52004DC0757

Briselē, 19.11.2004.

KOM (2004) 757 galīgais

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Izaicinājumi Eiropas informācijas sabiedrībai pēc 2005. gada

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads 3

2. IKT ieguldījums Lisabonas mērķu sasniegšanā 3

3. Ilgstoša vajadzība pēc informācijas sabiedrības politikas 4

4. Informācijas sabiedrības politikas jautājumi pēc 2005. gada 6

5. Secinājumi 10

IEVADS

Lisabonas Eiropadomē 2000. gada martā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji apstiprināja stratēģiju, lai sagatavotu Eiropas Savienību (ES) nākamā gadsimta izaicinājumiem. Tā ir kļuvusi zināma kā “Lisabonas stratēģija”. Lisabonā noteiktie mērķi – straujāka izaugsme, vairāk un labākas darba vietas un lielāka sociālā vienotība – bija plaši. Tika noteikts, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) ir galvenā nozīme šo mērķu sasniegšanā. „Informācijas sabiedrības visiem” galvenā loma tika apstiprināta 2004. gada pavasara Eiropadomē [1] un nesen prezentētajā Koka ziņojumā [2].

Atbildot uz to, Eiropas Komisija uzsāka eEiropa iniciatīvas ieviešanu, lai dotu politisku impulsu Informācijas sabiedrības attīstībai. Kopumā eEiropa iniciatīvas ieviešana ir vērtējama kā veiksmīga. Tā skāra pareizos jautājumus īstajā laikā un tādējādi veicināja diskusiju par Informācijas sabiedrības politiku visā Eiropā un aiz tās robežām. Pašreizējā eEiropa rīcības plāna ieviešanu ir paredzēts pabeigt līdz 2005. gada beigām, un termiņa vidusposma pārskats apstiprināja, ka plāna galvenie mērķi ir pamatoti līdz pat tā beigām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tagad ir atbilstošs brīdis, lai izvērtētu sasniegumus, apsvērtu gaidāmos izaicinājumus un noteiktu politiku to risināšanai. Šā paziņojuma mērķis ir uzsākt plašas politikas debates par ES Informācijas sabiedrības stratēģiju pēc 2005. gada [3]. Tas satur norādījumus uz tām galvenajām jomām, kurās ES līmeņa politika IKT jautājumos var radīt izmaiņas.

IKT IEGULDīJUMS LISABONAS MēRķU SASNIEGšANā

IKT ir Lisabonas stratēģijas galvenā daļa. Šo tehnoloģiju svarīgums izriet no ieguldījuma vispārējo ekonomikas rezultātu sasniegšanas un labuma, ko tās piedāvā sabiedrībai kopumā. IKT svarīgumu īsumā var raksturot šādi:

- Pirmkārt, IKT iekārtu un pakalpojumu nozare pati par sevi ir nozīmīga nozare . Tās ieguldījums ES IKP ir pieaudzis no 4 procentiem deviņdesmito gadu sākumā līdz aptuveni 8 procentiem, un šajā nozarē bija nodarbināti 6 procenti no Eiropas Savienībā nodarbinātajiem 2000. gadā [4]. Tā ir viena no nozarēm, kurā ir vislielākais jauninājumu skaits, kas sastāda 18 procentus no kopējiem ES izdevumiem pētniecībai un attīstībai ( R&D ) [5]. Tā ir arī viena visproduktīvākajām nozarēm ar ražīguma pieaugumu laika periodā no 1996. -2000. gadam vidēji 9 procenti gadā [6].

- Otrām kārtām, IKT ir centrālā loma ražīguma paaugstināšanā un konkurētspējas uzlabošanā. Laika posmā no 1995. līdz 2000. gadam IKT nodrošināja 40 procentus no ražīguma pieauguma [7]. Saimnieciskais labums no IKT sakņojas tieši izaugsmē un jauninājumos IKT produktu un pakalpojumu tirgos un IKT izmantošanā uzņēmumu darba rezultātu paaugstināšanā. Tāpat IKT arvien aktīvāk veido visu rūpniecisko un pakalpojumu tirgu neatņemamu sastāvdaļu, iestrādājot IKT komponentus produktos (piemēram, patērētāju ierīcēs, automašīnās, medicīnas iekārtās) vai piedāvājot IKT kā daļu no pakalpojuma (sūtījumu piegādes izsekošana, elektroniskās bankoperācijas). Empīriskie dati norāda, ka plaisa starp ES un ASV ražīgumu lielā mērā izskaidrojama ar to, ka ES ir veikusi mazākas investīcijas IKT.

