11.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/5

1)

Paaudzēm ilgi migrācija ir devusi milzīgu ieguldījumu Eiropas sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, un tas tā turpināsies arī nākotnē. Šodienas pieaugošās globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu apstākļos sekmīga migrantu integrācija sabiedrībā joprojām ir priekšnoteikums Eiropas ekonomiskajai konkurētspējai, kā arī sociālajai stabilitātei un kohēzijai.

2)

Izglītībai ir izšķiroša nozīme ne tikai nodrošinot to, ka migrantu izcelsmes bērni var īstenot savu potenciālu, lai kļūtu par labi integrētiem un veiksmīgiem pilsoņiem, bet arī radot vienlīdzīgu, iekļaujošu sabiedrību, kas ar cieņu izturas pret daudzveidību. Šobrīd daudziem šādiem bērniem vēl arvien ir ne tik labas sekmes mācībās, un rasu un etniskās diskriminācijas gadījumi, kā arī sociālā atstumtība ir sastopami visos Eiropas Savienības reģionos. Attiecīgi, ievērojamais migrantu izcelsmes audzēkņu skaits daudzu dalībvalstu izglītības sistēmās rada ne mazums problēmu, tomēr reizē – arī vērtīgas iespējas.

3)

Migrantu integrēšanu jācenšas panākt kolektīvi – tam vajadzīgi arī pašu migrantu centieni, un tajā papildus izglītības nozarei jāiesaista daudzas un dažādas sabiedrības nozares. Lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu migrantu izcelsmes bērniem un to ģimenēm, ir būtiski izvērst dažādu nozaru politikas līmeņa sadarbību, tostarp sadarbību starp attiecīgiem valdības departamentiem, izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes dienestiem, mājokļu jautājumu iestādēm un patvēruma un imigrācijas dienestiem, kā arī izvērst dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

4)

Lai arī daudzi migrantu izcelsmes bērni veiksmīgi iegūst izglītību un daži no viņiem patiesi ir to vidū, kuriem ir visaugstākie sasniegumi, gan valstu rādītāji, gan starptautiski pētījumi – piemēram, PISA  (10) – sniedz skaidrus un konsekventus pierādījumus tam, ka migrantu skolēnu sasniegumiem izglītībā lielākoties ir tendence būt ievērojami zemākiem nekā to vienaudžiem. Līdz ar to šādi skolēni biežāk agri pamet skolu, tiem ir zemāks kvalifikāciju līmenis, un to skaits augstākās izglītības iestādēs ir mazāks. Piedāvājot migrantu izcelsmes bērniem labākas iespējas veiksmīgi iegūt izglītību, varētu mazināt norobežošanos, atstumtību un atsvešinātību.

5)

Īpaši uztrauc to skolēnu stāvoklis, kuriem valodas un kultūras atšķirības mājās un skolā ir apvienotas ar nelabvēlīgiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Tādos gadījumos grūtības, kas saistītas ar zemu sociāli ekonomisko statusu, var būt saistītas ar citiem faktoriem, piemēram, tādiem, kā valodas barjera, mazākas izredzes un nepietiekams ģimenes un sabiedrības atbalsts vai piemērotas priekšzīmes trūkums.

6)

Šādi nelabvēlīgi faktori, kas apvienoti ar sliktu caurlaidību skolu sistēmās un skolu atšķirīgo kvalitāti, var radīt situāciju, kad liels skaits migrantu izcelsmes bērnu pulcējas skolās ar pārāk zemiem kvalitātes rādītājiem. Šāda veida tendences Eiropas Savienības skolu sistēmās rada nopietnas problēmas, un to dēļ ir grūtāk panākt augstu sasniegumu līmeni visiem un augstu sociālās kohēzijas līmeni.

7)

Lai arī atbildība par izglītības politikas noteikšanu joprojām strikti ir atsevišķu dalībvalstu ziņā, aizvien vairāk valstu saskaras ar šajos secinājumos izvirzītajiem jautājumiem un izklāstītajām problēmām. Tādējādi pastāv skaidras iespējas turpmākam atbalstam, izpētei un sadarbībai Eiropas līmenī, izmantojot attiecīgās Kopienas programmas, piemēram, Mūžizglītības programmu un Eiropas Integrācijas fondu, un izmantojot tādus rīkus kā, piemēram, atvērtā koordinācijas metode, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu savstarpēju mācīšanos par politikas jomām un pasākumiem, kas paredzēti, lai vērstos pret migrantu izcelsmes bērnu nelabvēlīgo stāvokli izglītības jomā.

