Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52007DC0601

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, PADOMEI, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par jaunu Kopienas stratēģiju nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai

/* COM/2007/0601 galīgā redakcija */

In force

52007DC0601




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 17.10.2007

COM(2007) 601 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par jaunu Kopienas stratēģiju nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par jaunu Kopienas stratēģiju nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN zveja) nopietni apdraud jūras resursu ilgspējīgu pārvaldību visā pasaulē.

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm NNN zvejas kopējais „apgrozījums” pārsniedz 10 miljardus euro. Tādējādi NNN zveja tajā gūto zivju vērtības izteiksmē ir otrajā vietā pasaulē aiz Ķīnas.

NNN zveja ir pasaules mēroga problēma. Tā ir arī viena no problēmām, kuru risināšanā Eiropas Savienībai ir jārāda priekšzīme citiem. Eiropas Savienībai ir viena no lielākajām zvejas flotēm pasaulē, tā ierindojas trešajā vietā pasaulē zvejas jaudas ziņā un ir pasaulē lielākais zvejas produktu tirgus un importētājs. Saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm nelegālās zvejas produktu ievedumu vērtība Eiropas Savienībā ir 1,1 miljards euro gadā.

Zaudējumi nebūt nav tikai ekonomiska rakstura. NNN zveja bieži vien rada arī nozīmīgus zaudējumus videi. 75 % no pasaules zivju krājumiem tiek pilnībā vai pat pārmērīgi izmantoti legālajā zvejā, bet NNN zveja ir slēpts drauds, kas var vēl vairāk pasliktināt šo satraucošo situāciju. Tā apdraud arī jūras jutīgās ekosistēmas, kuras starptautiskā sabiedrība pūlas aizsargāt no kaitīgām zvejas metodēm.

Par nepieciešamību veikt izlēmīgus pasākumus pret NNN zveju valda plaša starptautiska vienprātība; jo īpaši to pauž Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, ANO Ģenerālā asambleja un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. ES jau sen ir iesaistījusies cīņā pret NNN zveju gan iekšējā, gan starptautiskā mērogā. Šī apņemšanās tika rezumēta ES 2002. gada rīcības plānā NNN zvejas izskaušanai[1].

Komisija uzskata, ka ir pienācis laiks cīņu pret NNN zveju uzsākt jaunā līmenī. Labākais veids, kā pielikt punktu šim ienesīgajam biznesam, ir atbrīvoties no noziedzīgo darbību stimulējošiem faktoriem, peļņas gūšanu NNN zvejas produktu tirdzniecībā padarot ārkārtīgi sarežģītu vai pat neiespējamu.

Nepieciešamību pēc jaunas ES iniciatīvas cīņā pret NNN zveju nesen uzsvēra Eiropas Parlaments[2].

Šajā paziņojumā ir aprakstītas NNN fenomena galvenās īpatnības un īsumā izklāstīti galvenie elementi, kas nepieciešami jaunai stratēģijai, lai mazinātu noziedzīgas zvejas rentabilitāti.

Šādas iniciatīvas pamatā esošā integrētā pieeja okeānu ilgtspējīgai izmantošanai ir saskaņā ar Eiropas jūras stratēģiju; turklāt tā ir solis ceļā uz Eiropas Savienības integrētu jūrniecības politiku, kas izklāstīta Komisijas 2007. gada 10. oktobrī publicētajā paziņojumā (COM(2007) 575 – „zilā grāmata”).

1. NNN ZVEJAS SPECIFIKA UN APMēRI

1.1. Darbības sfēra

Vienīgā starptautiski pieņemtā „NNN zvejas” definīcija ir atrodama Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas rīcības plānā cīņai pret NNN zveju. Komisija uzskata, ka atbilstīgi šai definīcijai un skaidrības labad ES politikai NNN zvejas novēršanai, aizkavēšanai un izskaušanai jāattiecas uz šādām darbībām:

- darbības, ar ko tiek pārkāpti noteikumi par zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu valsts un starptautiskajos ūdeņos;

- tāljūras rajonos, uz ko attiecas reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija, īstenotas zvejas darbības, kuras veic kuģi bez valstspiederības vai kuģi, kas reģistrēti valstī, uz ko neattiecas šī reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija, un kuras veiktas tādā veidā, kas ir pretrunā šīs organizācijas noteikumiem;

- zvejas darbības, kuras veiktas tāljūras rajonos, uz ko neattiecas neviena reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija, tādā veidā, kas ir pretrunā starptautiskajās tiesībās noteiktajam valsts pienākumam saglabāt zvejas resursus.

