EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52004AE1446

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tēmu “Vide kā ekonomikas izdevība”

OJ C 120, 20.5.2005, p. 128–134 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

20.5.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/128


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tēmu “Vide kā ekonomikas izdevība”

(2005/C 120/24)

Ar Eiropas lietu ministra Atzo NICOLAÏ kunga vēstuli 2004. gada 22. aprīlī nākamā Padomes Nīderlandes prezidentūra pieprasīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. panta nosacījumiem, izstrādāt atzinumu par tēmu: “Vide: ekonomikas izdevība”.

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides aizsardzības darba grupa, kurai ir uzticēts sagatavot Komitejas darbus šajā jomā, pieņēma atzinumu 2004. gada 21. septembrī (ziņojuma sniedzējs: BUFFETAUT kungs).

Savas 412. plenārās sesijas laikā 2004. gada 27. un 28. oktobrī (28. oktobra sēdē) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ar 130 balsīm par, 2 pret un 2 atturoties pieņēma šo atzinumu:

1.   Ievads

1.1

Ar 2004. gada aprīlī rakstītu vēstuli nākamā Nīderlandes prezidentūra uzdeva EESK izstrādāt pētniecisku atzinumu par tēmu “Vide kā ekonomikas izdevība”. Nīderlandes prezidentūra vēlētos uzsvērt izdevības, kurās abas puses ir ieguvējas, izdevības, caur kurām progress vides tehnoloģiju jomā un vides aizsardzībā var palīdzēt sasniegt Lisabonas stratēģijas ekonomikas un sociālos mērķus.

1.2

Eiropas Padome nepavisam neuzstāja uz vides izaicinājumiem, kad tā noteica Eiropas Savienībai ārkārtīgi pretenciozus mērķus: kļūt par “viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko zināšanu ekonomiku pasaulē, kas spējīga uz ilgstošu ekonomisko pieaugumu, kas rada visvairāk darbavietu kvantitatīvā un kvalitatīvā plānā arvien lielākā sociālajā kohēzijā”. Iespējams, ka vienīgi vārds ilgstošs pieminēja ilgstošas attīstības jēdzienu.

1.3

Tikai divus gadus vēlāk Eiropas Padome pieņēma lēmumus, kas noveda pie ilgstošas attīstības stratēģijas. Tādējādi šī stratēģija papildināja Lisabonas stratēģiju.

1.4

Vai tomēr var patiesi apgalvot, ka vide pilnā mērā ir kļuvusi par Lisabonas stratēģijas sastāvdaļu? Gurdenuma slimība, kas ir pārņēmusi atsevišķas Eiropas Savienības ekonomikas, ir bijusi par iemeslu tam, ka ekonomikas pieaugums un darbavietu radīšana tika noteiktas par absolūto prioritāti, atstājot videi otro plānu saskaņā ar romiešu sakāmvārdu “primum vivere, deinde philosophare” (Vispirms dzīvot un filozofēt pēc tam). Rodas jautājums, vai šī dzīvei svarīgā tēma būtu jāatstāj tikai specialistiem, vai tā daudz vairāk skar mūs visus?

1.5

Šajā sakarā būtiski Eiropas ekonomikas sektori uztraucās par Eiropas Savienības un konkrēti Komisijas gribu būt paraugam starptautiskā plānā vides jomā, baidoties, vai tie nebūs vienīgie.

1.6

Tādējādi vēlēšanās piemērot Kioto protokolu, lai gan to nebija ratificējuši mūsu galvenie konkurenti, radīja spēcīgas emocijas dažas Eiropas ekonomikas nozarēs, kuras šajā gribā saskatīja sava veida bīstamu naivitāti un iespēju, kā ietekmēt Eiropas ekonomikas konkurences spēju, kas taču ir iesaistīta sīvā vispasaules konkurencē. Citi uzskatīja, ka Kioto mērķi spēj būt nosacījums ražošanas veidu lielākai efektivitātei, izmaksu samazināšanai, mazākam spiedienam uz enerģijas un izejvielu resursiem un līdz ar to Eiropas ekonomikas konkurences spējas pieaugumam. Tātad pastāv diskusijas, un tās ir tā vērtas, lai tiktu apgaismotas ar konkrētiem piemēriem.

1.7

Tādā pašā veidā rūpniecības nozares, kas izmanto ķīmiskas vielas, uztraucās par piedāvājumu, kas saistīts ar ķīmisko vielu reģistrāciju, novērtējumu un izmantošanas atļauju (REACH), kur Komisijas iespaida izpēte ir tikusi ļoti spēcīgi kritizēta.

