem[39];

27. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Direktīva 2002/51/EK, par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisijas līmeņa samazināšanu, ar ko groza Direktīvu 97/24/EK[40];

28. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīva 2002/24, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK[41];

29. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/7/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētiem spidometriem un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu[42];

30. Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. jūnija Direktīva 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem[43];

31. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 2. februāra Direktīva 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu[44];

32. Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīva 93/93/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem[45];

33. Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/33/EEK par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu[46];

34. Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/30/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm[47];

35. Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm[48],

36. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻAPRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants Priekšmets

37. Ar šo regulu nosaka visu 2. panta 1. punktā minēto jauno transportlīdzekļu apstiprinājuma un tirgus uzraudzības administratīvās un tehniskās prasības.

38. Turklāt ar šo regulu izstrādā noteikumus par sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuri apstiprināti saskaņā ar šo regulu, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.

39. Šī regula neskar attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošanu transportlīdzekļa funkcionālās drošības un ekoloģisko raksturlielumu jomā.

2. pants Darbības joma

40. Šī regula attiecas uz visu I pielikumā un 4. pantā minēto jauno divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu (turpmāk “L kategorijas transportlīdzekļi”), kas paredzēti braukšanai pa koplietošanas ceļiem, ieskaitot tos, kas konstruēti un izgatavoti vairākos posmos, un šādiem transportlīdzekļiem konstruētu un izgatavotu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un individuālu apstiprināšanu.

41. Šo regulu nepiemēro šādiem transportlīdzekļiem:

a) transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 6 km/h;

b) transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi personām ar fizisko spēju ierobežojumu;

c) transportlīdzekļiem, kurus vada vienīgi gājējs;

d) ceļu vai bezceļu transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi izmantošanai sacensībās;

e) transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi bruņotiem spēkiem, tiesībaizsardzības iestādēm, civilās aizsardzības dienestiem, ugunsdzēšanas dienestiem vai sabiedrisko pakalpojumu iestādēm;

f) lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/37/EK[49], mašīnām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK[50] un 97/68/EK[51] un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK[52];

g) transportlīdzekļiem, kurus galvenokārt paredzēts izmantot apvidū, kur nav ceļa, un kas projektēti braukšanai pa virsmām bez ceļa seguma;

h) velosipēdiem ar pedāļiem un palīgelektromotoru, kura nominālā nepārtrauktā jauda nepārsniedz 0,25 kW un atslēdzas, ja velosipēdists pārtrauc griezt pedāļus, un citā gadījumā progresīvi samazinās un visbeidzot atslēdzas, transportlīdzeklim sasniedzot ātrumu 25 km/h;

i) pašbalansa mašīnām;

j) transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar vismaz vienu sēdvietu.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos piemēro šādas definīcijas, ja vien tajos nav paredzēts citādi:

42. “tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

43. “tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde oficiāli apliecina, ka transportlīdzekļa tips, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība ir apstiprināta;

44. “gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka pabeigts transportlīdzeklis atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

45. “ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem šīs regulas administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

46. “ES tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir sertifikāts, kura pamatā ir šīs regulas īstenošanas aktā noteiktais paraugs vai paziņojuma veidlapa, kas pievienota attiecīgajiem līdzvērtīgajiem ANO EEK noteikumiem, kuri minēti deleģētajos aktos;

47. “sistēmas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka konkrēta tipa transportlīdzeklī iebūvēta sistēma atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

48. “atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka atsevišķa tehniska vienība atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem transportlīdzekļu tipiem;

49. “sastāvdaļas tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprinājums, ar ko apstiprinātājiestāde apliecina, ka sastāvdaļa neatkarīgi no transportlīdzekļa atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

50. “valsts tipa apstiprinājums” ir tipa apstiprināšanas procedūra, kas noteikta ar attiecīgas dalībvalsts tiesību aktiem un kas ir spēkā vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

51. “individuāla apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātājiestāde oficiāli apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis ir apstiprināts;

52. “atbilstības sertifikāts” ir dokuments, kura pamatā ir īstenošanas aktā iekļautais paraugs un kuru izdevis transportlīdzekļa izgatavotājs, tādējādi apliecinot, ka transportlīdzeklis tā pabeigšanas brīdī atbilst saskaņā ar šo regulu apstiprinātam transportlīdzekļa tipam;

53. “bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, uz ko attiecas šī regula un ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas pirmajā posmā;

54. “nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

55. “vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

56. “pabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu šīs regulas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

57. “sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda deleģētā vai īstenošanas akta prasības;

58. “sastāvdaļa” ir ierīce, uz ko attiecas šīs regulas vai kāda tās deleģētā vai īstenošanas akta prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa saskaņā ar šo regulu un tās deleģētajiem vai īstenošanas aktiem;

59. “atsevišķa tehniska vienība” ir apvienotas ierīces, uz ko attiecas šīs regulas vai kāda tās deleģētā vai īstenošanas akta prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa saskaņā ar šo regulu un tās deleģētajiem vai īstenošanas aktiem;

60. “funkcionālā drošība” ir stāvoklis, kam nav raksturīgs nepieļaujams fiziskas traumas risks vai cilvēka veselības pasliktināšanās risks, kura cēlonis ir mehānisku, hidraulisku, pneimatisku, elektrisku un/vai elektronisku sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nepareiza darbība;

61. “piesārņojuma kontroles iekārta” ir transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē un/vai ierobežo izpūtēja un/vai iztvaikošanas emisiju;

62. “sēdvieta” ir izgatavotāja norādīta telpa, kurā var ievietot cilvēka (vidusmēra Ziemeļamerikas vīrieša) manekenu, vai sedlu veida sēdekli;

63. “kompresijaizdedzes motors” ir iekšdedzes motors, kas darbojas saskaņā ar dīzeļdegvielas sadedzes principiem (saīsinātais nosaukums CI motors);

64. “dzirksteļaizdedzes motors” ir iekšdedzes motors, kas darbojas saskaņā ar Otto sadedzes principiem (saīsinātais nosaukums PI motors);

65. “hibrīda transportlīdzeklis” ir pašgājējs transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām (transportlīdzeklī), kas nodrošina transportlīdzekļa virzes kustību;

66. “hibrīda elektrotransportlīdzeklis” ir hibrīda transportlīdzeklis, kurš virzes kustībai izmanto enerģiju no abiem transportlīdzeklī glabātās enerģijas avotiem:

a) patērējamas degvielas,

b) elektroenerģijas glabāšanas iekārtas.

67. “spēkiekārta” ir iekšdedzes motors, elektrisks motors, jebkāda vairāku dažādu motora veidu kombinācija vai minēto motoru veidu apvienojums, vai jebkāds cita veida motors;

68. “manipulācijas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas sajūt temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienus un/vai noslogojums, pārnesumus, vakuumu kolektorā vai citus parametrus, lai izraisītu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisijas kontroles un izplūdes pēcapstrādes sistēmas daļas darbību, un kas samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti paredzamos normālas transportlīdzekļa darbības un izmantošanas apstākļos;

69. “noturība” ir sastāvdaļu un sistēmu spēja saglabāties tā, lai pēc VII pielikumā noteiktā nobraukuma joprojām tiktu nodrošināta atbilsme piemērojamām emisijas robežvērtībām un lai visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā tiktu garantēta funkcionālā drošība, transportlīdzekli izmantojot parastos vai paredzamas darbības apstākļos;

70. “motora darba tilpums” ir:

a) virzuļa motoriem – nominālais motora izgrūstais tilpums,

b) rotormotoriem (Vankeļa motoriem) – dubults nominālais motora izgrūstais tilpums;

71. “iztvaikošanas emisija” ir ogļūdeņražu iztvaikojumi, kas izdalās no mehāniskā transportlīdzekļa degvielas glabāšanas un padeves sistēmas un kas nav ogļūdeņražu emisija no izpūtēja;

72. “SHED tests” ir transportlīdzekļa testēšana noslēgtā iztvaikojumu noteikšanas telpā, kurā veic īpašu iztvaikojumu emisijas testu, kā noteikts deleģētajā aktā;

73. “gāzveida degvielas sistēma” ir sistēma, ko veido gāzveida degvielas glabātuve, degvielas padeve, motoram uzstādītie degvielas uzskaites un kontroles bloki, lai darbinātu motoru ar sašķidrinātu naftas gāzi (LPG), ar saspiestu dabas gāzi (CNG) vai ūdeņradi, un kura paredzēta vienai, divām vai vairākām dažādām degvielām;

74. “piesārņotājs” ir oglekļa monoksīda (CO), slāpekļa oksīdu (NOx), kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, cieto daļiņu (PM) un ogļūdeņražu (HC) atgāzes emisija, pieņemot šādu attiecību:

a) C1H1.85 benzīnam,

b) C1H1.86 dīzeļdegvielai;

75. “izpūtēja emisija” ir piesārņotāju emisija no transportlīdzekļa izpūtēja;

76. “cietās daļiņas” ir atgāzes sastāvdaļas, ko izņem no atšķaidītās atgāzes maksimālajā temperatūrā 325K (52° C), izmantojot filtrus, kas aprakstīti deleģētajā aktā, testa procedūrā par vidējās izpūtēja emisijas noteikšanu;

77. “motociklu vispasaules testēšanas cikls” ir vispasaules saskaņots emisijas testēšanas laboratorijas cikls (WMTC), kā definēts ANO EEK 2. globālajos tehniskajos noteikumos;

78. “izgatavotājs” ir persona vai struktūra, kas tipa apstiprinātājiestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem, par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un par savu ražoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzības jautājumiem, neatkarīgi no tā, vai minētā persona vai struktūra ir vai nav tieši iesaistīta visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos;

79. “izgatavotāja pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā izgatavotāju pārstāvētu apstiprinātājiestādē un izgatavotāja vārdā darbotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

80. “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un Savienības tirgū pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā no trešās valsts nākušu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību;

81. “izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbojas piegādes ķēdē un nav izgatavotājs vai importētājs, un kas Savienības tirgū pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību;

82. “ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

83. “apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru ir izveidojusi vai nozīmējusi dalībvalsts, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļu individuālas apstiprināšanas jautājumi, atļauju piešķiršana, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un vajadzības gadījumā – sertifikātu atsaukšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, tehnisku dienestu norīkošana, kā arī nodrošināt to, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

84. “tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kura ir atbildīga par tirgus uzraudzību savā teritorijā;

85. “dalībvalsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde, tirgus uzraudzības iestāde vai jebkura cita iestāde, kas atrodas dalībvalstī, ir iesaistīta tipa apstiprinājumā, reģistrēšanā, tirgus uzraudzībā vai importa kontrolē un atbildīga par minētajiem procesiem attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

86. “tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko dalībvalsts apstiprinātājiestāde ir pilnvarojusi kā testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības izvērtētāju struktūru, lai apstiprinātājiestādes uzdevumā veiktu sākotnējo izvērtēšanu un citus testus vai apskates;

87. “paštestēšana” ir testu veikšana savās telpās, testu rezultātu reģistrēšana un ziņojuma iesniegšana, ietverot secinājumus, ko izgatavotājs, kas ir pilnvarots būt par tehnisko dienestu, lai pārbaudītu atbilstību konkrētām prasībām, iesniedz apstiprinātājiestādei;

88. “virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, arī aprēķini, kas rāda, vai transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst šajā regulā vai tās deleģētajos un īstenošanas aktos ietvertām tehniskām prasībām, neprasot izmantot pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību;

89. “iebūvēta diagnostika” ir uzraudzības sistēma, kas konstatē sastāvdaļas vai sistēmas kļūmes iespējamo zonu, saglabājot datora atmiņā diagnostikas kļūdu kodus un apkārtnes informāciju, paziņojot tos pēc universāla skenera pieprasījuma un ar mērierīču panelī uzstādītu kļūmes signāllampu brīdinot šoferi par iespējamiem un būtiskiem funkcionālās drošības un/vai apkārtnes drošības traucējumiem;

90. “transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai un kuru izgatavotāji nodrošina saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Šajā informācijā iekļauj visu prasīto informāciju par sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstādīšanu transportlīdzekļos;

91. “neatkarīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav ne sertificēts tirgotājs, ne remontētājs un kas ir tieši vai netieši iesaistīts mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē;

92. “jauns transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) iepriekš nav bijis reģistrēts vai

b) individuāla apstiprinājuma pieteikuma laikā ir bijis reģistrēts mazāk nekā sešus mēnešus;

93. “sērijas beigu transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis no tādiem krājumiem, ko nevar pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šis transportlīdzeklis nav apstiprināts;

94. “dicikls” ir pašgājējs divu riteņu transportlīdzeklis, pie tiem pieder arī pašgājēji divriteņi, divu riteņu mopēdi un divu riteņu motocikli, un tā saīsinātais nosaukums ir “PTW”;

95. “tricikls” ir pašgājējs trīs riteņu transportlīdzeklis atbilstoši transportlīdzekļu L5e kategorijas kritērijiem;

96. “kvadricikls” ir četru riteņu transportlīdzeklis atbilstoši transportlīdzekļu L6e vai L7e kategorijai;

97. “pašbalansa mašīna” ir transportlīdzekļa koncepcija, kam raksturīgs līdzsvara trūkums un nepieciešama papildus vadības sistēma līdzsvara noturēšanai, pie tiem pieder pašgājēji vienriteņa transportlīdzekļi vai pašgājēji divriteņu, divgrambu transportlīdzekļi;

98. “ceļu kvadricikls” ir četru riteņu transportlīdzeklis, kas konstruēts braukšanai pa koplietošanas ceļiem ar segumu un atbilst vieglā ceļu kvadricikla, L6Ae kategorija, vai smagā ceļu kvadricikla, L7Ae kategorija, kritērijiem;

99. “piekabe” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav pašgājējs un kas ir konstruēts un izgatavots tā, lai to vilktu ar L kategorijas transportlīdzekli;

100. “sapāroti riteņi” ir divi riteņi, kas uzstādīti uz vienas ass un ko uzskata par vienu riteni, ja attālums starp to zonu centriem, kurās tie saskaras ar zemi, nepārsniedz 460 mm;

101. “reģistrēšana” ir administratīva atļauja pastāvīgi, pagaidu kārtā vai uz īsu laiku nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, ieskaitot tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu, ko sauc par reģistrācijas numuru;

102. “nodošana ekspluatācijā” ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, uz ko attiecas šī regula, pirmā lietošana Savienībā šim transportlīdzeklim paredzētajā nolūkā;

103. “pārdošana” ir transportlīdzekļa izgatavotāja jebkāda veida pārdevums mazumtirgotājam vai jebkāda veida pārdevums galalietotājam;

104. “darīt pieejamu tirgū” nozīmē saimnieciskās darbības gaitā par atlīdzību vai bez maksas piegādāt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izplatīšanai vai lietošanai Savienības tirgū;

105. ”laist tirgū“ nozīmē transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pirmo reizi darīt pieejamu Savienībā;

106. “transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu grupa, ieskaitot konkrētas kategorijas variantus un versijas, kam neatšķiras vismaz šādi būtiski aspekti:

a) kategorija vai apakškategorija;

b) izgatavotājs;

c) šasija, rāmis, balstrāmis, grīdas panelis vai konstrukcija, kurai piestiprinātas galvenās sastāvdaļas;

d) spēkiekārtas darbības principi;

e) izgatavotāja noteiktais tipa apzīmējums;

107. “variants” ir viena tipa transportlīdzeklis

a) kam neatšķiras virsbūves formas pamatiezīmes;

b) kam neatšķiras spēkiekārta un spēkiekārtas konfigurācija;

c) kam ir vienāds motora darba cikls (ja virzes kustību nodrošina arī iekšdedzes vai ārdedzes motors);

d) kam ir vienāds cilindru skaits un izvietojums;

e) kam ir vienāda tipa pārnesumkārba;

f) kam starpība starp darba kārtībā esošu transportlīdzekļu masas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 20 % no mazākās vērtības;

g) kam starpība starp maksimālās pieļaujamās transportlīdzekļa masas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 20 % no mazākās vērtības;

h) kam starpība starp spēka iekārtas cilindru tilpuma (iekšdedzes iekārtai) mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 30 % no zemākās vērtības;

i) kam starpība starp spēka iekārtas izejas jaudas mazāko vērtību un lielāko vērtību nepārsniedz 30 % no mazākās vērtības;

108. “versija” ir transportlīdzeklis, ko veido 27. panta 10. punktā minētajā informācijas paketē redzamo pozīciju apvienojums.

4. pants Transportlīdzekļu kategorijas

109. Pie L kategorijas transportlīdzekļiem pieder pašgājēji divu, trīs un četru riteņu transportlīdzekļi saskaņā ar iedalījumu šajā pantā un I pielikumā, tai skaitā pašgājēji divriteņi, divu un trīs riteņu mopēdi, divu un trīs riteņu motocikli, motocikli ar blakusvāģi, vieglie un smagie ceļu kvadricikli, kā arī vieglie un smagie slēgtas virsbūves kvadricikli.

110. Šajā regulā piemēro šādas transportlīdzekļu kategorijas un apakškategorijas, kuru apraksts atrodams I pielikumā:

a) L1e kategorija (vieglais pašgājējs divu riteņu transportlīdzeklis), ko sīkāk iedala:

i) L1Ae apakškategorija (pašgājējs divritenis);

ii) L1Be apakškategorija (divu riteņu mopēds);

b) L2e apakškategorija (trīs riteņu mopēds);

c) L3e kategorija (divu riteņu motocikls), ko sīkāk iedala:

i) pēc motocikla parametriem[53]:

– A1 apakškategorija (mazjaudas motocikls);

– A2 apakškategorija (vidējas jaudas motocikls);

– A3 apakškategorija (lieljaudas motocikls);

ii) pēc transportlīdzekļa maksimālā projektētā ātruma:

- nepārsniedz 130 km/h;

- pārsniedz 130 km/h;

d) L4e kategorija (divu riteņu motocikls ar blakusvāģi);

e) L5e kategorija (tricikls), ko sīkāk iedala:

i) L5Ae apakškategorija (tricikls);

ii) L5Be apakškategorija (komercijas tricikls), ko sīkāk iedala:

– L5Be-U apakškategorija: kravas tricikls, kas projektēts vienīgi preču pārvadāšanai;

– L5Be-P apakškategorija: transportlīdzeklis, kas projektēts un lietots galvenokārt pasažieru pārvadāšanai;

f) L6e kategorija (vieglais kvadricikls), ko sīkāk iedala:

i) L6Ae apakškategorija (vieglais ceļu kvadricikls);

ii) L6Be apakškategorija (vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls), ko sīkāk iedala:

– L6Be-U grupa: kravas transportlīdzeklis, kas projektēts vienīgi kravu pārvadāšanai;

– L6Be-P grupa: transportlīdzeklis, kas projektēts un lietots galvenokārt pasažieru pārvadāšanai;

g) L7e kategorija (smagais kvadricikls), ko sīkāk iedala:

i) L7Ae apakškategorija (smagais ceļu kvadricikls);

ii) L7e apakškategorija (smagais slēgtas virsbūves kvadricikls), ko sīkāk iedala:

– L7Be-U grupa: kravas transportlīdzeklis, kas projektēts vienīgi kravu pārvadāšanai;

– L7Be-P grupa: transportlīdzeklis, kas projektēts un lietots galvenokārt pasažieru pārvadāšanai.

