15.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 169/23

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 174.–178. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. maija priekšlikumu par Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, pārskatīšanu (COM(2010)0260),

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (1),

—

ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par reģionālās politikas pārredzamību un finansēšanu (3),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 17. un 18. jūnija Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību un konsultāciju ziņojumu,

—

ņemot vērā 2010. gada 16. un 17. marta neformālās ministru sanāksmes Malagā secinājumus,

—

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 6. septembra paziņojumu “Dalībvalstu un Komisijas attiecīgie pienākumi struktūrfondu un Kohēzijas fonda dalītā vadībā — pašreizējā situācija un perspektīvas jaunajā plānošanas periodā pēc 2006. gada” (COM(2004)0580),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu “Pārrunu rezultāti saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam” (COM(2008)0301),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2006. un 2008. finanšu gadā,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. februāra paziņojumu “Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2008)0097),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 3. februāra paziņojumu “Ziņojums, kā tiek īstenots rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2009)0042),

—

ņemot vērā komisāru Samecki un Špidla2009. gada 28. oktobra paziņojumu Komisijai par starpposma ziņojumu, kurā aplūkots, kā tiek īstenots rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (SEC(2009)1463),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 18. februāra paziņojumu “Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2010)0052),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7–0280/2010),

A.

tā kā kohēzijas politikas īstenošana galvenokārt ir decentralizēta un tā ir balstīta uz vietējo un reģionālo iestāžu atbildības uzņemšanos;

B.

tā kā kohēzijas politikai ir priekšgājēja loma daudzlīmeņu pārvaldības ieviešanā kā instrumentam, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti, aktīvi iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, sākot no debatēm pirms likumdošanas posma;

C.

tā kā jēdziens “daudzlīmeņu pārvaldība” nozīmē Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī sociālekonomisko partneru un NVO saskaņotu rīcību, kura balstīta uz partnerības un līdzfinansēšanas principu un kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot Eiropas Savienības politiku, un šāda definīcija ietver atbildības dalīšanu starp dažādiem pārvaldības līmeņiem;

D.

tā kā Eiropas Revīzijas palāta 2006. gada ziņojumā norādīja, ka kohēzijas politikas kontroles sistēmas nav pietiekami efektīvas un to kļūdu līmenis atmaksātajos izdevumos ir 12 %, un 2008. gada ziņojumā šie dati tika apstiprināti, uzrādot 11 % neatbilstoši kompensētu līdzekļu;

E.

tā kā Komisijai ir jānostiprina pārraudzītājas loma, lai samazinātu kļūdu līmeni, jāuzlabo kontroles sistēma un jāpalielina atbalsts reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, kas ilgtermiņā šīs jomas politiku padarīs vairāk orientētu uz rezultātu un lietotāju;

F.

tā kā pārmērīgi sarežģītas finansējuma pieprasīšanas procedūras un pārlieku liels pārbaužu skaits varētu attālināt iespējamos līdzekļu saņēmējus no kohēzijas politikas;

G.

tā kā praktiskus risinājumus, kādus attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedrisko transportu, dzeramo ūdeni, sabiedrības veselību, sociālajiem mājokļiem un valsts izglītību) sagaida mūsu līdzpilsoņi, var panākt tikai ar labu pārvaldību, kas ietver divas papildinošas sistēmas: pirmkārt, iestāžu sistēma, kas paredz kompetenču un budžeta sadali starp valsti un reģionālām un vietējām iestādēm, otrkārt, partnerības sistēma, kas vieno valsts un privātos dalībniekus, kuri nodarbojas ar tiem pašiem jautājumiem noteiktā teritorijā;

H.

tā kā partnerībā būtu jāņem vērā visas attiecīgās kopienas un grupas, tā var sniegt priekšrocības un pievienoto vērtību kohēzijas politikas īstenošanā ar lielāku leģitimitāti, garantētu pārredzamību un līdzekļu labāku apgūšanu un to vajadzētu arī vērtēt pēc tai piemītošās sociālās un pilsoniskās vērtības;

I.

tā kā, īstenojot integrētu pieeju, ir jāpievērš uzmanība reģionu specifikai (nelabvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas apstākļi, iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālākie reģioni u.c.), lai atrisinātu vietējos un reģionālos jautājumus,

1.

atzinīgi vērtē Reģionu komitejas Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību un vietējā līmeņa subsidiaritātes atzīšanu Lisabonas līgumā; uzsver, ka daudzlīmeņu pieeja jāpiemēro ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli starp viena līmeņa dalībniekiem visās Savienības politikās ar dalītu kompetenci, tostarp kohēzijas politikā;

