15.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 417/10

1.

Padomes Rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (1), kurā kā viena no darbības jomām tiek identificēta līdzdalība, kā arī tās mērķis – visos mērogos atbalstīt jauniešu iesaisti pārstāvības demokrātijā un pilsoniskā sabiedrībā un sabiedrības dzīvē vispār; turklāt rezolūcijā definēta vispārējā iniciatīva – veicināt un atbalstīt jauniešu un jaunatnes organizāciju iesaisti un līdzdalību politikas izstrādāšanā, īstenošanā un turpmākos pasākumos, izmantojot pastāvīgu strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām;

2.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūciju (2014. gada 20. maijs) par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (2);

3.

kopīgos ieteikumus no ceturtā darba cikla attiecībā uz strukturēto dialogu, kas noteikti prezidentvalsts Luksemburgas organizētajā ES jaunatnes konferencē 2015. gada 21.–24. septembrī (3);

4.

demokrātija, plurālisms un aktīvs pilsoniskums ir Eiropas Savienības pamatvērtības. Šīs vērtības ietver arī vārda brīvību un toleranci (4), un to mērķis ir visu Eiropas pilsoņu iekļaušana. Demokrātiju nedrīkst uztvert par pašsaprotamu lietu – tā ir jāsargā un jāsekmē nepārtraukti;

5.

jaunieši Eiropā kopumā pauž atbalstu un ticību demokrātijas sistēmai un tās pārstāvības struktūrām, taču ir kritiski noskaņoti pret to, kā sistēma darbojas praksē, un tās radītajiem rezultātiem (5);

6.

bieži viņiem arvien grūtāk nākas identificēties ar tradicionālajiem politiskās līdzdalības kanāliem, piemēram, politiskajām partijām un arodbiedrībām, bet viņi iesaistās alternatīvās formās, kas sniedz lielākas individuālās izvēles iespēju – piemēram, kampaņās, petīcijās, demonstrācijās un spontānos pasākumos, kuru mērķis ir iestāties par konkrētu lietu un jūtamām izmaiņām viņu dzīvē (6);

7.

informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, jo īpaši sociālie mediji un to mobilā izmantošana dāvā jaunas iespējas iesaistei politiskajos procesos un informācijas gūšanai par tiem, paātrina informācijas izplatīšanos un nodrošina alternatīvu līdzdalības formu straujāku attīstīšanos;

8.

strukturētais dialogs ir instruments, kas saistīts ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomā un kura nolūks ir iesaistīt jauniešus ES politikas izstrādē. Iznākums ceturtajam 18 mēnešu darba ciklam attiecībā uz vispārējo tematisko prioritāti “iespēju nodrošināšana jauniešiem, kas vērsta uz piekļuvi tiesībām un to, cik svarīga ir jauniešu politiskā līdzdalība” (7) balstās rezultātos, kas panākti apspriedēs ar jauniešiem pirms Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūrām un to laikā, kā arī ES jaunatnes konferencēs 2014. gada oktobrī Romā, 2015. gada martā Rīgā un 2015. gada septembrī Luksemburgā (8);

9.

rezultāti dialogam starp jauniešiem un pārstāvjiem no politikas jomas ir svarīgs ieguldījums šajā rezolūcijā, kas ietver jauniešu, jaunatnes darbinieku un citu jaunatnes jomas ekspertu viedokļus, un sekmē to, lai tiktu izstrādāta pierādījumos balstīta un iedarbīga ES politika;

10.

Eiropas Savienībai ir vajadzīgi jaunieši, kas ir uzticīgi demokrātijas principiem un Eiropas vērtībām;

11.

Eiropas politikai un politikai vispār vajadzētu spēt reaģēt uz jauniešu vajadzībām un iecerēm. Tāpēc politiskiem jautājumiem ir jābūt pārredzamiem, un par tiem ir jāinformē visi iedzīvotāji, tostarp jaunieši. Jauniešiem ir jāsaprot aktuālie jautājumi, lai radītu interesi un sekmētu politisko iesaisti. Jauniešu iespējām piedalīties jēgpilnā lēmumu pieņemšanas procesā būtu jānāk no lēmumu pieņēmējiem dažādās politikas jomās un politikas līmeņos, un tām vajadzētu spēt atstāt ietekmi;

12.

politiskās līdzdalības jēdzienā pirmkārt ir ietverta jauniešu pārstāvība pārstāvības demokrātijas struktūrās, proti, piedalīšanās vēlēšanās balsojot, kandidēšana vēlēšanās un līdzdalība politiskajās partijās. Politiskā līdzdalība var tikt īstenota arī, piedaloties (jaunatnes) organizācijās, kas iestājas par jauniešu interesēm, politiskās debatēs gan klātienē, gan tiešsaistē, kā arī citu veidu viedokļa veidošanā un kultūras izpausmēs. Politisko līdzdalību var panākt arī ar pilsoniskuma un cilvēktiesību izglītības aktivitāšu starpniecību un rīcību nolūkā īstenot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā;

13.

piedaloties politiskajos procesos, jaunieši var pilnveidot savu izpratni par viedokļa veidošanas procesiem un dažādajām interesēm, kas tiek skartas. Individuālā līmenī viņi attīsta sociālās prasmes, atbildības izjūtu, pārliecību par sevi, spēju uzņemties iniciatīvu, kritisku attieksmi, kā arī komunikācijas un sarunu risināšanas iemaņas, kompromisa izjūtu, empātiju un citu personu viedokļa respektēšanu;

14.

jauniešu efektīvas un reālas politiskās līdzdalības procesu raksturojošie parametri ir šādi:

15.