- Visbeidzot, IKT nodrošina iedzīvotāju iesaistīšanu un dzīves kvalitātes pieaugumu. IKT ļauj sniegt vairāk un labākus pakalpojumus lielākam cilvēku skaitam. Jauni informācijas līdzekļi palīdz uzlabot pārredzamību un atklātību, kā arī attiecības starp valdību un iedzīvotājiem. IKT ir arī efektīvs līdzeklis Eiropas daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanai un veicināšanai, nodrošinot plašu pieejamību saturam.

Atsevišķas ES dalībvalstis izceļas ar jauninājumiem IKT un ieguvumiem no tām [8]. Tomēr Eiropas vidējais sniegums IKT potenciāla īstenošanā ir būtiski jāuzlabo. Laikā, kad Eiropa vēl nav sasniegusi Lisabonas mērķus, ir svarīgi pilnā mērā izmantot IKT sniegtās iespējas [9].

ILGSTOšA VAJADZīBA PēC INFORMāCIJAS SABIEDRīBAS POLITIKAS

Lai izmantotu IKT potenciālu, vairāku gadu garumā būs jāievieš īpaša politika IKT jomā. Mēs joprojām atrodamies šo tehnoloģiju lietošanas sākuma stadijā. To plašāka pielietošana ir atkarīga no mūsu spējas risināt daudzus jautājumus, kuru pamatā ir šo tehnoloģiju lietošana. Visumā IKT paātrina tehnoloģisko progresu, modernizāciju un strukturālās pārmaiņas mūsu ekonomikā.

- Attīstot un pielietojot IKT, ir panākts daudz. Taču daudz kas vēl ir priekšā. Piemēram, 2004. gada jūlijā aptuveni 80 procentus no ES 15 iedzīvotājiem varēja sasniegt ar platjoslas savienojumu starpniecību, taču tikai vidēji 7,7 procenti bija abonenti [10]. Līdztekus nesenajam pieaugumam trešās paaudzes mobilo pakalpojumu jomā tas norāda uz ievērojamu potenciālu tālākai izaugsmei nākamajos gados. Papildus tam sagatavošanā var būt jaunas graujošas konveijera tehnoloģijas.[11] Pašreizējai politikai, piemēram, attiecībā uz regulēšanu un apjomu, tādējādi būs jāpielāgojas jauniem sasniegumiem.

- Globālajā līmenī norisinās svarīgi notikumi. Pasaules IKT tirgus strauji paplašinās. Tirgū ienākot jauniem dalībniekiem, tā konkurētspēja arvien pieaug. Laika posmā no 1992. līdz 2001. gadam izdevumi IKT jomā Ķīnā, Indijā un Brazīlijā strauji pieauga un šajā periodā vidēji gadā bija no 20 procentiem līdz 35 procentiem [12]. ES ir cieši jāseko notikumiem šajās valstīs, lai izprastu to ietekmi. Ir arī svarīgi, lai ES piedalītos lēmumu pieņemšanā par tīklu globālo struktūru un pārvaldību.

- Stingra pētniecības un attīstības klātbūtne ir būtiska IKT sektora kopējam stiprumam un R&D pielietošanai ekonomikā kopumā. Valdības un Eiropas Savienība veicina un atbalsta Eiropas uzņēmumu centienus pētniecības jomā, veidojot labvēlīgu zinātnes, finanšu un uzņēmējdarbības vidi. Pamatprogramma ir bijusi nozīmīga Eiropas līmenī. Taču vajadzība pēc pētniecības un attīstības IKT jomā nepārtraukti pieaug, un pētniecību ir jāpapildina ar pasākumiem, kas veicina uz IKT balstītus jauninājumus, kā to paredz piedāvātais ietvars jauninājumiem un konkurētspējai [13]. Tāpat pastāv arī pieaugoša vajadzība pēc pētījumiem par sociāli-ekonomisko ietekmi, ko rada IKT pielietošana dažādās nozarēs, tai skaitā, pēc stingrākas ieinteresēto pušu un valsts un privātās partnerības, kā arī labākas nacionālo un reģionālo iniciatīvu koordinēšanas.

