This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 42024Y07402
Resolution of the Council and of the representatives of the governments of the Member States meeting within the Council on the outcomes of the 10th cycle of the EU Youth Dialogue
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātiem
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātiem
ST/16129/2024/INIT
OV C, C/2024/7402, 10.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7402/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/7402 |
10.12.2024 |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātiem
(C/2024/7402)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,
ATGĀDINOT, KA:
|
1. |
Šīs rezolūcijas pamatā ir Rezolūcija par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (1), ietverot 1. pielikumu (ES un jaunatnes dialogs) un 3. pielikumu (Eiropas Jaunatnes mērķi), Rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga (2) pārvaldībai, kā arī ES jaunatnes dialoga iepriekšējo darba ciklu rezultāti. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam veicina jauniešu lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un uzsver to, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus no dažādām vidēm. |
|
2. |
ES jaunatnes dialogs ir līdzdalības mehānisms jauniešiem Eiropas Savienībā un attiecīgā gadījumā – citās Eiropas valstīs. Tas ir forums jauniešu, to pārstāvības organizāciju, politikas veidotāju, kā arī pētnieku pastāvīgai kopīgai refleksijai, tiešam dialogam un konsultācijām par ES līmeņa sadarbības jaunatnes jomā prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu. ES jaunatnes dialogs ļauj panākt, ka šie procesi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī tiek pārvaldīti pastāvīgā partnerībā. |
|
3. |
ES jaunatnes dialoga 10. ciklu vadīja trīs prezidentvalstu komanda Spānija, Beļģija un Ungārija, kas koncentrējās uz Eiropas Jaunatnes mērķi Nr. 3 “Iekļaujošas sabiedrības” ar devīzi “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI”. |
|
4. |
Šīs rezolūcijas mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgās vietējā, reģionālā, valsts un ES līmeņa ieinteresētās personas atzīst ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātus un veic attiecīgos pēcpasākumus, lai panāktu kvalitatīvu un nepārtrauktu ES jaunatnes dialoga procesa un tā rezultātu īstenošanu, ietverot uzraudzību, atgriezenisko saiti, komunikāciju un izvērtēšanu. Tāpat ar to paredzēts palielināt ES jaunatnes dialoga pārredzamību, kā arī, lai sniegtu atgriezenisko saiti par darbu, kas paveikts 10. ciklā un iepriekšējos ciklos. |
|
5. |
ES jaunatnes dialoga 10. cikla koordināciju Eiropas līmenī veica Eiropas koordinācijas grupa. Tā rezultātu pamatā ir trīs prezidentvalstu ES jaunatnes konferences, kā arī jauniešu atsauksmes pēc visos līmeņos notikušām konsultācijām un pasākumiem. |
|
6. |
Konsultāciju un īstenošanas fāzē bija ietvertas daudzveidīgas un inovatīvas kvalitatīvas un kvantitatīvas pieejas, tostarp aptaujas, tiešsaistes un bezsaistes jauniešu dialoga pasākumi (piemēram, politikas dialogi ar komisāriem), darbsemināri, līdzdalīga rīcības izpēte, apaļie galdi un mērķtiecīgas darbības, lai iesaistītu dažādas jauniešu grupas, tostarp tādus jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju. |
ATZĪSTOT, KA
|
7. |
ES jaunatnes dialogs balstās uz valstu darba grupu līderību un līdzatbildību, un, ja iespējams, to darbu koordinē valstu jaunatnes padomes. Tādējādi ES jaunatnes dialogā var piedalīties daudzveidīgs jauniešu loks, un procesam tiek piesaistītas dažādas valsts, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas. |
|
8. |