111. Šā panta 2. punktā minētos L kategorijas transportlīdzekļus sīkāk iedala pēc transportlīdzekļa spēkiekārtas šādās apakškategorijās:

a) iekšdedzes motors;

- kompresijaizdedzes (CI);

- dzirksteļaizdedzes (PI).

b) ārdedzes motors, turbīna vai rotormotors, turklāt vides un funkcionālo prasību atbilsmes nolūkos ar šādu spēkiekārtu aprīkotu transportlīdzekli neatšķir no transportlīdzekļa ar PI iekšdedzes motoru;

c) motors, kas darbojas ar saspiestu gaisu un kura izdalīto piesārņotāju un/vai inerto gāzu daudzums nepārsniedz apkārtējā gaisā esošo piesārņotāju un/vai inerto gāzu daudzumu, turklāt attiecībā uz funkcionālās drošības prasībām un degvielas glabāšanu un padevi šādu transportlīdzekli uzskata par darbināmu ar gāzveida degvielu;

d) elektromotors;

e) hibrīda transportlīdzeklis, kurā apvienotas iepriekš a), b), c) vai d) apakšpunktā minētās spēkiekārtas konfigurācijas vai jebkāds vairāku minēto spēkiekārtas konfigurāciju apvienojums, tai skaitā dažādi iekšdedzes un/vai elektriskie motori.

112. Attiecībā uz 2. punktā minēto L kategorijas transportlīdzekļu iedalījumu transportlīdzeklis, kas neatbilst konkrētai kategorijai, jo pārsniedz vismaz vienu minētajai kategorijai noteikto parametru, pieder pie nākamās kategorijas ar atbilstošiem kritērijiem. Šis noteikums attiecas uz šādām kategoriju grupām un apakškategorijām:

a) kategorija L1e ar apakškategorijām L1Ae un L1Be un kategorija L3e ar apakškategorijām L3e-A1, L3e-A2 un L3e-A3;

b) kategorija L2e un kategorija L5e ar apakškategorijām L5Ae un L5Be;

c) kategorija L6e ar apakškategorijām L6Ae un L6Be un kategorija L7e ar apakškategorijām L7Ae un L7Be;

d) cita loģiska kategoriju un/vai apakškategoriju secība, ko noteicis izgatavotājs un apstiprinājusi tipa apstiprinātājiestāde.

II NODAĻAVISPĀRĪGI PIENĀKUMI

5. pants Dalībvalstu un dalībvalsts iestāžu vispārīgi pienākumi

113. Dalībvalstis izveido un pilnvaro tipa apstiprinātājiestādes, kas ir kompetentas jautājumos saistībā ar apstiprinājumu, un tirgus uzraudzības iestādes, kas ir kompetentas jautājumos par tirgus uzraudzību, saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis Komisijai paziņo par šādu iestāžu izveidi un pilnvarošanu, ievērojot 68. panta noteikumus.

Paziņojumā par tipa apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomu.

114. Dalībvalsts iestādes atļauj pārdot, reģistrēt un nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

115. Ja transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, dalībvalsts iestādes neaizliedz, neierobežo un netraucē tos pārdot, nodot ekspluatācijā vai izmantot uz ceļa ar pamatojumu, kas saistīts ar konstrukcijas un darbības aspektiem, uz ko attiecas šī regula.

116. Dalībvalstis organizē un veic transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas nonāk Savienības tirgū, tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar III nodaļu Regulā (EK) Nr. 765/2008.

6. pants Apstiprinātājiestāžu vispārīgi pienākumi

117. Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus tipa apstiprināšanai, pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus.

118. Apstiprinātājiestādes apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.

7. pants Izgatavotāju vispārīgi pienākumi

119. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas tiek pārdoti vai nodoti ekspluatācijā, ir izgatavoti un apstiprināti saskaņā ar prasībām šajā regulā un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Vairākposmu tipa apstiprināšanā katrs izgatavotājs ir atbildīgs par to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras pievieno tajā transportlīdzekļa pabeigtības posmā, par ko atbild attiecīgais izgatavotājs. Izgatavotājs, kas pārveido iepriekšējos posmos jau apstiprinātas sastāvdaļas vai sistēmas, ir atbildīgs par minēto sastāvdaļu un sistēmu apstiprināšanu un ražošanas atbilstību.

120. Izgatavotāji, kuri pārveido nepabeigtu transportlīdzekli tiktāl, ka tas ir klasificējams citā transportlīdzekļu kategorijā un tādējādi mainās juridiskās prasības, kas jau novērtētas iepriekšējā apstiprināšanas posmā, ir arī atbildīgi par mainīto prasību ievērošanu.

121. Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas ir šīs regulas darbības jomā, apstiprināšanai izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un tos pārstāv apstiprinātājiestādē.

122. Turklāt tie ieceļ pārstāvi tirgus uzraudzības jautājumos, un tas var būt otrajā punktā minētais vienīgais pārstāvis vai papildu pārstāvis.

123. Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem apstiprināšanas aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši iesaistīti visos kāda transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.

124. Izgatavotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras pastāvīgai sērijveida ražošanas atbilstībai. Pienācīgi jāņem vērā arī transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstrukcijas pārveidojumi un izmaiņas prasībās, kam deklarēta transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstība.

125. Papildus obligātajam marķējumam un tipa apstiprinājuma marķējumam, ko piestiprina transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar 37. pantu, izgatavotāji uz tiem norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un adresi saziņai vai, ja sistēmām, sastāvdaļām vai tehniskajām vienībām tas nav iespējams, minēto informāciju norāda uz to iepakojuma vai uz tiem pievienota dokumenta. Norādītā adrese ir vienīgais kontaktpunkts, ko var izmantot saziņai ar izgatavotāju.

126. Izgatavotāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi nelabvēlīgi neietekmē tās atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

8. pants Izgatavotāju pienākumi saistībā ar transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību

127. Ja izgatavotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka to izgatavotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kura ir pārdota vai nodota ekspluatācijā, neatbilst šīs regulas prasībām vai prasībām deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, tie nekavējoties veic vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai attiecīgi panāktu minētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

128. Ja ar transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ir saistīts kāds risks, izgatavotāji par to nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes un apstiprinātājiestādes, kurās tie transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pārdevuši vai nodevuši ekspluatācijā, it īpaši norādot precīzu informāciju par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

129. Izgatavotāji apstiprinātājiestāžu vajadzībām 10 gadus glabāt 25. pantā minēto informācijas mapi un 36. pantā minētos atbilstības sertifikātus.

130. Izgatavotāji pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota pieprasījuma minētās iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstības pierādīšanai. Pēc dalībvalsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji sadarbojas ar šo iestādi visos pasākumos, kuru nolūks ir mazināt risku, ko rada izgatavotāju transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā.

9. pants Izgatavotāju pārstāvja pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību

Izgatavotāja pārstāvis, kas atbild par tirgus uzraudzību, pilda izgatavotāja dotajā pilnvarojumā noteiktos pienākumus. Minētais pilnvarojums pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

1) apstiprinātājiestāžu vajadzībām 10 gadus glabāt 25. pantā minēto informācijas mapi un 36. pantā minētos atbilstības sertifikātus;

2) pēc apstiprinātājiestādes pamatota pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstības pierādīšanai;

3) pēc tirgus uzraudzības un/vai apstiprinātājiestāžu pieprasījuma sadarboties ar minētajām iestādēm visos pasākumos, kuru nolūks ir mazināt risku, ko rada pilnvarojuma darbības jomā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

10. pants Importētāju vispārīgi pienākumi

131. Importētāji Savienības tirgū pārdod vai reģistrē vienīgi prasībām atbilstošus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

132. Pirms transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības pārdošanas, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā importētāji nodrošina to, ka transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir ES tipa apstiprinājums. Importētāji nodrošina informācijas paketes atbilstību 27. panta 10. punkta prasībām, nodrošina, ka uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir prasītais tipa apstiprinājuma marķējums, ka ir pievienoti nepieciešamie dokumenti, tas vai tā atbilst 7. panta 7. punktam un ka izgatavotājs ir ievērojis 7. panta 6. punkta prasības.

133. Ja importētāji uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām un it īpaši apstiprinātajam tipam, tas nepārdod vai nereģistrē transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kamēr nav panākta atbilstība. Turklāt gadījumā, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība rada risku, tie attiecīgi informē izgatavotāju, tirgus uzraudzības iestādes un apstiprinātājiestādes.

134. Importētāji uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi saziņai vai, ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķajām tehniskajām vienībām tas nav iespējams, minēto informāciju norāda uz iepakojuma vai uz dokumenta, kas pievienots ražojumam.

135. Importētāji nodrošina, ka transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai tiek pievienotas 59. pantā prasītās instrukcijas un informācija attiecīgo dalībvalstu oficiālajās valodās.

136. Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

137. Ja tas nepieciešams saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības radītajiem riskiem un lai aizsargātu patērētāju veselību un drošību, izgatavotāji izveido un vajadzības gadījumā uztur sūdzību, neatbilstošu un atsauktu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību reģistru un informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

11. pants Importētāju pienākumi saistībā ar transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību

138. Ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kuru tie pārdevuši, reģistrējuši vai par kura nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi, neatbilst šīs regulas prasībām, tie nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai attiecīgi panāktu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

139. Ja ar transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ir saistīts kāds risks, importētāji par to nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes un apstiprinātājiestādes, kuru tirgū tie darījuši pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, it īpaši norādot precīzu informāciju par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

140. Importētāji tirgus uzraudzības iestāžu un apstiprinātājiestāžu vajadzībām 10 gadus glabā atbilstības sertifikāta kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama 27. panta 10. punktā minētā informācijas pakete.

141. Importētāji pēc dalībvalsts iestādes pamatota pieprasījuma minētās iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstības pierādīšanai. Importētāji pēc pieprasījuma sadarbojas ar minēto iestādi visos pasākumos, kuru nolūks ir mazināt risku, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kuru tie ir pārdevuši, reģistrējuši vai par kuru nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi.

12. pants Izplatītāju vispārīgi pienākumi

142. Pārdodot, reģistrējot vai nododot ekspluatācijā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro piemērojamās prasības.

143. Pirms transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības pārdošanas, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā izplatītāji pārliecinās, ka transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir piestiprināta obligātā plāksne vai tipa apstiprinājuma marķējums, ka tam ir pievienoti prasītie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību paredzēts pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, un ka izgatavotājs un importētājs ir ievērojuši 7. panta 6. punktā, 7.panta 7. punktā un 10. panta 4. punktā noteiktās prasības.

144. Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

13. pants Izplatītāju pienākumi saistībā ar transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību

145. Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, tas nepārdod vai nereģistrē transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību un nepieļauj tā nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.

146. Ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kuru tie pārdevuši, reģistrējuši vai par kura nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi, neatbilst šīs regulas prasībām, tie nodrošina visus nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai attiecīgi panāktu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

147. Ja ar transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ir saistīts kāds risks, izplatītāji par to nekavējoties informē to dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes un apstiprinātājiestādes, kurās tie pārdevuši, reģistrējuši transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību vai kurā izplatītāji bijuši atbildīgi par to nodošanu ekspluatācijā, it īpaši norādot precīzu informāciju par neatbilstību un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī informē izgatavotāju un importētāju.

148. Izplatītāji pēc dalībvalsts iestādes pamatota pieprasījuma sniedz šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstības pierādīšanai. Pēc dalībvalsts iestādes pieprasījuma izplatītāji sadarbojas ar šo iestādi visos pasākumos, kuru nolūks ir mazināt risku, ko rada transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras tie ir pārdevuši, reģistrējuši vai par kuru nodošanu ekspluatācijā tie ir atbildīgi.

14. pants Importētāju un izplatītāju papildu pienākumi

Ja importētājs vai izplatītājs savā vārdā vai ar savu preču zīmi pārdod vai reģistrē transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, vai ir atbildīgs par to nodošanu ekspluatācijā, vai pārveido jau pārdotu, reģistrētu vai ekspluatācijā nodotu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiktāl, ka var būt skarta atbilstība piemērojamām prasībām, saistībā ar šo regulu importētāju vai izplatītāju uzskata par izgatavotāju un uz viņiem attiecina 7. līdz 9. pantā minētos izgatavotāja pienākumus.

15. pants Ekonomikas dalībnieku apzināšana

Ekonomikas dalībnieki 10 gadus tirgus uzraudzības iestādēm un apstiprinātājiestādēm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par:

1) jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību;

2) jebkuru uzņēmēju, kam tie piegādājuši transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.

III NODAĻA MATERIĀLTIESISKĀS PRASĪBAS

16. pants Vispārīgas materiāltiesiskās prasības

149. L kategorijas transportlīdzekļi un šādiem transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst II līdz VIII pielikumā minētajām prasībām.

150. Lai nodrošinātu teicamu drošību un vides aizsardzību, Komisija attiecībā uz prasībām, kas nav šīs regulas VI un VIII pielikumā minētās ekoloģiskās robežvērtības un sliekšņi, izveidos sīki izstrādātus tehniskos noteikumus, tai skaitā attiecīgā gadījumā testu procedūras un robežvērtības, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu.

17. pants Manipulācijas ierīču aizliegums

Tādu manipulācijas ierīču, kas mazina drošības, elektromagnētiskās savietojamības, iebūvētās diagnostikas sistēmu, trokšņa vai piesārņotāju emisijas mazināšanas sistēmas efektivitāti, izmantošana ir aizliegta. Konstrukcijas elementu neuzskata par manipulācijas ierīci, ja izpildās kāds no minētajiem nosacījumiem:

1) šādas ierīces nepieciešamību attaisno prasības par motora aizsardzību pret bojājumiem vai negadījumiem un prasības par drošu transportlīdzekļa darbību;

2) ierīce darbojas vienīgi motora iedarbināšanas laikā;

3) testa procedūrās aptverti būtiskākie ierīces darbības nosacījumi, lai pārliecinātos par to, vai transportlīdzeklis atbilst šīs regulas un tās deleģēto un īstenošanas aktu prasībām.

18. pants Pasākumi saistībā ar transportlīdzekļu spēka piedziņas pārveidošanu

151. “Spēka piedziņa” ir transportlīdzekļa sastāvdaļas un sistēmas, kas rada spēku un pārvada to līdz ceļa virsmai, tai skaitā motors(-i), motoru vadības sistēmas vai jebkurš cits kontroles bloks, piesārņojuma kontroles ierīces, transmisija un tās kontroles ierīces, kas ir vai nu piedziņas vārpsta, vai siksnas piedziņa, vai ķēdes piedziņa, diferenciāļi, galvenā piedziņa un dzītā riteņa riepa (rādiuss).

152. L kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar konstrukcijas elementiem, kuru uzdevums ir novērst manipulācijas ar transportlīdzekļa spēka piedziņu un kurus reglamentē deleģētajā aktā, nosakot virkni tehnisko prasību un specifikāciju, kuru nolūks ir:

a) nepieļaut pārveidojumus, kas var kaitēt drošībai, it īpaši palielinot transportlīdzekļa veiktspēju, ko panāk, neatbilstoši mainot spēka piedziņu, lai palielinātu maksimālo griezes momentu un/vai spēku un/vai maksimālo projektēto transportlīdzekļa ātrumu, ko izgatavotājs konkrētajam transportlīdzeklim norādījis tipa apstiprinājumā un/vai

b) novērst kaitējumu videi.

153. Komisija konkrētas prasības par šādiem 2. punktā minētajiem pasākumiem nosaka deleģētajā aktā, ko pieņem saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu..

154. Pēc spēka piedziņas pārveidošanas transportlīdzeklis atbilst sākotnējās transportlīdzekļa kategorijas un apakškategorijas vai attiecīgā gadījumā jaunās transportlīdzekļa kategorijas un apakškategorijas tehniskajām prasībām, kas bija spēkā, kad sākotnējais transportlīdzeklis tika pārdots, reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, un jaunākajiem prasību grozījumiem.

19. pants Vispārīgas prasības par iebūvētas diagnostikas sistēmām

155. Četrus gadus pēc 82. panta otrajā punktā minētā datuma visi jaunie L1Be, L3e, L5e, L6Ae un L7Ae apakškategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar pirmā posma iebūvētas diagnostikas (OBD) sistēmu, kura uzrauga un ziņo par nepārtrauktu elektrisko ķēdi, par īsslēgtām un pārtrauktām elektriskajām ķēdēm un par motora un transportlīdzekļa vadības sistēmu ķēdes parametru atbilstību (OBD I);

156. Sešus gadus pēc 82. panta otrajā punktā minētā datuma visi jaunie L6Be un L7Be apakškategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I.

157. Astoņus gadus pēc 82. panta otrajā punktā minētā datuma visi jaunie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I.

158. Ja 21. panta 4. un 5. punktā minētajā ekoloģiskās ietekmes pētījumā ir pierādīta OBD II rentabilitāte, tad pēc apstiprinājuma lēmumā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 21. panta 4. punktu, un astoņus gadus pēc 82. panta otrajā punktā minētā datuma visi jaunie L1Be, L3e, L5e, L6Ae un L7Ae apakškategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti arī ar otrā posma iebūvētas diagnostikas sistēmu (OBD II), kura papildus OBD I uzrauga ne vien pilnīgas atteices, bet arī sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību nolietošanos transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.

159. Šīs regulas VI pielikuma B daļā ir sīka informācija par OBD emisijas sliekšņiem.

160. Lai nodrošinātu teicamu funkcionālo drošību, vides aizsardzību un visiem transportlīdzekļa remontētājiem standarta piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai, Komisijai piešķir pilnvaras, lai saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu pieņemtu tādu deleģēto aktu, kurā sīki izklāstītas tehniskās prasības par iebūvētu diagnostiku, arī funkcionālās prasības par OBD un testu procedūras par 1. līdz 5. punktā minētajiem jautājumiem.

20. pants Prasības par transportlīdzekļu funkcionālo drošību

161. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļus konstruē, izgatavo un montē tā, lai mazinātu ievainojumu risku transportlīdzeklī esošām personām un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Transportlīdzekļa funkcionālo drošību garantē visā tā kalpošanas laikā, ja transportlīdzekli izmanto parastos vai paredzamas darbības apstākļos.

162. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst attiecīgajām prasībām II un VIII pielikumā un testa procedūru prasībām un darbības raksturlielumiem, kas noteikti deleģētajā aktā.

163. Šā panta 1. un 2. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, ja ar šo regulu noteikts, ka tie pieder attiecīgajai transportlīdzekļu kategorijai.

164. Lai garantētu teicamu drošību, Komisija nosaka īpašas prasības par transportlīdzekļu funkcionālo drošību, arī testa procedūras un robežvērtības, pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu.

21. pants Prasības par ekoloģiskajiem raksturlielumiem

165. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz vidi. Izgatavotāji nodrošina transportlīdzekļu, kam piešķirts tipa apstiprinājums, atbilstību ekoloģiskajām prasībām visā to kalpošanas laikā, kā norādīts V, VI un VII pielikumā.

166. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst testu procedūru un testu prasībām, kas tiks izklāstītas 12. punktā minētajā deleģētājā aktā.

167. Izgatavotāji nodrošina, ka ir izpildītas tipa apstiprinājuma prasības par noturības prasību pārbaudi. Lai tipa apstiprinātājiestādei pierādītu, ka apstiprinātā tipa transportlīdzekļa ekoloģiskie raksturlielumi ir noturīgi, pēc izgatavotāja izvēles var izmantot šādas noturības testu procedūras:

a) faktiska transportlīdzekļa noturības testēšana, attiecībā uz VIII pielikuma A daļā norādīto attālumu pierādot tipa apstiprinātājiestādei, ka šajā regulā un tās deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktie ekoloģiskie raksturlielumi ir ievēroti transportlīdzekļa nobraukuma uzkrāšanas periodā, pārbaudot pēc regulāriem intervāliem, un uzkrāšanas perioda beigās;

b) reizina VII pielikuma B daļā noteiktos nolietošanās koeficientus un tāda transportlīdzekļa ekoloģisko testu rezultātus, kura nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 100 km. Aprēķina rezultāti nedrīkst pārsniegt VI pielikuma A daļā noteiktās ekoloģiskās robežvērtības. Tādējādi pierāda turpmāk minēto.

- Izgatavotājs minētajā procedūrā tipa apstiprinātājiestādei pierāda transportlīdzekļa, kura nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 100 km un kurš aprīkots ar strauji vecinātām sistēmām un sastāvdaļām, ekoloģisko raksturlielumu atbilstību prasībām.

- Izmantojot šo procedūru, izgatavotājs tipa apstiprinātājiestādei sniedz pierādījumus par faktisku saikni starp abām noturības procedūrām a) un b) apakšpunktos.

- Vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim Komisija veic visaptverošu pētījumu par ietekmi uz vidi. Pētījumā izvērtē gaisa kvalitāti un L kategorijas transportlīdzekļu piesārņojuma īpatsvaru un aptver V pielikumā minētā I, IV, V, VII un VIII testa prasības. Pētījumā apkopo un izvērtē jaunākos zinātniskos datus, zinātnisko pētījumu atzinumus, modelēšanas rezultātus un rentabilitātes aspektus, lai galīgi noteiktu politikas pasākumus, apstiprinot IV pielikumā noteiktos Euro 5 (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) posma īstenošanas datumus un Euro 5 (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) posma ekoloģiskās prasības, kas ietvertas V pielikumā, VI pielikuma A3, B2, C2 daļā un VII pielikumā, par noturības nobraukumu un nolietošanās koeficientiem.

- Pamatojoties uz ekoloģiskās ietekmes pētījuma atzinumiem, Komisija apstiprina:

a) Euro 5 posma (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) izpildes datumus, kas minēti IV pielikumā;

b) Euro 5 posma (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) emisijas robežvērtības, kas minētas VI pielikuma A3 daļā, un VI pielikuma B2 daļā minētos OBD sliekšņus;

c) to, ka visus jaunos L3e, L5e, L6Ae un L7Ae (apakš)kategorijas transportlīdzekļus Euro 5 posmā (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) papildus I posma OBD aprīko arī ar II posma OBD;

d) to, ka Euro 5 posmā (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) ievieš prasības par atbilstības ekspluatācijā testēšanu, precizējot L kategorijas transportlīdzekļu (apakš)kategorijas, kurām minētā testēšana piemērojama, un termiņu, kad tā ir obligāta visām L kategorijas transportlīdzekļu kategorijām. “Atbilstība ekspluatācijā” ir reprezentatīvu eksemplāru testēšana no tirgū esošo transportlīdzekļu parka, lai pārbaudītu to, vai izgatavotāja tehniskie pasākumi joprojām nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu izpūtēja un iztvaikošanas emisija tiek faktiski ierobežota un funkcionālās drošības pasākumu un ar to saistīto drošības raksturlielumu ievērošana ir faktiski nodrošināta transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā parastos lietošanas apstākļos;

e) apakškategorijas (no L1Ae, L1Be, L2e, L5Be, L6Be un L7Be), uz kurām Euro 5 posmā attiecina vienīgi SHED testēšanu vai alternatīvi vienīgi degvielas tvertnes un cauruļvadu caurlaidības testēšanu, ievērojot VI pielikuma C2 daļā noteiktās testēšanas robežvērtības;

f) VII pielikuma A daļā minēto noturības nobraukumu atbilstoši Euro 5 posmam (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6) un VII pielikuma B daļā minētos nolietošanās koeficientus atbilstoši Euro 5 posmam (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6);

g) īstenošanas iespējas, saistītos izpildes datumus un to, kurām (apakš)kategorijām tiks piemērotas ārpuscikla emisijas prasības, kas pārsniedz Euro 5 posmu (L3e kategorijas motocikliem – Euro 6).

168. Šīs regulas V pielikuma I līdz VIII testa ekoloģiskās prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem, kura kustību nodrošina vienīgi elektroenerģija, un/vai transportlīdzekļiem, kuru kustību nodrošina vienīgi saspiests gaiss. Lai varētu veiksmīgi novērst minēto transportlīdzekļu darbības traucējumus, šādiem transportlīdzekļiem jāatbilst OBD funkcionālajām prasībām, kas izklāstītas deleģētajā aktā.

169. Gāzveida degvielas transportlīdzekļi atbilst tipa apstiprinājuma emisijas robežvertībām un OBD emisijas sliekšņiem attiecībā uz dzirksteļaizdedzes (PI) motoriem. Tie atbilst arī saistīto testa procedūru prasībām un prasībām, kas noteiktas 12. punktā minētajā deleģētajā aktā. SHED testa prasības par iztvaikošanas emisijām neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuru spēkiekārtu darbina ar vienu, divām vai vairākām dažādām gāzveida degvielām, un/vai uz hibrīda elektrotransportlīdzekļiem. Hibrīda elektrotransportlīdzekļi un/vai gāzveida degvielas transportlīdzekļi, kuru kustību cita starpā nodrošina ar PI motoru un kurus darbina ar benzīnu, benzīna maisījumiem vai etanolu, atbilst vienīgi degvielas tvertnes un degvielas padeves caurlaidības prasībām, kas noteiktas 12. punktā minētajā deleģētajā aktā.

170. Iztvaikošanas emisijas testu robežvērtības un prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem ar CI motoru, kuri patērē vienīgi dīzeļdegvielu vai dīzeļdegvielas aizstājēju ar mazu gaistamību.

171. L4e kategorijas transportlīdzekļiem jāatbilst V pielikumā minētajām L3e kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajām prasībām, turklāt V pielikuma I, IV, VII un VIII testam izgatavotājs var izmantot vai nu bāzes pašgājēju transportlīdzekli bez uzstādīta blakusvāģa, vai pilnu transportlīdzekļa komplektējumu.

172. “Piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” ir piesārņojuma kontroles iekārta vai šādu iekārtu apvienojums, ar ko plānots aizstāt oriģinālo piesārņojuma kontroles iekārtu un ko var apstiprināt kā atsevišķu tehnisku vienību atbilstoši prasībām šīs regulas deleģētajos un īstenošanas aktos.

Izgatavotāji nodrošina, ka visu jauno piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu, ko pārdod vai nodod ekspluatācijā Eiropas Savienībā, tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu.

173. Šā panta 1. līdz 10. punktā minētās prasības piemēro transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar II pielikumu.

174. Lai nodrošinātu teicamu vides aizsardzību, Komisija saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu pieņem deleģēto aktu un tādējādi izveido sīki izstrādātas tehniskās ekoloģisko raksturlielumu specifikācijas, nosakot arī testa procedūras saistībā ar 2., 3., 4. un 5. punktā minētajiem jautājumiem.

22. pants Papildu ekoloģiskās prasības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un degvielas patēriņu

175. CO2 (oglekļa dioksīda) emisiju izgatavotājs nosaka piemērojamajā emisijas testēšanas laboratorijas ciklā un informē par to apstiprinātājiestādi. Degvielas patēriņu aprēķina, pamatojoties uz tipa apstiprinājuma laboratorijas rezultātiem par emisiju, vai mēra un ziņo apstiprinātājiestādei.

176. CO2 mērījumu rezultātus un aprēķināto vai izmērīto degvielas patēriņu ieraksta informācijas mapē, kā arī norāda atbilstības sertifikātā.

Papildus norādei atbilstības sertifikātā izgatavotāji nodrošina, ka CO2 emisijas un degvielas patēriņa dati pēc izgatavotāja uzskatiem piemērotā formātā ir pieejami transportlīdzekļa pircējam, iegādājoties jaunu transportlīdzekli.

177. Komisija CO2 emisijas mērījumu un degvielas patēriņa aprēķina vai mērījumu metodes nosaka deleģētajā aktā, un šo aktu pieņem saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu.

IV NODAĻA ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

23. pants ES tipa apstiprināšanas procedūras

178. Piesakoties transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam, izgatavotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:

a) pakāpenisku tipa apstiprināšanu;

b) tipa apstiprināšanu vienā posmā;

c) vairākposmu tipa apstiprināšanu.

Sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piemēro tipa apstiprināšanu vienā posmā.

179. Pakāpeniska tipa apstiprinājuma procedūrā sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir daļa no transportlīdzekļa, pakāpeniski savāc visu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, un procedūras beigu posmā apstiprina gatavu transportlīdzekli.

180. Tipa apstiprinājums vienā posmā ir procedūra, kurā gatavu transportlīdzekli apstiprina vienā darbībā.

181. Vairākposmu tipa apstiprinājuma procedūrā viena vai vairākas apstiprinātājiestādes apliecina, ka, atkarībā no pabeigtības pakāpes, nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem šajā regulā ietvertiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām.

Vairākposmu tipa apstiprinājumu piešķir nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipam, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgos II pielikumā uzskaitītajos aktos ietvertām tehniskām prasībām, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi.

Tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad tipa apstiprinātājiestāde ir pārliecinājusies, ka nepabeigtajam transportlīdzeklim izdotais(-ie) tipa apstiprinājums(-i) apliecina to, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips atbilst visām tehniskajām prasībām, kas attiecībā uz transportlīdzekļa kategoriju, kam izsniedz pabeigtā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, bija spēkā, kad tipa apstiprinājums(-i) tika izdots(-i).

Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais vairākposmu tipa apstiprinājums attiecas vienīgi uz L5Be–U, L6Be–U un L7Be–U apakškategorijas kravas transportlīdzekļiem.

182. Apstiprināšanas procedūras izvēle neietekmē piemērojamās prasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzeļa tipa apstiprinājumu.

183. Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā atbilstīgi 73. pantam izstrādātu paraugus saistībā ar tipa apstiprināšanas procedūru pasākumiem.

24. pants Tipa apstiprinājuma pieteikums

184. Izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei tipa apstiprinājuma pieteikumu.

185. Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

186. Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

25. pants Informācijas mape

187. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi.

188. Informācijas mapē iekļauj:

1) informācijas dokumentu atbilstoši paraugam, ko Komisija izstrādājusi saskaņā ar 73. pantu;

2) visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 73. pantu pieņemtajos īstenošanas tiesību aktos;

3) norādi par transportlīdzekļiem piemērojamo procedūru saskaņā ar 23. panta 1. punktu.

189. Informācijas mapi iesniedz uz papīra vai elektroniski.

26. pants Īpašas prasības par informāciju, kas jāiesniedz dažādu tipa apstiprinājuma procedūru pieteikumā

190. Pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno informācijas mapi saskaņā ar 25. pantu un pilnīgu to tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, kas prasīti saskaņā ar II pielikumā minētajiem piemērojamajiem aktiem.

191. Viena posma tipa apstiprināšanas pieteikumam pievieno informācijas mapi, kas atbilst 25. pantam un kurā iekļauta attiecīgā informācija saistībā ar II pielikumā minētajiem aktiem.

192. Neskarot 1. un 2. punktu, vairākposmu tipa apstiprināšanas vajadzībām iesniedz šādu informāciju:

a) pirmajā posmā – informācijas mapes tās daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas prasīti pabeigtam transportlīdzeklim un kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

b) otrajā posmā un turpmākajos posmos – tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto izgatavošanas posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pilnīgas ziņas par jebkādām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.

193. Apstiprinātājiestāde, prasību pienācīgi pamatojot, var prasīt izgatavotāju iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādi testi ir jāveic, vai arī – lai vienkāršotu minēto testu veikšanu.

V NODAĻA ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

27. pants Vispārīgi noteikumi

194. Apstiprinātājiestādes ES tipa apstiprinājumu piešķir vienīgi tad, ja ir pārliecinājušās par atbilstību 31. pantā minētajām ražošanas atbilstības procedūrām un transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības tipa atbilstību piemērojamām prasībām.

195. ES tipa apstiprinājumus piešķir saskaņā ar 29., 30., 31. un 32. pantu.

196. Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, lai gan atbilst paredzētajiem noteikumiem, tomēr rada nopietnu risku drošībai vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, tā var atteikties piešķirt ES tipa apstiprinājumu. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai tūlīt nosūta sīku informāciju, izskaidrojot lēmuma iemeslus un pierādot savus atzinumus.

197. ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē, ievērojot saskaņotu sistēmu, kura izveidota ar īstenošanas aktu, kas pieņemts, pamatojoties uz 73. pantu.

198. Par katru transportlīdzekļa tipu, ko tā apstiprinājusi, apstiprinātājiestāde viena mēneša laikā pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem. Minēto kopiju var nosūtīt elektroniski.

199. Apstiprinātājiestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par transportlīdzekļa apstiprinājuma atteikumu vai atsaukumu, izklāstot lēmuma pamatojumu.

200. Apstiprinātājiestāde reizi trijos mēnešos pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm nosūta sarakstu ar sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumiem, ko tā iepriekšējā posmā piešķīrusi, grozījusi, atteikusi vai atsaukusi.

201. Ja citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde to pieprasa, tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētā pieprasījuma saņemšanas nosūta tai attiecīgā prasītā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem. Minēto kopiju var nosūtīt elektroniski.

202. Pēc Komisijas pieprasījuma apstiprinātājiestāde 5. līdz 8. punktā minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.

203. Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testu protokoliem un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā. Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā redzams informācijas paketes saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai varētu skaidri identificēt visas lapas un katra dokumenta formātu, nodrošinot pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, it īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem.

28. pants Īpaši noteikumi par gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu

204. Tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a) 27. panta 10. punktā minēto informācijas paketi;

b) testu rezultātus;

c) personas(-u), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārdu(-us), uzvārdu(-us) un paraksta(-u) paraugu(-us), kā arī norādi par personas(-u) amatu uzņēmumā.

205. Tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz paraugu, kas izstrādāts īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 73. pantu.

206. Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu apstiprinātājiestāde:

a) aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī pievienoto testu rezultātu lapu, par pamatu izmantojot tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu;

b) sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

c) aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

207. Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 39. pantu ir piemēroti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ir piešķirti atbrīvojumi no dažiem noteikumiem šajā regulā vai tādos deleģētajos vai īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, tad minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

Ja izgatavotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātājiestāde izveido piemērojamo prasību vai aktu sarakstu un pievieno minēto sarakstu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam.

29. pants Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām

208. ES tipa apstiprinājumus piešķir sistēmām, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgajos II pielikumā minētajos aktos paredzētām tehniskām prasībām.

209. Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumus piešķir sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgajos atsevišķajos II pielikumā minētajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.

210. Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir vai nav paredzētas remontam vai tehniskajai apkopei, attiecas arī sistēmas tipa apstiprinājums saistībā ar transportlīdzekli, tad nav jāveic sastāvdaļas vai tehniskās vienības atsevišķa apstiprināšana, izņemot, ja to paredz attiecīgie II pielikumā minētie akti.

211. Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniskā vienība funkcionē vai ja tai kāda konkrēta iezīme piemīt vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa detaļām, un ja šā iemesla dēļ atbilstību prasībām var pārbaudīt vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar šīm citām transportlīdzekļa detaļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma darbības jomu atbilstīgi ierobežo.

Šādos gadījumos ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādu sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības lietojuma ierobežojumu un precizē īpašus montāžas nosacījumus.

Ja tādu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzekļa izgatavotājs, tad tās atbilstību spēkā esošajiem lietojuma ierobežojumiem vai montāžas nosacījumiem pārbauda, apstiprinot transportlīdzekli.

30. pants ES tipa apstiprinājumam nepieciešamie testi

212. Atbilstību šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos izklāstītajiem tehniskajiem priekšrakstiem pierāda ar pilnvarotu tehnisku dienestu veiktiem attiecīgiem testiem.

Pirmajā daļā minētās testu procedūras un īpašais aprīkojums un instrumenti, kas izmantojami, lai veiktu šos testos, ir noteikti II pielikumā minētajos attiecīgajos aktos.

213. Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, cik ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem II pielikumā minētajiem aktiem, lai veiktu nepieciešamos testus.

214. Nepieciešamos testus veic ar transportlīdzekļiem, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.

Izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, tomēr var izvēlēties transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam tipam, bet apvieno vairākas prasītā veiktspējas parametru līmeņa nelabvēlīgākās iezīmes. Lai vienkāršotu lēmumpieņemšanu atlases gaitā, var izmantot virtuālas testēšanas metodes.

215. Pēc izgatavotāja lūguma attiecībā uz prasībām deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, virtuālas testēšanas metodes kā alternatīvu 1. punktā minētām testēšanas procedūrām var izmantot, ja panākta vienošanās ar apstiprinātājiestādi.

216. Virtuālās testēšanas metodes atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

217. Lai nodrošinātu to, ka virtuālajā testēšanā gūti rezultāti ir tikpat jēgpilni kā fiziskā testēšanā gūti rezultāti, ar deleģēto aktu, kas ir saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu, Komisija reglamentē to, uz kādām prasībām var attiecināt virtuālo testēšanu, un paredz nosacījumus, ar kādiem virtuāla testēšana veicama.

31. pants Ražošanas atbilstība

218. Apstiprinātājiestāde, kas piešķir ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, ka ir veikti piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo ražoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību apstiprinātajam tipam.

219. Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piešķirto apstiprinājumu, lai pārliecinātos, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, ka 1. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti un ka attiecīgie ražotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam.

220. Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātājiestāde izgatavotāja telpās un arī ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas prasīti saistībā ar tiesību normām, uz kurām attiecas ES tipa apstiprinājums. Pārbaudes procedūru noteikumi tiks sīki izklāstīti īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.

221. Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no pasākumiem un kontroles plāniem, par ko ir panākta vienošanās, ka tos vairs neveic vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, kaut gan ražošana turpinās, apstiprinātājiestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas atbilstības procedūras norisi vai atsauc tipa apstiprinājumu.

222. Komisijai piešķir pilnvaras, lai saskaņā ar šīs regulas 73. pantu pieņemtu īstenošanas aktu, kurā sīki izklāstīti noteikumi saistībā ar ražošanas atbilstības pasākumiem.

VI NODAĻAES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

32. pants Vispārēji noteikumi

223. Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām informācijas paketē fiksētajos datos.

Apstiprinātājiestāde izvēlas piemērojamo procedūru no 33. pantā minētajām iespējām.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde, apspriedusies ar izgatavotāju, var pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns ES tipa apstiprinājums.

