—

veicināt sadarbīgu un saskaņotu pieeju starp dalībvalstīm un Komisiju, lai ilgākā termiņā panāktu papildvērtību sporta jomā ES līmenī,

—

risināt starptautiskas problēmas, izmantojot saskaņotu ES pieeju,

—

ņemt vērā sporta īpašo raksturu,

—

apsvērt vajadzību integrēt sportu citās ES politikas jomās,

—

turpināt izstrādāt uz pierādījumiem balstītu sporta politiku,

—

veicināt ES ekonomikas un sociālās politikas programmas, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020”, visaptverošās prioritātes,

—

balstīties uz pirmā ES sporta darba plāna sasniegumiem,

—

papildināt un pastiprināt to darbību ietekmi, kas sāktas saskaņā ar programmu Erasmus+ sporta jomā;

1)

godprātīgums sportā, it īpaši cīņa pret dopingu un spēļu rezultātu pasūtīšanu, nepilngadīgo aizsardzība, laba pārvaldība un dzimumu līdztiesība;

2)

sporta ekonomiskie aspekti, jo īpaši sporta ilgtspējīga finansēšana, liela mēroga sporta pasākumu pēctecība, sporta sniegtie ekonomiskie ieguvumi un inovācija;

3)

sports un sabiedrība, jo īpaši veselību veicinošas fiziskās aktivitātes, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība sportā, kā arī izglītība un apmācība sportā;

—

strādāt kopīgi ar Komisiju un izmantojot šajā rezolūcijā norādītās darba struktūras un metodes,

—

ievērojot subsidiaritātes principu un sporta pārvaldes struktūru autonomiju, politikas izstrādes procesā valsts līmenī pienācīgi ņemt vērā šo darba plānu,

—

regulāri informēt sporta nozares ieinteresētās personas par ES darba plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem un attiecīgos gadījumos apspriesties ar tām ar mērķi nodrošināt darbību atbilstīgumu un atpazīstamību;

—

saistībā ar prezidentvalstu komandu, veidojot savu programmu, ņemt vērā ES darba plāna prioritāros jautājumus, ziņot par darba plāna īstenošanu un turpmāko rīcību balstīt uz gūtajiem rezultātiem,

—

informēt dalībvalstis par citos Padomes sastāvos īstenoto vai plānoto darbu, kas ietekmē sportu,

—

beidzoties trīs gadu periodam, uz kuru attiecas šī rezolūcija, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto ziņojumu, vajadzības gadījumā ierosināt jaunu darba plānu nākamajam posmam;

—

īstenojot šo darba plānu, strādāt kopā ar dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar I pielikumā izklāstītajiem rezultātiem,

—

informēt dalībvalstis par citās ES politikas jomās īstenotām vai plānotām ierosmēm, kas ietekmē sporta jomu, un par attiecīgu notikumu attīstību Komisijā,

—

atbalstīt dalībvalstu un citu attiecīgo dalībnieku sadarbību šajā rezolūcijā izklāstītajos ietvaros, jo īpaši:

—

veicināt strukturētu dialogu par sportu, tostarp rīkot ikgadēju ES sporta forumu, sapulcējot kopā visas svarīgākās ieinteresētās personas no dažādiem sporta līmeņiem,

—

izmantot programmas Erasmus+ un citu attiecīgu ES programmu finanšu resursus, lai atbalstītu prioritārās tēmas un attiecīgos pamatjautājumus, kas noteikti ar šo darba plānu,

—

līdz 2016. gada novembrim, pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu, pieņemt ziņojumu par šā darba plāna īstenošanu un atbilstīgumu. Šis ziņojums tiks izmantots par pamatu iespējama ES darba plāna gatavošanai 2017. gada pirmajā pusgadā,

—

attiecīgā gadījumā publiskot darba struktūru gūtos rezultātus;

—

turpināt ciešu sadarbību saskaņā ar šīs rezolūcijas I un II pielikumu,

—

formulējot, īstenojot un izvērtējot politiku un rīcību citās politikas jomās, ņemt vērā sporta nozari, īpašu uzmanību vēršot uz to, lai tiktu nodrošināta sporta nozares savlaicīga un efektīva iekļaušana politikas izstrādes procesā,

—

gādāt, lai labāk tiek novērtēts sporta ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējos mērķos, ņemot vērā sporta nozares lielās iespējas dot ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē un radīt jaunas darbvietas un ņemot vērā šīs nozares pozitīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu, izglītību un apmācību, kā arī sabiedrības veselību un aktīvām vecumdienām,

—

veicināt sadarbību ar trešām valstīm, it īpaši ar ES kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kā arī ar sporta jomā kompetentām starptautiskajām organizācijām, tostarp ar Eiropas Padomi.