2.

atzinīgi vērtē 2010. gada marta neformālās ministru sanāksmes Malagā secinājumus un uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība ir priekšnoteikums teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai Eiropā; aicina šo principu padarīt obligātu dalībvalstīm tajās politikas jomās, kurām ir ievērojama teritoriālā ietekme, lai nodrošinātu reģionu līdzsvarotu attīstību atbilstoši subsidiaritātes principam; norāda, ka šāds noteikums noteikti nedrīkstētu izraisīt apgrūtinošākas procedūras;

3.

uzskata, ka labai daudzlīmeņu pārvaldībai ir jābūt balstītai uz augšupēju pieeju, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs spēkā esošo administratīvo noteikumu daudzveidību; aicina dalībvalstis noteikt visefektīvākos veidus pārvaldības īstenošanai dažādos līmeņos un uzlabot savu sadarbību ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar Kopienas administrāciju, piemēram, aicinot visu pārvaldības līmeņu oficiālos pārstāvjus piedalīties periodiskās sanāksmēs ar Komisiju vai izveidojot Eiropas teritoriālos paktus, kas pēc brīvprātības principa sasaista attiecīgos pārvaldības līmeņus;

4.

iesaka sistematizēt teritoriālās ietekmes analīzi, iesaistot politisko lēmumu pieņemšanas pirmajos posmos dažādos ieinteresētos dalībniekus, lai izvērtētu Kopienas likumdošanas un neleģislatīvo priekšlikumu ietekmi uz reģionu ekonomiku, sociālo jomu un vidi;

5.

uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldība ļauj labāk izmantot teritoriālās sadarbības potenciālu, pateicoties izveidotajām pārrobežu attiecībām starp privāto un publisko sektoru; mudina tās dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas nepieciešamos noteikumus, kas ļauj izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, izdarīt to pēc iespējas drīz; iesaka Komisijai veicināt informācijas apmaiņu starp jau izveidotajām Eiropas teritoriālās sadarbības grupām un tām, kas saistībā ar esošajām programmām ir tapšanas procesā; atzinīgi vērtē Reģionu komitejas veikumu attiecībā uz Eiropas teritoriālajām sadarbības grupām (ETSG) un aicina izmantot tai pieejamos instrumentus, jo īpaši Lisabonas stratēģijas īstenošanas uzraudzības forumu un subsidiaritātes uzraudzības tīklu, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp reģioniem un dalībvalstīm un tādējādi kopīgi identificētu un noteiktu mērķus un no tiem izrietošās plānošanas darbības, kā arī salīdzinoši novērtētu kohēzijas politikas rezultātus;

6.

aicina valsts, reģionālās un vietējās iestādes pašreizējā plānošanas periodā pastiprināti izmantot integrēto pieeju; kontekstā ar nākotnes kohēzijas politiku iesaka šādu pieeju padarīt par obligātu; uzskata — īstenojot elastīgu un integrētu pieeju, vajadzētu ņemt vērā ne tikai teritoriālās attīstības ekonomikas, sociālos un vides aspektus, bet arī sniegt iespēju dažādo partneru interešu koordinēšanai, ņemot vērā teritoriālās īpatnības, lai risinātu vietēja un reģionāla līmeņa problēmas;

7.

mudina Komisiju publiskā un privātā sektora pārstāvjiem izstrādāt vadlīnijas par to, kā daudzlīmeņu pārvaldības un integrētās pieejas principus ieviest praksē; ierosina darbības, kuru mērķis ir veicināt šīs divas pieejas, finansēt no ERAF tehniskās palīdzības līdzekļiem;

8.

ierosina Reģionu komitejai izmantot 2011. gada atvērto durvju dienas un — ciktāl šajā posmā vēl iespējams — 2010. gada atvērto durvju dienas tam, lai veicinātu un padziļinātu debates par vispiemērotāko daudzlīmeņu pārvaldības veicināšanas līdzekļu noteikšanu; iesaka izstrādāt atzinības zīmi par daudzlīmeņu pārvaldību un no 2011. gada to ieviest visos ES reģionos;

9.

norāda, ka decentralizēti īstenošanas mehānismi ir nozīmīgs daudzlīmeņu pārvaldības faktors; ņemot vērā vienkāršošanas nepieciešamību, mudina dalībvalstis un reģionus attiecīgā gadījumā deleģēt darbības programmu daļēju īstenošanu un jo īpaši efektīvāk izmantot vispārējās dotācijas; aicina tos gan likumdošanas, gan budžeta līmenī veikt nepieciešamos decentralizācijas pasākumus, lai daudzlīmeņu pārvaldības sistēma varētu efektīvi darboties, ievērojot partnerības un subsidiaritātes principu; uzsver, ka būtu jāpalielina reģionālo un vietējo iestāžu, jo īpaši iestāžu ar likumdošanas pilnvarām, līdzdalība, jo tās vislabāk pārzina attiecīgo reģionu iespējas un vajadzības un tādējādi var sekmēt labāku kohēzijas politikas īstenošanu;

