EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008AR0021

Reģionu komitejas atzinums Eiropas elektroenerģijas un gāzes tirgi: trešā tiesību aktu pakete

OJ C 172, 5.7.2008, p. 55–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/55


Reģionu komitejas atzinums “Eiropas elektroenerģijas un gāzes tirgi: trešā tiesību aktu pakete”

(2008/C 172/11)

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka ir pienācis laiks pārdomās par enerģijas tirgus liberalizāciju veltīt vislielāko uzmanību patērētājiem;

atzinīgi vērtē papildu pasākumus pārvades tarifu nodalīšanas jomā;

pauž gandarījumu, ka tiesību aktu paketē ir paredzēts pabeigt enerģētikas iekšējā tirgus izveidi, veicot papildu pasākumus, lai nodrošinātu jaunienācējiem nediskriminējošu piekļuvi pārvades tīkliem, kā arī veicināt konkurenci, sekmēt labāku koordināciju starp regulatoriem un pārvades sistēmu operatoriem, veicināt investīcijas elektroenerģijas ražošanā un tīklos, palielināt tirgus pārredzamību;

aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu tirgus koncentrāciju un veicinātu sabiedrisko un privāto tirgus dalībnieku daudzveidību; šā iemesla dēļ vajadzētu paredzēt tām dalībvalstīm, kas to vēlas, tiesības nepiemērot sadales tīkla operatoru juridisko nodalīšanu tiem uzņēmumiem, kas nodrošina apgādi mazāk nekā 100 000 klientiem vai apgādi atsevišķiem maziem tīkliem;

pauž vēlmi, lai vietējā un reģionālā līmenī tiktu veicināta enerģijas ražošana no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas atbilst vides apstākļiem attiecīgajās teritorijās un samazina elektroenerģijas pārvades izmaksas un emisijas ES. Tātad ir nepieciešams atbalstīt specifisku reģionāla līmeņa plānu izstrādi enerģētikas jomā.

Ziņotājs

:

Michel LEBRUN kgs Valonijas deputāts (BE/PPE)

Atsauces dokumenti

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu

COM(2007) 528 galīgā redakcija — 2007/0195 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

COM(2007) 529 galīgā redakcija — 2007/0196 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru

COM(2007) 530 galīgā redakcija — 2007/0197 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

COM(2007) 531 galīgā redakcija — 2007/0198 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem

COM(2007) 532 galīgā redakcija — 2007/0199 (COD)

Ieteikumi politikas jomā

REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi ieteikumi

1.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme Eiropas iniciatīvu veiksmīgā īstenošanā un ka tām ir svarīga loma Eiropas enerģētikas politikā,

2.

uzsver, ka enerģija ir būtiski svarīga gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumu konkurētspējai. Vietējās un reģionālās pašvaldības kā struktūras, kas darbojas iedzīvotājiem tuvākā līmenī, pauž vēlmi, lai patērētāji varētu izmantot elektroenerģiju un gāzi bez pārtraukumiem, par konkurētspējīgām cenām un saņemt efektīvus pakalpojumus,

3.

uzskata, ka ir pienācis laiks pārdomās par enerģijas tirgus liberalizāciju veltīt vislielāko uzmanību patērētājiem,

4.

konstatē, ka daudzās dalībvalstīs pašlaik vēl nav gūti enerģijas tirgus liberalizācijas vēlamie rezultāti un ka ES nav īsta elektroenerģijas un gāzes vienota tirgus,

5.

piekrīt Eiropas Komisijas veiktajai analīzei par konstatētajiem elektroenerģijas un gāzes tirgus darbības traucējumiem, kas ir tirgus augsta koncentrācija, augsts enerģētikas uzņēmumu vertikālās integrācijas līmenis, tirgu sadrumstalotība, pārredzamības trūkums arī cenu veidošanas ziņā, koordinācijas trūkums starp pārvades sistēmu operatoriem (PSO),

6.

