52007DC0799

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.12.2007

COM(2007) 799 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā {SEC(2007) 1668}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Ievads

Paziņojumā „Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES”[1] uzsvērts publiskā iepirkuma svarīgums novatorisma iespēju paplašināšanā Eiropas Savienībā, vienlaikus uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Tajā arī norādīts, ka publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir iespēja, ko Eiropā vēl maz izmanto. Padome secinājumos par iepriekš minēto paziņojumu[2] aicināja Komisiju sniegt norādes par to, kā ES tiesību aktus par publisko iepirkumu var izmantot inovācijas veicināšanai. Eiropas Parlaments 2007. gada jūnija ziņojumā par publiskā iepirkuma tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu[3] atbalstīja pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu ES.

Nesen publiskotajos norādījumos[4] par tirdzniecībā pieejamu novatorisku izstrādājumu, darbu un pakalpojumu ieviešanu valsts sektorā noteikti desmit paraugprakses elementi, lai uzlabotu iespējas veicināt inovāciju ar publiskā iepirkuma palīdzību.

Šajā paziņojumā izskatīts jēdziens „publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā”, kas attiecas uz pētniecības un attīstības (P&A) posmu pirms laišanas tirdzniecībā. Šajā paziņojumā terminu „publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā” lieto, lai raksturotu pieeju pētniecības un attīstības pakalpojumu iepirkumam, „izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzējs[5],[6]”, un tas nav valsts atbalsts. Pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma konkrētāks raksturojums.

1. Darbības joma ir vienīgi pētniecības un attīstības pakalpojumi. P&A var ietvert tādas darbības kā risinājumu izpēte un projektēšana, prototipa izstrāde, līdz pat pirmo izstrādājumu vai pakalpojumu sākotnējai izstrādei ierobežotā apjomā, veidojot izmēģinājuma sērijas (sk. 1. attēlu). „Pirmā izstrādājuma vai pakalpojuma sākotnējā izstrāde var ietvert ražošanu vai piegādi ierobežotā apjomā, lai iekļautu praktisko izmēģinājumu rezultātus un pierādītu, ka izstrādājums vai pakalpojums ir piemērots ražošanai vai piegādei vairumā atbilstīgi pieņemamiem kvalitātes standartiem”[7]. P&A neietver komerciālās attīstības pasākumus, piemēram, ražošanu vairumā, piegādi komerciālās dzīvotspējas konstatēšanai vai P&A izmaksu atgūšanai, integrāciju, izpildi pēc individuāla pasūtījuma, jau ekspluatācijā esošu izstrādājumu vai procesu papildu pielāgojumus un uzlabojumus.

[pic]

1. attēls. P&A un komercializācijas posms.

2. Riska un ieguvuma dalījuma piemērošana . Veicot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, pircējs nepatur tiesības izmantot P&A rezultātus vienīgi savām vajadzībām. Valsts iestādes un nozares pārstāvji dala P&A risku un ieguvumu, kas saistīts ar nepieciešamību izstrādāt jaunus novatoriskus risinājumus, kuri ir labāki par tirgū pieejamajiem.

3. Uz konkurenci pamatots publiskais iepirkums, kas izstrādāts tā, lai nebūtu vajadzīgs valsts atbalsts . Organizējot riska un ieguvuma dalījumu un visu publiskā iepirkuma procesu tā, lai nodrošinātu iespējami lielāku konkurenci, pārskatāmību, atvērtumu, taisnīgumu un cenu noteikšanu atbilstīgi attiecīgajiem tirgus apstākļiem, publiskā iepirkuma veicējam ir izdevība apzināt vislabākos iespējamos risinājumus, kas var būt pieejami tirgū.

Šā paziņojuma mērķis ir pievērst dalībvalstu uzmanību iespējai veikt publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, kas ir pieejama, tomēr netiek pietiekami izmantota. Pielikumā[8] kā piemērs izklāstīta viena īstenošanas iespēja[9], kas ir saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Eiropas Savienībā ir gūta tikai neliela pieredze saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, tāpēc Komisija ir ieinteresēta izpētīt, cik lielā mērā šāda veida publiskais iepirkums patiešām varētu veicināt P&A un inovāciju ES un tādējādi sniegt uzskatāmu labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai. Ar šo paziņojumu un iepriekš minētajiem norādījumiem4 Komisija pēc Padomes pieprasījuma būs izskatījusi iespējas, kas ES tiesību aktos sniegtas inovācijas veicināšanai ar publiskā iepirkuma palīdzību gan P&A, gan komercializācijas posmā.

