52006SC0786

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Brisele, 21.6.2006

SEK(2006) 786 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Novērtējums par Portugāles rīcību, atbildot uz Padomes 2005. gada 20. septembra ieteikumu, lai novērstu pārmērīga valsts budžeta deficīta stāvokli

1. Pārmērīga BUDžETA DEFICīTA NOVēRšANAS PROCEDūRA PORTUGāLEI

Pagājušā gadsimta 90. gados Portugāle sekmīgi uzlaboja savu budžeta situāciju. Uz desmitgades vidū sākušās ievērojamās ekonomiskās izaugsmes fona kopējais valsts budžeta deficīts tika pakāpeniski samazināts līdz mazāk par 3 % no IKP, un valsts parāda attiecība sāka samazināties un 90. gadu beigās pietuvojās 50 % no IKP.

Taču, sākot ar 2000. gadu, Portugāles ekonomiskā un fiskālā situācija sāka pasliktināties. Ekonomikas pieauguma koeficients būtiski samazinājās, atspoguļojot negatīvos cikliskos apstākļus, kā arī pastāvīgāku ekonomikas strukturālo vājumu. Vienlaikus ar situācijas pasliktināšanos notika valsts finanšu situācijas strauja strukturāla pasliktināšanās, un 2001. gadā kopējais valsts budžeta deficīts pārsniedza 4 % no IKP. 2002. gada 5. novembrī Padome nolēma, ka ir izveidojies pārmērīgs deficīts[1], un saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu izdeva Portugālei adresētu ieteikumu ar mērķi novērst šo situāciju vēlākais līdz 2003. gada beigām[2]. Nākamajā gadā fiskālā politika kļuva stingrāka, un kopējais valsts budžeta deficīts tika samazināts līdz nedaudz mazāk par 3 % no IKP, kaut gan tas tika panākts ar apjomīgām vienreizējām darbībām. 2004. gada maijā Padome atzina, ka Portugāle ir panākusi atbilstību ieteikumam, un nolēma atcelt savu 2002. gada novembra lēmumu, tādējādi beidzot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru[3]. Pieņemot lēmumu par 2002. gada lēmuma atcelšanu, Padome ņēma vērā Portugāles iestāžu apņemšanos realizēt nepieciešamos pasākumus, lai 2004. gadā un arī turpmāk saglabātu deficītu zemāku par atsauces vērtību.

Par spīti šiem konsolidācijas pasākumiem, valsts finanšu sistēma vēl joprojām bija ļoti trausla, un plāni saglabāt deficītu mazāku par 3 % no IKP bija balstīti uz plašiem vienreizējiem pasākumiem.

2005. gada jūnijā — pēc vispārējām vēlēšanām 2005. gada pavasarī un sekojošajām izmaiņām valdībā — Portugāle iesniedza savas stabilizācijas programmas precizēto variantu, kurā tika paziņots par izmaiņām fiskālajā stratēģijā un tika atklāti plāni samazināt kopējo valsts budžeta deficītu zem 3 % no IKP līmeņa 2008. gadā. Deficīts saglabātos lielāks par 3 % no IKP no 2005. gada līdz 2007. gadam galvenokārt tāpēc, ka vairs netiktu izmantoti atsevišķie vienreizējie pasākumi, bet tiktu veikta valdības izdevumu pieauguma pārvērtēšana. Tika paredzēts, ka šajā laika periodā valsts parāds pārsniegtu 60 % no IKP un turpinātu pieaugt līdz 2007. gadam. Padome, ievērojot atbilstošo Komisijas ieteikumu, noteica Portugālei pārmērīga deficīta situāciju 2005. gada 20. septembrī[4] un saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu izdeva Portugālei adresētu ieteikumu ar mērķi ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt deficītu zem 3 % no IKP vēlākais līdz 2008. gadam, realizējot vidēja termiņa pasākumus[5].

