Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AP0281

Autobusu pasažieru tiesības ***I Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2008)0817 – C6-0469/2008 – 2008/0237(COD))
P6_TC1-COD(2008)0237 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī , lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS

OJ C 184E , 8.7.2010, p. 312–330 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/312


Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
Autobusu pasažieru tiesības ***I

P6_TA(2009)0281

Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2008)0817 – C6-0469/2008 – 2008/0237(COD))

2010/C 184 E/68

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0817),

ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, atbilstīgi kuram Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0469/2008),

ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0250/2009),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
P6_TC1-COD(2008)0237

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 23. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kopienas rīcībai autobusu pārvadājumu jomā cita starpā būtu jābūt vērstai uz pasažieru augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu, kas salīdzināma ar citos pārvadājumu veidos un galamērķos piemērojamo. Turklāt būtu jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības.

(2)

Ņemot vērā to, ka autobusu pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, pasažieru tiesības šajā ziņā būtu jāaizsargā neatkarīgi no viņu valsts piederības vai pastāvīgās dzīvesvietas Kopienā.

(3)

Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai pilsētas un piepilsētas transportu atbrīvot no šīs regulas noteikumiem, ja tās nodrošina līdzīgu pasažieru tiesību līmeni ar alternatīviem regulatīviem pasākumiem. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā pasažieru hartas multimodāliem sabiedriskā transporta tīkliem, kuri attiecas uz jautājumiem, kas izklāstīti šīs regulas 1. pantā. Komisijai būtu jāizskata iespēja noteikt kopīgu pasažieru tiesību kopumu pilsētas, piepilsētas un reģionālajam transportam, kas aptver visus transporta veidus, un jāiesniedz Parlamentam ziņojums, vajadzības gadījumā to papildinot ar normatīvu priekšlikumu.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta pasažieru hartu izstrāde pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem autobusu pakalpojumiem, kurās izklāstītas autobusu transporta uzņēmumu saistības uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti un labāk apmierināt savu pasažieru vajadzības.

(5)

ES pasākumos, lai uzlabotu pasažieru tiesības autobusu transporta nozarē, būtu jāņem vērā šīs nozares īpatnības, kuru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi.

(6)

Ja notiek nelaimes gadījumi, kuru rezultātā iestājas nāve vai tiek gūti ievainojumi, uz pasažieriem būtu jāattiecina noteikumi par atbildību, kas ir salīdzināmi ar citos pārvadājumu veidos piemērojamajiem.

(7)

Pasažieriem jābūt tiesīgiem uz avansa maksājumiem, lai pēc nelaimes gadījuma apmierinātu viņu tūlītējās finansiālās vajadzības.

(8)

Pasažieriem, kuriem radies kaitējums negadījumā, uz ko attiecas apdrošināšanas garantija, savas prasības par zaudējumu atlīdzību būtu jāiesniedz, pirmkārt, autobusu transporta uzņēmumam, kā norādīts šajā regulā, un apdrošināšanas sabiedrībā vajadzētu vērsties tikai tad, ja uzņēmums attiecīgajā gadījumā nerīkojas.

(9)

Autobusu transporta uzņēmumiem būtu jāuzņemas atbildība par pasažieru bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem ar noteikumiem, kas salīdzināmi ar citos pārvadājumu veidos piemērojamajiem.

(10)

Autobusu pasažieriem paredzētajiem pakalpojumiem būtu jāsniedz labums pilsoņiem kopumā. Tāpēc invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām neatkarīgi no tā, vai tās iestājušās invaliditātes, vecuma vai jebkāda cita faktora dēļ, jābūt tādām iespējām izmantot autobusu pārvadājumu pakalpojumus, kas salīdzināmas ar citiem pilsoņiem piemērojamām. Invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības uz pārvietošanās brīvību, izvēles brīvību un nediskrimināciju kā visiem citiem pilsoņiem.

(11)

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu un ar mērķi nodrošināt invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām iespējas pārvietoties ar autobusu, kas salīdzināmas ar citiem pilsoņiem nodrošinātajām, jāizveido noteikumi par nediskrimināciju un palīdzību brauciena laikā. Tāpēc šīm personām jāatļauj pārvietoties ar autobusu un tām nedrīkst liegt transportu viņu invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, izņemot, ja ir piemērojami iemesli, kuru pamatā ir drošības apsvērumi un tiesību aktu noteikumi. Tām piemērojamas tiesības uz palīdzību autobusu termināļos un transportlīdzekļos, tostarp iekāpjot un izkāpjot. Sociālās integrācijas interesēs šīm personām vajadzētu saņemt palīdzību bez papildu samaksas. Autobusu transporta uzņēmumiem būtu jāizveido noteikumi attiecībā uz pieejamību, vēlams, izmantojot Eiropas Standartizācijas sistēmu.

(12)

Autobusu transporta uzņēmumiem speciāli jāapmāca darbinieki, lai viņi varētu pienācīgi palīdzēt invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šāda apmācība būtu jāparedz atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (4). Dalībvalstīm iespēju robežās būtu jāatbalsta autobusu transporta uzņēmumi atbilstošu apmācības programmu izveidē.

(13)

Lemjot par jaunu termināļu projektēšanu un veicot ievērojamu renovāciju, pārvaldes iestādēm vajadzētu bez izņēmuma ņemt vērā invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības. Jebkurā gadījumā autobusu termināļu pārvaldes iestādēm vajadzētu izveidot punktus, kur šādas personas var ziņot par savu ierašanos un nepieciešamību pēc palīdzības.

(14)

Tāpat arī autobusu transporta uzņēmumiem šādas vajadzības būtu jāņem vērā, lemjot par jaunu un renovētu transportlīdzekļu projektēšanu.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu uzlabot pastāvošo infrastruktūru, kur tas nepieciešams, lai autobusu transporta uzņēmumi varētu nodrošināt piekļuvi invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī sniegt atbilstošu palīdzību.

(16)

ES pasākumos bezšķēršļu mobilitātes uzlabošanai, kā prioritāte būtu jāveicina bezšķēršļu piekļuve autobusu termināļiem un pieturām.

(17)

Saskaņā ar COST 349 projekta secinājumiem par autobusiem un tālsatiksmes autobusiem Komisijai būtu jāierosina pasākumi, lai ieviestu pieejamu un visā ES sasarbspējīgu infrastruktūru autobusu termināļos un pieturās.

