1.

Darbs ar jaunatni ir plašs jēdziens, kas ietver dažādas sociālas, kultūras, izglītības, vides un/vai politiskas darbības, ko veic jaunieši, kopā ar jauniešiem, grupās vai individuāli un kas paredzētas jauniešiem. Darbu ar jaunatni veic algoti un brīvprātīgi jaunatnes darbinieki, un tā pamatā ir neformālās un ikdienējās mācīšanās procesi, kuros galvenā uzmanība vērsta uz jauniešiem un brīvprātīgu līdzdalību. Darbs ar jaunatni būtībā ir sociālā prakse, kas nozīmē strādāt ar jauniešiem un sabiedrību, kurā viņi dzīvo, un veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību un iekļaušanu viņu kopienās un lēmumu pieņemšanā (1).

2.

Kaut arī ir vienota izpratne par darba ar jaunatni primāro funkciju, tā veidi dažādās ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, tas tiek atšķirīgi definēts vai aprakstīts un ir saistīts ar dažādiem priekšstatiem, tradīcijām, ieinteresētajām personām un praksi. Tas notiek dažādos veidos un dažādās konfigurācijās (2). Darbam ar jaunatni ir svarīga loma jauniešu personīgajā un sociālajā attīstībā, viņu līdzdalībā sabiedrībā un pārmaiņās, kuras viņi piedzīvo. Tas ir vērsts uz visiem jauniešiem, tostarp tiem, kuri ir mazāk iesaistīti sabiedrībā un/vai kuriem ir mazāk iespēju, un/vai kuru pilnīga politiskā un sociālā līdzdalība ir apdraudēta individuālu vai strukturālu trūkumu (3) vai diskriminācijas dēļ.

3.

Jaunieši brīvprātīgi, organizēti vai pašorganizējoties iesaistās jaunatnes organizācijās, apvienībās, jauniešu iniciatīvās vai citos pieejamos pasākumos, tādējādi visos līmeņos sniedzot ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Darbam ar jaunatni ir izšķiroša nozīme šīs iesaistes atbalstīšanā. Tas ir veids, kā uzrunāt mazās un attālās kopienas un veicināt dialogu ar jauniešiem tādā veidā, kas ir atvērts un pieejams visiem.

4.

Darbs ar jaunatni dod jauniešiem iespēju iepazīt un piedzīvot tādas universālas vērtības kā cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, demokrātija, miers, plurālisms, daudzveidība, iekļautība, solidaritāte, iecietība un taisnīgums.

5.

Darbs ar jaunatni ir patstāvīga joma un svarīga neformālā un ikdienējā socializācijas vide. To veic plaša darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopiena (4). Darbs ar jaunatni ir vērsts uz jauniešu individuālajām vajadzībām un prasībām, un ar to tiešā veidā risina problēmas, ar kurām jaunieši saskaras mūsdienu sabiedrībā. Būtisks elements darbā ar jaunatni ir drošu, pieejamu, atvērtu un autonomu telpu izveide sabiedrībā, kā arī jauniešiem paredzētas atbalstošas un uz pieredzi vērstas mācību vides izveide. Lai garantētu, ka organizācijas, programmas un darbības spēj reaģēt uz jauniešu vajadzībām un vēlmēm, būtiska nozīme ir jauniešu līdzdalībai darba ar jaunatni plānošanā un īstenošanā.

6.

Darbs ar jaunatni veicina mācīšanos un iesaisti jauniešu vidū un tādējādi sekmē demokrātijas izpratni un aktīvu Eiropas pilsoniskumu.

7.

Otrajā Eiropas konventā par darbu ar jaunatni, kurš notika 2015. gadā, ieinteresētās personas strādāja, lai panāktu vienotu Eiropas izpratni par darbu ar jaunatni un aprakstītu tā pamatfunkcijas attiecībā uz jauniešiem, proti, radīt jauniešiem telpas un nodrošināt perspektīvas viņu dzīvē.

8.

Darbs ar jaunatni pēdējās desmitgadēs ir paplašinājies, kļūstot par atsevišķu darba jomu, kurā Eiropas līmenī strādā jaunieši, kopā ar jauniešiem un viņu labā. Dažās dalībvalstīs darbs ar jaunatni jau ir vispāratzīta joma. Tomēr, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu, ir jāturpina spēju pilnveidošana.

