Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AP0282

Autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņi ***I Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (COM(2008)0464 – C6-0281/2008 – 2008/0157(COD))
P6_TC1-COD(2008)0157 Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī , lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/…/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem

OJ C 184E , 8.7.2010, p. 331–337 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/331


Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
Autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņi ***I

P6_TA(2009)0282

Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (COM(2008)0464 – C6-0281/2008 – 2008/0157(COD))

2010/C 184 E/69

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0464),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0281/2008),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6-0070/2009),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
P6_TC1-COD(2008)0157

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/…/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. pantu, un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (3) izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi.

(2)

Izpildītāju gadījumā šis laikposms sākas izpildījuma brīdī, vai arī, ja izpildījuma fiksācija šajā periodā ir publicēta vai publiskota 50 gadu laikā pēc izpildījuma, dienā , kad tā pirmoreiz publicēta vai pirmoreiz publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

(3)

Attiecībā uz fonogrammu producentiem šis laikposms sākas ar fonogrammas fiksāciju vai ar tās publicēšanu 50 gadu laikā pēc fiksācijas, vai arī, ja fonogramma netiek publicēta, no tās publiskošanas 50 gadu laikā pēc fiksācijas.

(4)

Izpildītāju radošā devuma sabiedriski atzītais nozīmīgums jāatspoguļo ar tādu aizsardzības līmeni, lai atzītu viņu radošo un māksliniecisko ieguldījumu.

(5)

Izpildītāji parasti uzsāk karjeru jaunībā, un pašreizējais 50 gadu aizsardzības termiņš, ko piemēro izpildījumu fiksācijām , bieži vien nenodrošina šo darbu aizsardzību izpildītāju visas dzīves garumā. Tāpēc daži izpildītāji saskaras ar ienākumu trūkumu mūža nogalē. Turklāt bieži vien izpildītāji nevar izmantot savas tiesības, lai novērstu vai ierobežotu aizskarošu viņu darbu izmantošanu viņu dzīves laikā.

(6)

Izpildītājiem vajadzētu būt iespējai vismaz dzīves laikā gūt ieņēmumus no izņēmuma tiesībām uz reproducēšanu un publiskošanu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (4), taisnīgu atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai minētās direktīvas izpratnē, kā arī ieņēmumus no izņēmuma tiesībām uz izplatīšanu un iznomāšanu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvai 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašumā jomā (5).

(7)

Tādēļ aizsardzības termiņš izpildījumu fiksācijām un fonogrammām būtu jāpagarina līdz 70 gadiem pēc attiecīgā notikuma .

(8)

Izpildītājam būtu jāatgūst izpildījuma fiksācijas tiesības, ja fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanā tādas fonogrammas eksemplāru pietiekamu daudzumu Starptautiskās Konvencijas par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību izpratnē , kura, ja netiktu pagarināts termiņš, būtu neaizsargāts darbs, vai arī producents nepietiekami fonogrammu publisko. Šādai iespējai vajadzētu būt pieejamai tad, kad ir beidzies pieņemams laika posms, kas fonogrammas producentam atvēlēts, lai veiktu šīs izmantošanas darbības. Tādēļ fonogrammas producentam uz fonogrammu noteikto tiesību termiņam būtu jābeidzas, lai izvairītos no situācijas, kurā vienlaikus spēkā ir šīs tiesības un tās izpildītāja tiesības uz izpildījuma fiksāciju, kuras vairs nav nodotas tālāk vai piešķirtas fonogrammas producentam.

(9)

Stājoties līgumattiecībās ar fonogrammu producentu, izpildītājiem parasti nākas nodot fonogrammas producentam sava izņēmuma tiesības saistībā ar izpildījuma fiksācijas reproducēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu un pieejamības nodrošināšanu. Pretī daži izpildītāji saņem autoratlīdzības avansu un nākamos maksājumus saņem tikai tad, kad fonogrammas producents ir atguvis izdevumus par sākotnējo avansu un veicis jebkādus līgumā paredzētos atvilkumus. Citi izpildītāji nodod tālāk vai piešķir savas izņēmuma tiesības, saņemot par to vienreizēju atlīdzību (maksājumu, ko neveic atkārtoti). Tas jo īpaši notiek to izpildītāju gadījumā, kuri veido attiecīgā darba fonu un netiek iekļauti darbinieku sarakstā (“mazpazīstami izpildītāji”), taču dažreiz arī darbinieku sarakstā iekļauto izpildītāju gadījumā (“slaveni izpildītāji”).

