52005IP0035

P6_TA(2005)0035

Valsts finanses Ekonomikas un monetārajā savienībā 2004. g.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā 2004. g. (2004/2268(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 24. jūnija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) 2004. g. (KOM(2004)0425),

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ekonomiskās pārvaldes stiprināšanu un paskaidrojot Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu (KOM(2004)0581),

- ņemot vērā Komisijas 2002. gada 27. novembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par budžeta politikas koordinēšanas pastiprināšanu (KOM(2002)0668),

- ņemot vērā Komisijas 2002. gada 27. novembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par vajadzībām attiecībā uz budžeta statistikas kvalitātes uzlabošanu un līdzekļiem, kā to panākt (KOM(2002)0670),

- ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes un 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes prezidentūru secinājumus un it īpaši atsaucoties uz apstiprināto stratēģiju par ekonomikas izaugsmi, pilnu nodarbinātību, ilgstspējīgu attīstību un sociālo kohēziju,

- ņemot vērā 1997. gada 16. un 17. jūnija Amsterdamas Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Stabilitātes un izaugsmes paktu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta pozīciju uzraudzības pastiprināšanu un ekonomikas politikas uzraudzību un koordinēšanu [1], kā arī ECOFIN Padomes 2001. gada 10. jūlijā pieņemto uzvedības kodeksu attiecībā uz stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu,

- ņemot vērā ECOFIN Padomes 2004. gada 13. septembra oficiālo paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes paktu,

- ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu [2] attiecībā uz noteiktiem ECOFIN Padomes 2003. gada 25. novembra pasākumiem,

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0025/2005),

A. tā kā Luksemburgas prezidentūra savā darba programmā ir iekļāvusi Stabilitātes un izaugsmes pakta darbības noteikumu izskatīšanu un tā ieviešanas skaidrošanu un Eiropas Parlaments 2005. gada pavasarī gatavojas pieņemt rezolūciju par iespējamām izmaiņām regulās un uzvedības kodeksā, ar ko nosaka šī pakta piemērošanu;

B. tā kā pēdējā desmitgadē ES ekonomikas izaugsme ir bijusi ievērojami zemāka par potenciāli iespējamo, samazinoties ne tikai privātajiem ieguldījumiem, bet arī valsts bruto ieguldījumiem, kas eurozonas valstīs ir sarukuši no 4% no IKP 70. gadu sākumā līdz 2,4 %, un tā kā inter alia strukturālo reformu un peļņu nesošu ieguldījumu trūkuma dēļ daudzās dalībvalstīs IKP pieauguma temps eurozonas valstīs ir atkal noslīdējis zem prognozētā;

C. tā kā budžeta deficīts eurozonas valstīs palielinājās no 1,1% no IKP 2000. gadā un attiecīgi 1,6 % 2001. gadā līdz 2,7% no IKP 2003. gadā un 2004. gadā pietuvojās 3% slieksnim, sasniedzot 2,9% no IKP;

D. tā kā 2002. gada beigās tikai četras eurozonas dalībvalstis, kuru kopējais IKP ir vien 18% no eurozonas valstu IKP, un 2004. gadā piecas dalībvalstis bija sasniegušas tādu budžeta stāvokli, kurš bija tuvs bezdeficīta budžetam; tā kā, gluži pretēji, eurozonas dalībvalstu skaits, kurās budžeta deficīts ir virs 3% no IKP, palielinājās no trīs līdz četrām; tā kā kopš Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas sākuma tā noteikumus vai Līguma noteikumus ir pārkāpušas 12 dalībvalstis, tostarp piecas eurozonas valstis — Vācija, Grieķija, Francija, Nīderlande, Portugāle — un Apvienotā Karaliste, kurai nepiemēro pārmērīga budžeta deficīta procedūru, bet kurai tomēr ir jāievēro Līguma 116. panta 4. daļā noteiktā prasība otrajā posmā censties izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tā kā pārmērīga budžeta deficīta procedūru uzsāka vēl pret sešām dalībvalstīm — Čehiju, Kipru, Ungāriju, Maltu, Poliju un Slovākiju, kuru budžeta deficīts pārsniedza 3% slieksni;

E. tā kā 2004. gada septembrī, reaģējot uz acīmredzamo neatbilstību starp 1997. gada Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un neseno ekonomikas attīstību, komisārs Almunia iesniedza priekšlikumus reformai, kuri ir izklāstīti iepriekš minētajā Komisijas 2004. gada 24. jūnija paziņojumā;

1. atzīmē, ka atbilstīgi Komisijas viedoklim ar ekonomikas ciklu tikai daļēji var izskaidrot augstāku nominālo deficītu, kas patiesībā galvenokārt radies, dažām dalībvalstīm patvaļīgi atkāpjoties no stingras budžeta politikas;

2. atzīmē, ka dažas dalībvalstis nav reaģējušas uz pārmērīga budžeta deficīta procedūras uzsākšanu pret tām, veicinot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu minēto deficītu, un ka vēl aizvien pastāv pietiekams pamats bažām attiecībā uz to izredzēm tuvākajā nākotnē pazemināt budžeta deficīta līmeni zem 3% no IKP;

