EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42013X0618(01)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 53 – Vienoti noteikumi L 3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

OJ L 166, 18.6.2013, p. 55–87 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/53/oj

18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/55


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 53 – Vienoti noteikumi L3 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz:

01. grozījumu sērijas 13. papildinājumam, kas stājies spēkā 2011. gada 28. oktobrī,

01. grozījumu sērijas 14. papildinājumam, kas stājas spēkā 2013. gada 15. jūlijā

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Vispārīgi norādījumi

6.

Konkrēti norādījumi

7.

Transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādījuma grozījumi

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

Pārejas noteikumi

12.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par L3 kategorijas transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikumu vai atsaukšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 53

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējumu izvietojums

3. pielikums –

Lukturu virsmas, asis un atskaites centrs, kā arī ģeometriskās redzamības leņķi

4. pielikums –

Sarkanas gaismas redzamība priekšpusē un baltas gaismas redzamība aizmugurē

5. pielikums –

Ražošanas atbilstības kontrole

6. pielikums –

Skaidrojums par “horizontālo slīpumu”, “sānsveres leņķi” un “δ” leņķi

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz L3 kategorijas transportlīdzekļiem (1) attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lietotas šādas definīcijas.

2.1.

“Transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu.

2.2.

“Transportlīdzekļa tips” ir tādu transportlīdzekļu kategorija, kuri cits no cita neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

2.2.1.

transportlīdzekļa gabarīti un ārējā forma;

2.2.2.

ierīču skaits un izvietojums;

2.2.3.

tāpat par “cita tipa transportlīdzekļiem” neuzskata:

2.2.3.1.

transportlīdzekļus, kas atšķiras iepriekš minētā 2.2.1. un 2.2.2. punkta nozīmē, bet atšķirības neattiecas uz attiecīgā tipa transportlīdzeklim noteikto lukturu veidu, skaitu, novietojumu un ģeometrisko redzamību; un

2.2.3.2.

transportlīdzekļus, kas ir vai, ja to uzstādīšana ir fakultatīva, nav aprīkoti ar lukturiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar kādu no 1958. gada nolīgumam pievienotajiem noteikumiem, vai ar lukturiem, kas ir atļauti valstī, kurā transportlīdzekļi ir reģistrēti.

2.3.

“Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

2.4.

“Transportlīdzeklis bez kravas” ir transportlīdzeklis bez vadītāja vai pasažiera un bez kravas, bet ar pilnu degvielas tvertni un standarta instrumentu komplektu.

2.5.

“Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai vai gaismas signāla raidīšanai pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Arī pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi un atstarotājus uzskata par lukturiem.

2.5.1.

“Ekvivalenti lukturi” ir lukturi, kam ir identiska funkcija un kas atļauti valstī, kurā transportlīdzeklis reģistrēts; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, kas transportlīdzeklim uzstādīti apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.5.2.

“Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām, atsevišķiem gaismas avotiem un atsevišķiem lukturu korpusiem.

2.5.3.

“Grupēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām un atsevišķiem gaismas avotiem, bet kopēju luktura korpusu.

2.5.4.

“Kombinēti lukturi” ir ierīces ar atsevišķām apgaismojošajām virsmām, bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.5.5.

“Savietoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķiem gaismas avotiem vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski vai elektriski atšķirīgi), ar pilnīgi vai daļēji kopējām apgaismojošajām virsmām un kopēju luktura korpusu.

2.5.6.

“Tālās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai tālu transportlīdzekļa priekšā.

2.5.7.

“Tuvās gaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu vai citādi netraucētu pretimbraucējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

2.5.7.1.

“Tuvā gaisma” ir tāda tuvā gaisma, ko nodrošina, neizmantojot infrasarkanās gaismas (IR) avotus un/vai papildu gaismas avotus ceļu līkumu apgaismošanai.

2.5.8.

“Virzienrādītājs” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

Virzienrādītāju vai virzienrādītājus var izmantot arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 97.

2.5.9.

“Bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu citiem satiksmes dalībniekiem aizmugurē, ka transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba bremzes.

2.5.10.

“Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kura paredzēta pakaļējai numura zīmei; šajā ierīcē var ietilpt vairāki optiski elementi.

2.5.11.

“Priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no priekšas.

2.5.12.

“Pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, ja uz transportlīdzekli skatās no aizmugures.

2.5.13.

“Atstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz transportlīdzekļa atrašanās vietu, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar transportlīdzekli un kura tuvumā ir vērotājs.

Šajos noteikumos par atstarotājiem neuzskata atstarojošas numura zīmes.

2.5.14.

“Avārijas signāls” ir visu transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis īslaicīgi īpaši apdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

2.5.15.

“Priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto ceļa apgaismojuma uzlabošanai transportlīdzekļa priekšā miglas, sniegputeņa, lietusgāžu vai putekļu mākoņu gadījumā.

2.5.16.

“Pakaļējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai biezā miglā transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.5.17.

“Dienas gaitas lukturis” ir lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā.

2.6.

“Apgaismes ierīces”, “gaismas signālierīces” vai atstarotāja “gaismu izstarojošā virsma” ir caurspīdīgā materiāla visa ārējā virsma vai daļa no tās, kuru norādījis izgatavotājs ierīces apstiprinājuma pieteikumā, pamatojoties uz rasējumu (sk. 3. pielikumu).

2.7.

“Apgaismojošā virsma” (sk. 3. pielikumu).

2.7.1.

“Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (2.5.6., 2.5.7. un 2.5.15. punkts) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija uz šķērsplaknes, bet lukturiem ar elipsoidālu atstarotāju – lēcas projekcija uz šķērsplaknes. Ja apgaismes ierīcei nav atstarotāja, piemēro 2.7.2. punkta definīciju. Ja luktura gaismu izstarojošā virsma nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, ņem vērā tikai šīs daļas projekciju.

Tuvās gaismas lukturim apgaismojošo virsmu ierobežo nogriežņa redzamā projekcija uz lēcas. Ja atstarotājs un lēca ir regulējami attiecībā viens pret otru, tos noregulē vidējā stāvoklī.

Tai gadījumā, ja lukturis, kas nodrošina tuvo gaismu, savienojumā ar papildu apgaismes vienībām vai gaismas avotiem, kuri paredzēti līkumu apgaismošanai, darbojas kopā, atsevišķas apgaismojošās virsmas, ņemtas kopā, veido apgaismojošo virsmu.

2.7.2.

“Gaismas signālierīces apgaismojošā virsma, izņemot atstarotāju” (2.5.8., 2.5.9., 2.5.11., 2.5.12., 2.5.14. un 2.5.16. punkts) ir luktura taisnleņķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 procentiem no kopējās gaismas intensitātes plūst atskaites ass virzienā. Lai noteiktu apgaismojošās virsmas augšējo, apakšējo un sānu robežu, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām un vertikālām malām.

2.7.3.

“Atstarotāja apgaismojošā virsma” (2.5.13. punkts) ir atstarotāja taisnleņķa projekcija plaknē, kas perpendikulāra tā atskaites asij un ko ierobežo plaknes, kuras pieskaras atstarotāja optiskās sistēmas ārējām malām, un kas ir paralēla šai asij. Nosakot ierīces apakšējo, augšējo un sānu robežu, ņem vērā tikai vertikālās un horizontālās plaknes.

2.8.

“Redzamā virsma” noteiktā novērošanas virzienā saskaņā ar izgatavotāja vai attiecīgi pilnvarota izgatavotāja pārstāvja pieteikumu ir taisnleņķa projekcija:

 

vai nu apgaismojošās virsmas robežas projekcijai uz lēcas ārējās virsmas (a-b),

 

vai gaismu izstarojošajai virsmai (c-d)

 

plaknē, kas perpendikulāra novērošanas virzienam un tangenciāla lēcas ārējās virsmas izvirzītākajam punktam (sk. šo noteikumu 3. pielikumu).

