EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52009IP0141
EU-Mexico Strategic Partnership European Parliament recommendation to the Council of 12 March 2009 on an EU-Mexico Strategic Partnership (2008/2289(INI))
ES un Meksikas stratēģiskā partnerība Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI))
ES un Meksikas stratēģiskā partnerība Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI))
OJ C 87E, 1.4.2010, p. 172–176
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
1.4.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 87/172 |
Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts
ES un Meksikas stratēģiskā partnerība
P6_TA(2009)0141
Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (2008/2289(INI))
2010/C 87 E/35
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko PPE-DE grupas vārdā iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, par ES un Meksikas stratēģisko partnerību (B6-0437/2008),
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. jūlija paziņojumu “Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību” (COM(2008)0447),
ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā (1),
ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un 1997. gada 8. decembrī parakstīto sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (“Vispārējais nolīgums”) (2),
ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un Eiropas Savienības (ES un LAK) valstu un valdību vadītāju piecās augstākā līmeņa sanāksmēs, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā), Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā) un Limā (2008. gada 16. un 17. maijā),
ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko 2008. gada 17. maijā pieņēma ceturtajā Meksikas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē Limā, Peru,
ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma astotajā ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmē 2008. gada 13.–14. oktobrī Mehiko,
ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko pieņēma ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas septītajā sanāksmē Mehiko 2008. gada 28.–29. oktobrī,
ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 13. oktobra sanāksmes secinājumus,
ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas parlamentārās asamblejas (EUROLAT)2008. gada 1. maija ziņojumu piektajai ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmei,
ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā (3),
ņemot vērā Sansalvadoras deklarāciju, ko pieņēma astoņpadsmitajā Iberoamerikas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē 2008. gada 29.–31. oktobrī,
ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos (4),
ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,
ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6–0028/2009),
A. |
tā kā Meksikai un ES ir kopīgas pamatvērtības, kopīgi principi un kopīgas vēsturiskas un kultūras saiknes; |
B. |
tā kā demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā noteikts demokrātijas klauzulā, ir gan stratēģiskās partnerības, gan Vispārējā nolīguma pamatelements, kurš jāpiemēro abām pusēm; |
C. |
tā kā Meksika aizvien palielina politisko ietekmi starptautiskā mērogā, kā tas apstiprinājies, pasaules līmenī nesen to izvirzot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli (2009.–2010. gadā), kā arī reģionālā līmenī tai uzticot Rio grupas pro tempore sekretariāta prezidentūras pienākumus (2008.–2010. gadā); |
D. |
tā kā ir svarīgi, lai ES atzītu Meksikas ieguldījumu daudzpusējā sistēmā, ievērojot, ka daudzpusīgums ir viens no pamatprincipiem, ko abas puses — Meksika un ES — ir apņēmušās veicināt starptautiskā līmenī; |
E. |
tā kā Meksika ir sākusi īstenot stratēģisko nozaru strukturālu reformu plānu un ir valsts ar desmito lielāko ekonomiku pasaulē, kā arī tā ir G-20 un G-5 (Brazīlija, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Meksika) locekle un turklāt vienīgā ESAO dalībniece no Latīņamerikas valstīm; |
F. |
tā kā Meksikas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 100 miljoniem un ar jauniešu ievērojamu pārsvaru, ņemot vērā, ka 45 % meksikāņu ir jaunāki par 20 gadiem, un tā kā tai ir svarīgs ģeogrāfiskais un stratēģiskais stāvoklis, veidojot tiltu starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un starp Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm; |
G. |
tā kā Vispārējam nolīgumam ir trīs pīlāri: politiskais dialogs; brīvas tirdzniecības telpas pakāpeniska izveide; un sadarbība; tā kā turklāt kopš nolīguma stāšanās spēkā 2000. gadā attiecībās starp abām pusēm raksturīga padziļināšanās un nostiprināšanās gan politiskā ziņā, gan tirdzniecības un sadarbības jomā; |
H. |
tā kā augstākā līmeņa sanāksmē Limā ES un Meksika uzsvēra tirdzniecības un investīciju plūsmu labvēlīgo attīstību saistībā ar asociācijas nolīgumu; |
I. |
tā kā gan divpusēji, gan saskaņā ar Vispārējo nolīgumu ES un Meksika ir pastiprinājušas sadarbību visos līmeņos un attiecībā uz visām institūcijām, jo īpaši parlamentārā jomā un saistībā ar ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas darbību; |
J. |
tā kā stratēģiskās partnerības priekšlikums tiek ierosināts globālas finanšu un ekonomikas krīzes laikā un tā kā ir risks, ka krīze varētu ietekmēt divpusējo attiecību ekonomisko un sociālo līdzsvaru; |
K. |
tā kā ES un Meksikas attiecību padziļināšanās var veicināt vienprātību starp ES un Latīņamerikas partneriem par reģionāliem un globāliem jautājumiem, vienoti sekmējot kopīgās intereses un vērtības starptautiskos un reģionālos forumos; |
L. |
tā kā stratēģiskā partnerība ir jāizprot kā būtisks kvalitatīvs lēciens ES un Meksikas attiecībās divos atšķirīgos līmeņos: daudzpusēji, savstarpēji saskaņojot nostāju par visai pasaulei nozīmīgiem jautājumiem; un divpusēji, attīstot abu pušu attiecības un izstrādājot īpašas iniciatīvas; |
M. |
tā kā politiskās un ekonomiskās integrācijas procesi, arvien straujāka virzība ekonomikas globalizācijas virzienā un nozīmīgā loma, kāda ir debatēm par demokrātiju, cilvēktiesībām un apkārtējo vidi, citstarp ir mainījuši prioritātes abu reģionu darba programmās; |
N. |
tā kā Meksikas stratēģiskais stāvoklis un tās tirdzniecības nolīgumu kopums nozīmē, ka šī valsts ir stratēģiski ļoti nozīmīga Eiropas eksportam, turklāt ES ir tās otrais lielākais ārvalstu investīciju avots; |
O. |
tā kā Meksikas un ES brīvās tirdzniecības zonai ir būtiska nozīme ES divpusējās attiecībās, jo tās darbības joma ir ļoti plaša (preces, pakalpojumi, iepirkumi, konkurence, intelektuālā īpašuma tiesības, investīcijas un saistītie maksājumi); |
P. |
tā kā emigrācija no Meksikas uz ES citstarp ir viena no Meksikas svarīgākajām un sensitīvākajām problēmām, ņemot vērā Meksikas emigrantu lielo skaitu Eiropas Savienībā un to, ka daudzi no viņiem ir augsti kvalificēti, |
1. |
izsaka Padomei šādus ieteikumus:
|
2. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Meksikas Savienoto valstu valdībai un Kongresam. |
(1) OV C 227 E, 4.9.2008., 140. lpp.
(2) OV L 276, 28.10.2000., 45. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0177.
(4) OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.