25.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/42

1.1

Eiropadomes 2007. gada 17. un 18. oktobra sanāksmē pieņemtais Reformas līgums nozīmē jaunu soli uz priekšu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā, ieviešot noteikumos par Eiropas Savienības darbību klauzulu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (14. pants), kas būs jāpiemēro attiecībā uz visām Savienības politikām, tostarp iekšējo tirgu un konkurenci, kā arī abiem līgumiem pievienojot Protokolu, kas attiecas uz visiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp vispārējas nozīmes pakalpojumus, kuriem nav tautsaimnieciskas nozīmes.

1.2

Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi un vispārējas nozīmes pakalpojumi, kuriem nav tautsaimnieciskas nozīmes, veicina visu iedzīvotāju labklājību un viņu pamattiesību efektivitāti. Minētie pakalpojumi, kas sniegti vispārējās interesēs, izriet no politiskām izvēlēm un tādējādi par tiem ir atbildīgi likumdevēji.

1.3

No tā izriet ne tikai pastiprināts pienākums Eiropas Savienībai un dalībvalstīm rūpēties par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu labu darbību, kas ietver pakāpenisku šo pakalpojumu novērtēšanas ieviešanu, bet arī nepieciešamība, lai lēmējiestādes skaidri definētu minētos trīs pakalpojumu veidus, to mērķus un uzdevumus. Kamēr tas netiks izdarīts, ar pakalpojumu novērtēšanu nevarēs garantēt iedzīvotājiem juridisko drošību, kuru viņiem ir tiesības sagaidīt no Eiropas un valstu iestādēm.

1.4

Novērtēšanas mērķis ir palielināt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu efektivitāti, sekmēt to pielāgošanu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzību attīstībai, kā arī sniegt valsts iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai izdarītu vispiemērotāko izvēli; novērtēšanai ir būtiska loma, lai sasniegtu līdzsvaru starp tirgu un vispārējām interesēm, kā arī starp ekonomikas, sociāliem un vides mērķiem.

1.5

Ņemot vērā vispārējas nozīmes pakalpojumu nozīmīgumu cīņā pret sociālo atstumtību un sociālā tiesiskuma un aizsardzības veicināšanā, kas turklāt ir ES mērķi saskaņā ar Līgumu, dalībvalstīm regulāri jānovērtē ne tikai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, attiecībā uz kuriem pastāv Kopienas noteikumi, bet arī tie vispārējas nozīmes pakalpojumi, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes.

1.6

Vispārējas nozīmes (gan tautsaimnieciskas, gan tādu, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes) pakalpojumu novērtējumam dalībvalstu, reģionālajā un vietējā līmenī jābūt neatkarīgam un jāpārstāv visu pušu viedoklis, un tas jāveic attiecībā uz trīs Lisabonas stratēģijas pīlāriem, izmantojot virkni kritēriju un konsultējoties ar visām ieinteresētajām pusēm.

1.7

Kopienas līmenī būs jānosaka apmaiņas, konfrontācijas, salīdzināšanas un koordinācijas kārtība, kā arī jāsekmē neatkarīgas novērtēšanas dinamika saskaņā ar subsidiaritātes principu, dialogā ar iesaistīto dalībnieku pārstāvjiem izstrādājot saskaņotu Eiropas mēroga novērtēšanas metodi, kas pamatojas uz kopīgiem rādītājiem.

1.8

Lai šī novērtēšana būtu atbilstīga un lietderīga, ir jāizveido visas puses pārstāvoša koordinācijas komiteja, kura darbotos pilnīgi neatkarīgi un kuras sastāvā būtu Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību ES, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji.

2.1

Saskaņā ar Līgumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi ir daļa no Eiropas Savienības kopīgajām vērtībām, jo īpaši ņemot vērā to ieguldījumu sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Eiropadomes 2007. gada 17. un 18. oktobra sanāksmē pieņemtais Reformas līgums to apstiprina, ļaujot Eiropas Parlamentam un Padomei, pieņemot regulas, izstrādāt principus un nosacījumus, kas ļauj vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem veikt savas funkcijas, neskarot dalībvalstu kompetenci sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi, vienlaikus uzsverot dalībvalstu un Kopienas kopīgo atbildību.