Tāpēc ES politika cīņai pret NNN zveju attieksies gan uz zvejas darbībām, kas veiktas ES ūdeņos, gan ārpus šiem ūdeņiem veiktām darbībām. Šīs politikas mērķim jābūt panākt to, lai tiktu novērsti un sodīti pārkāpumi, kas rada vislielāko kaitējumu.

1.2. NNN zvejas ietekme

Nepieciešamība pastiprināt ES darbību ir tieši saistīta ar NNN zvejas kaitīgās ietekmes daudzveidīgajām izpausmēm.

1.2.1. Kaitējums videi

Visredzamākā NNN zvejas ietekme ir bieži vien katastrofālais kaitējums, ko tā rada jūras bioloģiskajai daudzveidībai.

- NNN zveju praktizē visos okeānos, kur tā nodara lielu kaitējumu zivsaimniecības ilgtspējībai . Runa ir par gadījumiem, kad par nozveju neziņo vispār vai arī paziņo nepareizus datus, tādējādi veicinot pārzveju. Tas attiecas arī uz zivju mazuļu zvejošanu, pārkāpjot noteikumus par minimālo lielumu, vai arī uz zvejošanu tādos laika periodos vai rajonos, kas parasti zvejai ir slēgti, un tādējādi apdraudot attiecīgo zivju krājumu atjaunošanās iespējas. Šī nelabvēlīgā ietekme vēl pasliktinās, ja mērķa sugu krājumi jau pārsniedz drošas bioloģiskās robežas.

- NNN zvejas ietekme uz vidi krietni pārsniedz radīto tiešo kaitējumu zivju krājumiem. Turklāt šāda zveja ir nopietns drauds jūras ekosistēmām . Izmantojot aizliegtas zvejas metodes, proporcionāli lielu daļu nozvejas var veidot nevajadzīgo sugu piezveja, ko pēc tam izmet atpakaļ jūrā. Šādos piezvejas gadījumos ir runa ne tikai par zivju sugām, bet arī par citiem dzīvniekiem, (piemēram, jūras putniem vai bruņurupučiem); vairums no tiem neizdzīvo. Turklāt zvejošana aizsargājamās teritorijās var tiešā veidā radīt nelabojamu kaitējumu jutīgām jūras ekosistēmām, piemēram, koraļļu rifiem.

1.2.2. Sociālekonomiskās sekas

NNN zveja nodara kaitējumu ne tikai jūras videi. Tā ir arī kopīgo zvejas resursu zādzība, kas rada būtiskus zaudējumus tiem zvejniekiem, kuri likumu ievēro. Protams, ir grūti veikt precīzas aplēses par nelegālas zvejas prakses pilno apmēru, tomēr ir novērtēts, ka visā pasaulē veiktās NNN zvejas produktu vērtība varētu būt 10 miljardi euro. Salīdzinājumam, ES flotes izkrāvumu vērtība 2004. gadā bija 6,8 miljardi euro.

- Sīvu konkurenci ES zivsaimniecības nozarei rada NNN zvejas veicēji, kas neievēro saistības, pēc kurām vadās legālie tirgus dalībnieki, zvejojot tajās pašās zvejas vietās vai tās pašas sugas (piemēram, mencas, sarkanasarus, zobenzivis, ilkņzivis, tunzivis) un pārdodot tās tajos pašos galapatēriņa tirgos. Tādējādi ES zvejnieki, kas darbojas legāli, cieš no negodīgās NNN zvejas prakses, jo īpaši, zaudējot ES zvejas nozares tirgus daļu. Pēdējo gadu laikā šo problēmu vēl vairāk ir saasinājusi zvejas nozares globalizācija, kā rezultātā palielinājusies tādu zvejas produktu tirdzniecība, kuru likumību ir grūti novērtēt.