Padome noteica Portugālei termiņu — 2006. gada 19. marts —, lai realizētu efektīvus pasākumus kopējā valsts budžeta deficīta samazināšanai. Konkrēti, Padome pieprasīja, ka Portugāles iestādēm: „ jāierobežo fiskālās situācijas pasliktināšanās 2005. gadā, nodrošinot striktu paziņoto koriģējošo pasākumu īstenošanu ”; „ pilnībā jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu noturīgu un manāmu cikliski koriģētā deficīta korekciju, atsakoties no vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem, panākot būtisku samazinājumu par 1,5 % no IKP 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu, kam sekotu turpmāka būtiska samazināšanās par vismaz ¾ % no IKP divos nākamajos gados ” un „ strauji jāīsteno reformas, lai turpmāko gadu laikā ierobežotu un samazinātu izdevumus; jāizmanto katra iespēja paātrināt budžeta deficīta samazināšanu un jābūt gatavām pieņemt papildu pasākumus, kādi varētu būt nepieciešami, lai līdz 2008. gadam panāktu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu ” . Vienlaicīgi Portugālei „ būtu jāparedz ambiciozāki korektīvie pasākumi, ja tas tiktu uzskatīts par vajadzīgu, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai noteiktos mērķus ”. Papildus tam Portugāles iestādēm „ būtu jānodrošina, ka valsts parāda kopapjoms pietiekami samazinās un pietiekami ātri sasniedz atsauces vērtību, nodrošinot, ka parāda tendences atspoguļo progresu deficīta samazināšanā, izvairoties no parādu palielinošiem finanšu darījumiem un rūpīgi apsverot to, kā parādu ietekmē lielie valsts ieguldījumu projekti, tostarp projekti, ko īsteno sadarbībā ar privāto sektoru ”. Padome arī aicināja Portugāles iestādes „ turpināt uzlabot vispārējo valdības datu vākšanu un apstrādi ”. Visbeidzot, Portugāles valsts iestādēm tika pieprasīts „ nodrošināt, lai ar budžeta konsolidāciju vidējā termiņā tiek panākts valsts finanšu stāvoklis tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, samazinot cikliski koriģēto deficītu – atņemot ārkārtas un citus pagaidu pasākumus – vismaz par 0,5 % no IKP gadā pēc tam, kad ir novērsts pārmērīgā deficīta stāvoklis ”.

Saskaņā ar 9. panta 3. punktu Padomes Regulā 1467/97, kas grozīta ar Padomes Regulu 1056/2005[6], kurā noteikts, ka pēc termiņa, kurā dalībvalstij ir jārealizē pasākumi atbilstoši 104. panta 7. punktā minētajam ieteikumam, „… Komisija informē Padomi par to, vai tā uzskata, ka veiktie pasākumi šķiet pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu procesu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu Padomes noteiktajos termiņos, ar nosacījumu, ka pasākumi ir pilnībā īstenoti un ekonomikas attīstība atbilst prognozēm ”, šajā paziņojumā ir novērtētas Portugāles veiktās darbības, atbildot uz Padomes ieteikumu.

2. Portugāles veiktās darbības, atbildot uz Padomes IETEIKUMU

2.1. Valsts budžeta bilance un izdevumu reforma

Budžeta bilance 2005. gadā

2005. gada budžeta likumā, kuru pieņēma 2004. gada decembrī, balstoties uz reālo IKP pieaugumu, kas plānots kā 2,4 %, tika paredzēts kopējais valsts budžeta deficīts 2005. gadā — 2,8 % no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, 2005. gada budžetā cita starpā bija paredzēts īstenot arī vienreizējos pasākumus, kas atbilst 1,4 % no IKP. Pēc vispārējām vēlēšanām 2005. gada pavasarī un sekojošajām izmaiņām valdībā šis mērķis tika pārskatīts un noteikts kā 6,2 % no IKP, kā tas atspoguļots Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija versijā un apstiprināts papildu budžetā, kuru parlaments pieņēma 2005. gada jūlijā. Pārskatīšanas apjoms bija izskaidrojams ar valdības izdevumu pieauguma pārvērtēšanu un jaunu fiskālo stratēģiju, kurā viens no pamatprincipiem bija neizmantot apjomīgus vienreizējos pasākumus. Pārskatītais budžeta mērķis jau ietvēra korektīvos pasākumus, kuru vērtība bija aptuveni 0,6 % no IKP un kuri tika pieņemti 2005. gada vidū. Ievērojamākie no šiem pasākumiem bija PVN pamatlikmes paaugstināšana no 19 līdz 21 % un valdības darbiniekiem paredzēto algu automātisko paaugstinājumu iesaldēšana. 2005. gada decembra stabilitātes programmā paredzētais valsts budžeta deficīts bija 6,0 % no IKP[7].

Budžeta bilance 2006. gadā

2006. gada budžeta likumu Portugāles parlaments apstiprināja 2005. gada 30. novembrī, nosakot kopējā valsts budžeta deficīta līmeņa mērķi — 4,6 % no IKP. Šis budžets ir balstīts uz fiskālo stratēģiju, kas aprakstīta stabilitātes programmas 2005. gada jūnija versijā, un deficīta līmeņa mērķa sasniegšana ir balstīta uz daudziem korektīviem pasākumiem gan attiecībā uz izdevumiem, gan attiecībā uz ieņēmumiem. Attiecībā uz fiskālajiem pasākumiem 2006. gada budžetā ir prognozēts valsts budžeta strukturālās bilances (t. i., cikliski koriģētā bilance, neiekļaujot vienreizējos un pagaidu pasākumus) samazinājums par 1,6 % no IKP.