9.

Darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopiena ir bijusi rosinātāja daudzām pārmaiņām, kas nesen notikušas šajā jomā. Šīs pārmaiņas ir sekmējis plašs to ieinteresēto personu loks, kuras iesaistītas reaģēšanā uz konkrētām vajadzībām darba ar jaunatni jomā. Šīs pārmaiņas atspoguļo to, cik ļoti daudzveidīgs ir darbs ar jaunatni un cik dažādas ir tā tradīcijas katrā dalībvalstī.

10.

Darbs ar jaunatni Eiropā joprojām saskaras ar daudzām problēmām:

11.

Gan ES jaunatnes stratēģijā (2019–2027), gan Eiropas Padomes Jaunatnes nozares stratēģijā 2030. gadam ir pausts aicinājums izstrādāt Eiropas programmu darbam ar jaunatni. Šā aicinājuma ietvaros ES jaunatnes stratēģijā ir mudināts meklēt turpmākas sinerģijas ar darbu, ko šajā jomā veic Eiropas Padome. Tas ļautu veicināt savstarpēju sadarbību un radīt sinerģijas starp ES un Eiropas Padomi, lai turpinātu pilnveidot darba ar jaunatni praksi un politiku.

12.

Eiropas programma darbam ar jaunatni (turpmāk “programma”) ir stratēģisks satvars, ar ko stiprina un pilnveido darba ar jaunatni kvalitāti un inovāciju un nodrošina tā atzīšanu. Ar to pieņem mērķtiecīgu pieeju, saskaņā ar kuru turpināt pilnveidot zināšanās balstītu darbu ar jaunatni Eiropā un saistīt politiskus lēmumus ar to praktisko īstenošanu. Programmai ir raksturīga koordinēta sadarbība starp ieinteresētajām personām dažādos līmeņos un dažādās darba ar jaunatni jomās, un tā arī palīdz stiprināt darbu ar jaunatni kā atsevišķu darba jomu, kas var darboties kā līdzvērtīgs partneris ar citām politikas jomām.

13.

Programma ietver šādus elementus:

14.

Veicināt darba ar jaunatni kvalitātes un inovācijas turpmāku pilnveidi un stiprināšanu un tā atzīšanu un partnerībā ar darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienu visos līmeņos uzlabot satvaru, kurā šis darbs tiek veikts, tostarp, izmantojot starpnozaru sadarbību un faktos balstītas pieejas.

15.

Īpašu uzmanību pievērst programmas īstenošanai kā daļai no ES jaunatnes stratēģijas un, ja iespējams, pilnībā integrēt darba ar jaunatni politiku visos jaunatnes politikas līmeņos un ar to saistītajās stratēģijās (valsts, reģionālajā un vietējā līmenī) dalībvalstīs.

16.

Nodrošināt ilgtspējīgu struktūru un atbilstošu resursu pieejamību kvalitatīvam darbam ar jaunatni, lai visi jaunieši varētu gūt pozitīvu pieredzi saistībā ar šajā jomā ieviestajiem pasākumiem vai paši veidot šos pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rīcībai vietējā līmenī un attālos un lauku apvidos, kur darbam ar jaunatni ir mazāk iespēju.

17.

Darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienā stiprināt un paplašināt darba ar jaunatni kopīgos principus, vairojot zināšanas un informētību par darba ar jaunatni norisēm Eiropā, veicinot regulāru sadarbību, apmaiņu un kopīgu praksi un vienlaikus ņemot vērā atšķirības starp dažādajiem darba ar jaunatni līmeņiem un jomām.

18.

Uzlabot izpratni par koncepcijām, metodēm un rīkiem, ko izmanto izglītībā un apmācībā darbā ar jaunatni, attiecīgā gadījumā turpināt pilnveidot kompetencēs balstītas sistēmas formālai un neformālai izglītībai un apmācībai darbā ar jaunatni un nodrošināt, lai dažādie darbā ar jaunatni iesaistītie dalībnieki saņemtu pietiekami kvalitatīvu izglītību, apmācību, norādījumus un atbalstu.

19.

