23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/117

1.1

Ņemot vērā ne tikai zvejniecības nozares tiešo ietekmi uz IKP (1), bet arī tās ekonomisko un sociālo nozīmi Eiropas Savienībā, EESK piekrīt Komisijas paziņojumā (2) izteiktajam viedoklim, ka ekonomiskā situācija Kopienas zvejniecības nozarē ir kritiska un tādēļ jārīkojas, lai šo situāciju uzlabotu; Komiteja uzskata, ka ierosinātie pasākumi krīzes novēršanai minētajā nozarē ir nereāli un nepietiekami. Komiteja uzskata, ka ierosinājumi ir nereāli, jo lielākā daļa uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi, tiem pieder viens kuģis, tie strādā zivsaimniecībās ar ierobežotiem resursiem, to apkalpes locekļu skaits ir samazināts līdz minimumam, tie pakļauti stingriem zivsaimniecības pārvaldības noteikumiem un tiem ir ierobežotas iespējas veikt pārstrukturēšanu un īstermiņā nodrošināt uzņēmumu dzīvotspēju.

1.2

Ja netiks piešķirti jauniem Kopienas budžeta līdzekļi, neatkarīgi no IFOP/FEP  (3) piešķirtajiem līdzekļiem, minētie pasākumi būs ļoti ierobežoti. Komiteja uzskata, ka šis paziņojums lielākajai daļai uzņēmumu nedos praktiskus rezultātus.

1.3

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir pietiekami lieli, lai pieteiktos glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu saņemšanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka paziņojumā tomēr jāparedz:

1.4

Komiteja uzskata, ka līdztekus glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam uzņēmumiem krīzes situācijā, ir nepieciešama virkne pasākumu, kas mazinātu krasā degvielas cenu kāpuma izraisītās sekas uz zvejniecības nozares uzņēmumiem un kuģu apkalpēm. EESK ierosina Komisijai un/vai Padomei apstiprināt, piemēram, šādus pasākumus:

2.1

Zvejniecības nozare, kas ir viens no nozīmīgākajiem cilvēka pārtikai nepieciešamo proteīnu avotiem, lielā mērā sekmē arī Eiropas Savienības piekrastes kopienu ekonomisko un sociālo attīstību. Pēc Komisijas datiem (5) paplašinātā Eiropas Savienība (ES 25) ar 7 293 101 tonnām nozvejoto un zivjaudzētavās audzēto zivju sastāda 5 % no pasaules zvejas produkcijas apjoma; ES ir otrais zivju produkcijas ražotājs pasaulē aiz Ķīnas. ES zvejas flotē ir nedaudz mazāk kā 90 000 kuģu, kas nodrošina 229 702 darbavietas.

2.2

Minētajai nozarei ir grūtības piemēroties sakarā ar resursu samazināšanos lielākajā daļā zivsaimniecību (atsevišķās zivsaimniecībās resursi ir izsīkuši) un ar tirgus apstākļu pasliktināšanos. No paziņojuma izriet, ka kopš 90 gadu vidus tika samazinātas R–Eiropas ūdeņos zvejojošiem kuģiem piešķirtās nozvejas kvotas galvenajām bentālo zivju sugām (menca, pikša, sudrabotais heks, merlūza un heks), kā arī grunts zivīm (bute, jūrasmēle, jūrasvelns un langustu sugas).

2.3

Kopējās zivsaimniecības politikas reforma 2002. gadā ļāva uzsākt Eiropas Savienības zivsaimniecības pārvaldes modernizēšanu nolūkā nodrošināt tās ilgtspējīgumu, bet vienlaikus arī noteica pasākumus, tostarp jūras resursu atjaunošanas plānus zvejas ierobežošanai, kuras rezultātā krasi samazinājās zvejnieku ienākumi; šāda situācija saglabāsies arī turpmāk.

2.4

Minētās situācijas rezultātā, ko papildina pastāvīgs ekspluatācijas izdevumu pieaugums un krasais degvielas cenu kāpums, liela daļa zvejas kuģu strādā ar zaudējumiem.

2.5

Komisijas paziņojumā uzskaitīti savstarpēji saistīti iemesli, kas izraisījuši minēto ekonomisko stāvokli Kopienas flotes lielākajā daļā un ierosināti risinājumi, lai to pārvarēt.