pauž gandarījumu, ka tiesību aktu paketē ir paredzēts pabeigt enerģētikas iekšējā tirgus izveidi, veicot papildu pasākumus, lai nodrošinātu jaunienācējiem nediskriminējošu piekļuvi pārvades tīkliem, kā arī veicināt konkurenci, sekmēt labāku koordināciju starp regulatoriem un pārvades sistēmu operatoriem, veicināt investīcijas elektroenerģijas ražošanā un tīklos, palielināt tirgus pārredzamību,

7.

atzinīgi vērtē reģionālo tirgu attīstības iekļaušanu tiesību aktu paketē un uzskata to par būtisku soli ceļā uz vienota gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidi Eiropas Savienībā,

8.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Komisijas izvirzītie Eiropas enerģētikas politikas mērķi ir konkurētspēja, piegādes drošība un ilgtspēja, un uzsver, ka šie trīs mērķi var nebūt savstarpēji savienojami, tādēļ ir jānodrošina to līdzsvarota kombinācija,

9.

atzīst, ka ierosinātās trešās tiesību aktu paketes mērķis galvenokārt ir uzlabot Eiropas elektroenerģijas un gāzes tirgu darbību, taču pauž vēlmi, lai minētajā paketē tiktu iekļauti arī citi Kopienas politiku mērķi, piemēram, energoefektivitātes uzlabošana un klimata pārmaiņu mazināšana. Tādēļ atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanai jākļūst par visieteicamāko iespējamo risinājumu;

10.

norāda uz agrāk izstrādāto atzinumu, kurā RK ierosināja vides izmaksu iekļaušanu patēriņa cenās (CdR 216/2005). Šāda pasākuma veikšanai būtu jāizstrādā īpaši tiesību akti ES līmenī, tomēr tiesību aktu paketē tas nav paredzēts, tādēļ mudina Komisiju ierosināt šādu sistēmu; savukārt, izstrādājot minēto sistēmu, jānodrošina, lai tās ieviešana neradītu pārmērīgu enerģijas cenu pieaugumu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt gan ES konkurētspēju, gan Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

11.

uzskata, ka, neraugoties uz kopumā pozitīvu EK ietekmes novērtējumu par trešo enerģētikas tiesību aktu paketi, ir jāpievērš uzmanība sociālajai, ekonomiskajai un vides ietekmei, galvenokārt reģionālā un vietējā līmenī.

Gāzes un elektroenerģijas iekšējais tirgus

Par konkurenci

12.

norāda, ka gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus liberalizācijai būtu jāpārtrauc enerģētikas uzņēmumu monopolu dalībvalstīs un jāveicina konkurence. To var īstenot tikai tad, ja piedāvājuma līmenī daudzi ražotāji un daudzi piegādātāji iesaistīsies īstā konkurencē,

13.

konstatē, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu valstu tirgos pašlaik dominē reāls monopols vai oligopols. Dabas gāzes iespējamo ražotāju skaits ir ierobežots, turklāt uz ārējiem ražotājiem ārpus Eiropas Savienības neattiecas Eiropas Savienības noteikumi, taču viņi ir lielākie piegādātāji,

14.

aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu tirgus koncentrāciju un veicinātu sabiedrisko un privāto tirgus dalībnieku daudzveidību. Nozīmīga loma šajā jomā ir vietējiem un reģionālajiem enerģētikas uzņēmumiem; šā iemesla dēļ vajadzētu paredzēt tiesības tām dalībvalstīm, kas to vēlas, nepiemērot sadales tīkla operatoru juridisko nodalīšanu tiem uzņēmumiem, kas nodrošina apgādi mazāk nekā 100 000 klientiem vai apgādi atsevišķiem maziem tīkliem,

15.

uzsver, ka jaunienācējiem jānodrošina iespēja investēt jaunu elektroenerģijas ražošanas un gāzes importa jaudu radīšanā, izveidojot “līdzvērtīgus spēles noteikumus”, kas nodrošinātu konkurētspējīgu tirgu,

16.

norāda, ka konkurētspējīgs tirgus arī vietējiem un reģionālajiem uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgiem enerģijas avotiem, nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi patērētājiem.