2006. gadā fiskālās situācijas uzlabošanās galvenais iemesls ir papildu ieņēmumi no nodokļiem. Ir paredzēts, ka nodokļu un IKP attiecība salīdzinājumā ar 2005. gada rezultātu palielināsies par aptuveni 1 procenta punktu. Šos papildu ieņēmumus nodrošina PVN palielinājums, kas stājās spēkā ar 2005. gada jūliju, kā arī naftas produktu un tabakas izstrādājumu nodokļu paaugstināšana. Ar 2006. gada budžeta likumu noteica arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājumu attiecībā uz gada ienākumiem, kas pārsniedz EUR 60 000, vienlaicīgi samazinot nodokļa atvilkumus pensionāriem. Tiek paredzēts, ka arī nodokļu priekšrocību samazinājumi, no kuriem daži tika noteikti jau ar 2005. gada budžeta likumu, un labāka ieņēmumu iekasēšana palielinās ieņēmumus. Minimālā nodokļa bāze sociālās apdrošināšanas iemaksām pašnodarbinātajām personām salīdzinājumā ar 2005. gadu arī tika paaugstināta no 1 minimālās algas līdz 1,5 minimālajām algām.

Attiecībā uz izdevumiem budžeta likuma mērķis ir stabilizēt pašreizējo izdevumu apmērus, ierobežojot tos dažādās valsts pārvaldes jomās un apakšsektoros. Ar budžeta likumu noteikto būtisko pasākumu piemēri ir nominālo pārskaitījumu iesaldēšana no centrālās valdības uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kuras arī nedrīkst palielināt savas parādsaistības attiecībā pret 2005. gada noslēguma līmeņiem, un vietējo pašvaldību pienākums saglabāt personāla izmaksas 2005. gada nominālajā līmenī. Tajā pašā laikā ir pieņemti stingrāki darbā pieņemšanas noteikumi, nosakot, ka darbiniekus, kas aiziet no valsts dienesta centrālajā valdībā, var aizvietot tikai daļēji (vidēji tikai par 50 %)[8], un prasību saņemt finanšu ministra apstiprinājumu valdības darbinieku pieņemšanai darbā. Ir pagarināta arī 2005. gada vidū pieņemtā īslaicīgā automātisko algas pielikumu iesaldēšana. Kopumā saskaņā ar budžetu primāro izdevumu attiecība pret IKP salīdzinājumā ar 2005. gada rezultātu ir samazināta par 0,5 procenta punktiem. Ar mērķi kontrolēt budžeta izpildi tā, lai novērstu novirzes no noteiktajiem mērķiem, visās ministrijās kopš pagājušā gada februāra ir iecelti finanšu kontrolieri, un 2006. gada budžetā valdības apakšsektoriem ir paredzēti izdevumu pārskatu sniegšanas mehānismi, par kuru neievērošanu var piemērot sodus.

Papildus korektīvajiem pasākumiem, kas noteikti ar 2006. gada budžeta likumu, kopš 2005. gada vidus ir noteikti strukturālie pasākumi, kuru mērķis ir pastāvīgi stabilizēt un samazināt izdevumus un kuriem līdz ar to ir deficītu samazinoša ietekme turpmākajos gados, un kuri ir paredzēti, lai atbalstītu fiskālās situācijas uzlabošanos vidējā termiņā (skatīt 1. tabulu). Daži no tiem ir pieņemti pirms Padomes 2005. gada septembra ieteikuma, kas izdots saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu. Īpaši jāatzīmē, ka ir ieviestas izmaiņas vecuma pensiju shēmās: pakāpeniskā atteikšanās no valsts ierēdņu vecuma pensiju shēmas un tās integrācija (ne tik dāsnajā) vispārējā pensiju shēmā ir paātrināta, laikā no 2006. gada līdz 2015. gadam pakāpeniski paaugstinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un prasības attiecībā uz tiesībām saņemt pensiju, kā arī ar izmaiņas pabalstu formulā; papildus tam ir padarīti stingrāki pensionēšanās noteikumi atsevišķām valdības darbinieku kategorijām, nosakot stingrākas prasības attiecībā uz tiesībām uz pensiju tiem, kuru darba stāžs ir īsāks; un visbeidzot vispārējā pensiju shēmā priekšlaicīgas pensionēšanās nosacījumi ir padarīti mazāk izdevīgi. Ir ieviesti arī izmaksu samazināšanas pasākumi veselības aprūpes jomā. Proti, 2005. gada augustā ir samazinātas kompensācijas par medikamentiem; ir noteikti stingrāki noteikumi attiecībā uz īpašām veselības aprūpes pabalstu shēmām valdības darbiniekiem; ir uzsākta līgumu par Valsts veselības aprūpes dienesta veikto pakalpojumu pirkšanu no privātajiem pakalpojumu sniedzējiem pārskatīšana; un 2005. gada nogalē vairākas valsts slimnīcas tika pārveidotas par valstij piederošām sabiedrībām ar augstāku uzņēmumu autonomijas pakāpi. Notiek arī veselības aprūpes pakalpojumu reorganizācija, atsakoties no vairākiem pakalpojumiem.