Regulāri pārraudzīt un izvērtēt darba ar jaunatni stāvokli, norises un problēmas, analizēt jauniešu vajadzības un tendences, kas attiecas uz darbu ar jaunatni, iesaistīt jauniešus stratēģiju izstrādē un mudināt darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienu sadarbībā ar citām attiecīgām nozarēm reaģēt uz šīm norisēm un turpināt atbilstoši pilnveidot savus darba veidus.

20.

Attiecīgā gadījumā turpināt izstrādāt stratēģijas un darbības, kas ļauj atzīt un validēt neformālo un ikdienējo mācīšanos darba ar jaunatni jomā un atzīt darba ar jaunatni ieguldījumu iespēju nodrošināšanā jauniešiem.

21.

Stiprināt darba ar jaunatni spēju nodrošināt jauniešiem iespējas sniegt ieguldījumu iekļaujošas, ilgtspējīgas, demokrātiskas, plurālas un miermīlīgas sabiedrības attīstībā.

22.

Palielināt pārrobežu mijiedarbības un apmaiņas iespējas starp jauniešiem ar atšķirīgu kultūras un sociālekonomisko izcelsmi un starpkultūru apmaiņas iespējas dalībvalstīs, padarot to par standarta praksi darbā ar jaunatni, un veicināt to, ka tiek izveidots vairāk stratēģisku projektu sadarbībai darbā ar jaunatni visā Eiropā.

23.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un gatavojoties iespējamām krīzēm nākotnē, visos līmeņos nodrošināt dažādo darbā ar jaunatni iesaistīto iestāžu un struktūru nepārtrauktu pastāvēšanu un darbību, izstrādājot pret krīzēm noturīgus mehānismus un resursus, tostarp digitālās tehnoloģijas, un nodrošināt, ka iestādes un struktūras spēj pielāgoties pašreizējai situācijai un līdzīgām situācijām, kas var rasties nākotnē.

24.

Stiprināt sadarbību gan starp dalībvalstīm un Eiropas Padomi, gan starp attiecīgajām iestādēm, lai atbalstītu kvalitatīva darba ar jaunatni attīstību visā Eiropā.

25.

Darbu ar jaunatni integrēt esošajās un turpmākajās jaunatnes politikas stratēģijās un to īstenošanā visos administratīvajos līmeņos, lai veicinātu lielāku šīs jomas inovāciju, uzlabotu tās kvalitāti un panāktu, ka to vairāk atzīst, īpašu uzmanību pievēršot vietēja līmeņa rīcībai programmas izstrādē un pilnveidē.

26.

Noteikt tēmas un darbības jomas turpmākai darba ar jaunatni pilnveidei vietējā, reģionālā un valsts līmenī saskaņā ar programmas kopīgajiem mērķiem, kas būtu jāizstrādā un jāīsteno ES jaunatnes stratēģijas ietvaros un sadarbībā ar darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienu. Šim procesam vajadzētu būt pēc iespējas mērķtiecīgākam, un vajadzības gadījumā tas būtu jāintegrē esošajās stratēģijās.

27.

Par programmu un tās īstenošanu informēt visus attiecīgos valsts, reģionālā un vietējā līmeņa darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienas dalībniekus un nodrošināt pienācīgu dialogu ar tiem un to starpā.

28.

Ar pārrobežu un starpvalstu apmaiņu, sadarbību, starpkultūru mācīšanos un mācīšanos no līdzbiedriem popularizēt Eiropas dimensiju darbā ar jaunatni.

29.

Veicināt programmas īstenošanu un turpmāku pilnveidi, izmantojot esošās struktūras un instrumentus vai attiecīgā gadījumā nosakot vai izveidojot jaunas atbalsta struktūras, rīkus, partnerības vai citas piemērotas sadarbības metodes dažādajos līmeņos.

30.

Censties nodrošināt, ka programmu, cik vien iespējams, veido darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopiena, un nodrošināt šai kopienai informāciju, iespējas un telpas, lai atvieglotu tās iesaistīšanos. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem.

31.