1.8

Šie uztraukumi un kritika nevar tikt ar vienu rokas mājienu atraidīti. Tie nevēršas pret principiem un vides politiku kā tādu. Tie atklāj daudz vairāk pārliecību, ka pastāv konflikts starp prasībām pēc ekonomikas pieauguma un darbavietu radīšanas un pašreizējo praksi, no vienas puses, un rūpēm par vidi, no otras puses, kas izpaužas pārāk prasīgos likumos un neņem vērā ekonomiskās konkurences reālo situāciju. Attiecīgo mehānismu, procesa attīstības un to īstenošanas startēģijas nenovērtēšana kā arī sliktā vadīšana šajā jomā, šķiet, ir problēmas iemesli.

1.9

Taču tajā pašā laikā atsevišķi uzņēmumi, un to vidū arī ļoti lieli uzņēmumi kā arī veseli industrijas sektori, apzinās ilgstošu attīstību kā būtisku savas stratēģijas elementu. Tā franču grupas Veolia environnement prezidents, uzaicināts uz valdības semināru, paziņoja: “Kāda uzņēmuma sasniegumi saskaņā ar ilgstošas attīstības kritēriju nav vienīgi likumības elements attiecībā pret sabiedrību, bet arvien vairāk tie kļūst arī par priekšrocību vispasaules konkurencē un uzņēmuma spējā piesaistīt investorus”. Šis koncepts šodien industrijas aprindās ir vispārēji pieņemts.

1.10

Tātad diskusijas pastāv. Tās ir spēcīgas un skar visu sabiedrību un vispirms jau ekonomikas aprindas, sociālos partnerus un vides aizsardzības organizācijas. Uzdotais jautājums ir skaidrs: vai vides prasību ievērošana ir vienīgi šķērslis uzņēmumu konkurences spējai, vai arī tā var būt izdevība jaunu profesiju, jaunu tirgu un jaunu tehnoloģiju attīstībai?

1.11

Sabiedriskās domas paudējiem, valdībām, ekonomikas jomas un arodbiedrību atbildīgajiem, patērētājiem un vides aizsardzības asociāciju atbildīgajiem vairs nepietiek vienīgi ar teorētiskām un labu nodomu pilnām runām, kas nerod praktisku pielietojumu. Turpmāk viņi gaida precīzas analīzes un konkrētus piemērus, jo politika ir māksla, kas skar reālo, pat ja tai ir jābūt ideāla caurstrāvotai, kas tai piešķir jēgu. Labs piemērs šai pieejai ir Eiropas papīra industrija ar savu ilgtspējīgo attīstības stratēģiju.

2.   Vide, ekonomikas izdevība?

2.1

Uzdot sev šādu jautājumu nozīmē sev jautāt, vai, pirmkārt, atsevišķu ekonomikas sektoru attīstības nosacījums nav kvalitatīva dabiska vai kultūrvēsturisko mantojumu saglabājusi vide un, otrkārt, vai ekotehnoloģijas var sniegt reālu ieguldījumu Lisabonas stratēģijā definēto ekonomikas un sociālās attīstības mērķu sasniegšanā. Tas nozīmē arī godīgi sev pavaicāt, vai vides normas un prasības ir tikai šķērslis ekonomikas pieaugumam, konkurences spējai un tātad nodarbinātībai.

2.2

Nenoliedzami tūrisma un izklaides sektors ir atkarīgs no kvalitatīvas vides pastāvēšanas. Veseli Eiropas reģioni, pat valstis lielā mērā savā ekonomikas un sociālajā attīstībā ir atkarīgi no tūrisma. Vides kvalitāte ir nosacījums sine qua non, nepieciešamais nosacījums, bez kura nevar pastāvēt minēto sabiedrību līdzsvars. Izkropļotas ainavas, pilsētas, ko izpostījusi nekustamā īpašuma spekulāciju pārmērība, piesārņota daba un piesārņoti okeāni būtu un ir par iemeslu neatgriezeniskam ekonomikas postam. Tas pats attiecas uz tādiem sektoriem kā zvejniecība, lauksaimniecība, pat medniecība. Tajā, kas attiecas uz ekotehnoloģiju, ir sev jāuzdod jautājums, vai tās var būt pieaugumu un jaunievedumus veicinošs faktors, un sekojoši jācenšas meklēt līdzekļus, kā veicināt to attīstību un izplatību, nepamatotā veidā nekropļojot konkurences gaitu.