Darbības, kas veiktas saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, neizslēdz konkurenci komercializācijas posmā, kad pilnībā piemēro direktīvas par publisko iepirkumu un Līguma principus, uz ko tās ir pamatotas.

2. Eiropas sociālo jautājumu risināšana, veicot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā

Valsts sektorā ES, tāpat kā visur citur pasaulē, nākas saskarties ar nozīmīgām sociālajām problēmām. Šie jautājumi ietver pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu augstā kvalitātē, ņemot vērā sabiedrības novecošanas ietekmi, kā arī klimata pārmaiņu apkarošanu, energoefektivitātes uzlabošanu, kvalitatīvākas un pieejamākas izglītības nodrošināšanu un drošības apdraudējumu efektīvāku novēršanu.

Šo jautājumu risināšanai var būt nepieciešami jauni un labāki risinājumi. Būs vajadzīgs jauns aprīkojums, piemēram, lai veiktu visprogresīvāko izpēti medicīnas jomā un slimību agrīnu diagnostiku un rastu jaunas ārstēšanas metodes; lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkās un sabiedriskajā transportā un lai aizsargātu iedzīvotājus no draudiem to drošībai, neiejaucoties to privātajā dzīvē. Daži nepieciešamie uzlabojumi tehnoloģiski ir tik sarežģīti, ka tirgū vai nu vēl nav pieejami komerciāli stabili risinājumi, vai arī jau izstrādātajiem risinājumiem piemīt trūkumi, kuru novēršanai vajadzīgi jauni P&A pasākumi. Veidojot progresīvu publiskā iepirkuma stratēģiju, kurā ietverts P&A publiskais iepirkums nolūkā izstrādāt jaunus risinājumus šīm problēmām, valsts sektorā[10] var būtiski ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu vidēja termiņa un ilgtermiņa lietderību un efektivitāti, kā arī Eiropas rūpniecības novatorisku darbību un konkurētspēju.

Eiropā arī jāuzlabo veikums inovācijas jomā salīdzinājumā ar tās galvenajiem sāncenšiem[11]. Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai ir izvirzīts ne tikai mērķis rast risinājumu tam, ka P&A pastāvīgi tiek atvēlēts nepietiekams daudzums līdzekļu, bet arī uzlabot Eiropā iespējas jaunos izgudrojumus pārvērst jaunos izstrādājumos un jaunās darba vietās. Nozares pārstāvji ir norādījuši, ka salīdzinoši lēnākā novatorisku risinājumu ieviešana valsts sektorā Eiropā un publiskā pieprasījuma sadrumstalotība ir svarīgi jautājumi, kas jārisina, lai saīsinātu laiku līdz komercializācijas uzsākšanai un uzlabotu Eiropas iespējas piesaistīt investīcijas inovācijas un pētniecības jomā.

Uzņēmējsabiedrības parasti izmanto P&A iepirkumu, lai iegūtu pirmā izmantotāja priekšrocības. Eiropā to varētu plašāk izmantot valsts sektorā pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Parasti tam būs nepieciešama valsts sektorā izstrādāta publiskā iepirkuma stratēģija, kurā iekļauts ne tikai tirgū pieejamu izstrādājumu un pakalpojumu iepirkums, bet arī P&A iepirkums jauniem risinājumiem, kuri var būt labāki par tirgū pieejamajiem. Ar šo paziņojumu ievieš un izskaidro pieeju P&A pakalpojumu publiskajam iepirkumam.

3. Situāciju Eiropā var uzlabot. Lai noturētos vadošajās pozīcijās, vajadzīga P&A iepirkuma stratēģija

Sabiedrības vajadzības vienmēr ir bijušas nopietns inovācijas virzītājspēks daudzās nozarēs, piemēram, telesakaru, enerģētikas, veselības aprūpes, transporta, drošības un aizsardzības jomā. Globalizētā vidē, kurā valda konkurence, jāpārskata valsts sektora nozīme, gūstot labumu no inovācijas un veicinot tās attīstību. Tas ievērojamā apjomā ir paveikts valstīs, kas ir ES galvenās tirdzniecības partneres – piemēram, ASV un Japānā – un kur P&A publisko iepirkumu izmanto kā nozīmīgu mehānismu inovācijas veicināšanai, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības, kurām risinājumi vēl nav pieejami tirgū.

