Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42016X1723

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 48 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu [2016/1723]

OJ L 265, 30.9.2016, p. 125–242 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1723/oj

30.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/125


Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 48 – Vienoti noteikumi transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu [2016/1723]

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz

06. grozījumu sērijas 7. papildinājumam, kas stājas spēkā 2016. gada 8. oktobrī.

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Vispārīgas specifikācijas

6.

Īpašas specifikācijas

7.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma modifikācijas un paplašinājumi vai tajā uzstādīto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču apstiprinājuma modifikācijas un paplašinājumi

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kuri atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Paziņojums

2.

Apstiprinājuma marķējuma paraugi

3.

Lukturu virsmu, asu, atskaites centru un ģeometriskās redzamības leņķu piemēri

4.

Sarkanas gaismas luktura redzamība uz priekšu un baltas gaismas luktura redzamība uz aizmuguri

5.

Slogošanas stāvokļi, kas jāņem vērā, nosakot galveno tuvās gaismas lukturu vertikālās orientācijas variācijas

6.

Tuvās gaismas slīpuma variācijas mērīšana atkarībā no slodzes

7.

Galveno tuvās gaismas lukturu norobežojošās līnijas lejupvērstā slīpuma norāde, kas minēta šo noteikumu 6.2.6.1.1. punktā, un priekšējo miglas lukturu norobežojošās līnijas lejupvērstā slīpuma norāde, kas minēta šo noteikumu 6.3.6.1.2. punktā

8.

Galveno lukturu līmeņošanas ierīču vadības ierīces, kas minētas šo noteikumu 6.2.6.2.2. punktā

9.

Ražošanas atbilstības kontrole

10.

Rezervēts

11.

Transportlīdzekļa pakaļējo, priekšējo un sānu pamanāmības zīmju redzamība

12.

Testa brauciens

13.

Galveno tuvās gaismas lukturu automātiskās ieslēgšanās nosacījumi

14.

Novērošanas zona virzienā uz manevrēšanas lukturu un palīgapgaismojuma lukturu šķietamovirsmu

15.

Šo noteikumu 2.34. punktā definētā gonio(foto)metra sistēma, ko izmanto fotometriskajiem mērījumiem

1.   DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro M un N kategorijas transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija) (1) attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas.

2.1.   “Transportlīdzekļa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu.

2.2.   “Transportlīdzekļa tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras 2.2.1.–2.2.4. punktā minētajos būtiskajos aspektos.

Turklāt par “atšķirīga tipa transportlīdzekļiem” neuzskata transportlīdzekļus, kas atšķiras minētā 2.2.1. līdz 2.2.4. punkta nozīmē, bet kuru atšķirības nav saistītas ar lukturu tipu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību un attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto tuvās gaismas kūļa slīpumu, kā arī transportlīdzekļus, kuri ir vai nav aprīkoti ar neobligātiem lukturiem:

2.2.1.

transportlīdzekļa izmēri un ārējā forma;

2.2.2.

ierīču skaits un izvietojums;

2.2.3.

galveno lukturu līmeņošanas sistēma;

2.2.4.

balstiekārta.

2.3.   “Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei.

2.4.   “Nepiekrauts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis bez vadītāja, apkalpes, pasažieriem un kravas, bet ar pilnu degvielas tvertni, rezerves riteni un komplektācijā ietilpstošiem darbarīkiem.

2.5.   “Transportlīdzeklis ar kravu” ir transportlīdzeklis, kas ir piekrauts (noslogots) tā, ka sasniegta ražotāja noteiktā maksimālā tehniski pieļaujamā masa; ražotājs saskaņā ar 5. pielikumā aprakstīto paņēmienu nosaka arī šīs masas sadalījumu pa asīm.

2.6.   “Ierīce” ir elements vai elementu mezgls, ko izmanto vienas vai vairāku funkciju veikšanai.

2.6.1.   “Apgaismes funkcija” ir gaisma, ko izstaro ierīce, lai apgaismotu ceļu un objektus transportlīdzekļa kustības virzienā.

2.6.2.   “Gaismas signālierīces funkcija” ir ierīces raidīta vai atstarota gaisma, lai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem sniegtu vizuālu informāciju par transportlīdzekļa klātbūtni, identifikāciju un/vai tā braukšanas virziena vai ātruma maiņu.

2.7.   “Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla raidīšanai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturus un atpakaļatstarotājus uzskata par lukturiem. Šajos noteikumos par lukturiem neuzskata M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos uzstādītas gaismu izstarojošas pakaļējās numura zīmes un apkalpošanas durvju apgaismošanas sistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107.

2.7.1.   Gaismas avots

2.7.1.1.   “Gaismas avots” ir viens vai vairāki redzamā starojuma elementi, kas var būt samontēti ar vienu vai vairākiem caurspīdīgiem pārsegiem un ar mehāniska un elektriska slēguma pamatu.

2.7.1.1.1.   “Nomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, kas projektēts tā, lai to varētu ievietot šā gaismas avota ierīces ietverē un izņemt no tās, neizmantojot darbarīkus.

2.7.1.1.2.   “Nenomaināms gaismas avots” ir gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot ierīci, pie kuras šis gaismas avots piestiprināts.

a)

gaismas avota moduļa gadījumā: gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot gaismas avota moduli, pie kura šis gaismas avots piestiprināts;

b)

adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) gadījumā: gaismas avots, ko var nomainīt, tikai nomainot apgaismes ierīci, pie kuras šis gaismas avots piestiprināts.

2.7.1.1.3.   “Gaismas avota modulis” ir kādas ierīces optiska daļa, kas raksturīga minētajai ierīcei. Tajā ietilpst viens vai vairāki nenomaināmi gaismas avoti, un tajā var būt arī viena vai vairākas apstiprinātu nomaināmu gaismas avotu ietveres.

2.7.1.1.4.   “Kvēldiega gaismas avots” (kvēlspuldze) ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viens vai vairāki nokaitēti kvēldiegi, kas rada siltuma starojumu.

2.7.1.1.5.   “Gāzizlādes gaismas avots” ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir lokizlāde, kas rada elektroluminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.1.6.   “Gaismu izstarojošās diodes(-žu) (LED) gaismas avots” ir gaismas avots, kura redzamā starojuma elements ir viena vai vairākas pusvadītāju pārejas, kas rada inžekcijas luminiscenci/fluorescenci.

2.7.1.1.7.   “LED modulis” ir gaismas avota modulis, kurā izmantoti tikai LED gaismas avoti. Tomēr tam var būt arī viena vai vairākas ietveres apstiprinātiem nomaināmiem gaismas avotiem.

2.7.1.2.   “Gaismas avota elektroniskā vadības iekārta” ir viena vai vairākas gaismas avotā vai attiecīgajā lukturī integrētas vai neintegrētas detaļas starp barošanas un gaismas avotu, lai kontrolētu gaismas avota spriegumu un/vai elektrisko strāvu.

2.7.1.2.1.   “Balasts” ir gaismas avotā vai attiecīgajā lukturī integrēta vai neintegrēta gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, kas atrodas starp barošanas un gaismas avotu, lai stabilizētu gāzizlādes gaismas avota elektrisko strāvu.

2.7.1.2.2.   “Aizdedze” ir gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, ar ko iniciē gāzizlādes gaismas avota lokizlādi.