224. Pieteikumus ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz vienīgi tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

225. Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai apskates vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 33. pantā minētās procedūras piemēro vien tad, ja pēc minētajām apskatēm vai testiem apstiprinātājiestāde ir secinājusi, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir ievērotas.

33. pants ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un paplašināšana

226. Ja informācijas paketē norādītie dati ir mainījušies un nav nepieciešamas atkārtotas apskates vai testi, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Šādos gadījumos apstiprinātājiestāde vajadzības gadījumā izdod pārskatītās informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot izmaiņu būtību un atkārtotās izdošanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes redakciju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

227. Grozījumu uzskata par “paplašināšanu”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati un

a) ir vajadzīgas papildu apskates vai papildu testi;

b) ir mainījusies informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c) saskaņā ar II pielikumā minēto aktu, ko piemēro apstiprinātam transportlīdzekļa tipam vai apstiprinātai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, stājas spēkā jaunas prasības.

Paplašinājuma gadījumā apstiprinātājiestāde izsniedz pārskatītu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts paplašinājuma numurs un kas papildināts atbilstoši jau piešķirto secīgo paplašinājumu skaitam. Apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda paplašinājuma iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

228. Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētu un atjauninātu redakciju, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienotās informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā paplašinājuma vai jaunākās pārskatīšanas, vai jaunākās atjauninātās un konsolidētās redakcijas datumu.

34. pants Grozījumu izsniegšana un paziņošana

229. Piemērojot paplašinājumu, tiek atjauninātas visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, pielikumi un informācijas paketes satura rādītājs. Atjaunināto sertifikātu un tā pielikumus bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

230. Ja ir notikusi pārskatīšana, apstiprinātājiestāde pārskatītos dokumentus vai attiecīgā gadījumā konsolidēto un atjaunināto redakciju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

231. Apstiprinātājiestāde visus ES tipa apstiprinājumu grozījumus saskaņā ar 27. pantā minētajām procedūrām dara zināmus pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

VII NODAĻAES TIPA APSTIPRINĀJUMA DERĪGUMS

35. pants Derīguma beigas

232. ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

233. Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīgums beidzas šādos gadījumos:

a) ir stājušās spēkā jaunas un obligātas akta, ko piemēro apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, prasības par jaunu transportlīdzekļu pārdošanu, reģistrāciju vai nodošanu ekspluatācijā, un apstiprinājumu nevar attiecīgi atjaunināt;

b) apstiprināto transportlīdzekli beidz ražot pilnīgi un labprātīgi;

c) apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot īpašu ierobežojumu saskaņā ar 38. pantu.

234. Ja no visa tipa anulē tikai vienu variantu vai vienu kāda varianta versiju, tad attiecīgā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

235. Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrēta tipa transportlīdzekli, izgatavotājs to dara zināmu apstiprinātājiestādei, kas attiecīgajam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Saņemot pirmajā daļā minēto informāciju, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā par to informē citu valstu apstiprinātājiestādes.

236. Neskarot 4. punktu un ja transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par to informē apstiprinātājiestādi, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, visu attiecīgo informāciju nekavējoties dara zināmu pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm, lai vajadzības gadījumā varētu piemērot 39. pantu.

Otrajā daļā minētajā informācijā precīzi norāda pēdējā ražotā transportlīdzekļa ražošanas dienu un identifikācijas numuru.

VIII NODAĻAATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

36. pants Atbilstības sertifikāts

237. Izgatavotājs kā gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma turētājs katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, izsniedz atbilstības sertifikātu uz papīra.

Šādu sertifikātu pircējam izsniedz bez maksas, un to pievieno transportlīdzeklim. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai bijis konkrēts pieprasījums un vai izgatavotājam ir iesniegta papildu informācija.

238. Izgatavotājs izmanto atbilstības sertifikāta paraugu, ko izstrādājusi Komisija atbilstīgi 73. pantam.

239. Atbilstības sertifikātu sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kur transportlīdzeklis iegādāts, ja vien ar transportlīdzekļa pircēju nav panākta citāda vienošanās.

240. Atbilstības sertifikātu izstrādā tā, lai novērstu viltojumus. Lai to nodrošinātu, izmantoto papīru aizsargā vai nu ar krāsainiem grafiskiem rakstiem, vai ar ūdenszīmi, kurā attēlots izgatavotāja identifikācijas marķējums.

241. Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā neiekļauj citus transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumus kā vien tos, kas paredzēti īstenošanas aktā, kurš pieņemts, pamatojoties uz 73. pantu.

242. Izgatavotājs nepabeigtu vai vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu atbilstības sertifikātā aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir pievienotas vai grozītas konkrētā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus iepriekš saņemtos atbilstības sertifikātus.

243. Transportlīdzekļiem, ko apstiprina saskaņā ar 39. panta 2. punktu, atbilstības sertifikāta, kam paraugs dots īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šo regulu, nosaukumā ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar 39. pantu (provizorisks apstiprinājums)”.

244. Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar 41. pantu, atbilstības sertifikāta, kam paraugs dots šīs regulas īstenošanas aktā, nosaukumā ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir mazās sērijās”, un blakus tai ražošanas gads, pēc tā kārtas skaitlis no 1 līdz īstenošanas aktā ietvertajā tabulā norādītajam maksimālajam skaitlim, kas katram ražošanas gadam norāda attiecīgā transportlīdzekļa vietu minētā gadā saražoto transportlīdzekļu klāstā.

245. Neskarot 1. punkta noteikumus, izgatavotājs dalībvalsts iestādēm elektroniski var pārsūtīt atbilstības sertifikāta datus vai informāciju.

246. Atbilstības sertifikāta dublikātu var izsniegt vienīgi izgatavotājs. Sertifikāta dublikāta pirmajā lappusē ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

37. pants Transportlīdzekļu obligātais marķējums un sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums

247. Transportlīdzekļa izgatavotājs katram transportlīdzeklim, kas izgatavots saskaņā ar apstiprināto tipu, piestiprina obligāto plāksni, kura pieprasīta II pielikumā minētajā attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā.

248. Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas ir vai nav sistēmas daļa, izgatavotājs katrai saskaņā ar apstiprināto tipu izgatavotai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piestiprina tipa apstiprinājuma marķējumu, kas noteikts II pielikumā minētajā attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā.

249. Ja sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai šāds tipa apstiprinājuma marķējums nav prasīts, izgatavotājs piestiprina vismaz savu preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, tipa numuru un identifikācijas numuru.

250. ES marķējuma obligātā plāksne un tipa apstiprinājuma marķējums ir saskaņā ar paraugu, kas dots īstenošanas aktā, kurš pieņemts, pamatojoties uz šīs regulas 73. pantu.

IX NODAĻAATBRĪVOJUMI JAUNĀM TEHNOLOĢIJĀM VAI KONCEPCIJĀM

38. pants Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

251. Izgatavotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kurā izmantotas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā minētiem aktiem.

252. Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst vienam vai vairākiem II pielikumā minētajiem aktiem;

b) pieteikumā aprakstīta jaunās tehnoloģijas ietekme uz drošību un vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs drošības un vides aizsardzības līmenis;

c) ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, kas ir izpildīts nosacījums b) apakšpunktā.

253. Atbrīvojumu jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām piešķir tikai tad, ja Komisija ir devusi atļauju, pieņemot lēmumu saskaņā ar 74. panta 2. punktā minēto procedūru.

254. Kamēr nav saņemta Komisijas atļauja, apstiprinātājiestāde transportlīdzekļa tipam, uz ko attiecas plānotais atbrīvojums, var piešķirt provizorisku apstiprinājumu, kas ir spēkā vienīgi konkrētās dalībvalsts teritorijā. Apstiprinātājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

255. Citas apstiprinātājiestādes var pieņemt lēmumu savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko apstiprinājumu.

256. Attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajā Komisijas atļaujā norāda to, vai pastāv ierobežojumi. Šāds tipa apstiprinājums ir derīgs ne mazāk kā 36 mēnešus.

257. Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt atļauju, apstiprinātājiestāde 4. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam nekavējoties dara zināmu, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc dienas, kad Komisija pieņēmusi lēmumu atļauju nepiešķirt.

Tomēr transportlīdzekļus, kuri izgatavoti atbilstoši provizoriskajam apstiprinājumam, kad tas vēl bijis spēkā, drīkst pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu.

39. pants Tiesību normu vēlāka pielāgošana

258. Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 38. pantam, tā attiecīgā gadījumā veic vajadzīgos pasākumus, lai deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnikas attīstībai.

Ja atbrīvojums atbilstīgi 38. pantam skar ANO EEK noteikumus, Komisija ierosina ANO EEK noteikumu grozījumu, ievērojot procedūru, kas piemērojama saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas Komisijas nolīgumu par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem[54].

259. Kad attiecīgie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas saistīti ar Komisijas lēmumu, ar ko piešķir atbrīvojumu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, pēc apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts lūguma Komisija ar jaunu lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 74. panta 2. punktā minēto procedūru, var atļaut dalībvalstij pagarināt tipa apstiprinājuma derīguma termiņu.

X NODAĻA MAZĀS SĒRIJĀS RAŽOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

40. pants Valsts tipa apstiprinājums mazām sērijām

260. Izgatavotājs var pieprasīt tipa apstiprinājumu mazām transportlīdzekļa tipa sērijām atbilstoši III pielikumā noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem. Šie ierobežojumi attiecas uz vienā gadā Savienības tirgū pārdotajiem, reģistrētajiem vai ekspluatācijā nodotajiem apstiprinātā tipa transportlīdzekļiem.

Mazas sērijas tipa apstiprinājuma nolūkiem dalībvalsts iestāde, ja ir pamatoti iemesli tā rīkoties, var piešķirt atbrīvojumu no viena vai vairākiem noteikumiem vai aktiem, kas minēti II pielikumā, ar nosacījumu, ka tā nosaka alternatīvas prasības.

261. Šā panta 1. punktā minētās alternatīvās prasības nodrošina tādu funkcionālās drošības un vides aizsardzības līmeni, kas ir iespējami līdzvērtīgs tādam līmenim, kāds noteikts attiecīgajā II pielikumā minētajā aktā vai aktos.

262. Transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu saskaņā ar šo pantu attiecina uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar II pielikumā uzskaitītiem aktiem.

263. Par pamatu tipa apstiprinājuma sertifikātam, ko izdod transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo pantu, ņem paraugu, kas dots īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 73. pantu, bet neiekļauj virsrakstu “Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāts”, un sertifikātā norāda informāciju par atbrīvojumiem, kas ir piešķirti saskaņā ar 1. punktu. Tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē, kā noteikts īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 73. pantu. .

264. Mazas sērijas transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma derīgums attiecas vienīgi uz tās dalībvalsts teritoriju, kurā atrodas apstiprinātājiestāde, kas apstiprinājumu piešķīrusi.

Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma apstiprinātājiestāde ierakstītā vai elektroniskā vēstulē nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopijas izgatavotāja izraudzīto dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

Izgatavotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājiestādes 3 mēnešu laikā pēc 2. daļā minētā pieprasījuma saņemšanas lemj par tipa apstiprinājuma atzīšanu. Tās oficiāli paziņo savu lēmumu apstiprinātājiestādei, kura piešķīrusi mazas transportlīdzekļu sērijas valsts tipa apstiprinājumu.

Dalībvalsts apstiprinātājiestādes neatsaka valsts tipa apstiprinājumu, ja vien tām nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

265. Pēc pieprasījuma, ko iesniedzis mazas transportlīdzekļa sērijas tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs, kurš vēlas pārdot, reģistrēt transportlīdzekli vai būt atbildīgs par tā nodošanu ekspluatācijā citā dalībvalstī, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi mazās sērijas tipa apstiprinājumu, pieteikuma iesniedzējam izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un informācijas paketi. Otras dalībvalsts apstiprinātājiestāde ļauj minēto transportlīdzekli pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, izņemot, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgi noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

XI NODAĻAINDIVIDUĀLI APSTIPRINĀJUMI

41. pants Individuāli apstiprinājumi

266. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma apstiprinātājiestādes izsniedz individuālu apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurš atbilst pieteikumam pievienotajam aprakstam un šīs regulas prasībām.

267. Individuāla apstiprinājuma procedūrā apstiprinātājiestādes apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst prasībām attiecīgajos II pielikumā minētajos aktos.

268. Individuāls apstiprinājums attiecas uz konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai šis transportlīdzeklis ir unikāls.

269. Individuāla apstiprinājuma pieteikumos iekļauj ne vairāk kā 5 viena tipa transportlīdzekļus.

270. Pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātājiestāde bez kavēšanās izsniedz individuālā apstiprinājuma sertifikātu.

271. Individuāla apstiprinājuma sertifikāta veidlapas pamatā ir ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs, kas dots īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 73. pantu, un tajā ir vismaz informācija, kas nepieciešama, lai aizpildītu reģistrācijas pieteikumu, kas dots Padomes Direktīvā 1999/37/EK[55].

Individuāla apstiprinājuma sertifikātā neiekļauj virsrakstu “Transportlīdzekļa ES apstiprinājums”. Individuāla apstiprinājuma sertifikātā ir attiecīgā transportlīdzekļa identifikācijas numurs.

272. Šo pantu piemēro transportlīdzekļiem, kuri individuālā apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī vēl nav pārdoti vai nav nodoti ekspluatācijā, tātad tie nav arī identificēti un tiem nav reģistrācijas numura, un šo pantu attiecina arī uz pagaidu vai īstermiņa reģistrāciju vai profesionālu reģistrāciju, un uz transportlīdzekļiem, kuri bijuši pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā mazāk nekā sešus mēnešus.

273. Šīs nodaļas noteikumus var piemērot transportlīdzekļiem, kam ir piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu un kas pirms pārdošanas, reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā ir pārveidoti.

42. pants Atbrīvojumi saistībā ar individuālo apstiprinājumu

274. Apstiprinātājiestāde var atbrīvot transportlīdzekli no atbilstības viena vai vairāku II pielikumā minēto aktu prasībām, ja apstiprinātājiestāde ir noteikusi alternatīvas prasības un tai ir pamatoti iemesli piešķirt šādu atbrīvojumu.

275. Alternatīvās prasības nodrošina tādu funkcionālās drošības un vides aizsardzības līmeni, kas ir pēc iespējas līdzvērtīgs II pielikumā minētajā attiecīgajā aktā noteiktajam līmenim.

Apstiprinātājiestādes neveic sagraujošo testēšanu. Lai noteiktu atbilstību alternatīvajām prasībām, tās izmanto visu attiecīgo informāciju, ko sniedzis individuālā apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs.

Alternatīvu prasību vietā apstiprinātājiestādes atzīst jebkuru sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājumu.

276. Ja transportlīdzeklis atbilst pieteikumam pievienotajam aprakstam un spēkā esošajām tehniskajām prasībām, apstiprinātājiestāde piešķir individuālu apstiprinājumu un nekavējoties izsniedz individuāla apstiprinājuma sertifikātu.

Individuāla apstiprinājuma sertifikāta veidlapas pamatā ir 28.panta 2. punktā minētā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs, un tajā ir vismaz informācija, kas vajadzīga, lai aizpildītu reģistrācijas pieteikumu, kas dots Padomes Direktīvā 1999/37/EK[56].

Individuāla apstiprinājuma sertifikātā neiekļauj virsrakstu “Transportlīdzekļa ES apstiprinājums”. Individuāla apstiprinājuma sertifikātā ir attiecīgā transportlīdzekļa identifikācijas numurs.

43. pants Individuālā apstiprinājuma derīgums un atzīšana

277. Individuāls apstiprinājums ir derīgs vienīgi uz tās dalībvalsts teritoriju, kurā piešķirts apstiprinājums.

278. Lai transportlīdzekli, kam piešķirts individuāls apstiprinājums, pārdotu, reģistrētu vai nodotu ekspluatācijā citā dalībvalstī, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu, individuālā apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam pēc pieprasījuma izsniedz dokumentu par tehniskām prasībām, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, un detalizētu papildu informāciju par tehniskajām prasībām, kurām atbilst konkrētais transportlīdzeklis.

279. Dalībvalstis ļauj pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kam citas dalībvalsts apstiprinātājiestāde saskaņā ar 34. panta noteikumiem ir izsniegusi individuālu apstiprinājumu, izņemot gadījumu, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgi tiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.

280. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma apstiprinātājiestādes izsniedz individuālu apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurš atbilst šīs regulas prasībam. Tādā gadījumā apstiprinātājiestādes atzīst individuālu apstiprinājumu un ļauj šo transportlīdzekli pārdot, reģistrēt un nodot ekspluatācijā.

44. pants Īpaši noteikumi attiecībā uz individuālajiem apstiprinājumiem

281. Šīs nodaļas noteikumus var piemērot transportlīdzekļiem, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts tipa apstiprinājums un kas ir pārveidoti pirms pirmās pārdošanas, reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā.

282. Šajā nodaļā izklāstīto procedūru var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, ko secīgos pabeigšanas posmos apstiprina saskaņā ar vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūru.

283. Ar šajā nodaļā izklāstīto procedūru nevar aizstāt vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūras normālas secības starpposmu, un šo procedūru nevar piemērot, transportlīdzeklim saņemot pirmā posma apstiprinājumu.

XII NODAĻAPĀRDOŠANA, REĢISTRĀCIJA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

45. pants Transportlīdzekļu pārdošana, reģistrācija un nodošana ekspluatācijā

284. Neskarot 41. un 42. pantu, transportlīdzekļus, kuriem gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums ir obligāts vai kuriem izgatavotājs ir saņēmis šādu tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar 36. pantu izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts.

Nepabeigtu transportlīdzekļu pārdošana vai nodošana ekspluatācijā ir atļauta, bet dalībvalstu iestādes, kas atbild par transportlīdzekļa reģistrāciju, var atteikt šādu transportlīdzekļu pagaidu reģistrāciju un izmantošanu uz ceļa.

285. Savienībā mazās sērijās pārdotu, reģistrētu un ekspluatācijā nodotu transportlīdzekļu skaits vienā gadā nepārsniedz III pielikumā norādīto vienību skaitu.

286. Šā panta 1. punkta prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot bruņotajos spēkos vai civilās aizsardzības, ugunsdzēsības vai sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestos, un uz transportlīdzekļiem, kuri saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar 40. vai 43. pantu.

287. Pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma apstiprinātājiestādes izsniedz individuālu apstiprinājumu transportlīdzeklim, kurš atbilst šīs regulas prasībam. Tādā gadījumā apstiprinātājiestādes atzīst individuālu apstiprinājumu un ļauj transportlīdzekli pārdot, reģistrēt un nodot ekspluatācijā.

46. pants Sērijas beigu transportlīdzekļu pārdošana, reģistrēšana un nodošana ekspluatācijā

288. Transportlīdzekļus, kas atbilst tādam tipam, kura ES tipa apstiprinājums vairs nav spēkā, var reģistrēt, ievērojot sērijas beigu transportlīdzekļiem 2. un 4. punktā noteiktos ierobežojumus un termiņus.

Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ES tipa apstiprinājums ir bijis spēkā, bet kas nav reģistrēti līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

289. Pirmo punktu piemēro pabeigtiem transportlīdzekļiem divpadsmit mēnešus no dienas, kad ES tipa apstiprinājums kļuvis nederīgs, savukārt vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem – astoņpadsmit mēnešus no minētās dienas.

290. Izgatavotājs, kas vēlas izmantot 1. punkta noteikumus, iesniedz pieprasījumu dalībvalsts iestādēm visās tajās dalībvalstīs, kurās attiecīgie transportlīdzekļi reģistrējami. Pieprasījumā norāda, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ konkrētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprinājuma prasībām.

Attiecīgā dalībvalsts iestāde trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai un cik lielā skaitā ļaut savā teritorijā reģistrēt šādus transportlīdzekļus.

291. Sērijas beigu transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 10 % no iepriekšējos divos gados reģistrēto transportlīdzekļu skaita vai 10 transportlīdzekļus katrai dalībvalstij, izvēloties lielāko skaitli.

292. Pirms šādu transportlīdzekļu reģistrācijas izgatavotājs sērijas beigu transportlīdzekļiem izdod jaunu atbilstības sertifikātu, piešķirot transportlīdzekļiem apzīmējumu “sērijas beigu transportlīdzekļi” un norādot pirmās reģistrācijas numuru un dalībvalsti, par pamatu izmantojot atbilstības sertifikāta paraugu, ko Komisija izstrādājusi saskaņā ar 73. pantu.

293. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek faktiski uzraudzīts saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru reģistrējamo transportlīdzekļu skaits.

294. Šo pantu piemēro vienīgi attiecībā uz tādu ražošanas izbeigšanu, kuras iemesls ir tipa apstiprinājuma derīguma beigas 35. panta 2. punktā minētajā gadījumā.

47. pants Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību pārdošana un nodošana ekspluatācijā

295. Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības var pārdot vai atļaut to nodošanu ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgo II pielikumā minēto deleģēto aktu prasībām un ir atbilstoši marķētas saskaņā ar 37. pantu.

296. Šā panta 1. punktu nepiemēro sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir īpaši izgatavotas vai konstruētas jauniem transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

297. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var ļaut pārdot un nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ja tām saskaņā ar 38. pantu nepiemēro vienu vai vairākus šīs regulas noteikumus vai ja tās paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas atbilstīgi 40. vai 41. pantam piešķirti apstiprinājumi saistībā ar konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.

298. Atkāpjoties no 1. punkta un ja vien šajā regulā vai tās deleģētajā aktā nav paredzēts citādi, dalībvalstis var ļaut pārdot un nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos un par ko laikā, kad tie pārdoti vai nodoti ekspluatācijā, nav bijis jāsaņem ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2002/24/EK.

XIII NODAĻA DROŠĪBAS KLAUZULAS

48. pants Procedūra, kas jāievēro attiecībā uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada risku, dalībvalsts mērogā

299. Ja dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz ko attiecas šī regula, apstiprinātājiestādes veic attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības novērtējumu, aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un/vai apstiprinātājiestādēm.

Ja minētajā novērtējumā tirgus uzraudzības un/vai apstiprinātājiestādes iestādes konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa un atsevišķa tehniska vienība neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai pienācīgā termiņā panāktu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību šīm prasībām, izņemtu to no tirgus vai atsauktu, izvēloties riska pakāpei atbilstošu darbību apjomu.

Apstiprinātājiestādes informē attiecīgo tehnisko dienestu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar pirmo un otro daļu. Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

300. Ja apstiprinātājiestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par rīcību, ko tās sagaida no ekonomikas dalībnieka.

301. Ekonomikas dalībnieks nodrošina to, ka atbilstošos koriģējošos pasākumus veic attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas neatbilst prasībām un ko tas ir Savienībā pārdevis, reģistrējis vai par kuru nodošanu ekspluatācijā tas ir atbildīgs.

302. Ja ekonomikas dalībnieks neveic pienācīgus koriģējošus pasākumus 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā, dalībvalsts iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai savā iekšzemes tirgū aizliegtu vai ierobežotu prasībām neatbilstošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pārdošanu, reģistrāciju vai nodošanu ekspluatācijā, lai izņemtu tos no tirgus vai atsauktu tos.

303. Dalībvalsts iestādes par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Informācijā iekļauj visus pieejamos datus, it īpaši datus, kas nepieciešami prasībām neatbilstošā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības identificēšanai, datus par tā izcelsmi, iespējamās neatbilstības un ar to saistītā riska veidu, veikto dalībvalsts pasākumu veidu un ilgumu, un attiecīgā ekonomikas dalībnieka minētos argumentus. Apstiprinātājiestādes it īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar:

a) transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību prasībām par personu veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz ko attiecas šī regula vai

b) nepilnībām attiecīgajos II pielikumā minētajos aktos.

304. Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, viena mēneša laikā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem dalībvalsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

305. Ja viena mēneša laikā pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas ne cita dalībvalsts, ne Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

306. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek veikti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, nekavējoties izņemot transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no iekšzemes tirgus.

49. pants Savienības drošības procedūra

307. Ja, veicot 41. pantā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata dalībvalsts pasākumu par tādu, kas ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem nekavējoties veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija paziņo savu lēmumu visām dalībvalstīm un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

308. Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstošā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākumu neuzskata par pamatotu, attiecīgā dalībvalsts to atceļ.

309. Ja uzskata, ka dalībvalsts pasākums ir pamatots, un tas saistīts ar šīs regulas trūkumiem vai trūkumiem deleģētā vai īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, Komisija ierosina atbilstošus pasākumus:

a) attiecībā uz deleģēto vai īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo regulu, ierosina nepieciešamos grozījumus attiecīgajā aktā;

b) attiecībā uz ANO EEK noteikumiem saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, iesniedz priekšlikumu par vajadzīgajiem attiecīgo ANO EEK noteikumu grozījumiem.

50. pants Prasībām atbilstoši transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas rada risku

310. Ja dalībvalsts iestāde ir veikusi novērtējumu saskaņā ar 49. panta 1. punktu un konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lai gan atbilst piemērojamām prasībām vai ir pareizi marķēti, tomēr nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai veselības aizsardzībai, minētā dalībvalsts iestāde attiecīgajam ekonomikas dalībniekam pieprasa veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pienācīgā termiņā nodrošinātu, ka pārdotais, reģistrētais vai ekspluatācijā nodotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība vairs nerada minēto risku, izņemtu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību no tirgus vai atsauktu to, izvēloties riska pakāpei atbilstošu darbību apjomu. Reģistrācijas iestāde ne ilgāk kā sešus mēnešus var atteikties reģistrēt savā teritorijā šādus transportlīdzekļus.

311. Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka pirmajā punktā minētiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas tiek pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Savienībā, ir veikti visi attiecīgie koriģējošie pasākumi.

312. Dalībvalsts viena mēneša laikā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm visus zināmos datus, it īpaši datus, kas nepieciešami transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības identificēšanai, datus par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izcelsmi un piegādes ķēdi, kā arī radītā riska veidu un dalībvalsts veikto pasākumu veidu un ilgumu.

313. Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un it īpaši ar apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu, un izvērtē dalībvalsts veikto pasākumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai valsts pasākums ir pamatots, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstošus pasākumus.

314. Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

51. pants Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

315. Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam ir atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā veic vajadzīgos pasākumus, arī atsauc tipa apstiprinājumu, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu ražoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību atbilstību apstiprinātajam tipam. Apstiprinātājiestādes viena mēneša laikā informē citu dalībvalstu apstiprinātājiestādes par veiktajiem pasākumiem.

316. Saistībā ar 1. punktu neatbilstību datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam. Transportlīdzekli neuzskata par neatbilstīgu apstiprinātajam tipam, ja attiecīgajos II pielikumā minētajos normatīvos aktos ir atļautas pielaides, un pielaides ir ievērotas.

317. Ja apstiprinātājiestāde pierāda, ka jauni transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam pievienots citā dalībvalstī izdots atbilstības sertifikāts vai uzlikts apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā ES tipa apstiprinājumu piešķīrušajai apstiprinātājiestādei var lūgt pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam. Saņemot tādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma dienas veic vajadzīgās darbības.

318. Turpmāk norādītajos gadījumos apstiprinātājiestāde lūdz to apstiprinātājiestādi, kas sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai vai nepabeigtam transportlīdzeklim piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veikt vajadzīgās darbības, lai atkal nodrošinātu ražošanā esošo transportlīdzekļu atbilsmi apstiprinātajam tipam:

a) (transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma gadījumā) ja transportlīdzekļa neatbilstības vienīgais cēlonis ir kādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība;

b) (vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā) ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstības cēloņi ir tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība, kura ir nepabeigta transportlīdzekļa daļa, vai arī paša nepabeigtā transportlīdzekļa neatbilstība.

319. Saņemot tādu pieprasījumu, attiecīgā apstiprinātājiestāde nepieciešamās darbības veic pēc iespējas drīz un vēlākais trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, vajadzības gadījumā sadarbībā ar apstiprinātājiestādi, kas iesniegusi pieprasījumu.

320. Konstatējot neatbilstību apstiprinātam tipam, tās dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi attiecīgo sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības apstiprinājumu vai nepabeigta transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu, veic 1. punktā izklāstītos pasākumus.

Apstiprinātājiestādes katrā atsaukšanas gadījumā viena mēneša laikā informē cita citu par ES tipa apstiprinājuma atsaukšanu, kā arī par tās iemesliem.

321. Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt. Par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā rīko attiecīgas apspriedes, lai panāktu vienošanos.

52. pants Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas var radīt nopietnu risku būtiski svarīgu sistēmu pareizai darbībai

322. Nav atļauts pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā un aizliedz tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas var nopietni apdraudēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinātājiestāde to atļauj saskaņā ar 4. punktu un 53. panta 1. un 2. punktu.

323. Komisija izveido 1. punktā minēto sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību sarakstu, pieņemot deleģēto aktu atbilstīgi 76., 77. un 78. pantam un ievērojot pieejamo informāciju par šādiem jautājumiem:

a) cik nopietnu risku transportlīdzekļu drošībai vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem rada uzstādītās sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības;

b) kā patērētājus un izgatavotājus rezerves daļu tirgū iespaidotu sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar šo pantu piemērotā prasība par atļauju.

324. “Oriģinālās sastāvdaļas” ir transportlīdzekļa detaļas, kas izgatavotas saskaņā ar specifikācijām un ražošanas standartiem, kurus transportlīdzekļa izgatavotājs nodrošinājis attiecīgā transportlīdzekļa montāžas detaļu izgatavošanai, tai skaitā tādas sastāvdaļas, ko izgatavo vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, kur izgatavo minētās sastāvdaļas, un, ja nav pierādīts pretējais, arī sastāvdaļas, kuru izgatavotājs apliecina, ka to kvalitāte atbilst tādu sastāvdaļu kvalitātei, kuras izmanto attiecīgā transportlīdzekļa montāžā, un ka tās ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja specifikācijām un ražošanas standartiem. Tas pats attiecas arī uz atsevišķām tehniskām vienībām.

Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām un sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kam ir tipa apstiprinājums saskaņā ar vienu no II pielikumā minētajiem aktiem, izņemot gadījumu, ja apstiprinājums attiecas uz aspektiem, ko neskar 1. punkts.

Šā panta 1. punkts neattiecas uz sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, ko izgatavo transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi ātrumsacīkstēm uz ceļiem. Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas ir minētas sarakstā šīs regulas deleģētajā aktā un ir izmantojamas divējādi – gan transportlīdzekļos, kuri paredzēti vienīgi ātrumsacīkstēm uz ceļiem, gan transportlīdzekļos, ko paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem, nedrīkst pārdot vai piedāvāt pārdošanai patērētājiem.

325. Komisija nepieciešamajā apmērā reglamentē 53. panta 1. punktā minētā sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu, un ar īstenošanas aktu, kas ir saskaņā ar 73. pantu, nosaka visus procedūras aspektus. Komisija ar deleģēto aktu, kas ir saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu, reglamentē šādām sastāvdaļām piemērojamās prasības, marķējumu, iepakojumu un atbilstošos testus.

326. Šā panta 4. punktā minētās prasības var pamatot ar II pielikumā uzskaitītajiem aktiem vai veidot kā salīdzinājumu starp sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības un sākotnējā transportlīdzekļa vai attiecīgi jebkuras tā detaļas veiktspējas raksturlielumiem. Jebkurā gadījumā prasības nodrošina to, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības netraucē tādu sistēmu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

53. pants Saistītās prasības par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas var radīt nopietnu risku būtiski svarīgu sistēmu pareizai darbībai

327. Šīs regulas 52. panta 1. punkta sakarā sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs iesniedz apstiprinātājiestādei pilnvarota tehniska dienesta sagatavotu testa protokolu ar apliecinājumu, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, par ko iesniegts atļaujas pieteikums, atbilst 52. panta 4. punktā minētajām prasībām. Izgatavotājs par katra tipa detaļu var iesniegt tikai vienu pieteikumu vienai apstiprinātājiestādei.

Pieteikumā iekļauj datus par sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotāju, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipu, identifikācijas un detaļu numurus, transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukumu, transportlīdzekļa tipu un attiecīgā gadījumā izgatavošanas gadu vai jebkuru citu informāciju, kas ļauj identificēt transportlīdzekli, kam uzstādāmas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

Ja apstiprinātājiestāde, pamatojoties uz testa protokolu un citiem pierādījumiem, pārliecinās, ka attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst prasībām 52. panta 4. punktā, tā izgatavotājam nekavējoties izsniedz sertifikātu. Ar šo sertifikātu sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā Savienībā, ievērojot 2. punkta otrās daļas noteikumus.

328. Izgatavotājs nekavējoties informē sertifikātu izdevušo apstiprinātājiestādi par visām izmaiņām, kas ietekmē sertifikāta izsniegšanas nosacījumus. Attiecīgā apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, vai sertifikāts ir jāpārskata, vai jāizsniedz no jauna, un vai ir vajadzīgi papildu testi.

Izgatavotāja pienākums ir nodrošināt, lai sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības joprojām ražotu saskaņā ar sertifikāta izsniegšanas nosacījumiem.

329. Pirms atļaujas piešķiršanas apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka ražojuma atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanas pasākumi un procedūras ir pietiekamas.

Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi vairs nav ievēroti, tā lūdz izgatavotāju veikt vajadzīgos pasākumus, lai atkal nodrošinātu sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību attiecīgajām prasībām. Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde atsauc atļauju.

330. Dalībvalstu apstiprinātajiestādes Komisijai dara zināmas domstarpības attiecībā uz 1. punkta trešajā daļā minētajiem sertifikātiem. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai domstarpības atrisinātu, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar apstiprinātājiestādēm arī prasa atsaukt atļauju.

331. Līdz 52. panta 2. punktā minētā saraksta izveidošanai dalībvalstis var saglabāt valsts noteikumus, kas skar sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras var ietekmēt transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem būtisku sistēmu pareizu darbību.

54. pants Transportlīdzekļu, sistēmu, detaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšana

332. Ja izgatavotājam, kas ir saņēmis gatava transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir jāatsauc transportlīdzekļi, kas ir pārdoti, reģistrēti vai par kuru nodošanu ekspluatācijā izgatavotājs bijis atbildīgs, un atsaukšanas iemesls ir tas, ka transportlīdzeklim uzstādītā sastāvdaļa, sistēma vai atsevišķa tehniska vienība, kas ir vai nav apstiprināta saskaņā ar šo regulu, rada nopietnu risku drošībai, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai vai ka detaļa, uz kuru neattiecas īpašas prasības saskaņā ar tipa apstiprinājuma tiesību aktiem, rada nopietnu risku drošībai, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, minētais izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi konkrēto apstiprinājumu.

333. Ja sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kam ir piešķirts ES tipa apstiprinājums, izgatavotājam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 ir jāatsauc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kuras ir vai nav reģistrētas saskaņā ar šo regulu un ir pārdotas vai par kuru nodošanu ekspluatācijā izgatavotājs bijis atbildīgs, un atsaukšanas iemesls ir nopietns risks drošībai, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai, izgatavotājs nekavējoties informē par to apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu.

334. Izgatavotājs apstiprinātājiestādei ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai nepieļautu 1. un 2. punktā minēto risku. Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu iestādēm nekavējoties dara zināmu informāciju par ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Apstiprinātājiestādes nodrošina pasākumu efektīvu īstenošanu attiecīgajās teritorijās.

335. Ja attiecīgā apstiprinātājiestāde uzskata, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav pietiekami vai ka attiecīgā apstiprinātājiestāde tos neīsteno pietiekami drīz, tā nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas izsniegusi transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu.

Tad apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumu, informē izgatavotāju. Ja izgatavotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus koriģējošos pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, arī atsauc ES tipa apstiprinājumu. ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde viena mēneša laikā ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem par to informē izgatavotāju, citu dalībvalstu apstiprinātājiestādes un Komisiju.

55. pants Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

336. Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, un visos lēmumos, ar ko atsaka vai atsauc ES tipa apstiprinājumu, atsaka reģistrāciju, aizliedz vai ierobežo pārdošanu, reģistrāciju, nodošanu ekspluatācijā vai pieprasa izņemšanu no tirgus, sīki izklāsta to pamatojumu.

337. Jebkuru šādu lēmumu dara zināmu attiecīgajai personai, ko reizē informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.

XIV NODAĻA STARPTAUTISKI NOTEIKUMI

56. pants ANO EEK noteikumi, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā

338. ANO EEK noteikumi, kuriem Savienība ir pievienojusies vai kuri ir minēti šajā regulā vai deleģētajos aktos, kas ir pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir daļa no transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma.

339. Ja Savienība ir izlēmusi obligāti piemērot ANO EEK noteikumus transportlīdzekļa ES tipa apstiprināšanā saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK 4. panta 4. punktu, Komisija attiecīgi groza šīs regulas pielikumus, pieņemot deleģēto aktu atbilstīgi 76., 77. un 78. pantam. Deleģētajā aktā, ar ko groza šīs regulas pielikumus, norāda datumus, kuros stājas spēkā ANO EEK noteikumu vai to grozījumu obligāta piemērošana.

57. pants ANO EEK noteikumi un mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājums

340. Šajā regulā minētos ANO EEK noteikumus un attiecīgos deleģētos aktus uzskata par līdzvērtīgiem, ja tiem ir vienāds priekšmets un darbības joma.

341. Dalībvalstu apstiprinātājiestādes atzīst apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar minētajiem ANO EEK noteikumiem, un vajadzības gadījumā – arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu apstiprinājumu un/vai apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu vai tās deleģētajiem aktiem.

342. Ja Savienība ir izlēmusi 1. punkta nolūkos piemērot jaunus ANO EEK noteikumus vai grozītus ANO EEK noteikumus, Komisija attiecīgi groza šīs regulas vai deleģēto aktu pielikumus, pieņemot deleģēto aktu atbilstīgi 76., 77. un 78. pantam.

XV NODAĻA TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

58. pants Informācija lietotājiem

343. Izgatavotājs nedrīkst sniegt tādu tehnisku informāciju par šajā regulā un II pielikumā minētajos šīs regulas īstenošanas vai deleģētajos aktos paredzētiem datiem, kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātiem datiem.