1)

Izglītībai ir jādod nozīmīgs ieguldījums, lai migrantus varētu sekmīgi integrēt Eiropas sabiedrībā. Sākot no pirmsskolas izglītības un pamatizglītības un turpinot visos mūžizglītības posmos, ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi un lielāka elastība, lai rūpētos par visu vecuma grupu migrantu izcelsmes audzēkņiem un sniegtu tiem atbalstu un iespējas, kas vajadzīgi, lai tie kļūtu aktīvi un veiksmīgi pilsoņi un lai ļautu tiem pilnībā īstenot savu potenciālu. Šie pasākumi būtu jāveic koordinēti ar politikas pasākumiem citās jomās, kas risina migrantu izcelsmes bērnu un viņu ģimeņu vajadzības.

2)

Izglītības sistēmas, kurās liels uzsvars ir likts gan uz taisnīgumu, gan kvalitāti, kuras tiecas sasniegt skaidrus un kopējus mērķus un kurās priekšroka dota iekļaujošai pieejai visos līmeņos, ir vislielākās izredzes efektīvi reaģēt uz migrantu izcelsmes skolēnu īpašajām vajadzībām, uzlabot viņu izglītības rādītājus, reizē veicinot sociālās saites starp viņiem un viņu vienaudžiem.

3)

Kultūru daudzveidība mūsu sabiedrībā būtu jānovērtē kā vitalitātes un bagātinājuma avots. Starpkultūru izglītības sekmēšana Eiropas skolās ar mērķi apmainīties zināšanām un vairot izpratni citam par cita kultūru, kā arī veidot savstarpēju cieņu un cīnīties pret aizspriedumiem būs ilgtermiņā izdevīga visiem, nekādi nevājinot galveno uzsvaru uz uzņēmējas valsts kultūras identitāti, tās galvenajām vērtībām un pamattiesībām.

4)

Tādas pieejas kā, piemēram, diskriminācijas apkarošanas mehānismu izveidošana vai nostiprināšana, uzlabojot skolu sistēmu piedāvāto iespēju pieejamību un likvidējot šķēršļus individuālajai virzībai sistēmā, var palīdzēt novērst segregāciju un veicināt augstākus migrantu audzēkņu sasniegumus. Piedāvājot personalizētāku mācīšanos un individuālu atbalstu, var palīdzēt visiem skolēniem sistēmā un veicināt augstāku izglītības kvalitāti visiem. Uzlabojot pasniegšanas kvalitāti skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem, var uzlabot visu skolēnu, tostarp migrantu, iespējas.

5)

Būtu jāveicina specializētas mācības, kā strādāt valodu un kultūru daudzveidības apstākļos, un būtu jāsekmē starpkultūru iemaņu izkopšana, lai skolu iestādēm, skolu vadībai, skolotājiem un administratīvajiem darbiniekiem palīdzētu pielāgoties tādu skolu vai klašu vajadzībām, kurās mācās migrantu izcelsmes skolēni, un pilnībā īstenot šo skolu un klašu potenciālu. Būtu jāpievēršas arī šādiem jautājumiem: kā pielāgot attiecīgās mācību metodes, materiālus un mācību programmas visiem skolēniem, neatkarīgi no to izcelsmes, kā turpmāk piesaistīt un noturēt labākos skolotājus skolās ar pārāk sliktiem rādītājiem, kā nostiprināt vadības lomu šādās situācijās un kā saskaņā ar valsts procedūrām palielināt tādu skolotāju skaitu, kas paši ir migrantu izcelsmes.

6)

Integrācijas procesu var veicināt, izstrādājot partnerības ar vietējām kopienām, tostarp migrantu izcelsmes skolēnu ģimenēm un migrantu apvienībām, tādējādi palīdzot skolas veidot par mācību kopienām. Veidojot savstarpējas saprašanās, uzticēšanās un sadarbības gaisotni, tāda veida partnerības var palīdzēt daudzos veidos, piemēram, palīdzot nodrošināt mutisko tulkošanu, kalpojot par saskarsmes punktu – dažos gadījumos par vidutāju – starp skolām un attiecīgo kopienu un attīstot pozitīvas saites ar izcelsmes kultūru un valodu. Ņemot vērā minēto, saziņu starp skolām un ģimenēm un tādējādi sekmīgas sociālās integrācijas apstākļus var būtiski palīdzēt uzlabot uzņēmējas valsts valodas(-u) mācības migrantu izcelsmes skolēnu vecākiem, kā arī informācijas sesijas.

7)

Uzņēmējas valsts oficiālās valodas (vai vienas no oficiālajām valodām) prasme ir priekšnoteikums sekmīgai izglītībai, un tā ir ļoti svarīga gan sociālajā, gan profesionālajā integrācijā. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izstrādāt īpašus noteikumus, lai to atbalstītu, piemēram, intensīvi valodu kursi nesen iebraukušiem migrantu izcelsmes skolēniem, papildu palīdzība tiem, kas saskaras ar grūtībām, un īpaši kursi, lai apmācītu visus skolotājus mācīt bērnus, kuru dzimtā valoda nav mācību valoda. Būtu jāatbalsta arī mācību programmā iekļauti pielāgoti noteikumi, piemēram, pastiprinātas uzņēmējas valsts valodas mācības skolēniem, kuru dzimtā valoda ir cita.