2.7.1.3.   “Mainīgas intensitātes regulators” ir ierīce, kas automātiski regulē pakaļējās gaismas signālierīces, lai mainītu izstarotās gaismas intensitāti nolūkā nodrošināt nemainīgu šo ierīču izstaroto signālu uztveri. Mainīgas intensitātes regulators ir luktura daļa vai transportlīdzekļa daļa, vai arī ierīce, kas daļēji iebūvēta lukturī un daļēji – transportlīdzeklī.

2.7.2.   “Ekvivalenti lukturi” ir lukturi, kam ir identiska funkcija un kas atļauti valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, kas transportlīdzeklim uzstādīti apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.7.3.   “Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2), atsevišķiem gaismas avotiem un atsevišķiem lukturu korpusiem.

2.7.4.   “Grupēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2) un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

2.7.5.   “Kombinētie lukturi” ir ierīces ar atsevišķām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā (2), bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.7.6.   “Savstarpēji savietoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski, elektriski atšķirīgi), ar pilnīgi vai daļēji kopēju šķietamo virsmu atskaites ass virzienā (2) un kopēju luktura korpusu (3).

2.7.7.   “Monofunkcionāls lukturis” ir ierīces daļa, kam ir tikai viena apgaismes vai gaismas signālierīces funkcija.

2.7.8.   “Ieslēpjams lukturis” ir lukturis, ko var daļēji vai pilnīgi noslēpt, kad to nelieto. To var panākt ar bīdāmu pārsegu, pārvietojot lukturi, vai jebkurā citā piemērotā veidā. Apzīmējot ieslēpjamu lukturi, kuru, to pārvietojot, ir iespējams iegremdēt korpusā, galvenokārt lieto apzīmējumu “ievelkams lukturis”.

2.7.9.   “Galvenais tālās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai tālu transportlīdzekļa priekšā.

2.7.10.   “Galvenais tuvās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, nevajadzīgi neapžilbinot vai citādi netraucējot pretimbraucējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.10.1.   “Galvenā tuvā gaisma” ir tāda tuvā gaisma, ko nodrošina, neizmantojot infrasarkanās gaismas (IR) izstarotāju un/vai papildu gaismas avotus līkumgaismai.

2.7.11.   “Virzienrādis” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

Virzienrādi vai virzienrāžus drīkst izmantot arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 97 vai Noteikumiem Nr. 116.

2.7.12.   “Bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzekļa vadītājs ar nolūku samazina braukšanas ātrumu garenvirzienā.

2.7.13.   “Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei; šajā ierīcē var ietilpt vairāki optiski elementi.

2.7.14.   “Priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.15.   “Pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu un platumu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.7.16.   “Atpakaļatstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu, kas nāk no gaismas avota, kas nav saistīts ar transportlīdzekli, novērotājam atrodoties tuvu šādam gaismas avotam.

Šajos noteikumos par atpakaļatstarotājiem neuzskata:

2.7.16.1.   atpakaļatstarojošas numura zīmes;

2.7.16.2.   atpakaļatstarojošos signālus, kas minēti ADR (Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu);

2.7.16.3.   citas atpakaļatstarojošas plāksnes un signālelementus, ko lieto saskaņā ar valsts noteikumiem par atsevišķu transportlīdzekļu kategoriju izmantošanu vai atsevišķiem ekspluatācijas veidiem;

2.7.16.4.   atpakaļatstarojošus materiālus, kas saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 104 apstiprināti D, E vai F klasē un ko saskaņā ar valsts noteikumiem izmanto citiem nolūkiem.

2.7.17.   “Pamanāmības zīme” ir ierīce, kuras nolūks ir palielināt transportlīdzekļa pamanāmību, ja uz to skatās no sāniem vai aizmugures (vai – piekabēm – arī no priekšpuses), atstarojot gaismu, kas nāk no gaismas avota, kas nav saistīts ar transportlīdzekli, novērotājam atrodoties tuvu šādam gaismas avotam.

2.7.17.1.   “Gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa vertikālajiem un horizontālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu).

2.7.17.1.1.   “Visu gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu ar nepārtrauktu līniju.

2.7.17.1.2.   “Daļēja gabarītu pamanāmības zīme” ir gabarītu pamanāmības zīme, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem ar nepārtrauktu līniju un uz vertikālajiem izmēriem ar iezīmētiem augšējiem stūriem.

2.7.17.2.   “Horizontālo gabarītu pamanāmības zīme” ir pamanāmības zīme, kas ar nepārtrauktu līniju norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem izmēriem (garumu un platumu).

2.7.18.   “Avārijas signāls” ir visu transportlīdzekļa virzienrāžu vienlaicīga darbība, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis īslaicīgi rada īpašu apdraudējumu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

2.7.19.   “Priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismojuma uzlabošanai transportlīdzekļa priekšā miglas vai jebkuras līdzīgas samazinātas redzamības gadījumā.

2.7.20.   “Pakaļējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.7.21.   “Atpakaļgaitas lukturis” ir lukturis, ko lieto, lai apgaismotu ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt.

2.7.22.   “Stāvgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai pievērstu uzmanību stāvošam transportlīdzeklim apbūvētā teritorijā. Šādos apstākļos tas aizstāj priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus.

2.7.23.   “Kontūrgaismas lukturis” ir lukturis, kas novietots galējā ārmalā pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa augšgalam ar mērķi skaidri norādīt uz transportlīdzekļa kopējo platumu. Šis lukturis paredzēts dažu transportlīdzekļu un piekabju priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas lukturu papildināšanai, lai īpaši informētu par transportlīdzekļa apmēriem.

2.7.24.   “Sānu gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no sāniem.

2.7.25.   “Dienas gaitas lukturis” ir uz priekšu vērsts lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā.

2.7.26.   “Pagrieziena lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai papildus apgaismotu ceļa daļu, kas atrodas pie transportlīdzekļa priekšējā stūra tajā pusē, uz kuru transportlīdzeklis gatavojas pagriezties.

2.7.27.   “Objektīvā gaismas plūsma” ir:

a)

gaismas avota gadījumā:

objektīvās gaismas plūsmas vērtība, neietverot nekādas pielaides, kā norādīts to piemērojamo gaismas avota noteikumu attiecīgajā datu lapā, saskaņā ar kuriem gaismas avots ir apstiprināts;

b)

LED moduļa gadījumā:

objektīvās gaismas plūsmas vērtība, kā norādīts tehniskajā specifikācijā, kas kopā ar LED moduli iesniegta tāda luktura apstiprināšanai, kurā ietilpst šis LED modulis.

2.7.28.   “Adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma” (AFS) ir apgaismes ierīce, kuras tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 123 un kura nodrošina tuvās gaismas kūļus un – attiecīgos gadījumos – tālās gaismas kūļus ar atšķirīgiem raksturlielumiem, automātiski pielāgojot tos dažādiem lietošanas apstākļiem.

2.7.28.1.   “Apgaismes ierīce” ir gaismu izstarojoša sastāvdaļa, kas paredzēta, lai nodrošinātu vai papildinātu vienu vai vairākas priekšējās apgaismes funkcijas, ko sniedz AFS.

2.7.28.2.   “Apgaismes iekārta” ir neatdalāms korpuss (luktura korpuss), kurā ir viena vai vairākas apgaismes ierīces.

2.7.28.3.   “Apgaismes režīms” jeb “režīms” ir AFS nodrošināts priekšējās apgaismes funkcijas stāvoklis atbilstoši ražotāja specifikācijām, kas paredzēts, lai pielāgotos īpašiem transportlīdzekļa vai apkārtējās vides apstākļiem.