Starptautiskās jauniešu nevalstiskās organizācijas politikas dialogā ienes nozīmīgu dažādu skatījumu klāstu no visas Eiropas un nodrošina kvalitatīvu devumu, piemēram, sniedz attiecīgu informāciju, lai dotu ieguldījumu ES jaunatnes dialoga transnacionālajā dimensijā. |
|
9. |
ES jaunatnes dialoga 10. cikla pamatā bija princips par trīs iesaistīto ES prezidentvalstu, to valsts jaunatnes padomju, Eiropas Komisijas un Eiropas Jaunatnes foruma jēgpilnu sadarbību. 10. ciklā ļoti svarīgs ES jaunatnes dialoga virzīšanas aspekts bija, piemēram, tas, ka prezidentvalsts jaunatnes padome piedalījās Eiropas koordinācijas grupas sanāksmju vadīšanā. |
|
10. |
ES jaunatnes dialoga 10. ciklā darbības, kas ierosinātas Komisijas paziņojumā par Eiropas Jaunatnes 2022. gada mantojumu (3), kā arī atziņas Komisijas ziņojumā par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu, palīdzēja ES līmeņa centienos veicināt jauniešu iesaisti un līdzdalību. |
ŅEMOT VĒRĀ, KA
|
11. |
Jaunieši un jaunatnes organizācijas ir jēgpilni piedalījušās visos cikla posmos (sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā) un visās tā darbībās. |
|
12. |
ES jaunatnes dialoga 10. cikla trīs prezidentvalstu komanda ir izstrādājusi zaļu un ētisku cikla satvaru (4) lai atzītu ilgtspējas vidisko, sociālo un ekonomisko dimensiju un lai procesu padarītu jēgpilnāku gan jauniešiem, gan lēmumu pieņēmējiem. |
ŅEMOT VĒRĀ, KA
|
13. |
Trīs prezidentvalstu komanda nolēma galveno uzmanību pievērst 3. apakšmērķim par piekļuvi mācību vidēm, 4. apakšmērķim par pedagogu spējām un 6. apakšmērķim par sociālo atbalstu Eiropas Jaunatnes mērķa Nr. 3 īstenošanā. Lai atbalstītu prioritāšu īstenošanu, 2. apakšmērķis par informēšanu un 7. apakšmērķis par dalību lēmumu pieņemšanas procesos kalpoja par metodisko pamatu. |
|
14. |
Spānijas prezidentūrā galveno uzmanību pievērsa jaunatnes jautājumu integrēšanai politikas lēmumu pieņemšanas procesos, veicinot ES jauniešu testa īstenošanu, kura mērķis ir jaunatnes perspektīvu iekļaut publiskās politikas ietekmes novērtējumā, kas arī nodrošinās jauniešu uzticēšanos Eiropas iestādēm. Uzmanība tika pievērsta arī jauniešu psihoemocionālajai labbūtībai (5). |
|
15. |
Pamatojoties uz trīs prezidentvalstu komandas prioritātēm un valsts līmeņa apspriešanās rezultātiem 10. cikla apspriešanās posmā, prezidentvalsts Beļģija uzsvēra sešas tēmas, kas attiecas uz iekļaujošu sabiedrību, proti, 1) strukturāli šķēršļi, 2) informācijas nozīme, 3) veselība un psihoemocionālā labbūtība, 4) formālās izglītības, 5) neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās iekļaujoša mācību vide un 6) diskriminējošas attieksmes un prakses novēršana. No diskusijām Beļģijas ES jaunatnes konferences darba grupās 2024. gada martā izrietēja seši ieteikumi un 34 iespējamie īstenošanas pasākumi un aptvēra minētās sešas tēmas par iekļaujošām sabiedrībām. Minētie rezultāti ir iekļauti 26. un 46. punktā, kā arī Padomes secinājumu par jauniešus iekļaujošām sabiedrībām III pielikumā (6). |
|
16. |
Ungārijas prezidentūras mērķis ir bijis veicināt risinājumus, kas palīdz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, un tiem, kas atrodas lauku un attālos apvidos, pilnveidoties vietējā līmenī. Uzmanība tika pievērsta arī 10. ciklā gūtajai pieredzei, lai labāk apsvērtu konstatētās problēmas un apzinātu turpmākas attīstības iespējas ES jaunatnes dialoga procesā. |
ATZĪST, KA
|
17. |