3.1

Komisijas paziņojumā minētie iemesli saistās ar diviem saprotamiem apstākļiem:

3.1.1

Ienākumu samazināšanos nosaka:

3.1.2

Kuģu ekspluatācijas izdevumi, kas ik gadus pieaug, kopš 2003. gada ir krasi palielinājušies saistībā ar degvielas cenu kāpumu; tas skāra ikvienu zvejas floti, it īpaši grunts traleru floti, kas ir Kopienas zvejas flotes nozīmīgākā daļa un kuras ekspluatācijas rādītāji šobrīd ir negatīvi.

4.1

Lai pārvarētu pašreizējās ekonomiskās grūtības zvejniecības nozarē, Komisija ierosina veikt pasākumus:

4.1.1.1

Lai glābtu un pārstrukturētu zvejniecības uzņēmumus, kam draud bankrots vai kuri nonākuši finansiālās grūtībās, Komisija paredz izmantot spēkā esošos instrumentus un valsts atbalsta sistēmu, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (6) un pamatnostādnēm par zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētā valsts atbalsta pārbaudi (7). Bez tam Komisija paredz dažus izņēmumus, kas neietilpst minēto direktīvu darbības jomā (skat. 4.1.1.5. un 4.1.1.6. punktu).

4.1.1.2

Šāds glābšanai paredzēts atbalsts, ko var sniegt ne ilgāk kā sešus mēnešus, var būt atlīdzināma aizdevuma vai garantijas veidā. Šāda atbalsta mērķis ir dot iespēju uzņēmumiem pielāgoties jaunajam degvielas cenu stāvoklim, jo īpaši attiecībā uz kuģiem, kas izmanto velkamos zvejas rīkus un kuru mērķis ir bentālo zivju sugu zvejniecība. Ja pēc šāda glābšanas atbalsta saņemšanas tiek apstiprināts pārstrukturēšanas plāns, glābšanas atbalstu var atmaksāt, izmantojot līdzekļus, ko uzņēmums saņēmis kā pārstrukturēšanai paredzētu atbalstu.

4.1.1.3

EESK uzskata, ka, lai glābšanas atbalsts būtu patiesi efektīvs, tam jābūt neatmaksājamam pretstatā atmaksājamam aizdevumam. Tādējādi tiktu nodrošināta glābšanas atbalsta pievienotā vērtība, piesaistot šādam atbalstam vairāk uzņēmumu. Pretējā gadījumā parastu, atmaksājamu aizdevumu ir iespējams saņemt no visām kredītiestādēm bez Eiropas Komisijas atļaujas.

4.1.1.4

Atbalsts zvejniecības uzņēmumu turpmākai pārstrukturēšanai to ekonomiskās dzīvotspējas atjaunošanas nolūkā bieži vien prasīs investīcijas zvejas kuģu pielāgošanai. Pamatnostādnēs par valsts atbalstu zivsaimniecības nozarei ir iekļauti noteikumi par zvejas kuģu modernizēšanas un aprīkošanas atbalstu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentā (ZVFI (8)). Nosacījumi valsts atbalsta piešķiršanai minētajiem mērķiem tādēļ ir tādi paši kā tie, kas piemērojami attiecībā uz Kopienas atbalstu saskaņā ar ZVFI regulu (9).

4.1.1.5

Izņēmuma gadījumos Komisija var atļaut valsts atbalsta sniegšanu saistībā ar atsevišķiem modernizācijas veidiem, uz kuriem neattiecas ZVFI regula, ja šādas modernizācijas mērķis ir zvejniecības uzņēmumu pārstrukturēšana valsts glābšanas un pārstrukturēšanas programmu ietvaros. Pirms atļaujas piešķiršanas Komisija, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm un ar nosacījumu, ka uzņēmumu pārstrukturēšana ir pamatota uz reāliem ekonomiskiem apsvērumiem, izvērtēs minētās valsts programmas, ņemot vērā arī mērķa sugu krājumu stāvokli un iespējamo attīstību un nodrošinot uzņēmumu rentabilitāti, kuras pamatā ir darbības izmaksu samazināšana, nepalielinot pašreizējo kopējo zvejas intensitāti un jaudu.