- NNN zveja krasi ietekmē arī piekrastes kopienas jaunattīstības valstīs , kurām zivju krājumi var būt ārkārtīgi nozīmīgs faktors jautājumā par nodrošinātība ar pārtiku un nabadzības mazināšanu. Piekrastes jaunattīstības valstīm bieži vien trūkst līdzekļu un jaudu, lai varētu pienācīgi pārvaldīt un uzraudzīt to jurisdikcijā esošos jūras ūdeņus. Bezprincipiāli nelegālie tirgus dalībnieki izmanto šīs nepilnības, veicot zvejas darbības bez krasta valsts atļaujas un izlaupot resursus, kas ir vitāli svarīgi vietējiem zvejniekiem. Tā ir nopietna problēma Zemsahāras Āfrikā, kur saskaņā ar aplēsēm NNN zvejas radītie zaudējumi sasniedz 800 miljonus euro gadā.

- Turklāt daži uzņēmumi, kas veic nelegālo zveju (tostarp ES uzņēmumi), izmanto standartiem neatbilstošus kuģus, kas peld ar tādu valstu karogiem, kurās piemēro ļoti zemus sociālās aizsardzības standartus vai nepiemēro tos vispār. Rezultātā to apkalpes locekļiem nākas samierināties ar nepieņemamiem dzīves un darba apstākļiem . Tas savukārt kavē centienus starptautiskā mērogā paaugstināt zvejniekiem piemērojamos sociālos standartus atbilstīgi Starptautiskās darba organizācijas 2007. gada jūnijā pieņemtajai konsolidētajai konvencijai par darbu zvejas nozarē.

1.2.3. NNN zveja kavē centienus pēc labākas okeānu pārvaldības

Fakts, ka NNN zvejas prakse turpina pastāvēt, mazina kopējās zivsaimniecības politikas leģitimitāti ES zvejnieku acīs.

Tāpēc NNN zveja lielā mērā apdraud ne vien mūsu okeānu kopīgo resursu nākotni, bet arī jebkādus centienus uzlabot šo resursu pārvaldības sistēmu. Tādējādi NNN zveja pašos pamatos apdraud Kopienas politiku, kuras mērķis ir nodrošināt šo resursu ilgtspējīgu pārvaldību gan ES ūdeņos, gan ārpus tiem.

1.3. NNN zveju veicinošie faktori

Turpmāk īsumā aprakstīti svarīgākie faktori, kas rada labvēlīgu situāciju NNN zvejas turpmākai pastāvēšanai.

1.3.1. NNN zveja joprojām ir ienesīga

Stimuls veikt NNN zveju pastāvēs tik ilgi, kamēr vien attiecīgajiem tirgus dalībniekiem tā būs ienesīgs darījums.

- Tirgus dalībnieki, kas praktizē NNN zvejas darbības, spēj saglabāt zemas darbības izmaksas un gūt ievērojamu peļņu . Nelegālās zvejas darbībās iesaistīto uzņēmumu darbības izmaksas parasti ir zemākas nekā tās, kuras rodas vidusmēra zvejas uzņēmumam legālā darbībā. NNN zvejas darbībās iesaistītās flotes, darbodamās ārzonu uzņēmumu aizsegā vai ar tādas valsts karogu, kas neievēro noteikumus, spēj līdz minimumam samazināt ar sociālajiem un nodokļu maksājumiem saistītā izmaksas vai arī vispār izvairīties no tām. Samazināt izmaksas iespējams arī, pārkāpjot zvejas noteikumus un tirgojot zivis ārpus oficiālajiem tirdzniecības kanāliem. Ja izmaksas ir zemas, tad no NNN zvejas parasti iespējams gūt lielu peļņu, jo īpaši tāpēc, ka nelegālās zvejas uzņēmumi parasti cenšas zvejot vērtīgās sugas ar augstākām tirgus cenām (piemēram, ilkņzivis, zilās tunzivis vai mencas).

- Dažos gadījumos nelegālās zvejas darbības ir saistītas arī ar to, ka salīdzinājumā ar esošajām zvejas iespējām pastāv zvejas flotes jaudas pārpalikums , jo daži kuģi pārsniedz noteiktos nozvejas ierobežojumus, lai saglabātu nozveju tādā līmenī, kas spētu nodrošināt to darbības rentabilitāti arī turpmāk.

Ņemot vērā zvejas produktu patēriņa pastāvīgo pieaugumu visā pasaulē, nelegālas zvejas produktu piegāde galapatēriņa tirgiem būs izdevīgs darījums tik ilgi, kamēr vien uzņēmumiem būs iespēja gūt peļņu no šādām darbībām.

