Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE0875

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu COM(2008) 721 galīgā redakcija – 2008/0216 (CNS)

OJ C 277, 17.11.2009, p. 56–61 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/56


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu”

COM(2008) 721 galīgā redakcija – 2008/0216 (CNS)

(2009/C 277/11)

Ziņotājs: ADAMS kgs

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. pantu 2008. gada 15. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu”

COM(2008) 721 galīgā redakcija – 2008/0216 (CNS).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 17. aprīlī. Ziņotājs — Espuny Moyano kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 453. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 13. un 14. maijā (13. maija sēdē), noraidīja specializētās nodaļas izstrādāto atzinumu un ar 98 balsīm par, 75 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo Adams kga izstrādāto pretatzinumu.

1.1.   EESK atbalsta Komisijas paredzēto zivsaimniecības kontroles sistēmas fundamentālo reformu un atzīst, ka tā veido kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatu un ir ļoti svarīgs un steidzams pārstrukturēšanas pasākums, kas uzlabos KZP efektivitāti pirms ierosināto plašo reformu veikšanas.

1.2.   EESK uzskata, ka pašreizējai Eiropas Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmai piemīt būtiskas nepilnības. Tā ir neefektīva, dārga un sarežģīta, un tā nedod vēlamos rezultātus. Šie trūkumi ievērojami ietekmē zvejas resursu ilgtspēju, zivsaimniecības nozari, no zvejas atkarīgos reģionus un vidi. EESK norāda, ka šādu viedokli pauž arī Komisija.

1.3.   Kopējā zivsaimniecības politika vairākās ieinteresētajās personās ir radījusi attieksmi, kas vērsta uz novilcināšanu, faktu sagrozīšanu, nosacījumu negribīgu īstenošanu vai to nepildīšanu. Ar kontroles sistēmas reformu tiktu veiktas pārmaiņas šajā kultūrā, ko raksturo pretestības izrādīšana un nepakļaušanās noteikumiem. Reforma atspoguļo jauno pieeju, kas 2009. gada aprīlī izklāstīta Zaļajā grāmatā par Kopējās zivsaimniecības politikas reformu un tādējādi ir pārbaudījums ieinteresēto personu gatavībai īstenot pārmaiņas.

1.4.   Vairāk nekā 75 % no pasaules zivju krājumiem ir vai nu pilnībā izmantoti vai pārmērīgi izmantoti. Kopumā 88 % no ES zivju krājumiem tiek nozvejoti, pārsniedzot to maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

1.5.   Pašreiz Eiropas Savienībā spēkā esošā kontroles sistēma ir neatbilstoša, un tā apdraud to pamatdatu ticamību, kurus izmanto zinātnisko ieteikumu izstrādē. Neuzticamo datu dēļ turpinās nozvejas līmeņu pārsniegšana. Nelikumīgu praksi ir grūti atklāt, un noteiktās sankcijas bieži vien ir daudz zemākas nekā peļņa, ko iespējams gūt no pārzvejas. Komisijai arī trūkst juridisko instrumentu, un tas traucē tai ātri un efektīvi reaģēt gadījumos, kad dalībvalstu kontroles sistēmu darbībā tiek atklāta problēma. Vienlaikus pilnībā netiek izmantots jauno tehnoloģiju potenciāls.

1.6.   EESK uzskata, ka jaunā sistēma ļautu izveidot visaptverošu un integrētu pieeju kontrolei, pievēršot uzmanību visiem kopējās zivsaimniecības politikas aspektiem un aptverot visu ķēdi starp nozveju un patērētājiem, proti, nozveju, izkraušanu krastā, transportu, pārstrādi un tirdzniecību.

1.7.   EESK uzskata, ka Komisija ir izpildījusi savu pienākumu konsultēties ar galvenajām ieinteresētajām personām un ir izstrādājusi labi izpētītu ietekmes novērtējumu. Tāpat Komiteja uzskata, ka ir atbalstāma Komisijas vēlme nekavējoties veikt reformu un neatlikt rīcību līdz brīdim, kad būs noteikta kopējās zivsaimniecības politikas nākotne pēc 2012. gada.