Budapeštā notikušās ES jaunatnes konferences dalībnieki uzsvēra, ka pēdējo desmit ciklu laikā ES jaunatnes dialogs ir efektīvi apkopojis jauniešu ieguldījumu, lai to varētu izmantot politikas plānošanā un lai ar to varētu veicināt iekļaušanu un daudzveidību, dodot iespēju īstenot tīklošanu, starpnozaru un starptautisko sadarbību un labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām visā ES, kā arī kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs. Tā labi iedibinātā struktūra ar stabilu finansējumu ir palielinājusi jauniešu un jaunatnes organizāciju iesaisti politikas veidošanā. ES jaunatnes dialoga izvērtējums (7) liecina, ka tas ir bijis ļoti efektīvs tādu jauniešu iesaistīšanā, kuriem ir mazāk iespēju, tomēr, lai nodrošinātu labāku pārstāvību, tam būtu jātiecas sasniegt vairāk jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un vairāk jauniešu no lauku un attāliem apgabaliem. |
|
18. |
Budapeštā notikušās ES jaunatnes konferences dalībnieki arī uzsvēra, ka ir pamanāma ES jaunatnes dialoga ietekme uz Padomes secinājumiem, taču ir potenciāls to vēl vairāk stiprināt arī jomās ārpus jaunatnes politikas (8). Lai to panāktu, ir vajadzīga labāka redzamības uzraudzība, pēcpasākumu mehānismi un jaunatnes jautājumu integrēšana. Dialoga tēmas ir jāsaskaņo ar Eiropas politikas programmām un jāļauj jauniešiem noteikt tematus. Plašāka ES jaunatnes dialoga rezultātu izplatīšana, skaidrāka atgriezeniskā saite un lielāka pamanāmība var veicināt pārskatatbildību un pārredzamību, kā arī vairot uzticēšanos politisko lēmumu pieņemšanai. ES jaunatnes konferences varētu tikt uzlabotas vēl vairāk, ja jauniešu delegāti tiktu sagatavoti labāk, ja starp cikliem tiktu nodrošināta nepārtrauktība un ja būtu ciešāka iesaiste starp jaunatnes delegātiem un valstu pārstāvjiem. |
AICINA EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:
|
19. |
Stiprināt ES jaunatnes dialogu, palielinot tā pamanāmību un tvērumu, lai iesaistītu vairāk un daudzveidīgākas jaunatnes organizācijas, ieinteresētās personas un jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, uzlabojot informāciju un saziņu par procesu, piemēram, ar informatīviem materiāliem par ES jaunatnes dialogu, sniedzot ieguldījumu pamatnostādnēs, visaptverošās attiecīgo rīcībpolitiku datubāzēs un paraugpraksē un izstrādājot iespējamu nākotnes satvaru, kas var atbalstīt nepārtrauktību starp ES jaunatnes dialoga cikliem, kā arī saskaņotus un visaptverošus komunikācijas plānus un ziņojumus. |
|
20. |
Veicināt ES jaunatnes dialoga kā jaunatnes jautājumu integrēšanas instrumenta izmantošanu, veicinot ciešāku saikni ar Komisijas darba programmu un izpētot veidus, kā to Eiropas līmenī sasaistīt ar jauniešu testu. |
AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:
|
21. |
Ņemt vērā ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātus, tostarp I pielikumā izklāstītos jauniešu ieteikumus. Turpināt attīstīt un atbalstīt procesus, lai ar ES jaunatnes dialoga ieteikumiem dalītos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām visos līmeņos. |
|
22. |
Stiprināt un uzlabot ES jaunatnes dialoga procesu, apsverot un, ja iespējams, piemērojot ES jaunatnes dialoga 10. cikla paraugpraksi un principus, kas bija tā sekmīgas īstenošanas pamatā. |
|
23. |
Turpināt atbalstīt un konsolidēt valsts darba grupu un valsts jaunatnes padomju lomu, to apņemšanos īstenot ES jaunatnes dialoga procesu dalībvalstīs un atzīt to nozīmi attiecībā uz informēšanu un perspektīvu daudzveidību. |
|
24. |
Veicināt ES jaunatnes dialoga pamanāmību vietējos, reģionālos, valstu un ES līmeņa pasākumos un veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos; atbalstīt un stiprināt sadarbību starp Eiropas koordinācijas grupu, valstu darba grupām, Eiropas Jaunatnes forumu, valstu jaunatnes padomēm un starptautiskām jaunatnes nevalstiskajām organizācijām, kā arī attiecīgā gadījumā – citām ieinteresētajām personām. |