2.9.

“Atskaites ass” ir luktura raksturīgā ass, ko (luktura) izgatavotājs nosaka par atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) redzes lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un uzstādot lukturi transportlīdzeklim.

2.10.

“Atskaites centrs” ir punkts, kurā atskaites ass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; to norāda luktura izgatavotājs.

2.11.

“Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā ir redzama luktura redzamā virsma. Telpas leņķa lauku nosaka pēc tās sfēras segmentiem, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus noteic attiecībā pret atskaites asi. Horizontālie leņķi β atbilst garumam un vertikālie leņķi α – platumam. Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē nedrīkst būt šķēršļi gaismas izplatībai no jebkuras luktura redzamās virsmas daļas, ko novēro no bezgalības. Ja mērījumus veic tuvāk lukturim, paralēli maina novērošanas virzienu, lai panāktu tādu pašu precizitāti.

Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē neņem vērā šķēršļus, ja uz tiem norādīts jau luktura tipa apstiprināšanas laikā.

Ja uzstādītam lukturim kādu luktura redzamās virsmas daļu aizsedz kāda cita transportlīdzekļa daļa, pierāda, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa tomēr atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas, lai ierīci apstiprinātu par optisku vienību (sk. šo noteikumu 3. pielikumu). Tomēr, ja ģeometriskās redzamības vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5° (lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes), uzstādītās optiskās vienības fotometrisko mērījumu lauku var samazināt līdz 5° zem horizontāles.

2.12.

“Galējā ārmala” ir plakne transportlīdzekļa abās pusēs, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un sakrīt ar tā sānu ārmalu, neņemot vērā šādus izvirzījumus:

2.12.1.

atpakaļskata spoguļus;

2.12.2.

virzienrādītājus;

2.12.3.

priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas lukturus un atstarotājus.

2.13.

“Gabarītplatums” ir attālums starp abām vertikālajām plaknēm, kas definētas 2.12. punktā.

2.14.

“Viens lukturis” ir:

a)

ierīce vai ierīces daļa ar vienu apgaismošanas vai signālgaismas funkciju, vienu vai vairākiem gaismas avotiem un vienu redzamo virsmu atskaites ass virzienā; šī virsma var būt nepārtraukta vai salikta no divām vai vairākām atšķirīgām daļām; vai

b)

jebkurš divu atsevišķu, vienādu vai atšķirīgu lukturu apvienojums, kuriem ir identiska funkcija, kuri ir apstiprināti kā “D” tipa lukturi un uzstādīti tā, ka to redzamo virsmu projekcija atskaites ass virzienā aizņem ne mazāk kā 60 procentu platības vismazākajā taisnstūrī, kas aptver šo redzamo virsmu projekcijas atskaites ass virzienā.

2.15.

“Attālums starp diviem lukturiem”, kas vērsti vienā virzienā, ir īsākais attālums starp divām redzamajām virsmām atskaites ass virzienā. Ja attālums starp lukturiem nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, redzamo virsmu malas precīzi nav jānosaka.

2.16.

“Darbības indikators” ir gaismas vai skaņas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta un vai tā darbojas pareizi vai ne.

2.17.

“Kontūra indikators” ir gaismas (vai jebkurš līdzvērtīgs) signāls, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai ne.

2.18.

“Papildu lukturis” ir lukturis, kura uzstādīšana ir izgatavotāja brīva izvēle.

2.19.

“Zeme” ir virsmas laukums zem transportlīdzekļa, kam jābūt stabili horizontālam.

2.20.

“Ierīce” ir detaļa vai detaļu kopums, kam ir viena vai vairākas funkcijas.

2.21.

“Ierīces izstarotās gaismas krāsa”. Uz šiem noteikumiem attiecas definīcijas par ierīces izstarotās gaismas krāsu, kas sniegtas Noteikumos Nr. 48 un to grozījumu sērijās, kuras ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

2.22.

