21.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 21/21

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES un ASEAN attiecības”

2011/C 21/04

Ziņotājs: Claudio CAPPELLINI

Saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2009. gada 26. februārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“ES un ASEAN attiecības”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 11. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 463. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 26. un 27. maijā (26. maija sēdē), ar 163 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK uzsver, ka ES iestāžu un ASEAN attiecībām ir ļoti liela nozīme, tāpēc tās ir jāaktualizē un jāaktivizē. Tāpēc izstrādāts šis atzinums, kas ir turpinājums iepriekšējiem EESK atzinumiem par to pašu tematu (1); minētajos atzinumos jau pirms desmit gadiem uzsvērts, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir vairāk pievērsties attiecībām ar Dienvidaustrumāziju. Atzinumos tika arī norādīts, ka ES būtu varējusi dot ļoti svarīgu ieguldījumu Āzijas reģionālajā integrācijā.

1.2.   EESK norāda, ka ES un ASEAN dialogā tomēr joprojām nav gūti cerētie panākumi. Neraugoties uz finansiāliem un citāda veida centieniem veicināt strukturētu ES un ASEAN dialogu un risināt divpusējas sarunas dažādās jomās (politikā, sadarbībā, tirdzniecībā utt.), konkrēti sasniegumi ir pieticīgi un dialogā gan ar pilsonisko sabiedrību, gan tās iekšienē joprojām nav izsmeltas visas iespējas. Šķiet, ka aizritējusī desmitgade drīzāk raksturojama kā neizmantotas iespējas, nevis laiks, kurā aktīvi veidota partnerība ar reģionu, kas ES starptautisko interešu jomā uzskatāms par stratēģiski svarīgu (2). Stāvokli spilgti raksturo situācija tirdzniecības sarunās. ES un ASEAN ir vienojušās sarunas atlikt, taču ASEAN ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar pārējiem svarīgākajiem ģeoekonomiskajiem reģioniem (Ķīnu, Indiju un Austrāliju, turklāt notiek sarunas ar ASV, Dienvidkoreju un Japānu).

1.3.   Tagad, kad starptautiskā aina ir būtiski mainījusies, kad politiskā un ekonomiskā situācija ir sarežģītāka nekā pirms desmit gadiem, toties ir parādījušās jaunas integrācijas un dialoga iespējas, šā REX komisijas atzinuma mērķis ir izvirzīt vairākus praktiskus priekšlikumus ES un ASEAN attiecību atsākšanai.

1.4.   Komiteja atkārtoti norāda, ka obligāts priekšnoteikums reģionālās partnerības turpmākajai attīstīšanai joprojām ir tādu darba apstākļu garantēšana, kuri neaizskar cilvēka cieņu, un atbilstība darba pamatstandartiem, kas noteikti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) astoņās konvencijās. Attiecībā uz sarunu sākšanu ar Birmu/Mjanmu nepārvarams šķērslis ir cilvēktiesību aizsardzības jautājums, kā to jau 2008. gada janvārī skaidri norādījis arī Eiropas Parlaments. Tomēr EESK atzinīgi vērtē to, ka ES un ASEAN tirdzniecības sarunās izvirzīti vērienīgāki mērķi nekā citos ar ASEAN noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos, — it īpaši attiecībā uz darba un vides standartiem, kā arī sociālo dialogu (3). Ņemot vērā iepriekš minēto, divpusēja pieeja (sk. 4.2.2. punktu) būtu uzskatāma par pirmo soli reģionālu vai daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu virzienā, nevis par attālināšanos no tiem. Savā 2008. gada aprīļa atzinumā par tematu “Sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem” (CESE 773/2008) Komiteja uzsvēra, ka gan minētajās, gan arī citās paziņojumā “Globālā Eiropa” paredzētajās sarunās Komisijai jānodrošina, ka 27 “VPS plus” sistēmā ierakstītās konvencijas “jāiekļauj obligāto jautājumu lokā ar Āzijas valstīm uzsāktajās sarunās, apspriežot ilgtspējīgas attīstības sadaļu”. Tas ietver arī sarunas ar ASEAN. Tomēr minētajā atzinumā bija norādīts, ka “minētais aspekts katrā konkrētā gadījumā jāvērtē atsevišķi”. Tajā pašā atzinumā arī uzsvērts, ka divpusējiem nolīgumiem “jābūt atbilstīgiem daudzpusējai pieejai un, vēlams, tā jāstiprina” (sk. 1.2. punktu).

