EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AE0962

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai COM (2005) 670 galīgā redakcija. — [SEK(2005) 1683 + SEK(2005) 1684]

OJ C 309, 16.12.2006, p. 67–70 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/67


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai”

COM (2005) 670 galīgā redakcija. — [SEK(2005) 1683 + SEK(2005) 1684]

(2006/C 309/14)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2005. gada 21. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par šādu augstāk minēto tematu.

Par Komisijas darba sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 24. maijā. Ziņotājs — RIBBE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 428. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 5. un 6. jūlijā (5. jūlija sēde), ar 157 balsīm par, 2 balsīm pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Komitejas secinājumu un ieteikumu kopsavilkums

1.1

Komiteja visumā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma “Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” iesniegšanu un atbalsta tajā noteikto mērķi uzlabot resursu produktivitāti un efektivitāti, kas nozīmē arī turpmāk nodalīt ekonomisko izaugsmi no resursu patēriņa un vienlaicīgi arī samazināt izmantoto resursu ietekmi un vidi.

1.2

EESK atkārtoti norāda uz Komisijai jau pirms diviem gadiem pausto viedokli, ka atbilstošai Komisijas stratēģijai ir intensīvi jāpievēršas arī neatjaunojamu resursu jautājumam. Viens no galvenajiem EESK kritikas iemesliem ir tas, ka Komisijas dokumentā šis jautājums nav apskatīts.

1.3

Komiteja uzskata, ka stratēģijā būtu nepieciešams arī izteikt skaidru viedokli par neatjaunojamiem resursiem, pie kam šim viedoklim noteikti būtu jāaptver ilgāks laika posms nekā tas stratēģijā plānots šobrīd (25 gadi). Tādēļ Komiteja uzskata, ka ir lietderīga stratēģijas pilnveidošana un tās termiņa pagarināšana līdz 50 — 100 gadiem, protams, šādā gadījumā ir jānosaka nepieciešamie papildu pasākumi.

1.4

No otras puses, ir jāsaprot tas, ka atsevišķu dabas resursu (piemēram, zivju resursu) saglabāšanai vairs nav pieļaujams zaudēt laiku, līdz ar to šajā jomā nekavējoties ir nepieciešama konkrēta rīcība.

1.5

Īstenas stratēģijas panākumiem ir obligāti nepieciešams vispirms nosaukt skaidrus un reālus mērķus, kuri ir jāsasniedz ar skaidri noteiktu līdzekļu palīdzību (kas ir stratēģijas patiesā būtība). Tomēr Komisijas dokumentā nav atrodami ne skaidri mērķi, ne arī konkrēti paņēmieni, kas noteikti ir saistīts arī ar to, ka plašajam dabas resursu kopumam nemaz nevar būt visaptveroša stratēģija. Tā vietā drīzāk ir nepieciešamas atsevišķas, nozarēm atbilstošas stratēģijas, kuras Komisija arī daļēji izstrādā.

1.6

Šī iemesla dēļ EESK Komisijas paziņojumā nesaskata īstenu stratēģiju, bet gan drīzāk ļoti apsveicamu un pareizu pamatnostādņu filozofiju, kuras īstenošana nebūs panākama ar ierosinātajām datu bāzēm un iesaistāmajām ekspertu komisijām.

2.   Atzinuma galvenie aspekti un pamatojums

2.1

Eiropas Komisija 1.10.2003. pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu “Tematiskās stratēģijas izstrāde dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” (1). Tajā apskatīti atbilstošas stratēģijas pamatprincipi, kā arī aizsākts pirmais konsultāciju process ar iesaistītajām vai ieinteresētajām sabiedrības aprindām.

2.2

EESK savā 2004. gada 28. aprīļa atzinumā par dabas resursu ilgspējīgu izmantošanu (2) visumā atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu izstrādāt attiecīgu stratēģiju.