Par prasībām tarifu nodalīšanas jomā

17.

konstatē, ka juridiska un funkcionāla nošķiršana (tarifu nodalīšana) pārvades līmenī, kas ir obligāti piemērojama kopš 2004. gada 1. jūlija, nav pietiekama, lai nodrošinātu labu tirgus darbību, jo tā nenovērš interešu konfliktu, kas rodas vertikālās integrācijas rezultātā,

18.

piekrīt viedoklim, ka vertikāli integrētam uzņēmumam ir tendence uzskatīt tīklus par stratēģiskiem līdzekļiem, kas kalpo integrētās struktūras komerciālajām interesēm un nevis tīkla klientu interesēm, un galvenokārt tas nepietiekami investē jaunos tīklos aiz bailēm, ka šādas investīcijas palīdzēs valsts tirgū plaukt konkurentiem,

19.

atzinīgi vērtē papildu pasākumus pārvades tarifu nodalīšanas jomā,

20.

atzīmē, ka EK ierosinātajai īpašuma nošķiršanai nav vienprātīga dalībvalstu atbalsta, neraugoties uz to, ka tā visiem piegādātājiem garantē vienlīdzīgu piekļuvi tīkliem un investīciju politikas neitralitāti pārvades tīklos,

21.

uzskata, ka ir jānodrošina dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēja izvēlēties pieeju, kuras pamatā ir neatkarīga tīkla operators (ISO), taču norāda, ka minētā izvēle var nelabvēlīgi ietekmēt akcionārus (kontroles zaudēšana, privatizācija, utt.). Tādēļ būtu jādod dalībvalstīm vēl viena izvēles iespēja, proti, jāļauj īstenot “faktisku un efektīvu nošķiršanu”, kuras pamatā ir pārvades sistēmu operatoru faktiska neatkarība un skaidri definēts tīklos ieguldīto investīciju regulējums,

22.

pauž vēlmi, lai funkcionāla un juridiska tarifu nodalīšana sadales līmenī, kas ir obligāta tikai kopš 2007. gada 1. jūlija, tiktu piemērota atbilstoši likuma burtam un garam, lai iespējami efektīvi cīnītos pret tirgus koncentrāciju, nepieciešama stratēģija enerģētikas nozarē aktīvo mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam; Komiteja piekrīt viedoklim, ka pašreiz spēkā esošie atvieglojumi mazajiem sadales tīklu operatoriem (ar mazāk par 100 000 klientiem) ir jāsaglabā arī turpmāk,

23.

uzskata, ka būtu jāveicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības pārvades un sadales sistēmu operatoru aktīviem akcionāriem, kas ir īsti starpnieki enerģētikas tirgū.

Par energoregulatoriem

24.

uzsver, ka ir jāizveido ne tikai neatkarīgas, bet arī efektīvas un kompetentas regulēšanas iestādes tirgū, kurā ir monopola un/vai dominējoši uzņēmumi,

25.

atzinīgi vērtē valstu regulatoru saskaņotu un pastiprinātu darbību, Būtiski svarīgi ir, lai regulatori neveiktu vienīgi regulēšanas pasākumus, bet arī rūpētos par tirgus labu darbību kopumā, izmantojot rīcības brīvas ex-ante pilnvaras,

26.

atzīmē, ka regulatoriem bieži vien ir īstermiņa skatījums, to mērķis ir samazināt elektroenerģijas un gāzes tīkla tarifus par katru cenu un tie novēršas no ilglaicīgiem mērķiem, kas ir tīkla optimāla attīstība un pakalpojumu un tīkla kvalitātes uzlabošana — vai vismaz tīkla uzturēšana; tādēļ jāpanāk, ka regulatori sava uzdevuma veikšanā izmanto integrētu pieeju, kas nenozīmē tikai cenu regulēšanu vien,

27.

uzsver, ka regulatoriem, īstenojot savu darbu jārada stimulus, lai sekmētu nepieciešamās investīcijas tīklā, tostarp atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanai vajadzīgos ieguldījumus,

28.

aicina, lai regulatoru ieviestajās salīdzinošās novērtēšanas metodēs attiecībā uz tarifiem un piekļuves izmaksām pārvades un sadales tīkliem tiktu iekļauti ne tikai kvantitatīvi (izmaksas), bet arī kvalitatīvi (piemēram, tīkla kvalitātes un drošuma kritēriji) aspekti, lai saglabātu pašreizējo tīklu kvalitātes līmeni.