1.5.   Pieredze liecina, ka sadarbība un dialogs ar starptautiskajiem partneriem dažādos pasaules reģionos dod abpusēju labumu. Uzlabojas savstarpējā sapratne un tiek rastas efektīvas metodes uzdevumu un problēmu risināšanai. Tādēļ EESK uzsver, ka, vērtējot brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASEAN valstīm ietekmi uz sociālekonomisko ilgtspējību, aktīvāk jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība (gan ES līmenī, gan trešās valstīs). Viņu līdzdalība vajadzīga arī, lai novērtētu to sociālo grupu neaizsargātības pakāpi, kuras visvairāk pakļautas konkurencei, kā arī, lai veidotu stiprāku pilsonisko sabiedrību un strukturēta ES un ASEAN dialoga ietvaros veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Jāuzsver, ka veiksmīgākas attiecības ar ES ir veidojušās tajās ASEAN valstīs (piemēram, Indonēzijā, Taizemē un Filipīnās), kurās ir dziļāk iesakņojušās pilsoniskās sabiedrības organizāciju tradīcijas. Tagad jārod efektīvs veids, kā sadarboties ar vājākām pilsoniskās sabiedrības organizācijām citās reģiona valstīs.

1.6.   Minētajā jomā EESK cer — un ir gatava — sadarboties ar citām ES iestādēm, lai sekmētu un atvieglotu intensīvāku dialogu ar ASEAN valstu pilsonisko sabiedrību un šajā nolūkā dalītos ar tās rīcībā esošajām zināšanām, sevišķi attiecībā uz neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Nav šaubu, ka šo darbu visefektīvāk un sekmīgāk varētu veikt ciešā sadarbībā ar ES ārējo attiecību jauno diplomātisko dienestu.

1.7.   Komiteja iesaka veidot integrētu un iekļaujošu ES un ASEAN sociālo organizāciju platformu nolūkā atbalstīt svarīgākos starpreģionu integrācijas norises aspektus, kā arī uzlabot to organizāciju veiktspēju, kuras pārstāv vietējās pilsoniskās sabiedrības vajadzības, sevišķi valstīs, kurās minētās organizācijas ir vājākas. Šāds jauns ES un ASEAN pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sadarbības instruments veicinātu integrētu veiktspējas uzlabošanas stratēģiju, pateicoties konkrētu situāciju izpētei un attiecīgās pieredzes apmaiņai, kā arī dažādiem integrācijas procesa aspektiem, piemēram, sociālajam un kultūras dialogam, sadarbībai zinātnē un ražošanā, vispārējas nozīmes pakalpojumiem un krīžu pārvaldībai.

1.8.   Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja ierosina izvērtēt, vai ir iespējams izveidot Eiropas fondu — varbūt ar ASEAN Fonda (4) un/vai Āzijas un Eiropas fonda (Asia-Europe Foundation (ASEF)) (5) līdzdalību —, kura darbība būtu vērsta uz ES un ASEAN dialogu sociālajā, sabiedriskajā, profesionālajā un kultūras jomā. Reāli izpildāma gada darbības programma būtu laba iespēja ieinteresētajām Kopienas publiskajām iestādēm veikt atbilstīgu pārraudzību.

1.9.   Īstermiņā Komiteja ierosina arī ieviest gada pārskatu par ASEAN līdzdalības modeļu un sistēmu stāvokli, lai varētu izvērtēt sasniegto, īpaši tādās jomās kā nodrošinātība ar pārtiku, ūdens un veselība. Pārskats dotu iespēju regulāri vērtēt un uzraudzīt uz vietas īstenotos pasākumus nolūkā stiprināt sociālo un kultūras dimensiju. Tas ļautu arī vieglāk salīdzināt līdzīgus modeļus un pasākumus, ko īstenojušas gan svarīgākās starptautiskās organizācijas, it īpaši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, gan citi starptautiskie dalībnieki (piemēram, ASV un Japāna).

1.10.   Visbeidzot, lai veicinātu dialogu ar sociālajiem partneriem un iestāžu sadarbību, Komiteja ierosina iedibināt pastāvīgu dialogu starp ASEAN amatpersonām un delegātiem EESK, tādējādi radot iespējas regulārām iestāžu diskusijām un sadarbībai, arī saistībā ar organizācijas svarīgākajiem pasākumiem un strukturēta ES-ASEAN un ASEM dialoga galvenajiem aspektiem. Piemēram, pamatojoties uz kopīgu, reāli īstenojamu rīcības programmu (piem., apspriežot EESK atzinumus attiecībā uz ASEAN dalībvalstīm), Komisijai vajadzētu veicināt visu līmeņu ASEAN pārstāvju un Eiropas (un ieinteresēto valstu) organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pastāvīgu dialogu. Šādu pasākumu rezultātus vajadzētu kvalitatīvi un kvantitatīvi izvērtēt tādā formā, kas būtu viegli saprotama visās ES un ASEAN valodās. Šāda veida ES un ASEAN forums, ko atbalsta EESK, varētu raisīt dažādu iestāžu, kā arī publisku un privātu struktūru, interesi.