1.3.2. NNN zvejas veikšanai nav nopietnu šķēršļu

Iemesls, kāpēc NNN zvejas prakse joprojām turpina pastāvēt, lielā mērā ir tas, ka nelegālie tirgus dalībnieki var netraucēti veikt savas darbības visā piegādes ķēdē bez jebkādām saistībām vai ierobežojumiem, kas tās varētu kavēt.

- NNN zvejas veicēji izmanto priekšrocības, ko sniedz kuģa karoga reģistrēšanas sistēmas noteiktās valstīs.

Daudzi zvejas kuģi (jo īpaši tie, kuri darbojas ārpus ES ūdeņiem) ir reģistrēti valstīs, kas uztur publiskus reģistrus, un/vai valstīs, kuras nevēlas vai nespēj pienācīgi kontrolēt savu zvejas floti, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Reģistrēšanās šādās valstīs parasti ir ļoti vienkārša un nav dārga. Tas rada iespēju mainīt kuģa karogu pēc vajadzības, lai varētu izmantot mazāk stingro režīmu („ Flag-hopping ”), kas inspekcijas un kontroles dienestiem apgrūtina šo kuģu līdzsekošanas darbu. Saskaņā ar jūras tiesībām kuģa kontrole pirmkārt ir kuģa karoga valsts pienākums. Nelegāli darbojošies tirgus dalībnieki apzināti izmanto to valstu karogus, kas nespēj vai nevēlas veikt šādu kontroli. Gan ostas valstu, gan tirgus valstu rīcībā ir instrumenti, ar kuriem iespējams būtiski samazināt stimulējošos faktorus šādai „izdevīgākā karoga” izmantošanas praksei, tomēr pagaidām šie instrumenti nav izmantoti pietiekamā mērā. Rezultātā vairums zvejas kuģu, kuru dalība NNN zvejas darbībās konstatēta dažādās pasaules vietās, vēl joprojām ir reģistrēti valstīs, par kurām zināms, ka tās neveic pienācīgu savas zvejas flotes kontroli.

- Šīs problēmas vēl vairāk saasina tas, ka sadarbība starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas atbildīgas par zvejas un ar to saistīto darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, ir nepietiekama gan starptautiskā, gan ES mērogā.

- NNN zvejas veicēji mēdz veikt savas darbības zvejas vietās, kur ir grūti īstenot kontroli (piemēram, attālos tāljūras rajonos) vai kur kompetento iestāžu kontroles iespējas nav pietiekamas, lai tos aizkavētu (jo īpaši jaunattīstības valstu jūras ūdeņos).

- NNN zveja pēc būtības ir starptautiska darbība. Zvejas produktu starptautiskā tirdzniecība ekonomikas globalizācijas gaitā ir būtiski pieaugusi, un tas nelegālo darbību veicējiem sniedz daudz jaunu izdevīgu iespēju. Lai slēptu tās nelegālo izcelsmi, nozveju uz galapatēriņa tirgu bieži vien transportē, izmantojot sarežģītus maršrutus, tostarp pārkraujot jūrā, izkraujot „izdevīgās ostās” un apstrādājot valstī, kas nav ne karoga valsts, ne tirgus valsts. Dažos gadījumos šīs darbības, ņemot vērā to sarežģītību, apmēru un metodes, ir pamatoti uzskatāmas par pārrobežu organizētās noziedzības veidu.

- Turklāt iespēja, ka nelegālie tirgus dalībnieki tiks sodīti, kā arī šobrīd piemērojamo sankciju ekonomiskā nozīme ir pārāk niecīga, lai spētu efektīvi atturēt NNN zvejā iesaistītos uzņēmumus. Šādas sankcijas tiek uzskatītas par nenozīmīgām darbības izmaksām.

- Sadarbība starptautiskā, reģionu, ES un visas pasaules mērogā ir īpaši svarīga, lai saistībā ar NNN zvejas darbībām varētu veikt pienācīgu līdzsekošanu un izmeklēšanu. Neraugoties uz zināmiem panākumiem šajā jomā, par kuģošanas pārraudzības un robežkontroles dažādiem aspektiem atbildīgo dienestu sadarbība joprojām ir pārāk vāja, un to rīcībā nav pietiekamu līdzekļu pierādījumu vākšanas un informācijas apmaiņas veikšanai; tas savukārt kavē efektīvu mehānismu izveidi, lai varētu atturēt NNN zvejas veicējus no šo darbību turpināšanas.

- Nelegālie tirgus dalībnieki ES ūdeņos savu darbību veikšanai izmanto arī dalībvalstu kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu nepilnības.