(18)

Autobusu pasažieru tiesībās būtu jāietilpst informācijas saņemšanai attiecībā uz pakalpojumu pirms brauciena un tā laikā. Visai būtiskajai informācijai, kas tiek sniegta autobusu pasažieriem, vajadzētu tikt nodrošinātai arī alternatīvos formātos, kas pieejami invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(19)

Šai regulai nevajadzētu ierobežot autobusu transporta uzņēmumu tiesības pieprasīt kompensāciju no kādas personas, tostarp trešām personām, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(20)

Būtu jāmazina neērtības, kas pasažieriem rodas brauciena atcelšanas vai ilgstošas kavēšanās dēļ. Tāpēc pasažieriem būtu jānodrošina pietiekama aprūpe un informācija. Pasažieriem vajadzētu būt iespējai braucienu atcelt, saņemot atlīdzību par biļetēm, doties braucienā ar mainītu maršrutu ar viņus apmierinošiem nosacījumiem vai saņemt informāciju par alternatīviem pārvadājumu pakalpojumiem. Ja autobusu transporta uzņēmums nenodrošina pasažieriem nepieciešamo palīdzību, pasažieriem būtu jābūt tiesībām saņemt finansiālu kompensāciju.

(21)

Autobusu transporta uzņēmumiem būtu jāsadarbojas, lai pieņemtu valsts un Eiropas līmeņa pasākumus pasažieriem sniegtās aprūpes un palīdzības uzlabošanai, kad brauciens ir pārtraukts un jo īpaši ilgstošas kavēšanās gadījumā.

(22)

Šī regula neietekmē pasažieru tiesības, ko nosaka Padomes Direktīva 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (5). Gadījumos, kad ceļojuma kompleksu atceļ tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar autobusu pārvadājumu pakalpojuma atcelšanu, šo regulu nebūtu jā piemēro.

(23)

Pasažieri pilnībā jāinformē par viņu tiesībām, kas noteiktas šajā regulā, lai viņi tās varētu efektīvi izmantot.

(24)

Pasažieriem būtu jābūt iespējām izmantot viņu tiesības ar atbilstošu sūdzību iesniegšanas procedūru palīdzību, ko ieviesuši autobusu transporta uzņēmumi, vai, ja nepieciešams, iesniedzot sūdzības iestādei vai iestādēm, ko šim nolūkam norīkojusi attiecīgā dalībvalsts.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina un jāuzrauga autobusu transporta uzņēmumu vispārējā atbilstība šai regulai un jāizraugās piemērota iestāde šādu izpildes funkciju veikšanai. Minētajai uzraudzībai nevajadzētu ietekmēt pasažieru tiesības vērsties tiesā ar prasību saņemt likumīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām.

(26)

Dalībvalstīm būtu jānosaka sodi, kas piemērojami šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un jānodrošina šo sodu piemērošana. Šiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem.

(27)

Ņemot vērā to, ka šajā regulā noteiktos mērķus, proti, nodrošināt autobusu pārvadājumos visās dalībvalstīs augstu un līdzvērtīgu pasažieru aizsardzības un palīdzības līmeni, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tādēļ to ievērojamā starptautiskā mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus atbilstoši Līguma 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(28)

Šai regulai nevajadzētu ierobežot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6).

(29)

Šīs regulas izpildei būtu jānotiek, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (7). Tādēļ šī regula būtu attiecīgi jāgroza.

(30)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Temats

Ar šo regulu paredz noteikumus par

(1)

pasažieru nediskrimināciju attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem saskaņā autobusu transporta uzņēmums nodrošina pārvadājumu;

(2)

autobusu transporta uzņēmumu atbildību par pasažieru nāvi vai ievainojumiem nelaimes gadījumos un viņu bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem;

(3)

invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas pārvietojas ar autobusu, nediskriminēšanu un viņiem sniedzamo obligāto palīdzību;

(4)

autobusu transporta uzņēmumu pienākumus pret pasažieriem brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumā;

(5)

minimālo informāciju, kas jāsniedz pasažieriem;

(6)

sūdzību izskatīšanu;

(7)

pasažieru tiesību izpildi.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula ir spēkā attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, kurus kā regulārus pakalpojumus nodrošina autobusu transporta uzņēmumi.

2.   Dalībvalstis var atbrīvot no šīs regulas noteikumiem pilsētas un piepilsētas ▐ transportu, uz ko attiecas dalībvalstu līgumi par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ja šādi līgumi nodrošina tādu pasažieru tiesību līmeni, kāds paredzēts šajā regulā.

3.   Attiecībā uz neregulārajiem pakalpojumiem piemēro tikai II nodaļu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)

“autobusu transporta uzņēmums” ir transporta uzņēmums, kam tā reģistrācijas valstī ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem tirgus pieejamības nosacījumiem, un transporta uzņēmums, kuram ir derīga Kopienas licence, kas izdota atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 684/92 (1992. gada 16. marts par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem  (8) lai veiktu starptautiskus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

(2)

“neregulāri pakalpojumi” ir pakalpojumi Regulas (EEK) Nr. 684/92 2. panta 3. punkta izpratnē;

(3)

“regulāri pakalpojumi” ir pakalpojumi Regulas (EEK) Nr. 684/92 2. panta 1. punkta izpratnē;

(4)

“pārvadājuma līgums” ir līgums par pārvadājumu veikšanu, kuru autobusu transporta uzņēmums ▐ un pasažieris noslēdz par viena vai vairāku pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu , neatkarīgi no tā, vai biļete pirkta no pārvadātāja, ceļojuma rīkotāja, vai biļešu pārdevēja ;

(5)

“biļete” ir derīgs dokuments, kas dod tiesības saņemt pārvadājuma pakalpojumu, vai līdzīgs neizdrukāts dokuments, tostarp elektroniskā formā, un ko izdevis vai apstiprinājis autobusu transporta uzņēmums vai tā pilnvarots biļešu pārdevējs;

(6)

“biļešu pārdevējs” ir jebkurš starpnieks , kas pārdod autobusu pārvadājumu pakalpojumus vai nu autotransporta uzņēmuma vai ceļojuma rīkotāja vārdā , tostarp tos pakalpojumus, kuri pārdoti kā komplekta daļa ;