2.3

Līdzās jaunpienākušo valstu iedzīvotāju likumīgajai vēlmei sasniegt tādu dzīves līmeni, kas salīdzināms ar mūsējo, un ņemot vērā spiedienu dabas resursu un vides jomā, kas rastos tad, ja šāda attīstība notiktu pašreizējos tehnikas un ekonomikas apstākļos, šķiet nepieciešams veiksmīgi īstenot patiesu tehnoloģiju revolūciju. Ar otršķirīgiem jaunievedumiem nebūtu diezgan problēmas atrisināšanai. Realitātē 80 % planētas iedzīvotāju vēlas sasniegt tādu pašu dzīves līmeni kā 20 % visbagātāko. Sekojoši ir neiedomājami turpināt dzīvot šādā status quo, kas izrādītos katastrofāls, lai arī ir jāizvairās pārmērīgā mērā izdarīt secinājumus. Vienlaikus ir jāizvairās no pārreakcijas saistībā ar pārāk pesimistiskām prognozēm. Zināms skaits fenomenu (ledāju kušana, draudi bioloģiskajai dažādībai, mežu izzušana, plūdi u.c.) veido tikpat daudz signālu globālām vides izmaiņām, kurās sajaucas dabas iemesli un cilvēku darbība. Pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai uz dabu, piemēram, skābā lietus apkarošanai ar tehnoloģijām sēra izplūdes ierobežošanai, īpaši ir devuši savu ieguldījumu Eiropas mežu izmiršanas novēršanai. Laicīgi brīdinājumi no vides aktīvistiem, kaut arī dažreiz pārspīlēti, bieži ir noveduši pie tā, ka valdība un pilsoņi kļūst aktīvi. Visiem iesaistītajiem jābūt ieinteresētiem turpināt strādāt pie preventīvas vides aizsardzības līdzsvarotas attīstības.

2.4

Mēs, protams, domājam par rūpnieciskās ražošanas tehniku, bet nevajag arī aizmirst lauksaimniecības ražošanas tehniku, transportu un enerģijas ražošanas veidus, kuru iespaids uz vidi un sabiedrības veselību nepavisam nav neievērojams. Jaunievedumi un ekotehnoloģija attiecas arī uz šiem vitāli svarīgajiem ekonomikas sektoriem.

2.5

Zinātnes un tehnikas evolūcijai un izmaiņām noteikti ir sekas sociālajā plānā. Tas, kas ir patiess attiecībā uz visiem jaunievedumiem, tāds ir arī attiecībā uz ekotehnoloģiju, jo īpaši tad, ja tām jāstājas tradicionāli izmantoto un pārbaudīto tehnoloģiju vietā, kas maz atbilda vides prasībām. Ir jāraugās, kā lai iepriekš sagatavo šīs izmaiņas, kam ir jānāk līdz ar pūlēm profesionālās apmācības jomā un izmaiņām sākotnējās apmācības jomā. Par priekšnoteikumu ņemot pareizos un atbilstīgi veidotos instrumentus un procesus, vides aizsardzību nedrīkst uzlūkot kā bezdarba pieauguma un industrializācijas mazināšanās faktoru. Ir jāorganizē pastāvīgs dialogs starp tiem, kas izstrādā vides aizsardzības likumus, un ekonomikas un sociālo lietu spēkiem ar mērķi paredzēt ieplānoto pasākumu sekas darbības un nodarbinātības jomā un paredzēt to negatīvo ietekm un attiecīgi izlīdzinot.

2.6

Tātad mēs atrodamies patiesa tehnoloģiju izaicinājuma priekšā, kas mums jāpārvar. Pateicoties savām zinātnes un tehnikas spējām, Eiropa, ja vien tai pietiktu politiskās gribas, varētu ieņemt pioniera lomu vides jaunievedumu jomā plašā mērogā. Protams, vides aizsardzībai ir izmaksas, tomēr vai darbības izmaksas šajā gadījumā nav mazākas kā bezdarbībai?

3.   Kas jāsaprot ar ekotehnoloģiju?

3.1

Praksē ir iespējams definēt divu veidu vides tehnoloģijas:

vides tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot tehniskos procesus un ražošanas veidus, lai tos padarītu “tīrākus”, “videi draudzīgākus”. Var pieminēt katalītiskos neitralizatorus, filtru sistēmas rūpnīcu skursteņu galā, energojaudas uzlabošanas tehniku u.c.

tehnoloģiju jaunievedumi, kas pašā to koncepcijā ir videi draudzīgi un ievēro ilgstošas attīstības principus. Piemēram, vēja rotori, vienlaicīga siltuma un enerģijas radīšana, degvielas baterijas, jaunās paaudzes elektriskās spuldzes (LED) u.c.

3.1.1

“Robeža” starp profilaktiskajām un ārstnieciskajām tehnoloģijām nav vienmēr viegli novelkama. Tādējādi ļoti atbilstīgie un derīgie integrētās produktu politikas (IPP) (1) un Direktīvas par piesārņojuma integrēto profilaksi un samazināšanu (PIPS) (1) principi balstās vienlaikus gan ārstējošos soļos, gan rūpēs par profilaksi, kas lieliski iekļaujas ilgstošas attīstības stratēģijā. Ir skaidrs, ka pārdomas, kas tiek izteiktas par produktu koncepciju, apzinoties visu to dzīves ciklu, noved pie tādu tehnoloģiju ieviešanas, kas ir saskaņā ar rūpēm par ilgstošas attīstības nodrošināšanu.