2.3

Eiropas Komisija iesniedza šo “Tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” Padomei, Eiropas Parlamentam, EESK un RK 21.12.2005. Attiecīgais Komisijas dokuments (3) ir šī atzinuma priekšmets.

2.4

Arī šoreiz EESK, protams, atzinīgi vērtē “stratēģijas” iesniegšanu, kurā Komiteja saskata arī saikni ar ilgstpējīgas attīstības stratēģiju. Pēc EESK domām, Eiropas stratēģija dažādu atjaunojamu un neatjaunojamu dabas resursu saglabāšanai ir katrā ziņā nepieciešama, lai ilgtermiņā būtu iespējams stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Paziņojuma tematika noteikti ir atzīstama, tomēr aprakstītās iniciatīvas un darbības pēc EESK domām ir nepietiekamas.

3.   Piezīmes par Komisijas paziņojuma saturu

3.1

Kas attiecas uz Komisijas veikto atrisināmo problēmu izpēti, likumsakarīgi, ka abi Komisijas paziņojumi neatšķiras. Ir pateikts, ka:

mūsu ekonomikas darbība ir atkarīga no atjaunojamu un arī neatjaunojamu resursu esamības un pieejamības;

dabas resursi ir būtiski mūsu dzīves kvalitātei;

pašreizējos resursu izmantošanas paņēmienus nav iespējams saglabāt to līdzšinējā formā, neskatoties uz to, ka “materiālu izmantošanas efektivitāte Eiropā ir būtiski uzlabojusies”;

līdz ar to obligāti ir nepieciešama vēl izteiktāka ekonomiskās izaugsmes nodalīšana no resursu patēriņa un

resursu neefektīva izmantošana un atjaunojamu resursu pārmērīga ekspluatācija kavē izaugsmi ilgākā laika posmā.

3.2

Ievērojami vairāk iesniegtajos dokumentos tomēr uzsvērts tas, ka būtiska ir ne tikai ekonomikas izaugsmes un resursu izmantošanas nodalīšana, bet papildu tam arī ietekmes uz vidi samazināšana, kas panākama ierobežotas resursu izmantošanas rezultātā; tātad tā ir dubulta stratēģija, ko Komisija jau pirms vairākiem gadiem, vēl pirms ilgtspējības stratēģijas pieņemšanas, bija apzīmējusi kā “10 faktoru koncepciju”.

3.3

Viens piemērs: pateicoties augstākam lietderības koeficientam, mūsdienīgas ogļu termoelektrocentrāles vienu kilovatstundu (kWh) elektrības šodien saražo ar nelielu resursu ieguldījumu. Tomēr, lai vēl vairāk samazinātu ietekmi uz vidi, pašlaik tiek veikti mēģinājumi, piemēram, turpināt samazināt katras izmantotās ogļu tonnas izraisītās klimatiskās sekas, attīstot, piemēram, tā dēvētās “klimata ziņā neitrālās” spēkstacijas, kurās radītā CO2 gāze tiek piesaistīta un glabāta pazemē.

3.4

Iesniegtajā “stratēģijā” teikts, ka šī efektivitāti veicinošā pieeja būtu jānosaka par galveno principu dabas resursu izmantošanā, ko EESK vērtē ļoti atzinīgi.

EESK kritiskas piezīmes.

3.5

Lai arī EESK pilnībā atbalsta šo Komisijas pieeju, tai tomēr jāizsaka dažas ļoti kritiskas piezīmes par iesniegto “stratēģiju”:

3.6

Iesniegtajā paziņojumā Komisija norāda, ka ir jāizšķir atjaunojami un neatjaunojami resursi un ka būtiskākās problēmas drīzāk ir saistītas ar atjaunojamiem resursiem (piemēram, zivju resursi, saldūdens).