(7)

“ceļojuma rīkotājs” ir organizētājs ▐ Direktīvas 90/314/EEK 2. panta 2. punkta ▐ izpratnē;

(8)

“invalīds” vai “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir ikviena persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādu fizisku (sensorisku vai kustību, pastāvīgu vai pagaidu) traucējumu, garīgu traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu dēļ, vai vecuma dēļ, un kuras stāvoklis prasa īpašu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgojumus šīs personas vajadzībām;

(9)

“rezervācija” ir atļauja papīra vai elektroniskā formā, kas dod tiesības tikt pārvadātam saskaņā ar iepriekš apstiprinātu personalizētu pārvadāšanas vienošanos;

(10)

“termināļa pārvaldes iestāde” ir dalībvalsts organizatoriska vienība, kas atbild par autobusu termināļa pārvaldi;

(11)

“atcelšana” ir tāda konkrēta pakalpojuma nesniegšana, kurš bijis iepriekš paredzēts un kuru faktiski rezervējis vismaz viens pasažieris;

(12)

“kavējums” ir starpība starp publicētajā autobusu sarakstā norādīto pasažiera izbraukšanas vai ierašanās laiku un viņa faktisko vai paredzēto izbraukšanas vai ierašanās laiku;

(13)

“pieejams formāts” nozīmē, ka visiem pasažieriem pieejama viena un tā pati informācija, izmantojot tekstu, Braila rakstu, audio, video un/vai elektroniskā veidā.

4. pants

Pārvadājuma līgums un nediskriminējoši līguma noteikumi

1.   Autobusu transporta uzņēmumi nodrošina pasažieriem pārvadājuma līguma noslēgšanas apliecinājumu, izsniedzot vienu vai vairākas biļetes. Līdz nav pierādīts pretējais, biļete apliecina līguma noslēgšanu un tādējādi piešķir šajā regulā paredzētās tiesības.

2.   Neierobežojot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus nodrošināt sociālos tarifus, līguma noteikumus, ko piemēro autobusu transporta uzņēmumi vai biļešu pārdevēji, piedāvā plašākai sabiedrībai bez jebkādas diskriminācijas gala patērētāju valsts piederības vai pastāvīgās dzīvesvietas dēļ vai autobusu transporta uzņēmuma vai biļešu pārdevēja reģistrācijas vietas Kopienā dēļ.

5. pants

Atteikšanās no saistību izpildes izslēgšana

1.   Šajā regulā noteiktās saistības nedrīkst ierobežot vai atcelt, cita starpā paredzot atkāpi vai ierobežojošu noteikumu pārvadājuma līgumā.

2.   Autobusu transporta uzņēmumi var piedāvāt pasažieriem izdevīgākus līguma nosacījumus nekā tie, kas noteikti šajā regulā.

II   nodaļa

Autobusu transporta uzņēmumu atbildība attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu

6. pants

Atbildība pasažieru ievainojumu vai nāves gadījumā

1.   Saskaņā ar šo nodaļu autobusu transporta uzņēmumi ir atbildīgi par zaudējumiem vai bojājumiem, ko izraisījusi pasažiera nāve vai viņam radīts miesas bojājums ▐, ko nodarījuši nelaimes gadījumi, kas notikuši autobusu transporta pakalpojumu darbības rezultātā un laikā, kad pasažieris atradies transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā.

2.   Autobusu transporta uzņēmumu ārpuslīgumiskajai atbildībai par kaitējumu nav piemērojami nekādi finansiāli ierobežojumi neatkarīgi no tā, vai tie noteikti likumā, konvencijā vai līgumā.

3.   Autobusu transporta uzņēmums neizslēdz un neierobežo tā atbildību par jebkādām prasībām līdz EUR 220 000 apmērā par vienu pasažieri , pierādot, ka tas veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus atbilstoši 4. punkta a) apakšpunktam , ja vien kopējais izrietošās prasības apmērs nepārsniedz summu, par kādu saskaņā ar Padomes Otro direktīvu 84/5/EEK (1983. gada 30. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (9) obligātā apdrošināšana ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir autobusa parastā atrašanās vieta. Šādā gadījumā atbildība ir ierobežota līdz minētajai summai .

4.   Autobusu transporta uzņēmums atbilstoši 1. punktam nav atbildīgs:

a)

ja nelaimes gadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu darbību un no kura pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, vai kura sekas tas nav spējis novērst;

b)

ciktāl nelaimes gadījumā vainojams pats pasažieris, vai tas noticis tā nolaidības rezultātā.

5.   Nekas šajā regulā

a)

nenorāda, ka autobusu transporta uzņēmums būtu vienīgā puse, kas atbildīga par kaitējuma atlīdzināšanu; un

b)

neierobežo jebkādas autobusu transporta uzņēmuma tiesības pieprasīt atlīdzinājumu no jebkuras citas puses atbilstoši dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem.

7. pants

Kaitējuma atlīdzināšana

1.   Pasažiera nāves gadījumā atbildība par kaitējuma atlīdzināšanu, ko paredz 6. pants, ietver

a)

jebkādas radušās izmaksas pēc pasažiera nāves, jo īpaši mirušā pārvešanas izmaksas un bēru izdevumus;

b)

ja nāve neiestājas uzreiz — atlīdzināšanu, kas paredzēta šī panta 2. punktā.

2.   Ja pasažierim radušies miesas bojājumi vai nodarīts jebkāds cits fizisks vai garīgs kaitējums, kaitējuma atlīdzināšana ietver

a)

jebkādas radušās izmaksas, jo īpaši tās, kas radušās ārstēšanas un pārvešanas gaitā;

b)

kompensāciju par finansiālajiem zaudējumiem, kas radušies pilnīgas vai daļējas darba nespējas vai pieaugušu vajadzību dēļ.

3.   Ja pasažiera nāves gadījumā persona, kuru šim pasažierim bija vai būtu bijis juridisks pienākums uzturēt, zaudē atbalstu, tad arī minētajai personai ir jāatlīdzina par kaitējumu.