344. Ja II pielikumā minētajā īstenošanas vai deleģētajā aktā tas paredzēts, izgatavotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, kas apraksta visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietošanu.

345. Minēto informāciju nodrošina tās dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis ir pārdodams, reģistrējams vai nododams ekspluatācijā, oficiālajā valodā. Informāciju ar apstiprinātājiestādes piekrišanu ievieto īpašnieka rokasgrāmatā.

59. pants Informācija sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem

346. Transportlīdzekļa izgatavotājs sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību izgatavotājiem dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumam vai nepieciešama, lai iegūtu atļauju saskaņā ar 46. pantu, attiecīgā gadījumā arī rasējumus, kas paredzēti II pielikumā minētajos aktos.

Transportlīdzekļa izgatavotājs ar sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem var noslēgt saistošu līgumu, lai aizsargātu slepeno informāciju, kas nav pieejama atklātībā, arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.

347. Ja sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs ir tāda ES tipa apstiprinājuma sertifikāta turētājs, kurā atbilstīgi 22. panta 4. punktam ietverti arī lietojuma ierobežojumi un/vai īpaši montāžas nosacījumi, minētais izgatavotājs transportlīdzekļa izgatavotājam par tiem sniedz detalizētu informāciju.

Ja tas ir paredzēts II pielikumā minētajā deleģētajā aktā, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs kopā ar izgatavotajām sastāvdaļām vai atsevišķajām tehniskajām vienībām sniedz instrukcijas par to lietojuma ierobežojumiem un/vai īpašiem montāžas nosacījumiem.

XVI NODAĻA Transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība

60. pants Izgatavotāju pienākumi

348. Izgatavotāji nodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas neierobežotu pieejamību, izmantojot standarta formāta tīmekļa vietnes ar vienkāršu un ātru piekļuvi. It īpaši pieejamību nodrošina nediskriminējošā veidā salīdzinājumā ar sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem nodrošināto pieejamību.

349. Kamēr Komisija nav pieņēmusi kopīgu standartu, 1. punktā minēto informāciju iesniedz vienotā veidā, lai neatkarīgi uzņēmumi to varētu apstrādāt, ieguldot saprātīgas pūles.

Izgatavotāji nodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem, sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem apmācības materiālu pieejamību.

350. Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) unikālu transportlīdzekļa identifikācijas numuru;

b) apkopes rokasgrāmatas, kurās iekļauti ieraksti par remontu un tehnisko apkopi;

c) tehniskās rokasgrāmatas;

d) informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

e) elektrisko instalāciju diagrammas;

f) diagnostikas kļūdu kodus, ietverot izgatavotāja īpašos kodus;

g) programmnodrošinājuma identifikācijas un graduēšanas numurus, ko piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam;

h) informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm;

i) datu ieraksta informāciju un divvirzienu uzraudzības un testu datus;

j) informāciju par darba vienībām.

351. Sertificētos tirgotājus vai remontētājus, kas ietilpst konkrēta transportlīdzekļa izgatavotāja izplatīšanas sistēmā, šajā regulā uzskata par neatkarīgiem uzņēmumiem tādā gadījumā, ja tie veic remontu un tehnisko apkopi transportlīdzekļiem, kuriem viņi nav attiecīgā izgatavotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki.

352. Informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi ir vienmēr pieejama, izņemot informācijas sistēmas uzturēšanas gadījumus.

353. Ar OBD savietojamu rezerves daļu, diagnostikas instrumentu un testēšanas iekārtu izgatavošanas un apkopes vajadzībām izgatavotāji visiem ieinteresētajiem sastāvdaļu, diagnostikas instrumentu vai testēšanas iekārtu izgatavotājiem vai remontētājiem sniedz atbilstīgu informāciju par OBD un transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi.

354. Automašīnu iekārtu, kas domātas alternatīvās degvielas transportlīdzekļiem, konstruēšanas un izgatavošanas nolūkos izgatavotāji jebkuram ieinteresētam alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iekārtu izgatavotājam, uzstādītājam vai remontētājam bez diskriminācijas sniedz atbilstīgu informāciju par OBD un transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi.

355. Piesakoties ES tipa apstiprinājumam vai valsts tipa apstiprinājumam, izgatavotājs attiecībā uz transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas un 5. punktā minētās informācijas pieejamību apstiprinātājiestādei nodrošina pierādījumus par atbilstību šai regulai.

Gadījumā, ja šāda informācija tajā brīdī vēl nav pieejama vai neatbilst šīs regulas un tās deleģēto aktu prasībām, izgatavotājs to iesniedz sešu mēnešu laikā no tipa apstiprināšanas dienas.

356. Ja šādi pierādījumi par atbilstību šajā laikposmā nav iesniegti, apstiprinātājiestāde pieņem pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību.

357. Izgatavotājs groza un papildina savās tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi, tiklīdz grozītā vai papildinātā informācija ir zināma sertificētiem remontētājiem.

358. Ja informācija par veikto transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi glabājas centrālā transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā vajadzībām uzturētā datu bāzē, neatkarīgiem remontētājiem šī informācija un informācija par pašu veikto remontu un tehnisko apkopi ir pieejama bez maksas.

359. Komisija, pieņemot deleģēto aktu atbilstīgi 76., 77. un 78. pantam, sīki reglamentē prasības par remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību.

61. pants Vairāku tipa apstiprinājuma turētāju savstarpēja pienākumu sadale

360. Pakāpeniska tipa apstiprinājuma gadījumā un arī vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā izgatavotājs, kas atbild par katru individuālo tipa apstiprinājumu, ir atbildīgs arī par informācijas paziņošanu attiecībā uz konkrētu sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību vai konkrēto posmu gan gala izgatavotājam, gan neatkarīgajiem uzņēmumiem.

361. Gala izgatavotājs atbild par informācijas sniegšanu neatkarīgiem uzņēmumiem attiecībā uz gatavu transportlīdzekli.

62. pants Maksa par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

362. Izgatavotāji var pieprasīt saprātīgu un proporcionālu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, uz ko attiecas šī regula. Samaksu neuzskata par saprātīgu un proporcionālu, ja tā neatkarīgam uzņēmējam liek atteikties no piekļuves, jo nav diferencēta atkarā no informācijas izmantošanas apmēra.

363. Izgatavotāji ļauj piekļūt transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai dienas, mēneša un gada garumā, un maksa par piekļuvi šai informācijai mainās atkarībā no laikposma, kurā nodrošināta piekļuve.

63. pants Sodi

364. Dalībvalstis paredz sodus, ko piemēro par izgatavotāju izdarītajiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis par šiem noteikumiem informē Komisiju vēlākais līdz [ 6 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas ] un nekavējoties to informē par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

365. Pārkāpumi, par kuriem piemēro sodus, ietver:

a) nepatiesu datu sniegšanu apstiprinājuma procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir transportlīdzekļu atsaukšana;

b) testu rezultātu, kas saistīti ar tipa apstiprināšanu vai ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstību, viltošanu;

c) tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušanu, kas var būt iemesls transportlīdzekļu atsaukšanai vai tipa apstiprinājuma atsaukšanai;

d) manipulācijas ierīču izmantošanu;

e) atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai.

XVII NODAĻA TEHNISKO DIENESTU PILNVAROŠANA UN PAZIŅOŠANA

64. pants Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

366. Saistībā ar pilnvarošanu atbilstīgi 66. pantam un paziņošanu atbilstīgi 68. pantam tehniskie dienesti atbilst 2. līdz 11. punktā minētajām prasībām.

367. Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss.

368. Tehniskais dienests ir struktūra, kas nav saistīta ar novērtējamo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.

Pirmās daļas prasībām atbilst struktūra, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu vienību konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

369. Par tehnisko dienestu, tā augstākā līmeņa vadību un darbiniekiem, kas veic novērtēšanas darbu, nevar būt persona, kas konstruē, izgatavo, piegādā, uzstāda, pērk, ir iegādājusies, lieto vai apkopj novērtējamos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī minēto personu pilnvarots pārstāvis. Šis noteikums neaizliedz novērtētus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izmantot tehniskā dienesta darbībā vai tehniskā dienesta darbinieku personīgiem nolūkiem.

Tehniskais dienests, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas atbild par novērtēšanas veikšanu, testēšanas vai apskates darbu, nevar būt tieši iesaistīti minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstruēšanā, izgatavošanā vai ražošanā, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē, un nevar pārstāvēt personas, kas veic minētās darbības. Tie neveic darbības, kuras var ietekmēt viņu lēmuma neatkarību un godīgumu paziņotajās novērtēšanas darbībās. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Tehniskie dienesti nodrošina, ka to filiāļu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darba konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

370. Tehniskie dienesti un to darbinieki novērtēšanas darbu veic, stingri ievērojot profesionālās ētikas normas un pielietojot konkrētajā jomā vajadzīgo tehnisko kompetenci, bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumus vai atbilstības novērtēšanas darba rezultātus, it īpaši finansiāliem un it īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šā darba rezultātos.

371. Tehniskie dienesti visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kas tiem uzticēti un par kuriem ir paziņots, spēj paveikt paši vai spēj tos deleģēt un uzņemties atbildību par to izpildi.

372. Visos gadījumos, attiecībā uz visiem novērtēšanas uzdevumiem un visām paziņotajām transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību kategorijām tehnisko dienestu rīcībā ir:

a) darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu novērtēšanu;

b) novērtēšanas darba procedūru apraksti, kas nodrošina pārredzamību un procedūru veikšanu, turklāt tehniskajam dienestam ir piemēroti pasākumi un procedūras, lai nošķirtu tehniskā dienesta pienākumus no citiem veicamajiem pienākumiem;

c) procedūras darba veikšanai, pienācīgi ievērojot uzņēmuma apjomu, jomu, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības sarežģītības pakāpi, un masveida vai sērijveida ražošanas procesa iezīmes.

373. Tehniskajiem dienestiem ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

374. Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

a) laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, par kurām tehniskajam dienestam ir paziņots;

b) pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pienācīgas tiesības veikt šādus novērtējumus;

c) pienācīgas zināšanas un izpratne par šīs regulas un II pielikumā minēto aktu prasībām vides un drošības jomā un citām būtiskām prasībām;

d) spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un protokolus, kas apliecina, ka novērtēšana ir veikta.

375. Tehnisko dienestu, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtēšanu, rīcība ir objektīva.

376. Atalgojums, ko saņem tehniskā dienesta augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

377. Tehniskie dienesti apdrošina civiltiesisko atbildību, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

378. Tehniskā dienesta darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas gūta, veicot pienākumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuriem noteikumiem valsts tiesību aktos, kas saistīti ar šo regulu, bet tas neattiecas uz sadarbību tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tiek veiktas tehniskā dienesta darbības. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

65. pants Tehnisko dienestu filiāles un apakšuzņēmēji

379. Darbību veikšanu var uzdot apakšuzņēmējam vai filiālei tikai tad, ja izgatavotājs tam piekritis.

380. Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai darbu veic filiāle, tas pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai filiāle atbilst 64. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņotājiestādi.

381. Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu darbu neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

382. Tehniskie dienesti paziņotājiestādes vajadzībām saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtējumu un darbu, ko tie veikuši saskaņā ar šo regulu.

66. pants Tehnisku dienestu pilnvarošana

383. Tehniskie dienesti, ko apstiprinātājiestādes ir pilnvarojušas šā panta nolūkos, atbilst šīs regulas prasībām.

384. Tehniskie dienesti veic paši vai uzrauga apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai apskates, kā paredzēts šajā regulā vai kādā no II pielikumā minētajiem aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras. Tehniskie dienesti nedrīkst veikt testus vai apskates, kuru veikšanai tiem nav pienācīga pilnvarojuma.

385. Tehniskie dienesti atkarībā no to kompetences jomas pieder vienai vai vairākām no šādām piecām darbības kategorijām:

a) A kategorija – tehniskie dienesti, kas paši savās telpās veic testus, kas minēti šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos;

b) B kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga testus, kuri minēti šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos aktos un kurus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

c) C kategorija – tehniskie dienesti, kas regulāri izvērtē un pārrauga izgatavotāja ražošanas atbilstības kontroles procedūras;

d) D kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai apskates, lai kontrolētu ražošanas atbilstību;

e) E kategorija – tehniskie dienesti, kas atbild par individuālajiem apstiprinājumiem.

386. Tehniskajiem dienestiem ir pienācīgas prasmes, īpašas tehniskas zināšanas un apliecināta pieredze konkrētās jomās, uz kurām attiecas šī regula un II pielikumā minētie akti. Turklāt tehniskie dienesti atbilst standartiem 11. punktā minētajā deleģētajā aktā, kurš skar to veiktās darbības.

387. Apstiprinātājiestāde var saņemt pilnvarojumu, lai veiktu vienu vai vairākus 3. punktā minētos tehniskā dienesta pienākumus.

388. Akreditēta izgatavotāja struktūrvienība var uzņemties tehniskā dienesta pienākumus un veikt novērtēšanas darbības tādam uzņēmumam, kura sastāvā tā ir, vienīgi attiecībā uz A kategorijas darbībām, kas skar tādas tehniskās prasības, kurām deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šo regulu, ir atļauta paštestēšana. Minētā struktūrvienība ir atsevišķa un skaidri nodalīta uzņēmuma daļa, un tā nepiedalās novērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā vai tehniskajā apkopē.

389. Akreditētā struktūrvienība atbilst šādām prasībām:

a) tā ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008;

b) struktūra un tās darbinieki ir organizatoriski nošķirti, un tiem uzņēmumā, pie kura tie pieder, ir izstrādātas ziņošanas metodes, kas nodrošina tās objektivitāti un pierāda to attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;

c) struktūra un personāls nav atbildīgi par novērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību konstrukciju, izgatavošanu, piegādi, uzstādīšanu, darbību vai tehnisko apkopi, un tie neveic darbības, kas varētu ietekmēt viņu sprieduma neatkarību vai godprātību novērtēšanas darbībās;

d) struktūra sniedz pakalpojumus tikai un vienīgi tam uzņēmumam, pie kura tā pieder.

390. Šīs regulas 68. panta nolūkos dalībvalstīm vai Komisijai nepaziņo par akreditētu struktūrvienību, bet pēc paziņotājiestādes pieprasījuma informāciju par tās akreditāciju paziņotājiestādei sniedz uzņēmums, kura daļa ir struktūrvienība, vai šo informāciju sniedz valsts akreditācijas struktūra.

391. Izgatavotājs vai apakšuzņēmējs, kas rīkojas izgatavotāja vārdā, var saņemt pilnvarojumu, lai veiktu A kategorijas tehniskā dienesta pienākumus attiecībā uz tehniskajām prasībām, kurām saskaņā ar šo regulu pieņemtajā deleģētajā aktā ir atļauta paštestēšana.

392. Trešās valsts tehniskos dienestus, kas nav pilnvaroti saskaņā ar 9. punktu, 68. panta piemērošanas nolūkā var paziņot vienīgi atbilstīgi Savienības divpusējam nolīgumam ar attiecīgo trešo valsti.

393. Lai nodrošinātu, ka tehniskie dienesti visās dalībvalstīs atbilst vienotiem teicamas darbības standartiem, Komisija izveido standartus, kas jāievēro tehniskajiem dienestiem, un tehnisko dienestu vērtēšanas procedūru, pieņemot deleģēto aktu atbilstīgi 76.,77. un 78. pantam.

67. pants Tehnisko dienestu prasmju vērtēšana

394. Kompetentā iestāde sagatavo vērtējuma ziņojumu, kurš apliecina, ka ir novērtēta pilnvarotā un paziņotā tehniskā dienesta atbilstība prasībām.

395. Vērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, sagatavo atbilstoši prasībām, kas noteiktas saskaņā ar so regulu pieņemtā deleģētajā aktā. Vērtējuma ziņojumu pārskata, vēlākais, pēc trim gadiem.

396. Vērtējuma ziņojumu pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai. Ja vērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām, paziņotājiestāde Komisijai un citām dalībvalstīm sniedz dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas nodrošina regulāru tehniskā dienesta uzraudzību un tā turpmāku atbilstību šīs regulas un tās deleģēto aktu prasībām.

397. Apstiprinātājiestāde, kas plāno saņemt pilnvarojumu, lai darbotos kā tehniskais dienests, ar dokumentiem apliecina atbilstību prasībām. Apliecinošajos dokumentos ietver arī vērtējumu, ko veikuši revidenti, kas nav saistīti ar vērtējamām darbībām. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņiem un personālam, kas veic vērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

398. Akreditēta izgatavotāja struktūrvienība, kam ir tehniskā dienesta pilnvaras, atbilst attiecīgajiem šā panta noteikumiem.

68. pants Paziņošanas procedūras

399. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu katra pilnvarotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī e-pasta adresi, atbildīgo personu vārdus, uzvārdus un darbības kategoriju, kā arī turpmākas minētās informācijas izmaiņas. Paziņojumā norāda, uz kurām II pielikumā minētajām pozīcijām attiecas tehnisko dienestu pilnvarojums.

400. Tehniskais dienests var veikt 66. pantā minētās darbības saistībā ar tipa apstiprinājumu dalībvalstī, kura to pilnvarojusi, tikai tādā gadījumā, ja par to iepriekš ir informēta Komisija un ja no Komisijas vai citām dalībvalstīm pēc informācijas sniegšanas nav saņemti iebildumi divu nedēļu laikā (akreditācijas sertifikāta gadījumā) vai divu mēnešu laikā (bez akreditācijas).

401. Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot un par to paziņot vairākas dalībvalstis, neatkarīgi no tehniskā dienesta darbību kategorijas.

402. Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņotajā informācijā.

403. Ja saskaņā ar kādu II pielikumā minētu aktu ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra, kuras veiktās darbības nepieder pie tām, uz ko attiecas 66. pants, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

404. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātājiestāžu un tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

69. pants Izmaiņas paziņotajā informācijā

405. Ja paziņotājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šīs regulas prasībām vai nepilda savus pienākumus, tā pilnvarojumu attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc, ievērojot atbilstības nodrošināšanas prasību vai pienākumu izpildes pārkāpuma smagumu. Paziņotājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

406. Ja pilnvarojumam nosaka ierobežojumus, tas tiek apturēts vai atsaukts vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis darbību, paziņotājdalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem cits tehniskais dienests vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņotājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

70. pants Tehnisko dienestu kompetences apšaubīšana

407. Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kāda tehniskā dienesta kompetenci vai spēju atbilst tam piemērojamām prasībām vai izpildīt tam uzticētos uzdevumus.

408. Paziņotājdalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta paziņotās informācijas pamatojumu vai tā kompetences pierādījumiem.

409. Komisija nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz visu izmeklēšanas gaitā saņemto konfidenciālo informāciju.

410. Ja Komisija noskaidro, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst pilnvarojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņotājdalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, vajadzības gadījumā arī atsaukt pilnvarojumu.