3.7

Komisija norāda uz to, ka resursu izmantošana ir bijusi Eiropas vides politikas debašu galvena tēma pēdējos trīsdesmit gadus (un ir vēl šodien) un ka “pēc pirmajām naftas krīzēm septiņdesmitajos gados ... bažas izraisīja dabas resursu nepietiekamība un izaugsmes ierobežojumi”. Tomēr “ekoloģiskā ziņā nepietiekamība izrādījusies mazāk problemātiska nekā iepriekš paredzēts. Pasaulē vēl nav beigušies fosilo enerģijas avotu krājumi, kuru nepietiekamību tirgus ir regulējis ar cenu mehānisma palīdzību”.

3.8

Patiesībā problēmas ekoloģiskā aspekta galvenā būtība nav meklējama apstāklī, vai kāds neatjaunojams resurss ir nepietiekams, vai tas vēl ir vai vairs nav pieejams. Ekoloģiskā problēma ir saistīta ar izmantošanas vai pārmērīgas izmantošanas sekām (piemēram, mūsu klimatam), un tieši to uzsver Komisija. Līdz ar to ekoloģiskā izpratnē par problēmu nav jāuzskata tas, ka beidz pastāvēt saules enerģija, kas ir uzkrāta naftā un oglēs vai gāzē. Tomēr EESK norāda uz to, ka aizvien vairāk izjūtamā neatjaunojamu resursu nepieejamība būs dramatiska problēma mūsu ekonomikai, un līdz ar to arī tā būs sociāla problēma ar nozīmīgām sekām cilvēku dzīves standartam. Tātad jautājums nav tikai par resursu izmantošanas ekoloģiskajām sekām, bet gan ir jādomā arī par pašreizējo un nākamo paaudžu iespējamo piekļuvi dabas resursiem. Šī iemesla dēļ ilgtspējības debašu ietvaros viens no galvenajiem nākamo gadu desmitu izaicinājumiem ir nodrošināt resursu pieejamību arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ EESK uzskata, ka resursu samazināšanās jautājums nav tikai ekoloģisks, bet tas ir saistīts ar ilgtspējību, kas, kā zināms, ietver ekoloģiskus, sociālus un ekonomiskus kritērijus.

3.9

Komisijas norāde uz “tirgu”, kas uz samazinātu piedāvājumu atbild ar augstākām cenām, ir pilnībā pareiza. Pēdējo mēnešu daļēji dramatiskā naftas cenas paaugstināšanās, kas smagi skāra arī Eiropas ekonomiku, protams, nav saistīta tikai ar ilgtermiņā paredzamo attiecīgu neatjaunojamu resursu izsīkšanu, bet gan ar daļēji monopola stāvoklī esošu piedāvātāju tirgus ietekmi, kā arī ar politisko nestabilitāti tajās valstīs, kurās atrodami lielākie šo izejvielu resursi.

3.10

EESK vēlas norādīt uz savām piezīmēm, kuras tā izteica jau pirms diviem gadiem atzinumā par dokumenta projektu: nepareizs politisks signāls sabiedrībai ir šobrīd iesniegt “stratēģiju”, kas ir paredzēta tikai 25 gadu periodam un kas nepievēršas ilgtermiņā paredzamajam noteiktu, būtisku neatjaunojamu resursu (piemēram, fosilo enerģijas avotu) samazinājumam vai izsīkumam vai pievēršas tam nepietiekami. Pēc EESK domām, neatjaunojamu resursu pieejamība ir izšķirošs aspekts, lai varētu uzņemties atbildību par prasītajiem ilgtspējības kritērijiem.

3.11

Šajā sakarā EESK atgādina, ka daudzas ekonomikas nozares ir atkarīgas ne tikai no fosilo enerģijas avotu pieejamības kā tādas, bet gan arī no šo enerģijas avotu “lētas” pieejamību. Tautsaimniecības ar attiecīgu uzbūves struktūru nākotnē saskarsies ar vislielākajām pielāgošanās problēmām. Tādēļ EESK ļoti atzinīgi novērtē Komisijas izteikumu, ka “neefektīva resursu izmantošana ... kavēs izaugsmi”.