3.2

Ir jāuzsver, ka šo divu veidu tehnoloģijām ir labvēlīgs iespaids uz vidi un tās var izraisīt ekonomisko aktivitāti un darbavietas.

3.3

Cita starpā EESK ir vairākkārtīgi uzsvērusi nepieciešamību uzlūkot “ekorūpniecību” tās kopumā un atcerēties, ka pastāv arī izaicinājums “pakāpeniski uzlabot visus ražošanas un produktu veidus, raugoties no vides un no resursu viedokļa” (2).

3.4

Ir bijis iespējams nodalīt četrus ekotehnoloģiju veidus: procesu beigu tehnoloģijas, integrētās tehnoloģijas, progresīvās tehnoloģijas, radikālie jaunievedumi (piemēram, bezhlora ķīmija). Bieži tiek uzskatīts, ka integrētās un radikālās tehnoloģijas var dot konkurences spējas priekšrocības ilgtermiņā. Grūtības pastāv tajā, ka konkurences spēju pieprasošos tirgos uzņēmumiem vienmēr nav iespējams izdarīt uz ilgtermiņu vērstas izvēles. Tie drīzāk izvēlēsies progresīvus procesus, taču tādus, kas nodrošina videi draudzīgu uzlabojumu izplatīšanu lielā mērogā normālā investīciju cikla ietvarā.

3.5

Realitātē ekoloģiskās efektivitātes progress, ko rūpniecība un pakalpojumi ir panākuši un panāk nemitīgi, dara iespējamu pastāvīgu vides uzlabošanu. Tajā pašā laikā ekonomikas pieaugums, konkrēti jaunpienākušajās valstīs, ir tāds, ka, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, spiediens uz vidi un resursiem turpina pieaugt.

4.   Vai vides prasības ir šķērslis ekonomikas attīstībai?

4.1

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā, kad pieauguma faktoru novērtēšana ir kļuvusi daudz kompleksāka salīdzinājumā ar trīsdesmit spožajiem gadiem, uzņēmuma spēja modernizēt un garantēt savu produktu un ražošanas procesu kvalitāti — attiecībā pret saviem klientiem, vidi, darba ņēmējiem — ir kļuvusi par labāko garantu uzņēmuma nākotnei un in fine par garantu akcionāru interesei.

4.2

Vēl pirms visas attiecīgās likumdošanas parādīšanās pieaugošs uzņēmumu skaits ir iesaistījušies ilgstošā attīstībā un ir pieņēmuši lēmumu publiski atskaitīties par savām darbībām un to rezultātiem šajā jomā un to darīt aizvien uzmanīgākā savu klientu, sabiedrības, tirgu un sabiedriskās domas skatiena pavadītiem.

4.3

Ļoti spēcīgās konkurences kontekstā, kas radusies ekonomikas globalizācijas dēļ, vides kvalitāte un sociālais līdzsvars arī ir kļuvuši par noteicošiem faktoriem, lai pievērstu vai noturētu cilvēkus un kapitālus. Ir svarīgi, lai šie faktori tiktu ņemti vērā PTO sarunu ietvaros.

4.4

Tāpēc ir bijis iespējams apstiprināt, ka kāda uzņēmuma paveiktais ilgstošas attīstības jomā aizvien ir ticis uzskatīts par priekšrocību vispasaules konkurencē un investoru piesaistīšanā.

4.5

Tādējādi vides prasības kopumā, kā ir pārāk vienkāršoti pieņemts uzskatīt, nav šķērslis ekonomikas konkurences spējai un attīstībai. Tirgus jau ir atbildējis daudziem ar vidi saistītiem izaicinājumiem, ko radījusi likumdošana. Ūdens kvalitātes un atkritumu pārstrādes prasības tam ir piemērs. Šajos divos sektoros ekotehnoloģijas turpina nepārtrauktu attīstību. Sniedzot ekonomisku atbildi šiem izaicinājumiem, vides pakalpojumu uzņēmumi ir radījuši un saglabājuši darbavietas. Piemēram, var skaitīt ap 300 000 darbavietu, kas radītas atkritumu pārstrādes jomā Francijā.

4.6

Rūpes par dabas resursu taupīšanu ir atspoguļojušās tehniskos jaunievedumos, ejot ekonomiskas pārvaldīšanas un izmaksu samazināšanas virzienā. Tādējādi, piemēram, papīra industrija pēdējos gados ir ievērojami samazinājusi ūdens patēriņu. Vēl pirms 15 gadiem bija nepieciešami apmēram simts m3 ūdens, lai saražotu tonnu papīra, šodien tam ir nepieciešami vidēji tikai 48 m3,, pie kam rodošos kaitīgo vielu daudzumu bija iespējams samazināt līdz 90 %. Ieguvums ir reizē vides aizsardzības un ekonomiskas dabas.