Pārkāpjot ES noteikumus nozvejoto un pēc tam ārpus oficiālajiem tirdzniecības kanāliem ES tirgū pārdoto zvejas produktu („melno zivju”) apjomi dažos gadījumos var veidot ļoti lielu nozvejas daļu (piemēram, saskaņā ar aplēsēm 35-45 % no Baltijas jūrā nozvejotajām mencām tiek izkrautas bez deklarēšanas).

2. IEROSINāJUMS JAUNAI ES STRATēģIJAI, LAI AIZKAVēTU, NOVēRSTU UN IZSKAUSTU NNN ZVEJU

Atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām un savam vispārējam mērķim uzlabot dabas resursu pārvaldību un novērst to pārmērīgu izmantošanu (kā noteikts ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2006. gada jūnijā), Eiropas Savienībai ir īpašs pienākums uzņemties vadību starptautiskajos centienos cīņā pret NNN zveju.

Pēdējo gadu laikā ES ir ļoti aktīvi veicinājusi vērienīgas politikas īstenošanu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju ES, reģionu un starptautiskā mērogā.

Neraugoties uz ievērojamiem panākumiem (jo īpaši RZPO darbības rezultātā), nav šaubu, ka NNN zveja vēl nebūt nav izskausta. Komisija uzskata, ka ir vajadzīga steidzama un izlēmīga rīcība, lai cīnītos ar šīm praksēm, kas turpina pastāvēt, neraugoties uz ES un starptautiskā mērogā veiktajām darbībām, un ar to krasi izteiktajām sekām vides un sociālekonomiskajā jomā.

Agrāk ES politiku pret NNN zveju vadīja steidzamā nepieciešamība izstrādāt starptautiskos noteikumus, kā arī noteikt par to ieviešanu atbildīgās reģionālās iestādes un apvienot to centienus. Lielā mērā galvenais uzsvars bija likts uz jūrā veikto darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kā arī NNN zvejas veicēju identificēšanu. Komisija uzskata, ka pienācis laiks paplašināt šīs politikas darbības jomu, attiecinot to arī uz pārējo piegādes ķēdi, un palielināt tās efektivitāti, galveno uzmanību pievēršot nepieciešamībai pēc labākas noteikumu ievērošanas un patiešām efektīvām sankcijām.

Svarīgākie jautājumi, uz kuriem Eiropas Savienībai jāmeklē atbilde savā politikā pret NNN zveju, ir šādi: Kā identificēt, novērst un sodīt NNN zvejas produktu ievešanu no trešām valstīm ES tirgū? Kā ieviest efektīvākus pasākumus, lai identificētu un sodītu kuģus un valstis, kas iesaistījušās vai atbalsta NNN zvejas darbības tāljūrā vai jaunattīstības valstu ūdeņos? Kā uzlabot kopīgās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu ES ūdeņos un/vai to, kādā mērā tos ievēro ES tirgus dalībnieki? Šie trīs jautājumi uzskatāmi par galvenajām problēmām, ko Eiropas Savienībai rada NNN zveja, un to risināšanai ir nepieciešama atbilstoša stratēģija. |

- Komisijas ierosinātajai pieejai ir jāaptver visas NNN zvejas metodes un ar tām saistītās darbības (zveja, pārkraušana, apstrāde, izkraušana, tirdzniecība utt.) un jārisina šo darbību radītās problēmas Eiropas Savienības, reģionu un starptautiskā mērogā. Šī pieeja būs balstīta uz vērienīgākajiem starptautiska un reģionu mēroga pasākumiem, un tās mērķis būs turpināt attīstīt šos pasākumus, atbalstot arī ES vienpusēji veiktu darbību, ja daudzpusējās iniciatīvas nespēs nodrošināt apmierinošus rezultātus.

Turpmāk aprakstīti galvenie elementi Komisijas atbalstītajā jaunajā stratēģijā cīņai pret NNN zveju[3]. Dažu Komisijas atbalstīto pasākumu pamatojumam būs nepieciešams regulatīvs instruments, tāpēc tie ir iekļauti ierosinājumā Padomes regulai[4], ko Komisija pieņēma vienlaikus ar šo paziņojumu. Citi pasākumi ir paredzēti kā orientējoši pasākumi ES turpmākajai politikai starptautiskajā arēnā vai ES sadarbībai ar partneriem, tāpēc tie nav uzskatāmi par regulatīviem.