Briselē, 2009. gada 13. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


PIELIKUMS

Šo specializētās nodaļas atzinumu pilnsapulce noraidīja, tā vietā pieņemot pretatzinumu, tomēr šis atzinums ieguva vismaz ceturto daļu nodoto balsu.

1.   Secinājumi.

1.1.   EESK atzīst, ka ir jāvienkāršo kontroles sistēma, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumiem, un piekrīt ierosinātās reformas principiem.

1.2.   Komiteja tomēr uzskata, ka pašreiz nav piemērotākais laiks reformas īstenošanai, jo debates par KZP nākotni pēc 2012. gada ir tikai nesen uzsāktas, un ir paredzams, ka KZP tiks ieviestas izmaiņas, kas tieši ietekmēs kontroles sistēmu. EESK tādēļ iesaka pirmām kārtām rūpīgi pārskatīt KZP pamatelementus, kā arī attiecīgos pārvaldes modeļus, lai jaunās kontroles sistēmas metodes varētu izstrādāt, balstoties uz attiecīgajiem secinājumiem.

1.3.   Komiteja ar nožēlu secina, ka Komisija, cenšoties steidzīgi izsākt reformu, nav pietiekami konsultējusies ar ieinteresētajām pusēm. EESK uzskata: lai reforma būtu veiksmīga, ir vajadzīga ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku lielāka iesaistīšana.

1.4.   Komiteja arī uzskata, ka priekšlikumā ierosinātās kontroles sistēmas izmaiņas nevis vienkāršo kontroles sistēmu, bet faktiski palielina zvejas kuģu un zivsaimniecības pārvaldes struktūru pienākumu apjomu. Komiteja tādēļ iesaka nodrošināt atbilstīgu pārejas periodu.

1.5.   EESK norāda, ka nav pietiekami izvērtētas minēto pasākumu sociāli ekonomiskās sekas.

1.6.   Lai nodrošinātu minēto pasākumu veikšanu, EESK aicina Komisiju publicēt pielikumu, kurā būtu uzskatīti pienākumi un termiņi, kas jāievēro katram kuģu tipam.

1.7.   Attiecībā uz tehniskiem jautājumiem EESK aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā ieteikumus, kas izklāstīti šā atzinuma sadaļā “Īpašas piezīmes”.

2.   Ievads.

2.1.   Eiropas Komisija 2008. gada 14. novembrī publicēja trīs dokumentus par KZP kontroles sistēmu: Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), priekšlikumu regulai (2) un ietekmes novērtējumu (3).

2.2.   Komisija uzskata, ka 2002. gadā izveidotajai kontroles sistēmai ir ievērojamas nepilnības, kas traucē tās efektīvu īstenošanu. Kontroles sistēma ir neefektīva, dārga un sarežģīta, un tā nedod vēlamos rezultātus. Komisija tādēļ ir ierosinājusi veikt KZP kontroles sistēmas būtisku reformu.

Komisija norāda, ka reformas galvenais mērķis ir izveidot Kopienas sistēmu inspekcijai, uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošināt tādu noteikumu izpildi, kas rada priekšnoteikumus KZP efektīvai īstenošanai.

2.3.1.   Konkrētāk, Komisija uzskata, ka reformas priekšlikums ļaus uzlabot situāciju, veicot šādus pasākumus:

tiesiskā regulējuma vienkāršošana. Priekšlikumā ir noteikti kopēji kontroles standarti attiecībā uz visiem KZP noteikumiem. Priekšlikumā izklāstīti principi; sīkākas detaļas tiks noteiktas atsevišķā īstenošanas regulā;

kontroles piemērošanas jomas paplašināšana. Priekšlikums attiecas uz jomām, kas līdz šim netika ņemtas vērā (transports, tirgus, izsekojamība), un tajā aplūkotas tās nozares, kurās vajadzība pēc kontroles ir pieaugusi (izmetumi, atpūtas zveja, aizsargājamās jūras teritorijas);

vienlīdzīgu noteikumu izveide kontroles jomā. Saskaņotu inspekcijas procedūru un saskaņotu un preventīvu sankciju sistēmu ieviešana nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret zvejniekiem neatkarīgi no tā, kur viņi darbojas, kā arī palielinās uzticību visai sistēmai;

kontroles un inspekcijas pieejas racionalizācija. Sistemātiski izmantojot riska pārvaldību, dalībvalstis un Komisija varēs kontrolei paredzētos resursus galvenokārt izmantot tajās jomās, kur pārkāpumu iespējamība ir visaugstākā;

administratīvā sloga samazināšana;