3.12

Augošas resursu cenas vēl sākotnēji iespējams daļēji izlīdzināt ar efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Tomēr daudzās nozarēs, piemēram, satiksmes un enerģētikas jomā, resursu ierobežota pieejamība vai ļoti augstas cenas, iespējams, var radīt nepieciešamību pēc lielākām strukturālām pārmaiņām. Tā kā tas var būt saistīts ar īpaši lielām investīcijām, pēc iespējas ātrāk būtu jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai varētu izvairīties no nepareizas publisko līdzekļu sadales.

3.13

Piemērs atbilstošai ilgtermiņa stratēģiskai domāšanai ir Zviedrijas valdības paziņojums par atteikšanos no atomenerģijas, kā arī par nolūku uzsākt pārtraukt naftas izmantošanu. Saprotams, ka šāds risinājums ir iedomājams tikai ilgā laika posmā, bet tas ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, lai vēlāk izvairītos no kaitējuma ekonomikai un sabiedrībai.

3.14

Tādēļ EESK uzskata, ka ES stratēģijai būtu aktīvi jāapskata ar to saistīti jautājumi; tomēr tas diemžēl nenotiek. Rodas jautājums, vai patiesais iemesls nav tas, ka ES Komisijas stratēģijai paredzētais 25 gadu termiņš tomēr ir (daudz) par īsu. EESK nevar pieņemt Komisijas norādi uz to, ka šajā laika posmā visdrīzāk nav sagaidāms ievērojams neatjaunojamu resursu samazinājums, un šī iemesla dēļ neatjaunojamu resursu jautājums praktiski nav apskatīts. Ir nepieciešams Komisijas skaidri pausts viedoklis par neatjaunojamiem resursiem, un šim viedoklim ir jāpārsniedz stratēģijā šobrīd noteiktais laika posms. Šī iemesla dēļ būtu nepieciešams jau sākotnēji pagarināt stratēģijas darbības laiku, piemēram, nosakot 50 vai pat 100 gadu periodu, kas attiecībā uz resursu izmantošanu ir salīdzinoši īss laika posms. Tādā gadījumā, protams, ir nepieciešams noteikt papildu veicamos pasākumus tik gara laika posma ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. EESK vērš uzmanību uz Komisijas 2005. gada paziņojumu (4) par tieši šādas pieejas izmantošanu.

3.15

Kā stratēģijas vispārējo mērķi Komisija dokumentā min “negatīvās ekoloģiskās ietekmes, ko izraisa dabas resursu izmantošana augošā ekonomikā, samazināšanu”. Eiropā noteikti nav neviena, kas iebilstu pret tik vispārīga, ber arī tik nekonkrēta mērķa noteikšanu.

3.16

Komisija apzināti izvairās noteikt “kvantitatīvus mērķus ... stratēģijas ... pašreizējā sākuma stadijā”. EESK uzskata, ka šāda pieeja noteikti ir nepareiza. Pirmkārt, mēs vairs neatrodamies sākuma stadijā, problēmas ir zināmas jau vairākus gadus, atsevišķos gadījumos vairākus gadu desmitus. Otrkārt, EESK jau daudzos citos gadījumos ir norādījusi uz to, ka patiešām sekmīgai stratēģijai ir nepieciešams nosaukt skaidrus mērķus. Stratēģija ir plāns noteikto mērķu sasniegšanai! Ja trūkst mērķu vai tie ir noteikti tikai nesaistoši un vispārīgi, arī politikai pietrūkst norādes par to, kur un kādus politiskos vadības instrumentus būtu jāizmanto.

3.17

Pēc EESK domām, šī iemesla dēļ iesniegto “Tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” nevar uzskatīt par stratēģiju šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē, drīzāk gan tā ir — tas arī ir izteikti jāuzsver — ļoti pareiza pamatnostādņu filozofija, kuras ieviešanai vēl ir jāizstrādā īpašas izpildes stratēģijas attiecībā uz noteiktiem dabas resursiem.