2.7.28.4.   “Sistēmas vadība” ir tā AFS sistēmas daļa vai daļas, kas saņem AFS vadības signālus no transportlīdzekļa un automātiski vada apgaismes ierīču darbību.

2.7.28.5.   “AFS vadības signāls” (V, E, W, T) ir ieejas signāls AFS saskaņā ar šo noteikumu 6.22.7.4. punktu.

2.7.28.6.   “Neitrāls stāvoklis” ir tāds AFS stāvoklis, kad tiek radīts noteikta režīma C klases tuvās gaismas kūlis (“pamata tuvās gaismas kūlis”) vai tālās gaismas kūlis maksimālas aktivācijas stāvoklī, ja tāda ir, un netiek padots nekāds AFS vadības signāls.

2.7.28.7.   “Adaptīva tālā gaisma” ir AFS tālā gaisma, kuras kūļa forma mainās atkarībā no pretimbraucošu un pa priekšu braucošu transportlīdzekļu klātbūtnes, lai vadītājam uzlabotu redzamību lielā attālumā, bet neradītu neērtības, netraucētu un neapžilbinātu citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.7.29.   “Ārējs palīgapgaismojuma lukturis” ir lukturis, ko izmanto papildu apgaismojuma radīšanai, lai atvieglotu transportlīdzekļa vadītāja un pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu vai iekraušanas darbības.

2.7.30.   “Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma” ir tāds divu vai trīs savstarpēji atkarīgu lukturu mezgls, kuri nodrošina vienu un to pašu funkciju.

2.7.30.1.   “Ar” Y “marķēts savstarpēji atkarīgs lukturis” ir ierīce, kas darbojas kā savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas daļa. Savstarpēji atkarīgi lukturi darbojas kopā, kad tos aktivizē, tiem ir atsevišķas šķietamās virsmas atskaites ass virzienā un atsevišķi lukturu korpusi, un tiem var būt atsevišķs(-i) gaismas avots(-i).

2.7.31.   “Manevrēšanas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai nodrošinātu papildu apgaismojumu transportlīdzekļa sānos un uzlabotu redzamību tā lēnas manevrēšanas laikā.

2.7.32.   “Ar” D “marķēti lukturi” ir neatkarīgi lukturi, kas kā atsevišķas ierīces apstiprināti tādā veidā, ka tos drīkst izmantot vai nu neatkarīgi, vai arī kā divu lukturu mezglu, kas uzskatāms par “atsevišķu lukturi”.

2.8.   “Apgaismes ierīces”, “gaismas signālierīces” vai “atpakaļatstarotāja”“gaismu izstarojošā virsma” ir virsma, kuru ražotājs kā tādu deklarējis ierīces apstiprinājuma pieteikuma rasējumā, sk. 3. pielikumu (sk., piemēram, 1. un 4. daļu).

To deklarē saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

a)

ja ārējā lēca ir teksturēta, deklarētā gaismu izstarojošā virsma ir visa ārējās lēcas ārējā virsma vai tās daļa;

b)

ja ārējā virsma ir neteksturēta, ārējo lēcu var neņemt vērā, un gaismu izstarojošā virsma ir, kā deklarēts rasējumā, sk. 3. pielikumu (sk., piemēram, 5. daļu).

2.8.1.   “Teksturēta ārējā lēca” vai “teksturēta ārējās lēcas zona” ir visa ārējā lēca vai tās daļa, kas projektēta tā, lai pārveidotu vai ietekmētu gaismas izplatīšanos no gaismas avota(-iem), būtiski novirzot gaismas starus no to sākotnējā virziena.

2.9.   “Apgaismojošā virsma” (sk. 3. pielikumu).

2.9.1.   “Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (sk. 2.7.9., 2.7.10., 2.7.19., 2.7.21. un 2.7.26. punktu) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija uz šķērsplaknes, bet galvenajiem lukturiem ar elipsoidālu “projekcijas lēcas” atstarotāju — projekcija uz šķērsplaknes. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro 2.9.2. punkta definīciju. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Galvenajam tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo norobežojošās līnijas šķietamā līnija uz lēcas. Ja atstarotājs un lēca ir regulējami attiecībā viens pret otru, tos noregulē vidējā stāvoklī.

Ja ir uzstādīta AFS: ja apgaismes funkciju rada divas vai vairākas vienlaicīgi darbojošās apgaismes ierīces transportlīdzekļa attiecīgajā pusē, atsevišķās apgaismojošās virsmas kopā ņemtas veido apgaismojošo virsmu, kas jāņem vērā (piemēram, 6.22.4. punkta attēlā 8., 9. un 11. apgaismes ierīces atsevišķās apgaismojošās virsmas, ja tās, aplūkojot kopā un ņemot vērā to attiecīgo novietojumu, veido transportlīdzekļa labās puses apgaismojošo virsmu, kas jāņem vērā).

2.9.2.   “Gaismas signālierīces, kas nav atpakaļatstarotājs, apgaismojošā virsma” (2.7.11. līdz 2.7.15., 2.7.18., 2.7.20. un 2.7.22. līdz 2.7.25. punkts) ir luktura taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 % no kopējās gaismas intensitātes plūst atskaites ass virzienā.

Lai noteiktu apgaismojošās virsmas augšējo, apakšējo un sānu robežu, verificējot attālumu līdz transportlīdzekļa galējām malām un augstumu virs zemes, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

Saistībā ar citiem apgaismojošās virsmas lietojumiem, piemēram, attālumu starp diviem lukturiem vai funkcijām, izmanto šīs apgaismojošās virsmas ārējās kontūras apveidu. Aizsegiem jāpaliek paralēliem, bet ir atļauts izmantot citus vērsumus.

Ja gaismas signālierīces apgaismojošā virsma pilnīgi vai daļēji apņem citas funkcijas apgaismojošo virsmu vai apņem neapgaismotu virsmu, apgaismojošo virsmu pašu var uzskatīt par gaismu izstarojošu virsmu (sk., piemēram, 3. pielikuma 2., 3., 5. un 6. daļu.).

2.9.3.   “Atpakaļatstarotāja apgaismojošā virsma” (2.7.16. punkts), kā to deklarējis pieteikuma iesniedzējs atpakaļatstarotāja kā sastāvdaļas apstiprināšanas procedūras laikā, ir atpakaļatstarotāja taisnlenķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras deklarētajām atpakaļatstarotāja optiskās sistēmas ārējām daļām, un kas ir paralēlas šai asij. Nosakot ierīces apakšējo, augšējo un sānu robežu, ņem vērā tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

2.10.   “Šķietamā virsma” noteiktam novērošanas virzienam pēc ražotāja vai tā attiecīgi pilnvarota pārstāvja pieprasījuma ir šāda taisnleņķa projekcija:

 

vai nu apgaismojošās virsmas robežas projekcija uz lēcas ārējās virsmas;

 

vai gaismu izstarojošās virsmas projekcija;

 

Tikai tad, ja gaismas signālierīces gaismas intensitāte ir mainīga, tās šķietamo virsmu, kas var būt mainīga, kā noteikts 2.7.1.3. punktā, attiecīgā gadījumā ņem vērā visiem apstākļiem, kas iespējami, izmantojot mainīgas intensitātes vadību.

projekcija plaknē, kas perpendikulāra novērošanas virzienam un tangenciāla lēcas visizvirzītākajam punktam. Dažādi šķietamās virsmas piemērošanas piemēri ir parādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

2.11.   “Atskaites ass” (vai “atskaites asis”) ir luktura raksturīgā ass, ko (luktura) ražotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un luktura uzstādīšanai transportlīdzeklī.