2.1. Mērķis pilnveidot ES sistēmu cīņai pret NNN zveju, integrējot tajā arī tirdzniecības dimensiju

Ņemot vērā NNN zvejas fenomena starptautisko raksturu un sarežģītību, ir vajadzīga integrēta pieeja, lai cīņu pret šīm darbībām varētu veikt visā piegādes ķēdē (sākot no zvejas tīkla līdz pat patērētāja šķīvim). Pašreizējās ES sistēmas galvenā nepilnība ir tieši tas, ka tā nav pietiekami visaptveroša. NNN zvejas problēmas tirgus dimensija joprojām ir lielā mērā neievērota, lai gan ES ir zvejas produktu lielākais tirgus un galvenais importētājs (Eiropas Savienībā ievesto zvejas produktu vērtība 2005. gadā sasniedza aptuveni 14 miljardus euro). ES sistēma ir īpaši nepilnīga attiecībā uz mērķi nodrošināt, lai Eiropas Savienībā no trešām valstīm ievestie zvejas produkti būtu nozvejoti atbilstīgi attiecīgajiem pārvaldības un saglabāšanas noteikumiem. Tā rezultātā Eiropas Savienībā ievesto nelegālās zvejas produktu daudzums saskaņā ar aplēsēm ik gadu sasniedz un, iespējams, arī pārsniedz aptuveni 500 000 tonnas 1,1 miljarda EUR vērtībā.

Eiropas Savienībai ir steidzami jānovērš šīs nepilnības. Tāpēc ir jāpārskata patlaban spēkā esošais režīms, būtiski mainot Eiropas Savienības piemēroto pieeju tās teritorijā ievesto zvejas produktu likumības uzraudzībai un trešu valstu kuģu piekļuvei ES zvejas ostām. Ierosinātajiem pasākumiem ir faktiski jāliedz nelegālās zvejas produktu un kuģu iekļuve Eiropas Savienībā un tādējādi jāsamazina nelegālās zvejas produktu ieguves un tirdzniecības ekonomiskais izdevīgums.

Komisijas ierosinājums: ieviest jaunu režīmu, kas regulētu trešu valstu kuģu un ievesto zvejas produktu piekļuvi Kopienas teritorijai. Šā režīma darbības pamatā jābūt principam, ka Kopienas teritorijā var iekļūt tikai tādi zvejas produkti, kuru likumību ir apliecinājusi attiecīgā kuģa karoga valsts. |

- 2.2. Jārod efektīvāki veidi to karoga valstu pārliecināšanai, kuras nevēlas vai nespēj pienācīgi kontrolēt savus zvejas kuģus, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu.

Lai risinātu nozares problēmu saistībā ar valstīm, kuru karogu izmanto kuģi, kas neievēro noteikumus, ES ir uzsākusi vai atbalstījusi vairākas daudzpusēja līmeņa iniciatīvas. Komisija atzīst šo iniciatīvu nozīmīgumu, tomēr uzskata, ka ar tām nepietiek, lai efektīvi risinātu minēto problēmu.

Komisija uzskata par nepieņemamu pašreizējo situāciju, ka reģionālās un starptautiskās iestādes nespēj ieviest efektīvus pasākumus pret valstīm, kuras nepilda savu starptautiskajās tiesību normās paredzēto pienākumu veikt atbilstošas darbības NNN zvejas apkarošanai, un jo īpaši pret valstīm, kuras ļauj savu karogu izmantot kuģiem, kas neievēro noteikumus. Tas, ka netiek veikta daudzpusēja darbība, nedrīkst kavēt Eiropas Savienību pildīt savus pienākumus cīņā pret NNN zveju un uzsākt jebkuru pēc tās ieskatiem nepieciešamu iniciatīvu. Eiropas Savienībai ir jārada pārredzams un taisnīgs mehānisms, lai varētu identificēt tās valstis, kuras neievēro starptautisko tiesisko regulējumu un tādējādi atvieglo NNN zvejas praktizēšanu, un jāveic atbilstoši pasākumi, lai mudinātu šīs valstis nodrošināt savu kuģu atbilstību zvejas resursu pārvaldības un saglabāšanas noteikumiem.