10.

mudina dalībvalstis — lai varētu laicīgi sākt dialogu — jau pašā sākumā iesaistīt attiecīgās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus sarunās par Savienības tiesību aktiem un programmām, ko finansē no struktūrfondiem; aicina šīs iestādes piedalīties atbildīgās lēmumu pieņemšanas struktūrās uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar valstu pārstāvjiem;

11.

uzsver — lai nodrošinātu fondu efektīvu apgūšanu un maksimālu ietekmi, ir vajadzīga pietiekama administratīvā veiktspēja gan ES, gan reģionālā un vietējā līmenī; tādēļ aicina Komisiju uzlabot savu administratīvo veiktspēju, lai palielinātu kohēzijas politikas pievienoto vērtību un nodrošinātu pasākumu ilgtspējīgumu, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošas administratīvās struktūras un cilvēkkapitālu, kad ir runa par pieņemšanu darbā, atalgojumu, apmācību, resursiem, procedūrām, pārredzamību un pieejamību;

12.

aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā arī stiprināt reģionālo un vietējo iestāžu lomu programmu sagatavošanā, pārvaldībā un īstenošanā, kā arī palielināt tām pieejamos resursus; iesaka kohēzijas politikā ieviest vietējās attīstības metodoloģiju, kas pamatojas uz vietējo partnerību, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar pilsētu, lauku un pārrobežu jautājumiem; aicina Komisiju veicināt partnerības starp reģioniem, kuriem ir līdzīga attīstības potenciāla specifika, un nodrošināt atbilstīgas ES līmeņa struktūras ieviešanu ar mērķi koordinēt makroreģionālo sadarbību;

13.

uzskata, ka partnerības un līdzfinansējuma principi sekmē vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu atbildības uzņemšanos kohēzijas politikas īstenošanā; atgādina par apņemšanos nodrošināt šos labas pārvaldības principus un prasa to turpmāku piemērošanu, neraugoties uz publisko izdevumu ierobežojumiem ekonomikas krīzes dēļ;

14.

iesaka uzlabot partnerības praksi un mudina Komisiju ierosināt vienotu definīciju partnerības jēdzienam, kas būtu priekšnosacījums reālas partnerības veidošanai ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; prasa Komisijai rūpīgi pārbaudīt šī principa ieviešanu, izstrādājot īpašus novērtēšanas instrumentus, un ar IKT rīku palīdzību izplatīt paraugpraksi šajā jomā; uzsver, ka partnerība var veicināt efektivitāti, lietderību, leģitimitāti un pārredzamību visos struktūrfondu plānošanas un īstenošanas posmos, kā arī sekmēt apņēmību un ieinteresētību attiecībā uz programmas rezultātiem; uzsver brīvprātīgo nozares nozīmīgo lomu partnerības procesā;

15.

atgādina par prasību apspriesties ar plašu sabiedrību, izmantojot organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un NVO, lai ņemtu vērā to ieteikumus, un uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības dalība sekmē lēmumu pieņemšanas leģitimizāciju; norāda, ka centieni iesaistīt sabiedrību darbības programmu sagatavošanā periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts; aicina Komisiju apzināt paraugpraksi un veicināt tās piemērošanu, lai uzlabotu sabiedrības iesaistīšanos pirms nākamā plānošanas perioda;

16.

aicina daudzlīmeņu pārvaldības principu integrēt visos stratēģijas “Eiropa 2020” plānošanas un īstenošanas posmos, lai nodrošinātu reģionālo un vietējo iestāžu, kurām tā jāīsteno, patiesu ieinteresētību par rezultātiem; šajā sakarā atgādina par priekšlikumu Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālajam līgumam par stratēģiju “Eiropa 2020”, lai mudinātu reģionus un pašvaldības iesaistīties stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sekmīgā īstenošanā;

17.