Šādi novatoriski risinājumi, kas rasti ar P&A publiskā iepirkuma palīdzību un būtiski izmainījuši sabiedrības dzīves modeli, ir, piemēram, interneta protokola tehnoloģija, globālā pozicionēšanas sistēma, jaudīga skaitļošanas tehnika un galvenie novatoriskie risinājumi pusvadītāju tehnoloģiju jomā. Nesenākā pagātnē P&A publiskais iepirkums, kas saistīts ar konkrētām sociālajām problēmām – piemēram, augsnes piesārņojuma novēršanu vai Alcheimera slimības diagnosticēšanu –, ir ļāvis ASV valsts iestādēm radīt jaunu tirgu biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas lietojumiem15.

Enerģētikas un vides jomā valsts iestādes ASV un Japānā[12] ar P&A publiskā iepirkuma palīdzību ir būtiski samazinājušas kurināmā elementu uzpildes staciju izmaksas. Tas veicinājis to, ka autobusi ar kurināmā elementu dzinēju ir kļuvuši par dzīvotspējīgu, energoefektīvu sabiedriskā transporta iespēju. Ar pagājušajā gadā izstrādāto Ķīnas valsts zinātnes un tehnoloģiju perspektīvo plānu tehnoloģiju publiskais iepirkums Ķīnā oficiāli ieviests kā līdzeklis inovācijas veicināšanai[13].

ASV valsts sektorā P&A publiskajam iepirkumam gadā izlieto 50 miljardus ASV dolāru[14], šī summa ir 20 reizes lielāka nekā Eiropā un veido aptuveni pusi no kopējās P&A investīciju apjoma starpības starp ASV un Eiropu. Tam bieži ir bijusi svarīga nozīme sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un pasaules mērogā konkurētspējīgu uzņēmējsabiedrību izveidošanā[15].

P&A publiskā iepirkuma izdevumu atšķirības starp ASV un Eiropu galvenokārt radušās aizsardzības/kosmosa jomas budžeta būtisko atšķirību dēļ. Tomēr šā veida izdevumi ASV ir 4 reizes lielāki arī valsts sektoros, kas nav saistīti ar aizsardzības/kosmosa jomu, proti, veselības aprūpes, enerģētikas, izglītības, transporta un vides jomā. Absolūtos skaitļos starpība ir 3,4 miljardi ASV dolāru[16]. Eksperti12,[17] norāda uz nepietiekami izmantotām inovācijas iespējām tajās ar aizsardzību nesaistītajās jomās, kurās Eiropa varētu izvirzīties vadībā.

Starp ES un citām valstīm ir būtiskas reglamentējošas un politiskas atšķirības publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā. Tāpēc iepriekš minētā pieredze jāizvērtē, lai apzinātu veidu, kā to var pārņemt ES apstākļos.

4. Ekskluzīva izstrāde

Ekskluzīva izstrāde nozīmē to, ka publiskā iepirkuma veicējs patur tiesības visus izstrādes gaitā gūtos rezultātus un ieguvumus (tostarp intelektuālā īpašuma tiesības) izmantot vienīgi savām vajadzībām. Uzņēmumi, kas izstrādājuši produktu/pakalpojumu, pēc tam to nevar atkārtoti izmantot citiem iespējamajiem klientiem. Parasti tādējādi veidojas augstāka cena.

Tomēr ir arī gadījumi, kad ekskluzīva izstrāde var būt pamatota: piemēram, kad publiskā iepirkuma veicējam „vajadzīgas” ekskluzīvas tiesības uz projektu rezultātiem (piemēram, ar aizsardzību vai drošību saistītās jomās, kur nepieciešama rezultātu slepenība) vai kad publiskā iepirkuma veicējs „ir” vienīgais ieinteresētais klients (piemēram, ļoti īpašu, klienta vajadzībām pielāgotu iekārtu izstrāde).