(10)

Lai nodrošinātu, ka izpildītāji, kuri nodevuši izņēmuma tiesības fonogrammu producentiem ▐, gūtu labumu no termiņa pagarināšanas, nepieciešams ieviest virkni papildu ▐ pasākumu. ▐

(11)

Pirmajam papildu ▐ pasākumam būtu jāparedz, ka fonogrammu producentiem ir pienākums vismaz reizi gadā atlikt summu, kas atbilst 20 % no ieņēmumiem, kuri izriet no izņēmuma tiesībām izplatīt, reproducēt un publiskot fonogrammas. “Ieņēmumi” ir ieņēmumi, ko fonogrammas producents guvis pirms izmaksu atskaitīšanas .

(12)

Minētie maksājumi jāparedz tikai tam, lai veiktu maksājumus izpildītājiem, kuru izpildījums ir fiksēts fonogrammā un kuri ir nodevuši tālāk vai piešķīruši izņēmuma tiesības fonogrammas producentam, saņemot par to vienreizēju maksājumu. Minētie maksājumi vismaz reizi gadā individuāli būtu jāizmaksā mazpazīstamiem izpildītājiem. Šādas izmaksas veikšana būtu jāuzticautortiesību aģentūrām, un var piemērot valsts noteikumus par nedalāmiem ieņēmumiem. Lai novērstu nesamērīgu slogu šo ieņēmumu iekasēšanā un pārvaldīšanā, dalībvalstis var noteikt, cik lielā mērā maksāšanas pienākums attiecas uz mikrouzņēmumiem, kuru gadījumā šādi maksājumi nebūtu lietderīgi attiecībā pret izmaksām, ko rada šādu ieņēmumu iekasēšana un pārvaldīšana .

(13)

Tomēr saskaņā ar ║ Direktīvas 2006/115/EK 5. pantu ║ izpildītājiem jau ir piešķirtas neatsaucamas tiesības uz taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu, tostarp par fonogrammu iznomāšanu. Tāpat, uzsākot līgumattiecības, izpildītāji parasti nenodod fonogrammu producentiem savas tiesības pieprasīt vienreizēju taisnīgu atlīdzību par raidīšanu un publiskošanu saskaņā ar Direktīvas 2006/115/EK 8. panta 2. punktu un taisnīgu atlīdzību par reproducēšanu personiskai lietošanai saskaņā ar Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tādēļ, aprēķinot kopējo summu, kas fonogrammas producentam jāatvēl papildu atlīdzības maksājumiem, nav jāņem vērā ieņēmumi, kurus fonogrammas producents guvis no fonogrammu iznomāšanas vai no vienreizējās taisnīgās atlīdzības par raidīšanu un publiskošanu , vai no taisnīgas atlīdzības , kas saņemta par kopēšanu privātām vajadzībām.

(14)

Otrajam papildu pasākumam, lai atkārtoti līdzsvarotu līgumus, ar kuriem mūzikas izpildītāji uz autoratlīdzības pamata nodod tālāk savas izņēmuma tiesības fonogrammas producentam, vajadzētu būt “pilnīgai atjaunošanai” attiecībā uz tiem izpildītājiem, kuri savas iepriekš minētās izņēmuma tiesības pret autoratlīdzību vai līgumā noteiktu atlīdzību ir piešķīruši fonogrammu producentiem. Lai izpildītāji pilnībā gūtu labumu no pagarinātā aizsardzības termiņa, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar vienošanos starp fonogrammu producentiem un izpildītājiem pagarinātajā termiņā izpildītājiem tiek maksāta autoratlīdzība vai atlīdzības likme, ko neietekmē avansa maksājumi vai līgumā paredzētie atskaitījumi.

(15)

Juridiskās noteiktības labad būtu jāparedz, ka, ja līgumā nav skaidras norādes par pretējo, tie līgumi par izpildījuma fiksācijas tiesību nodošanu vai piešķiršanu, kas noslēgti pirms dienas, kad dalībvalstīm jāpieņem šo direktīvu īstenojošie pasākumi, paliek spēkā arī pagarinātajā termiņā.

(16)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka atsevišķus šo līgumu noteikumus, kas paredz regulāru atlīdzību, ir iespējams mainīt atkārtotu sarunu gaitā par labu izpildītājiem. Dalībvalstīs vajadzētu būt spēkā procedūrām, ko piemēro gadījumos, kad atkārtotas sarunas ir nerezultatīvas.