4.7

Kā tas jau ir ticis uzsvērts, tūrisma un izklaides ekonomikas sektors ir lielā mērā atkarīgs no dabiskas un kultūrvēsturisko mantojumu saglabājušas vides kvalitātes. Šajā gadījumā vides prasības nav šķērslis konkurences spējai un ekonomikas attīstībai, bet to priekšnoteikums. Un tūrisms ir daudzu Eiropas Savienības valstu ekonomikas būtisks sektors. Piemēram, 2003. gadā ieņēmumi no tūrisma jomas veidoja Spānijai 41,7 miljardus $, Francijai 36,6 miljardus $, Itālijai 31,3 miljardus $, Vācijai 23 miljardus $, Apvienotajai Karalistei 19,4 miljardus $, Austrijai 13,6 miljardus $, Grieķijai 10,7 miljardus $. Ir jāpiebilst, ka var pastāvēt pretrunas starp vides mērķiem. Tā, piemēram, ainavu un vides kvalitātes aizsardzība var tikt apdraudēta, ieviešot vēja rotoru lauku. Tomēr fakts ir, ka tūrisms daudzās Eiropas valstīs lielā mērā ir atbildīgs par to izlīdzsvaroto maksājumu bilanci, rada darba vietas un, pēc definīcijas, šeit runa ir par darbību, kuru nevar delokalizēt.

4.8

Tomēr ir nepieciešams, lai likumdošana vides jomā pakļautos proporcionalitātes likumam. Tiešām, ir jāizvairās no tā, ka kādas likumdošanas ekonomiskās izmaksas būtu disproporcijā salīdzinājumā ar plānotajiem sabiedriskajiem un vides ieņēmumiem. EESK izprot attiecīgo aprēķinu grūtības: cik, piemēram, maksā cilvēka veselība? Pats par sevi ir saprotams, ka ir jāpastāv reālam līdzsvaram starp kāda vides pasākuma cenu un cenu par novērstajiem postījumiem. Vienlaikus, likumdošanas pasākumu īstenošanai ir jābūt arī visām pusēm realizējamai. Ja šis aspekts netiktu ņemts vērā, iespējams, tiktu panākts pretējs efekts gaidītajam: likumu piemērošanas grūtības ekonomisko un sociālo iemeslu kā arī pretestības no patērētāju puses dēļ.

4.8.1

Interesants piemērs šeit ir automobīļu sektors, kam ir jārīkojas ļoti ierobežotā vidē un kura rīcības lauks ir ļoti šaurs stiprā konkurences spiediena un patērētāju izturēšanās dēļ, kuriem vides aspekti, pretstatā cenai, aprīkojumam un drošībai, ir otršķirīgi. Šajos apstākļos videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešana notiek pamazām, vairāk caur pakāpeniskiem uzlabojumiem, kā caur tehnoloģiskas dabas revolūcijām, kas šodien aizvien ir pārāk dārgas, lai atrastu īstu tirgu. Hibrīdtransporta līdzeklis Prius ir labs piemērs patērētāju izturēšanās maiņai; produkcija nesen bija jāpalielina par 50 %, lai atbilstu globālajam pieprasījumam. Salīdzinājumā ar pasaules automobīļu ražošanu, šis pieprasījums absolūtos skaitļos gan nav ievērojams, tomēr tā ir daudzsološa attīstība.

4.8.2

Gadījums ar daļiņu filtriem ir interesants. Dīzeļa motori rada 25 % mazāk CO2 salīdzinājumā ar benzīna motoriem, taču tie izdala veselībai kaitīgas daļiņas. Daļiņu filtra radītais cenas pieaugums ir vienāds ar apmēram 500 € (5 līdz 10 % no maza transporta līdzekļa cenas). Konstruktoriem tātad ir izvēle, kamēr daļiņu filtrs nav ar likumu padarīts par obligātu, vai nu to piedāvāt kā papildaprīkojumu, vai ievietot to sistemātiski un samazināt savu peļņu, tā kā cenas pacelšana ir sarežģīta tirgus apstākļos. Praksē, ja 90 % Vācijas klientu izvēlējās daļiņu filtru, šī proporcija nokrita līdz 5 % Eiropas atlikušajā daļā! Daži konstruktori (3) tādēļ nolēma pakāpeniski ievietot savos transporta līdzekļos daļiņu filtrus, tādējādi samazinot savu peļņu, bet ir skaidrs, ka tas nav nebeidzami atjaunojams lēmums, īpaši ļoti sīvās starptautiskās konkurences aspektā. Daļiņu filtru vispārēja ieviešana notiks dabiski, taču ritmā, kas ir saderīgs ar klientu pirktspēju, konkrēti attiecībā uz mazajiem transporta līdzekļiem.