4.1.1.6

Komisijas īpaša atļauja valsts atbalstam attiecīgās valsts glābšanas un pārstrukturēšanas programmas ietvaros būs attiecināma uz šādiem ieguldījumiem:

4.1.1.7

Attiecībā uz valstu programmām, kurās ir apstiprināts pārstrukturēšanas plāns uzņēmumiem, kas ekspluatē vairākus kuģus, kuru garums pārsniedz 12m, Komisija varētu akceptēt, ka 4.1.1.6. punkta c) apakšpunkta 3. daļā minēto dzinēju jaudas samazinājumu piemēro “vispārēji” attiecīgā uzņēmuma mērogā un ka kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu bez valsts atbalsta ieskaita nepieciešamajā samazinājuma apmērā.

4.1.1.8

Minēto principu varētu apstiprināt arī tādu valsts programmu veidā, saskaņā ar kurām mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) grupai ir tiesības iesniegt pārstrukturēšanas plānu. Šādos gadījumos grupas dažu locekļu rentabilitāti varētu paaugstināt ar pārējo locekļu veiktu pasākumu, piemēram, kuģu ekspluatācijas pārtraukšanu, starpniecību.

4.1.1.9

Apstiprināto ieguldījumu veikšanai nepieciešamo pasākumu pagaidu pārtraukšanas laikā uzņēmumi var pieprasīt attiecīgo valsts atbalstu ar nosacījumu, ka šādu atbalstu pieprasa glābšanas un pārstrukturēšanas programmu ietvaros.

4.1.1.10

Jebkāds cits valsts atbalsts, arī Kopienas atbalsts, ko piešķir grūtībās nonākušam uzņēmumam, ir jāņem vērā, veicot pārstrukturēšanas plānu un ilgtermiņa dzīvotspējas vispārējo novērtējumu.

4.1.1.11

Dalībvalstu rīcībā ir divi gadi no šā paziņojuma publicēšanas dienas, lai informētu Komisiju par attiecīgās valsts glābšanas un pārstrukturēšanas programmu un, attiecīgā gadījumā, par individuāliem plāniem attiecībā uz lielākiem uzņēmumiem. Tiklīdz Komisija minēto programmu ir apstiprinājusi, dalībvalstu rīcībā ir divi gadi, lai pieņemtu administratīvos lēmumus par pārstrukturēšanas plāniem.

4.1.1.12

Ņemot vērā to, ka pašreizējās ekonomiskās grūtības jo īpaši skar zvejas kuģus, kas izmanto velkamus zvejas rīkus, Komisija uzskata, ka šāds pārstrukturēšanai paredzētais atbalsts vispirms jāattiecina uz traleriem.

4.1.1.13

Attiecībā uz tiešo darbības atbalstu pašreizējā situācijā, kad degvielas cenas ir augstas, Komisija noraida jebkādu valsts iejaukšanos, lai kompensētu šādu cenu pieaugumu, tādēļ ka tas būtu pretrunā Līgumam.

4.1.1.14

Kā alternatīvu Komisija atbilstoši zvejniecības nozares prasībai varētu akceptēt garantiju režīmu, saskaņā ar ko naudu, kuru nozare iemaksājusi labvēlīgos periodos, varētu atmaksāt kā kompensāciju degvielas cenas pēkšņas paaugstināšanās gadījumā. Komisija varētu apstiprināt šādu režīmu vienīgi tad, ja tiktu sniegtas garantijas visa valsts atbalsta atlīdzināšanai saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem.

4.1.1.15

Piekrītot Komisijas vērtējumam, ka Kopienas zvejniecības nozarē ir iestājusies ekonomiskā krīze, EESK uzskata, ka nozares glābšanai ierosinātie pasākumi nav ne reāli, ne pietiekami. Komiteja uzskata minētos pasākumus par nereāliem tādēļ, ka lielais vairākums tirgus dalībnieku ir MVU vai tikai viena kuģa īpašnieki, kas strādā zvejas vietās ar ierobežotiem resursiem, ar ļoti mazām kuģu komandām, viņiem piemēro stingrus zvejas intensitātes pārvaldības noteikumus, un šādu uzņēmumu darbības apjoms ir pārāk mazs, lai veiktu pārstrukturēšanas pasākumus un nodrošinātu savu īstermiņa dzīvotspēju. Turklāt bez jauna budžeta, kas ir nošķirts no ZVFI/EZF pasākumiem, minēto jauno pasākumu īstenošanas iespēja ir ļoti niecīga. EESK tādēļ uzskata, ka šim paziņojumam būs maza praktiskā ietekme uz lielāko daļu uzņēmumu.