“Transportlīdzekļa pilna masa” vai “maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, kuru nosaka izgatavotājs.

2.23.

Transportlīdzeklis “ar kravu” ir transportlīdzeklis, kas noslogots, sasniedzot transportlīdzekļa pilnu masu, kā noteikts 2.22. punktā.

2.24.

“Horizontālais slīpums” ir leņķis, kas rodas starp gaismas kūļa formu, kad motocikls ir novietots, kā norādīts 5.4. punktā, un gaismas kūļa formu, kad motociklam ir sānsvere (sk. rasējumu 6. pielikumā).

2.25.

“Horizontālā slīpuma regulēšanas sistēma (HIAS)” ir ierīce, kas noregulē luktura horizontālo slīpumu līdz nullei.

2.26.

“Sānsveres leņķis” ir leņķis, ko attiecībā pret vertikāli veido motocikla vertikālā gareniskā vidusplakne, ja motociklu griež ap tā garenisko asi (sk. rasējumu 6. pielikumā).

2.27.

HIAS signāls” ir jebkurš vadības signāls vai jebkurš sistēmas papildu ievades vadības signāls, vai arī sistēmas izejas komanda motociklam;

2.28.

HIAS signāla ģenerators” ir ierīce, kas rada vienu vai vairākus HIAS signālus sistēmas pārbaudei;

2.29.

HIAS testa leņķis” ir δ leņķis, ko veido luktura noliekuma līnija un HH līnija (asimetriskas gaismas luktura gadījumā izmanto noliekuma horizontālo daļu) (sk. rasējumu 6. pielikumā).

2.30.

“Līkumu apgaismojums” ir apgaismes funkcija, lai nodrošinātu labāku apgaismojumu ceļa līkumos.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz tā apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa aprakstu, ievērojot iepriekš 2.2.1. līdz 2.2.3. punktā minētās pazīmes un norādot pienācīgā veidā identificējamu transportlīdzekļa tipu;

3.2.2.

sarakstu ar izgatavotāja paredzētajām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm; sarakstā var ietvert vairākus katrai funkcijai atbilstošo ierīču tipus; katrs tips ir pienācīgi apzīmēts (valsts vai starptautisks apstiprinājuma marķējums, ja ir apstiprināts, izgatavotāja nosaukums utt.); attiecībā uz katru funkciju sarakstā var iekļaut arī papildu piezīmi “vai līdzvērtīgas ierīces”;

3.2.3.

visu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojuma rasējumu, norādot dažādo ierīču novietojumu transportlīdzeklī; un,

3.2.4.

lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām, pēc vajadzības katra atsevišķā luktura izvietojuma rasējumu(-us), kurā redzama iepriekš 2.7.1. punktā noteiktā apgaismojošā virsma, 2.6. punktā noteiktā gaismu izstarojošā virsma, 2.9. punktā noteiktā atskaites ass un 2.10. punktā noteiktais atskaites centrs. Šī informācija nav nepieciešama par pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi (2.5.10. punkts);

3.2.5.

pieteikumā iekļauj apliecinājumu par redzamās virsmas noteikšanā izmantoto metodi (2.8. punkts).

3.3.

Tehniskajam dienestam, kurš veic apstiprināšanas testus, iesniedz transportlīdzekli bez kravas, kas aprīkots ar visām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, kā noteikts iepriekš 3.2.2. punktā, un kas ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototips.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst noteikumu prasībām attiecībā uz visām sarakstā minētajām ierīcēm, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01 noteikumu 01. grozījumu sērijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai.

Viena un tā pati puse nepiešķir to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam vai tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas iesniegts ar ierīcēm, kuras nav uzskaitītas 3.2.2. punktā minētajā sarakstā, ievērojot šo noteikumu 7. punkta prasības.

4.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikumu, atsaukšanu vai transportlīdzekļa tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķirts apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas atbilstoši šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

4.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējumu izvietojuma piemēri.

5.   VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

5.1.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces uzstāda tā, lai normālos lietošanas stāvokļos un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām.