šajā sakarā svarīga loma ir jaunatnes politikai, jaunatnes darbam un jaunatnes organizācijām – veicinot aktīvu pilsoniskumu, politiskās līdzdalības iespējas un nepieļaujot marginalizāciju un vardarbīgu radikalizāciju, jo īpaši vietējā mērogā, kur atklāts jaunatnes darbs un informatīvs jaunatnes darbs ir vērsti uz jauniešiem;

16.

lai jauniešu līdzdalība būtu pamatīga un efektīva, ir nepieciešama fiziskā un mentālā labklājība un pamatvajadzību nodrošināšana, tostarp izglītības un apmācības aspekti, veselība, nodarbinātība un finansiāla drošība un sociāla integrācija;

17.

izveidot, īstenot vai turpināt attīstīt valstu, reģionālas un/vai vietējas stratēģijas, programmas, struktūras vai citus attiecīgus mehānismus nolūkā uzlabot visu jauniešu, bet jo īpaši – to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, – politisko līdzdalību. Šiem mehānismiem vajadzētu būt zināšanās un pierādījumos balstītiem, to pamatā vajadzētu būt starpnozaru sadarbībai, un tajos būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas. Efektīvu līdzdalības stratēģiju izstrādē būtu jāietilpst mērķgrupas iesaistei plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos. Stratēģijās varētu ietvert turpmāk izklāstītās prioritātes;

18.

veicināt un popularizēt starpnozaru sadarbību un partnerības starp formālās izglītības sniedzējiem, jaunatnes organizācijām un jaunatnes darba veicējiem nolūkā attīstīt integrētas pieejas pilsoniskuma izglītības programmās, vienlaikus iesaistot jauniešus, pedagogus, jaunatnes darbiniekus, vecākus un citus attiecīgus dalībniekus;

19.

uzlabot ilgtspējīgas līdzdalīgās struktūras formālās izglītības un neformālās mācīšanās vidē, lai veicinātu to sociālo prasmju un kompetenču attīstību, kuras ir saistītas ar demokrātiskajām vērtībām un cilvēktiesībām, piemēram, vārda brīvību un daudzveidības respektēšanu, ikdienā praktizējot demokrātiskos principus;

20.

veicināt to, lai tiktu izveidotas un attīstītas organizācijas un/vai struktūras valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kas pārstāvētu studentu intereses attiecībās ar formālās izglītības iestādēm;

21.

sekmēt tādu mediju lietotprasmes programmu izstrādi, ar ko veicina spēju kritiski analizēt informāciju mūsdienu zināšanu sabiedrībā, kā arī IKT pratības programmas, kuru mērķis būtu tādu tehnoloģisko lietotājprasmju attīstība, kas dod iespēju piekļūt noderīgai tiešsaistes informācijai un pārvaldīt, novērtēt un radīt to;

22.

ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālām publiskajām iestādēm darīt iespējamu un sekmēt tādu līdzdalības procesu attīstību kā jaunatnes padomes, lai dotu jauniešiem iespēju teikt savu vārdu vietējos un reģionālos lēmumu pieņemšanas procesos;

23.

izstrādāt un sniegt informāciju un apmācības iespējas politikas veidotājiem par piemērotām un jauniešiem pielāgotām komunikācijas un līdzdalības metodēm un rīkiem, lai sekmētu atklātību un atvērtību attiecībā uz jauniešiem;

24.

apsvērt, vai būtu atbilstīgi pazemināt balsošanas vecumu vietējo un reģionālo publisko iestāžu vēlēšanām līdz 16 gadiem, ņemot vērā apstākļus attiecīgajā valstī un tās tiesisko regulējumu;

25.

atzīt un atbalstīt jauniešus, jaunatnes darbu un jaunatnes organizācijas daudzveidīgu politiskās līdzdalības formu izstrādē, tostarp petīcijas, demonstrācijas, kampaņas, kā arī kultūras, mākslas un sporta izmantošanu, ņemot vērā, ka minētie instrumenti dod iespēju dažādi paust viedokļus un sniedz daudzveidīgu piekļuvi politiskajai līdzdalībai, it īpaši gadījumos, kad uzmanība tiek pievērsta jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju;

26.