KZP standartu efektīvāka piemērošana. Komisija piemēros makropārvaldības pieeju un galvenokārt uzraugot un pārbaudot, kā dalībvalstis izpilda attiecīgos noteikumus.

2.4.   Regulas priekšlikums papildina regulu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju (4) un regulu par atļaujām Kopienas zvejas kuģiem veikt zvejas darbību ārpus Kopienas ūdeņiem (5). Šīs trīs regulas veido jauno regulējumu kontroles jomā.

2.5.   Komisijas mērķis ir panākt, lai jaunā regula stātos spēkā 2010. gada 1. janvārī.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1.   EESK atzīst, ka KZP sekmes ir atkarīgas no efektīvas, globālas, integrētas un nediskriminējošas kontroles sistēmas izmantošanas ciklā “no tīkla līdz galdam”, kas ļauj nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras ilgtspējīgu izmantošanu.

3.2.   Komiteja arī uzskata, ka ir vajadzīga pašreizējās Kopienas kontroles sistēmas reforma, lai to uzlabotu, un piekrīt priekšlikuma pamatprincipiem.

3.3.   EESK tomēr pauž viedokli, ka Komisijai vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai šobrīd ir piemērotākais laiks minētās reformas īstenošanai. Komisija 2008. gadā uzsāka diskusijas par KZP nākotni pēc 2012. gada, un vairāku turpmāko gadu laikā minētās politikas galvenie elementi tiks pārskatīti. EESK uzskata, ka kontroles sistēmas reforma jāpielāgo jaunās KZP saturam.

3.4.   Zvejniecības pārvaldības galvenais instruments pašreizējā kopējā zivsaimniecības politikā ir KPN (6) un kvotu sistēma, tomēr šī sistēmas atbilstība ir vairākkārt apšaubīta (7). Ņemot vērā, ka viens no regulas galvenajiem mērķiem ir panākt, ka tiek ievērotas KPN un dalībvalstīm piešķirtās kvotas, un, ņemot vērā, ka iestādes ir atzinušas, ka šī sistēma acīmredzami jāuzlabo, būtu lietderīgāk pirms kontroles sistēmas reformēšanas pārskatīt pārvaldības sistēmas. Jebkurā gadījumā EESK iesaka rūpīgi un padziļināti pārskatīt KZP galvenos elementus un izanalizēt dažādus pārvaldības modeļus, kā arī pielāgot tiem jaunos kontroles pasākumus.

3.5.   Komiteja pauž nožēlu par to, ka Komisija ir iesniegusi tiesību aktu paketi, proti, vienlaikus sagatavojot gan paziņojumu, gan regulas priekšlikumu, gan arī ietekmes novērtējumu. Parasti Komisija vispirms iesniedz paziņojumu, lai to varētu izmantot kā ievirzes dokumentu debatēs par priekšlikumu. EESK uzskata: lai nodrošinātu veiksmīgu reformu, ir jāiesaista visi attiecīgie ekonomikas jomas dalībnieki un viņiem ir jāpiedalās diskusijās, kurās padziļināti apspriestu šo jautājumu. Priekšlikumā ierosināto reformu pilnīgi noteikti nedrīkst sasteigt.

3.6.   Regulas priekšlikumā paredzēts ievērojami lielāks zvejas kuģu un zivsaimniecības jomas pārvaldes struktūru pienākumu apjoms. EESK uzskata, ka šāda situācija var radīt nopietnas praktiskas problēmas, ņemot vērā, ka ne dalībvalstu, ne Komisijas rīcībā nav tādas struktūras un personāla, lai apkopotu un apstrādātu šajā priekšlikumā paredzēto informāciju. Priekšlikumā paredzēta arī ekonomikas jomas dalībnieku pienākumu apjoma palielināšana. Komiteja uzskata, ka pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļos administratīvā sloga palielināšana dalībvalstīm un ekonomikas jomas dalībniekiem būtu nepareizs risinājums: tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmumus un darba vietas, un jo īpaši skartu tos zvejas kuģus, kuru garums ir 10–15 metri.

3.7.   EESK uzskata, ka vienkāršošanas process ir jāveic pakāpeniski, jo tiesiskā regulējuma pārskatīšana un tam sekojoša izmaiņu ieviešana būtu sarežģīta, jaunu sistēmu ieviešana būtu dārga, turklāt sākotnēji trūktu zināšanu par tām. Ierosinātās izmaiņas ir visaptverošas, un Komiteja uzskata, ka tās jāapspriež plašākās un ilgākās debatēs. Komiteja tāpēc uzskata, ka ar 16. pantu būtu jānosaka pārejas periods, kas nodrošinātu pietiekami daudz laika, lai pielāgotos kontroles tiesiskā regulējuma izmaiņām.

3.8.   EESK uzskata, ka noteikumu ievērošanas kultūra jāveido, nevis palielinot kontroles un sankciju pasākumu skaitu, bet gan panākot visu iesaistīto pušu vienošanos un sadarbību. Noteikumu ievērošanu veicinās vienkāršāks regulējums, kas visām ieinteresētajām pusēm būtu viegli saprotams.

3.9.   Komisija ir paredzējusi uzņemties lielākas pilnvaras attiecībā uz kontroles sistēmu. Komiteja uzskata, ka jāņem vērā vajadzīgais līdzsvars starp Padomes un Komisijas pilnvarām, lai nākotnē izvairītos no strīdiem par kompetences jomām.

3.10.   EESK norāda, ka regulā ir jāapsver iespēja izmantot kvotu pārpalikumu, piešķirot tās citām dalībvalstīm, lai palīdzētu paaugstināt to zvejas uzņēmumu rentabilitāti.

4.   Īpašas piezīmes.

4.1.   Komiteja uzskata, ka Kopienas zvejas kuģim izsniegto zvejas atļauju nedrīkst attiecināt tikai uz Kopienas ūdeņiem; tādēļ tā iesaka 4. panta 8. punktā svītrot formulējumu “vispār (..) Kopienas ūdeņos”.

4.2.   Attiecībā uz 4. panta 10. punktu EESK uzskata, ka “aizsargājamu jūras teritoriju”, kas atrodas Kopienas ūdeņos un ietekmē zvejas darbību, definīcijā jānosaka Kopienas kārtība attiecībā uz minēto teritoriju izveidi, izmantošanu, kontroli un uzraudzību.

4.3.   Priekšlikuma 4. panta 17. punktā “apstrādes” procesa definīcijā ir ietverta tīrīšana, ķidāšana, saldēšana vai sasaldēšana. Komiteja uzskata, ka apstrādes procesa definīcijai jābūt saistītai ar jūras resursu organoleptisko īpašību izmaiņām, nevis attiecīgo produktu saglabāšanas metodēm, kas paredzētas, lai nodrošinātu zivju produktu nekaitīgumu patērētājiem. Tādēļ Komiteja ierosina apstrādes definīcijā svītrot iepriekš minētās darbības.

4.4.   EESK uzskata, ka 7. panta f) apakšpunktā jāietver atsauce uz “tāljūras” apgabaliem, kurus nepārvalda reģionāla zvejniecības organizācija.

4.5.   Komiteja uzskata, ka prasību uzstādīt 9. pantā minēto ierīci, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus, nevajadzētu attiecināt uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 10-15 metri. Minētā tipa zvejas kuģu darbības joma jebkurā gadījumā ir ierobežota: šie kuģi pēc būtības spēj veikt darbību tikai piekrastes zonās, kuras ir viegli kontrolējamas. Minēto ierīču uzstādīšanas izmaksas ir augstas, un tās nav proporcionālas attiecībā uz šā tipa kuģiem, ko izmanto daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu.

EESK uzskata, ka 14. pantā paredzētie noteikumi par Kopienas zvejas kuģos izmantojamo zvejas žurnālu ir pārāk stingri, jo to pārbaude būtu pārlieku birokrātiska. Minētā prasība būtu piemērojama tikai tajos gadījumos, kad tam ir skaidrs un pietiekams pamatojums.

4.6.1.   Saskaņā ar 14. panta 1. punktu zvejas žurnālā reģistrē arī jūrā izmesto katras sugas īpatņu daudzumus. Komiteja uzskata, ka ieraksts žurnālā jāveic tad, ja pārsniegts noteikts svars, piemēram, 50 kilogrami.

4.6.2.   Priekšlikuma 14. panta 3. punktā noteikts, ka zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa paturēto zivju daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 5 %. EESK uzskata, ka ir grūti ievērot pat pašreiz noteikto limitu, kas visierobežojošāko atjaunošanas plānu gadījumā ir 8 %. Pielaide ir ļoti maza un, ņemot vērā lielo birokrātijas slogu, zvejnieki nevarētu to ievērot, kā rezultātā palielinātos soda piemērošanas gadījumu skaits. Tas ir pretrunā ar kontroles sistēmu vienkāršošanas mērķi. Tādēļ Komiteja iesaka nepiemērot šo jauno normu.

4.6.3.   EESK uzskata, ka tie faktori, kas tiek izmantoti, lai pārrēķinātu uzglabātu zivju svaru zivju dzīvsvarā (kuri dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi un tādējādi ietekmē nozvejas aprēķinus katrā valstī), jānosaka ne vien pēc dalībvalstīs piemēroto vērtību vidējā aritmētiskā aprēķina, bet arī ņemot vērā katras zvejniecības īpatnības un iezīmes. Turklāt jāņem vērā iespējamā ietekme uz relatīvo stabilitāti, izmainot pārrēķina koeficientu, ja notiek pāreja no valsts plāna uz Kopienas plānu.

4.7.   Regula par elektroniskā žurnāla izmantošanu (8) neparedz, ka šis pasākums jāpiemēro kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 15 metrus. EESK uzskata, ka nav jāiekļauj kuģi, kuru garums ir no 10 līdz 15 metriem, iekams dalībvalstu iestādes nav izvērtējušas, kā šis noteikums praksē tiek piemērots kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, kā arī minētā noteikuma kopējo ietekmi, un iekams nav gūta praktiska pieredze. Jāatzīmē, ka kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus, elektroniskā žurnāla izmantošana nav obligāta līdz 2010. gada 1. janvārim, savukārt kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus — līdz 2011. gada 1. jūlijam. Turklāt priekšlikuma 15. pantā nav ietverti spēkā esošie izņēmumi attiecībā uz elektroniskās reģistrēšanas procedūrām kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus. Komiteja tādēļ prasa saskaņot abus minētos noteikumu kopumus.

4.8.   EESK uzskata, ka 17. pantā minētā prasība par iepriekšēju paziņošanu jāizmanto tikai tajās situācijās, kad tas pamatoti attaisnojams. Šobrīd noteikumi par iepriekšēju paziņošanu jāpilda vienīgi tiem kuģiem, kuri pārvadā atjaunošanas plānos ietvertas sugas, tādējādi izvairoties no papildu darba slodzes, kas bieži vien nesniedz lietderīgu informāciju (piemēram, ja nozvejas apjoms ir nulle). Komiteja uzskata, ka prasība par nozvejas informācijas paziņošanu jāparedz, pamatojoties uz minimālo reprezentatīvo daudzumu.

4.9.   Komiteja uzskata, ka kuģa kapteiņa vai viņa pārstāvja iepriekš paziņotā informācija vienmēr ir jāpārsūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm, nevis piekrastes valsts vai izkraušanas vietas valsts iestādēm. Pašlaik kuģi pārsūta informāciju karoga dalībvalsts dispečeru punktam, kurš šo informāciju nodod tālāk citām dalībvalstīm (9).

4.10.   EESK norāda, ka 18. pantā paredzētais aizliegums veikt pārkraušanu citā kuģī jūrā varētu radīt nopietnas problēmas atsevišķiem zvejas darbības veidiem, kā arī samazinātu noteikta tipa zvejas kuģu ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt aizliegums pārkraut citā kuģī zivis, kas paredzētas apstrādei un sasaldēšanai jūrā vai zvejas vietu tuvumā, varētu radīt patērētājiem paredzēto zivju kvalitātes apdraudējumu.

4.11.   Attiecībā uz 21. pantu EESK uzskata, ka maksimālais laiks, proti, 2 stundas pēc izkraušanas beigām, kas paredzēts, lai izkraušanas deklarācijas datus elektroniski nosūtītu karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ir pārāk īss, un tas varētu radīt problēmas saistībā ar noteikumu neievērošanu. Komiteja tāpēc iesaka noteikt 24 stundu termiņu, ņemot vērā to, ka pašreiz spēkā esošais termiņš ir 48 stundas.

4.12.   Komiteja uzskata, ka 28. pantā jāparedz kārtība, kādā nodrošināt, ka dalībvalsts kvotu pārpalikumu, ko tā nevar pilnībā izmantot, saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem varētu no jauna piešķirt citām dalībvalstīm, paredzot arī dalībvalsts pārpalikušo kvotu pārcelšanu uz nākamo gadu. Attiecībā uz korektīviem pasākumiem pēc zvejas lieguma dalībvalstij jāsaņem kompensācija, izmantojot ātrus un vienkāršus mehānismus.

4.13.   EESK uzskata, ka 33. panta noteikumi varētu radīt problēmas tiem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar pelaģisko sugu zveju un pārvieto nozveju uz saldētājkuģiem ostā pārstrādei. 33. panta noteikumi varētu ietekmēt arī tos zvejas kuģus, kas izkrauj nozveju kādā citā dalībvalstī, kura nav to reģistrācijas valsts, un kuru nozveja tiek transportēta ar autotransportu uz ostu citā dalībvalstī, kur zivis tiek nodotas tirdzniecībā.

4.14.   Attiecībā uz atjaunošanas plānos ietvertu sugu atsevišķu uzglabāšanu, kas paredzēta 35. pantā, EESK piekrīt, ka attiecīgo sugu īpatņi jāuzglabā atsevišķās kastēs no pārējās nozvejas, šīs kastes attiecīgi marķējot. Komiteja tomēr uzskata, ka to uzglabāšana tilpnē atsevišķi no citām kastēm nenodrošinātu nozvejas efektīvāku kontroli, jo jebkurā gadījumā tās būtu marķētas, norādot sugas FAO kodu.

4.15.   Attiecībā uz 41. pantā paredzēto izmetumu reģistrāciju EESK uzskata, ka šis pasākums ir svarīgs, lai nodrošinātu resursu saglabāšanu un uzlabotu zinātnisko pētījumu kvalitāti, jo īpaši jauktas zvejas gadījumā. Komiteja aicina samazināt izmetumu apjomu, lai nodrošinātu ilgtspēju. Tomēr tā uzskata, ka prasības attiecībā uz izmetumu reģistrāciju ir pārmērīgas un nav saderīgas ar zvejas darbību. Minētās prasības radītu pārlieku lielu darba slodzi, kā rezultātā varētu rasties nepilnības kuģu drošības, kā arī zvejnieku labklājības un higiēnas standartu ievērošanas jomā. Frāze “nekavējoties” ir pārāk neprecīza un varētu radīt tiesisku nenoteiktību.

4.16.   Attiecībā uz zvejas liegumu noteikšanu reāllaikā, kas paredzēta 43.–46. pantā, Komiteja uzskata, ka tas ir delikāts pasākums, kura īstenošana rūpīgi jānovērtē. Ņemot vērā, ka ar priekšlikumu regulai par tehniskajiem pasākumiem (10) tiks izveidots īpašs tiesiskais regulējums, EESK uzskata, ka loģiskāk būtu sagaidīt pētījumu un analīzi minētajā jomā. Katrā gadījumā zvejas darbības atsākšanai izmantotajiem mehānismiem jābūt elastīgiem un viegli īstenojamiem. Komiteja uzskata, ka procedūra zvejas darbību atsākšanai apgabalos, kuros uz laiku noteikts zvejas liegums, kas pieprasa zinātniskā novērotāja klātbūtni uz kuģa, nav pilnīga, jo īpaši, ja mērķis ir izveidot ātru procedūru, kas nerada zvejniekiem nevajadzīgus nelabvēlīgus nosacījumus.