2.    ASEAN raksturīgākās iezīmes un vēsture.

2.1.   Kopš ASEAN nodibināšanas tā pakāpeniski pilnveidojusies, ar laiku kļūstot par atšķirīgu un sarežģītāku organizāciju. Lai gan tā dibināta aukstā kara ģeopolitiskajos apstākļos, lai reģionā nodrošinātu stabilitāti, piešķirtu leģitimitāti jaunajām neatkarīgajām valstīm un veicinātu daudzpusību, ASEAN pakāpeniski ir paplašinājusi reģionālās integrācijas procesu, kas sākumā attiecās vienīgi uz ekonomiku un tirdzniecību, bet tagad — daļēji 1997. gada krīzes iespaidā — ietver gan institucionālo, gan politekonomisko, gan sociālo un kultūras integrāciju.

2.2.   Jau kopš Romas līgumu noslēgšanas un arī vēlāk — pēc vienotās valūtas ieviešanas un Austrumeiropas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai — ES ir bijusi “dabisks iedvesmas avots”ASEAN valstīm, un ES un ASEAN strukturētais dialogs neapšaubāmi ir ietekmējis Dienvidaustrumāzijas nesenās integrācijas tendences. Ar 2008. gada 15. decembrī pieņemto ASEAN hartu (6) asociācijai tika piešķirts juridiskas personas statuss. ASEAN valstu un valdību vadītāju 14. samitā, kas notika 2009. gadā, ASEAN iepazīstināja ar ceļvedi kopēja tirgus izveidei līdz 2015. gadam. Tādējādi ASEAN kopiena izveidojusies par struktūru ar trim pīlāriem, proti, Ekonomikas kopienu (Economic Community (AEC)), Politikas un drošības kopienu (Political-Security Community (APSC)) un Sociālo un kultūras kopienu (Socio-Cultural Community (ASCC)) (7).

2.3.   Ekonomikas kopienu izveidoja pēc tirgus liberalizācijas saskaņā ar AFTA (ASEAN Brīvās tirdzniecības nolīgumu) un pēc investīciju liberalizācijas ASEAN valstīs atbilstīgi AIA (ASEAN Investīciju zonas (ASEAN Investment Area)) līgumam, paredzot piecus gadus ilgu izņēmuma periodu KLMV valstīm (8). Par Politikas un drošības kopienas jautājumiem lemj ar starpvaldību dialoga palīdzību. Sociālā un kultūras sadarbība galvenokārt saistīta ar sadarbību tādās jomās kā izglītība, cilvēkresursu attīstība, IKT, sabiedriskā sektora nodarbinātība, labklājība, nabadzības mazināšana, nodrošinātība ar pārtiku, infekcijas slimību profilakse un uzraudzība, rīcība dabas katastrofu gadījumos, bērnu, sieviešu un invalīdu tiesību aizsardzība, kā arī vides aizsardzība.

2.4.   Vienlaikus ar ASEAN institucionālo nostiprināšanos pieaugusi arī tās starptautiskā nozīme. 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Ķīnu un Indiju. ASEAN-Austrālijas-Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības zonā (AANZFTA) paredzēta brīva preču (99 % galveno preču no Indonēzijas, Malaizijas, Filipīnām un Vjetnamas), pakalpojumu un investīciju aprite.

2.5.   Ķīnas-ASEAN brīvās tirdzniecības zonā (CAFTA) atcelti muitas nodokļi 7000 produktu kategorijām (apmēram 90 % no visām muitas pozīcijām), tādējādi radot integrētu tirgu, kurš apkalpo aptuveni 1,9 miljardus cilvēku un kura tirdzniecības apjoms ir ap 4,5 miljardiem dolāru. KLMV valstīm noteikts pārejas periods līdz 2015. gadam.

2.6.   Ar ASEAN un Indijas preču tirdzniecības nolīgumu (ASEAN-India Trade in Goods Agreement (TIG)) ir paredzēta pakāpeniska tarifu liberalizācija attiecībā uz vairāk nekā 90 % tirgojamo preču, tostarp uz tādiem īpašiem produktiem kā palmu eļļa, kafija, tēja un pipari. Arī šā nolīguma rezultātā ir radīts vērienīgs integrēts tirgus, kas aptver vairāk nekā 1,8 miljardus iedzīvotāju.