Šis piemērs skaidri parāda, kā veidojas tirgi vides tehnoloģijām: vai nu līdz ar patērētāju apziņas veidošanos, jo viņi ieguldījumā redz labumu sev vai apkārtējai videi, vai arī līdz ar likumdošanas pasākumiem. Lielākā daļa līdzšinējo panākumu vides aizsardzībā sasniegti, pateicoties likumdošanai, un tieši autosektors tam ir labs piemērs (salīdzinājumam, cita starpā, trīsfunkcionālā katalizatora ieviešana).

4.8.3

Pastāv citas ekotehnoloģiju jaunievedumu iespējas šajā sektorā: transporta līdzekļi ar elektronisku iedarbināšanu, atkārtotas pārstrādes uzlabošana, cīņa pret troksni, drošības paaugstināšana. Nozīmīgākais paliek jautājums par tehnoloģiju izmaksām.

4.8.4

Secinājums, ko varam izdarīt par šo piemēru no automašīnu sektora, ir tāds, ka ekotehnoloģija neizplatās plašā mērogā, ja tās nav ekonomiski dzīvotspējīgas, un, lai tās būtu efektīvas, tām ir jāsasniedz plašas ļaužu masas. Praksē, tirgū, kurā pastāv sīva konkurence, ekotehnoloģiju ieviešana notiks progresīvā un nepārtrauktā veidā. Process sevī ietver pamatīgus un labi izstrādātus ietekmes pētījumus, kas ņemtu vērā ne vien vides un tirgu situāciju Eiropas Savienības iekšienē, bet šos jautājumus arī starptautiskā plānā.

4.8.5

Cits piemērs tam, cik svarīgi ir ievērot proporcionalitātes principu, ir pārstrādājošās rūpniecības — metāla, ķīmijas, celulozes un papīra industrijas, problemātika. Šīs industrijas nozares ir nostādītas liela konkurences spiediena priekšā, vienlaikus to ražošanas procesiem ir īpaši stipra ietekme uz vidi. Salīdzinošie pētījumi rāda, ka šī ekonomikas sektora produkcija pamatā ir ļoti videi draudzīga, t.i. izejvielu un enerģijas patēriņš kā arī kaitīgo vielu izplūde ir tik maza, cik vien ar attiecīgi pielietoto produkcijas procesu ir iespējams. Uz šiem ekonomikas sektoriem attiecas stingrākā vides likumdošana pasaulē. Vides aizsardzībā varētu tikt panākti labāki rezultāti, ja pakāpeniski tiktu investēts jaunākajās un efektīvākajās tehnoliģijās, kam priekšnoteikums ir, ka uzņēmumi ir konkurētspējīgi pasaules tirgū. Tādēļ izšķiroši ir, ka prasības uzņēmumam vides aizsardzības jomā vienmēr iet kopā ar attiecīgā ekonomikas sektora tehnisko attīstību un investīciju ciklu. Ja par ātru tiek uzstādītas pārāk augstas prasības, tad no tā radušās papildu izmaksas vai pielietojamu tehnisku risinājumu trūkums var apdraudēt konkurētspēju un darbības turpināšanu ES.

5.   Kā attīstīt novatoriskās ekotehnoloģijas?

5.1

Ja ar novatoriskajām ekotehnoloģijām tiek saprastas tās, kuras jau no to koncepcijas sevī ietver rūpes par vidi un par mazāku resursu izmantošanu, pretēji “caurules gala” tehnoloģijām, ir svarīgi atzīt, ka tās aizvien ir iesākuma, gandrīz pat eksperimentālā stadijā.

5.2

Turklāt situācijas ir ļoti atšķirīgas. Ja vēja rotoru tehnika šobrīd jau ir pārbaudīta un nonākusi līdz rūpnieciskai attīstībai, pateicoties tirgum, kuru atbalsta ļoti veicinoša likumdošana, tomēr tā arī turpmāk būs tikai papildinājums citiem enerģijas ieguves veidiem, tāpat kā siltuma un enerģijas vienlaicīgas ražošanas procesi. Jaunās paaudzes elektriskās spuldzes (LED) tikai ienāk tirgū, kas šķiet daudzsološi, un, saistībā ar tehnisko progresu šajā jomā, arī nākotnē būs veiksmīgas. Tā 480 m augstais Oriental Pearl Tower Šanghajā naktīs tiek apgaismots ar viena Eiropas MVU (4) attīstīto LED tehnoloģiju, kas tiek ražota kādā Ķīnas uzņēmumā (5).Citas, kā membrānu metodes, kas domātas ūdens attīrīšanai, pagaidām ir pētījumu stadijā. Visbeidzot vēl citas tehnoloģijas, lai arī tās būtu lietderīgas, tomēr paliek ierobežotā daudzumā.