Saskaņā ar ekspertu17 viedokli publiskā iepirkuma veicēji Eiropā tiecas izvēlēties ekskluzīvu izstrādi. Tomēr vairumā gadījumu projekta rezultātu „ekskluzivitāte” publiskā iepirkuma veicējiem nav nepieciešama17, jo publiskā iepirkuma veicējs ir tikai viens no daudzajiem izstrādātā risinājuma iespējamajiem lietotājiem. Turklāt publiskā iepirkuma veicēji bieži vien nepievērš uzmanību papildu izmaksām un pūliņiem[18], kas vajadzīgi, lai varētu izmantot izstrādes rezultātā panāktos ieguvumus. Ja publiskā iepirkuma veicējiem nav pilnvarojuma un konkrētu plānu komerciāli izmantot pētniecības rezultātus, tad bieži vien neatmaksājas uzņemties ekskluzīvas izstrādes lielās izmaksas un riskus.

Šādos gadījumos ekskluzīva izstrāde var kavēt inovāciju. Tiesību ekskluzīva piešķiršana publiskā iepirkuma veicējam nemudina uzņēmējsabiedrības ieguldīt turpmākā komercializācijā. Augstā cena par projekta rezultātu ekskluzīvām īpašumtiesībām mazina publiskā iepirkuma veicēja ieinteresētību dalīties projekta rezultātos ar citiem iespējamajiem publiskā iepirkuma veicējiem. Tā rezultātā var izveidoties:

4. Tirgus sadrumstalotība . Ja dažādi publiskā iepirkuma veicēji vienā un tajā pašā nozarē līdzīgai problēmai izstrādā katrs savu risinājumu, savstarpēji nedaloties ar informāciju, tiek izstrādāti vairāki risinājumi, kuri, visticamāk, nespēs piesaistīt uzmanību pasaules tirgū.

5. Finansiāli šķēršļi konkurējošu izstrādņu iepirkumam. Ja risinājumu var rast, izmantojot vairākas tehnoloģijas un konstrukcijas iespējas, ekskluzīvas izstrādes lielās izmaksas apgrūtina iespēju veikt konkurējošu izstrādņu publisko iepirkumu no vairākām uzņēmējsabiedrībām. Tā rezultātā publiskā iepirkuma veicēji var tikt piesaistīti vienam piegādātājam.

6. Neizmantotas iespējas rast arvien novatoriskākus risinājumus . Ekskluzīva izstrāde publiskā iepirkuma veicējam ne tikai piešķir visus P&A ieguvumus, bet arī uzliek visus P&A riskus. Tā rezultātā publiskā iepirkuma veicēji tiecas pievērsties tirgum pietuvinātām izstrādnēm un palaiž garām iespējas, ko piedāvā novatoriskāku risinājumu izstrāde, kuri valsts sektoram, iespējams, varētu izrādīties finansiāli izdevīgāki.

5. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. P&A pakalpojumu iepirkums ar riska un ieguvuma dalījumu atbilstīgi tirgus nosacījumiem

Veicot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, pircējs izvēlas nepaturēt tiesības izmantot P&A rezultātus vienīgi savām vajadzībām5. Kā definēts 1. punktā, publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir pieeja P&A pakalpojumu iepirkumam, kas ietver riska un ieguvuma dalījumu5 un nav valsts atbalsts[19]. Konkrētāk, šīs pieejas pamatā ir:

- riska un ieguvuma dalījums atbilstīgi tirgus nosacījumiem,

- uz konkurenci balstīta izstrāde vairākos posmos,

- P&A posma nošķiršana no galaprodukta izvēršanas komerciālā apjomā.

Mērķis ir veicināt novatorisku risinājumu rentablu izstrādi sabiedriskajiem pakalpojumiem, paturot prātā plašāku pasaules mēroga perspektīvu.

5.1. Riska un ieguvuma dalījums atbilstīgi tirgus nosacījumiem

Pieņemot šo pieeju, publiskā iepirkuma veicējs P&A rezultātos dalās ar citām valsts iestādēm un nozari, tos publiskojot un standartizējot, kā arī komercializējot.

Lai nodrošinātu to, ka šāda kārtība ir izdevīga gan publiskā iepirkuma veicējam, gan uzņēmējsabiedrībām, kas iesaistītas publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, P&A risku un ieguvumu starp ieinteresētajām pusēm sadala tā, ka abām pusēm ir stimuls īstenot plašu komercializāciju un jauno risinājumu izvēršanu.