Ar mērķi novērtēt lielāko valsts investīciju projektu atbilstību fiskālās situācijas uzlabošanas mērķiem 2005. gadā tika noteikta shēma to investīciju projektu finansiālās ietekmes starpministriju uzraudzībai, kuru vērtība pārsniedz 250 miljonus euro (aptuveni 0,2 % no IKP).

1. tabula: Galveno politikas izmaiņu ietekme uz budžetu saskaņā ar 2005. gada stabilitātes programmu

Kumulatīvi dati, % no IKP, 2005. gada cenās | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. |

Pasākumi ieņēmumu palielināšanai |

Ienākuma un īpašuma nodoklis | 0,1 | 0,4 | 0,5 | 0,6 | 0,6 |

PVN | 0,4 | 0,8 | 0,8 | 0,8 | 0,8 |

Nodoklis naftas produktiem | – | 0,1 | 0,3 | 0,4 | 0,4 |

Tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis | – | 0,1 | 0,2 | 0,3 | 0,4 |

Sociālās apdrošināšanas iemaksas | 0,1 | 0,2 | 0,3 | 0,3 | 0,3 |

Kopējie ieņēmumi | 0,6 | 1,6 | 2,1 | 2,3 | 2,4 |

Pasākumi izdevumu samazināšanai |

Publiskās administrācijas reforma (ieskaitot personālu) | 0,1 | 0,3 | 0,7 | 1,1 | 1,4 |

Sociālā apdrošināšana un veselības aprūpe |

Privātajā sektorā strādājošie | – | 0,1 | 0,2 | 0,2 | 0,2 |

Valdības darbinieki | – | 0,2 | 0,3 | 0,5 | 0,6 |

Medikamentu apmaksa | – | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,1 |

Kopējie izdevumi | 0,1 | 0,6 | 1,3 | 1,8 | 2,3 |

Kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci | 0,6 | 2,3 | 3,3 | 4,1 | 4,7 |

Piezīme: vērtību summa var neatbilst noapaļošanas dēļ Avots: 2005. gada decembra stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu aprēķini |

Budžeta bilance 2007. gadā un turpmāk

Saskaņā ar stabilitātes programmas 2005. gada decembra versiju Portugāle plāno panākt kopējā valsts budžeta deficīta līmeni 3,7 % apmēra no IKP 2007. gadā un samazināt valsts budžeta deficītu zem 3 % no IKP līdz 2008. gadam. Tāpat arī tiek plānots censties panākt fiskālās situācijas uzlabošanos turpmāko gadu laikā, lai tādējādi sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM) nodrošināt līdzsvarotu budžetu strukturālā ziņā, kā tas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā.

Laika posmā no 2007. gada līdz 2009. gadam fiskālā konsolidācija galvenokārt jābalsta uz primāro izdevumu ierobežošanu un arī uz pakāpenisku nodokļu ieņēmumu samazināšanos, lai gan ieņēmumi saglabāsies pozitīvi (skatīt 1. tabulu). Tas tiks panākts, katru gadu turpinot paaugstināt nodokļus naftas un tabakas izstrādājumiem. Izdevumu ierobežošana šo gadu laikā tiks panākta ar korektīvajiem pasākumiem veselības aprūpes un pensiju shēmās, kā tas aprakstīts iepriekš šajā dokumentā. Turklāt ir jāpanāk ekonomija publiskajā pārvaldē, ko nodrošinātu centrālās administrācijas reforma, jaunu paaugstinājumu un algu shēmu ieviešana no 2007. gada janvāra, kā arī personāla norīkošana uz citām valdības iestādēm atbilstoši vajadzībām, lai uzlabotu cilvēkresursu vadību. Saskaņā ar Portugāles valdības paziņojumiem šie pasākumi tiks apstiprināti 2006. gada laikā un realizēti drīz pēc tam.[9]

2.2. Valsts parāds

2005. gada beigās valsts parāds sasniedza 63,9 % no IKP, un Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada decembra versijā ir paredzēts, ka parāda attiecība pret IKP turpinās palielināties 2006. un 2007. gadā. Kopumā tas norāda uz to, ka turpinās pieauguma tendence, kas novērota jau kopš 2001. gada un ir balstīta uz augstu primāro deficītu, zemu nominālo IKP pieaugumu un ievērojamām pieaugoša parāda fondu plūsmas izmaiņām. Tiek paredzēts, ka 2007. gadā parāds sasniegs augstāko līmeni, nedaudz pārsniedzot 69 % no IKP, un pēc tam samazināsies. Samazināšanos nodrošinās primārais budžeta pārpalikums, nominālā IKP pieauguma paātrināšanās un parādu palielinošo krājumu izmaiņu izbeigšanās. Pēdējā minētā iemesla realizēšanos ievērojami veicinās ieņēmumi no privatizācijas, kas sasniegs 1,1 % no IKP 2006. gadā un aptuveni ½ % no IKP 2007. un 2008. gadā. Parādu palielinošo finanšu darījumu (izņemot ieņēmumus no privatizācijas) devums 2005. gadā sasniedza 1,2 % no IKP, un saskaņā ar Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada versiju tiek plānots, ka 2006. gadā tas varētu būt aptuveni ½ % no IKP un turpmāk varētu samazināties līdz aptuveni ¼ % no IKP 2007.–2008. gadā, iespējams, saistībā ar kapitāla ieguldījumiem valsts uzņēmumos. Turklāt tiek paredzēts, ka starpības starp naudas plūsmas un uzkrāto maksājumu deficītu ietekme samazināsies no aptuveni 1 % no IKP 2006. gadā (pēc 0,7 % no IKP 2005. gadā) līdz mazāk par ¼ % no IKP 2007.–2009. gadā.