2.2

Tādējādi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras un Reformas līguma piemērošanas jomu, ir jārūpējas un jāpārliecinās, lai šādi pakalpojumi patiešām pamatotos uz tādiem — jo īpaši ekonomikas un finanšu — principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.

2.3

Tiklīdz tiks piemērots Reformas līgums, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, izmantojot regulas, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru formulē šos principus, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

2.4

Reformas līgumam pievienotajā protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem īpaši uzsvērta valstu, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un to plašās iespējas patērētāju vajadzībām visatbilstošāko vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanā, nodrošināšanā un organizēšanā, kā arī nepieciešamība nodrošināt minēto pakalpojumu augstu kvalitāti, drošību un pieejamas cenas, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējās piekļuves un patērētāju tiesību veicināšanu.

2.5

Šajā pašā protokolā pirmo reizi Kopienas primāros tiesību aktos ir minēti vispārējas nozīmes pakalpojumi, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes. Tajā uzsvērts, ka šo pakalpojumu nodrošināšana, pasūtīšana un rīkošana ir dalībvalstu kompetencē un ka Līgumu noteikumi nekādā veidā neskar dalībvalstu kompetenci šajā jomā, tādējādi vispārējas nozīmes pakalpojumi, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes, principā nav iekļauti iekšējā tirgus, konkurences un valsts atbalsta noteikumos, ņemot vērā, ka valsts kompetenču īstenošanu regulē Kopienas tiesību vispārējie principi.

2.6

Reformas līgumā nav sniegta nekāda definīcija dalījumam starp tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un pakalpojumiem, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes, tāpēc arī turpmāk būs nepieciešami Eiropas Kopienu Tiesas lēmumi un saglabāsies pašreizējā juridiskā nenoteiktība. Iedzīvotājiem ir lielas gaidas attiecībā uz Eiropas Savienību. Tai būtu jārūpējas par labklājības līmeņa celšanu, pamattiesību nodrošināšanu un par to, lai tās izvēles neizraisītu valstu attīstības mazināšanos.

3.1

Saskaņā ar Reformas līguma 14. pantā paredzēto pienākumu rūpēties par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu labu darbību pakāpeniski jāievieš šo pakalpojumu novērtēšana.

3.2

EESK uzskata, ka, vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu darbību var uzskatīt par kvalitatīvu, tiem cita starpā būtu:

3.3

Pat ja Reformas līgumā tas nav tieši pateikts, novērtēšana būtu kā pārraudzības instruments, un šāda pārraudzība ir netieši pieprasīta līgumā.

3.4

Dalībvalstīm vai Eiropas Savienībai savu kompetenču jomā būs jānosaka un jāpieņem pārredzamā un nediskriminējošā veidā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu uzdevumi un mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu, ņemot vērā visu lietotāju intereses un nodrošinot viņu vispārēju apmierinātību ar šiem pakalpojumiem.

3.5

Lai pārbaudītu, vai šie vispārējas nozīmes uzdevumi tiek pareizi un efektīvi pildīti un vai to mērķi — vai nu atšķirīgi atkarībā no tā, vai tas ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums vai vispārējas nozīmes pakalpojums, kuram nav tautsaimnieciskas nozīmes, vai atkarībā no pakalpojuma veida — ir vai būs sasniegti, kompetentajai iestādei ir jāievieš sistēma šo pakalpojumu darbības rezultātu, efektivitātes un kvalitātes novērtēšanai, kas nebūtu tikai vienkāršu viedokļu apmaiņu līmenī.

3.6

Novērtēšana tātad paredz analizēt un sistemātiski novērtēt, vai efektīvi tiek īstenots šo pakalpojumu īpašais uzdevums, ņemot vērā tā izpildi un spēju atbilst patērētāju, uzņēmumu, pilsoņu un sabiedrības vajadzībām, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus, jo īpaši sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas, tirgus sociālās ekonomikas, Lisabonas stratēģijas un pamattiesību izpildes nodrošināšanas jomā.