2.7.   ASEAN ir izveidojusi arī priviliģētas politiskās un ekonomiskās sadarbības attiecības ar Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu (ASEAN+3), kā arī ar ASV, kurām, kā zināms, Klusā okeāna dienvidaustrumu reģionā ir stratēģiskas intereses un kuras jau noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru. Sevišķi liela stratēģiskā nozīme ir ASV prezidenta B. Obamas ierosinājumam (attiecīgās sarunas notiek jau kopš pērnā gada marta) paplašināt Klusā okeāna valstu partnerību (Trans-Pacific Partnership (TPP)), kurā patlaban ir Bruneja, Čīle, Jaunzēlande un Singapūra, un ietvert tajā arī ASV, Austrāliju, Peru un Vjetnamu.

3.   ES un ASEAN attiecību pašreizējais stāvoklis.

3.1.   ES un ASEAN attiecību lielo nozīmi spilgti apliecina abu ģeoekonomisko veidojumu tirdzniecības un finansiālās saiknes. Eiropas Komisijas paziņojumā “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē” (2006) norādīts, ka ASEAN tās ievērojamā izaugsmes potenciāla dēļ uzskatāma par prioritāru tirgu. No 2004. līdz 2008. gadam ES un ASEAN preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 25 % un 2008. gadā sasniedza 175 miljardus euro (Tirdzniecības ĢD dati).

3.2.   Patlaban ASEAN ir trešais lielākais ES tirdzniecības partneris aiz ASV un Ķīnas, un attiecīgais importa īpatsvars ir 7 %. ES tirdzniecības bilancē attiecībā pret ASEAN vērojams būtisks deficīts — aptuveni 25 miljardi euro 2008. gadā (Eurostat dati). ES galvenokārt ieved iekārtas (29,2 miljardi euro 2008. gadā) un lauksaimniecības produktus (12,4 miljardi euro 2008. gadā). Tomēr pakalpojumu nozarē vērojams tirdzniecības bilances pārpalikums (+2,6 miljardi euro 2007. gadā, Eurostat dati).

3.3.   Investīciju jomā 2005.–2007. gadā kapitāla plūsma starp ES un ASEAN vērtības ziņā pieauga par 200 % (tās kopējā vērtība pēc Eurostat datiem sasniegusi 105,4 miljardus euro). No visa ASEAN ārvalstu investīciju kopapjoma 27 % ir saistāmi ar Eiropas investoriem, no kuriem lielākā daļa iegulda Singapūrā (65 %), kā arī Malaizijā (9 %), Taizemē, Indonēzijā, Brunejā un Vjetnamā (katrā pa 5–7 %), savukārt pārējās valstīs nonāk tikai 1 % investīciju. Tomēr tajā pašā laikposmā vērojams arī nozīmīgs plūsmas pieaugums virzienā no ASEAN uz ES — no 29,7 līdz 43,6 miljardiem euro (Eurostat dati). Taču lielākā daļa jeb 85 % ASEAN investīciju ir no tikai divām valstīm — Singapūras un Malaizijas (9).

3.4.   Neraugoties uz tirdzniecības un finansiālo attiecību izaugsmi, ASEAN tirgos joprojām saglabājas vērā ņemamas tarifu un beztarifu barjeras. Šo barjeru likvidēšana ar ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīguma palīdzību Eiropas Savienībai nozīmētu būtisku ieguvumu, sevišķi pakalpojumu nozarē. Labumu gūtu arī ASEAN (ietekme uz dažādām valstīm gan būtu atšķirīga), jo vispārējās tendences reģionā rāda, ka, palielinoties integrācijas līmenim, ieguvumi pieaug (sk. TSIA, Tirdzniecības ĢD) (10).

3.5.   Tirdzniecības sarunas, ko ES 2007. gada jūlijā sāka ar septiņām ASEAN valstīm (11), kuras nepieder pie vismazāk attīstītajām valstīm, pēc savstarpējas vienošanās 2009. gada martā tika atliktas. Ne vien ievērojamās ASEAN partneru atšķirības no ekonomikas viedokļa (saistībā ar tādiem faktoriem kā sabiedrības attīstības līmenis, paredzamais dzīves ilgums, nabadzības līmenis un prioritātes publisko izdevumu jomā) un atšķirības tirdzniecības politikā, bet arī dziļās politiskās domstarpības (pietiek minēt kaut vai militāro diktatūru un cilvēktiesību problēmas Birmā/Mjanmā) izrādījās nepārvarams šķērslis pat tirdzniecības sarunām. Šajā jautājumā EESK nostāja ir tāda pati kā Eiropas Parlamentam, kurš 2008. gada janvārī pauda viedokli, ka ar patlaban pie varas esošo Birmas/Mjanmas militāro režīmu nav ieteicams slēgt tirdzniecības nolīgumu.