2.3. Valdības datu vākšana un apstrāde

Portugāle nesen realizēja pasākumus saistībā ar vispārējo valdības datu apkopošanu un apstrādi. 2006. gada janvārī tika parakstīts protokols starp Nacionālo Statistikas institūtu (NSI), Finanšu ministriju un Banco de Portugal ar mērķi noskaidrot dažādo institūciju atbildību finanšu statistikas datu apkopošanā un uzlabot sadarbību šo institūciju starpā. Lai atbalstītu valdības datu apkopošanu, 2006. gada budžeta likumā ir paredzēti sodi par valdības apakšsektoru izdevumu datu pārskatu un valsts administrācijas personāla datubāzes datu novēlotu iesniegšanu. Tajā pašā laikā finanšu kontrolieri, kas iecelti visās ministrijās, ir atbildīgi par informācijas apkopošanu un finanšu informācijas kvalitātes un grāmatvedības caurredzamības uzlabošanu.

3. NOVēRTēJUMS PAR PORTUGāLES RīCīBU, ATBILDOT UZ PADOMES IETEIKUMU

Novērtējums par iepriekš aprakstīto pasākumu atbilstību Padomes ieteikumam saskaņā ar Līguma 104. pantu 7. punktu tiek veikts, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2006. gada pavasara ekonomikas prognozēm, 2006. gada budžeta likumu un Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada versiju.

Ievērojot reālo IKP pieaugumu 0,3 % līmenī 2005. gadā, makroekonomiskais scenārijs, kas ir stabilitātes programmas jaunās versijas pamatā, paredz IKP pieaugumu līdz 1,1 % 2006. gadā, 1,8 % 2007. gadā, 2,4 % 2008. gadā un eventuāli 3 % 2009. gadā. Šis scenārijs ir piesardzīgāks salīdzinājumā ar to, kas ir pamatā Padomes 2005. gada septembra ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu. Ņemot vērā prognozēto ekonomikas attīstības turpmāko pavājināšanos, Komisijas dienestu 2006. gada pavasara prognozēs ir paredzēts šāds IKP pieaugums: 0,9 % 2006. gadā un 1,1 % 2007. gadā.

3.1. Valsts budžeta bilance un izdevumu reforma

Budžeta bilance 2005. gadā

Padomes ieteikumā saskaņā ar 104. panta 7. punktu bija noteikta prasība ierobežot fiskālās situācijas pasliktināšanos 2005. gadā, nodrošinot paziņoto strikto korektīvo pasākumu īstenošanu. Patiešām, 1. aprīlī Portugāles iestādes ziņoja, ka 2005. gadā kopējais valsts budžeta deficīts bija 6,0 % no IKP. Tas ir zemāks par plānoto deficītu – 6,2 % no IKP –, kāds tika paredzēts Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija versijā un tika saglabāts Padomes ieteikumā saskaņā ar 104. panta 7. punktu, un atbilst stabilitātes programmas 2005. gada decembra versijā[10] noteiktajam mērķa līmenim – 6,0 % no IKP. Deficīta mērķi izdevās sasniegt, neraugoties uz to, ka izdevumi bija lielāki nekā plānots, jo tos pilnībā kompensēja lielāki ieņēmumi[11].

Budžeta bilance 2006. gadā

Pilnīga 2006. gada budžeta izpilde atbilstu 1,5 % no IKP uzlabojumam strukturālajā valsts budžeta bilancē (t. i., izmaiņas cikliski koriģētajā bilancē, izslēdzot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) saskaņā ar Padomes prasībām 2006. gadam, pieņemot, ka patiesais IKP pieaugums pamatā atbilst plānotajam.

Balstoties uz to pasākumu piesardzīgu novērtējumu, kas tika izziņoti 2006. gada budžetā un stabilitātes programmas 2005. gada decembra versijā, un ievērojot, ka tie ir pienācīgi jāizvērtē detalizētā līmenī, Komisijas dienestu 2006. gada pavasarī sagatavotajā ekonomikas prognozē ir paredzēts, ka 2006. gadā budžeta deficīts būs 5 % no IKP, pārsniedzot oficiālo līmeņa mērķi 4,6 % apmērā no IKP. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem strukturālā deficīta korekcijas no 2005. gada līdz 2006. gadam – nedaudz vairāk par 1 % no IKP –, kādas iekļautas Komisijas dienestu 2006. gada pavasarī sagatavotajā ekonomikas prognozē, tomēr būtu mazākas par minimālo Padomes ieteikto līmeni.