Komisijas ierosinājums: pilnvarot Kopienu darboties vienpusēji, lai noteiktu valstis, kuras ļauj savu karogu izmantot kuģiem, kas neievēro noteikumus, kā arī kuģus, kas veic NNN zveju, izveidotu šo valstu un kuģu sarakstus un īstenotu pret tiem tirdzniecības politikas pasākumus. |

- 2.3. Mērķis panākt ES kuģu un tirgus dalībnieku labāku atbilstību starptautiskajiem un ES standartiem, kā arī labāku to ievērošanu Kopienas ūdeņos vispār

Eiropas Savienību starptautiskajā arēnā uzskatīs par vērā ņemamu dalībnieku cīņā pret NNN zveju tikai tad, ja tā spēs pierādīt, ka ir iespējams pienācīgi apkarot ES ūdeņos (un vispārinot, ES kuģu un uzņēmumu) veikto nelegālo zveju. Tomēr daudzkārt veiktās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kopīgās zivsaimniecības politikas (KZP) pašreizējo noteikumu izpildes līmenis nebūt nav apmierinošs. Turklāt tiek uzskatīts, ka ievērojama daļa tirgus dalībnieku, kuri reģistrē savus zvejas kuģus valstīs, kas neievēro noteikumus, ir ES uzņēmumi. Šāda situācija ir steidzami jānovērš.

Pašreizējā ES regulējumā jau ir paredzēta visaptveroša kontroles, inspekcijas un zvejas noteikumu izpildes sistēma. Par šo noteikumu īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis. Tāpēc pirmais solis, lai panāktu labāku atbilstību Kopienas tiesību aktiem, ir pastiprināt dalībvalstu veiktās darbības cīņā pret nelegālo zveju, kas tiek veikta to ūdeņos vai ko veic šo valstu kuģi vai valstspiederīgie ārpus Kopienas ūdeņiem.

Turklāt ir jāstiprina pašreizējais regulējums, lai novērstu atlikušās nepilnības, kuras var izmantot nelegālie tirgus dalībnieki. Tādēļ Komisija 2008. gadā ierosinās vienkāršot un atjaunināt kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes regulējumu.

Tomēr Komisija arī uzskata, ka nopietns trūkums, kas veicina NNN zvejas turpmāku pastāvēšanu, ir nepietiekami efektīvās sankcijas, ko piemēro smagiem zvejas noteikumu pārkāpumiem, un tas, ka bieži vien nesodīti paliek ES valstspiederīgie, kas iesaistās nelegālā zvejā ārpus ES vai atbalsta to. Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai novērstu šīs nepilnības.

Komisijas ierosinājums: izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai mudinātu dalībvalstis un Kopienas pilsoņus nodrošināt pašreizējā KZP regulējuma pienācīgu īstenošanu; ES mērogā saskaņot augstāko piemērojamo sodu par smagiem KZP noteikumu pārkāpumiem; veikt stingrākus kontroles un noteikumu izpildes nodrošināšanas pasākumus pret Kopienas valstspiederīgajiem, kas veic NNN zveju ārpus Kopienas ūdeņiem. |

- 2.4. Labāka sadarbība NNN zvejas darbību izmeklēšanā

Kā norādīts 1.3. sadaļā, efektīvai NNN zvejas darbību izmeklēšanai nepieciešams nodrošināt augsta līmeņa koordināciju un regulāru informācijas apmaiņu starp dažādiem par kuģošanas pārraudzību un robežkontroli atbildīgajiem dienestiem, kā arī izstrādāt jaunus instrumentus šādu darbību novēršanai. Šajā ziņā Komisijas vēlas uzlabot ES politiku un izmantotās darba metodes.

Šajā jomā vadošā nozīme būs Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai[5]. Tā veiks šādas darbības:

- Eiropas Savienības mērogā vāks un izplatīs informāciju, kā arī koordinēs valsts kontroles iestāžu, Komisijas un citu iestāžu darbības;

- veicinās labāku ES un trešu valstu sadarbību starptautiskā mērogā, lai palielinātu kontroles iestāžu rīcībā esošās zivsaimniecības uzraudzības, kontroles un pārraudzības operatīvās iespējas, izsekojot pārrobežu NNN zvejas darbības.