5.3

Šī situācijas daudzveidība tātad pieprasa instrumentus, kas piemēroti gan finansējumu ziņā, gan saistībā ar informācijas sakariem un saslēgšanu tīklā vai likumdošanas un fiskālajiem līdzekļiem. Tāpat pienākas paturēt prātā nepieciešamību pēc skaidra izvērtējuma, lai noteiktu tādas ekotehnoloģijas, kas ir patiešām daudzsološas, tā lai netiktu izšķiesti finansējumi.

5.4

Dažādi finanšu, fiskālie un reglamentējošie instrumenti, ko iespējams iedomāties, patiesībā atbild dažādiem novatorisko ekotehnoloģiju ieviešanas etapiem:

subsīdijas pētījumiem, rentabilitātes izpētei, uzņēmumu inkubatoriem;

riska kapitāls uzsākšanas fāzei;

subsidētie vai klasiskie aizdevumi attīstības fāzei;

nodokļu atlaides tirgus konsolidēšanai;

ekonodokļi, lai novērstu videi nedraudzīgu tehniku lietošanu, ja pastāv alternatīvas tehnikas, un lai dotu ieguldījumu vides pētījumos.

Piemēram, lauksaimnieciskas izcelsmes degviela (bioloģiskā dīzeļdegviela), kuras pašizmaksa ir augstāka par naftas produktu attiecīgo cenu, netiek attīstīta Francijā tā iemesla dēļ, ka šī degviela ir pakļauta tai pašai un ļoti smagai nodokļu politikai kā naftas produkti. Ja vēlētos attīstīt šī produkta ražošanu un lietošanu, būtu iespējams vai nu tam piemērot īpašu, izdevīgāku nodokļu politiku, vai nu meklēt palīdzību likumdošanas ceļā, lai tam pieprasītu kombināciju zināmā proporcijā ar klasiskajām degvielām. Šajā sakarā ir jādefinē līdzsvars starp ekonomisko cenu, novērstajiem trūkumiem un ekoloģisko ieguvumu.

5.5

Tāpat ir jātiek attīstītiem sakaru un informācijas tīkliem par labākajām praksēm un jaunajām tehnoloģijām. Šis elements ir īpaši būtisks kā uzņēmējiem, tā valsts pašpārvalžu atbildīgajiem, kuriem ir nepieciešami palīdzības instrumenti, pieņemot drošus un efektīvus lēmumus, tā lai spētu izmantot izvēles iespējas, kas izveidojušās starp tradicionālajām pārbaudītajām un “iedrošinošajām” tehnoloģijām un starp jaunajām tehnoloģijām, kas ir videi draudzīgākas, bet mazāk iepazītas un mazāk pārbaudītas.

5.6

Tas atklāj īpašu akūtumu, ja valstu tirgi ir jāveido par ekotehnoloģiju izplatīšanas un attīstības līdzekļiem. Ir jāturpina pievērst uzmanību valstu tirgiem, tomēr ir jāņem vērā arī privātie tirgi, kas darbojas elastīgākā un ātrāk reaģējošā veidā. Jau tagad daži uzņēmumi ir ieviesuši ilgstošas attīstības ievērošanu savos piegādātāju izvēles kritēriju sarakstos, kas tiek pieņemti pēc tipveida noteikumiem saistībā ar ilgstošu attīstību, kas ir pakāpeniski iekļauti viņu līgumos ar piegādātājiem, iekļauti apmācībās par ilgstošu attīstību pircējiem.

5.7

Ekofirmas zīmēm, kā arī visām cenu un kompensāciju sistēmām, kas piešķirtas ekotehnoloģijām, ir jātiek izmantotām, lai liktu novērtēt šīs tehnoloģijas un veicinātu to ieviešanu.

5.7.1

Pēc Somijas prezidentūras iniciatīvas 1999. gadā tika uzsākta diskusija par Eiropas kvalitātes redzējumu, un tā turpinājās visu 2000. gadu Portugāles un Francijas prezidentūru vadībā. Tā deva iespēju publicēt svarīgu dokumentu, kas tika izstrādāts Eiropas Kvalitātes organizācijas vadībā. Dažas no šajā diskusijā izteiktajām pārdomām varētu tikt lietderīgi pārņemtas ekotehnoloģiju jomā.

6.   Visus skaroša lieta

6.1

Panākt, lai vides aizsardzība būtu ekonomiska izdevība, nav tikai vides speciālistu lieta. Tā jau ir būtisks ekonomiskā sektora elements, vienlīdz nozīmīgs kā tūrisms un izklaide. Savukārt tajā, kas attiecas uz ekotehnoloģijām, panākumu atslēga rodama īsta tirgus radīšanā un uzņēmumu reaģēšanā. Būtu nepieciešams likt labāk novērtēt brīvprātīgās iniciatīvas tehnoloģiju jaunievedumu un vides aizsardzības jomā, ko ir izrādījuši uzņēmumi vai profesionālie sektori.