|
25. |
Veicināt jauniešiem draudzīgu informāciju un komunikācijas rīkus un atvieglot resursu pieejamību, lai iesaistītu vairāk un daudzveidīgākus jauniešus ar dažādu izcelsmi un no dažādām sociālajām grupām, kā arī jauniešu organizācijas visos līmeņos, lai palīdzētu turpināt sasniegt mērķus, kas ES jaunatnes dialoga procesam noteikti Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam. |
|
26. |
Nodrošināt ilgtspējīgāku, visaptverošāku un stratēģiskāku pieeju ES jaunatnes dialoga komunikācijai, attiecīgas un jauniešiem draudzīgas informācijas pieejamību un attiecīgā gadījumā sniegt papildu atbalstu valstu darba grupām. Piemērs tam varētu būt komunikācijas stratēģijas un rokasgrāmatas kopīga izveide Eiropas koordinācijas grupas vadībā, lai uzlabotu ES jaunatnes dialoga pamanāmību un pārredzamību, attiecīgā gadījumā iesaistot jaunatnes organizācijas Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. |
|
27. |
Uzlabot ilgtermiņa institucionālo atmiņu un nepārtrauktību starp ES jaunatnes dialoga cikliem (piemēram, izveidojot pastāvīgu struktūru, kas varētu būt ES jaunatnes dialoga sekretariāts, un Eiropas koordinācijas grupas kontrolsarakstu, kas atbalstītu nākamo trīs prezidentvalstu komandu sagatavošanu un darbu). Tas ietver regulāras jauniešu vadītas viedokļu apmaiņas un koordinācijas veicināšanu, ko pienācīgi atbalsta trīs prezidentvalstu komanda, pēdējā prezidentvalsts no iepriekšējās trīs prezidentvalstu komandas, pirmā prezidentvalsts no nākamās trīs prezidentvalstu komandas, Komisija un attiecīgā gadījumā – Eiropas Jaunatnes forums. |
|
28. |
Jauniešiem un jaunatnes organizācijām nodrošināt pastāvīgu atgriezenisko saiti par ES jaunatnes dialoga procesu, tā rezultātiem un pēcpasākumiem, lai nodrošinātu jēgpilnu dialogu un jauniešu līdzdalību visos līmeņos. |
|
29. |
Plānojot un īstenojot turpmākos ciklus, ņemt vērā iepriekšējo ES jaunatnes dialoga ciklu rezultātus un pastiprināt ar izvērtēšanu un uzraudzību saistītos centienus nolūkā veicināt jauniešu formulēto ieteikumu sistemātisku izskatīšanu un turpmākos pasākumus, lai veicinātu visaptverošāku, iekļaujošāku un reaģētspējīgāku jaunatnes politikas veidošanas vidi. |
|
30. |
Lai atbalstītu paplašināšanās procesu, izpētīt, kā attiecīgā gadījumā turpināt sadarbību ar jauniešiem no kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm. |
UN ATZĪMĒ ARĪ TO, KA:
|
31. |
Nākamās trīs prezidentvalstu komandas (Polija, Dānija un Kipra) kopējā tematiskā prioritāte ir Eiropas Jaunatnes mērķis Nr. 1 “ES savienošana ar jaunatni”. |
(1) Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018, 1. lpp.).
(2) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019, 1. lpp.).
(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (COM/2024/1 final).
(4) Verstappen, L., Green and ethical framework for events during the Belgian EU Presidency in the field of youth, 2023, krātuves numurs D/2023/3241/441.
(5) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par visaptverošu pieeju jauniešu psihoemocionālajai veselībai Eiropas Savienībā (OV C, C/2023/1337, 30.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1337/oj).
(6) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par jauniešus iekļaujošām sabiedrībām (OJ C, C/2024/3808, 27.6.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3808/oj).
(7) Moxon, D. ar Bárta, O. atbalstu, Evaluation of participant inclusion levels within the EU Youth Dialogue, ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerība, Strasbūra, 2023. gada marts.
(8) Bárta, O., Moxon, D. (2024). EUYD10 EU Youth Conference in Budapest, Hungary, Final Conference Report, DOI: 10.5281/zenodo.13836827.