3. uzsver gan strukturālo reformu pakešu, gan ar ieguldījumiem saistīto pasākumu ieviešanas svarīgumu, kuriem vidējā un ilgtermiņā būs izšķiroša nozīme attiecībā uz finansiālo ilgtspējību, Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi;

4. atzīmē, ka ekonomikas izmaiņu vadība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir būtiski ietekmējusi budžeta deficīta un valsts parāda līmeni dažās jaunajās dalībvalstīs; uzskata, ka vērienīgākas fiskālās un strukturālās reformas ir nepieciešamas, lai sekmētu nodarbinātības pieaugumu un paaugstinātu investīciju produktivitāti;

5. uzsver to, ka attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem un procedūrām nav izņēmumu, ka attiecībā pret visām dalībvalstīm, kā mazām, tā lielām, ir jāizturas vienlīdzīgi un ka, lai to sasniegtu, ir jāpastiprina Komisijas nozīme, it īpaši pārmērīga budžeta procedūras uzsākšanas gadījumā; aicina visas dalībvalstis Luksemburgas prezidentūras laikā sekmīgi pabeigt Stabilitātes un izaugsmes pakta izskatīšanu, meklējot iedarbīgus, godīgus un īstenojamus risinājumus attiecībā uz visu nodaļu visām pozīcijām, kā to noteica 2004. gada 13. septembra ECOFIN Padome, tajā pašā laikā stiprinot preventīvo aspektu, pievēršot lielāku uzmanību atšķirībām ekonomikas situācijā, kā arī uzlabojot budžeta pārmērīga deficīta procedūras īstenošanu (Pakta daļa, kuru grozīs) un ekonomikas pārvaldību;

6. mudina visas tās dalībvalstis, kuras vēl nav samazinājušas savu budžeta deficītu līdz līmenim, kas ir ievērojami zemāks nekā 3% no IKP, to izdarīt, lai paplašinātajā Eiropas Savienībā nodrošinātu budžeta un cenu stabilitāti un lai labākos laikos ļautu izveidot pietiekamas finanšu rezerves nolūkā veikt ekonomikas pasākumus grūtākos laikos, neriskējot pārkāpt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus;

7. uzsver uzlabotas budžeta statistikas, tostarp precīzāku un standartizētāku definīciju, aprēķinu metožu un procedūru nozīmi, kuras jāapraksta metodisko vadlīniju rokasgrāmatā, un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iesniegt priekšlikumus prasību minimumam attiecībā uz dalībvalstu statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un kvalitāti un Eurostat paplašinātai kompetencei, lai koordinētu un uzraudzītu dalībvalstu datu iesniegšanu, kā arī veiktu šo datu kontroli uz vietas;

8. mudina jaunās dalībvalstis paātrināt valsts finanšu reformu, veicot līdzekļu pārdali, kā turpmāku virzīšanos uz to ekonomikas patiesas konverģences nodrošināšanu un īpašu uzmanību veltīt pensiju un sociālo pabalstu sistēmas modernizēšanai, lai veicinātu efektīvu nodarbinātības politiku;

9. uzsver nepieciešamību nepārtraukti veikt fiskālās pārvaldības uzlabojumus, kā arī izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, lai radītu labvēlīgus noteikumus uzņēmumu darbībai vienotajā tirgū, veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un iedrošinātu uzņēmumus sākt darbību;

10. atgādina dalībvalstīm to Stabilitātes un izaugsmes paktā uzņemtās saistības pietuvināt savu budžetu bezdeficīta vai pārpalikuma budžeta līmenim; uzskata, ka, lai veicinātu cenu stabilitāti un nodrošinātu valsts finanšu ilgtspējību, ir jāizvairās no budžeta pārmērīga deficīta; iesaka Stabilitātes un izaugsmes paktā piešķirt lielāku nozīmi ekonomikas attīstībai un koncentrēt lielāku uzmanību uz valsts finanšu ilgtspējības nodrošināšanu; brīdina, ka pārmērīgi valdības izdevumi pakļauj riskam cenu stabilitāti, zemas procentu likmes un valdības ieguldījumu apjomu, kā arī samazina spēju risināt uzdevumus, kas saistīti ar demogrāfiskām pārmaiņām Eiropas Savienībā un tās iedzīvotāju novecošanos;

11. atkārtoti aicina ieviest skaidru metodi, kas ietvertu "augstas kvalitātes valsts izdevumu" definīciju, lai noteiktu valsts budžeta pozīciju skaitu un to ieguldījumu izaugsmes un investīciju jomā nolūkā veicināt Lisabonas mērķu īstenošanu; turklāt aicina valsts izdevumus pārorientēt tādā veidā, lai nodrošinātu, ka dažādās budžeta pozīcijas Eiropas un dalībvalstu līmenī atspoguļo 2010. gadam noteiktās politikas galvenās prioritātes;

12. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2] Lieta Nr. C-27/04, Commission v. Council.

--------------------------------------------------