2.12.   “Atskaites centrs” ir punkts, kurā atskaites ass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; to norāda luktura ražotājs.

2.13.   “Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā ir redzama luktura šķietamā virsma. Telpas leņķa lauku nosaka tās sfēras segmenti, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus nosaka attiecībā pret atskaites asi. Horizontālie leņķi ß atbilst garumam un vertikālie leņķi α – platumam.

2.14.   “Galējā ārmala” transportlīdzekļa katrā pusē ir plakne, kas paralēla transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei un pieskaras tā sānu ārmalai, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

2.14.1.

riepas tuvu to saskares punktam ar zemi un riepu spiediena mēraparātu savienojumi;

2.14.2.

jebkuras pretslīdēšanas ierīces, kas var būt uzliktas riteņiem;

2.14.3.

netiešas redzamības ierīces;

2.14.4.

sānu virzienrāžus, kontūrgaismas lukturus, priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, stāvgaismas lukturus, atpakaļatstarotājus un sānu gabarītgaismas lukturus;

2.14.5.

transportlīdzeklim piestiprinātas muitas plombas un šo plombu nostiprināšanas un aizsardzības ierīces;

2.14.6.

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā – apkalpošanas durvju apgaismes sistēmas, kā norādīts 2.7. punktā.

2.15.   “Gabarītizmēri” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.14. punktā.

2.15.1.   “Gabarītplatums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.14. punktā.

2.15.2.   “Gabarītgarums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas atrodas perpendikulāri transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei un skar tās priekšējo un aizmugurējo ārējo malu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

a)

netiešas redzamības ierīces;

b)

kontūrgaismas lukturi;

c)

mehānisko transportlīdzekļu gadījumā – sakabes ierīces.

Piekabēm “gabarītgarumā” un jebkurā garuma mērījumā iekļauj jūgstieni, ja vien nav īpaši norādīts, ka to neņem vērā.

2.16.   “Atsevišķs un vairāki lukturi”

2.16.1.   “Atsevišķs lukturis” ir:

a)

ierīce vai ierīces daļa ar vienu apgaismes vai gaismas signālierīces funkciju, vienu vai vairākiem gaismas avotiem un vienu šķietamo virsmu atskaites ass virzienā; šī virsma var būt nepārtraukta vai veidota no divām vai vairākām atšķirīgām daļām; vai

b)

jebkāds tādu divu ar “D” marķētu identisku vai atšķirīgu lukturu mezgls, kuriem ir vienāda funkcija; vai

c)

jebkurš divu tādu neatkarīgu, identisku vai atšķirīgu atpakaļatstarotāju mezgls, kuri ir apstiprināti atsevišķi; vai

d)

jebkura savstarpēji atkarīgu lukturu sistēma, kas sastāv no diviem vai trim savstarpēji atkarīgiem lukturiem ar “Y” marķētiem lukturiem, kas apstiprināti kopā un kuriem ir viena un tā pati funkcija.

2.16.2.   “Divi lukturi” vai “pāra skaits lukturu” joslas vai sloksnes formā ir divi lukturi ar vienu gaismu izstarojošu virsmu, ja šī josla vai sloksne ir novietota simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni.

2.17.   “Attālums starp diviem lukturiem”, kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp abām šķietamajām virsmām atskaites ass virzienā. Ja attālums starp lukturiem nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, šķietamo virsmu malas precīzi nav jānosaka.

2.18.   “Darbības signālierīce” ir ierīce, kura rada gaismas vai skaņas (vai jebkādu līdzvērtīgu) signālu, kas norāda, ka kāda ierīce ir ieslēgta un darbojas pareizi vai nē.

2.19.   “Noslēgta kontūra signālierīce” ir ierīce, kura rada gaismas (vai jebkādu līdzvērtīgu) signāls, kas norāda, ka kāda ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai nē.

2.20.   “Neobligāts lukturis” ir lukturis, kuru ražotājs uzstāda pēc izvēles.

2.21.   “Zeme” ir virsma, uz kuras atrodas transportlīdzeklis un kurai vajadzētu būt praktiski horizontālai.

2.22.   “Kustīgas sastāvdaļas” ir transportlīdzekļa virsbūves paneļi vai citas daļas, kuru novietojumu var mainīt, tos paceļot, pagriežot vai pabīdot, un nelietojot darbarīkus. Pie tām nepieskaita paceļamas kravas automobiļu vadītāja kabīnes.

2.23.   “Kustīgas sastāvdaļas normālais lietošanas stāvoklis” ir kustīgas sastāvdaļas stāvoklis(-ļi), ko transportlīdzekļa ražotājs norādījis normāliem transportlīdzekļa lietošanas un stāvēšanas nosacījumiem.

2.24.   “Normāli transportlīdzekļa lietošanas nosacījumi” ir:

2.24.1.

mehāniskajam transportlīdzeklim – transportlīdzeklis ir gatavs pārvietoties ar savu vilces motoru un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-os) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā;

2.24.2.

piekabei – piekabe ir savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli, kas ir 2.24.1. punktā aprakstītajā stāvoklī, un tās kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-os) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā.

2.25.   “Transportlīdzekļa stāvēšanas nosacījumi” ir:

2.25.1

mehāniskajam transportlīdzeklim – transportlīdzeklis stāv, tā vilces motors nedarbojas un tā kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-ajos) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā;

2.25.2.

piekabei – piekabe ir savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli, kas ir 2.25.1. punktā aprakstītajā stāvoklī, un tās kustīgās sastāvdaļas ir normālajā(-ajos) stāvoklī(-ļos), kā noteikts 2.23. punktā.

2.26.   “Līkumgaisma” ir apgaismes funkcija, lai nodrošinātu labāku apgaismojumu ceļa līkumos.

2.27.   “Pāris” ir lukturu komplekts ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē.

2.27.1.   “Saskaņots pāris” ir lukturu komplekts ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē, kurš kā pāris atbilst fotometriskajām prasībām.

2.28.   “Avārijas apstāšanās signāls” ir signāls, lai norādītu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē, ka transportlīdzeklim tiek piemērots liels palēninājuma spēks salīdzinājumā ar dominējošajiem apstākļiem uz ceļa.