3.6.   Lai gan virzība uz ciešākiem ekonomiskajiem un tirdzniecības sakariem ir apsīkusi, pēdējā laikā pamazām sāk veidoties ES un ASEAN attiecības politiskajā un institucionālajā jomā, taču tās saistītas tikai ar valdībām. Var minēt tādus piemērus kā ASEAN un ES Reģionālās integrācijas atbalsta programma (ASEAN-EU Programme for Regional Integration Support) (I un II posms) (12), Starpreģionālā ES un ASEAN tirdzniecības iniciatīva (Trans-Regional EU-ASEAN Trade Initiative (TREATI)) (13) un Reģionālais ES un ASEAN dialoga instruments (Regional EU-ASEAN Dialogue Instrument (READI)) (14).

3.7.   Papildus minētajiem nolīgumiem abas puses ir parakstījušas arī kopīgu deklarāciju par terorisma apkarošanu (ASEAN un ES ministru 14. sanāksmē, kas notika 2003. gadā) (15), un 2007. gada 15. maijā Nirnbergā notikušajā ASEAN un ES ministru 16. sanāksmē pieņēmušas kopīgu rīcības plānu ciešākas partnerības īstenošanai (Nirnbergas rīcības plāns 2007.–2012. gadam).

3.8.   ES un ASEAN politiskā sadarbība norisinās ārlietu ministru un augstāko amatpersonu kopīgu sanāksmju veidā. ES un ASEAN ārlietu ministru 17. sanāksme, kas 2009. gada 27. un 28. maijā notika Pnompeņā, Kambodžā, bija iespēja apzināt paveikto pirmajos divos Nirnbergas rīcības plāna īstenošanas gados un aplūkot aktuālākos jautājumus (piemēram, vispasaules ekonomikas lejupslīdi un A/H1N1 pandēmijas radītos draudus). Sanāksmes noslēgumā pieņēma “Pnompeņas darba kārtību”, kurā izklāstītas prioritātes un uzdevumi 2009.–2010. gadam.

3.9.   Jānorāda arī uz Āzijas un Eiropas Sanāksmes (Asia-Europe Meeting (ASEM)) pozitīvo pieredzi; lai gan šī struktūra nav ES un ASEAN dialoga daļa, tomēr patlaban tā ir nozīmīgs Eiropas un Āzijas daudzpusējo attiecību instruments (16). ASEM ne tikai rīko starpvaldību sammitus reizi divos gados (17), bet arī vada Āzijas un Eiropas Tautu forumu (Asia-Europe People’s Forum), Āzijas un Eiropas Parlamentāro partnerību (Asia-Europe Parliamentary Partnership) un Āzijas un Eiropas Uzņēmējdarbības forumu (Asia-Europe Business Forum), kā arī nodrošina Eirāzijas Informācijas tīklu (Trans-Eurasia Information Network (TEIN)) — interneta tīklu izglītības un pētniecības jomas pārstāvju zinātniskajai sadarbībai (18).

4.   ES un ASEAN attiecību galvenie virzieni.

4.1.   Nepretendējot uz izsmeļošu situācijas analīzi, EESK uzskata, ka būtu lietderīgi pievērst uzmanību vairākām prioritārām jomām un būtiskākajiem jautājumiem, kas uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem turpmākajā ES un ASEAN attiecību virzībā, lai sniegtu vadlīnijas un apzinātu iespējas konkrētai rīcībai.

4.2.   Kā jau norādīts, ES un ASEAN tirdzniecības sarunas patlaban ir apturētas. Lai saglabātu aktīvu saikni ar reģionu, ES ir sākusi darbu pie divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem ar dažām ASEAN dalībvalstīm (pirmkārt ar Singapūru un Vjetnamu).