4.1.1.16

Tomēr attiecībā uz uzņēmumiem, kas sava lieluma dēļ mēģinās iegūt atbalstu sanācijai un pāstrukturēšanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka paziņojumam būtu jāparedz:

4.1.1.17

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atgādina Komisijai, ka īstermiņā efektīva varētu būt minimālās palīdzības piemērošana. Tomēr Komiteja uzskata, ka summa, kas ir paredzēta šobrīd spēkā esošajā likumdošanā (3 000 euro vienam uzņēmumu trīs gadu laikā) ir nepietiekama un neatbilst īstenībai, it sevišķi, ja ņem vērā to, ka citās Eiropas Savienības nozarēs, izņemot lauksaimniecību, minimālais slieksnis ir 100 000 euro. Komiteja uzskata, ka steidzami ir jāpārskata regulējums par minimālo atbalstu zivsaimniecībai, palielinot tā slieksni līdz 100 000 euro, kā tas ir citās nozarēs. Šādu priekšlikumu izteica jau Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja savā atzinumā “Valsts atbalsta rīcības plāns — mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005. — 2009. gadam” (10).

4.1.1.18

Vēl viens pasākums, kas varētu būt ļoti labvēlīgs uzņēmumiem un apkalpēm, ir ekonomiskās situācijas zivsaimniecības nozarē nopietnības vērā ņemšana un tās kvalificēšana kā “neparedzamu notikumu” — saskaņā ar regulas par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu 16. pantu, kurš zvejniekiem un kuģu īpašniekiem nosaka tiesības saņemt atlīdzību par kuģu flotes pagaidu apturēšanu šādās situācijās.

4.1.1.19

Ja mēs gribam pēc iespējas agrāk pielāgot zvejas kuģu jaudu jūras resursiem, Komiteja iesaka Komisijai radīt īstermiņā Kopienas fondu kuģu ekspluatācijas pārtraukšanai, kuram būtu ārkārtas budžets un kurš dalībvalstīm būtu jāizmanto vienīgi uzņēmumu, kas vēlas pārraukt kuģu ekspluatāciju, finansēšanai. Šis fonds varētu visupirms attiekties uz to flotes daļu, kurai ir vislielākās grūtības.

4.1.1.20

Komiteja arīdzan uzskata, ka īstermiņā Komisijai būtu jāgroza vadlīnijas valsts atbalsta zivsaimniecības jomā ar mērķi izveidot dalībvalstīs speciālus zivsaimniecības kuģu reģistrus — šāds solis uzlabotu atklātā jūrā, ārpus Kopienas ūdeņiem zvejojošo kuģu konkurētspēju, kā tas notika ar tirdzniecības preču kuģu floti 20. gs. 90. gados.

4.1.1.21

Attiecībā uz garantiju sistēmu pēkšņu degvielas cenu kāpumu gadījumā Komiteja uzskata, ka tas ir cita veida atbalsts, kas šībrīža grūtajā situācijā var veicināt darba vietu saglabāšanu uz zvejniecības kuģiem — tas arī ir iemesls, kura dēļ Komiteja atbalsta šo sistēmu, vienlaikus uzskatot, ka tās īstenošana Komisijas paredzētajos apstākļos šībrīža ekonomiskās konjunktūras dēļ ir maz iespējama. Vēl komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāļauj dalībvalstīm daļēji vai pilnībā segt prēmijas par apdrošināšanas polisēm, kuras paraksta nozares organizācijas ar mērķi nodrošināt dīzeļdegvielas maksimālo cenu kādā noteiktā periodā, kā tas notiek ar apdrošināšanas polisēm lauksaimniecībā.

4.1.1.22

Komiteja uzskata, ka būtu nepieciešams grozīt piekrastes kuģiem piemērojamos nodokļus. Konkrētāk — tā uzskata, ka varētu piešķirt nodokļu atlaidi komercsabiedrībām attiecībā uz ieņēmumiem no izplatītāju pārdevuma izsolēs saistībā ar viņu starpniecību zivju pirmajā pārdošanā, kā arī samazināt starpniecības darījumiem, kurus veic šie izplatītāji, piemērojamo pievienotās vērtības nodokli.