Starpība starp Komisijas prognozi un oficiālajiem mērķiem atspoguļo virkni neskaidrību saistībā ar 2006. gada budžeta rezultātu attiecībā gan uz dažādajiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot izdevumus, gan arī uz to, cik efektīvi ir izdevumu kontroles mehānismi, kas vēl nav pārbaudīts[12]. Jāatzīst, ka sākotnējie budžeta izpildes dati saskaņā ar naudas plūsmu 2006. gada sākumā norāda, ka kopumā budžeta plāni pārsvarā ir ievēroti 2006. gada pirmajos mēnešos, īpaši attiecībā uz valsts apakšsektoru. Tomēr neskaidrības saglabājas, jo īpaši attiecībā uz iespēju panākt visu plānoto izdevumu ierobežošanu, sevišķi saistībā ar izdevumiem par sociāliem pabalstiem, kas nav natūrā, kuru 2005. gada rezultāts bija augstāks par prognozi, kas ir 2006. gada budžeta plāna pamatā[13], kā arī veselības aprūpes un reģionālo un vietējo pašvaldību izdevumiem. Turklāt, lai īstenotu citus pasākumus, kas vērsti uz izdevumu ierobežošanu, var būt nepieciešams ilgāks laiks nekā plānots, lai minētie pasākumi būtu efektīvi. Izdevumu pārsniegšana iepriekš norādītajās jomās, iespējams, kombinācijā ar citām nelielām novirzēm varētu izraisīt deficīta paaugstināšanos drīzāk līdz 5 % no IKP, nevis 4,6 % no IKP, kas ir oficiālais mērķa līmenis. Tajā pašā laikā attiecībā uz ieņēmumiem, kaut gan varētu materializēties atsevišķi samazināšanās riski, ir iespējams, ka uzlabojumi nodokļu iekasēšanas jomā varētu turpināties arī šajā gadā. Sākotnējie dati liecina, ka tas tā arī varētu būt, piemēram, saistībā ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.

2. tabula: Budžeta bilance un parāds

% no IKP | 2004. | 2005. | 2006. | 2007. | 2008. | 2009. |

Budžeta bilance 2007. gadā un turpmāk

Pieņemot, ka tiek īstenoti visi tie plāni, kas iekļauti Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada decembra versijā, 2007. gada deficīta līmeņa mērķa — 3,7 % no IKP — sasniegšanai būtu nepieciešams samazināt cikliski koriģēto deficītu, atņemot vienreizējos un pagaidu pasākumus, par aptuveni ¾ % no IKP (skatīt 2. tabulu). Īstenojot turpmākos fiskālās situācijas uzlabošanas pasākumus par aptuveni ¾ % no IKP, deficītu, kas būtu mazāks par 3 % no IKP, sasniegtu 2008. gadā, un tas būtu atbilstoši Padomes ieteikumam. Pēc 2008. gada izmaiņu temps, lai sasniegtu programmā paredzētos VTM, ir atbilstošs minimālajam gada uzlabojumam strukturālajā bilancē — 0,5 % no IKP līmenī, kā tas noteikts Padomes prasībās, kaut gan VTM netiktu sasniegti līdz 2009. gadam.

Atbilstoši standarta pieņēmumam, kas politikas izmaiņas nav gaidāmas, Komisijas dienestu 2006. gada pavasarī sagatavotajā ekonomikas prognozē paredzēts, ka kopējais valsts budžeta deficīts 2007. gadā būs 4,9 % no IKP, balstoties uz IKP pieaugumu 1,1 %. Tas nozīmētu, ka fiskālā konsolidācija praktiski apstātos nekompensētā izdevumu pieauguma dēļ. Taču šī prognoze paredz iespēju, ka i) ekonomikas pieaugums ir vājāks par prognozēto un ii), lai gan ir izziņoti vairāki papildpasākumi izdevumu kontrolei, jo īpaši publiskās pārvaldes jomā, par tiem šā gada laikā vēl ir jāpieņem atbilstoši likumi[14]. Piemēram, saskaņā ar stabilitātes programmas 2005. gada versiju izmaiņām valdības organizācijā būtu jānodrošina aptuveni ½ % no IKP ekonomija 2007. gadā[15] salīdzinājumā ar 2006. gadu. Kopumā deficīta līmeņa mērķa sasniegšana ir atkarīga no tā, vai tiks pilnībā īstenoti stabilitātes programmā iekļautie pasākumi, kuri nepietiekamas izpildes gadījumā būs attiecīgi jāpastiprina vai jāpapildina ar vēl citiem pasākumiem.