Ja dalītajā ieguvumā iekļautas arī intelektuālā īpašuma tiesības, jāparūpējas par to, lai, piešķirot intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka tiesības uzņēmējsabiedrībām, kas piedalās publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, tas tiktu darīts tādā veidā, lai uzņēmējsabiedrības negūtu nekādas netaisnīgas priekšrocības nākotnē iespējamajos iepirkumos un lai publiskā iepirkuma veicējam dotu iespējas piekļūt pietiekami plašai, uz konkurenci balstītai piegādes ķēdei. Piemēram, publiskā iepirkuma veicējs var pieprasīt uzņēmējsabiedrībām dalībniecēm piešķirt intelektuālā īpašuma tiesību licenci trešām pusēm atbilstīgi taisnīgiem un pamatotiem tirgus nosacījumiem. Publiskā iepirkuma veicējs var arī pieprasīt bezmaksas licenci, lai P&A rezultātus izmantotu savām vajadzībām.

Lai nodrošinātu to, ka visiem iespējamajiem pretendentiem ir vienādas izredzes iesniegt piedāvājumus, arī jāparedz, ka publiskā iepirkuma procesā, tostarp pasākumos saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, netiek diskriminēts neviens iespējamais piegādātājs, jo īpaši MVU.

Ja riska un ieguvuma dalījums nenotiek atbilstīgi tirgus nosacījumiem un par sniegtajiem pakalpojumiem samaksātā cena pārsniedz tirgus cenu, tas parasti tiks uzskatīts par valsts atbalstu, par ko jāpaziņo Komisijai, kas to izvērtē saskaņā ar EK līguma 87. un 88. pantu un Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[20].

Lai nodrošinātu to, ka riska un ieguvuma dalījums notiek atbilstīgi tirgus nosacījumiem, jebkuru P&A ieguvumu, kurā dalās publiskā iepirkuma veicējs un uzņēmējsabiedrība, kas piedalās publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, uzņēmējsabiedrība par tirgus cenu atlīdzina publiskā iepirkuma veicējam. To var īstenot, piemēram, ar cenas samazinājumu salīdzinājumā ar ekskluzīvas izstrādes izmaksām, kas atspoguļo saņemtā ieguvuma tirgus vērtību un riskus, ar ko saskārusies uzņēmējsabiedrība[21].

Iepriekš minētajā riska un ieguvuma dalījuma piemērā gan uzņēmējsabiedrības, gan publiskā iepirkuma veicēji gūst labumu no plašas komercializācijas un izstrādāto risinājumu izvēršanas. Tas abām pusēm dod stimulu standartizēt un publiskot P&A rezultātus un tādējādi var palīdzēt mazināt publiskā pieprasījuma sadrumstalotību. Finansiālā kompensācija, ko publiskā iepirkuma veicējs saņem par to, ka nav paturējis sev ekskluzīvas tiesības uz visiem P&A ieguvumiem, salīdzinājumā ar ekskluzīvu izstrādi var darīt pieejamāku līgumu slēgšanu par vairākām izstrādnēm ar konkurējošām uzņēmējsabiedrībām un dot iespēju iepirkt patērētāju vajadzībām labāk atbilstošus P&A risinājumus.

Publiskā iepirkuma veicēja iesaistīšanās P&A sākumposmos, visticamāk, varētu izrādīties finansiāli izdevīgāka šādu iemeslu dēļ.

- Novērtējot prototipu un izmēģinājuma produktu darbību īstā, funkcionējošā klienta darbības vidē, publiskā iepirkuma veicējiem ir izdevība saskaņot produkta izstrādi ar klientu prioritātēm tādā brīdī, kad vēl ir iespējams ietekmēt nozares plānus un turpmākos standartus. Labāk paredzot pieprasījumu pēc jaunajiem risinājumiem, var samazināt laiku, kādā izstrādājums no piegādātāja nonāk tirgū, un tas palīdz valsts iestādēm ātrāk ieviest jaunos risinājumus.

- Ātrāka iesaistīšanās inovācijas procesā valsts iestādēm dod iespēju jau sākumposmā atklāt iespējamos politiskos un reglamentējošos jautājumus, ko vajadzēs risināt, lai nodrošinātu jauno risinājumu savlaicīgu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu un citos tirgos.

- Iespēja agrāk salīdzināt nozares P&A ar konkrētām publiskā iepirkuma vajadzībām maksimāli palielina P&A procesa efektivitāti un optimizē P&A izmaksas.

5.2. Uz konkurenci balstīta izstrāde vairākos posmos

Cits aspekts P&A risku un izmaksu samazināšanai saistīts ar P&A publisko iepirkumu, kas izvērsts kādā laika posmā un nodrošina konkurenci starp uzņēmējsabiedrībām, lai piedāvātu virkni iespēju (sk. 2. attēlu).