- IKT darbību un it īpaši elektronisko komunikāciju regulēšana būs izšķirošs faktors, veidojot vidi, kas veicina lielāku investīciju piesaisti, jauninājumus, jaunākus pakalpojumus un zemākas cenas. Jauns elektroniskās komunikācijas regulējošs ietvars ES pastāv kopš 2003. gada. Ir jānodrošina, lai tas tiktu pilnībā un efektīvi ieviests un lai tas saglabātu savu atbilstību videi, kurā notiek strauja tehnoloģiju attīstība.

- Pastāv daudzi citi regulējoši jautājumi, kuriem ir nozīmīga ietekme uz IKT attīstību. Tie ietver autortiesību aizsardzību, noteikumus, kas piemērojami mobilajiem un mikro maksājumiem, privātuma aizsardzību un tiesību aizsardzības iestāžu vajadzības. Lai atrastu un ieviestu risinājumus, kas aizsargās likumīgās intereses, kuras ir jāievēro attiecīgām biznesa un regulējošām vidēm, tajā pašā laikā ļaujot pilnībā izmantot ieguvumus, ko dod IKT lietošana, ir nepieciešami saskaņoti pasākumi.

- Pastāv arī vajadzība savstarpēji saistīt dažādās ES Informācijas sabiedrības iniciatīvas. Tīklotā ekonomika, kurā puses var dinamiski mijiedarboties ar visuresošas IKT infrastruktūras palīdzību, tikai tad varēs pilnībā realizēt savu potenciālu, ja tiks likvidētas robežās starp nozarēm, un sabiedrībā tiks nodrošināta vienmērīga IKT ieviešana. Tā, piemēram, eUzņēmējdarbības ieviešanu lielā mērā veicinātu uzņēmēju un administrācijas spēja savstarpēji sazināties un veikt darījumus tiešsaistes režīmā.

- Ņemot vērā mūsdienās pieaugošo atkarību no atvērtiem tīkliem un IT sistēmām, nopietns drauds ir šo sistēmu vājās vietas un ievainojamība. Lai mazinātu draudus drošībai un novērstu kibernoziegumus, ir vajadzīga cieša starptautiska sadarbība starp tirgus sektoriem. Internet tīkla drošība paliek svarīgs uzdevums, kura risināšanā ir jāturpina atbalstīt Internet tīkla stabilitāti un robustumu, piemēram, ar sagatavotību un atbilstību riskam, kā arī lietošanu un pārvaldību.

- Valdības ir svarīgas IKT piegādātājas un lietotājas. Tādējādi tās ietekmē IKT ieviešanu, izmantojot savu iepirkuma veikšanas politiku, lai atbalstītu pašreizējos produktus un pakalpojumus un, palielinot savu tiešsaistes režīmā pieejamo pakalpojumu piedāvājumu ( eValdība, eVeselība, eMācības u.t.t.). Valdībām ir jāizstrādā visaptveroša pieeja IKT potenciāla izmantošanai ar mērķi veicināt valsts pārvaldes sektora ekonomisko un funkcionālo efektivitāti, veidojot uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus tiešsaistes režīmā pieejamos pakalpojumus.

- IKT efektīva lietošana laika gaitā ir kļuvusi arvien sarežģītāka. Specializēta uzmanība ir nepārtraukti jāpievērš ātri mainīgajiem standartiem un instrumentiem un to savstarpējai izmantojamībai. Tādējādi, lai efektīvi izmantotu progresu IKT jomā, maziem uzņēmumiem ir jānodrošina pieeja atbilstošiem, reāliem un mērķtiecīgiem palīgdienestiem, kas veidoti atbilstoši to īpašajām vajadzībām lietošanai uzņēmuma iekšienē, kā arī uz klientiem orientētos IKT risinājumos.