Par investīcijām energoapgādes drošības nodrošināšanai

29.

konstatē, ka energoapgādes drošību apdraud ne vien zemās investīcijas jaunajās elektroenerģijas centrāles, bet piegādes drošībai ļoti svarīga ir arī jaunu transporta un sadales tīklu izveide un esošo tīklu paplašināšana un uzlabošana, kā arī tīklu sasaiste; tas nozīmē, ka būs vajadzīgas ne tikai plaša apjoma investīcijas, bet būs jāpārvar lielas grūtības izstrādes un izveides jomā,

30.

uzsver, ka ir būtiski svarīgi radīt stabilu un pievilcīgu vidi investīcijām,

31.

pievērš uzmanību tam, ka energoapgādes drošības nodrošināšanā svarīga nozīme būs enerģijas avotu diversifikācijai,

32.

pauž vēlmi, lai vietējā un reģionālā līmenī tiktu veicināta enerģijas ražošana no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas atbilst vides apstākļiem attiecīgajās teritorijās un samazina elektroenerģijas pārvades izmaksas un emisijas ES. Tātad ir nepieciešams atbalstīt specifisku reģionāla līmeņa plānu izstrādi enerģētikas jomā, un šiem plāniem jābūt atbilstoši koordinētiem un integrētiem gan valsts, gan Kopienas līmenī,

33.

aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mudinātu ražotājus, kā arī tīklu operatorus investēt ražotņu, t.i., tīkliem domātu infrastruktūru, celšanā, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi vietēja mēroga atjaunīgiem energoresursiem,

34.

tomēr vērš Komisijas uzmanību uz to, ka kopumā tīkli vēl nav piemēroti atjaunojamas enerģijas ievērojamas daļas integrēšanai, tam būs nepieciešamas investīcijas un tātad papildu finanšu līdzekļi, lai pielāgotu tīklus atjaunojamajām enerģijām. Jāizpēta arī enerģijas uzkrāšanas iespējas, un tam būs vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas,

35.

pievērš īpašu uzmanību tam, ka enerģijas racionālas izmantošanas un enerģētikas efektivitātes politikas ir labākais līdzeklis, pašreizējo neatbilstību starp enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu samazināšanai.

Par patērētāju tiesību aizsardzību

36.

norāda, ka sabiedriskā pakalpojuma saistībām ir jāpapildina konkurence un jābūt tirgus atvēršanas procesa centrā,

37.

ierosina, lai līdzās enerģijas patērētāju izvēles brīvībai tiktu dotas stabilas garantijas enerģijas patērētāju tiesību jomā. Šajā sakarā būtu vēlams, lai nākamās “Eiropas Enerģijas patērētāju tiesību hartas” noteikumiem būtu juridisks spēks,

38.

atzinīgi vērtē “mazumtirdzniecības tirgus” foruma izveidi pēc Florences un Madrides forumu parauga,

39.

aicina Komisiju labāk pārraudzīt mazumtirdzniecības tirgus, lai novērtētu liberalizācijas ietekmi uz ģimenēm, palielinātu patērētāju uzticēšanos enerģijas tirgum un mazinātu tirgus manipulācijas risku,

40.

uzsver, ka ir būtiski svarīgi nodrošināt elektrības un gāzes rēķinu lielāku pārskatāmību, lai mudinātu patērētājus mainīt viņu attieksmi, taupot enerģiju un palielinot energoefektivitāti,

41.