71. pants Tehnisko dienestu darba pienākumi

411. Tehniskie dienesti veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

412. Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot ekonomikas dalībniekiem nevajadzīgu slogu. Tehniskie dienesti īsteno savu darbību, pienācīgi ievērojot uzņēmuma apjomu, jomu, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības sarežģītības pakāpi, un masveida vai sērijveida ražošanas procesa iezīmes.

413. Tehniskie dienesti savā rīcībā turklāt ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds ir vajadzīgs, lai transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilstu šīs regulas noteikumiem.

414. Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nepilda šajā regulā noteiktās prasības, tas izgatavotājam var pieprasīt veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus un var tipa apstiprinātājiestādei pieprasīt neizsniegt tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr nav veikti tehniskā dienesta noteiktie pienācīgie koriģējošie pasākumi.

415. Ja pēc tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, uzraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība vairs neatbilst šīs regulas prasībām, tas pieprasa izgatavotājam veikt pienācīgus koriģējošus pasākumus un vajadzības gadījumā pieprasa tipa apstiprinātājiestādei apturēt vai atsaukt tipa apstiprinājuma sertifikātu.

416. Ja nav veikti koriģējoši pasākumi vai tiem nav vajadzīgā rezultāta, tehniskais dienests tipa apstiprinātājiestādei pieprasa attiecīgi noteikt ierobežojumus tipa apstiprinājuma sertifikātā, to apturēt vai atsaukt.

72. pants Tehnisko dienestu informēšanas pienākumi

417. Tehniskie dienesti tipa apstiprinātājiestādi informē par šādiem jautājumiem:

a) konstatētu neatbilstību, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukumam;

b) apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c) visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām novērtēšanas darbībām;

418. Pēc apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti veic atbilstības novērtēšanas darbības sava pilnvarojuma jomā un citas, arī pārrobežu, darbības un slēdz apakšlīgumus.

419. Tehniskie dienesti sniedz citiem tehniskajiem dienestiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo regulu un veic līdzīgas novērtēšanas darbības, kas attiecas uz to pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar nelabvēlīgiem un pēc pieprasījuma arī labvēlīgiem novērtēšanas rezultātiem.

XVIII NODAĻA ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN DELEĢĒŠANA

73. pants Īstenošanas pasākumi

Lai paredzētu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija saskaņā ar 74. pantā noteikto procedūru pieņem īstenošanas aktus, tajos reglamentējot šādus jautājumus:

a) noteikumus saistībā ar tipa apstiprinājuma procedūru pasākumiem saskaņā ar 23. panta 6. punktu;

b) informācijas mapes un informācijas dokumenta paraugus saskaņā ar 25. panta 2. punktu;

c) ES tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēmu saskaņā ar 27.panta 4. punktu;

d) ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu saskaņā ar 28.panta 2. punktu;

e) noteikumus saistībā ar ražošanas atbilstības pasākumiem saskaņā ar 31. pantu;

f) ražošanas atbilstības sertifikāta paraugu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktu;

g) ES tipa apstiprinājuma marķējuma paraugu saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu;

74. pants Komiteja

420. Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. pantu.

421. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

75. pants Pielikumu grozījumi

422. Komisija var grozīt šīs regulas pielikumus, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu.

423. Ja saskaņā ar Lēmumu 97/836/EK pieņem jaunus ANO EEK noteikumus vai grozījumus spēkā esošos ANO EEK noteikumos, kam Savienība ir pievienojusies, Komisija ar deleģēto aktu, kas ir saskaņā ar 76., 77. un 78. pantu, attiecīgi groza šīs regulas II pielikumu.

76. pants Deleģēšanas gaita

424. Komisiju uz nenoteiktu laiku pilnvaro pieņemt 16., 18., 19., 20., 21., 22., 30., 52., 56., 57., 60., 66. un 75. pantā minētos deleģētos aktus.

425. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

426. Uz Komisijai piešķirtajām deleģēto aktu pieņemšanas pilnvarām attiecas 77. un 78. pantā noteiktie nosacījumi.

77. pants Deleģēšanas atcelšana

427. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atcelt 16., 18., 19., 20., 21., 22., 30., 52., 56., 57., 60., 66. un 75. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

428. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atcelt deleģētās pilnvaras, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atceltas, kā arī atcelšanas iespējamos iemeslus.

429. Ar atcelšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

78. pants Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

430. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par vienu mēnesi.

431. Ja minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šīs dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir pieņēmuši lēmumu neizteikt iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā dienā.

432. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura iebilst, pamato savus iebildumus pret deleģēto tiesību aktu.

XIX NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

79. pants Pārejas noteikumi

433. Šī regula neanulē tāda ES tipa apstiprinājuma derīgumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts pirms 82. panta 2. punktā minētā datuma.

434. Apstiprinātājiestādes saskaņā ar Direktīvu 2002/24/EK un visām 81. panta 1. punktā minētajām direktīvām turpina piešķirt paplašinājumus 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumiem.

80. pants Ziņojums

435. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī informē Komisiju šajā regulā izklāstīto par tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

436. Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko dara zināmu saskaņā ar 1. punktu, vēlākais 2019. gada 1. janvārī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

81. pants Atcelšana

437. No 82. panta 2. punktā minētā datuma atceļ Direktīvu 93/14/EEK, 93/30/EEK, 93/33/EEK, 93/93/EEK, 95/1/EK, 97/24/EK, 2000/7/EK, 2002/24/EK, 2002/51/EK, 2009/62/EK, 2009/67/EK, 2009/78/EK, 2009/79/EK, 2009/80/EK un 2009/139/EK.

438. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un attiecībā uz Direktīvu 2002/24/EK tās lasa saskaņā ar IX pielikumā noteikto atbilstības tabulu.

82. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

439. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

440. To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[…], […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […]

SATURS

I PIELIKUMS. Transportlīdzekļu kategorijas un apakškategorijas II PIELIKUMS. Transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma prasību saraksts III PIELIKUMS. Ierobežojumi mazām sērijām IV PIELIKUMS. Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz tipa apstiprinājumu V PIELIKUMS. Ekoloģisko testu un prasību pārskats VI PIELIKUMS. Emisijas robežvērtības tipa apstiprinājumam un ražošanas atbilstībai A) Piesārņotāju emisijas robežvērtības; B) Iebūvētās diagnostikas emisijas robežvērtības; C) Iztvaikošanas emisijas robežvērtības; D) Trokšņu līmeņa robežvērtības VII PIELIKUMS. Piesārņojuma kontroles ierīču noturība VIII PIELIKUMS. Uzlabotas funkcionālās drošības prasības IX PIELIKUMS. Atbilstības tabula |

I PIELIKUMS

Transportlīdzekļu kategorijas un transportlīdzekļu tipi

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L1e | Vieglais divu riteņu transportlīdzeklis | 1) divi riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, 2) motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors |

Apakš-kategorijas | Apakškategorijas nosaukums | Apakškategorijas papildu kritēriji |

L1Ae | Pašgājējs divritenis | 3) primārais mērķis ir palīdzēt mīt pedāļus un transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildus spēkiekārtu 4) maksimālais projektētais ātrums ir ≤ 25 km/h 5) papildu spēkiekārtas jauda progresīvi samazinās un visbeidzot atslēdzas, transportlīdzeklim sasniedzot 25 km/h 6) papildu spēkiekārtas nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda nepārsniedz(1) ≤ 1 kW 7) pašgājējus trīsriteņus, kas atbilst īpašiem papildu kritērijiem 3., 4., 5. un 6., klasificē kā tehniski līdzvērtīgus pašgājējiem divriteņiem |

L1Be | Divu riteņu mopēds | 3) maksimālais projektētais ātrums ≤ 25 km/h 4) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 4 kW |

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L2e | Trīs riteņu mopēds | 1) trīs riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, 2) motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors 3) maksimālais projektētais ātrums ≤ 45 km/h 4) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 4 kW |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L3e(2) | Divu riteņu motocikls | 1) divi riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, 2) motora darba tilpums > 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors 3) maksimālais projektētais ātrums > 45 km/h 4) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) > 4 kW |

Apakš-kategorijas | Apakškategorijas nosaukums | Apakškategorijas papildu kritēriji |

L3e - A1 | Mazjaudas motocikls | 5) motora darba tilpums ≤ 125 cm3 6) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 11 kW 7) jaudas(1) attiecība pret svaru ≤ 0,1 kW/kg |

L3e - A2 | Vidējas jaudas motocikls | 5) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 35 kW 6) jaudas(1) attiecība pret svaru ≤ 0,2 kW/kg 7) nav atvasināts no transportlīdzekļa, kas aprīkots ar motoru, kura jauda(1) ir vairāk nekā divas reizes lielāka |

L3e - A3 | Lieljaudas motocikls | 5) visi citi L3e kategorijas transportlīdzekļi, kas nav klasificējami saskaņā ar A1 vai A2 apakškategorijas veiktspējas rādītājiem |

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L4e | Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi | 1) bāzes pašgājējs transportlīdzeklis, kas atbilst L3e transportlīdzekļu kategorijai un apakškategorijai 2) bāzes pašgājējs transportlīdzeklis ar blakusvāģi |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L5e | Tricikls | 1) trīs riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, 2) ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors, motora darba tilpums > 50 cm3, 3) maksimālais projektētais ātrums > 45 km/h 4) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) > 4 kW |

Apakš-kategorijas | Apakškategorijas nosaukums | Apakškategorijas papildu kritēriji |

L5Ae | Tricikls | 5) tricikls, kas neatbilst komercijas triciklu īpašajiem klasifikācijas kritērijiem |

L5Be | Komercijas tricikls | 5) projektē un izmanto kā komercijas transportlīdzekli, tam raksturīgs slēgts šofera nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams caur divām vai vairāk durvīm |

L5Be - U | Tricikls kravas pārvadāšanai | 6) paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, teorētiski horizontālu kravas kasti, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 1) garumskravas kaste x platumskravas kaste > 0,3 x garumstransportlīdzeklis x platumstransportlīdzeklis vai 2) kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un ko izmanto mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai |

L5Be - P | Tricikls pasažieru pārvadāšanai | 6) aprīkots ar divām, trīs vai četrām pasažieru sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu, un visas sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām |

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L6e | Vieglais kvadricikls | 1) četri riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā 2) maksimālais projektētais ātrums ≤ 45 km/h 3) darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa ≤ 350 kg, neskaitot a) akumulatoru masu, ja tas ir hibrīda transportlīdzeklis vai to virza vienīgi elektroenerģija, vai b) gāzveida degvielas sistēmas svaru, tostarp tvertnes gāzveida degvielas glabāšanai, ja transportlīdzeklis paredzēts paredzēta vienai, divām vai vairākām dažādām degvielām c) tvertnes vai tvertņu saspiestā gaisa glabāšanai svaru, ja transportlīdzeklis darbojas ar saspiestu gaisu |

Apakš-kategorijas | Apakškategorijas nosaukums | Apakškategorijas papildu kritēriji |

L6Ae | Vieglais ceļu kvadricikls | 4) L6e kategorijas transportlīdzeklis, kas neatbilst L6Be apakškategorijas transportlīdzekļu īpašajiem kritērijiem 5) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 4 kW 6) motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors |

L6Be | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls | 4) slēgts šofera nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams caur divām vai vairāk durvīm 5) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 6 kW 6) motora darba tilpums ≤ 50 cm3, ja transportlīdzekļa spēkiekārtas konfigurācijā ietilpst PI motors 7) garumstransportlīdzeklis x patumstransportlīdzeklis ≤ 4,4 m2 ar maksimālo platumutransportlīdzeklis ≤ 1,5 m |

L6Be - U | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls kravas pārvadāšanai | 8) paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, teorētiski horizontālu kravas kasti, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: a) garumskravas kaste x platumskravas kaste > 0,3 x garumstransportlīdzeklis x platumstransportlīdzeklis vai b) kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un ko izmanto mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai |

L6Be - P | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls pasažieru pārvadāšanai | 8) projektē un lieto galvenokārt pasažieru pārvadāšanai, transportlīdzeklim raksturīgs, ka tas ir aprīkots ar divām pasažieru sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu, un abas sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostu |

Kategorija | Kategorijas nosaukums | Kopējie klasifikācijas kritēriji |

L7e | Smagais kvadricikls | 1) četri riteņi un spēkiekārta, kas uzskaitīta 4. panta 3. punktā, 2) maksimālais projektētais ātrums > 45 km/h 3) masa braukšanas kārtībā: a) ≤ 400 kg pasažieru pārvadāšanai; b) ≤ 550 kg kravas pārvadāšanai. Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa neietver 1) akumulatoru masu, ja tas ir hibrīda transportlīdzeklis vai to virza vienīgi elektroenerģija, vai 2) gāzveida degvielas sistēmas svaru, tostarp tvertnes gāzveida degvielas glabāšanai, ja transportlīdzeklis paredzēts paredzēta vienai, divām vai vairākām dažādām degvielām vai 3) tvertnes vai tvertņu saspiestā gaisa glabāšanai svaru, ja transportlīdzeklis darbojas ar saspiestu gaisu 4) nominālā maksimālā nepārtrauktā jauda(1) ≤ 15 kW |

Apakš-kategorijas | Apakškategorijas nosaukums | Apakškategorijas papildu kritēriji |

L7Ae | Smagais ceļu kvadricikls | 5) L7e kategorijas transportlīdzeklis, kas neatbilst L7Be apakškategorijas transportlīdzekļu īpašajiem kritērijiem un 6) aprīkots ar vienu vai vairākām pasažieru sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu |

L7Be | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls | 5) slēgts šofera nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams caur divām vai vairāk durvīm 6) aprīkots ar divām, trīs vai četrām pasažieru sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu |

L7Be - U | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls kravas pārvadāšanai | 7) paredzēts vienīgi preču pārvadāšanai ar atvērtu vai slēgtu, teorētiski horizontālu kravas kasti, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: a) garumskravas kaste x platumskravas kaste > 0,3 x garumstransportlīdzeklis x platumstransportlīdzeklis vai b) kravas kastes laukums, kas līdzvērtīgs iepriekš definētajam un ko izmanto mašīnu un/vai iekārtu uzstādīšanai |

L7Be - P | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls pasažieru pārvadāšanai | 7) transportlīdzeklis, ko projektē un lieto galvenokārt pasažieru pārvadāšanai un ko raksturo tas, ka tas ir aprīkots ar lielākais četrām pasažieru sēdvietām, ieskaitot vadītāja sēdvietu, un visas sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostu |

II PIELIKUMS

Transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājuma prasību saraksts

Nr. | Pants | Temats | Atsauces dokuments | Transportlīdzekļu kategorijas |

L1Ae | Pašgājējs divritenis | 20 |

L1Be | Divu riteņu mopēds |

L2e | Trīs riteņu mopēds |

L3e | Divu riteņu motocikls | 50 |

L4e | Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi | 100 |

L5Ae | Tricikls | 50 |

L5Be | Komercijas tricikls | 100 |

L6Ae | Vieglais ceļu kvadricikls | 20 |

L6Be | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls | 100 |

L7Ae | Smagais ceļu kvadricikls | 20 |

L7Be | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls | 100 |

IV PIELIKUMS

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz tipa apstiprinājumu

Transportlīdzekļa kategorija | Euro posms | Īstenošanas datumi |

Jauniem transportlīdzekļu tipiem Fakultatīvi | Jauniem transportlīdzekļu tipiem Obligāti | Esošajiem transportlīdzekļu tipiem Obligāti |

L1e — L7e | Euro 3(4) | 2013. gada 1. jūlijs | 2014. gada 1. janvāris | 2015. gada 1. janvāris |

Euro 4(5) | 2015. gada 1. janvāris | 2017. gada 1. janvāris | 2018. gada 1. janvāris |

Euro 5(6) | 2018. gada 1. janvāris(7) | 2020. gada 1. janvāris(7) | 2021. gada 1. janvāris(7) |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

V PIELIKUMS

Ekoloģiskie testi un prasības

L kategorijas transportlīdzekļiem tipa apstiprinājumu var piešķirt vienīgi tad, ja tie atbilst šādām ekoloģiskām prasībām:

Testa veids | Apraksts | Prasības: robežvērtības | Prasības: testa procedūra |

I | Izpūtēja emisija pēc aukstās iedarbināšanas | VI pielikuma A daļa | . |

II | - PI vai hibrīds(8) aprīkots ar PI: CO emisija tukšgaitā un pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem CI vai hibrīds ar CI motoru: brīva paātrinājuma tests | Direktīva 96/96/EK(9), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/40/EK(10) | Direktīva 96/96/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/40/EK |

III | Kartera gāzes emisija | Nulles emisija, karteris slēgts. Jebkura transportlīdzekļa darbmūža laikā kartera emisija nevar izplūst tieši apkārtējā vidē. |

IV | Iztvaikošanas emisija | VI pielikuma C daļa |

V | Piesārņojuma kontroles ierīču noturība | VI un VII pielikums |

VI | Tests zemā temperatūrā | Nepiemēro | Nepiemēro |

VII | CO2 emisija/degvielas patēriņš | Mērījums un ziņošana, robežvērtības tipa apstiprinājumam nav noteiktas |

VIII | Iebūvēta diagnostika (OBD) | VI pielikuma B daļa |

IX | Trokšņu līmenis | VI pielikuma D daļa |

X | Elektromagnētiskā savietojamība | ANO EEK Noteikumi Nr. 10(11) | ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

VI PIELIKUMS

Piesārņotāju emisijas robežvērtības, OBD robežvērtības un trokšņu līmeņa robežvērtības tipa apstiprinājumam un ražošanas atbilstībai

A) Izpūtēja emisija pēc aukstās iedarbināšanas

A1) Euro 3 (4)

OT1 (mg / km) | OT2 (mg / km) | OT3 (mg / km) |

L1Be L2e L6Ae | - Divu riteņu mopēds - Trīs riteņu mopēds - Vieglais ceļu kvadricikls | PI, CI vai hibrīda | Euro 4 | 3610 | 2690 | 850 | ANO EEK Noteikumi Nr. 47 |

L3e(5) L4e(14) L5Ae L7Ae | - Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā - Tricikls - Smagais ceļu kvadricikls | PI vmaks. < 130 km/h | Euro 4 | 2170 | 1400 | 350 | WMTC, 2. posms |

PI vmaks. ≥ 130 km/h | 2170 | 630 | 450 | WMTC, 2. posms |

CI vai hibrīda | 2170 | 630 | 900 | WMTC, 2. posms |

B2) Euro 5 (6) , OBD I posms, un( 7) OBD II posms

L3e(5) L4e(14) | Divu riteņu motocikls(20) ar blakusvāģi vai bez tā | PI(18) | Euro 5 | 2000 | SHED |

L5Ae | Tricikls | PI(18) | Euro 4 |

L6Ae | Vieglais ceļu kvadricikls | PI(18) | Euro 4 |

L7Ae | Smagais ceļu kvadricikls | PI(18) | Euro 4 |

C2) Euro 5 (6)

Transportlīdzekļa klase(19) | Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums | Spēkiekārtas klase | Euro posms | Caurlaidības tests (mg / m2 / dienā) | Kopējā Ogļūdeņražu (THC) masa SHED testā (mg / testā) |

Degvielas tvertne | Degvielas cauruļvadi | Transportlīdzeklis |

L1Ae | Pašgājējs divritenis | PI(18) | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