(17)

Tā kā piedāvāto papildu pasākumu mērķus dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā apmērā, jo valsts pasākumi šajā jomā izraisītu konkurences traucējumus vai arī ietekmētu fonogrammu producentu izņēmuma tiesību jomu, kuras ir noteiktas Kopienas tiesību aktos, un tādējādi tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu║. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu noteikumus un līgumus, kas ir saskaņā ar tās noteikumiem, piemēram, kolektīvus līgumus, ko dalībvalstīs noslēgušas izpildītājus pārstāvošas organizācijas un producentus pārstāvošas organizācijas.

(19)

Dažās dalībvalstīs attiecībā uz muzikālām kompozīcijām ar vārdiem noteikts vienots aizsardzības termiņš, ko aprēķina pēc tam, kad miris pēdējais pārējos līdzautorus pārdzīvojušais autors, savukārt citās dalībvalstīs mūzikai un tekstam piemēro atšķirīgus termiņus. Vairums muzikālu kompozīciju ar vārdiem ir vairāku autoru kopdarbs. Piemēram, opera bieži vien ir libretista un komponista kopdarbs . Turklāt tādos mūzikas žanros kā džezs, roks un popmūzika radošā procesa pamatā nereti ir vairāku autoru sadarbība.

(20)

Līdz ar to aizsardzības termiņa saskaņošana attiecībā uz muzikālajām kompozīcijām ar vārdiem , kuru teksts un mūzika radīti kopīgai izmantošanai , ir nepilnīga, radot šķēršļus preču un pakalpojumu, piemēram, pārrobežu kolektīvā pārvaldījuma pakalpojumu, brīvai apritei. Lai nodrošinātu šādu šķēršļu novēršanu, visiem šādiem aizsargātiem darbiem vajadzētu būt vienādam saskaņotam aizsardzības termiņam visās dalībvalstīs dienā, līdz kurai dalībvalstīm jātransponē šī direktīva .

(21)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/116/EK.

(22)

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 34. punktu dalībvalstīm tiek ieteikts izstrādāt tabulas gan pašu lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, parādot atbilsmi starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas sabiedrībai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi direktīvā 2006/116/EK

Direktīvu 2006/116/EK groza šādi.

1)

1. pantā iekļauj šādu punktu:

7.   Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru ‐ teksta autors vai mūzikas komponists , ja šie abi devumi tika īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem .”

2)

3. pantu groza šādi:

a)

1. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tomēr,

ja šajā laikposmā izpildījums, ko fiksē citādā veidā nekā fonogrammu, tiek likumīgi publicēts vai likumīgi publiskots, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms,

ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.”

(b)

║2. punkta otrajā un trešajā teikumā skaitli“50” ║ aizstāj ar skaitli “ 70

c)

3. pantā iekļauj šādus punktus:

2.a     Ja 50 gadus pēc tam, kad fonogramma ir likumīgi publicēta, vai, ja tā nav publicēta, 50 gadus pēc tam, kad tā ir likumīgi publiskota, fonogrammas producents nepiedāvā nopirkt fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nenodrošina tās pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai bezvadu līdzekļiem tā, ka sabiedrības locekļi var tai piekļūt individuāli izvēlētā vietā un laikā, izpildītājs var izbeigt līgumu, saskaņā ar kuru viņš savas izpildījuma fiksācijas tiesības ir nodevis vai piešķīris fonogrammas producentam (turpmāk “nodošanas vai piešķiršanas līgums”). Tiesības izbeigt līgumu var izmantot, ja producents gada laikā pēc tam, kad izpildītājs viņam ir paziņojis par nodomu izbeigt līgumu saskaņā ar iepriekšējā teikumā noteikto kārtību, neveic nevienu no abām iepriekšējā teikumā minētajām darbībām. Izpildītājs nevar atteikties no šīm tiesībām izbeigt līgumu. Ja fonogrammas fiksācijā ietverti vairāku izpildītāju izpildījumi, viņi var izbeigt nodošanas vai piešķiršanas līgumus saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem. Ja nodošanas vai piešķiršanas līgums tiek izbeigts saskaņā ar šo daļu, fonogrammas producenta tiesības uz fonogrammu beidzas.

2.b     Ja nodošanas vai piešķiršanas līgumā izpildītājam ir noteiktas tiesības pieprasīt vienreizēju atlīdzību, izpildītājam ir tiesības saņemt ikgadēju papildu atlīdzību no fonogrammas producenta par katru pilno gadu, sākot no nākamā gada pēc 50. gada, kad fonogramma ir likumīgi publicēta, vai, ja tā nav publicēta, pēc 50. gada, kad tā ir likumīgi publiskota. Izpildītājs nevar atteikties no tiesībām gūt šādu ikgadēju papildu atlīdzību.