iesaka Komisijai atkārtoti analizēt iespējas īstenot Eiropas Parlamenta ierosināto izmēģinājuma projektu “Erasmus vēlētiem vietējiem un reģionāliem pārstāvjiem” un, lai paaugstinātu ierosināto projektu standartu un sasniegtu efektivitātes mērķi, aicina Komisiju kopā ar partneriem, kas specializējušies integrētas pieejas un daudzlīmeņu pārvaldības koncepciju ieviešanā, izmantojot līdzekļus no budžeta pozīcijas, kas paredzēta ERAF darbības tehniskās palīdzības līdzekļiem, īstenot apmācības un mobilitātes sistēmu vietējā līmeņa un reģionu pārstāvjiem, kuri iesaistīti kohēzijas politikas programmu vadīšanā; tādēļ prasa Komisijai mērķtiecīgi piešķirt finansējumu minētajām iniciatīvām un uzlabot tīklu veidošanu ar reģionālajām un vietējām iestādēm, tostarp ar Reģionu komitejas starpniecību;

18.

uzskata, ka Eiropas reģionu tīkliem vajadzētu izvērst savu darbību pārvaldības un partnerības paraugprakses jomā, likt lielāku uzsvaru uz politisko un stratēģisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos programmu ciklos, kā arī nodrošināt publisku piekļuvi nozīmīgākajai informācijai par pieredzes apmaiņu visās ES valodās un tādējādi veicināt paraugprakses efektīvu īstenošanu;

19.

uzskata, ka reģionālo un vietējo iestāžu lielākai lomai jābūt līdzsvarā ar Komisijas kā uzraudzītājas lomu, kas paredz drīzāk pievērsties revīzijas sistēmām, nevis atsevišķiem projektiem; tādēļ aicina izstrādāt ES sertifikācijas sistēmu valstu revīzijas iestādēm; mudina Komisiju pabeigt atbilstības novērtējuma ziņojumu apstiprināšanu, lai izvairītos no maksājumu kavējumiem un līdzekļu zaudējumiem finanšu saistību atcelšanas dēļ, un līdz 2012. gadam iesniegt priekšlikumu par pieļaujamo kļūdas risku;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas secinājumus ziņojumā par 2010. gada februāra rīcības plānu un līdz šim sāktās korektīvās un preventīvās darbības; aicina Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu turpināt iesākto darbu visu īstenošanas periodu, lai uzturētu pateicoties rīcības plānam sasniegto tempu;

21.

uzsver, ka jāuzlabo Eiropas iniciatīvu koordinēšana kohēzijas politikas un struktūrpolitikas jomā, lai neapdraudētu reģionālās politikas saskaņotību; tādēļ aicina Komisijā uzlabot saskaņošanu starp Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, kas ir atbildīgs par kohēzijas politiku un struktūrpolitiku, un ģenerāldirektorātiem, kuru kompetencē ir attiecīgās nozaru iniciatīvas; attiecībā uz Lisabonas līgumā paredzēto vietējo un reģionālo pašvaldību tiesību nostiprināšanu prasa, lai tās tiktu ciešāk iesaistītas politikas izstrādē Komisijas līmenī nolūkā palielināt par projektiem atbildīgo personu atbildību; turklāt aicina Komisiju tomēr vairāk kontrolēt rezultātus uz vietas, lai labāk novērtētu projektu struktūru un pasākumu efektivitāti attiecībā uz tiem noteiktajiem mērķiem;

22.

aicina Komisiju stiprināt iniciatīvu, kas paredz pārvaldības un sertificēšanas iestāžu to darbinieku apmācīšanu, kas veic apmācību; uzsver, ka šis process ir nepārtraukti jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka apmācību saturs atbilstošā mērā nonāk līdz zemākajam līmenim, sasniedzot vietējā līmeņa dalībniekus;

23.

mudina Komisiju nekavējoties uzsākt jaunā portāla darbību struktūrfondu kopējā datubāzē 2007, dodot iespēju visiem ar struktūrfondiem saistītajiem dalībniekiem tieši piekļūt vajadzīgajai informācijai; iesaka dalībvalstīm popularizēt šo instrumentu un par to informēt reģionālās un vietējās iestādes, kā arī galīgos līdzekļu saņēmējus;

24.

aicina Komisiju īstenot papildu tehniskās palīdzības mehānismus, lai reģionu un vietējā līmenī uzlabotu zināšanas par problēmām saistībā ar īstenošanu, it īpaši dalībvalstīs, kur, kā norādīts Komisijas veiktā 2000.–2006. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanas ex post novērtējumā, tiek novērotas plaši izplatītas problēmas saistībā ar to administratīvo veiktspēju šo programmu īstenošanas jomā;

25.

pieprasa standartizētu vienota informācijas un vienota revīzijas modeļa (SISA) piemērošanu visos revīzijas līmeņos, lai izvairītos no revīziju dublēšanās un pārmērīgas kontroles; mudina Komisiju izdot vienotas revīzijas rokasgrāmatu, iekļaujot visus līdz šim noteiktos norādījumus;