L1Be | Divu riteņu mopēds | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

L2e | Trīs riteņu mopēds | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

L3e(6) L4e(14) | Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā | Euro 6 | 1500 |

L5Ae | Tricikls | Euro 5 | 1500 |

L5Be | Komercijas tricikls | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

L6Ae | Vieglais ceļu kvadricikls | Euro 5 | 1500 |

L6Be | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

L7Ae | Smagais ceļu kvadricikls | Euro 5 | 1500 |

L7Be | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls | Euro 5 | 1500 | 15000 | 1500 |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

D) Trokšņu līmeņa robežvērtības — Euro 3 (4) , Euro 4 (5) , Euro 5 (6)

Transportlīdzekļa kategorija | Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums | Euro 3(4) trokšņu līmenis(21) (dB(A)) | Euro 3(4) testa procedūra(23) | Euro 4(5) trokšņu līmenis(21) (dB(A)) | Euro 4(5) testa procedūra(23) | Euro 5(6) trokšņu līmenis(22) (dB(A)) | Euro 5(6) testa procedūra |

L1Ae | Pašgājējs divritenis | 63 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 63 | 63(21) | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 63 | ANO EEK Noteikumi Nr. 63 |

L1Be | Divu riteņu mopēds vmaks. ≤ 25 km/h | 66 | 66 |

Divu riteņu mopēds vmaks ≤ 45 km/h | 71 | 71 |

L2e | Trīs riteņu mopēds | 76 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | 76 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | ANO EEK Noteikumi Nr. 9 |

L3e | Divu riteņu motocikls Motora darba tilpums ≤ 80 cm3 | 75 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 41 | 75 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 41 | ANO EEK Noteikumi Nr. 41 |

Divu riteņu motocikls 80 cm3 < Motora darba tilpums ≤ 175 cm3 | 77 | 77 |

Divu riteņu motocikls Motora darba tilpums > 175 cm3 | 80 | 80 |

L4e | Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi | 80 | 80 |

L5Ae | Tricikls | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | ANO EEK Noteikumi Nr. 9 |

L5Be | Komercijas tricikls | 80 | 80 |

L6Ae | Vieglais kvadricikls | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 63 | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 63 | ANO EEK Noteikumi Nr. 63 |

L6Be | Vieglais slēgtas virsbūves kvadricikls | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | 80 | Deleģētais akts/ ANO EEK Noteikumi Nr. 9 | ANO EEK Noteikumi Nr. 9 |

L7Ae | Vieglais ceļu kvadricikls | 80 | 80 |

L7Be | Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls | 80 | 80 |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

VII PIELIKUMS

Piesārņojuma kontroles ierīču noturība

A) L kategorijas transportlīdzekļu noturības nobraukums

Transportlīdzekļa kategorija | Transportlīdzekļa Kategorijas nosaukums | Euro 3(4) noturības nobraukums (km) | Euro 4(5) noturības nobraukums (km) | Euro 5(6) noturības nobraukums (km) |

L1Ae | Pašgājējs divritenis | 5000 | 5500 | 6000 |

L1Be L2e L6Ae | - Divu riteņu mopēds - Trīs riteņu mopēds - Vieglais ceļu kvadricikls | 10 000 | 11 000 | 12 000 |

L3e L4e(14) L5e L6Be L7Be | - Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā (vmaks. < 130 km/h) - Tricikls - Vieglais slēgtas virsbūvas kvadricikls - Smagais slēgtas virsbūves kvadricikls | 18 000 | 20 000 | 30 000 |

L3e L4e(14) L7Ae | Divu riteņu motocikls ar blakusvāģi vai bez tā (vmaks. ≥ 130 km/h) Smagais ceļu kvadricikls | 30 000 | 35 000 | 50 000 |

B) Nolietošanās koeficients (NK)

Transportlīdzekļa kategorija | Transportlīdzekļa kategorijas nosaukums | Euro 3(4) NK (-) | Euro 4(5) NK (-) | Euro 5(6) NK+(7) (- ) |

Uzlaboto bremžu sistēmu obligāta uzstādīšana(26) | Četri gadi pēc 82. panta otrajā daļā minētā datuma. | a) L3e–A1 apakškategorijas jaunus motociklus(27), kurus pārdod, reģistrē un nodod ekspluatācijā, pēc transportlīdzekļa izgatavotāja izvēles aprīko ar bremžu pretbloķēšanas(28) vai kombinēto bremžu sistēmu(29), vai abiem uzlaboto bremžu sistēmu tipiem; b) L3e–A2 un L3e–A3 apakškategorijas jaunus motociklus, kurus pārdod, reģistrē un nodod ekspluatācijā, aprīko ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu. |

Droša līkumu izbraukšana uz cieta seguma ceļiem | 82. panta otrajā daļā minētais datums. | L kategorijas transportlīdzekļus konstruē tādējādi, ka katrs ritenis vienmēr var rotēt ar atšķirīgu ātrumu, lai varētu droši izbraukt līkumus uz cieta seguma ceļiem. Ja trīs vai četru riteņu transportlīdzeklis ir aprīkots ar bloķējamu diferenciāli, transportlīdzekli projektē, lai diferenciālis parasti ir atbloķēts. |

Transportlīdzekļa un braucēja redzamības uzlabošana, automātiski ieslēdzot gaismas(30) | 82. panta otrajā daļā minētais datums. | Lai uzlabotu L kategorijas transportlīdzekļu redzamību, tie ir jāaprīko ar a) L1e transportlīdzekļiem: apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 74 (Rev. 2), kuros noteikts, ka apgaismes sistēmai jāieslēdzas automātiski; b) L3e transportlīdzekļiem: pēc transportlīdzekļa izgatavotāja izvēles vai nu apgaismes ierīces un gaismas signālierīces, kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 53 (Rev. 2) un to 1. un 2. grozījumam, vai īpašas dienas gaitas gaismas (DRL), kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 87 (Rev. 2) un to 1. un 2. grozījumam; c) visām pārējām L kategorijas transportlīdzekļu apakškategorijām: apgaismes sistēma, kas ieslēdzas automātiski, vai pēc izgatavotāja izvēles īpašas dienas gaitas gaismas, kas ieslēdzas automātiski(31). |

NB! Pielikuma zemsvītras piezīmju pārskats sniegts VIII pielikuma pēdējā lappusē.

I līdz VIII pielikuma paskaidrojumi

(1) Jaudas ierobežojumu robežvērtības I pielikumā balstās uz nominālo maksimālo nepārtraukto jaudu, neatkarīgi no transportlīdzekļa spēkierīces konfigurācijas.

(2) L3e transportlīdzekļu iedalījums apakškategorijās atkarībā no tā, vai projektētais transportlīdzekļa ātrums ir 130 km/h vai mazāks vai arī lielāks nekā 130 km/h, šis iedalījums nav atkarīgs no iedalījuma apakškategorijās pēc spēkiekārtas veiktspējas klasēm A1 (kas gan nevarētu sasniegt 130 km/h), A2 vai A3.

(3) Uzlabotās bremžu sistēmas ir obligātas vienīgi L3e transportlīdzekļiem, kā noteikts VIII pielikumā.

(4) L3e kategorija – Euro 4.

(5) L3e kategorija – Euro 5.

(6) L3e kategorija – Euro 6.

(7) Sk. 21. panta 4. un 5. punktu.

(8) Ja (hibrīda) motors(-i) ir aprīkots(-i) ar aptures vai palaides funkciju, izgatavotājam jānodrošina, ka iekšdedzes motors darbojas tukšgaitā un pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem. Transportlīdzeklim jāiztur spēkierīču, tostarp CI motora, brīva paātrinājuma tests.

(9) OV L 282, 1.11.1996., 64. lpp.

(10) OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

(11) OV L 116/1, 8.5.2010., 1. lpp.

(12) OV C [...], [...], [...]. lpp., auksto svēršanu.

(13) OV C […], […], […] lpp.

(14) Vienīgi bāzes divu riteņu motociklam ar uzstādītu blakusvāģi jāatbilst attiecīgajām emisijas robežvērtībām.

(15) Vienīgi CI, arī gadījumā, ja, piemēram, hibrīda veids ietver CI motoru.

(16) Piemērojams vienīgi benzīna tiešās iesmidzināšanas (DI) motoriem.

(17) 21. panta 4. punktā minētajā ietekmes uz vidi pētījumā izvērtēs arī iespēju emisijas testu ar pārskatīto WMTC veikt arī citu (ne tikai L3e, L5Ae un L7Ae) L kategoriju transportlīdzekļiem.

(18) PI motori, kas darbojas ar benzīnu, benzīna maisījumiem vai metanolu.

(19) Iztvaikošanas emisijas kontroles rentabilitāti izvērtēs ietekmes uz vidi pētījumā, ko veiks Komisijai, kā minēts 21. panta 5. punktā. Šajā pētījumā izvērtēs iespējami rentablo degvielas tvertnes iztvaikošanas un degvielas piegādes caurlaidības testēšanu, kā alternatīvu SHED testam tām transportlīdzekļu kategorijām, kurām vēl neveic iztvaikošanas emisijas testēšanu, sk. 21. panta 4. un 5. pantu.

(20) vmaks. ≥ 130 km/h.

(21) Līdz brīdim, kad ES pievienojas ANO EEK Noteikumiem Nr. 9, 41 un 63 un šos noteikumus pieņem UNECE WP29 un ES, tostarp arī saistītās līdzvērtīgās trokšņu robežvērtības Euro3 un Euro4 posmam, transportlīdzekļi atbilst robežvērtībām, kas uzskaitītas VI pielikuma D daļā. Kad pieņem ANO EEK Noteikumus Nr. 9, 41 un 63, tie kļūst obligāti, tostarp trokšņu robežvērtības, kas līdzvērtīgas VI pielikuma D daļā uzskaitītajām robežvērtībām, un aizstāj testēšanas procedūras deleģētajā aktā.

(22) TBD Euro 5 robežvērtību izmaiņas nosaka atsevišķā koplēmuma aktā.

(23) Šīs regulas deleģētajā aktā ietvertas trokšņu testa procedūras, un to aizstās ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 9, 41 un 63.

(24) Vienīgi PI, DI un CI motori.

(25) Arī piemērojams hibrīda transportlīdzekļiem.

(26) “Uzlabota bremžu sistēmu” ir bremžu pretbloķēšanas sistēma, kombinētā bremžu sistēma vai abas. Uzlabotās bremžu sistēmas veiktspēju testē atbilstoši prasībām, kas noteiktas deleģētajā aktā.

(27) Uzlaboto bremžu sistēmu obligātās uzstādīšanas prasības neattiecas uz L4e kategorijas transportlīdzekļiem (motocikli ar blakusvāģi).

(28) “Bremžu pretbloķēšanas sistēma” ir sistēma, kas sajūt riteņa slīdi un automātiski modulē spiedienu, kas rada riteņa(-u) bremzētājspēku, lai samazinātu riteņa slīdes pakāpi.

(29) “Kombinētā bremžu sistēma” ir

a) L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļiem: bremžu sistēma, kur, iedarbinot vienu vadības ierīci, uz dažādiem riteņiem darbojas vismaz divas bremzes;

b) L4e kategorijas transportlīdzekļiem: bremžu sistēma, kurā bremzes vismaz un priekšējiem un pakaļējiem riteņiem darbina ar vienu vadības ierīci (ja pakaļējo riteni un blakusvāģi bremzē ar vienu bremžu sistēmu, to uzskata par pakaļējo bremzi);

c) L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem: bremžu sistēma, kur ar vienu vadības ierīci darbina bremzes uz visiem riteņiem.

(30) “Automātiska ieslēgšana” ir apgaismes sistēmas ieslēgšana, kad aizdedzes slēdzis vai motora ieslēgšanas un izslēgšanas slēdzis ir ieslēgtā pozīcijā.

(31) Lai iekšdedzes motors varētu uzsākt darboties, apgaismes sistēmu var izslēgt motora palaides periodā secīgi uz 10 vai mazāk sekundēm.

IX pielikums

Atbilstības tabula ( 32)

Direktīva 2002/24/EK | Šī regula |

1. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts | 2. panta 1. punkts |

1. panta 1. punkta otrais apakšpunkts | 2. panta 2. punkts |

1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa | 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta B daļa |

1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa | 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts |

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 4. panta 2. punkta d) |

1. panta 2. punkta 2. daļas c) apakšpunkts | 4. panta e) apakšpunkts |

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 4. panta f) apakšpunkts |

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts | 4. panta g) apakšpunkts |

2. pants | 3. pants |

3. pants | 23. pants |

4. panta 1. punkts | 27. panta 2. punkts |

4. panta 2. punkts | 27. panta 1. punkts |

4. panta 3. punkts | 5. panta 4. punkts |

4. panta 4. punkts | - |

4. panta 5. punkts | 31. panta 1. punkts |

4. panta 6. punkts | 27. panta 3. punkts |

5. panta 1. punkts | 27. panta 10. punkts |

5. panta 2. punkts | 28. panta 2. punkts |

5. panta 3. punkts | 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

6. panta 1. punkts | 27. panta 5. punkts |

6. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts | 27. panta 7. punkts |

6. panta 2. punkta otrais apakšpunkts | 27. panta 8. punkts |

7. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts | 36. panta 1. punkts |

7. panta 1. punkta otrais apakšpunkts | 36. panta 4. punkts |

7. panta 2. punkts | 36. panta 2. punkts |

7. panta 3. punkts | 36. panta 5. punkts |

7. panta 4. punkts | 37. panta 2. punkts |

7. panta 5. punkts | 59. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts |

7. panta 6. punkts | 59. panta 2. punkta otrais apakšpunkts |

8. panta 1. punkts | 37. panta 1. punkts |

8. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts | 37. panta 2. punkts |

8. panta 2. punkta otrais apakšpunkts | 37. panta 3. punkts |

Piezīme (32): Sk. 81. pantu.

Direktīva 2002/24/EK | Šī regula |

9. panta 1. punkts | 46. pants |

9. panta 2. punkts | 32. panta 1. punkts |

9. panta 3. punkts | 32. panta 2. punkts |

9. panta 4. punkts | 33. pants |

9. panta 5. punkts | 34. panta 3. punkts |

10. panta 1. punkts | 31. panta 4. punkts |

10. panta 2. punkts | 51. panta 3. punkts |

10. panta 3. punkts | 35. panta 4. punkts |

10. panta 4. punkts | 51. panta 7. punkts |

11. pants | - |

12. pants | 50. panta 1. punkts |

13. pants | - |

14. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 5. panta 1. punkts |

14. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļa | 66. panta 9. punkts |

14. panta 1. punkta b)apakšpunkta ii) daļa | 64. panta 8. punkts |

14. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts | - |

14. panta 2. punkta otrais apakšpunkts | 66. panta 10. punkts |

15. panta 1. punkts | 45. pants |

15. panta 2. punkts | 47. pants |

15. panta 3. punkta pirmā apakšpunkta a) punkta i) daļa | 40. pants |

15. panta 3. punkta pirmā apakšpunkta a) punkta ii) daļa | 2. panta 2. punkta e) apakšpunkts |

15. panta 3. punkta otrais apakšpunkts | - |

15. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais punkts | - |

15. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais punkts | - |

15. panta 3. punkta b) apakšpunkta trešais punkts | - |

15. panta 3. punkta b) apakšpunkta ceturtais punkts | - |

15. panta 4. punkts | - |

16. panta 1. punkta pirmais apakšpunkts | - |

16. panta 1. punkta otrais apakšpunkts | - |

16. panta 2. punkta pirmais apakšpunkts | - |

16. panta 2. punkta otrais apakšpunkts | - |

16. panta 3. punkts | 38. pants |

17. pants | 39. pants |

18. panta 1. punkts | 74. panta 1. punkts |

18. panta 2. punkts | 74. panta 2. punkts |

18. panta 3. punkts | - |

19. pants | 81. pants |

20. pants | 82. panta 2. punkts |

Direktīva 2002/24/EK | Šī regula |

21. pants | 79. panta 1. punkts |

22. pants | - |

23. pants | 82. punkta 1. punkts |

24. pants | - |

[1] OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[2] OV L 121, 15.5.1993., 1. lpp.

[3] OV L 188, 29.7.1993., 1. lpp.

[4] OV L 188, 29.7.1993., 32. lpp.

[5] OV L 311, 14.12.1993., 76. lpp.

[6] OV L 52, 8.3.1995., 1. lpp.

[7] OV L 226, 18.8.1997., 1. lpp.

[8] OV L 106, 3.5.2000., 1. lpp.

[9] OV L 252, 20.9.2002., 20. lpp.

[10] OV L 198, 30.7.2009., 20. lpp.

[11] OV L 222, 25.8.2009., 1. lpp.

[12] OV L 231, 3.9.2009., 8. lpp.

[13] OV L 201, 1.8.2009., 29. lpp.

[14] OV L 202, 4.8.2009., 16. lpp.

[15] OV L 322, 9.12.2009., 3. lpp.

[16] http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/pagesbackground/competitiveness/cars21.htm.

[17] http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/pagesbackground/competitiveness/cars21finalreport.pdf.

[18] COM(2008) 33 galīgā redakcija, 30.1.2008., priekšlikums Nr. 49, 32. lpp.

[19] http://ec.europa.eu/environment/archives/cafe/general/keydocs.htm.

[20] http://www.erscharter.eu/.

[21] OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[22] http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/consultation/2_3_wheelers/index.htm.

[23] http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/consultation/2_3_wheelers/contributions.htm.

[24] http://circa.europa.eu/Public/irc/enterprise/automotive/library?l=/mcwg_motorcycle&vm=detailed&sb=Title.

[25] http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/consultation/2_3_wheelers/results_report.pdf.

[26] OV L […], […], […]. lpp.

[27] OV L […], […], […]. lpp.

[28] COM(2007) 22 galīgā redakcija.

[29] OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.

[30] http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29pub/wp29pub2002e.pdf.

[31] […pēc publicēšanas pievienot atsauci]

[32] OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[33] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[34] OV L 322, 9.12.2009., 3. lpp.

[35] OV L 202, 4.8.2009., 16. lpp.

[36] OV L 201, 1.8.2009., 29. lpp.

[37] OV L 231, 3.9.2009., 8. lpp.

[38] OV L 222, 25.8.2009., 1. lpp.

[39] OV L 198, 30.7.2009., 20. lpp.

[40] OV L 252, 20.9.2002., 20. lpp.

[41] OV L 124/1, 9.5.2002., 1. lpp.

[42] OV L 106, 3.5.2000., 1. lpp.

[43] OV L 226, 18.8.1997., 1. lpp.

[44] OV L 52, 8.3.1995., 1. lpp.

[45] OV L 311, 14.12.1993., 76. lpp.

[46] OV L 188, 29.7.1993., 32. lpp.

[47] OV L 188, 29.7.1993., 11. lpp.

[48] OV L 121, 15.5.1993., 1. lpp.

[49] OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp.

[50] OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

[51] OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

[52] OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[53] OV L 403, 30.12.2006., pārstrādātā Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām, 21. lpp., A1 un A2 kategorijas jaudas definīcijas.

[54] http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/technical-harmonisation/global-harmonisation/index_en.htm#h2-1

[55] OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.

[56] OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.

Top