4.1.2.1

Ilgtermiņā zivsaimniecības nozares izredzes var būt pozitīvas tikai tādā gadījumā, ja zivju krājumi atjaunojas un ja izmanto ilgtspējīgas zvejošanas metodes. Šajā sakarā paziņojumā ir izteikti šādi priekšlikumi:

4.1.2.2

Komiteja uzskata, ka šie pasākumi ilgtermiņā jau ir iekļauti jaunajā zivsaimniecības kopējā politikā. Tā tomēr īpaši vēlas, lai Komisija ņemtu vērā to, ka, lai ieviestu zvejas pārvaldes sistēmu, ar kuru ir iespējams sasniegt ilgtspējīgu maksimālo atdevi, pēc tam, kad būs īstenoti pārstrukturācijas un visapdraudētāko sugu pārvaldes plāni, būs nepieciešamas jaunas idejas.

4.1.2.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pauž nedalītu atbalstu Komisijas pūliņiem visā Savienībā panākt zivsaimniecības kopējās politikas regulējuma pareizu piemērošanu. Tā vēlreiz Komisijai atgādina, ka tās sadarbībai ar Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru ir jābūt pilnīgai — tādai, kādu to iesaka pati Komisija savā paziņojumā, — un ka šai aģentūrai ir jāpiešķir personāls un pietiekams daudzums finanšu līdzekļu, lai tā varētu pildīt tai uzticēto ļoti svarīgo uzdevumu.

4.1.2.4

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja neatlaidīgi lūdz Komisiju vairāk cīnīties ar malu, nedeklarēto, neregulēto zvejniecību un to informē, ka nozīmīgs solis šajā jomā būtu kopējā tirgus slēgšana maluzvejniecības ceļā iegūtiem lomiem, jo tieši šajā tirgū nonāk liela daļa šādā veidā iegūto produktu. Pie viena Komiteja uzskata, ka aizliegums pārkraut atklāt jūrā varētu būt efektīvs līdzeklis pret šāda veida zveju.

4.1.2.5

Komiteja uzskata, ka ir jāveic Komisijas ierosinātais zivsaimniecības produktu tirgus organizācijas novērtējums. Lai uzlabotu uzņēmumu finanšu rādītājus, varētu būt lietderīgi izmantot jaunus instrumentus, kā arī uzlabot zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību, kas ražotājiem ļautu radīt pievienoto vērtību produktiem pirmajā pārdošanā un iesaistīties pārdošanas procesā. Šajā ziņā Komiteja uzskata, ka ražotāju organizācijām var būt svarīga loma un ka tāpēc to darbība ir jāatbalsta. Lai sasniegtu šo mērķi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu centieniem ir jābūt vērstiem uz zvejnieku attieksmes pret šiem jautājumiem mainīšanu.

4.1.2.6

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrīt Komisijas idejai izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz zivju tirdzniecību Eiropas Savienībā un ekoloģiskā marķējuma veicināšanu pēc tam, kad debates par šo tematu, par kuru Komiteja nesen sniedza savu viedokli, būs noslēgušās.

4.1.2.7

Šī paziņojuma ietvaros Komiteja uzskata, ka pēdējais ilgtermiņa pasākums, ko ir ierosinājusi Komisija, proti no degvielas patēriņa viedokļa taupīgāku un videi draudzīgāku zvejniecības metožu pētniecība, ir ļoti svarīgs. Komiteja līdz ar to cer, ka finansējuma garantijas, par kurām runā Komisija savā paziņojumā, būs efektīvas un ka zivsaimniecības nozari pārstāvošo organizāciju iesniegtos projektus, kā arī zivsaimniecības tehnoloģisko platformu izstrādi atbalstīs pilnībā.

4.1.2.8

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka tajā mērā, kādā šībrīža situācija attiecībā uz degvielas cenām Eiropas Savienībā, šķiet, ir neatgriezeniska, ir ļoti svarīgi uzsākt pētniecību visās paziņojumā ierosinātajās nozarēs. Precīzāk — Komiteja uzskata, ka tas ir jādara attiecībā uz enerģijas ieguvi no atjaunojamiem enerģijas avotiem un jo sevišķi uz jaunās biodegvielas praktiskas piemērošanas jomu izstrādi un energotaupības uzlabošanu — tāpēc tā lūdz Eiropas Komisiju un dalībvalstis finansiāli atbalstīt zivsaimniecības nozares organizāciju iesniegtos projektus.