2.c     Kopējā summa, kas fonogrammas producentam jāatvēl 2.b punktā minētās papildu atlīdzības maksājumiem, atbilst 20 % no ieņēmumiem, kurus tas gadā pirms minētās atlīdzības izmaksāšanas guvis, reproducējot, izplatot un nodrošinot pieejamību attiecīgajām fonogrammām, pēc 50. gada, kad fonogramma ir likumīgi publicēta, vai, ja tā nav publicēta, pēc 50. gada, kad tā ir likumīgi publiskota.

Dalībvalstis nodrošina, ka fonogrammu producentiem pēc pieprasījuma jāsniedz izpildītājiem, kam ir tiesības uz 2.b minēto ikgadējo papildu atlīdzību, visa informācija, kāda var būt nepieciešama, lai nodrošinātu šādas atlīdzības izmaksu.

2.d     Dalībvalstis nodrošina, ka kolektīvās autortiesību aģentūras administrē tiesības gūt 2.b punktā minēto ikgadējo papildu atlīdzību.

2.e     Ja izpildītājam ir tiesības saņemt regulārus maksājumus, no izpildītājam veiktajiem maksājumiem neatskaita ne avansa maksājumu, ne līgumā paredzētos ieturējumus pēc 50. gada, kad fonogramma ir likumīgi publicēta, vai, ja tā nav publicēta, pēc 50. gada, kad tā ir likumīgi publiskota.

3)

10. pantā iekļauj šādus ║ punktus:

“5.    3. panta 1. punktu līdz 3. panta 2.e punktu ar Direktīvu …/…/EK (6) grozītā redakcijā turpinapiemērot attiecībā uz tām izpildījumu fiksācijām un fonogrammām, saistībā ar kurām izpildītājs un fonogrammas producents … (7) aizvien ir aizsargāts saskaņā ar minētajiem noteikumiem, kā arī attiecībā uz tām izpildījumu fiksācijām un fonogrammām, kuras ir radušās pēc minētās dienas.

6.     1. panta 7. punktu, kas pievienots ar Direktīvu …/…/EK  (6) , piemēro muzikālām kompozīcijām ar vārdiem, kurām vismaz mūzika vai dzeja ir aizsargāta vismaz vienā dalībvalstī pirms … (7) un muzikālām kompozīcijām ar vārdiem, kas radušās pēc šā datuma.

Uz pirmo daļu neattiecas neviena izmantošanas darbība, kas veikta pirms … (7). Dalībvalstis pieņem vajadzīgos noteikumus, lai jo īpaši aizsargātu trešo pušu iegūtas tiesības.

4)

Pievieno šādu ║ pantu:

“10. a pants

Pārejas pasākumi, kas attiecas uz Direktīvas …/…/EK (8) transponēšanu.

1.   Ja nav līgumā skaidri noteiktu norāžu par pretējo , pirms … (9) noslēgtu līgumu par nodošanu vai piešķiršanu uzskata par spēkā esošu arī pēc tam, kad izpildītājs vairs nebūtu aizsargāts ▐ atbilstīgi 3. panta 1. punkta ║ redakcijai pirms grozījumu izdarīšanas ar Direktīvu …/…/EK (8).

2.     Dalībvalstis var noteikt, ka nodošanas vai piešķiršanas līgumus, kas izpildītājam dod tiesības saņemt regulārus maksājumus un ir noslēgti pirms … (9), var grozīt pēc 50. gada, kopš fonogramma ir likumīgi publicēta, vai, ja tā nav publicēta, pēc 50. gada, kopš tā ir likumīgi publiskota.

2. pants

Ziņojums

Komisija ne vēlāk kā … (10) iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, ņemot vērā digitālā tirgus attīstību, un vajadzības gadījumā tā iesniedz priekšlikumu par turpmāku Direktīvas 2006/116/EK grozīšanu.

3. pants

Komisija veic izvērtējumu, vai ir nepieciešams pagarināt tiesību aizsardzības termiņu izpildītājiem un producentiem audiovizuālajā jomā, un tā ziņo par šāda izvērtējuma rezultātiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumu par Direktīvas 2006/116/EK turpmāku grozīšanu

4. pants

Transponēšana

1.    Dalībvalstīs vēlākais līdz …  (11) stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti , kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai minēto tiesību aktu tekstus ▐.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs


(1)  2009. gada 14. janvāra Atzinums (OV vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Nostāja.

(3)  OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp.

(4)  OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(5)  OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.

(6)  OV L …

(7)   Divi gadi pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(8)  Divi gadi pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(9)   Pieci gadi pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(10)  Pieci gadi pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(11)  Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.


Top