8. pants

Avansa maksājumi

1.   Pasažieru nāves ▐ vai jebkāda cita pasažieriem nodarīta miesas bojājuma gadījumā, ko izraisījis nelaimes gadījums, kas noticis autobusu transporta pakalpojumu darbības dēļ, un ja pasažierim nav nekādas citas ceļojumu apdrošināšanas polises, autobusu transporta uzņēmums bez kavēšanās un ▐ piecpadsmit dienu laikā pēc uz kompensāciju tiesīgās fiziskās personas identitātes noskaidrošanas izmaksā tādus avansa maksājumus, kādi nepieciešami, lai apmierinātu tūlītējās finansiālās vajadzības, pamatojoties uz proporcionalitāti nodarītajam kaitējumam , ja pastāv prima facie pierādījumi par cēloņiem, kas piedēvējami transporta uzņēmumam .

2.   Neierobežojot 1. punkta noteikumus, nāves gadījumā avansa maksājums nav mazāks kā EUR 21 000 par vienu pasažieri.

3.   Avanss nenozīmē atbildības atzīšanu, un to var atskaitīt no summām, ko izmaksā vēlāk saskaņā ar šo regulu, bet avanss nav jāatlīdzina, izņemot gadījumus, kad kaitējums ticis nodarīts pasažiera nolaidības vai vainas dēļ, vai ja avansu saņēmusī persona nav tā persona, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju , vai ja faktiski radītie kaitējumi ir mazāki par avansa maksājuma summu .

9. pants

Atbildība par nozaudētu vai bojātu bagāžu

1.   Autobusu transporta uzņēmumi ir atbildīgi par tiem uzticētās bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1 800 par vienu pasažieri.

2.   Autobusu transporta uzņēmumu sniegtu pakalpojumu darbības rezultātā notikušā negadījumā autobusu transporta uzņēmums ir atbildīgs par pasažiera rokas bagāžā esošo vai līdzi paņemto personiskās lietošanas priekšmetu nozaudēšanu vai bojājumiem. Maksimālā kompensācija ir EUR 1 300vienam pasažierim.

3.   ▐ Autobusu transporta uzņēmums nav atbildīgs par nozaudēšanu vai bojājumiem saskaņā ar 1. un 2. punktu :

a)

ja nozaudēšanu vai bojājumus izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu darbību un no kura autobusu transporta uzņēmums nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, un kura sekas tas nav spējis novērst;

b)

ciktāl nozaudēšana vai bojājumi notikuši pasažiera vainas vai nolaidības dēļ.

III   nodaļa

Invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības

10. pants

Pārvadāšanas atteikuma novēršana

1.   Autobusu transporta uzņēmumi, to biļešu pārdevēji un ceļojuma rīkotāji neatsaka personām to invaliditātes vai ierobežotu pārvietošanās spēju dēļ

a)

pieņemt transporta pakalpojuma rezervāciju vai izsniegt biļeti braucienam, uz kuru attiecas šī regula;

b)

uzņemt transportlīdzeklī invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja šai personai ir derīga biļete vai rezervācija.

2.   Invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervācijas un biļetes piedāvā, nepieprasot papildu samaksu.

11. pants

Atkāpes un īpaši apstākļi

1.   Neraugoties uz 10. panta noteikumiem, autobusu transporta uzņēmumi vai to biļešu pārdevēji, vai ceļojuma rīkotāji var personas invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ atteikties veikt rezervāciju, izsniegt biļeti vai uzņemt transportlīdzeklī invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām,

a)

gadījumos, kad transportlīdzekļa dizaina dēļ invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām uzņemšana vai pārvadāšana ir fiziski vai faktiski neiespējama;

b)

ja transportlīdzeklis vai infrastruktūra izbraukšanas vai ierašanās vietā vai pa ceļam nav aprīkota tā, lai nodrošinātu invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām drošu pārvadāšanu.

Atsakoties pieņemt rezervāciju pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, pārvadātāji, biļešu pārdevēji vai ceļojumu rīkotāji pēc iespējas cenšas, lai attiecīgajai personai piedāvātu pieņemamu alternatīvu.

2.   Invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurai atteikta uzņemšana transportlīdzeklī tās invaliditātes vai ierobežoto pārvietošanās spēju dēļ, piedāvā izvēlēties tiesības uz atlīdzinājumu vai atbilstošus alternatīvus transporta pakalpojumus braucienam līdz galamērķim salīdzināmā termiņā.

3.   ▐ Autobusu transporta uzņēmumi, biļešu pārdevēji vai ceļojumu rīkotāji var pieprasīt, lai invalīdus vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada kāda cita persona, kura spēj sniegt šim invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām nepieciešamo palīdzību , ja:

a)

ir izpildīti 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi, vai

b)

attiecīgā transportlīdzekļa apkalpi veido tikai viena persona, kura vada šo transportlīdzekli un kura nespēj invalīdam vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniegt I pielikumā noteikto palīdzību.

4.   Ja autobusu transporta uzņēmums vai biļešu pārdevēji, vai ceļojuma rīkotājs piemēro 1. punktā noteikto atkāpi, tie nekavējoties informē invalīdu vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par iemesliem vai pēc pieprasījuma informē to rakstveidā piecu dienu laikā pēc pieprasījuma .

12. pants

Pieejamība un informācija

1.   Autobusu transporta uzņēmumi, sadarbojoties ar invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām organizāciju pārstāvjiem un 27. pantā minētajām izpildiestādēm, ▐ izveido nediskriminējošus pieejamības noteikumus attiecībā uz invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām , kā arī viņus pavadošo personu pārvadāšanu, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām drošības prasībām. Šajos noteikumos ietilpst visu attiecīgā autobusu pārvadājumu pakalpojuma piekļuves nosacījumi, tostarp attiecībā uz ekspluatēto transportlīdzekļu pieejamību un aprīkojumu autobusā, un uzstādīto palīdzības aprīkojumu.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētos noteikumus autobusu transporta uzņēmumi vai biļešu pārdevēji dara publiski pieejamus vismaz rezervācijas brīdī, pieejamā formātā un tajā pašā valodā, kurā parasti sniedz informāciju pasažieriem. Sniedzot minēto informāciju, īpaša uzmanība jāvelta invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

3.   Pēc pieprasījuma autobusu pārvadājumu uzņēmumi nekavējoties dara pieejamus starptautiskos, Kopienas vai valsts tiesību aktus, kas nosaka drošības prasības, uz kurām balstīti nediskriminējošas piekļuves noteikumi. Tie jāsniedz pieejamā formātā.