3.7

Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi ir raksturīgi ar to, ka tiem jāpanāk kompromiss dažādos līmeņos:

3.8

Šis kompromiss mainās, ņemot vērā ekonomikas un tehnoloģiju pārmaiņas, individuālo vai sabiedrības vajadzību un vēlmju attīstību, rūpējoties par to, lai nodrošinātu dažādo valstu situāciju, ģeogrāfisko īpatnību un nozaru raksturīgo iezīmju saskanīgumu.

3.9

Darbības rezultātu novērtēšana nav tas pats, kas regulējums, bet tā ir regulējuma sastāvdaļa. Reglamentējošās darbības pamatā jābūt atbilstīgam novērtējumam un tā veicināšanai. Tajā pašā laikā novērtējums ļautu apzināt situācijas, kad pakalpojumi nedarbojas pareizi, kā arī atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti un/vai veidu, un attiecīgi likt uzsvaru uz prasību pielāgošanu lietotāju un patērētāju vajadzībām un problēmām, kā arī ekonomikas, tehnoloģijas un sociālās vides pārmaiņām.

4.1

Ņemot vērā šiem pakalpojumiem noteiktos mērķus un šo pakalpojumu nozīmīgumu dažādu Kopienas politiku īstenošanā, ir nepieciešama regulāra ne tikai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, attiecībā uz kuriem pastāv Kopienas noteikumi, novērtēšana, bet arī to vispārējas nozīmes pakalpojumu novērtēšana, kuriem nav tautsaimnieciskas nozīmes, bet kuri piedalās pamattiesību īstenošanā un kuru darbība balstās uz solidaritātes principu un cilvēka cieņas ievērošanu, atsaucoties uz kopīgām Eiropas sociālā modeļa vērtībām.

4.2

Tā kā Reformas līgumam pievienotajā protokolā apstiprināts, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi, kuriem nav tautsaimnieciskas nozīmes, ir tikai dalībvalstu kompetencē, šo pakalpojumu novērtēšana veicama tikai valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī.

4.3

Tomēr, ņemot vērā, ka uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes, tāpat kā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem attiecas virkne Eiropas Savienības mērķu (pamattiesību ievērošana, iedzīvotāju labklājības veicināšana, sociālais taisnīgums, sociālā kohēzija utt.), un tā kā Eiropas Savienība ir daļēji atbildīga par šo mērķu īstenošanu, tai vismaz ir jārūpējas, lai dalībvalstis regulāri novērtētu vispārējas nozīmes pakalpojumu, kam nav tautsaimnieciskas nozīmes, darbību.

5.1

Nicas (2000. g.) un Lākenas (2001. g.) Eiropadomes sanāksmēs tika panākta vienošanās, ka Kopienas līmenī ir nepieciešams paredzēt efektīvu un dinamisku konkurences ietekmes un vispārējas nozīmes pakalpojumu darbības rezultātu novērtēšanu, kurā pienācīgi tiktu ņemtas vērā valsts, reģionālās un vietējās īpatnības un kompetences.

5.2

Turklāt tika uzskatīts, ka šāda novērtēšana būtu jāveic esošo struktūru ietvaros, jo īpaši izmantojot horizontālos novērtēšanas līdzekļus un nozaru ziņojumus, kā arī izmantojot Komisijas sagatavoto “Kārdifas ziņojumu” par ekonomikas reformu. Tajā būtu jāņem vērā tirgus struktūras un darbības rezultāti, tostarp ar nodarbinātību saistīti aspekti, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ekonomiskais un sociālais novērtējums, iedzīvotāju un patērētāju viedoklis par vispārējas nozīmes pakalpojumu darbības rezultātiem un liberalizācijas ietekmi uz viņiem.