Šo iemeslu dēļ visām valstīm ir jāievieš saskaņota ar IKT saistīta politika. Šis ir politikas vēstījums, ko Eiropas Savienība ir izvirzījusi pašreizējo pasaules augstākā līmeņa sarunu par informācijas sabiedrību notiekošajā darbā.

INFORMāCIJAS SABIEDRīBAS POLITIKAS JAUTāJUMI PēC 2005. GADA

Pieaugošā IKT izplatība veicina pārmaiņas, kas skar ne tikai tehnoloģiju. IKT lietošana ietver jaunus sazināšanās un saskarsmes veidus starp iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsti, tādējādi radot jaunas sociālas un ekonomiskas struktūras un jaunus pārvaldības veidus.

Balstoties uz jaunāko pieredzi saistībā ar ES Informācijas sabiedrības politiku, Komisija ir noteikusi virkni jautājumu, ko tā uzskata par nozīmīgiem, izstrādājot saskaņotu un uz nākotni vērstu Eiropas informācijas sabiedrības politiku pēc 2005. gada [14].

Saturs un pakalpojumi

Lielam skaitam lietotāju tagad ir pieeja infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas dod iespēju piegādāt daudzveidīgu digitālo saturu. Tas nozīmē, ka pastāv milzīgas tirgus iespējas pievilcīga satura un pakalpojumu izstrādei, no kā gūs labumu gan lietotājs, gan ekonomika. Pašlaik progress šajā jomā ir lēns.

Audiovizuālais un multivides saturs ir vispārīgs dzinējspēks jauno tehnoloģiju un, jo īpaši, Internet tīkla veiksmei. Tāpēc Eiropas Savienībai ir svarīga visaptverošā nozīme, atbalstot satura piegādātājus un veicinot novatorisku pakalpojumu rašanos. Jaunu pakalpojumu un satura izstrādi palēnina dažādi šķēršļi: dažiem no tiem ir reglamentējošs raksturs, piemēram, neskaidrība par finanšu pakalpojumu noteikumu piemērošanu attiecībā uz mobiliem maksājumiem vai izstrāde un pieņemamība sistēmām, kas atļauj likumīgu satura izmantošanu saskaņā ar esošajiem intelektuālā īpašuma tiesību noteikumiem. Daži no šķēršļiem ir saistīti ar tirgu, piemēram, grūtības izveidot sistēmas vai savietojamības problēmas, lietotājdraudzīguma un pieejamības trūkums un situācijas, kur jaunie pakalpojumi konkurē ar jau pastāvošajiem. Citi šķēršļi joprojām ir saistīti ar dominējošo stāvokli tirgū. Jaunu pakalpojumu un satura tirgus attīstība būs atkarīga no spējas atrast piemērotus risinājumus šim garajam problēmu sarakstam, kas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru.

eIntegrācija un iedzīvotāju iesaistīšana

Politikas, kas zināma kā " eIntegrācija ", mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu pieeju IKT un IKT pakalpojumu pieejamību visiem par saprātīgu cenu. IKT lietošanai izplatoties sabiedrībā, šādas politikas nozīme pieaug. Iedzīvotāju iesaistīšana attiecas uz visu sabiedrības locekļu dalību, taču tai jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, pateicoties pieaugošai IKT lietošanai ikdienas dzīvē. Jaunas un sarežģītas tehnoloģijas rada risku, ka dažas no sabiedrības grupām nebūs spējīgas apieties ar tām. eIntegrācija ir jārisina valsts, reģionālā un vietējo pašavaldību līmenī.