4.   Ceļojumu rīkotāji dara pieejamus 1. punktā minētos noteikumus, kurus piemēro braucieniem, kas ietilpst to organizētajos, pārdotajos vai pārdošanai piedāvātajos kompleksajos ceļojumos, kompleksajās brīvdienās un kompleksajās ekskursijās.

5.   Autobusu transporta uzņēmumi, to biļešu pārdevēji un ceļojuma rīkotāji nodrošina, lai invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām , tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un maziem bērniem, kuri nespēj ceļot bez palīdzības, piemērotā un pieejamā formātā būtu piekļuve visai atbilstošajai informācijai attiecībā uz pārvadāšanas apstākļiem, informācijai par braucienu un informācijai par pakalpojumu pieejamību, tostarp tiešsaistes rezervācijai un informācijai .

13. pants

Tiesības uz palīdzību

1.   Termināļu pārvaldes iestādes un autobusu transporta uzņēmumi nodrošina invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstošu bezmaksas palīdzību, kā noteikts I pielikumā, pirms un pēc brauciena un, ja iespējams , tā laikā. Palīdzību pielāgo invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām individuālajām vajadzībām.

2.   Termināļu pārvaldes iestādes un autobusu transporta uzņēmumi var palīdzību sniegt paši, vai arī var noslēgt līgumu ar vienu vai vairākām personām par šādas palīdzības nodrošināšanu. Tie šādu līgumu vai līgumus var noslēgt pēc pašu iniciatīvas vai pēc pieprasījuma.

Ja termināļu pārvaldes iestādes un autobusu transporta uzņēmumi slēdz līgumu ar vienu vai vairākām personām par palīdzības nodrošināšanu, termināļu pārvaldes iestādes un autobusu transporta uzņēmumi joprojām saglabā savu atbildību par palīdzības sniegšanu.

3.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz termināļu pārvaldes iestādēm un autobusu transporta uzņēmumiem sniegt palīdzību, pamatojoties uz augstākiem standartiem nekā I pielikumā noteiktie, kā arī sniegt citus pakalpojumus papildus I pielikumā noteiktajiem.

14. pants

Tiesības uz palīdzību termināļos

1.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis izraugās autobusu termināļus, kur būtu jāsniedz atbalsts invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi pakalpojumiem vairumā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija izveido internetā pieejamu izraudzīto autobusu termināļu sarakstu.

2.   Dalībvalsts atbilstoši 1. punktam izraudzītā termināļa pārvaldes iestāde ir atbildīga par atbalsta nodrošināšanu, kas precizēts I pielikuma a) daļā, bez papildu samaksas invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja šīs personas izpilda 16. pantā paredzētos nosacījumus.

3.     Ja ir jāizmanto atzīts palīdzības sniegšanai apmācīts suns, tad dzīvnieks ir jāielaiž autobusā, ja transporta uzņēmums vai biļešu pārdevējs, vai ceļojuma rīkotājs ir iepriekš brīdināts saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas reglamentē palīdzības sniegšanai apmācītu suņu pārvadāšanu.

15. pants

Tiesības uz palīdzību autobusā

Autobusu transporta uzņēmumi invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām autobusos, kā arī iekāpjot tajos un izkāpjot no tiem, bez maksas sniedz vismaz to palīdzību, kas noteikta I pielikuma b) daļā, ja šīs personas izpilda 16. pantā paredzētos nosacījumus.

16. pants

Nosacījumi, ar kādiem tiek sniegta palīdzība

1.   Autobusu transporta uzņēmumi, termināļu pārvaldes iestādes, biļešu pārdevēji un ceļojuma rīkotāji sadarbojas, lai sniegtu palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ja par šo personu vajadzību pēc palīdzības autobusu transporta uzņēmumiem, termināļu pārvaldes iestādēm, biļešu pārdevējiem un ceļojuma rīkotājiem ir paziņots vismaz 24 stundas, pirms palīdzība ir nepieciešama , izņemot tad, ja palīdzības sniedzējs piedāvā īsāku paziņošanas periodu vai arī palīdzības sniedzējs un pasažieris par to vienojas .

2.   Autobusu transporta uzņēmumi, biļešu pārdevēji un ceļojuma rīkotāji veic visus nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu veidu, kā saņemt invalīda vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām veikto paziņojumu par vajadzību pēc palīdzības. Pasažierim jāsaņem apstiprinājums, kurā teikts, ka vajadzība pēc palīdzības ir reģistrēta. Šis pienākums attiecas uz visiem to tirdzniecības punktiem, tostarp pārdošanu pa telefonu un pārdošanu internetā.

3.   Ja nav nosūtīts 1. punktā paredzētais paziņojums, autobusu transporta uzņēmumi, termināļu pārvaldes iestādes, biļešu pārdevēji vai ceļojuma rīkotāji pieliek visas atbilstošās pūles, lai nodrošinātu palīdzību tā, lai invalīds vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu iekāpt izbraucošajā transportlīdzeklī, mainīt to uz atbilstošu transportlīdzekli vai izkāpt no atbraukušā transportlīdzekļa, braucienam ar kuru šī persona ir iegādājusies biļeti.

4.   Palīdzība tiek sniegta ar nosacījumu, ka attiecīgā persona ierodas noteiktajā punktā:

laikā, ko iepriekš norādījis autobusu transporta uzņēmums, kas ir ne agrāk kā 60 minūtes pirms noteiktā izbraukšanas laika; vai,

ja laiks nav norādīts, — ne vēlāk kā 30 minūtes pirms noteiktā izbraukšanas laika , izņemot tad, ja palīdzības sniedzējs piedāvā citu termiņu vai arī ja pasažieris un palīdzības sniedzējs vienojas citādi .

5.   Dalībvalsts atbilstoši 14. panta 1. punktam izraudzītā termināļa pārvaldes iestāde, ņemot vērā vietējos apstākļus un neierobežojot citu personu pilnvaras attiecībā uz teritorijām, kas atrodas ārpus termināļa teritorijas, izraugās ierašanās un izbraukšanas punktus terminālī vai vietās, kas ir termināļa pārvaldes iestādes tiešā pārziņā, gan termināļa ēkā, gan ārpus tās, kuros invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par savu ierašanos un pieprasīt palīdzību.