8)

Lai arī galvenā uzmanība joprojām būtu jāpievērš uzņēmējas valsts valodai (-ām), skolēnu mudināšana apgūt vai uzturēt izcelsmes valodas zināšanas var būt noderīga vairākos līmeņos: sociālajā jomā – kultūras identitāte un personīgā pašapziņa, profesionālajā jomā – nodarbinātības iespējas nākotnē, savukārt izglītības jomā – mācības nākotnē. Lai arī resursi šādai mācīšanai varētu būt ierobežoti, to apjomu iespējams paplašināt vairākos veidos, piemēram, ar divpusējiem nolīgumiem ar attiecīgām valstīm un sadarbības partnerībām ar attiecīgām vietējām kopienām, vai arī izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, dibinot interneta kontaktus vai izstrādājot e-sadraudzības ierosmes.

9)

Pirmsskolas izglītība veido pamatu turpmākai izglītībai, taču tai var arī būt svarīga nozīme, integrējot migrantu izcelsmes bērnus, jo īpaši lielu uzmanību pievēršot valodas attīstībai. Tādēļ būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka sociāli nelabvēlīgām ģimenēm ir piekļuve kvalitatīvai bērnu aprūpei un pirmsskolas aktivitātēm.

10)

Lai izlīdzinātu nevienlīdzības izglītībā un novērstu nepietiekamas integrācijas negatīvo ietekmi, var izmantot mērķtiecīgu atbalstu, piemēram, nodrošināt papildu mācību līdzekļus skolām nelabvēlīgos rajonos un sniegt individualizētāku apmācību. Būtu jāapsver arī veidi, kā sniegt papildu atbalstu izglītības jomā, piemēram, konsultāciju un privātstundu veidā, dodot padomus gan skolēniem, gan vecākiem par iespējām, kas tiem pieejamas izglītības sistēmā, vai partnerībā ar vecākiem un kopienas apvienībām organizējot mācību un mājasdarbu centrus pēc stundām. Migrantiem, kas ieradušies nesen, ir vajadzīgi elastīgi noteikumi, īpaši attiecībā uz valodu apguvi. Saistībā ar to ir vajadzīga ne tikai ātra un mērķtiecīga rīcība tūlīt pēc ierašanās uzņēmējā valstī, bet vajadzīgas ir arī ilgstošas programmas valodas apguves atbalstam.

1)

Savā attiecīgajā atbildības līmenī – vietējā, reģionālā vai valsts – veikt pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visiem bērniem neatkarīgi no izcelsmes ir piedāvātas taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas, kā arī vajadzīgais atbalsts, lai viņi varētu pilnībā īstenot savu potenciālu. Jo īpaši varētu veikt šādus pasākumus:

2)

Saistībā ar jauno stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā (“ET 2020”) izstrādāt un izmantot atvērto koordinācijas metodi, savstarpēju paraugprakses apguvi migrantu izcelsmes audzēkņu izglītības jomā.

3)

Mērķtiecīgi izmantot Mūžizglītības programmu un Eiropas Sociālā fondu un citus resursus, piemēram, Eiropas Integrācijas fondu, lai izstrādātu un atbalstītu projektus saistībā ar starpkultūru izglītību un migrantu izcelsmes audzēkņu izglītību.

1)

Veicināt un atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm par šajos secinājumos izvirzītajiem jautājumiem, tostarp iepriekš izklāstītajās jomās apzinot pieredzi un paraugpraksi, apmainoties ar tām, tās apkopojot un nodrošinot to efektīvu izplatīšanu, kā arī izmantojot pašreizējās Kopienas programmas.

2)

Apsvērt, kā un ar kādiem līdzekļiem vislabāk iespējams sasniegt Padomes Direktīvā 77/486/EEK izklāstītos mērķus saistībā ar migrāciju, kas ir ievērojami mainījusies kopš minētās direktīvas pieņemšanas.

3)

Izmantojot pieejamus datus un rādītājus, pārraudzīt sasniegumu atšķirības starp audzēkņiem, kas mācās dzimtajā valodā, un migrantu izcelsmes audzēkņiem.

4)

Cieši sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar izglītības un migrācijas jautājumiem, piemēram, Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) (11).

5)

Nodrošināt to, ka migrācijas jautājumi ir pienācīgi atspoguļoti Mūžizglītības programmā un citās attiecīgās Kopienas programmās, Rīcības plānā pieaugušo izglītībai un Kopenhāgenas procesā, kā arī citās izglītības un citās mācību jomas ierosmēs, tostarp augstākās izglītības ierosmēs.

6)

Nodrošināt, lai ar migrantu izcelsmes bērnu izglītību saistīti jautājumi tiktu pienācīgi atspoguļoti sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesā.