9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/113

1.1

Ņemot vērā radikālās pārmaiņas, kas notikušas pēdējo desmitgažu laikā, Eiropas Savienība aizsāk politisku programmu, kuras prioritāšu vidū ir klimata pārmaiņas, enerģētika un imigrācija. Tās ir jaunas problēmas, kas ātri jārisina. Tāpēc EESK uzskata, ka tai ir jāpiedalās Komisijas uzsāktajās pārdomās par budžeta politikas jomām, kas ir būtisks šo uzdevumu risināšanas instruments.

1.2

Eiropas Savienības budžeta pārskatīšana jāskata saistībā ar jūtīgo Lisabonas līguma ratificēšanas periodu un ar diskusiju par kohēzijas un pētniecības politikas jomām, kā arī KLP (kopējo lauksaimniecības politiku). Tuvākajā laikā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tiks arī ievēlēta jauna Komisija. Šī iemesla dēļ EESK uzsver grūtības sākt tik nozīmīgas debates divu svarīgu iestāžu atjaunošanas laikā. Turklāt EESK cer, ka ES 27 valstu valdības būs gatavas bez vilcināšanās pieņemt stratēģiskus lēmumus. Tā aicina arī Komisiju precizēt, kādus instrumentus tā domā izmantot apspriešanas posmā.

1.3

Budžeta politikas veidošanā jāņem vērā būtiska izvēle: federālisms vai starpvaldību sistēma. Eiropas integrācijas attīstības pakāpi neapšaubāmi nosaka arī budžeta finansēšanas kārtība.

1.4

Pirms izvērtēt, kādi ir ekonomiskie resursi un kāda to iegūšanas kārtība tiks izmantota, ir jāpārbauda Kopienas politikas jomu aktualitāte, sevišķi to jomu, kas tika izstrādātas jau labu laiku atpakaļ un kuras, lai gan veicināja ekonomisko attīstību un izaugsmi, tagad jāpielāgo un jānostiprina, lai tās atbilstu jaunajiem uzdevumiem. Jāuzdrošinās uzsākt padziļinātu strukturālo fondu, kohēzijas fondu, reģionālo politiku u.c. analīzi, jo sevišķi, lai analizētu to ietekmi un efektivitāti jaunajās dalībvalstīs, ņemot vērā “Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju” (COM(2007) 273 galīgā redakcija), par kuru EESK nesen izteikusi atzinumu (1).

1.5

Šai pārskatīšanai jābalstās uz principiem, kas, sākot no ilgtspējīgās attīstības idejas, ir Eiropas integrācijas pamatā, — solidaritāte, proporcionalitāte, miers, uzplaukums, brīvība, drošība, vispārēja sabiedrības labklājība, vienlīdzība un pārdale. Jebkura nākotnes finanšu perspektīvu priekšlikuma atsauces ietvaram jābūt efektīvai rīcībai saistībā ar nopietniem klimata pārmaiņu draudiem. Tai pat laikā jāveic liels darbs nepieciešamās informēšanas, pārredzamības un noteikumu saprotamības uzlabošanā par Eiropas iedzīvotāju nodokļu maksājumiem un izdevumiem, lai, citastarp, cīnītos pret eiroskepticismu.

1.6

Jāizvērtē iespēja pilnīgi atcelt visas atlaides, priekšrocības un atbrīvojumus, kas raksturo pašreizējo budžetu. Veicot pārskatīšanu, jāparedz nozīmīga tālākvirzība, salīdzinot ar minētajiem noteikumiem, kas neatbilst Eiropas integrācijas solidaritātes principam.

1.7

EESK uzskata, ka Kopienas budžeta finansēšana jāpārskata saskaņā ar Līguma 269. pantu (2). Ņemot vērā dažādas reformas iespējas, Komiteja uzsver, ka neatkarīgi no izvēlētā risinājuma, tas jāīsteno pakāpeniski. Jāmeklē valstu parlamentu un reģionālo un vietējo pašvaldību plaša vienprātība, bet jo īpaši jārēķinās ar katras dalībvalsts maksātspējas principu, ņemot arī vērā izdevumu mērķu apjoma palielināšanos. Šajā sakarā EESK atgādina nostāju, ko tā pauda iepriekšējā atzinumā “Paplašinātas Savienības politiskie izaicinājumi un budžeta līdzekļi 2007.–2013. gadam” (3).

1.8

Sakarā ar izplatīto politikas renacionalizāciju budžeta izpildes posms kļūst vēl sarežģītāks, runājot par saikni starp Kopienas iestādēm un iedzīvotājiem, kā arī par to, kā iedzīvotāji uztver Kopienas darbību. Lielāka Komisijas un dalībvalstu līdzatbildība budžeta izpildē ir svarīgs elements, lai iesaistītu visus ekonomiskos un sociālos dalībniekus (kā tas noteikts jaunā Lisabonas līguma 274. pantā). EESK uzskata, ka ilgtermiņa stratēģijām jābalstās uz finansiālu nepārtrauktību, savukārt īstermiņa prioritātēm jābūt pietiekami elastīgām, lai nodrošinātu ātru reakciju un pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.

1.9

Līdzdalības un ieguldījuma princips, kas veido daudzas Eiropas Savienības nodokļu sistēmas un kurš ir balstīts uz vienlīdzību un pārdali, ir visiedarbīgākais un visefektīvākais.

1.10

Visi dažādos līmeņos iesaistītie dalībnieki — no valstu valdībām līdz katram iedzīvotājam — ir atbildīgi par Kopienas fondiem, kā arī var izmantot to priekšrocības.

1.11

Lai veiksmīgi pielāgotu jaunās un vecās politikas jomas starptautiskiem izaicinājumiem un lai labāk izpētītu nepieciešamo resursu apjomu, jānostiprina iepriekšējās (ex ante) novērtēšanas un pēcnovērtēšanas (ex post) sistēma. Jānodrošina par novērtēšanas veikšanu atbildīgās iestādes neatkarība un pārredzamība.

1.12

Veicot novērtēšanu, jāņem vērā publisko izdevumu (Kopienas, valsts un reģionālo) dažādu sistēmu efektivitāte un mijiedarbība, kā arī vairāku dalībnieku sadarbības iespēja procesā (Eiropas Investīciju banka, publiskā un privātā sektora partnerība u.c.).

1.13

Jānodrošina saskaņotība ar makroekonomikas politikas instrumentiem, piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakts paredz stingrus kritērijus stabilitātes jomā, bet gandrīz nemaz nav iekļauta izaugsme un līdz ar to publiskās investīcijas. Turklāt jāuzlabo valstu budžeta politikas jomu koordinācija.

1.14

Pēdējos gados ir notikušas jaunas globālas ekonomiskas un finansiālas parādības: lielāka ir konkurence starp tirgiem un nodarbinātība Eiropas Savienībā ir vairāk apdraudēta. Fondi, piemēram, Globalizācijas pielāgošanās fonds ir nepieciešamo, bet vēl nepietiekamo instrumentu piemērs, lai risinātu šāda veida parādības.

2.1

Paziņojumā SEC(2007) 1188 Eiropas Komisija uzsāka publisku apspriešanu ar visām ieinteresētajām pusēm par 2008./2009. gada budžeta pārskatīšanu. Pamatojoties uz šīs pirmās apspriešanas, kas beigsies 2008. gada 15. aprīlī, rezultātiem, Komisija, kā paredzams, 2008. gada beigās vai 2009. gada sākumā iesniegs dokumentu (vēl nav zināms, vai tā būs Baltā grāmata), kas ietvers priekšlikumu, lai izvērtētu, pārskatītu un izmainītu ES pašu resursu sistēmu un Kopienas pasākumu finansēšanas un izdevumu kārtību.

2.2

Pēc apspriešanas termiņa beigām, kas paredzētas 2008. gada 15. aprīlī, Komisija iepazīstinās ar tās secinājumiem konferencē (2008. gada 27. maijā). Komisija 2008. gada beigās vai 2009. gada sākumā iesniegs jaunu, pārskatītu dokumentu, savukārt konkrēts priekšlikums tiks iesniegts trešajā un pēdējā posmā (2010./2011. g.).

2.3

EESK ir pienākums un iespēja atbildēt uz Komisijas apspriešanas izvirzītajiem jautājumiem, kā arī izteikties par konkrētiem priekšlikumiem, kurus ierosina citas iestādes sakarā ar ES budžeta reformu.

2.4

ES budžeta padziļinātas reformas nepieciešamība ir būtiski svarīga, ne vien lai nodrošinātu ES un tās politikas jomu vienlīdzīgu un pārredzamu darbību un finansēšanu, bet arī, lai pārvarētu institucionālo krīzi, kas nesen izveidojās, un pēc iespējas labāk izmantotu Lisabonas līguma sasniegumus.

3.1

Eiropas Savienības budžets ir viens no būtiskākajiem ES politisko mērķu sasniegšanas instrumentiem. Neraugoties uz to, ka tas ir iespaidīgs absolūtā izteiksmē, procentuāli ES budžets ir neliels, un pēdējos gados tas pastāvīgi samazinājies, lai gan ES paplašinājusies līdz 27 valstīm. (4)

3.2

Dažām Eiropas Savienības politikas jomām, lai tās varētu īstenot, piemēram, kohēzijas politikai, ir nepieciešams finansiāls atbalsts, savukārt citas politikas jomas, piemēram, konkurences politika, izmanto dažādus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Līdz ar to budžeta finansēšanai un darbībai jāļauj sasniegt to politikas jomu mērķus, kuru visbūtiskākie pamati ir tieši budžetā.

3.3

Jau no pašiem pirmsākumiem ES budžetā bija jāveic grozījumi un pielāgojumi, kas atspoguļoja Eiropas integrācijas posmus: vienotais tirgus, paplašināšanās, bet jo sevišķi Eiropas Savienības politikas jomu spektra palielināšanās. Tradicionāli ievērojamu budžeta daļu piešķīra relatīvi ierobežotam politikas jomu skaitam, bet īstenojamie politiskie mērķi arī tika grozīti un mainīti tā, lai pamatotu budžeta pārskatīšanu.

3.4

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kuru izveidoja 1952. gadā, tika finansēta, pateicoties pašu resursu sistēmai, kurus veidoja nemainīga likme par katru saražoto tonnu tērauda, ko ogļu un tērauda rūpniecības uzņēmumi ieskaitīja tieši Kopienas budžetā. Saskaņā ar solidaritātes principu un lai nodrošinātu neatkarību no valstu prasībām, EK Līgumā tika noteikts, ka, “neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašas resursiem” (269. pants).

3.5

Luksemburgas 1970. gada 21. aprīļa Eiropadomes lēmums ieviesa īstu finansēšanas sistēmu, kas balstīta uz pašu resursiem, kuri tiek definēti kā ieņēmumi, kas piešķirti Kopienai tās budžeta finansēšanai un uz kuriem tā ir tiesīga automātiski, bez attiecīgo valstu pārvaldes iestāžu papildu lēmumiem. Pašlaik pašu resursus veido: lauksaimniecības maksājumi un muitas nodokļi, ko iegūst no importa precēm uz ārējām robežām, likme no saskaņotām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķinu bāzēm un, visbeidzot, likme no nacionālā kopienākuma (NKI), ko izmanto gadījumā, ja pirmie trīs resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu Kopienas finanšu saistību izpildi.

3.6

PVN likmes resursu aprēķins, kas balstās uz vidējo svērto rādītāju, kuru piemēro kopējiem neto ienākumiem (tā saucamā “ienākumu metode”), izraisīja to, ka no “pašu” resursa tas izveidojās par statistisku instrumentu, lai noteiktu katras dalībvalsts ieguldījumu, tādejādi attālinoties no sākotnējās idejas, ar kādu tas tika ieviests.

3.7

Gadu gaitā pašu resursu avoti ievērojami mainījās. Saskaņā ar Komisijas konsultāciju dokumenta (5) sniegtajiem datiem 1988. gadā NKI resursi nodrošināja mazāk nekā 11 %, savukārt lauksaimniecības maksājumi un muitas nodokļi veidoja 28 %, bet PVN — 57 %. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā NKI resursi nodrošinās 74 % no budžeta ienākumiem, savukārt lauksaimniecības maksājumi un muitas nodokļi veidos 13 %, bet PVN resursi — 12 %.

3.8

Tas nozīmē, ka lielākā daļa Eiropas Savienībai paredzēto resursu jau šodien, un tuvākajā nākotnē tas vēl pieaugs, nāk no dalībvalstu budžetiem un dažreiz tiek uzrādīti postenī “izdevumi”. Ja ņem vēra to, ka 2013. gadā pašu resursi būs samazināti līdz 12 %, tad tas nozīmē, ka budžeta finansēšanas veids neatbildīs Līguma garam un burtam.

3.9

Ne tikai tā finansēšanas avoti, bet arī budžeta izdevumu struktūra laika gaitā ir ievērojami mainījusies. Piemēram, maksājumi kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) visaugstāko punktu — 70,8 % sasniedza 1985. gadā, bet 1988. gadā tie veidoja 60 % no kopējiem izdevumiem. Izdevumi KLP 2013. gadā būs gandrīz uz pusi mazāki, sasniedzot 32 %. Savukārt kohēzijas politikā bija vērojama pretēja tendence. Ja 1965. gadā tai bija piešķirti tikai 6 % no izdevumiem, tad 1985. gadā tie bija 10,8 %, 1988. gadā — 17,2 %, bet 2013. gadā tie veidos 35,7 % no ES budžeta. Paredzētajā KLP pārskatīšanā jāņem vērā ne vien atbalsts lauksaimniecībai, bet arī ieguvumi, sevišķi saistībā ar kvalitāti un kontroli, ko tā nodrošināja ES iedzīvotājiem.

3.10

Kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā sevišķi jūtama ir saskaņotības problēma. Eiropas Savienībai tika piešķirtas jaunas kompetences un pakāpeniski tika izvirzīti jauni mērķi (nesen, piemēram, iesaistīšanās vides jautājumu risināšanā), bet tas neietekmēja ES budžeta apjomu, kas būtībā nav mainījies.

3.11

Pastāv virkne instrumentu, piemēram, nesen izveidotais Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kuri nav iekļauti budžetā. Tiem nav paredzēti konkrēti finanšu līdzekļi, bet to darbība un attiecīgā izmantošana ir atkarīga no citu izdevumu budžeta atlikumiem un no citiem Kopienas fondiem, kas netiek izmantoti. Reāli minētais mehānisms mazina šo instrumentu nozīmi, ierobežojot līdz ar to finansēšanu un darbību.

3.12

Citi aspekti, piemēram, tā saucamā “britu izņēmuma” ieviešana 1985. gadā, kas vēlāk tika paplašināts arī uz citām valstīm, un daudzie atbrīvojumi un atšķirības, kas padara budžetu nesaprotamu un nepārredzamu, ir par iemeslu vēl steidzamākai un pilnīgi neatliekamai budžeta, kā arī tā darbības un finansēšanas kārtības pārskatīšanai.

4.1

EESK uzskata, ka pasaulē vienīgā veidojuma, kāda ir Eiropas Savienība, budžeta pamatiem jāatbilst Eiropas integrācijas pamatprincipiem, uz kuriem balstās līgumi, sevišķi dibināšanas līgumi. Tādiem mērķiem kā mieram, uzplaukumam, brīvībai, drošībai, vispārējai vienlīdzīgai sabiedrības labklājībai un pārdalei jābūt par galvenajiem atsauces punktiem lēmumu pieņemšanas brīdī. Ņemot vērā tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un vides degradācija, nākamajā budžetā kā visu izdevumu stingrs pamatprincips būtu jāiekļauj arī ilgtspējība.

4.2

Risinājumiem, kas tiks pieņemti, jāsekmē pārredzamība un to pasākumu saprotamība, kuri noteiks budžetu, tādejādi veicinot tiešākas saiknes veidošanos starp Eiropas iedzīvotājiem un ES iestādēm.

4.3

Budžeta pārskatīšanai jānodrošina vienlīdzības principa ievērošana starp dalībvalstīm, atceļot jebkuru atbrīvojumu, koncesiju un priekšrocību. Nosakot katras dalībvalsts budžeta finansēšanas līmeni, jāņem vērā vispārējais labklājības līmenis, kā arī jāievēro solidaritātes principi.

4.4

Budžeta pārskatīšanas rezultātā jāparedz speciāli atbrīvojumu, privilēģiju un izņēmumu sistēmas novēršanas pasākumi dalībvalstīm, kas to izmanto, saskaņā ar visu Eiropas iedzīvotāju nediskriminācijas un vienlīdzības principu.

5.1

Komisijas ierosinātajam apspriešanas dokumentam jābūt iespējai visiem dalībniekiem — institucionālajiem, politiskajiem un sociālajiem — uzsākt nopietnu diskusiju, lai pārvarētu ES budžetam, bet jo sevišķi tā finansēšanas kārtībai raksturīgās pretrunas.

5.2

EESK uzsver, ka, ņemot vērā jautājuma sarežģītību, jāmeklē plašs konsenss starp visām ieinteresētajām pusēm — no valstu parlamentiem līdz pat sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai. Savukārt pieņemto grozījumu ieviešanas procesam jābūt pakāpeniskam, lai nodrošinātu reformas projekta vispārēju pieņemšanu nolūkā izvairīties no priviliģētas attieksmes pret vienu vai otru dalībvalsti.

5.3

Atsaucoties uz jauno Lisabonas līgumu, EESK uzskata, ka budžeta pārskatīšanas rezultātā jāizveido budžeta finansēšanas sistēma, kas balstītos uz jauniem pašu resursu veidiem. Pirmām kārtām jāatrisina divas pretrunas, kas raksturo pašreizējo situāciju: fakts, ka 70 % resursu veido nacionālais kopienākums, kurš, vismaz formāli, ir papildu resurss, kā arī tas, ka aptuveni 85 % no kopējā budžeta nodrošina resursi, kas īstenībā nav “pašu”, un līdz ar to tieši paredzēti ES.

5.4

Līdz ar to EESK cer, ka no jauna tiks pārņemts Līguma 269. panta gars un burts, kas nepārprotami nosaka pašu resursu pārsvaru budžeta finansēšanā. EESK uzskata, ka debates, ko savā ziņojumā aizsāka Lamassoure kgs no Eiropas Parlamenta (6), ir interesantas. Ziņojumā citastarp, ir atgādinātas idejas par pašu resursu sistēmas pārskatīšanu:

5.5

Eiropas iedzīvotājiem jāgūst labums no pilnīgākas informācijas, kā arī no sistēmas pārredzamības un efektivitātes. Turklāt jārada apstākļi, lai viņi varētu iespējami apzināti piedalīties pārraudzībā, izvērtēšanā un izlietojuma noteikšanā nodokļiem, kurus ieskaita ES tās darbībai un politikas jomām. Šāda pieeja ir jebkuras demokrātiskas pārvaldes pamatā.

5.6

Eiropas integrācijas attīstības pakāpi neapšaubāmi nosaka arī budžeta finansēšanas kārtība. Federālākā sistēmā Eiropas nodoklis būtu pamatots un pārredzamāks. Tomēr ir kļūdaini iedomāties, ka pašreizējā situācijā Eiropas ekonomistiem neizdosies atrast risinājumu. Tas atklāj politiskās gribas trūkumu.

6.1

Eiropas Komisija paziņojumā SEC(2007) 1188 uzskaita virkni faktoru (7), kas tieši vai netieši ietekmē ES stratēģiskos lēmumus un politisko darba kārtību. Šie faktori aptver iedzīvotāju novecošanu, zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, pasaules tirgu konkurētspēju, klimata pārmaiņas, solidaritāti, kas izpaužas kā Eiropas iesaistīšanās, kā arī lauku attīstības politiku.

6.2

Tā kā budžets ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai sasniegtu mērķus, kas veicina ES attīstību, tas jāpārskata, pamatojoties uz plašām un padziļinātām pārdomām par 27 valstu ES lomu un mērķiem.

6.3

EESK uzskata, ka šajā apspriešanas posmā gan iestādēs, gan ārpus tām jāpanāk konsenss par politikas jomām, kas ir būtiski svarīgas Eiropas nākotnei. Pēc tam jānosaka, kā Eiropas Savienība nostiprināja savu nozīmi un darbības laukus šajās jomās. Tas jāveic iespējami saskaņā ar jauno Līgumu.

6.4

Lēmumos, kas skar tās politikas jomas, kuras tuvākajā laikā atradīsies ES darbības centrā, rūpīgi jāanalizē visas neatbilstības un kavējumi, kas iepriekš ir bijuši, sevišķi finansēšanas sistēmā, lai izvairītos no to pašu kļūdu atkārtošanas.

6.5

Starp darbībām un īpašajām politikas jomām, ko Komisija apspriešanas dokumentā apraksta kā nākotnes uzdevumus, īpaši jāveicina, citastarp arī no ekonomiskā aspekta, pasākumi, kuri sekmē ekonomisko un sociālo kohēziju. Kopš nesenās ES paplašināšanās ir pieaugušas atšķirības, un budžeta pārskatīšanai jābūt iespējai, lai turpinātu nabadzīgāku reģionu attīstības atbalstīšanu tā acīmredzamā iemesla dēļ, ka arī mazāk turīgu ES teritoriju ekonomiska un sociāla attīstība pozitīvi ietekmē visas dalībvalstis un to ekonomiku.

6.6

Turklāt, kā jau tika minēts, solidaritāte un sociālais taisnīgums ir vērtības, uz kurām jābalsta ES darbība. Risinot tādus uzdevumus kā imigrācija, ES jāprot pārnest savu lomu un sociālo modeli arī ārpus tās robežām, izmantojot instrumentus, citastarp finanšu, kuru mērķis ir novērst imigrācijas iemeslus izcelsmes valstīs.

6.7

Klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana kļūst par aizvien svarīgāku Eiropas prioritāti, un tā būtu jāatspoguļo turpmākajos prioritārajos izdevumos. Jāpiešķir papildu līdzekļi progresīvo tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei enerģētikas un transporta jomā, kā arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas paņēmienu izstrādei. Lielāki līdzekļi būtu jāpiešķir arī pielāgošanas un risku mazinošu pasākumu atbalstam vismazāk attīstītajās valstīs un zemu oglekļa emisiju atbalstam jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

7.1

Budžeta struktūra, kuru nepieciešams reformēt, veicināja Eiropas Savienības institucionālo krīzi. Pēdējos gados aizsākusies tuvredzīga diskusija par pašu resursiem veicina pašreizējā situācijā negatīva ES tēla veidošanos. Sarežģītība, nesaprotamība, kā arī atbrīvojumi un izņēmumi — tie ir elementi, kas stāv tālu no Eiropas integrācijas principiem un veicina eiroskepticisma saglabāšanos.

7.2

Ņemot vērā arī grūtības, kas vispirms bija ar Konstitucionālā līguma pieņemšanu, bet pēc tam ar Lisabonas līgumu, budžetam un tā nepieciešamai pārskatīšanai nav jābūt par iemeslu idejai, ka Eiropas iedzīvotāju nauda aiziet “caurā mucā”. Šī iemesla dēļ ir vajadzīga nepārprotama saikne starp izdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem.

8.1

Budžeta pārskatīšanas sakarā visvairāk tiek diskutēts par ES finansēšanas kārtību. Pašreizējā budžeta finansēšanas kārtība (par ko bija runāts 2.7. punktā) objektīvi attālinās no finansēšanas, kas būtībā balstās uz pašu resursiem. Ņemot vērā pārskatīšanu, ir vairākas iespējas, kas aptver gan jauna pašu resursa ieviešanu, kurš aizvietotu iepriekšējos finansēšanas veidus, gan risinājumus, kas dod priekšroku dalībvalstu NKP.

8.2

Eiropas Parlaments “Ziņojumā par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni”, ko apstiprināja pagājušā gada martā (ziņotājs — Lamassoure kgs) (8), kritizēja budžeta pašreizējo struktūru un tā finansēšanu, kā arī ierosināja reformu, kura tiktu īstenota divos posmos, kas tomēr izrietētu no viena kopīga lēmuma. Pirmajā — pārejas posmā tiktu īstenota pašreizējās valstu iemaksu sistēmas uzlabošana. EP uzskata, ka otrajā posmā jāizveido pašu resurss, kas aizvietotu pašreizējos mehānismus.

8.3

Atkārtojot, ka Eiropas nodokļa ieviešana nebūtu nekas ārkārtējs, jo tas nepalielinātu slogu, kas gulstas uz nodokļu maksātājiem, Eiropas Parlaments nosauc kritērijus, kuriem jāatbilst jaunajai sistēmai: pietiekamība, stabilitāte, atpazīstamība un vienkāršība, zemas darbības izmaksas, līdzekļu piešķiršanas efektivitāte, vertikāla vienlīdzība (pārdale), horizontāla vienlīdzība (vienāda ietekme uz visiem Eiropas nodokļu maksātājiem) un iemaksu taisnīgums (atbilstība dažādu dalībvalstu ekonomiskajam stāvoklim un labklājībai).

8.4

Ņemot vērā iepriekš vairākkārt konstatēto par ES budžeta nepietiekamību, lai sasniegtu mērķus, ko ES ir izvirzījusi, kā arī lai risinātu uzdevumus, ar kuriem ES saskaras, EESK vēlas sākt pārdomas par Eiropas nodokli. Izvērtējot Kopienas tiesību aktu svarīguma dažādās pakāpes, viens no priekšlikumiem varētu būt Eiropas mēroga projektu finansēšanai izmantot līdzekļus no sankcijām valstīm, kas neievēro dažu būtiski svarīgu direktīvu transponēšanu.

8.5

EESK atzinīgi vērtē Parlamenta ziņojumā ietverto priekšlikumu saskaņotību un daudzveidību un piekrīt budžeta pašreizējās “veselības pārbaudes” analīzei, kā arī budžeta reformas nepieciešamībai. Vienlaicīgi EESK vēlas vērst uzmanību uz grūtībām, kas rastos, ieviešot minēto sistēmu. Uz “Eiropas nodokļa” balstītas finansēšanas sistēmas ieviešana sadurtos ar vērā ņemamu pretestību, pirmām kārtām sakarā ar komunikācijas problēmām ar iedzīvotājiem.

8.6

Šajā sakarā papildus konkurētspējas atbalstīšanai Eiropas Savienībai izteiktāk un pilnīgāk jāattīsta kohēzijas, vides, nodarbinātības un Eiropas sociālā modeļa aizsardzība un veicināšana.

8.7

EESK vēlas, lai, pieņemot lēmumus sakarā ar ES budžeta finansēšanas reformu, tiktu meklēti risinājumi, kas atceļ atbrīvojumus un izņēmumus, kā arī tiktu ņemta vērā katras dalībvalsts maksātspēja saskaņā ar taisnīguma, vienlīdzības un solidaritātes principu. Turklāt, lai gan debates par resursiem ir būtiski svarīgas, Komiteja uzskata, ka nav jāaizēno vai jānobīda otrā plānā diskusija par ES stratēģiskajiem lēmumiem, tās lomu un politikas jomām.

9.1

Budžeta izpilde ir vēl viens no svarīgajiem tematiem, kas pakļauts pārskatīšanai. Pārredzamība, uzticamība un saprotamība ir kritēriji, kas jo sevišķi jāņem vērā budžeta izpildes posmā. Turklāt Eiropas iedzīvotāji nonāk saskarsmē ar ES darbību un vērtē tās konkrētus rezultātus galvenokārt minētajā posmā. Jānodrošina arī budžeta cikla sinhronizācija ar Eiropas Parlamenta, Komisijas un Eiropadomes pilnvaru ciklu.

9.2

EESK uzskata, ka jāveic papildu darbs Eiropas iedzīvotājus informēšanā par politikas jomu un Eiropas fondu sasniegtajiem rezultātiem. Tas jādara galvenokārt divu iemeslu dēļ: pirmkārt, sakarā ar pārredzamības principu; otrkārt, lai cīnītos ar eiroskepticismu un to informāciju, kas bieži tendenciozā veidā priekšplānā izvirza neveiksmes, lai gan tās ir retākas par veiksmēm.

9.3

Runājot par finanšu sistēmas stabilitāti un tās iekšējo elastību, EESK uzskata, ka Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģijām (piemēram, nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, vides, enerģētikas) jābalstās uz zināmu nepārtrauktību. Savukārt īstermiņa prioritātēm jābūt pietiekami elastīgām, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem un nodrošinātu ātru reakciju, ļaujot šajos gadījumos rīkoties galvenokārt dalībvalstīm.

9.4

Diskusija par budžeta izpildi neizbēgami skar arī tā pārvaldību un attiecīgo atbildību. Pašreiz dalībvalstis tieši pārvalda 80 % budžeta, bet atlikušos 20 % — Eiropas Komisija, kura pie tam ir atbildīga par visu budžeta izpildi. EESK uzsver, ka šim sadalījumam jākļūst par diskusijas tematu, lai izvērtētu tā atbilstību pašreizējai situācijai.

9.5

Šajā sakarā liela uzmanība jāpievērš jaunajam Līgumam, kura 274. pants ir grozīts šādi: pirmajā daļā teikuma daļu “Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi” aizstāj ar tekstu “Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi”. Otrā daļa aizstāta ar šādu daļu: “Regulā paredz dalībvalstu pienākumus budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīgo atbildību. Tajā paredz atbildību un precizē noteikumus, kas katrai iestādei jāievēro attiecībā uz pašas izdevumu īstenošanu.”