3.18

EESK arī atzīst, ka droši vien nav iespējams vienas stratēģijas ietvaros visaptveroši un izsmeļoši apskatīt visus dabas resursus. Šis jautājums ir pārlieku sarežģīts. Tādēļ šīs pareizās pamatnostādņu filozofijas iekļaušana īpašajās stratēģijās vai attiecīgi vispārējā politikā ir katrā ziņā nepieciešama. Tieši šī iemesla dēļ Komisija praktiski vienlaicīgi ar šīs “stratēģijas” iesniegšanu iesniedza tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei (5) (kas netieši arī ir dabas resurss) un paziņoja par augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas izstādi. Mērķtiecīgi stratēģiski lēmumi ir noteikti jāiekļauj atbilstošajās nozaru politikās.

3.19

Tādējādi visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrāk saprotams, kādam nolūkam katra stratēģija ir paredzēta. Ar konkrētiem piemēriem varētu nodrošināt saikni ar citām stratēģijām un politikas virzieniem ES un dalībvalstu līmenī un tādējādi skaidrāk noteikt atbildības jomas, līdz ar ko būtu iespējams labāk nodrošināt stratēģisko mērķu izpildi.

3.20   Četras iniciatīvas mērķu sasniegšanai

Savā paziņojumā Komisija nosauc kopumā četras jaunas iniciatīvas, ar kuru palīdzību paredzēts nodrošināt turpmāko 25 gadu stratēģijas pamata izveidi:

“zināšanu pamata izstrāde”, kas ietver “politisko lēmumu pieņēmējiem paredzētas datu centrāles” izveidi;

“panākumu novērtējums”, ar ko jāsaprot dažādu rādītāju izstrāde līdz 2008. gadam;

“iekšējā dimensija”, kuras ietvaros Komisija ierosina, pirmkārt, katrai dalībvalstij izstrādāt valsts mēroga pasākumus un programmas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un, otrkārt, ir plānots “augsta līmeņa forums ... no vadošiem ierēdņiem”, kura uzdevums dalībvalstīs ir “politikas veidošana dabīgo resursu jomā”; paredzēts, ka šis forums sastāvēs no Komisijas pārstāvjiem un “nepieciešamības gadījumā” (lai kas arī ar to būtu domāts) pārstāvjiem no patērētāju organizācijām, vides jomā aktīvām nevalstiskām organizācijām, rūpniecības, akadēmiskām aprindām u.c.;

“globālā dimensija”, kuras ietvaros paredzēts “izveidot ... starptautisku komisiju”.

3.21

EESK nešaubās par attiecīgu datu bāzu vai jaunu komisiju jēgu un lietderību. Jo vairāk mēs zinām un jo vairāk cilvēku, it sevišķi politiski atbildīgas personas, pievēršas šim jautājumam, jo labāk tas ir.

3.22

Tomēr EESK ir jāvēršas pie Komisijas ar jautājumu, vai tiešām tā tic, ka ir izstrādājusi patiesi politiku ietekmēt spējīgu “stratēģiju”. Ar aprakstītajiem pasākumiem nekādā ziņā nav iespējams atrisināt attēlotās problēmas.

3.23

Drīzāk šādi paziņojumi rada iespaidu, ka sākotnēji būtu nepieciešams paplašināt zināšanu pamatu, lai tādējādi radītu pamatprincipus politiskai darbībai. EESK šeit mazāk saskata konsekventas darbības stratēģiju, drīzāk gan — politisku lēmumu novilcināšanas stratēģiju. Komisijai vajadzētu darīt visu, lai šāds iespaids nevarētu rasties.