Īpaši jānovērš nejauša lukturu regulējuma izjaukšana.

5.2.   Apgaismes lukturus uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu orientāciju.

5.3.   Attiecībā uz visām gaismas signālierīcēm transportlīdzeklim uzstādīta luktura atskaites ass ir paralēla uz ceļa esoša transportlīdzekļa atbalsta plaknei; turklāt tā ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismu lukturu gadījumā un paralēla šai plaknei visu pārējo gaismas signālierīču gadījumā. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu ievēro visus izgatavotāja noteiktos atsevišķos norādījumus.

5.4.   Ja nav atsevišķu norādījumu, lukturu augstumu un centrējumu pārbauda transportlīdzeklī bez kravas uz plakanas, horizontālas virsmas, lai tā gareniskā vidusplakne būtu vertikāli un stūre būtu fiksēta taisni uz priekšu. Spiedienam riepās jābūt tādam, kādu konkrētam šajos noteikumos paredzētajam noslogojumam norādījis izgatavotājs.

5.5.   Ja nav atsevišķu norādījumu:

5.5.1.

vienu lukturi vai atstarotājus uzstāda tā, lai to atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē;

5.5.2.

lukturus, kas veido pāri un kas pilda vienādas funkcijas:

5.5.2.1.

uzstāda simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni;

5.5.2.2.

tie ir savstarpēji simetriski attiecībā pret garenisko vidusplakni;

5.5.2.3.

tie atbilst vienādām kolorimetriskām prasībām; un

5.5.2.4.

to nominālie fotometriskie raksturlielumi ir identiski;

5.5.2.5.

tie ir ieslēdzami un izslēdzami vienlaikus.

5.6.   Grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi

5.6.1.

Lukturi var būt grupēti, kombinēti vai savietoti cits ar citu ar noteikumu, ka tie atbilst visām prasībām, kas attiecas uz krāsu, novietojumu, centrējumu, ģeometrisko redzamību, elektriskajiem slēgumiem, kā arī citām prasībām, ja tādas ir.

5.6.1.1.

Lukturis fotometriskās un kolorimetriskās prasības izpilda, kad visas pārējās funkcijas, ar kurām lukturis ir grupēts, kombinēts vai savietots, ir izslēgtas.

Tomēr, ja priekšējais vai pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar vienu vai vairākām citām funkcijām, ko var aktivizēt kopā ar to, prasības attiecībā uz katras šādas citas funkcijas krāsu izpilda, ja savietotā(-ās) funkcija(-as) un priekšējie vai pakaļējie gabarītgaismas lukturi ir ieslēgti.

5.6.1.2.

Bremžu signāllukturu un virzienrādītāju savstarpēja apvienošana nav atļauta.

5.6.1.3.

Tomēr, ja bremžu signāllukturi un virzienrādītāji ir grupēti, jebkura horizontāla vai vertikāla taisne, kas iet cauri šo funkciju redzamo virsmu projekcijām atskaites asij perpendikulārā plaknē, nedrīkst šķērsot vairāk kā divas blakusesošas dažādu krāsu joslas atdalošās robežlīnijas.

5.6.2.

Ja viena luktura redzamā virsma ir salikta no divām vai vairākām atšķirīgām daļām, tā atbilst šādām prasībām:

5.6.2.1.

atšķirīgo daļu projekcijas kopējais laukums plaknē, kas pieskaras caurspīdīgā materiāla ārējai virsmai un ir perpendikulārs atskaites asij, nedrīkst aizņemt mazāk kā 60 procentu platības vismazākajā taisnstūrī, kurš aptver šo projekciju, vai arī attālums starp divām blakusesošām/tangenciālām atšķirīgajām daļām, ja to mēra perpendikulāri atskaites asij, nedrīkst būt lielāks par 15 mm.