4.2.1.   Nevar noliegt, ka ASEAN valstis politiskajā un institucionālajā ziņā joprojām ir ļoti dažādas (asociācijā ir gan demokrātiskas, gan daļēji demokrātiskas, gan autoritāras valstis, gan arī tādas valstis, kurās nepārprotami valda militāra diktatūra, piemēram, Birma/Mjanma); arī no ekonomikas viedokļa nevienādība ir ievērojama (piemēram, visi sociālekonomiskās attīstības rādītāji ASEAN-6 valstīs nepārprotami atšķiras no jaunajām KLMV valstīm). Turklāt ASEAN institūcijām (sekretariātam un prezidentūrai) nav pilnvarojuma sarunām. Piesardzīga attieksme valda arī pret sociālajām izmaksām, kādas KLMV valstīm varētu radīt cieša ekonomiskā integrācija (19).

4.2.2.   Tomēr divpusējas sarunas noteikti nav vislabākais risinājums, un arī pašas ASEAN valstis ir asi kritizējušas dažu valstu (Birmas, Kambodžas un Laosas) izslēgšanu no sarunām. Turklāt patiesi reģionālas sarunas jāveicina arī tādēļ, lai stiprinātu Eiropas klātbūtni reģionā un uzlabotu dialogu ar Ķīnu, ņemot vērā savstarpējās ciešās ekonomiskās saites reģionā. Raugoties no šāda skatupunkta, divpusēju sarunu sākšana ar ASEAN valstīm uzskatāma tikai par pirmo soli virzienā uz plašāku reģionālu partnerību, — gan tāpēc, ka Āzijai ir būtiska nozīme starptautiskajā politekonomisko spēku līdzsvarā un netieša loma arī ES un Ķīnas attiecībās, gan tāpēc, ka Dienvidaustrumāzijas valstis līdz 2015. gadam plāno izveidot kopēju tirgu, un šo mērķi ES atbalsta gan tehniski, gan finansiāli.

4.3.   ES patlaban risina sarunas par īpašiem plašākas sadarbības nolīgumiem ar ASEAN valstīm (Partnerības un sadarbības nolīgumiem — PSN) un atbalsta ASEAN Integrācijas iniciatīvu (Initiative for ASEAN Integration (IAI)) un iniciatīvas attiecībā uz subreģionālās izaugsmes zonām (20). Turklāt ir pastiprināta sadarbība arī izglītībā un profesionālajā apmācībā, kur par galveno mērķi izvirzīta apmācības standartu paaugstināšana un valodu apguves veicināšana, kā arī mūsdienīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana (21).

4.3.1.   Aktuāls jautājums ir arī nodrošinātība ar pārtiku, tāpēc ES plāno šajā jomā pastiprināt sadarbību ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju. Minētā organizācija jau ir sadarbojusies ar ASEAN, izstrādājot ASEAN Integrēto sistēmu pārtikas nodrošinājumam (ASEAN Integrated Food Security Framework (AIFS)) un attiecīgu Stratēģisko rīcības plānu pārtikas nodrošinājumam (Strategic Plan of Action for Food Security (SPA-FS)), kā arī pašlaik desmit valstīs veic pētījumus par krīzes ietekmi uz reģiona nodrošinātību ar pārtiku. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija gatavo arī saprašanās memorandu ar ASEAN, lai savstarpējām attiecībām piešķirtu oficiālu statusu un atvieglotu tehniskās palīdzības sniegšanu saistībā ar reģiona nodrošinātību ar pārtiku.

4.3.2.   Ņemot vērā reģiona sociālekonomisko neaizsargātību pret ārējiem triecieniem un jebkādu iespējamo papildu ietekmi, ko brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana neapšaubāmi radītu dažām dalībvalstīm un sociālajām grupām, kas visvairāk pakļautas konkurencei, ieteicams pievērst lielāku uzmanību noteiktiem ekonomiskās sadarbības aspektiem, tostarp zināšanu apmaiņai ar citām starptautiskām institūcijām un pētniecības centriem.

4.4.   ES un ASEAN politiskā sadarbība joprojām veidojas galvenokārt valdību līmenī, regulāri (reizi divos gados) tiekoties ārlietu ministriem un augstākajām amatpersonām. Taču ministru sanāksmes ļāvušas pusēm tuvināt savas ārpolitikas nostādnes. Piemēram, ES ir izteikusi vēlmi pievienoties ASEAN Draudzības un sadarbības līgumam, un ASEAN šajā saistībā ir piekritusi attiecināt līgumu arī uz pārvalstiskām struktūrām.