2.29.   No ierīces izstarotās gaismas krāsa

2.29.1.   “Balta” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (4), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

zaļā robeža

y = 0,150 + 0,640 x

W23

dzeltenīgi zaļā robeža

y = 0,440

W34

dzeltenā robeža

x = 0,500

W45

sarkanīgi purpursārtā robeža

y = 0,382

W56

purpursārtā robeža

y = 0,050 + 0,750 x

W61

zilā robeža

x = 0,310

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,310

0,348

W2

0,453

0,440

W3

0,500

0,440

W4

0,500

0,382

W5

0,443

0,382

W6

0,310

0,283

2.29.2.   “Selektīvi dzeltena” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

SY12

zaļā robeža

y = 1,290 x + 0,100

SY23

spektrālā līkne

 

SY34

sarkanā robeža

y = 0,138 + 0,580 x

SY45

dzeltenīgi baltā robeža

y = 0,440

SY51

baltā robeža

y = 0,940 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

SY1

0,454

0,486

SY2

0,480

0,519

SY3

0,545

0,454

SY4

0,521

0,440

SY5

0,500

0,440

2.29.3.   “Dzintarkrāsa” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

A12

zaļā robeža

y = x – 0,120

A23

spektrālā līkne

 

A34

sarkanā robeža

y = 0,390

A41

baltā robeža

y = 0,790 – 0,670 x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

A1

0,545

0,425

A2

0,560

0,440

A3

0,609

0,390

A4

0,597

0,390

2.29.4.   “Sarkana” ir izstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (5), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

dzeltenā robeža

y = 0,335

R23

spektrālā līkne

 

R34

purpursārtā līnija

(tās lineārais pagarinājums pāri purpursārto toņu diapazonam starp spektrālās līknes galēji sarkano un galēji zilo krāsu).

R41

purpursārtā robeža

y = 0,980 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,645

0,335

R2

0,665

0,335

R3

0,735

0,265

R4

0,721

0,259

2.30.   Nakts laika krāsa gaismai, kas tiek atpakaļatstarota no ierīces, izņemot atpakaļatstarojošas riepas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 88.

2.30.1.   “Balta” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (6), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

zilā robeža

y = 0,843 – 1,182 x

W23

purpursārtā robeža

y = 0,489 x + 0,146

W34

dzeltenā robeža

y = 0,968 – 1,010 x

W41

zaļā robeža

y = 1,442 x + 0,136

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,373

0,402

W2

0,417

0,350

W3

0,548

0,414

W4

0,450

0,513

2.30.2.   “Dzeltena” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (6), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

Y12

zaļā robeža

y = x – 0,040

Y23

spektrālā līkne

 

Y34

sarkanā robeža

y = 0,200 x + 0,268

Y41

baltā robeža

y = 0,970 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

Y1

0,505

0,465

Y2

0,520

0,480

Y3

0,610

0,390

Y4

0,585

0,385

2.30.3.   “Dzintarkrāsa” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

A12

zaļā robeža

y = 1,417 x + 0,347

A23

spektrālā līkne

 

A34

sarkanā robeža

y = 0,390

A41

baltā robeža

y = 0,790 – 0,670 x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

A1

0,545

0,425

A2

0,557

0,442

A3

0,609

0,390

A4

0,597

0,390

2.30.4.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

dzeltenā robeža

y = 0,335

R23

spektrālā līkne

 

R34

purpursārtā līnija

 

R41

purpursārtā robeža

y = 0,978 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,643

0,335

R2

0,665

0,335

R3

0,735

0,265

R4

0,720

0,258

2.31.   No ierīces atstarotās gaismas krāsa dienas laikā

2.31.1.   “Balta” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (7), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

W12

purpursārtā robeža

y = x – 0,030

W23

dzeltenā robeža

y = 0,740 – x

W34

zaļā robeža

y = x + 0,050

W41

zilā robeža

y = 0,570 – x

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

W1

0,300

0,270

W2

0,385

0,355

W3

0,345

0,395

W4

0,260

0,310

2.31.2.   “Dzeltena” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (8), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

Y12

sarkanā robeža

y = 0,534 x + 0,163

Y23

baltā robeža

y = 0,910 – x

Y34

zaļā robeža

y =1,342 x – 0,090

Y41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

Y1

0,545

0,454

Y2

0,487

0,423

Y3

0,427

0,483

Y4

0,465

0,534

2.31.3.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (8), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

R12

sarkanā robeža

y = 0,346 – 0,053 x

R23

purpursārtā robeža

y = 0,910 – x

R34

dzeltenā robeža

y = 0,350

R41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

R1

0,690

0,310

R2

0,595

0,315

R3

0,560

0,350

R4

0,650

0,350

2.32.   Fluorescences ierīces krāsa dienas laikā

2.32.1.   “Sarkana” ir atstarotās gaismas hromatiskuma koordinātas (x,y) (9), kas atrodas hromatiskuma zonās, ko nosaka šādas robežas:

FR12

sarkanā robeža

y = 0,346 – 0,053 x

FR23

purpursārtā robeža

y = 0,910 – x

FR34

dzeltenā robeža

y = 0,315 + 0,047 x

FR41

spektrālā līkne

 

Ar šādiem krustpunktiem:

 

x

y

FR1

0,690

0,310

FR2

0,595

0,315

FR3

0,569

0,341

FR4

0,655

0,345

2.33.   “Pakaļējais sadursmes trauksmes signāls” (PSTS) ir automātisks signāls, ko vadošais transportlīdzeklis pārraida sekojošajam transportlīdzeklim. Tas brīdina, ka sekojošajam transportlīdzeklim ir jāveic ārkārtas pasākumi, lai izvairītos no sadursmes.

2.34.   “Gonio(foto)metra (leņķmēra) sistēma (ja kādos konkrētos noteikumos nav noteikts citādi)” ir fotometriskiem mērījumiem izmantota sistēma ar grādos izteiktām leņķiskajām koordinātām uz sfēras ar vertikālu polāro asi atbilstoši IEC publikācijai Nr. 70 (Vīne, 1987. gads), tas ir, atbilstoši gonio(foto)metra sistēmai, kura horizontālā (pacēluma) ass ir fiksēta uz zemes un kustīgā (rotācijas) ass ir perpendikulāra fiksētajai horizontālajai asij (sk. šo noteikumu 14. pielikumu). Piezīme. Minētā IEC publikācijā ir noteikta procedūra, kā koriģēt leņķiskās koordinātas, ja tiek izmantota alternatīva gonio(foto)metra sistēma.

2.35.   “H plakne” ir horizontālā plakne, kurā atrodas luktura atskaites centrs.

2.36.   “Secīga aktivizēšana” ir elektrisks slēgums, kurā luktura atsevišķie gaismas avoti ir saslēgti tā, ka tiek aktivizēti iepriekšnoteiktā secībā.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz tā apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai attiecīgi pilnvarots ražotāja pārstāvis.

3.2.   Pieteikumam trijos eksemplāros pievieno šādus dokumentus un šādu informāciju.

3.2.1.

Transportlīdzekļa tipa apraksts, ievērojot 2.2.1. līdz 2.2.4. punktā minētās pazīmes, līdz ar slogojuma ierobežojumiem, īpaši norādot maksimāli pieļaujamo slodzi bagāžniekā.

3.2.2.

Ražotāja noteikto uzstādāmo apgaismes ierīču un gaismas signālierīču saraksts. Katrai darbībai sarakstā var būt paredzēti vairāki ierīču tipi. Katrs tips ir pienācīgi identificēts (sastāvdaļa, tipa apstiprinājuma marķējums, ražotāja nosaukums utt.); attiecībā uz katru funkciju sarakstā var iekļaut arī papildu piezīmi “vai līdzvērtīgas ierīces”.

3.2.3.

Visu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojuma rasējums, norādot dažādo ierīču novietojumu transportlīdzeklī.

3.2.4.

Ja tas nepieciešams, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām – katra atsevišķā luktura izvietojuma rasējums(-i), kurā redzama 2.9. punktā noteiktā apgaismojošā virsma, 2.8. punktā noteiktā gaismu izstarojošā virsma, 2.11. punktā noteiktā atskaites ass un 2.12. punktā noteiktais atskaites centrs. Šo informāciju nav nepieciešams sniegt par pakaļējās numura zīmes lukturi (2.7.13. punkts).