6.2

Ir skaidrs, ka, ja ekotehnoloģijas ļaus efektīvi samazināt ražošanas izmaksas caur mazāku enerģijas un izejmateriālu izmantošanu, veidos labāku uzņēmuma un tā produktu tēlu, attīstīs pārdošanu un samazinās ar vidi saistītās izmaksas, uzņēmumi būs tajās ieinteresēti un nodrošinās to attīstību. Vēl ir nepieciešams, lai uzņēmumi šīs tehnoloģijas pazītu un spētu novērtēt to efektivitāti. Tas rada nepieciešamību īstenot patiesu informācijas un sakaru tīklu par labākajām praksēm un vides tehnoloģijām, kas varētu apvienot valsts varas iestādes, profesionālās asociācijas, tehniskos un pētījumu centrus.

6.3

Ir nepieciešama uzņēmumu un profesionāļu spēku apvienošana. Tas pats jāsaka par klientiem un patērētājiem. Bez viņiem tirgus nevar pastāvēt. Ir jāatklāj plašai publikai, ka ekotehnoloģijas ir efektīvas gan vides aizsardzības plānā, gan tajā, kas attiecas uz ražošanu; ja tas netiks panākts, šīs tehnoloģijas paliks ekonomikas attīstības margināls, simpātisks elements, taču šī attīstība notiks bez tām.

6.3.1

Ir nepieciešams, lai ar vidi saistītā politika ņemtu vērā savu iespaidu uz ekonomiku, gluži tāpat kā ekonomikas politikai ir jāņem vērā vides vajadzības. Zināmā mērā tām ir jābūt interaktīvām, jo nav iespējams gūt panākumus šajā jomā, neņemot vērā ekonomisko rentabilitāti un īstenotās politikas pozitīvu ietekmi uz vidi.

6.3.2

Tāpat vides normu un ekotehnoloģiju ieviešanas sociālajām sekām ir jātiek plānotām cik vien laicīgi iespējams, tāpat kā nepieciešamajai profesionālās apmācības ieviešanai, tā lai cilvēki, kam tas būs jāīsteno, varētu to darīt vislabākajos apstākļos un tā, lai netiktu apdraudētas viņu darbavietas.

6.4

Ļoti apdzīvotām valstīs un tādām valstīm, kurās ir daudz uzņēmumu, pieeja mūsdienīgajam un ekonomikas pieaugumam padara lielā mērogā efektīvu ekotehnoloģiju attīstību par izšķirošu. Tas ir jauns ekonomikas, sociālās un vides attīstības veids, ko ir nepieciešams aptvert un īstenot konkrētos pasākumos. Eiropas Savienība caur savām īpašajām kompetencēm ekotehnoloģiju jomā varētu kļūt par privileģētu partneri attīstības valstīm un izmantot jaunu tirgu attīstības izdevības.

6.5

Vides tehnoloģiju pētījumi un attīstība var kļūt par ekonomiskām priekšrocībām, taču tās ir arī nepieciešamība. Tas attiecas uz mūsu pasaules nākotni, un nevienam nav tiesību apzināti par to neinteresēties. Mēs esam atbildīgi par Zemi, kādu to atstāsim saviem bērniem.

Brisele, 2004. gada 28. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

prezidente

Anne- Marie SIGMUND


(1)  OV C 80 30.3.2004.

(2)  OV C 32 5.2.2004.

(3)  Piemēram, PSA Peugeot Citroen un Opel

(4)  Citelium

(5)  Shanghai Communication Technology Developments Co Ltd


PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam

Sekojošais izmaiņu pieteikums, kurš saņēma vairāk nekā ceturto daļu balsu “par”, tika noraidīts:

1.9. (vācu tekstā 1.8) punktu izmainīt sekojoši:

Šie atsevišķu pušu paustie uztraukumi un kritika nevar tikt ar vienu rokas mājienu atraidīti. Tie nevēršas pret principiem un vides politiku kā tādu. Tie atklāj daudz vairāk zināmu ekonomikas aprindu pārliecību, ka pastāv konflikts starp prasībām pēc ekonomikas pieauguma un darbavietu radīšanas un pašreizējo praksi, no vienas puses, un rūpēm par vidi, no otras puses, kas izpaužas pārāk prasīgos likumos un neņem vērā ekonomiskās konkurences reālo situāciju. Attiecīgo mehānismu, procesa attīstības un to īstenošanas startēģijas nenovērtēšana kā arī sliktā vadīšana šajā jomā, šķiet, ir problēmas iemesli.”

Balsojuma rezultāti:

Balsis “par” 46

Balsis “pret” 71

Atturējās 9


Top