4.17.   Komiteja norāda, ka 47. panta 3. punkta noteikumi, kas paredz, ka daudzgadu plānā ietvertu sugu nozveja, kas iegūta atpūtas zvejā, jāatskaita no attiecīgajām karoga dalībvalsts kvotām, ir nepamatoti, jo tie rada nelabvēlīgus nosacījumus profesionāliem zvejniekiem, kuriem zvejas darbība ir iztikas avots. Komiteja norāda, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina atbilstīgs atpūtas zvejas regulējums un kontrole, lai aizsargātu zivju resursus.

4.18.   Priekšlikuma 84. pantā izklāstīta jauna soda punktu sistēma, lai sodītu tos zvejniekus, kuri pārkāpuši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Komiteja uzskata, ka šī sistēma nav piemērota. Pirmkārt, tā ir diskriminējoša, proti, uz trešo valstu zvejas kuģiem minētā sistēma neattiecas, lai gan tie piegādā vairāk par 60 % Eiropas Savienībā patērēto zivju; otrkārt, šajā sistēmā nav ņemts vērā vai ir nepietiekami ņemts vērā proporcionalitātes princips, t.i., tā paredz zvejas licences apturēšanu, kas nozīmē attiecīgā zvejas uzņēmuma slēgšanu un darba vietu skaita samazināšanos.

4.19.   Komiteja uzskata, ka 95. pantā noteiktie finansiālie pasākumi ir pārlieku stingri. Kopienas finansiālās palīdzības apturēšana un atcelšana, ja dalībvalsts nav izpildījusi šajā regulā paredzētos pienākumus, varētu radīt nopietnas sekas zvejniecības nozares dalībniekiem.

4.20.   Priekšlikuma 96. pantā paredzēta zvejas liegumu noteikšana, ja dalībvalstis nav izpildījušas kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Komiteja uzskata, ka minētā panta noteikumu neprecīzais formulējums varētu būt maldinošs. EESK pauž viedokli, ka zvejas liegums jānosaka izņēmuma gadījumā un tikai tad, ja tam ir pamatoti un apstiprināti iemesli. Būtu skaidri jānosaka ierobežojumi attiecībā uz šā pasākuma piemērošanu.

4.21.   Komiteja pauž bažas par iespējām nodrošināt konfidencialitāti un profesionālo un komercnoslēpumu saglabāšanu, ņemot vērā prasīto elektronisko paziņojumu lielo skaitu, kā arī informācijas apmaiņā iesaistīto personu skaitu un nepieciešamo komunikācijas, pozicionēšanas un identifikācijas iekārtu skaitu.

Balsošanas rezultāti

Par: 75

Pret: 98

Atturas 11


(1)  COM(2008) 718 galīgā redakcija.

(2)  COM(2008) 721 galīgā redakcija.

(3)  SEC(2008) 2760.

(4)  Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai nepieļautu, novērstu un likvidētu nelikumīgu, neziņotu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008.).

(5)  Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām Kopienas zvejas kuģiem veikt zvejas darbību ārpus Kopienas ūdeņiem un par Kopienas ūdeņu pieejamību trešo valstu zvejas kuģiem (OV L 286, 29.10.2008.).

(6)  Kopējā pieļaujamā nozveja.

(7)  ES Revīzijas Palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2007.

(8)  Padomes 2006.gada 21.decembra Regula (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem., OV L 409, 30.12.2006.

(9)  Padomes 2008. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 1077/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu 1966/2006 (OV L 295, 4.11.2008.).

(10)  Priekšlikums Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus, COM(2008) 324 galīgā redakcija.


Top