Digitālā prasme attiecas uz vajadzīgāko, nozīmīgāko prasmju nodrošināšanu iedzīvotājiem, kuras ir jānodrošina, lai spētu pilnībā un efektīvi izmantot IKT. eIntegrācijas politikai jānodrošina ikviena sabiedrības locekļa digitālā prasme. Politikai būtu jānodrošina, ka ir viegli izmantot tehnoloģijas un nodrošināt saturu un pakalpojumus, lai novērstu digitālo šķirtni no paša sākuma. Šis izaicinājums ir kļuvis arvien nopietnāks, ņemot vērā izmaiņas sabiedrībā, ar kurām ES saskarsies nākamo gadu laikā. Prognozes parāda, ka 2020. gadā dažās dalībvalstīs gandrīz 40 procenti iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem [15].

Vajadzība pēc šīs politika ir absolūta nepieciešamība, taču tās ieviešana ir sarežģīta. Tai ir nepieciešami arī būtiski zinātniskās izpētes pasākumi, un ir maz ticams, ka privātais sektors nodrošinās to veikšanu vienatnē. Valsts sektors var paredzēt būtisku stimulu šo problēmu risināšanai. Eiropas Savienība veicina un atbalsta zinātnisko izpēti šajā jomā ar pamatprogrammas starpniecību. Papildus tam pieaugošā kultūras daudzveidība, tai skaitā reģionālā līmenī, palielina steidzamību, ar kādu jārisina situācija attiecībā uz jaunām digitālām šķirtnēm.

Sabiedriskie pakalpojumi

IKT lietošanas mērķi šajā jomā ir sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un demokrātijas un pārredzamības palielināšana. Pašreiz ir spēcīgs politiskais impulss reformām valsts sektorā, lai paaugstinātu tā efektivitāti un iedarbību. Tas saistās ar vajadzību risināt galvenās sabiedriskās problēmas, kā novecošana un imigrācija, tajā pašā laikā kontrolējot sabiedriskos izdevumus, jo īpaši veselības un sociālo pakalpojumu jomā, un uzlabojot vispārējo kvalitātes līmeni.

Šajā jomā pastāv vairāki politikas izaicinājumi. Pirmkārt, investīcijas IKT nav pietiekošas. Kā norādīts turpmāk tekstā, šīs investīcijas ir jāpavada reorganizācijai, kuru bieži vien ir grūti īstenot. Otrkārt, pastāv problēmas, kas saistītas ar daudzu pakalpojumu savietojamības trūkumu; atšķirībām administratīvajās tiesībās un praksē starp valstīm, identitātes pārvaldības jautājumiem, un dažreiz pieejamo tīklu uzticamības un drošības nepietiekamo pakāpi. Turklāt uzlabojumi šajā jomā ir īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tos nesamērīgi ietekmē administratīvais slogs. Uzņēmumiem, īpaši maziem, ir jāspēj izpildīt pēc iespējas lielāks procedūru skaits tiešsaistes režīmā. Lai to panāktu, ir jābūt iespējai iesniegt dokumentus ar pilnvaroto personu elektroniskiem parakstiem. Visbeidzot, joprojām prioritāte ir sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu dimensija [16]. Jo īpaši uzņēmumu reģistrācija un vienotas nostājas iedzīvotāju mobilitātes veicināšana ir galveno Eiropu šķērsojošo pakalpojumu piemēri, kuriem būtu jāseko.

Prasmes un darbs

IKT lietošanas ietekmes analīze parāda, ka vislabākos rezultātus iegūst no kombinācijas, kas sastāv no procesu reorganizācijas un investīcijām IKT prasmēs. Tas ir aicinājums stiprināt IKT komponenti visus mācību un izglītības procesos, lai uzskatāmi parādītu, kā tās ietekmē darba procesus, un mācības ir jāpārveido, lai lietotājs iegūtu visas priekšrocības. Taču pastāv arī vajadzība padarīt IKT prasmes pieejamas visiem iedzīvotājiem. Iespējams, ka tas arī ir vislielākais politikas izaicinājums no visiem.

Tajā pašā laikā IKT veicina prasmju iegūšanu un atjaunināšanu. Tās padara to par ekonomiskāku, mazāk saistītu ar noteiktu vietu un laiku un daudz vieglāk pielāgojamu īpašām vajadzībām.