4.4.1.   Sociālā un kultūras sadarbība 2009.–2010. gadā ir noteikta “Pnompeņas darba kārtībā”, kurā izklāstīti kopīgi sasniedzamie mērķi veselības aizsardzībā, zinātnē un tehnoloģijās, profesionālajā apmācībā un mākslas un kultūras mantojuma aizsardzībā. Paradoksāli, tomēr pat sociālās sadarbības jomā pilsoniskās sabiedrības līdzdalība joprojām ir niecīga. Šobrīd patiešām nav pietiekami daudz struktūrvienību, lai sociālie partneri, kā arī pārējie iedzīvotāji varētu paust dažādās vajadzības un vēlmes gan saistībā ar pašreizējo situāciju, gan ES un ASEAN sadarbības turpmākajām perspektīvām (22).

4.4.2.   Visbeidzot, cilvēktiesību aizsardzības jomā atzinīgi vērtējama ASEAN Starpvaldību komisijas cilvēktiesību jautājumos (ASEAN Intergovernmental Commission on Human Rights) nesenā izveidošana, stājoties spēkā ASEAN hartai. Lai gan šai struktūrvienībai nav izpildu vai sankciju pilnvaru (vismaz patlaban) un tādējādi tā vairāk nodarbojas ar cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu, nevis cilvēktiesību aizsardzību, tā tomēr neapšaubāmi ir pirmais solis ceļā uz cilvēktiesību vispusīgāku aizsardzību, un uz šādu mērķi organizācijai arī būs jātiecas turpmākajos gados. Tomēr Komiteja uzsver, ka Birmas/Mjanmas pašreizējā cilvēktiesību stāvokļa dēļ nav iespējams turpināt sarunas ar šajā valstī patlaban valdošo militāri diktatorisko režīmu.

---

(1)  EXT/132 (1996), EXT/153 (1997).

(2)  Sk. Eiropas Komisijas paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē” (2006).

(3)  Lai gan abas situācijas neapšaubāmi nav salīdzināmas, ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma 13. nodaļu varētu izmantot par noderīgu paraugu.

(4)  ASEAN Fondu izveidoja Kualalumpurā 1997. gada 15. decembrī Apvienības 30. gadadienai veltītajā svinīgajā augsta līmeņa sanāksmē. Tā mērķis ir veicināt Dienvidaustrumāzijas tautu iztiku un labklājību, kā arī palielināt izpratni par reģionālās integrācijas priekšrocībām, ko dod cilvēku personīgie kontakti un sadarbība ar sociālajām un akadēmiskajām institūcijām.

(5)  Āzijas un Eiropas fondu (ASEF) 1997. gada februārī izveidoja ASEM valstis. Fonda uzdevums ir veicināt dialogu un sadarbību starp Āzijas un Eiropas tautām, izmantojot apmaiņu gan intelektuālajā, gan kultūras jomā, gan cilvēku savstarpējos kontaktus, kā arī, iesaistot pilsonisko sabiedrību un kopienas.

(6)  Sk. ASEAN hartu (Singapūra, 2007. gada 20. novembris). Šajā konstitucionālajā līgumā ir preambula, trīspadsmit nodaļas un piecdesmit pieci panti, un tajā izklāstīta asociācijas pamatuzbūve.

(7)  Sk. “ASEAN Economic Community (AEC) Blueprint” (Singapūra, 2007. gada 20. novembris), “ASEAN Political-Security Community Blueprint” (Cha-Am, 2009. gada 1. marts) un “The Blueprint for the ASEAN Socio-Cultural Community” (Cha-Am, 2009. gada 1. marts).

(8)  Ar akronīmu KLMV apzīmē valstis, kuras organizācijai pievienojušās nesen — Kambodžu, Laosu, Mjanmu un Vjetnamu.

(9)  No astoņpadsmit daudznacionālām ASEAN korporācijām, kuras atrodamas 100 lielāko starptautiska līmeņa uzņēmumu sarakstā, vienpadsmit darbojas Singapūrā un Malaizijā (UNCTAD dati).

(10)  Tirdzniecības ĢD, ES un ASEAN BTN ilgtspējības ietekmes novērtējums (Trade Sustainability Impact Assessment (TSIA) of the FTA between the EU and ASEAN), 2009. gada jūnijs, TRADE07/C1/C01 – Lot 2.

(11)  Indonēzija, Malaizija, Singapūra, Bruneja, Taizeme, Filipīnas un Vjetnama.