Paredzēt, ka principā ik pēc pieciem gadiem notiek Eiropas konvents par darbu ar jaunatni, lai tas kalpotu par forumu turpmākai programmas pilnveidei, un apsvērt iespēju aicināt tajā piedalīties Eiropas Padomes dalībvalstis kā daļu no ES kaimiņattiecību politikas un izpētīt iespējamos veidus, kā atbalstīt programmas sagatavošanu un īstenošanu, izmantojot Erasmus+ Jaunatne un Eiropas Solidaritātes korpusa programmas.

32.

Balstoties uz attiecīgajām struktūrām, izveidot atvērtu un konsultatīvu “Tīklu darba ar jaunatni attīstībai Eiropā”, kurš efektīvi sekmētu darba ar jaunatni attīstību, veicinot inovatīvas pieejas, atbalstot attīstību un sadarbību ar un starp dažādiem dalībniekiem darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienā un ārpus tās, sniedzot atbalstu un izplatot informāciju par dažādajām tematiskajām prioritātēm, pieejām, tīkliem un mērķgrupām. Šajā sakarā tīkla darbība būtu jāatbalsta arī ar citu nozaru sniegtajām konsultācijām un speciālajām zināšanām. Tīklam savā izstrādes darbā būtu jācenšas iesaistīt jaunus dalībniekus.

33.

Izpētīt iespējas, kā ES finansēšanas programmas, piemēram, Erasmus+ Jaunatne un Eiropas Solidaritātes korpuss, attiecīgā gadījumā varētu aktīvi palīdzēt īstenot programmu, izmantojot minēto programmu dažādos finansēšanas instrumentus.

34.

Veicināt aktīvu, kritisku pilsoniskumu un demokrātijas izpratni, kā arī visu jauniešu daudzveidības atzinīgu novērtēšanu kā pastāvīgus un būtiskus elementus darbā ar jaunatni, tostarp, veicinot prasmju veidošanu ar jaunatnes darbinieku izglītošanu un apmācību. Visiem jauniešiem bez diskriminācijas dot iespēju rīkoties pēc savas iniciatīvas, attīstīt ticību saviem spēkiem un būt par pozitīvu piemēru.

35.

Pārraudzīt un novērtēt programmas īstenošanu. Šajā nolūkā ES ziņojumā par jaunatni būtu jāiekļauj īpaša nodaļa par darba ar jaunatni struktūru, atbalsta rīku, partnerību vai citu piemērotu sadarbības metožu attīstību dalībvalstīs un Eiropas līmenī.

36.

Nodrošināt, ka programma tiek iekļauta ES jaunatnes stratēģijas, tostarp Eiropas jaunatnes mērķu, īstenošanā, un palielināt tās pamanāmību, izmantojot pārvaldības instrumentus un līdzekļus, kas paredzēti ES jaunatnes stratēģijā, lai programmu īstenotu un lai pārraudzītu, novērtētu, izplatītu un izmantotu tās rezultātus.

37.

Nodrošināt sinerģijas ar citām starptautiskām organizācijām un ar papildinošu un koordinētu rīcību programmas īstenošanā stiprināt esošo partnerību ar Eiropas Padomi. ES un Eiropas Padomes partnerībai jaunatnes jomā varētu noteikt centrālu lomu sinerģiju nodrošināšanā un dialoga veicināšanā jaunatnes darbiniekiem.

38.

Apsvērt iespēju ciešā sadarbībā ar darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienu izstrādāt īpašu atvērtu un daudzvalodīgu Eiropas digitālo platformu par darbu ar jaunatni, lai dalītos informācijā, zināšanās un labā praksē, iesaistītos sadarbībā un nodrošinātu mācīšanos no līdzbiedriem. Tādējādi veicināt programmas izstrādi un īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā tās ārējo dimensiju. Ekspertu grupa, kas pārstāv darbā ar jaunatni iesaistīto praktiķu kopienu, varētu piedalīties platformas veidošanā un ieviešanā un sniegt padomus attiecībā uz šo procesu.

39.

Stiprināt uz zināšanu vairošanu vērstas un faktos balstītas pieejas darbā ar jaunatni Eiropā, veicinot ekspertu apmaiņu un zinātniski un praksē pamatotu izpēti par šajā jomā piemēroto principu, attīstības virzienu, koncepciju, darbību un prakses ietekmi, jo īpaši, iesaistot jaunatnes pētniekus un veidojot speciālo zināšanu repozitoriju jaunatnes darba organizācijās.