izstrādāt digitālus rīkus jauniešu politiskajai līdzdalībai, kas būtu apvienoti ar tiešas saskares elementiem, un izstrādāt pienācīgu apmācību pedagogiem, jaunatnes darbiniekiem, apmācību instruktoriem un multiplikatoriem (multipliers), kuri strādā ar dažādām mērķgrupām formālās izglītības un neformālās mācīšanās vidēs, lai sasniegtu jauniešus visos līmeņos; atzīt un iesaistīt jau esošos jaunatnes informācijas kanālus un jaunatnes informācijas sniedzējus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

27.

iesaistīt jaunatnes jomu Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanā, risinot tādus jautājumus kā digitālās prasmes un zinātība, drošāka interneta lietošana un cīņa pret nelikumīgu saturu, piemēram, rasismu, ksenofobiju un aicinājumiem uz vardarbību;

28.

attiecīgā gadījumā atbalstīt informācijas un komunikāciju procesus un rīkus, kas sekmē to, lai jaunieši izprastu un pieņemtu sabiedrisko politiku, izceļot aspektus, kas ir nozīmīgi jauniešiem, un efektīvi izmantojot dažādus mediju rīkus un IKT;

29.

izpētīt un izvērst dialogu iespējas vietējā, reģionālā un valstu līmenī starp jauniešiem un politikas veidotājiem no visām politikas jomām, kas skar jauniešus;

30.

veicināt jauniešu piedalīšanos vēlēšanās un pārstāvības demokrātijas formālajās struktūrās, piemēram, politiskajās partijās, lai politiskajām partijām būtu lielāka interese izstrādāt politikas priekšlikumus, ar kuriem tiek risinātas jauniešu vajadzības;

31.

atbalstīt informācijas kampaņas un pasākumus jauniešiem reizēs, kad notiek vietējas, reģionālas, valsts un Eiropas vēlēšanas, izmantojot interaktīvus tiešsaistes un straumēšanas rīkus, kā arī īpašas informatīvas programmas, kuras vērstas uz cilvēkiem, kas balso pirmo reizi, un jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju;

32.

attīstīt tādu lēmumu pieņemšanas kultūru visos valdības līmeņos, kas atbalsta jauniešu virzītus augšupējus līdzdalības procesus un kas ir atvērta neformālām jauniešu iniciatīvām;

33.

veicināt ES programmas jauniešu atbalstam, piemēram, “Erasmus+”, un nodrošināt, ka tās atbalsta

34.

atbalstīt un turpināt attīstīt īpaši pielāgotas jaunatnes darba iniciatīvas, kuru uzmanības centrā ir pilsoniskuma izglītība, cilvēktiesību izglītība, starpkultūru un starpreliģiju izglītība, izmantojot neformālās mācīšanās un līdzbiedru metodes, lai sekmētu jauniešu integrēšanos sabiedrībā un apkarotu ekstrēmistiskas tendences, vardarbīgu radikalizāciju un naidu kurinošus izteikumus; izmantot labo praksi, kas izriet no esošajiem sadarbības tīkliem jaunatnes politikas jomā, tādiem kā Eiropas zināšanu centrs jaunatnes politikai (EKCYP) un Jaunatnes līdzdalības centrs SALTO;

35.

stiprināt jaunatnes informācijas sniedzēju spējas, lai dotu iespēju izplatīt informāciju par politiskās līdzdalības iespējām, jo īpaši tādiem jauniešiem, kuri nepieder organizētām jaunatnes kustībām vai jaunatnes organizācijām;

36.

darīt pieejamu informāciju par labāko praksi un veiksmes stāstiem par projektiem dalībvalstīs saistībā ar programmu “Erasmus+” attiecībā uz iniciatīvām, kas vērstas uz jauniešu politisko līdzdalību; ņemt vērā citus pētījumus un iniciatīvas šajā jomā un izplatīt to rezultātus;

37.

izveidot kopsavilkuma ziņojumu par iespējamajiem pētījumiem, tostarp tiem, ko veicis Eiropas jaunatnes pētnieku tīkls, par e-līdzdalību un dažādajiem digitālo mediju un tiešsaistes rīkiem, kā arī analīzi par to, kā šos rīkus izmanto jaunieši – nolūkā radīt pārskatu par esošām un iedarbīgām metodoloģijām;

38.

definēt konkrēto ieguldījumu, ko sniedz jaunatnes darbs, kā arī neformālā un ikdienējā mācīšanās, sekmējot jauniešu aktīvu pilsoniskumu un līdzdalību daudzveidīgā un tolerantā sabiedrībā, kā arī nepieļaujot marginalizāciju un radikalizāciju, no kurām, iespējams, varētu izrietēt vardarbīga rīcība;

39.

ar viegli pieejamu komunikācijas rīku starpniecību publiskot jauniešiem pielāgotu informāciju, kurā precizētas un/vai paskaidrotas norises saistībā ar dažādiem ES politikas aspektiem un ES lēmumiem, kuri īpaši skar jauniešus, nolūkā padarīt šo politiku un lēmumus pārredzamus un saprotamus.