Eiropas izaicinājums nodarbinātības jomā atspoguļojas diskusijā par atšķirību starp ražīgumu ASV un Eiropā. Ir svarīgi pielietot IKT darba vietā tādos veidos, kas paaugstina efektivitāti, uzlabo darba kvalitāti un nodrošina labākas darba vietas. Lisabonas dienas kārtība paredz darbaspēka līdzdalības palielināšanu. IKT var palīdzēt sasniegt šo mērķi, padarot darbu pieejamāku, piemēram, uz nepilnu slodzi nodarbinātajiem vai mājās strādājošajiem, un, iespējams, atliekot aiziešanu pensijā.

Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir jāatbild uz globālu konkurences spiedienu, noskaidrojot globālās pakalpojumu sniegšanas stratēģisko ietekmi un koncentrējoties uz pareizo nākotnes globālo pozicionēšanos. Tas ietver plaukstošu pētniecības un attīstības bāzi un prasmīga darbaspēka, kas veiksmīgi darbojas ar jaunākajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, pieejamību. Sabiedriskai politikai ir jāatrod risinājumi visiem šiem aspektiem. To ir jāpapildina ar pētījumiem pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei, kas spēj to paveikt, un atbilstošu tehnisko risinājumu ieviešanu.

IKT kā galvenā rūpnieciskā nozare

IKT nozari ar pilnām tiesībām var saukt par nozīmīgāko tautsaimniecības nozari, kas aptver informācijas tehnoloģiju, elektroniskās komunikācijas un audiovizuālos tirgus. ES jau sen ir atzinusi, ka tā ir galvenā nozare, kuras attīstība ir jāveicina. Acīmredzamā izaugsme citos, īpaši Āzijas un Latīņamerikas, tirgos pievelk ražošanas, pētniecības un standartizācijas darbības uz šiem reģioniem.

Tādējādi pastāv neatliekama vispārēja vajadzība padarīt Eiropu par pievilcīgāku vietu investīcijām un augstas kvalitātes darba vietu radīšanai. EK rūpniecības politikas galvenais balsts ir radīt konkurenci atbalstošu, labvēlīgu vidi, kas būtu pēc iespējas skaidra un vienkārša [17]. Komisija 2005. gadā veiks analīzi par nozares konkurētspēju un piedāvās atbilstošas politikas pasākumus. Tās ietvaros IKT zinātniskajai izpētei ir vadošā loma. Pētniecība un attīstība ir noteicošais faktors IKT ieguldījumam ražīguma pieaugumā. Komisijai jau ir prezentējusi nākotnes Eiropas Savienības politikas pamatnostādnes, lai atbalstītu šādus pētniecības pasākumus [18].

Savietojamība

Tā kā uz IKT balstītas lietojumprogrammas kļūst pieejamākas, pastāv arvien pieaugoša vajadzība padarīt tās savietojamas: piemēram, konverģence starp fiksētiem un bezvadu tīkliem un starp telekomunikācijām un audiovizuālo nodrošinājumu. Savietojamībai ir vairāki aspekti: tīklu operatoriem tā nozīmē spēju savstarpēji saistīties ar citiem tīkliem, satura vai pakalpojumu sniedzējiem tā nozīmē spēju nodrošināt pakalpojumu, izmantojot jebkuru piemērotu platformu. Patērētājiem savietojamība nozīmē spēju nopirkt ierīci un izmantot to, lai piekļūtu pakalpojumiem un lejupielādētu saturu no dažādiem avotiem.

Savietojamību un standartus galvenokārt izstrādā un izvēlas tirgus operatori. Tiek sagaidīts, ka Eiropas standartizācijas organizāciju – Eiropas Standartizācijas komitejas ( CEN ) , Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas ( CENELEC ) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta ( ETSI ) - darbs eEiropa 2002.-2005. gadam ietvaros turpināsies saistībā arī ar jaunajām prioritātēm. Papildus tam valdībām ir uzmanīgi jāseko līdzi progresam šajā jomā. Atsevišķos gadījumos valdības var uzskatīt par nepieciešamu atbalstīt ieinteresētās puses kopēju risinājumu meklēšanas procesā. Atsevišķās jomās, kuras ir īpaši svarīgas sabiedriskās politikas kontekstā, varētu būt nepieciešams pieprasīt atklātu standartu lietošanu.