6.    Izraudzītos punktus, kas minēti 5. pantā, skaidri atzīmē, padara pieejamus un pazīstamus invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tajos pieejamā formātā piedāvā nepieciešamo informāciju par termināli un sniegto palīdzību.

17. pants

Informācijas nosūtīšana trešai personai

1.   Ja par palīdzības sniegšanu ir noslēgs apakšlīgums un ja autobusu transporta uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs vismaz 48 stundas pirms noteiktā izbraukšanas laika saņem paziņojumu par vajadzību pēc palīdzības, tad šis uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs attiecīgo informāciju nosūta tā, lai apakšuzņēmējs paziņojumu saņem vismaz 36 stundas pirms noteiktā izbraukšanas laika.

2.   Ja par palīdzības sniegšanu ir noslēgts apakšlīgums un ja autobusu transporta uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs vismaz 48 stundas pirms noteiktā izbraukšanas laika paziņojumu par vajadzību pēc palīdzības nesaņem, tad šis pārvadātājs, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs par to ziņo tā, lai apakšuzņēmējs paziņojumu saņemtu pēc iespējas ātrāk .

18. pants

Apmācība

Autobusu transporta uzņēmumi un termināļu pārvaldes iestādes:

a)

nodrošina, lai visam to personālam, tostarp apakšuzņēmēju nodarbinātajam personālam, kas sniedz tiešu palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būtu zināšanas par to, kā apmierināt to personu vajadzības, kurām ir dažāda veida invaliditāte vai kustību traucējumi;

b)

nodrošina visam to personālam, kas tieši strādā ar pasažieriem, apmācību par palīdzību invalīdiem un informētību par invaliditātes jautājumiem, kā aprakstīts II pielikumā;

c)

pieņemot darbā jaunus darbiniekus, nodrošina viņiem invaliditātes jautājumiem veltītu apmācību un vajadzības gadījumā nodrošina personālam zināšanu pilnveidošanas apmācību kursus.

19. pants

Kompensācija attiecībā uz ratiņkrēsliem un pārvietošanās palīgierīcēm

1.   Ja ratiņkrēslus vai citas pārvietošanās palīgierīces vai to daļas, ar tiem rīkojoties terminālī vai pārvadājot autobusā, nozaudē vai sabojā, tad pasažierim, kam pieder šis aprīkojums, ir tiesības saņemt kompensāciju no autobusu transporta uzņēmuma vai termināļa pārvaldes iestādes atkarā no tā, kas bijis atbildīgs par aprīkojumu tā nozaudēšanas vai sabojāšanas laikā.

Vajadzības gadījumā ir jādara viss, lai nekavējoties sagādātu rezerves aprīkojumu ar nozaudētajam vai sabojātajam aprīkojumam līdzīgām tehniskajām un funkcionālajām īpašībām .

2.     Autobusu transporta uzņēmums atbilstoši 1. punktam nav atbildīgs:

a)

ja nozaudēšanu vai bojājumus izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu darbību un no kura autobusu transporta uzņēmums nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, un kura sekas tas nav spējis novērst;

b)

ciktāl nozaudēšana vai bojājumi notikuši pasažiera vainas vai nolaidības dēļ.

3.   Saskaņā ar šo pantu izmaksājamās kompensācijas summa ir vienāda ar nodarītajiem zaudējumiem .

IV   nodaļa

Autobusu transporta uzņēmumu pienākumi pārtraukta brauciena gadījumā

20. pants

Atbildība atcelšanas un ilgstošas kavēšanās gadījumā

1.    Autobusu transporta uzņēmumi ir atbildīgi par braucienu atcelšanu , virsrezervējumu un izbraukšanas kavēšanos par vairāk nekā divām stundām. Autobusu transporta uzņēmumi ir atbildīgi tikai par tiem atcelšanas un kavējumu gadījumiem, kuri radušies saistībā ar apstākļiem, kas ir to kontrolē. Šī atbildība neattiecas uz kavējumiem, kas radušies sastrēgumu un robežkontroles, un/vai transportlīdzekļu pārbaudes dēļ. Visos gadījumos, kad uzņēmums ir atbildīgs , iesaistītajiem pasažieriem vismaz

a)

jāpiedāvā alternatīvi transporta pakalpojumi bez papildu maksas un ar atbilstošiem nosacījumiem vai, ja tas ir nepraktiski, jāinformē pasažieri par atbilstošiem alternatīviem transporta pakalpojumiem, ko piedāvā citi pārvadājumu operatori;

b)

jāatlīdzina biļetes cena, izņemot gadījumus, kad pasažieri piekrīt alternatīviem transporta pakalpojumiem, kas norādīti a) apakšpunktā;

c)

papildus atlīdzinājumam, kas minēts b) apakšpunktā, jānodrošina tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas, ja autobusu transporta uzņēmums nespēj piedāvāt alternatīvus pakalpojumus vai informāciju, kas norādīta a) apakšpunktā. Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas;

d)

ja tie izvēlas pieņemt piedāvātos alternatīvos transporta pakalpojumus, ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas, nezaudējot tiesības uz transporta pakalpojumiem. Biļetes cena ir visa summa, ko pasažieris samaksājis par brauciena aizkavēto daļu. Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas ;

e)

piedāvā ēdienu un uzkodas atbilstoši gaidīšanas laikam, ja pastāv reāla iespēja tos nodrošināt;

f)

piedāvā viesnīcu vai citu izmitināšanu un transportu starp termināli un izmitināšanas vietu gadījumā, ja, pirms braucienu var turpināt, ir nepieciešams pārnakšņot;

g)

ja autobuss sabojājas, piedāvā transportu no vietas, kur tas sabojājies, līdz piemērotai gaidīšanas vietai un/vai terminālim, no kurienes ir iespējams turpināt braucienu.

2.     Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, autobusu transporta uzņēmumi ir atbildīgi par ierašanās kavēšanos par vairāk nekā divām stundām, ja kavēšanās notikusi:

vadītāja nolaidības vai vainas dēļ vai

transportlīdzekļa tehniskas sabojāšanās dēļ.