3.2.5.

Pieteikumā ietver paziņojumu par šķietamās virsmas noteikšanā izmantoto metodi (sk. 2.10. punktu).

3.2.6.

Ja transportlīdzeklim ir uzstādīta AFS, pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku aprakstu, norādot šādu informāciju:

3.2.6.1.

apgaismes funkcijas un režīmi, kuriem AFS ir apstiprināta;

3.2.6.2.

saistītie AFS vadības signāli un to tehniskie raksturlielumi, kā noteikts saskaņā ar Noteikumu Nr. 123 10. pielikumu;

3.2.6.3.

nosacījumi, ko piemēro, lai automātiski pielāgotu priekšējās apgaismes funkcijas un režīmus saskaņā ar šo noteikumu 6.22.7.4. punktu;

3.2.6.4.

īpaši norādījumi (ja ir) par gaismas avotu inspicēšanu un kūļa vizuālu novērošanu;

3.2.6.5.

dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 6.22.9.2. punktu;

3.2.6.6.

lukturi, kas AFS ir grupēti vai kombinēti, vai savstarpēji savietoti;

3.2.6.7.

apgaismes ierīces, kas konstruētas atbilstīgi šo noteikumu 6.22.5. punkta prasībām.

3.2.7.

M un N kategorijas transportlīdzekļiem – apraksts par elektroenerģijas padeves nosacījumiem attiecībā uz 2.7.9., 2.7.10., 2.7.12., 2.7.14. un 2.7.15. punktā minētajām ierīcēm, tostarp – attiecīgos gadījumos – informācija par īpašu enerģijas padeves/gaismas avota elektronisko vadības iekārtu vai mainīgas intensitātes regulatoru.

3.3.   Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprinājuma testu veikšanu, iesniedz transportlīdzekli – nepiekrautu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu, kurš pilnībā nokomplektēts ar apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kā noteikts 3.2.2. punktā.

3.4.   Tipa apstiprinājuma dokumentiem pievieno šo noteikumu 1. pielikumā paredzēto dokumentu.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz visām sarakstā minētajām ierīcēm, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 06, kas atbilst 06. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma piešķiršanai. Tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir šo pašu numuru citiem transportlīdzekļu tipiem vai tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas iesniegts ar ierīcēm, kuras nav uzskaitītas 3.2.2. punktā minētajā sarakstā, ievērojot šo noteikumu 7. punkta prasības.

4.3.   Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa/detaļas pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (10);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējumu izvieto ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.8.   Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējumu izkārtojuma piemēri.

5.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces uzstāda tā, lai normālos lietošanas apstākļos, kā noteikts 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Jo īpaši jānodrošina, ka nav iespējama lukturu regulējuma nejauša izjaukšana.

5.2.   Apgaismes lukturus, kas aprakstīti 2.7.9., 2.7.10. un 2.7.19. punktā, uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to orientācijas regulēšanu.

5.2.1.   Tādiem galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar ierīcēm, lai novērstu diskomfortu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem valstī, kurā satiksme notiek pa pretējo ceļa pusi nekā tajā valstī, kurai galvenais lukturis projektēts, šādas ierīces ir automātiskas vai tās var aktivizēt transportlīdzekļa lietotājs stāvošam transportlīdzeklim, neizmantojot īpašus darbarīkus (izņemot tos, kas piegādāti kopā ar transportlīdzekli (11)). Transportlīdzekļa ražotājs kopā ar transportlīdzekli sniedz sīki izstrādātus norādījumus.

5.3.   Attiecībā uz visām gaismas signālierīcēm, tostarp tām, kas uzstādītas uz sānu paneļiem, transportlīdzeklī uzstādīta luktura atskaites ass ir paralēla uz ceļa esoša transportlīdzekļa atbalsta plaknei; turklāt tā ir perpendikulāra transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei sānu atpakaļatstarotāju un sānu gabarītgaismas lukturu gadījumā un paralēla šai plaknei visu pārējo signālierīču gadījumā. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu ievēro visus ražotāja noteiktos īpašos norādījumus.

5.4.   Ja nav īpašu norādījumu, lukturu augstumu un orientāciju pārbauda nepiekrautam transportlīdzeklim, kas atrodas uz plakanas, horizontālas virsmas pie nosacījumiem, kas paredzēti 2.24., 2.24.1. un 2.24.2. punktā, un, ja ir uzstādīta AFS, ar šo sistēmu neitrālā stāvoklī.

5.5.   Ja nav īpašu norādījumu, lukturus, kas veido pāri:

5.5.1.

transportlīdzeklī uzstāda simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni (aprēķinam jāpamatojas uz luktura ārējo ģeometrisko formu, nevis uz 2.9. punktā minētās apgaismojošās virsmas malu);

5.5.2.

tie ir savstarpēji simetriski attiecībā pret centrālo garenplakni; šī prasība neattiecas uz lukturu iekšējo struktūru;

5.5.3.

tie atbilst vienādām kolorimetriskām prasībām un ir ar principā identiskiem fotometriskiem raksturlielumiem. Šīs prasības neattiecas uz F3 klases priekšējo miglas lukturu saskaņotu pāri;

5.5.4.

to fotometriskie raksturlielumi principā ir identiski.

5.6.   Transportlīdzekļiem, kuru ārējā forma ir asimetriska, minētās prasības ievēro, ciktāl iespējams.

5.7   Grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti, vai atsevišķi lukturi

5.7.1.   Lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savstarpēji savietoti cits ar citu ar noteikumu, ka tie atbilst visām prasībām, kas attiecas uz krāsu, novietojumu, vērsumu, ģeometrisko redzamību, elektriskajiem slēgumiem, kā arī citām prasībām, ja tādas ir.

5.7.1.1.   Lukturis atbilst fotometriskajām un kolorimetriskajām prasībām, kad visas pārējās funkcijas, ar kurām šis lukturis ir grupēts, kombinēts vai savstarpēji savietots, ir izslēgtas.

Tomēr, ja priekšējais vai pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savstarpēji savietots ar vienu vai vairākām citām funkcijām, ko var aktivizēt kopā ar to, prasībām attiecībā uz katras šādas citas funkcijas krāsu jābūt izpildītām, kad savietotā(-ās) funkcija(-as) un priekšējie vai pakaļējie gabarītgaismas lukturi ir ieslēgti.

5.7.1.2.   Nav atļauts savstarpēji savietot bremžu signāllukturus un virzienrāžus.

5.7.1.3.   Ja bremžu signāllukturi un virzienrāži ir grupēti, tie atbilst šādiem nosacījumiem:

5.7.1.3.1.

jebkura horizontāla vai vertikāla taisne, kas iet cauri šo funkciju šķietamo virsmu projekcijām atskaites asij perpendikulārā plaknē, nešķērso vairāk kā divas blakusesošas dažādu krāsu joslas atdalošas robežlīnijas;

5.7.1.3.2.

to šķietamās virsmas atskaites ass virzienā, pamatojoties uz zonām, kuras norobežo to gaismu izstarojošo virsmu ārējā kontūra, nepārklājas.