5.3

Kopš 2001. gada Eiropas Komisija katru gadu (izņemot 2003. gadā) veica horizontālu novērtēšanu tikai pārvadājumu un datu pārraides tīklu nozarē (elektroenerģija, gāze, elektroniskās komunikācijas, pasta pakalpojumi, gaisa un dzelzceļa transports), pamatojoties uz Komisijas paziņojumā (1) noteikto metodi, kuru tomēr ne visi dalībnieki atbalsta; daži uzskata, ka drīzāk tiek vērtēta Kopienas politika pārvadājumu un datu pārraides tīklu jomā nevis darbības rezultāti.

5.4

Komisija 2003. gadā ar zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem uzsāka sabiedrisku apspriešanu, lai noteiktu, kā organizēt novērtēšanu, kādus kritērijus izmantot, kā mudināt iedzīvotājus piedalīties un kā uzlabot datu kvalitāti. Šīs apspriešanas galvenie secinājumi bija šādi: nepieciešama daudzdimensiju novērtēšana un novērtēšanas mehānismu pārskatīšana, bet Komisija uzskatīja, ka netika panākta vienošanās par to, kuram ir jāveic šī novērtēšana.

5.5

Baltajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (2) ir uzsvērts novērtēšanas process, kas turpmāk jāveic pirms jebkādas Kopienas tiesību aktu pielāgošanas, jo īpaši, ja tie attiecas uz pakalpojumu liberalizāciju.

5.6

Minētajā baltajā grāmatā Komisija atzīst Kopienas iestāžu īpašo atbildību ar valstu nodrošinātu datu palīdzību novērtēt pakalpojumus, kas ietilpst Kopienas izveidotajā sektorus regulējošā sistēmā. Tā neizslēdz arī iespēju, ka novērtējums Kopienas līmenī var tikt apsvērts arī citās jomās atsevišķos gadījumos, kad tas radītu uzlabojumu.

5.7

Visbeidzot, Komisija vērsās pie ārējā konsultanta un pasūtīja padziļināta novērtējuma ziņojumu par novērtēšanas metodēm; galvenie secinājumi tiks apkopoti jaunā paziņojumā, kas paredzēts 2008. gadā.

5.8

Komisija uzskata, ka šādā ārējā revīzijā būs jānovērtē, cik liela ir nepieciešamība veikt darbības novērtējumu pārvadājumu un datu pārraides tīklu nozarē, kuri sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Eiropas Savienības līmenī, jāsniedz ieteikumi, kā uzlabot horizontālo novērtēšanu un jāizvērtē Komisijas piemērotība horizontālo novērtējumu veicēja lomai.

5.9

Paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (3) Komisija “uzskata par svarīgu lēmumu pieņemšanas procesa kvalitātei un pārredzamībai regulāri veikt dziļu novērtējumu un tā metodoloģijas un rezultātu publiskošanu, lai tie būtu pieejami pārbaudēm”.

6.1

Komisija paziņojumā COM(2002) 331 uzņēmās saistības iesaistīt pilsonisko sabiedrību VNP rezultātu horizontālā novērtēšanā, ieviešot “pastāvīgu uzraudzības mehānismu, lai ņemtu vērā pilsoņu viedokļus un to attīstību” un norādīja, ka “ad hoc tiks uzklausīti iesaistīto dalībnieku, tajā skaitā sociālo partneru viedokļi par specifiskiem jautājumiem”.

6.2

Sabiedrības attīstību raksturo tās vēlmes, kurās atspoguļojas sabiedrības — šajā gadījumā lietotāju vai patērētāju — pieaugošās prasības ne tikai atzīt viņu tiesības, bet arī ņemt vērā viņu īpatnības. Vispārējas nozīmes pakalpojumu īstenošanas veidi ir cieši saistīti ar sabiedrību, kurā tie tiek sniegti.

6.3

Tā kā valsts, reģionālās un vietējās iestādes veido dažādas struktūras ar dažādu statusu (valsts un privātie uzņēmumi vai valsts/privātās partnerības), lai nodrošinātu vispārējas nozīmes pakalpojumus, ir nepieciešama daudzdimensiju novērtēšana.