[pic]

2. attēls. Piemērs, kas attēlo posmos iedalītu publiskā iepirkuma procesu pirmskomercializācijas posmā.

Tā pamatā ir šādi principi.

- Atklāti un pārskatāmi rosināt tirgus attīstību un aicināt vairākas uzņēmējsabiedrības konkurējot izstrādāt vislabākos iespējamos problēmas risinājumus.

- Izpētīt un salīdzināt argumentus par un pret alternatīviem risinājumiem. Šis kopīgais izziņas process publiskā iepirkuma veicējiem un uzņēmējsabiedrībām palīdz droši pārliecināties gan par funkcionālajām vajadzībām un darbības prasībām no pieprasījuma viedokļa, gan par jaunu tehnoloģisko izstrādņu iespējām un ierobežojumiem no piedāvājuma viedokļa.

- Lai izvēlētos arvien labākus risinājumus, organizēt publisko iepirkumu kā pakāpenisku procesu, veicot novērtējumu pēc katra P&A posma. Tas ļauj publiskā iepirkuma veicējiem visā procesa gaitā virzīt izstrādi tā, lai vislabāk apmierinātu valsts sektora vajadzības.

- Centieni pēc katra P&A posma panākt izstrādājamo alternatīvo risinājumu savstarpēju izmantojamību un izstrādājumu savstarpēju aizvietojamību palīdz panākt atvērtu standartu pieņemšanu un izvairīties no riska, ka novatorisku risinājumu pirmajiem ieviesējiem nākas saskarties ar papildu apgrūtinājumu panākt to ieviesto risinājumu atbilstību vēlāk noteiktiem standartiem.

- Lai nākotnē nodrošinātu konkurenci tirgū, vismaz divas uzņēmējsabiedrības dalībnieces paliek iesaistītas procesā līdz pēdējam posmam. Uzturot pozitīvu konkurenci starp piegādātājiem, publiskā iepirkuma veicējiem ir iespēja izvēlēties labākos risinājumus, ko tirgus var piedāvāt, vienlaikus izvairoties no piesaistes vienam piegādātājam.

Uzņēmējsabiedrība, kas izstrādes gaitā saskārusies ar konkurenci, ir arī labāk sagatavota darboties pasaules tirgū un piesaistīt ārējās investīcijas, piemēram, riska kapitāla finansējumu, turpmākai tirgus iespēju izpētei. Tas ir jo īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Uz konkurenci balstīts izstrādes process īstermiņā var prasīt lielāku ieguldījumu nekā ierobežota P&A izmēģinājuma risinājuma iepirkšana no viena piegādātāja. Ilgtermiņā kvalitātes un cenas attiecība un izstrādes procesa rezultativitāte, visticamāk, būs labāka. Gaidāms, ka, ar standartizācijas un P&A rezultātu publiskošanas palīdzību tiecoties izstrādāt vispārēji pieņemamus, nevis vietējiem apstākļiem pielāgotus risinājumus, komerciāli pieejamo galīgo risinājumu cena būs zemāka. P&A izmaksas un riskus var vēl vairāk samazināt, apvienojot vairāku publiskā iepirkuma veicēju pieprasījumu un nodrošinot publiskā iepirkuma veicējiem finansiālos stimulus no struktūrām, kas nodarbojas ar inovācijas politiku. Tas var ietvert finansēšanas vai riska dalījuma iespējas (sk. pielikumu8).

5.3. P&A posma nošķiršana no galaprodukta izvēršanas komerciālā apjomā

Tehnoloģiskā veiksme ne vienmēr ir garantēta, jo P&A procesam ir raksturīgs neveiksmes risks. Tikai pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma procesa beigās publiskā iepirkuma veicējam ir pieejami salīdzināmi, izmēģinājumu gaitā gūti pierādījumi, balstoties uz kuriem var secināt, vai izstrādātie risinājumi patiešām ir labāki par citiem tobrīd tirgū pieejamiem risinājumiem. Tas, ka uzņēmējsabiedrība ir veikusi P&A un izstrādājusi ekspluatācijā esošas izmēģinājuma sērijas, pats par sevi vien nevar garantēt, ka tā pēc tam iegūs līgumu par masveida piegādi.