5.7.2.   Atsevišķs lukturis

5.7.2.1.   Atsevišķu lukturi, kā definēts 2.16.1. punkta a) apakšpunktā, ko veido divas vai vairāk atsevišķas daļas, uzstāda tādā veidā, ka:

a)

atsevišķo daļu projekcijas kopējais laukums plaknē, kas pieskaras ārējās lēcas ārējai virsmai un ir perpendikulāra atskaites asij, neaizņemtu mazāk kā 60 % no tāda vismazākā taisnstūra laukuma, kurš aptver šo projekciju; vai

b)

minimālais attālums starp divu blakusesošu/tangenciālu atsevišķo daļu malām, kas vērstas viena pret otru, nepārsniegtu 75 mm, to mērot perpendikulāri atskaites asij.

Šī prasība neattiecas uz vienu atpakaļatstarotāju.

5.7.2.2.   Atsevišķu lukturi, kā definēts 2.16.1. punkta b) vai c) apakšpunktā, ko veido divi lukturi ar marķējumu “D” vai divi neatkarīgi atpakaļatstarotāji, uzstāda tā, lai:

a)

abu lukturu vai atpakaļatstarotāju šķietamo virsmu projekcija atskaites ass virzienā aizņemtu ne mazāk kā 60 % no tāda vismazākā taisnstūra laukuma, kas aptver šo redzamo virsmu projekcijas atskaites ass virzienā; vai

b)

minimālais attālums starp abu lukturu vai divu neatkarīgu atpakaļatstarotāju šķietamo virsmu vienas pret otru vērstajām malām atskaites ass virzienā nepārsniegtu 75 mm, to mērot perpendikulāri atskaites asij.

5.7.2.3.   Atsevišķs lukturis, kā definēts 2.16.1. punkta d) apakšpunktā atbilst 5.7.2.1. punkta prasībām.

Ja vienā luktura korpusā ir ietverti divi vai vairāki lukturi un/vai divas vai vairākas atsevišķas šķietamās virsmas, un/vai tiem ir kopēja ārējā lēca, tos neuzskata par savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmu.

Tomēr joslas vai sloksnes formas lukturis var būt daļa no savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas.

5.7.2.4.   Divus lukturus vai pāra skaitu lukturu joslas vai sloksnes veidā izvieto simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa centrālo garenplakni, un tie abās pusēs atrodas ne mazāk kā 0,4 m no transportlīdzekļa galējās ārmalas un ir ne mazāk kā 0,8 m gari; šādas joslas apgaismošanu nodrošina vismaz ar diviem gaismas avotiem, kas atrodas pēc iespējas tuvāk tās galiem; gaismu izstarojošo virsmu drīkst veidot vairāki cits citam pretstatīti elementi ar nosacījumu, ka šīs atsevišķās gaismu izstarojošās virsmas, tās projicējot uz šķērsplaknes, atbilst 5.7.2.1. punkta prasībām.

5.8.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no šķietamās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu – no šķietamās virsmas zemākā punkta atskaites ass virzienā.

Ja augstums (maksimālais un minimālais) virs zemes nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.8.1.   Nolūkā samazināt ģeometriskās redzamības leņķus luktura stāvokli attiecībā uz tā augstumu virs zemes mēra no H plaknes.

5.8.2.   Galveno tuvās gaismas lukturu minimālo augstumu virs zemes mēra no optiskās sistēmas faktiskā izvada (piemēram, atstarotāja, lēcas, projekcijas lēcas) zemākā punkta neatkarīgi no tā izmantojuma.

5.8.3.   Novietojumu platumā nosaka no tās šķietamās virsmas malas atskaites ass virzienā, kura atrodas vistālāk no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, ja tas attiecas uz kopējo platumu, un no šķietamās virsmas iekšējām malām atskaites ass virzienā, ja tas attiecas uz attālumu starp lukturiem.

Ja novietojums platumā nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.9.   Ja nav īpašu norādījumu, luktura aktivizēšanas laikā ar nolūku netiek mainīti tā fotometriskie raksturlielumi (piemēram, intensitāte, krāsa, šķietamā virsma, u. c.).

5.9.1.   Virzienrāži, transportlīdzekļa avārijas signāls, dzintarkrāsas sānu gabarītgaismas lukturi, kas atbilst 6.18.7. punkta prasībām, un avārijas apstāšanās signāls ir mirgojoši lukturi.

5.9.2.   Jebkura luktura fotometriskie raksturlielumi drīkst mainīties:

a)

atkarībā no apkārtējās vides apgaismojuma;

b)

atkarībā no citu lukturu aktivizēšanas; vai

c)

ja lukturi izmanto citai apgaismes funkcijai,

ar nosacījumu, ka jebkuras fotometrisko raksturlielumu izmaiņas atbilst attiecīgā luktura tehnisko noteikumu prasībām.

5.9.3.   1., 1.a, 1.b, 2.a vai 2.b kategorijas virzienrāžu lukturu fotometriskie raksturlielumi var tikt mainīti ieslēgšanās fāzes laikā, secīgi aktivizējot gaismas avotus, kā noteikts 5.6. punktā Noteikumos Nr.6.

Šo nosacījumu nepiemēro, kad 2.a un 2.b kategorijas virzienrāži tiek darbināti kā avārijas apstāšanās signāls saskaņā ar šo noteikumu 6.23.1. punktu.

5.10.   Lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz priekšu izstarot sarkanu gaismu, kura varētu būt maldinoša, un neviens lukturis, kas definēts 2.7. punktā, nedrīkst virzienā uz aizmuguri izstarot baltu gaismu, kura varētu būt maldinoša. Neņem vērā apgaismes ierīces, kas uzstādītas transportlīdzekļa iekšpuses apgaismošanai. Šaubu gadījumā atbilstību šai prasībai verificē šādi:

5.10.1.

attiecībā uz sarkanas gaismas redzamību virzienā uz transportlīdzekļa priekšgalu – sarkanas gaismas luktura šķietamo virsmu, izņemot galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi, nevar tieši redzēt novērotājs, kas pārvietojas 1. zonā, kā noteikts 4. pielikumā;

5.10.2.

attiecībā uz baltas gaismas redzamību virzienā uz aizmuguri, izņemot atpakaļgaitas lukturus un baltas krāsas sānu pamanāmības zīmes, baltas gaismas luktura šķietamo virsmu nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā no transportlīdzekļa aizmugures (sk. 4. pielikumu).

5.10.3.

Novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgās plaknes ierobežo šādi:

5.10.3.1.

augstumā – divas horizontālas plaknes, kas atrodas attiecīgi 1 m un 2,2 m virs zemes;

5.10.3.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas, veidojot 15° leņķi attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri uz āru no transportlīdzekļa centrālās garenplaknes, šķērso to transportlīdzekļa centrālajai garenplaknei paralēlo vertikālo plakņu saskares punktu vai punktus, kuras ierobežo transportlīdzekļa gabarītplatumu; ja ir vairāki saskares punkti, tad vistālāk priekšā esošais punkts atbilst priekšējai plaknei, un vistālāk aizmugurē esošais punkts – aizmugures plaknei.

5.11.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, sānu gabarītgaismas lukturus, ja tādi ir, un pakaļējās numura zīmes lukturus varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi.

5.11.1.   Šo nosacījumu nepiemēro:

5.11.1.1.

ja ir ieslēgti priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, kā arī sānu gabarītgaismas lukturi, ja tie ir kombinēti vai savstarpēji savietoti ar minētajiem lukturiem, tos izmantojot kā stāvgaismas lukturus; vai

5.11.1.2.

ja sānu gabarītgaismas lukturi mirgo kopā ar virzienrāžiem; vai

5.11.1.3.

ja gaismas signālierīču sistēma darbojas saskaņā ar 6.2.7.6.2. punktu;

5.11.2.   priekšējiem gabarītgaismas lukturiem, ja to funkcija ir aizstāta saskaņā ar 5.12.1. punkta noteikumiem.