Šādos gadījumos iesaistītajiem pasažieriem vismaz:

a)

ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas; biļetes cenai jābūt visai summai, ko pasažieris samaksājis par brauciena aizkavēto daļu. Kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas;

b)

piedāvā palīdzību, kas minēta šī panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

3.     Autobusu transporta uzņēmumu atbrīvo no šī pienākuma, ja atcelšana vai kavēšanās notikusi viena no turpmāk minēto iemeslu dēļ:

a)

apstākļi, kas nav saistīti ar autobusu transporta pakalpojumu darbību un/vai no kura autobusu transporta uzņēmums nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, un kura sekas tas nav spējis novērst;

b)

pasažiera nolaidība, vai

c)

trešās personas rīcība, no kuras pārvadātājs nebūtu varējis izvairīties, neraugoties uz to, ka tas gadījuma attiecīgajos apstākļos veicis nepieciešamos piesardzības pasākumus, un kuras sekas tas nav spējis novērst.

21. pants

Informācijas sniegšana

1.   Kavēšanās gadījumā, autobusu transporta uzņēmumi vai, ja nepieciešams, termināļu pārvaldes iestādes informē pasažierus par plānoto izbraukšanas vai ierašanās laiku, līdzko šāda informācija ir pieejama, taču ne vēlāk kā attiecīgi 30 minūtes pēc sarakstā paredzētā izbraukšanas laika vai stundu pirms sarakstā paredzētā ierašanās laika. Šo informāciju sniedz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieejamā formātā.

2.   Ja pasažieri brauciena kavēšanās dēļ nokavē pārsēšanos citā transportlīdzeklī, autobusu transporta uzņēmumi pieliek atbilstošas pūles, lai informētu šos pasažierus par alternatīvām pārsēšanās iespējām.

22. pants

Turpmākas prasības

Šī regula neierobežo pasažiera tiesības saņemt turpmāku kompensāciju . Kompensāciju, kas piešķirta saskaņā ar šo regulu, var atskaitīt no šādas kompensācijas.

23. pants

Papildu pasākumi pasažieru labā

Pārvadātāji sadarbojas un kopīgi ar ieinteresētajām personām, profesionālajām asociācijām un patērētāju, pasažieru un invalīdu asociācijām pieņem dalībvalstu vai Eiropas līmeņa pasākumus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai uzlabotu rūpes par pasažieriem, jo īpaši ilgstošas kavēšanās un pārtraukta vai atcelta brauciena gadījumā, prioritāti piešķirot rūpēm par tiem pasažieriem, kuriem ir īpašas vajadzības tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte, ierobežotas pārvietošanās spējas, slimība, vecums, grūtniecība, tostarp arī maziem bērniem un pavadošajiem pasažieriem.

Ilgas kavēšanās un braucienu pārtraukšanas vai atcelšanas gadījumā jārūpējas par to, lai pasažieriem nodrošinātu medicīnisku palīdzību attiecībā uz mazu bērnu apkopi un ēdienus un dzērienus pēc vajadzības, regulāru informēšanu un, ja vajadzīgs, alternatīvas braukšanas iespējas un izmitināšanu.

V   nodaļa

Informācija pasažieriem un sūdzību izskatīšana

24. pants

Tiesības uz informāciju par braucienu

Termināļu pārvaldes iestādes un autobusu transporta uzņēmumi visa brauciena laikā pieejamā formātā sniedz pasažieriem attiecīgu informāciju.

25. pants

Informācija par pasažieru tiesībām

║ Autobusu pārvadājumu uzņēmumi un termināļu pārvaldes iestādes nodrošina to, ka visiem pasažieriem ne vēlāk kā pirms izbraukšanas un brauciena laikā sniedz pienācīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu. Šo informāciju sniedz pieejamā formātā . Šajā informācijā jāiekļauj arī dalībvalstu atbilstoši 27. panta 1. punktam izraudzīto izpildiestāžu kontaktinformācija.

26. pants

Sūdzības

1.   Autobusu transporta uzņēmumi gadījumos, kad šāda struktūra vēl nepastāv, izveido sūdzību izskatīšanas sistēmu , kas pieejama visiem pasažieriem, tostarp invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā.

2.   Pasažieri autobusu transporta uzņēmumiem var iesniegt sūdzību viena mēneša laikā no dienas, kad pakalpojums tika sniegts vai kad tam bija jātiek sniegtam. Sūdzības saņēmējs 20 darba dienu laikā vai nu sniedz pamatotu atzinumu, vai pamatotos gadījumos informē pasažieri par datumu, līdz kuram gaidāma atbilde. Laiks, kas nepieciešams, lai atbildētu, nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no sūdzības saņemšanas datuma.

3.   Ja atbilde nav saņemta 2. punktā noteiktajā termiņā, sūdzība uzskatāma par pieņemtu.

4.     Autobusu transporta uzņēmumi katru gadu sagatavo ziņojumu, kurā norāda saņemto sūdzību skaitu un tematu, vidējo dienu skaitu, kas nepieciešams, lai atbildētu uz šīm sūdzībām, kā arī veiktos pasākumus to novēršanai.

VI   nodaļa

Izpilde un dalībvalstu izpildiestādes

27. pants

Dalībvalstu izpildiestādes

1.   Katra dalībvalsts norīko iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas izpildi. Katra iestāde veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu, tostarp atbilstību pieejamības noteikumiem, kas paredzēti 12. pantā. Katra iestāde savā organizācijā, finansējuma saņemšanā, juridiskajā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga .

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par iestādi vai iestādēm, kas izraudzītas atbilstoši šim pantam, un par to attiecīgajiem pienākumiem.

3.     Šīs iestādes sadarbojas ar organizācijām, kas pārstāv autobusu transporta uzņēmumus un patērētājus, tostarp ar organizācijām, kuras pārstāv invalīdus un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

4.   Visi pasažieri var iesniegt sūdzības attiecīgajai iestādei, kas izraudzīta atbilstoši 1. punktam, par iespējamiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

5.   Dalībvalstis, kas izvēlējušās izslēgt noteiktus pakalpojumus atbilstoši 2. panta 2. punktam, nodrošina salīdzināmu sistēmu pasažieru tiesību izpildei.