26.

aicina dalībvalstis vairāk izmantot finansēšanas tehnikas instrumentus kā līdzekļus, lai uzlabotu projektu kvalitāti un privāto dalībnieku, it īpaši MVU, dalību Eiropas projektos; aicina Komisiju vienkāršot šo instrumentu darbības noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo izmantošanu;

27.

ir pārliecināts, ka atbilstības procedūrām nodrošināšana nedrīkst kaitēt intervences pasākumu kvalitātei; prasa Komisijai nākotnē izstrādāt vairāk uz rezultātu orientētu politiku, vairāk pievēršoties kvalitātei un stratēģisku projektu izstrādei, nevis kontrolei; tādēļ mudina Komisiju izstrādāt objektīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas ir salīdzināmi visā Savienībā, lai uzlabotu uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, un turpmāk apsvērt elastīgāku noteikumu nepieciešamību ekonomikas krīzes gadījumā;

28.

uzsver, ka pārredzamas un skaidras procedūras ir viens no labas pārvaldības faktoriem; tādēļ atzinīgi vērtē Finanšu regulas un struktūrfondu noteikumu notiekošo vienkāršošanu un aicina dalībvalstis pilnībā ievērot pārskatītās Finanšu regulas prasības un atklāt informāciju par struktūrfondu līdzekļu galīgajiem saņēmējiem; mudina Komisiju ierosināt saprotamus noteikumus, kurus nevajadzēs bieži grozīt; aicina laika posmam pēc 2013. gada vienkāršot fondu struktūru, nevis tādēļ, ka pārdzīvota ekonomikas krīze, bet saskaņā ar turpmākās kohēzijas politikas vispārīgu principu, lai sekmētu līdzekļu apguvi, un iesaka pārredzamāk un elastīgāk izmantot ES fondus, lai novērstu lieku administratīvo slogu, kas iespējamos partnerus var atturēt no dalības projektos;

29.

atzinīgi vērtē 2010. gada Komisijas stratēģisko ziņojumu par kohēzijas politikas programmu īstenošanu, jo, īstenojot atgriezenisko saiti, tas var sniegt nozīmīgu informāciju politikas veidošanas procesā; uzskata, ka minētajā ziņojumā paustie secinājumi ir rūpīgi jāņem vērā, arī izstrādājot priekšlikumus par kohēzijas politikas programmu efektīvāku īstenošanu;

30.

atkārtoti pauž apņemšanos veidot stabilu un pienācīgi finansētu kohēzijas politiku, kas nodrošina visu Eiropas Savienības reģionu harmonisku attīstību; prasa šīs politikas budžetu saglabāt arī pēc 2013. gada un noraidīt visus mēģinājumus to renacionalizēt;

31.

aicina Komisiju turpmākajos regulējumos rīkoties saskaņā ar diferenciācijas un proporcionalitātes principu un prasības pielāgot atbilstoši programmu lielumam un partneriem, it īpaši, ja ir iesaistītas nelielas publiskās iestādes; prasa visiem fondiem plašāk izmantot vienreizējos maksājumus un vienotas likmes, it īpaši, ja līdzekļi paredzēti pieskaitāmo izmaksu segšanai vai tehniskajai palīdzībai; ierosina ieviest noteikumu elastīgākai kritēriju novērtēšanai, lai sekmētu novatoriskus projektus un vienkāršākas kontroles prasības izmēģinājuma projektiem; mudina Komisiju attīstīt “uzticības saišu” principu ar dalībvalstīm, kas apņemas pienācīgi izmantot fondus un nodrošina to;

32.

prasa — lai politiku nākotnē padarītu lietotājam draudzīgāku, labāk jāsaskaņo un jāintegrē struktūrfondu noteikumi, izvairoties no projektu sadalīšanas vairākās daļās, lai tas attiektos uz dažādiem fondiem; iesaka vairāk pievērsties ne tikai izdevumu pareizībai, bet nodrošināmo darbību kvalitātei, un resursus vairāk paredzēt palīdzības nodrošināšanai vadības līmenī;

33.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus nākamā plānošanas perioda noteikumiem, savlaicīgi pieņemt īstenošanas regulu, izstrādāt vajadzīgos norādījumus un nodrošināt ar tiem saistītas mācības, kā arī veicināt sarunu procesu un darbības programmu apstiprināšanu, tādējādi novēršot kavēšanos saistībā ar kohēzijas politikas īstenošanu un fondu apgūšanu pēc 2013. gada;

34.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.