5.7.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no redzamās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu no redzamās virsmas zemākā punkta atskaites ass virzienā. Tuvās gaismas lukturu minimālo augstumu attiecībā pret zemi mēra no optiskās sistēmas faktiskā izvada (piemēram, atstarotāja, lēcas, projekcijas lēcas) zemākā punkta neatkarīgi no šā izvada izmantošanas.

Ja augstums (maksimālais un minimālais) virs zemes nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

Ja tas attiecas uz attālumu starp lukturiem, novietojumu platumā nosaka no redzamās virsmas iekšējām malām atskaites ass virzienā.

Ja novietojums platumā nepārprotami atbilst šo noteikumu prasībām, virsmu malas precīzi nav jānosaka.

5.8.   Ja nav atsevišķu norādījumu, neviens cits lukturis, izņemot virzienrādītājus un transportlīdzekļa avārijas signālu, nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu.

5.9.   Sarkana gaisma nav redzama priekšpusē, un balta gaisma nav redzama aizmugurē. Atbilstību šai prasībai pārbauda saskaņā ar turpmāk norādīto (sk. rasējumu 4. pielikumā):

5.9.1.

sarkanas gaismas redzamība priekšpusē. Sarkanas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 1. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz priekšu no transportlīdzekļa vistālāk priekšā esošā punkta;

5.9.2.

baltas gaismas redzamība aizmugurē. Baltas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz aizmuguri no transportlīdzekļa vistālāk aizmugurē esošā punkta.

5.9.3.

Novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgās plaknes ierobežo šādi:

5.9.3.1.

augstumā – divas horizontālas plaknes, kas attiecīgi ir 1 m un 2,2 m virs zemes;

5.9.3.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas, veidojot 15° leņķi attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, šķērso transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei paralēlo vertikālo plakņu saskares punktu vai punktus un ierobežo transportlīdzekļa gabarītplatumu; ja ir vairāki saskares punkti, tad vistālāk priekšā esošais punkts atbilst priekšējai plaknei un vistālāk aizmugurē esošais punkts – aizmugures plaknei.

5.10.   Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējo gabarītgaismas lukturi vai tuvās gaismas lukturi, ja nav priekšējā gabarītgaismas luktura, pakaļējo gabarītgaismas lukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīci varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaikus, ja nav noteikts citādi.

5.11.   Ja nav atsevišķu norādījumu, elektriskie slēgumi ir tādi, lai tālās gaismas lukturi, tuvās gaismas lukturi un miglas lukturi nevarētu ieslēgt, neieslēdzot arī iepriekš 5.10. punktā minētos lukturus. Šī prasība tomēr neattiecas uz tālās vai tuvās gaismas lukturi, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido tuvās gaismas luktura ieslegšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem, vai pārmaiņus tālās un tuvās gaismas luktura ieslēgšanās/izslēgšanās ar īsiem intervāliem.

5.11.1.

Ja uzstāda dienas gaitas lukturi, tas ieslēdzas automātiski, kad darbojas dzinējs. Ja ir ieslēgts lukturis, dienas gaitas lukturim nav jāieslēdzas, kad darbojas dzinējs.

Ja dienas gaitas lukturi neuzstāda, lukturis ieslēdzas automātiski, kad darbojas dzinējs.

5.12.   Indikatori

5.12.1.

Katra signāllampiņa vadītājam parastā braukšanas stāvoklī ir viegli saskatāma.

5.12.2.

Ja šajos noteikumos ir minēta prasība uzstādīt “kontūra” indikatoru, to var aizstāt ar “darbības” indikatoru.