I PIELIKUMS
ES JAUNATNES DIALOGA 10. CIKLA KOPĪGIE IETEIKUMI “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI”
Jauniešu idejas un viedokļi, ar kuriem viņi dalījās ES jaunatnes konferencēs 2023. gada oktobrī Alikantē, 2024. gada martā Ģentē un 2024. gada septembrī Budapeštā, bija vērsti uz Eiropas Jaunatnes mērķi Nr. 3 “Iekļaujošas sabiedrības” ar devīzi “MUMS IR VAJADZĪGI JAUNIEŠI”. Ieteikumos tiek reflektēts par procesu, kas sākās Spānijas, turpinājās Beļģijas un noslēdzās Ungārijas prezidentūras laikā.
ES jaunatnes konferencē, kas notika no 2023. gada 2. līdz 4. oktobrim Alikantē ES jaunatnes dialoga ietvaros, pievērsās šķēršļiem, atbalsta struktūrām, nepieciešamajām izmaiņām iekļaušanas jomā, kā arī jaunatnes jomas sniegtajam ieguldījumam.
Konferences galvenie secinājumi, kas ir bijuši aktuālie temati visā 10. ciklā, ir šādi:
|
— |
daudzveidības, saikņu un resursu trūkums izglītības, veselības aprūpes, infrastruktūras, mājokļu un informācijas jomā, uzsverot digitālo plaisu. Tajā pašā laikā nepietiekami tiek atzītas iegūtās kompetences, jo īpaši neformālās mācīšanās un spēju veidošanas pasākumos; |
|
— |
nepieciešamība integrēt jaunatnes politiku, nodrošinot jauniešu aktīvu iesaistīšanos visos politikas veidošanas posmos, galveno uzmanību pievēršot uz pierādījumiem balstītai starpnozaru jaunatnes politikai, kuras pārvaldībā līdzdarbojas paši jaunieši; |
|
— |
nepieciešamība atzīt jaunatnes jomā strādājošus speciālistus, jo īpaši tos, kuri strādā ar dažādām jauniešu grupām, uzsverot iekļaušanu un intersekcionalitāti, līdztekus aktīvi klausoties, veidojot uzticēšanos un radot drošas telpas jauniešu līdzdalībai; |
|
— |
papildus minētajam dalībnieki ierosināja pasākumus, kā uzlabot ES mobilitātes shēmu piekļūstamību, kā arī īstenošanas pasākumus, piemēram, konsultatīvās padomes līdztiesības un iekļaušanas jautājumos, ES jauniešu testu, lauku jauniešu iesaisti, pastāvīgu atbalstu valstu jaunatnes padomēm un pastiprinātu mijiedarbību starp jauniešiem un ES lēmumu pieņēmējiem. |
2024. gada 2.–5. martā Ģentē notikušās ES jaunatnes konferences mērķis bija izveidot stabilu pamatu politiskai rīcībai, un tās rezultātā tika sniegti seši ieteikumi un 34 īstenošanas pasākumi attiecībā uz iekļaušanas nākotni Eiropā, kuri adresēti dalībvalstīm un Eiropas Komisijai:
|
— |
labāk atbalstīt jauniešus, kuri saskaras ar nabadzību un finansiālu atstumtību, pārejā uz finansiālu neatkarību un drošību, īstenojot pasākumus, kas veicina cenas ziņā pieejamus mājokļus, uzlabo piekļuvi kvalitatīvam darbam un nodarbinātībai, novērš mobilitātes šķēršļus un nodrošina jauniešu finanšpratību; |
|
— |
nodrošināt jauniešiem piekļuvi cenas ziņā pieejamām, jauniešiem draudzīgām un personalizētām kvalitatīvām veselības aprūpes un psihoemocionālās veselības atbalsta sistēmām. Papildus minētajam radīt drošu un atvērtu vidi, kur jaunieši varētu brīvi izteikties un uzzināt par veselību un psihoemocionālo labbūtību; |
|
— |
veicināt izglītību un darbu ar jaunatni un ieguldīt tajos, lai padarītu mācību vidi piekļūstamāku un iekļaujošāku jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju; to pielāgot jauniešu vajadzībām; palielināt sadarbību starp formālo izglītību, neformālo izglītību un ikdienējo mācīšanos, kā arī starp citām nozarēm; |
|
— |
palielināt finansējumu, spēju veidošanu un citādu atbalstu, lai pedagogi varētu nepārtraukti izglītoties par tādu jauniešu iekļaušanu, kuriem ir mazāk iespēju, produktīvi izmantojot jauniešu daudzveidību, radot drošas telpas, ko kopīgi var lietot un kur var mācīties dažādas izcelsmes jaunieši, kā arī uz jauniešiem vērstas un personalizētas mācīšanas un mācīšanās pieejas; |