Paļāvība un uzticamība

Internet tīkla lietošana sāk kļūt par iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu. Priekšnosacījums, lai tā lietošana kļūtu arvien plašāka, ir pierādījums, ka tas ir mūsu paļāvības cienīgs. Drošība, privātuma aizsardzība, īpašuma aizsardzība un nozares vispārēja pārvaldība ir neaizstājama, veidojot iedzīvotāju uzticēšanos Informācijas sabiedrībai. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā patērētāju bažas attiecībā uz privātuma zaudēšanu, negodīgu vai nelikumīgu komercpraksi, nelikumīgiem paziņojumiem, kā arī attiecībā uz nelikumīgu vai kaitīgu saturu un nepilngadīgo aizsardzību. Lai virzītu Internet tīklu uz šo mērķu sasniegšanu, tiek veikti daudzi pasākumi, piemēram, darbs pie Internet tīkla, kas ir drošāks lietošanai bērniem, attiecībā uz riska pārvaldības un negadījumu kontroles sistēmām, darbības surogātpasta jomā. Nākotnes dimensija attiecas uz sistēmu un tīklu uzticamību. Mūsdienu dzīves infrastruktūra, piemēram, banku sektorā, finansēs, veselības aprūpē, enerģētikā, pārvadāšanā un citur, lielā mērā paļaujas uz IKT un ir savstarpēji atkarīga; tādējādi kļūdām var būt tālejošas sekas.

Tajā pašā laikā privātās dzīves un datu aizsardzība kļūst par arvien lielāku problēmu, ņemot vērā potenciālās iespējās, kas nodrošina nosacīti vieglu pieeju visaptverošai informācijai par privātpersonām un intelektuālo īpašumu.

IKT izmantošana uzņēmējdarbībā

IKT lietošana uzņēmumos ir atzīta par vienu no veiksmes faktoriem Eiropas konkurētspējas uzlabošanai. Taču jaunu biznesa procesu un jaunu biznesa modeļu efektīva ieviešana, lai izmantotu IKT potenciālu, joprojām ir izaicinājums, jo īpaši miljoniem Eiropas MVU. Zemākas un lēnākas investīcijas IKT Eiropā ir pārliecinošs makro-līmeņa rādītājs, kas liecina, ka Eiropa neinvestē ražīgumu paaugstinošās IKT tik daudz, kā to dara ASV. Papildus tam Eiropas sniegumu ietekmē lielā MVU proporcija, kas joprojām atpaliek no lielākiem uzņēmumiem ne tikai IKT infrastruktūras izmantošanas ziņā, bet arī IKT lietošanas izsmalcinātības līmeņa ziņā.

SECINāJUMI

Šis paziņojums sniedz argumentus plašākai IKT lietošanai, nepārtrauktai politikas uzmanībai ar IKT saistītos jautājumos un norāda dažus no galvenajiem politikas izaicinājumiem, ar kuriem ES saskaras, lūkojoties uz gaidāmajiem pēdējiem pieciem Lisabonas programmas ieviešanas gadiem. Mums ir jābalstās uz ievērojamo darbu, kas Informācijas sabiedrības politikas jomā jau ir paveikts. Pastāv vajadzība publiskot IKT un, vispārīgākā veidā Informācijas sabiedrības milzīgo pozitīvo ietekmi, lai pārvarētu bailes no jaunām tehnoloģijām un bažas par digitālās šķirtnes palielināšanos. No ekonomiskā viedokļa galvenais jautājums ir ne tikai nodrošināt, ka IKT tiek apgūtas daudz plašāk, bet arī - kā padarīt investīcijas IKT daudz drošākas un efektīvākas un kā balstīties uz pieredzi, lai plašāk izplatītu ieguvumus.

Šis paziņojums aizsāk pārdomu procesu par jaunu Informācijas sabiedrības vīziju, kura ir jāīsteno 2006. gada sākumā. Nākamā gada laikā Komisija apspriedīsies ar ieinteresētajām pusēm, ieskaitot Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, kā arī ar eEiropa Konsultatīvo grupu, un piedāvās jaunu politisko stratēģiju.