uzsver, ka ir jāizveido neitrālas un neatkarīgas piegādātāju informātikas sistēmas, kas nodrošina “pārorientēšanās” automatizētu pārvaldību,

42.

pievērš Komisijas uzmanību tam, ka vispārēji ieviešot viedos mēraparātus, jāievēro divi priekšnoteikumi: tiem jābūt rentabliem un samērīgiem attiecībā pret iespējamo enerģijas ietaupījumu dažādiem klientiem,

43.

ierosina nākotnē palielināt mazāk aizsargāto patērētāju aizsardzību nolūkā cīnīties pret t.s. enerģētisko nabadzību.

Energoregulatoru sadarbības aģentūra

44.

atzīst regulējumu pārrobežu jautājumos, kā arī nepieciešamību uzlabot sadarbību starp atsevišķām tirgus daļām,

45.

tādēļ dod priekšroku ERGEG (Eiropas elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa) nostiprināšanai nevis tās aizstāšanai ar jaunu aģentūru. Tā vietā, lai izveidotu jaunu struktūru ar visiem no tā izrietošajiem izdevumiem un birokrātijas slogu, būtu iespējams turpināt darbu uz esošiem pamatiem ar nostiprinātu ERGEG, kuras kompetencē būtu pārrobežu problēmu risināšana un citi uzdevumi, kas tiktu uzticēti ierosinātajai jaunajai aģentūrai. Ja konkurence netiks pietiekami palielināta, šādas aģentūras izveidošana būtu attaisnojama.

Pārrobežu tirdzniecība

46.

pauž gandarījumu, ka trešā tiesību aktu pakete paredz veicināt PSO (pārvades sistēmas operatoru) sadarbību, izveidojot Eiropas PSO tīklu. Aicina attīstīt elektroenerģijas un gāzes pārrobežu tirdzniecību, kas ir viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem iekšējā tirgus stabilai darbībai; augsta pārvades sistēmas jauda ir galvenais tehniskais priekšnoteikums, lai kopējā enerģētikas tirgū nodrošinātu gan piegādi, gan efektīvu konkurenci. Pirmā, īpaši svarīgā lieta ES austrumu valstīm ir tiekties patiešām likvidēt atkarību no kaimiņvalstīm austrumos enerģētikas jomā,

47.

uzskata, ka jācenšas pakāpeniski veidot reģionālus pārvades sistēmu operatorus,

48.

norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikumos par Eiropas elektroenerģijas un gāzes PSO tīklu minētajam tīklam ir piešķirts gandrīz reglamentējošs statuss, turklāt aģentūrai, šķiet, ir konsultatīva loma. Daži noteikumi, piemēram, attiecībā uz pārredzamību vai apmaiņu ir regulēšanas iestāžu kompetencē,

49.

atzinīgi vērtē Eiropas PSO tīklam izvirzīto prasību ik pēc diviem gadiem publicēt desmit gadu tīklu investīcijas plānu Kopienas mērogā,

50.

pauž vēlmi, lai jaunienācējiem tirgū, galvenokārt vietējiem un reģionāliem elektroenerģijas uzņēmumiem, būtu pieejama tāda pati informācija par tirgiem kā vēsturiskajiem tirgus dalībniekiem.

Gāzes pārvades tīkls

51.

uzskata, ka gāzes krātuvju, kas bieži vien pieder vēsturiskajiem tirgus dalībniekiem, ierobežotā ietilpība ir nopietns šķērslis konkurencei gāzes nozarē un netieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanu. Atzinīgi vērtē ierosinājumus, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi gāzes uzglabāšanas, kā arī SDG iekārtām,

52.

atbalsta tā saucamā “iekļaušanas/izslēgšanas režīma” ieviešanu, kur kapacitāte būtu nodrošināta kādai zonai vai reģionam, nevis konkrētam gāzes vadam, un kas tādējādi veicinātu konkurenci.

Briselē, 2008. gada 10. aprīlī

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Luc VAN DEN BRANDE


Top