|
— |
uzlabot to cilvēku spējas, kuri strādā ar jauniešiem un viņu labā, lai efektīvi izplatītu jauniešiem draudzīgu informāciju nolūkā nodrošināt piekļuvi informācijai par tiesībām un iespējām. Stiprināt arī jauniešu medijpratību un informācijpratību, lai viņi varētu atpazīt uzticamu informāciju un droši orientēties informācijā; |
|
— |
ieviest politiku, ar kuru graut sistemātisku diskrimināciju, neapzinātus aizspriedumus un naidīgu attieksmi un kura veicina pastāvīgu mācīšanos par visu veidu daudzveidību, kā arī par atbrīvošanos no aizspriedumiem. Šāda politika būtu jāizstrādā kopā ar jauniešiem, kuriem ir atbilstoša dzīves pieredze visās jomās. |
Eiropas Savienības jaunatnes konferencē, kura notika 2024. gada 7.–10. septembrī Budapeštā, jaunieši ierosināja panākt, lai lauku un attālie rajoni kļūtu dinamiskāki un jauniešiem pievilcīgāki, uzmanību pievēršot tam, lai:
|
— |
veicinātu jēgpilnu jaunatnes līdzdalību un iesaistīšanu, vienlaikus veicinot atbalstošas lauku kopienas, cīnoties pret aizspriedumiem, sekmējot paaudžu sadarbību un veidojot piekļūstamu dialogu un kopīgas telpas; |
|
— |
uzlabotu piekļuvi pielāgotai infrastruktūrai, tostarp interneta savienojamībai, transportam, tīrai enerģijai un veselības aizsardzībai; |
|
— |
palielinātu informētību par alternatīviem nodarbinātības veidiem, piemēram, par tāldarbu un inovatīviem lauksaimniecības veidiem, vienlaikus atbalstot lauku uzņēmējdarbību, izmantojot mentorēšanu, digitālo pārveidi un finansiālus stimulus; |
|
— |
veicinātu tādas iniciatīvas kā jauniešu apmaiņa starp pilsētām un laukiem un mācību iespējas un atbalstīt mobilus jaunatnes darbiniekus, lai paplašinātu lauku jauniešu pieredzi un prasmes; |
|
— |
uzlabotu piekļuvi psihoemocionālās veselības pakalpojumiem un resursiem, veicinot vietējo rīcību, palielinot informētību par pieejamo finansējumu un veicinot dialogu par psihoemocionālo labbūtību lauku apvidos. |
Ar šiem ieteikumiem netiek noteiktas nekādas oficiālas prasības attiecībā uz valstu jaunatnes politiku. Taču tie var kalpot par iedvesmas avotu dalībvalstīm.
II PIELIKUMS
Atsauces:
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (COM/2024/1 final);
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/2316 (2021. gada 22. decembris) par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (OV L 462, 28.12.2021., 1. lpp.);
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai. Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 189, 5.6.2019., 1. lpp.);
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam starpposma izvērtējumu (COM (2024) 162 final);
Eiropas Komisija, Eirobarometra zibensaptauja 502; ziņojums Youth and Democracy in the European Year of Youth, 2022, ISBN 978-92-76-51265-3;
EESK pašiniciatīvas atzinums “Ar ES jaunatnes dialogu saistīto turpmāko pasākumu pastiprināšana ar uzraudzības un pārredzamības pamatnostādnēm”, SOC/795-EESC-2024;
Moxon, D., ar Bárta, O., atbalstu, Evaluation of participant inclusion levels within the EU Youth Dialogue, ES un Eiropas Padomes jaunatnes partnerība, Strasbūra, 2023. gada marts;
Moxon, D., un Bárta, O., Desktop Analysis of the Outcomes of EU Youth Dialogue Cycles 1-10, Zenodo, 2024. gada augusts;
Verstappen, L., Green and ethical framework for events during the Belgian EU Presidency in the field of youth, 2023, krātuves numurs D/2023/3241/441.
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7402/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)