Komisijas ierosinājums: Eiropas Savienībai starptautiskā mērogā jāsniedz būtisks ieguldījums daudzpusējos (jo īpaši Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) centienos izveidot vispasaules zvejas kuģu reģistru, kā arī starptautisku uzraudzības, kontroles un pārraudzības tīklu un veicināt sadarbību ar trešām valstīm savstarpējai palīdzībai cīņā pret NNN zveju; Kopienas mērogā ar Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras palīdzību jāuzlabo koordinācija starp dalībvalstu kontroles iestādēm un to iekšienē. |

- 2.5. Intensīvāka ES politika cīņai pret NNN zveju tāljūrā, kā arī saistībā ar jaunattīstības valstīm

Komisija uzskata, ka tāljūrā veiktās NNN zvejas problēma vislabāk operatīvi risināma reģionu līmenī. Tāpēc Komisija plāno ierosināt, lai Eiropas Savienība RZPO darbības ietvaros pastiprinātu politiku NNN zvejas novēršanai, aizkavēšanai un izskaušanai.

Piekrastes jaunattīstības valstis ir vienas no galvenajām cietējām saistībā ar NNN zveju. Cīņa pret NNN zveju ES politikā ir galvenais elements tās attiecībās ar šīm valstīm. Jo īpaši ES palīdz šīm valstīm stiprināt to iespējas zvejas darbību labākai pārvaldībai un uzraudzībai. ES un piekrastes jaunattīstības valstu divpusējās attiecībās šī politika ir jāstiprina un jāveicina tās īstenošana ar zvejas partnerattiecību nolīgumu un ES attīstības politikas dialoga palīdzību. Kopienas sistēma NNN zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai jāīsteno līdztekus pasākumiem un iniciatīvām, kas paredzēti, lai palielinātu jaunattīstības valstu iespējas un līdzekļus ierosinātās sertificēšanas sistēmas izveidei, kā arī zvejas darbību labākai pārvaldībai un uzraudzībai. Šis mērķis jācenšas sasniegt arī reģionu mērogā, sadarbībā ar piekrastes valstīm un reģionālajām organizācijām nosakot ad-hoc režīmus, par paraugu izmantojot 2007. gada janvārī pieņemto reģionālo plānu zvejas pārraudzībai Indijas okeāna dienvidrietumu daļā. Finansiālajam atbalstam vajadzētu palīdzēt piekrastes jaunattīstības valstīm izpildīt prasības saskaņā ar Kopienas sertificēšanas sistēmu, ko plāno ierosināt Komisija un ko piemēros zvejas produktu ievedumiem Eiropas Savienībā. Komisija turpinās izvērtēt regulas par NNN zveju ietekmi uz jaunattīstības valstīm un nepieciešamību pēc papildu pasākumiem. ES īstenos apmācības programmas jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu šīs sistēmas netraucētu īstenošanu un to, ka tā nekavē legāli iegūtu zvejas produktu tirdzniecību.

Komisijas ierosinājums: konsolidēt, padarīt operatīvākus un paplašināt pasākumus cīņai pret NNN zveju to 13 reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju darbības ietvaros, kurās Kopiena piedalās, kā arī veicināt sadarbību starp šīm organizācijām; apliecināt un pastiprināt Kopienas finansiālo atbalstu piekrastes jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu to ūdeņos un to kuģu veikto zvejas darbību pārvaldību un uzraudzību; turpināt izvērtēt regulas par NNN zveju ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kā arī nepieciešamību pēc papildu pasākumiem un to iespējamās izmaksas; veicināt to, lai ātri un plašā apmērā tiktu ratificēta Starptautiskās darba organizācijas konsolidētā konvencija par darbu zvejniecības jomā, kā arī starptautiskās konvencijas saistībā ar zvejas kuģu drošumu, izskatot arī iespēju iekļaut šīs konvencijas Kopienas tiesību aktos. |

- Šajā paziņojumā atbalstīto jauno ES stratēģiju cīņai pret NNN zveju Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm un aicinās to apstiprināt.

[1] Eiropas Komisijas paziņojums: Kopienas rīcības plāns nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas izskaušanai - COM(2002) 180, 28.5.2002 un Padomes 2002. gada 7. jūnija secinājumi.

[2] Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES rīcības plāna cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju īstenošanu, pieņemta 2007. gada 15. februārī 2007 (2006/2225(INI)).

[3] Šīs stratēģijas pamatā esošie priekšlikumi, kā arī pārskats par Kopienas 2002. gada rīcības plānu atrodami Komisijas dienestu darba dokumentā, ko pieņēma vienlaikus ar šo paziņojumu.

[4] Ierosinājums Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai – COM(2007) 602, 17.10.2007.

[5] Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai.

Top