28. pants

Ziņošana par izpildi

1.   Katru gadu 1. jūnijā izpildiestādes, kas izraudzītas atbilstīgi 27. panta 1. punktam, publicē pārskatu par savu iepriekšējā gada darbību, kurā cita starpā iekļauj

a)

darbību aprakstu, kas veiktas, lai izpildītu šīs regulas noteikumus;

b)

norādi uz procedūru, ko piemēro, lai atbildētu uz individuālām sūdzībām;

c)

kopsavilkumu par pieejamības noteikumiem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas piemērojami attiecīgajā dalībvalstī;

d)

apkopotus datus par sūdzībām , tostarp par to iznākumu un izskatīšanas laiku ;

e)

sīku informāciju par piemērotajām sankcijām;

f)

citus jautājumus, kas svarīgi labākai šīs regulas izpildei.

2.   Lai varētu izstrādāt šādu pārskatu, izpildiestādes uzglabā statistikas datus par individuālām sūdzībām atbilstoši attiecīgajiem tematiem un iesaistītajiem uzņēmumiem. Šādus datus saglabā pieejamus Komisijai vai dalībvalstu izmeklēšanas iestādēm pēc to pieprasījuma līdz trim gadiem pēc notikuma datuma.

29. pants

Izpildiestāžu sadarbība

Dalībvalstu izpildiestādes, kas izraudzītas atbilstoši 27. panta 1. punktam, apmainās ar informāciju par to darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai nodrošinātu saskaņotu pasažieru aizsardzību visā Kopienā. Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu.

30. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajiem sodiem , kas var būt arī rīkojums par kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai, jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem noteikumiem un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus.

VII   nodaļa

Nobeiguma noteikumi

31. pants

Ziņojums

Ne vēlāk kā  (10) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās darbību un ietekmi. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu projektus, ar kuriem detalizētāk ievieš šīs regulas noteikumus vai to groza.

32. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2006/2004

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumā pievieno šādu punktu:

“18.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. … par starptautisko autobusu pasažieru tiesībām un ar ko groza ║ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā). (OV L …)”.

33. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no … (11).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C …

(2)  OV C …

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Nostāja.

(4)   OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.

(5)  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(8)   OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp.

(9)   OV L 8, 11.1.1984., 17. lpp.

(10)  OV: trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(11)  OV: divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
I PIELIKUMS

Palīdzība invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

a)

Palīdzība termināļos

Palīdzība un priekšdarbi, kas nepieciešami, lai invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu

paziņot par savu ierašanos terminālī un pieprasīt palīdzību noteiktos punktos;

pārvietoties no noteiktā punkta līdz kases galdam, uzgaidāmai telpai un iekāpšanas zonai.

b)

Palīdzība transportlīdzeklī

Palīdzība un priekšdarbi, kas nepieciešami, lai invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu

iekāpt transportlīdzeklī, izmantojot viņiem nodrošinātos pacēlājus, ratiņkrēslus vai citu atbilstošu aprīkojumu;

nodot bagāžu;

saņemt bagāžu;

izkāpt no transportlīdzekļa;

ja iespējams, pārvietoties uz tualetes telpām;

pārvadāt iespēju robežās autobusā suni, kas identificējams kā suns pavadonis;

nokļūt līdz sēdekļiem;

sev pieejamā formātā saņemt būtisku informāciju par braucienu;

ja iespējams, iekāpt/izkāpt no transportlīdzekļa brauciena pārtraukumos.

Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīļa
II PIELIKUMS

Invaliditātes jautājumiem veltīta apmācība

a)

Apmācība par invaliditātes izpratni

Apmācot personālu, kas tieši rūpējas par pasažieriem, mācību programmā jāiekļauj šādi temati:

izpratne par tādiem pasažieriem, kam ir kustību, maņu orgānu (dzirdes vai redzes) traucējumi, slēpti traucējumi vai ierobežotas apguves spējas, un zināšanas par to, kā adekvāti apieties ar šādiem pasažieriem, tostarp kā diferencēt dažādas tādu personu spējas, kuru kustības, orientācija vai saziņa varētu būt ierobežotas;

šķēršļi, ar kuriem jāsaskaras invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp attieksmes, vides/materiālā un organizācijas aspektu ziņā;

atzīti suņi, kas apmācīti palīdzības sniegšanai, tostarp šāda “palīdzības sniegšanas suņa” nozīme un vajadzības;

reaģēšana neprognozētās situācijās;

lietpratība cilvēkattiecībās un metodes, kā sazināties ar nedzirdīgajiem un ar vājdzirdīgām personām, ar vājredzīgiem cilvēkiem, cilvēkiem ar runas traucējumiem un ierobežotām apguves spējām;

kā uzmanīgi rīkoties ar ratiņkrēsliem un citām pārvietošanās palīgierīcēm, lai izvairītos no kaitējuma (tas attiecas uz visu personālu, kas atbildīgs par apiešanos ar bagāžu).

b)

Apmācība par palīdzību personām ar invaliditāti

Apmācot personālu, kas tieši palīdz invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, mācību programmā jāiekļauj šādi temati:

kā palīdzēt ratiņkrēsla lietotājiem iesēsties ratiņkrēslā un kā no ratiņkrēsla tos pārvietot;

iemaņas, kā palīdzēt invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas ceļo ar atzītiem, palīdzības sniegšanai apmācītiem suņiem, tostarp izpratne par šo suņu nozīmi un vajadzībām;

paņēmieni, kā pavadīt neredzīgus un vājredzīgus pasažierus un kā apieties ar atzītiem, palīdzības sniegšanai apmācītiem dzīvniekiem un kā tos pārvadāt , ņemot vērā, ka palīdzības sniegšanai apmācīti suņi ir apmācīti klausīt tikai sava saimnieka pavēlēm un attiecīgajiem darbiniekiem ar tiem nav jānodarbojas ;

zināšanas par aprīkojuma veidiem, kas var palīdzēt invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un zināšanas par to, kā ar šādu aprīkojumu rīkoties;

iecelšanas un izcelšanas palīdzības aprīkojuma izmantošana un zināšanas par piemērotām iecelšanas un izcelšanas palīdzības procedūrām, kas ļauj saglabāt invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām drošību un personas cieņu;

pietiekama izpratne par vajadzību pēc uzticamas un profesionālas palīdzības; arī izpratne par iespēju, ka ceļojuma laikā daži invalīdi var justies ievainojami (un paust šīs izjūtas) sakarā ar savu atkarību no sniegtās palīdzības;

zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu.


Top