(12)  ASEAN un ES Reģionālās integrācijas atbalsta programmu (APRIS I, ASEAN-EU Programme for Regional Integration Support) parakstīja Džakartā 2003. gada septembrī, paredzot ieguldīt 4,5 miljonus euro, lai sasniegtu Vjentjanas Rīcības programmas mērķus, īstenotu ASEAN“viena loga” sistēmu muitas procedūru vienādošanai, mazinātu tirdzniecību apgrūtinošos tehniskos šķēršļus, kā arī izlīdzinātu kvalitātes standartus reģionā un sniegtu tehnisku atbalstu ASEAN sekretariātam. Savukārt APRIS II (sk. ASEAN un ES Reģionālās integrācijas atbalsta programmas (APRIS) II posmu (Džakarta, 2006. gada novembris)) galvenie mērķi ir šādi: tirdzniecības jomā — veicināt ASEAN standartu izlīdzināšanu ar starptautiskajiem standartiem; investīciju jomā — sekmēt rīcības plāna pieņemšanu nolūkā paātrināt tādu barjeru atcelšanu, kuras kavē kapitāla ieplūšanu un brīvu apriti reģionā; iestāžu līmenī — veicināt ASEAN strīdu izšķiršanas mehānisma nostiprināšanu un sniegt atbalstu ASEAN sekretariātam, lai nodrošinātu efektīvu tā darbību. APRIS II attiecas uz 2006.–2009. gadu, un tās finansējumu nodrošina Eiropas Savienības sākotnējā apņemšanās ieguldīt 8,4 miljonus euro. APRIS II iniciatīvu atbalstam 2007. gadā papildus tika piešķirti 7,2 miljoni euro, lai reģiona valstīs sasniegtu vienotus standartus lauksaimniecības pārtikas ražošanā, elektronikas, kosmētikas un koksnes izstrādājumu nozarē.

(13)  Tehniskā atbalsta programma, ko ES ir apņēmusies nodrošināt Dienvidaustrumāzijas valstīm, lai palīdzētu sasniegt ASEAN integrācijas mērķus saistībā ar lauksaimniecības pārtikas un rūpniecības izstrādājumu standartiem un tirdzniecību kavējošiem tehniskiem šķēršļiem. Sk. Starpreģionālo ES un ASEAN tirdzniecības iniciatīvu (Trans-Regional EU-ASEAN Trade Initiative), Luangprabanga, 2003. gada 4. aprīlis.

(14)  READI attiecas uz visiem ar tirdzniecību nesaistītajiem sadarbības veidiem un paredzēts politiskā dialoga veicināšanai tādās kopējo interešu jomās kā informācijas sabiedrība, klimata pārmaiņas, civilās aviācijas lidojumu drošība, nodarbinātība un sociālās lietas, enerģētika, zinātne un tehnoloģijas.

(15)  Sk. Kopīgo deklarāciju par terorisma apkarošanu (Brisele, 2003. gada 27.–28. janvāris).

(16)  Šobrīd ASEM ir 45 dalībvalstis, kas pārstāv pusi no visas pasaules IKP, gandrīz 60 % no visiem pasaules iedzīvotājiem un 60 % no pasaules tirdzniecības (Eiropas Komisijas dati) apjoma.

(17)  Oktobrī Briselē notiks 8. sammits par tematu “Dzīves kvalitātes uzlabošana”.

(18)  Projekts TEIN3 (http://www.tein3.net/) ir vārteja, kas palīdz īstenot zinātnisko sadarbību starp 8 000 Āzijas un Klusā okeāna reģiona pētniecības centriem un akadēmiskajām iestādēm un veicina to dalību kopīgos projektos ar Eiropas kolēģiem. Eiropas un Āzijas pētniecības organizāciju telemātisku sadarbību nodrošina pieslēgums tīklam GÉANT.

(19)  Ievērojot “īpašu un diferencētu attieksmi”, kas pieņemta PTO, ES ir gatava ņemt vērā partnervalstu atšķirīgo attīstības līmeni. Pateicoties iniciatīvai “Viss, izņemot ieročus”, Laosas un Kambodžas eksportprecēm jau ir piešķirta preferenciāla piekļuve ES tirgum.

(20)  Patlaban tiek īstenoti pieci kopīgi projekti, kuru budžeta kopapjoms ir 55,5 miljoni euro.

(21)  Par prioritāriem nosakāmi profesionālās apmācības, transporta, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības projekti. Sk. Reģionālo ES un ASEAN dialoga instrumentu (Regional EU-ASEAN Dialogue Instrument), Kualalumpura, 2005. g.

(22)  Vienīgais (daļējais) izņēmums ir 2001. gadā Briselē izveidotais ASEAN un ES Uzņēmējdarbības tīkls (ASEAN-EU Business Network), kura mērķis ir veicināt abu pušu tirdzniecības attiecības.

---