3.24

Piemēram, jau gadiem ilgi ir zināms, ka zivis kā dabas resurss tiek pārmērīgi patērēts. Komisija uz šo draudīgo situāciju katru gadu reaģē ar noteikti pilnībā pamatoto prasību paredzēt mazākas nozvejas kvotas, lai, piemēram, novērstu mencu pārzveju (6). Bez panākumiem. Šo problēmu nākotnē nebūs iespējams atrisināt ne ar jaunu zināšanu informācijas sistēmu, ne ar jaunām komisijām!

3.25

Tādēļ EESK sagaida, ka attiecībā uz noteiktiem dabas resursiem darbība neaprobežojas tikai ar runāšanu, bet beidzot seko reāli pasākumi, kas paredzēti, piemēram, zivju resursu saglabāšanai.

3.26

Ar šo izteikumu EESK vēlas vēlreiz darīt zināmu, ka tā nekādā ziņā neuzskata par pietiekamiem tā dēvētos ierosinātos “instrumentus”, kas iekļauti Komisijas stratēģijā.

3.27

Jau savā atzinumā par Komisijas dokumentu izstrādes stadijā, kā arī vairākos citos Komitejas atzinumos, piemēram, atzinumos par ilgtspējīgu attīstību vai par enerģētikas un satiksmes politikas jautājumiem EESK ir aicinājusi Komisiju:

no vienas puses, nosaukt skaidrus, tas nozīmē — skaitliski definējamus mērķus, ko politika vēlas sasniegt;

no otras puses, skaidri nosaukt instrumentus, ieskaitos un īpaši uzsverot instrumentus ar fiskālu ietekmi, ar kuru palīdzību paredzēts mērķus sasniegt. Komiteja jau vairākkārtēji ir lūgusi Komisiju paskaidrot, kādā veidā tā vēlas panākt daudzkārt apspriesto ārējo izmaksu internalizāciju.

3.28

Līdz šim brīdim nekas neliecina par Komisijas vēlmi rīkoties. Komisija ir novirzījusies no konkrētu mērķu izpildes, piemēram, “10 faktoru koncepcijas” (7), tāpat arī no izmantojamo instrumentu apraksta un apspriešanas.

3.29

Tādēļ EESK uzskata par nepieciešamu, ka, pieminot tās “stratēģiju”, Komisijai skaidri jānosaka, ar kādiem politiskiem vadības instrumentiem un kādiem nepieciešamajiem pasākumiem tā iecerējusi sasniegt precīzi noteiktus mērķus.

3.30

Šajā sakarā EESK norāda uz tās 2006. maijā pieņemto atzinumu (8) par tematu “Noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšana — rīcības platforma”, kurā Komiteja jau pieminējusi šo problēmu.

Briselē, 2006. gada 5. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne-Marie SIGMUND


(1)  COM (2003) 572 galīgā redakcija, 01.10.2003.

(2)  OV C 117, 30.04.2004.

(3)  COM (2005) 670 galīgā redakcija, 21.12.2005.

(4)  COM (2005) 37 galīgā redakcija, skatīt attiecīgas norādes EESK atzinumā par “Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam — Noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšana — rīcības platforma” (CESE 361/2006).

(5)  COM (2005) 666 galīgā redakcija.

(6)  Kas tomēr vēl nav veicinājis to, lai apdraudētās mencas pazustu no Eiropas iestāžu ēdnīcu ēdienkartēm.

(7)  skatīt COM (1999) 543, 24.11.1999., 16. lpp., 4.4. punkts: “Resursu efektīva izmantošana un apsaimniekošana”, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par Komisijas paziņojumu “Eiropas vide: Nākotnes virzība — Eiropas Kopienas vides programmas un pasākumu attiecībā uz ilgstošu un videi nekaitīgu attīstību kopējais novērtējums — ilgstošai un videi nekaitīgai attīstībai”, OV Nr. C 204, 18.7.2000., 59.–67. lpp.

(8)  COM (2005) 658, NAT/304 — atzinuma projekts par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu — rīcības platforma” (CESE 361/2006).


Top