3.2. Valsts parāds

Plānotā parāda attiecības pret IKP samazināšana pēc 2007. gada, ja to panāktu, būtu atbilstoša Padomes ieteikumiem tādā ziņā, ka parāda izmaiņas atspoguļotu panākumus deficīta samazināšanā un parādu palielinošo finansiālo darbību samazināšanā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2006. gada pavasara ekonomikas prognozi plānotais valsts parāds 2006. gadā ir 68,4 % no IKP un 2007. gadā — 70,6 % no IKP. Pastāv būtiskas neskaidrības saistībā ar parāda samazināšanas tempu, jo tas ir atkarīgs no augsto deficīta samazināšanas mērķu sasniegšanas, liela apjoma privatizācijas plānu īstenošanas un parādu palielinošo finansiālo darbību – īpaši kapitāla investīciju valstij piederošo nefinansiālo sabiedrību darbībā – efektīvas samazināšanas, kas salīdzinājumā ar neseno pagātni būtu ievērojamas izmaiņas. IKP pieauguma tempu samazināšanās riski vēl vairāk pastiprina neskaidrību.

3.3. Valdības datu vākšana un apstrāde

Vispārējo valdības datu kvalitāte ir uzlabojusies. Sevišķi ir palielinājusies pieejamība valdības dažādu apakšsektoru gada finanšu pārskatiem, balstoties uz naudas plūsmu. 2006. gada 24. aprīlī pēc 1. aprīļa ziņojuma par valsts budžeta deficīta un parāda līmeņiem Eurostat atsauca savas iebildes par Portugāles datiem[16]. Tomēr valsts budžeta deficīta rādītāju pārskatīšana kopš 2005. gada vidus, kas daļēji saistīta ar centieniem uzlabot statistikas kvalitāti, ir bijusi samērā ievērojama[17]; turklāt šīs pārskatīšanas tomēr norāda uz trūkumiem, apkopojot datus par vēl neapmaksātajiem izdevumiem.

4. SECINāJUMI

Balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šķiet, ka Portugāle ir veikusi darbības, kas nodrošina atbilstošu progresu, lai panāktu pārmērīga deficīta korekciju Padomes noteiktajos termiņos. Konkrēti, Portugāle:

- ir panākusi kopējā valsts budžeta deficīta rezultātu 2005. gadā atbilstoši plāniem;

- kopš 2005. gada vidus ir pieņēmusi virkni korektīvu pasākumu, ieskaitot 2006. gada budžeta likumu, kas, ja to pilnībā īstenos un ja tas būs efektīvs, nodrošinātu cikliski koriģētā deficīta samazināšanos 2006. gadā, neietverot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas ir atbilstoši Padomes ieteikumam;

- ir 2008. gadam noteikusi nominālā valsts budžeta deficīta līmeņa mērķi — zemāku par 3 % — un plāno pakāpeniski samazināt cikliski koriģēto deficītu 2007.–2008. gadam, neietverot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, kas ir atbilstoši Padomes ieteikumiem;

- ir realizējusi un ierosinājusi virkni pastāvīgu pasākumu ar mērķi stabilizēt un samazināt izdevumus, un ir ievērojusi izziņotos fiskālos mērķus, neraugoties uz piesardzīgāku IKP pieauguma pārvērtēšanu;

- plāno nodrošināt valdības bruto parāda samazināšanos no 2008. gada, jo ir gaidāms primārais pārpalikums, lielāki ieņēmumi no privatizācijas un parādu palielinošo finansiālo darījumu samazināšana;

- ir uzlabojusi vispārējo valdības datu kvalitāti.

Taču termiņš pārmērīga deficīta novēršanai līdz 2008. gadam un parāda attiecības samazināšanai ir saistīts ar ievērojamiem riskiem un neskaidrībām. Īpaši, kā tas atspoguļots Komisijas dienestu 2006. gada pavasarī sagatavotajā prognozē, izdevumu stabilizēšana 2006. gadā un deficīta līmeņa mērķa sasniegšana 2007. gadā un pēc tam ir ļoti lielā mērā atkarīga no ātras atbilstošu likumu pieņemšanas un visu izziņoto korektīvo pasākumu īstenošanas. Ja pasākumi netiek pilnībā realizēti vai izrādās neefektīvi, vai arī materializējas paredzētā ekonomiskā scenārija pasliktināšanās riski, būs nepieciešami korektīvie papildpasākumi, lai tādējādi varētu sasniegt fiskālos mērķus atbilstoši Padomes ieteikumam.

Strikta 2006. gada budžeta izpilde un stingrs 2007. gada budžets, kas pilnībā atbilst Padomes ieteikumam, būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu pārmērīga deficīta novēršanas pasākumu izpildi.

Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešami papildpasākumi Portugāles pārmērīga deficīta procedūrā. Komisija atbilstoši Līgumam un SIP arī turpmāk uzmanīgi sekos budžeta attīstībai Portugālē, jo īpaši, ņemot vērā nestabilo situāciju valsts finanšu jomā.

[1] OV L 322, 27.11.2002., 30. lpp.

[2] http://register.consilium.eu.int/pdf/en/02/st13/13531-r2en2.pdf#page=2

[3] OV L 47, 18.2.2005., 24. lpp.

[4] OV L 274, 20.10.2005., 91. lpp.

[5] http://register.consilium.eu.int/pdf/en/05/st12/st12401.en05.pdf#page=2

[6] Attiecīgi OV L 209, 2.8.1997. un OV L 174, 7.7.2005.

[7] Salīdzinājumā ar 2005. gada jūnija stabilitātes programmu nominālā valsts bilance pārskatīšanas rezultātā „mehāniski” tika samazināta aptuveni par ¼ procenta punktu no IKP, pamatā būtiskas IKP attīstības pieauguma pārskatīšanas dēļ, to nacionālo kontu kritēriju pārskatīšanas kontekstā, ko veica daudzas ES valstis, aptuveni par 4½ %, kas tika realizēts 2005. gada augustā. Līdz ar to atbilstoši tika pārskatīti 2005. gada decembra mērķi. Nākamās IKP attīstības pārskatīšanas rezultāts 2006. gada martā bija IKP līmeņa pozitīva korekcija par aptuveni 1½ %. Pēdējā pārskatīšana tika veikta saistībā ar izmaiņām FISIM uzskaites metodē.

[8] 2006. gada 3. maijā personāla pieņemšana centrālās valdības līmenī turpmākā gada laikā tika vēlreiz samazināta uz pusi.

[9] Papildus tam pagājušā gada aprīlī Portugāles iestādes iesniedza parlamentā dokumentu par vispārējās pensiju shēmas reformas principiem. Vēl joprojām nav sagatavots detalizēts tiesību akta priekšlikums, kurā būtu norādīts, kā paredzētās izmaiņas realizēt.

[10] Skatīt 7. piezīmi.

[11] Kopējo izdevumu lielums, kas norādīts 2005. gada sākotnējos tautsaimniecības pārskatos, rāda, ka tā līmenis ir pārsniegts par aptuveni 2 %, radot kopējo izdevumu attiecību pret IKP par aptuveni ½ procenta daļu augstāku nekā paredzēts stabilitātes programmas 2005. gada decembra versijā. Taču daļu no šā pieauguma noteica vienreizējā iemaksa ES aptuveni 0,15 % no IKP apmērā pēc Portugāles NKI pozitīvās pārskatīšanas 2005. gada augustā.

[12] Tāpat arī jāatzīmē, ka PVN ieņēmumu daļas iezīmēšana valsts ierēdņu pensiju shēmai no 2005. gada jūlija (1 % no 21 % standarta nodokļa likmes) ir izraisījusi valsts ierēdņu pensiju shēmā valsts maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanos. Bez šīs iezīmēšanas gan valsts izdevumi, gan ieņēmumi būtu augstāki par aptuveni 0,1 % no IKP 2005. gadā un par aptuveni 0,3 % no IKP 2006. gadā (līdz ar to tiem nebūtu ietekmes uz kopējo valsts budžeta bilanci).

[13] Papildus tam neskaidrību palielina acīmredzamās pensionēšanās izmaiņas pēc pensionēšanās noteikumu izmaiņu izziņošanas, sevišķi pensionēšanās pieteikumu pieaugums.

[14] Pamatojoties uz standarta pieņēmumu, ka politikas izmaiņas nav gaidāmas, pasākumi, kas ir norādīti, taču nav pietiekami detalizēti aprakstīti, lai veiktu to pienācīgu analīzi, nav iekļauti Komisijas dienestu prognozē.

[15] Stabilitātes programmā nekas nav teikts par to, kāds būtu izdevumu pieauguma modelis, politika nemainās.

[16] Eurostat Ziņu izdevums Nr. 48/2006

[17] 2005. gada septembra ziņojumā deficīta rādītāji par 2002. un 2004. gadu tika pārskatīti un palielināti par aptuveni 0,2 % no IKP gadā, lai tādējādi iekļautu neapmaksātos izdevumus, kas nebija iekļauti iepriekšējos ziņojumos. 2006. gada aprīļa ziņojumā 2004. gada deficīts tika pārskatīts vēlreiz un palielināts par aptuveni ¼ % no IKP līdz 3,2 % no IKP, lielā mērā pamatojoties uz pilnīgāku informāciju no vietējām pašvaldībām un aizdevumu pārklasifikāciju par kapitālajiem izdevumiem. Šīs pārskatīšanas ietekme uz deficīta attiecību pret IKP faktiski bija nedaudz mazāka kā norādīts, ņemot vērā IKP pozitīvo pārskatīšanu deficīta rādītājos (skatīt 7. parindi).