Komisija aicina dalībvalstis aktīvi piedalīties jaunās Informācijas sabiedrības politikas izstrādē nākamajiem gadiem un būt atsaucīgām attiecībā uz šajā dokumentā minētajiem jautājumiem.

[1] “Komisijas ziņojums pavasara Eiropadomei. Paveiktais Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Reformas paplašinātā Savienībā”, KOM(2004) 29.

[2] “Izaicinājuma priekšā. Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai”, Augsta līmeņa grupas Vima Koka vadībā ziņojums, 2004. gada novembrī.

[3] Balstoties arī uz Nīderlandes prezidentūras rīkoto konferenci 2004. gada 29. - 30. septembrī, Amsterdamā, www.ICTstrategy-eu2004.nl, un eEiropas Konsultatīvās grupas ieguldījumu.

[4] Skat. “ESAO Informācijas ekonomikas mērīšana, 2002. gads”; “ESAO Informācijas tehnoloģijas perspektīva”, 2004. gads.

[5] IDATE Comparaison de la recherche dans les TIC dans les grands pays industriels (Galīgais ziņojums 08.04.02.).

[6] Pašu aprēķini, balstoties uz Groningenas Izaugsmes un attīstības centra (GGDC) apkopotiem datiem, kas iekļauti Ekonomikas un finanšu lietu ĢD (ECFIN) Ekonomikas pārskatā (Eiropas Ekonomika – Eiropas Komisijas Ekonomikas pārskats Nr. 208, 2004. gada jūlijs).

[7] “ES Ekonomika: 2003. gada pārskats”, KOM(2003) 729.

[8] Eiropas valstu pirmajā pieciniekā ir vismaz trīs valstis, kas ikdienā veic dažādus mēģinājumus klasificēt globālu sniegumu, balstoties uz tādiem faktoriem, kā e-gatavība, informācijas tehnoloģijas rādītāji vai digitālā pieeja. Skat, piemēram, Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālo IT ziņojumu; Starptautiskās telekomunikācijas apvienības (ITU) digitālās pieejas indeksu.

[9] “Komisijas ziņojums pavasara Eiropadomei. Paveiktais Lisabonas stratēģijas ieviešanā. Reformas paplašinātajā Savienībā”, KOM(2004) 29.

[10] Avots: Komunikāciju komiteja.

[11] Nīderlandes prezidentūras uzdevumā jaunākajā pētījumā “Pārdomājot IKT dienas kārtību” (Price Waterhouse Coopers, 2004. gada augusts) kā viens no šādu tehnoloģiju piemēriem ir minēta uz radio frekvenci balstīta identifikācija (RFID).

[12] Skat. “ESAO Informācijas tehnoloģijas perspektīva, 2004. gads”.

[13] Skat. "Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam" KOM(2004) 487

[14] “ eEiropa termiņa vidusposma pārskats” KOM(2004) 108 un “eEiropa 2005. gada rīcības plāns: atjauninātā redakcija”, KOM(2004) 380.

[15] Skat. Nākotnes tehnoloģisko studiju institūta (IPTS)/ Eiropas Zinātnes un tehnoloģijas observatorijas (ESTO) “ eVeselība Eiropas novecojošās sabiedrības kontekstā. Perspektīvs pētījums”, nobeiguma ziņojums, 2004. gada aprīlis.

[16] Kā norādīts Eiropas programmās, piemēram, eTen vai IDABC .

[17] Šim nolūkam Komisija pašreiz veic IKT nozares politikas pētījumus valsts un reģionālā līmenī un drīzumā plāno uzsākt augsta līmeņa ieinteresēto pušu debates ar dalībvalstīm un ražotājiem, skat. arī “Strukturālo pārmaiņu veicināšana: rūpniecības politika paplašinātā Eiropā”, KOM(2004) 274 galīgais.

[18] Skat. “Komisijas ziņojums - Zinātne un tehnoloģijas - Eiropas nākotnes pamats - Nostādnes pētniecības atbalsta politikā Eiropas Savienībā”, KOM(2004) 353.