5.11.3.   Savstarpēji atkarīgu lukturu sistēmas gadījumā visi gaismas avoti tiek ieslēgti un izslēgti vienlaicīgi.

5.12.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai galvenos tālās un tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, ja nav ieslēgti arī 5.11. punktā minētie lukturi. Tomēr šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem vai galveno tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem, vai pārmaiņus galveno tālās un tuvās gaismas lukturu ieslēgšanās ar īsiem intervāliem.

5.12.1.   Galvenie tuvās gaismas lukturi un/vai galvenie tālās gaismas lukturi, un/vai priekšējie miglas lukturi var aizstāt priekšējo gabarītgaismas lukturu funkciju ar nosacījumu, ka:

5.12.1.1.

to elektriskie slēgumi ir tādi, ka jebkuras šādas apgaismes ierīces atteices gadījumā notiek priekšējo gabarītgaismas lukturu automātiska atkārtota aktivizēšana; kā arī

5.12.1.2.

aizstājošais lukturis/funkcija attiecībā uz konkrēto gabarītgaismas lukturi atbilst prasībām, ko piemēro:

a)

ģeometriskajai redzamībai, kas priekšējiem gabarītgaismas lukturiem noteikta 6.9.5. punktā; kā arī

b)

minimālajām fotometriskajām vērtībām atbilstoši gaismas izplatīšanas leņķiem; kā arī

5.12.1.3.

aizstājošā luktura testa protokolos ir sniegti atbilstoši pierādījumi par atbilstību 5.12.1.2. punktā noteiktajām prasībām.

5.13.   Signālierīce

Ja šajos noteikumos ir noteikta prasība uzstādīt noslēgta kontūra signālierīci, to var aizstāt ar “darbības” signālierīci.

5.14.   Ieslēpjami lukturi

5.14.1.   Lukturus aizliegts ieslēpt, izņemot galvenos tālās gaismas lukturus, galvenos tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus, ko drīkst ieslēpt, kad tos neizmanto.

5.14.2.   Ja notiek kāda ieslēpšanas ierīces(-ču) darbības atteice, lukturi paliek lietošanas stāvoklī, ja tos jau lieto, vai arī tos iespējams bez darbarīkiem pārvietot darba stāvoklī.

5.14.3.   Lukturus iespējams pārvietot lietošanas stāvoklī un ieslēgt ar vienu un to pašu vadības ierīci, pieļaujot arī iespēju pārvietot tos lietošanas stāvoklī bez ieslēgšanas. Tomēr grupētu galveno tālās gaismas un galveno tuvās gaismas lukturu gadījumā minētajai vadības ierīcei jāiedarbina tikai galvenie tuvās gaismas lukturi.

5.14.4.   Nav iespējams no vadītāja vietas apzināti pārtraukt ieslēgtu lukturu pārvietošanos, pirms tie sasnieguši lietošanas stāvokli. Ja pastāv risks apžilbināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, kamēr lukturi atrodas kustībā, tie drīkst iedegties, tikai sasniedzot lietošanas stāvokli.

5.14.5.   Ja ieslēpšanas ierīces temperatūra ir no – 30 °C līdz + 50 °C, galvenie lukturi lietošanas stāvokli spēj sasniegt triju sekunžu laikā pēc vadības ierīces sākotnējās iedarbināšanas.

5.15.   Lukturu (12) izstarotās gaismas krāsas ir šādas:

Galvenais tālās gaismas lukturis:

balta

Galvenais tuvās gaismas lukturis:

balta

Priekšējais miglas lukturis:

balta vai izteikti dzeltena

Atpakaļgaitas lukturis:

balta

Virzienrādis:

dzintarkrāsa

Avārijas signāls:

dzintarkrāsa

Bremžu signāllukturis:

sarkana

Avārijas apstāšanās signāls:

dzintarkrāsa vai sarkana

Pakaļējais sadursmes brīdinājuma signāls:

dzintarkrāsa

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis:

balta

Priekšējais gabarītgaismas lukturis:

balta

Pakaļējais gabarītgaismas lukturis:

sarkana

Priekšējais miglas lukturis:

balta vai izteikti dzeltena

Pakaļējais miglas lukturis:

sarkana

Stāvgaismas lukturis:

balta priekšā, sarkana aizmugurē, dzintarkrāsa, ja savietots ar sānu virzienrāžu lukturiem vai sānu gabarītgaismas lukturiem.

Sānu gabarītgaismas lukturis:

dzintarkrāsa; tomēr galējais pakaļējais sānu gabarītgaismas lukturis var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai kombinēts, vai savstarpēji apvienots ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi vai grupēts ar pakaļējo atstarotāju, vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo atpakaļatstarotāju.

Kontūrgaismas lukturis:

balta priekšā, sarkana aizmugurē

Dienas gaitas lukturis:

balta

Pakaļējais atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

sarkana

Pakaļējais atstarotājs, kam ir trīsstūra forma:

sarkana

Priekšējais atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

identiska avārijas gaismai (13)

Sānu atpakaļatstarotājs, kam nav trīsstūra formas:

dzintarkrāsa; tomēr galējais pakaļējais sānu atpakaļatstarotājs var būt sarkans, ja tas ir grupēts vai ja tam daļa gaismu izstarojošās virsmas ir kopēja ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo kontūrgaismas lukturi, pakaļējo miglas lukturi, bremžu signāllukturi, galējo pakaļējo sarkano sānu gabarītgaismas lukturi vai pakaļējo atpakaļatstarotāju, kam nav trīsstūra formas.

Pagrieziena lukturis:

balta

Pamanāmības zīmes:

balta priekšā;

balta vai dzeltena sānos;

sarkana vai dzeltena aizmugurē (14)

Adaptīvās priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS):

balta

Ārējais palīgapgaismojuma lukturis:

balta

Manevrēšanas lukturis:

balta

5.16.   Lukturu skaits

5.16.1.   Transportlīdzeklī uzstādīto lukturu skaits ir tāds, kā norādīts šo noteikumu atsevišķajās specifikācijās.

5.17.   Jebkuru lukturi var uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām, ievērojot 5.18., 5.19. un 5.20. punktā minētos nosacījumus.

5.18.   Pakaļējos gabarītgaismas lukturus, pakaļējos virzienrāžus un pakaļējos atpakaļatstarotājus, kam ir trīsstūra forma vai kam tās nav, drīkst uzstādīt uz kustīgām sastāvdaļām tikai šādos gadījumos:

5.18.1.

ja visos kustīgo sastāvdaļu fiksētajos stāvokļos uz šīm kustīgajām sastāvdaļām uzstādītie lukturi atbilst šiem lukturiem piemērojamajām novietojuma, ģeometriskās redzamības, kolorimetriskajām un fotometriskajām prasībām;

5.18.2.

ja 5.18. punktā minētās funkcijas iegūst ar divu tādu lukturu mezglu, kuri marķēti ar “D” (sk. 2.16.1. punktu), pietiek, ja novietojuma, ģeometriskās redzamības un fotometriskajām prasībām atbilst tikai viens no šiem lukturiem visos kustīgo sastāvdaļu fiksētajos stāvokļos,

vai