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā ir sagatavošanās pasākums, kas publiskā iepirkuma veicējiem dod iespēju atklāt iespējamo alternatīvo risinājumu tehnoloģiskos P&A riskus, pirms tie uzņemas saistības veikt liela apjoma iepirkumu komerciālai izvēršanai.

Nošķirot publisko iepirkumu komerciālai izvēršanai, pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma procesā ir iespējams galvenokārt pievērsties to zināšanu ieguvei, kas nepieciešamas, lai noteiktu vislabāko iespējamo risinājumu, ko tirgus var piedāvāt komerciālās izvēršanas brīdī, vienlaikus neradot situāciju, kad nozarei tiek sniegts vienpusējs valsts atbalsts.

Nošķirot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā no publiskā iepirkuma komerciālai izvēršanai, tiek arī panākta atbilstība PTO Valsts iepirkuma nolīguma un spēkā esošo divpusējo nolīgumu noteikumiem. Izņemot EEZ līgumu un stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ES nav valsts režīma[22] un diskriminācijas novēršanas saistību pret citām pasaules daļām attiecībā uz P&A pakalpojumu publisko iepirkumu6, toties tādas ir attiecībā uz piegādēm[23].

Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā attiecas uz P&A pakalpojumiem, tāpēc publiskā iepirkuma veicēji katrā atsevišķā gadījumā var lemt par atvērtību piedāvājumiem pasaules mērogā un par attiecīgiem nosacījumiem, ņemot vērā Eiropas Pētniecības telpas pilnīgu iespēju klāstu[24].

6. Secinājumi

Šajā paziņojumā pievērsta uzmanība nepieciešamībai vairot inovāciju valsts sektorā un izklāstīta pieeja P&A pakalpojumu publiskajam iepirkumam (publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā). Ar šo paziņojumu uzsāk debates par to, kurās jomās varētu pieņemt izklāstīto pieeju publiskajam iepirkumam pirmskomercializācijas posmā. Šīs debates jāskata plašākā kontekstā ar politikas debatēm par piegādes un pieprasījuma virzītu inovāciju un vadošajiem tirgiem[25]. Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā atšķiras no citiem inovācijas atbalsta līdzekļiem, piemēram, dotācijām, nodokļu atvieglojumiem, finanšu līdzekļu pieejamības, kopīgām tehnoloģiskām iniciatīvām u.c., un papildina tos. Ja šis process ir daļa no saskaņotas politikas sistēmas, kurā ietverta standartizācija, regulējums un citu novatorisku preču un pakalpojumu iepirkums, tad tas var saīsināt laiku līdz jauno tehnoloģiju nokļūšanai tirgū un veicināt to nostabilizēšanos tirgū.

Ar valsts izdevumiem saistītie termiņi bieži vien ir īsāki nekā tehnoloģiskajai inovācijai nepieciešamais laiks, tāpēc debatēs vispirms jāizskata sabiedrības konkrētas vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, kam būtu nepieciešams izstrādāt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Attiecīgās valsts iestādes un Komisija tad varētu izvērtēt pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma stratēģiju, kas vajadzīga attiecīgo politikas mērķu sasniegšanai.

Pamatojoties uz šīm debatēm, Komisija 2008. gada otrajā pusē izskatīs iespēju, balstoties uz attiecīgiem ietekmes novērtējumiem, iesniegt priekšlikumu par rīcības kopumu saistībā ar publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā prioritārajās politikas jomās. Jo īpaši Komisija izpētīs iespējamo vajadzību pēc jaunām platformām sadarbībai pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma jomā.

Kā soli šajā virzienā Komisija arī varētu atbalstīt Eiropas mēroga sadarbības tīklu izveidi pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma jomā. Tā varētu noteikt sabiedrības interešu jomas, kurās veidojams sadarbības tīkls, piemēram, energoefektivitāte, vides aizsardzība[26], veselības aprūpes pakalpojumi, drošība u.c.[27]. Lai uzlabotu ieinteresēto personu informētību par šo pieeju un pieredzes apmaiņu starp tām, šīs jomas pēc tam varētu būt paraugs pirmskomercializācijas posmā veikta publiskā iepirkuma gadījumos šādās pielietojuma jomās.

[1] COM(2006) 502 galīgā redakcija.

[2] 2769. ES Konkurētspējas padomes secinājumi, 4.12.2006.

[3] EP 2006/2084(INI).

[4] SEC(2007) 280.