6.4

Turklāt veicot novērtēšanu dalībvalstu līmenī, jāpieaicina visi iesaistītie dalībnieki un personas: iestādes, kuras ir atbildīgas par vispārējas nozīmes pakalpojumu noteikšanu un īstenošanu, regulatorus, uzņēmējus/pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir jāsniedz šie pakalpojumi, patērētāju, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus utt.

6.5

Novērtēšanā ne tikai jāiesaista visi dalībnieki, bet tai ir jābūt arī neatkarīgai un tajā jāņem vērā to atšķirīgie viedokļi, jo ne visiem dalībniekiem ir vienas un tās pašas intereses, dažos gadījumos tās ir pat pretējas, un tās raksturo neatbilstība viņu sniegtajā informācijā un ekspertīzēs.

6.6

Turpmāk izvērtēt vispārējas nozīmes pakalpojumu ekonomisko un sociālo efektivitāti, to darbību un sasniegtos rezultātos nebūs iespējams, izmantojot tikai vienu kritēriju — šajā gadījumā konkurences noteikumus —, bet būs nepieciešama virkne kritēriju.

6.7

Kā uzsvērts 2000. gada pētījumā (4), ko CIRIEC un CEEP veica, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieprasījumu, novērtēšanai jēga ir tikai tad, ja tā veikta saistībā ar noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kas izriet no trim noteikšanas avotiem — patērētāja, pilsoņa un sabiedrības — un no trim sastāvdaļām — cilvēka pamattiesību ievērošanas, sociālās un teritoriālās kohēzijas, sabiedrības politikas definēšanas un īstenošanas.

6.8

Novērtēšana jāveic attiecībā uz Lisabonas stratēģijas trīs pīlāriem (ekonomikas, sociālo un vides) un vienlaicīgi attiecībā gan uz iekšējā tirgus, konkurences, patērētāju tiesību aizsardzības un nodarbinātības politiku, gan katru attiecīgo nozares politiku atsevišķi.

6.9

Novērtēšanā jāizmanto dažādi kritēriji, un tā jo īpaši attiecas uz

6.10

Turpmāk tiks sniegta informācija par reālo praksi un tās novērtējums, kā arī izvērtēta šo darbību ietekme uz dažāda veida lietotājiem. Tas ļautu novērst informācijas strukturālo nelīdzsvarotību, kura ir raksturīga attiecībās starp operatoriem/pakalpojumu sniedzējiem, regulatoriem un patērētājiem.

7.1

Novērtēšanas sistēmai ir jābalstās uz periodiskiem ziņojumiem, ko valsts vai vietējā līmenī sagatavojušas novērtēšanas iestādes, kuras dalībvalstis izveidojušas atbilstīgi iepriekš minētajiem principiem.

7.2

Kopienas līmenī būs jānosaka apmaiņas, pretstatīšanas, salīdzināšanas un koordinēšanas kārtība. Turpmāk Eiropas Savienībai būs jāsekmē neatkarīgas novērtēšanas dinamika, ievērojot subsidiaritātes principu un Reformas līgumam pievienotajā protokolā minētos principus un dialogā ar attiecīgo dalībnieku pārstāvjiem izstrādājot harmonisku Eiropas mēroga novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir vienoti rādītāji, kā arī tās darbības līdzekļus.

7.3

Lai novērtēšana būtu atbilstīga un lietderīga, ir jāizveido plurālistiska koordinācijas komiteja, kurā būtu pārstāvētas visas iesaistītās puses (valsts iestādes, sociālie partneri, uzņēmēji, regulatori, lietotāji — individuālie lietotāji un uzņēmumi —, arodbiedrības) un kuras sastāvā Kopienas līmenī būtu Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību ES, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji.

7.4

Koordinācijas komiteja būtu atbildīga par

7.5

Debates ar visām iesaistītajam personām par novērtēšanas ziņojumiem varētu notikt ikgadējas konferences veidā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu darbības rezultātiem līdzīgi tai, ko jau vairākus gadus organizē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja attiecībā uz pārvadājumu un datu pārraides tīklu nozari, vai arī tās varētu organizēt saistībā ar pavasara Sociālo samitu.