[5] Šajā gadījumā nepiemēro direktīvas par publisko iepirkumu (sk. Direktīvas 2004/18/EK 16. panta f) apakšpunktu un Direktīvas 2004/17/EK 24. panta e) apakšpunktu). Šie izņēmumi attiecas vienīgi uz valsts līgumiem par P&A pakalpojumiem, nevis uz P&A piegādēm vai darbiem.

[6] Līgumus, kuros paredzēta ne tikai pakalpojumu sniegšana, tomēr uzskata par valsts pakalpojumu līgumiem, ja pakalpojumu vērtība pārsniedz līgumā iekļauto izstrādājumu vērtību.

[7] PTO Valsts iepirkuma nolīguma XV pants.

[8] SEC(2007)…

[9] Lai gan kā piemērs ir dota viena īstenošanas iespēja, tomēr nav izslēgts, ka var būt arī citas iespējamās pieejas.

[10] Publiskais iepirkums (17 % no ES-25 IKP) veido 35 % no ES-25 valsts izdevumiem.

[11] COM (2006) 589 galīgā redakcija.

[12] „ Commercialising University Research ”, dokuments ESRC ilgtspējīgu tehnoloģiju programmai, Chris Hendry .

[13] „Valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa zinātnes un tehnoloģiju attīstības plāna pamatnostādnes” papildinošo politisko pasākumu 22. līdz 26. pants, Xinhua politics , 2006.

[14] Minētie skaitļi attiecas uz P&A publiskā iepirkuma kopsummu, nevis tikai uz to daļu, ko varētu uzskatīt par publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

[15] „ US defence R&D spending: an analysis of the impacts ”, EURAB ziņojums, PREST , 2004.

[16] Skaitļi minēti neatkarīgo ekspertu ziņojumā „ Pre-commercial Procurement: a missing link in the European Innovation cycle ”, 2006. gada marts. 2004. gadā 15 % no kopējā federālā publiskā iepirkuma budžeta (49 miljardi ASV dolāru) izlietoja P&A publiskajam iepirkumam: 90,6 % aizsardzības/kosmosa jomas aģentūrās, 9,4 % aģentūrās, kas nav saistītas ar aizsardzības/kosmosa jomu. 2004. gadā mazāk nekā 1,5 % no ES mērogā konkursa kārtībā veiktā publiskā iepirkuma kopējā budžeta (2,5 miljardi euro) izlietoja P&A publiskajam iepirkumam: 49 % bija saistīti ar aizsardzības/kosmosa jomu.

[17] „ Public Procurement for research and innovation ”, neatkarīgā Wilkinson ekspertu grupa, 2005.

[18] Piemēram, izmaksas un saistības intelektuālā īpašuma tiesību nodrošināšanai un saglabāšanai (piem., intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumu iesniegšanas/uzturēšanas izmaksas, intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka atbildība tiesas prāvās un strīdos ar piegādātājiem).

[19] Sīkāks īstenošanas izklāsts kā piemērs sniegts pielikumā (sk. 8. zemsvītras piezīmi).

[20] OV C 323, 30.12.2006.

[21] Sīkāka informācija atrodama pielikuma 4.3. iedaļā (sk. 8. zemsvītras piezīmi).

[22] Valsts režīma saistības paredz to, ka dalībnieki nepiemēro diskriminējošus pasākumus attiecībā uz iekšzemes un ārvalstu pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

[23] Šīs saistības neattiecas tikai uz komerciāli pieejamiem galaproduktiem. P&A piegādes līgumi arī nav atbrīvoti no diskriminācijas novēršanas saistībām.

[24] COM(2007)161, Zaļā grāmata par Eiropas Pētniecības telpu.

[25] COM(2007)…, Vadošo tirgu iniciatīva Eiropai.

[26] Informācija par videi nekaitīgu publisko iepirkumu: http://ec.europa.eu/environment/etap/index_en.htm

[27] Piemēram, ministrijas un aģentūras desmit dalībvalstīs jau ir apvienojušās Eiropas mēroga koordinācijas darbībā, lai dalītos pieredzē par to, kā vislabāk veikt publisko iepirkumu tehnoloģiski sarežģītu risinājumu izstrādes jomā, ņemot vērā sabiedrības vajadzības (www.omc-ptp.eu). Cits piemērs ir Dānijas un Zviedrijas iniciatīva izpētīt apvienota P&A publiskā iepirkuma iespējas e-veselības jomā (http://www.si-oresund.org/in_english.6).