5.13.   Gaismas krāsas

Šajos noteikumos minēto gaismu krāsas ir šādas:

Tālās gaismas lukturis

:

balta

Tuvās gaismas lukturis

:

balta

Virzienrādītājs

:

dzintarkrāsa

Bremžu signāllukturis

:

sarkana

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis

:

balta

Priekšējais gabarītgaismas lukturis

:

balta vai dzintarkrāsa

Pakaļējais gabarītgaismas lukturis

:

sarkana

Pakaļējais atstarotājs, kam nav trijstūra formas

:

sarkana

Sānu atstarotājs, kam nav trijstūra formas

:

dzintarkrāsa priekšā

dzintarkrāsa vai sarkana aizmugurē

Transportlīdzekļa avārijas signāls

:

dzintarkrāsa

Priekšējais miglas lukturis

:

balta vai izteikti dzeltena

Pakaļējais miglas lukturis

:

sarkana

5.14.   Katram transportlīdzeklim, kas nodots apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt aprīkotam ar šādām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm:

5.14.1.

tālās gaismas lukturis (6.1. punkts);

5.14.2.

tuvās gaismas lukturis (6.2. punkts);

5.14.3.

virzienrādītāji (6.3. punkts);

5.14.4.

bremžu signāllukturis (6.4. punkts);

5.14.5.

pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīce (6.5. punkts);

5.14.6.

priekšējais gabarītgaismas lukturis (6.6. punkts);

5.14.7.

pakaļējais gabarītgaismas lukturis (6.7. punkts);

5.14.8.

pakaļējais atstarotājs, kam nav trijstūra formas (6.8. punkts);

5.14.9.

sānu atstarotāji, kam nav trijstūra formas (6.12. punkts).

5.15.   Tas var būt aprīkots arī ar šādām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm:

5.15.1.

transportlīdzekļa avārijas signāls (6.9. punkts);

5.15.2.

miglas lukturi:

5.15.2.1.

priekšējais (6.10. punkts);

5.15.2.2.

pakaļējais (6.11. punkts);

5.15.3.

dienas gaitas lukturis (6.13. punkts).

5.16.   Visu 5.14. un 5.15. punktā minēto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana jāveic atbilstoši šo noteikumu 6. punkta attiecīgajām prasībām.

5.17.   Tādu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana, kas nav minētas 5.14. un 5.15. punktā, tipa apstiprinājuma nolūkos ir aizliegta.

5.18.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces, kuru tips apstiprināts attiecībā uz M1 un N1 kategorijas četru riteņu transportlīdzekļiem un kuras norādītas 5.14. un 5.15. punktā, drīkst uzstādīt arī motocikliem.

6.   KONKRĒTI NORĀDĪJUMI

6.1.   TĀLĀS GAISMAS LUKTURI

6.1.1.   Skaits

6.1.1.1.   Motocikliem ar cilindru tilpumu ≤ 125 cm3

Viens vai divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

a)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz B, C, D vai E klasi;

b)

Noteikumiem Nr. 112;

c)

Noteikumiem Nr. 1;

d)

Noteikumiem Nr. 8;

e)

Noteikumiem Nr. 20;

f)

Noteikumiem Nr. 57;

g)

Noteikumiem Nr. 72;

h)

Noteikumiem Nr. 98.

6.1.1.2.   Motocikliem ar cilindru tilpumu > 125 cm3

Viens vai divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

a)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz B, D vai E klasi;

b)

Noteikumiem Nr. 112;

c)

Noteikumiem Nr. 1;

d)

Noteikumiem Nr. 8;

e)

Noteikumiem Nr. 20;

f)

Noteikumiem Nr. 72;

g)

Noteikumiem Nr. 98.

Divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

h)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz C klasi.

6.1.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.1.3.   Novietojums

6.1.3.1.   Platumā

6.1.3.1.1.

Neatkarīgu tālās gaismas lukturi var uzstādīt virs vai zem, vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura: ja šie lukturi ir viens virs otra, tad tālās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē; ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centram jābūt simetriskam attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.1.3.1.2.

Tālās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts arī neatkarīgs tuvās gaismas lukturis vai tuvās gaismas lukturis, kas ir savietots ar priekšējo gabarītgaismas lukturi, blakus tālās gaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.1.3.1.3.

Divi tālās gaismas lukturi, kas viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.1.3.2.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.1.3.3.   Jebkurā gadījumā attālums starp jebkura neatkarīga tālās gaismas luktura apgaismojošās virsmas malu un tuvās gaismas luktura apgaismojošās virsmas malu nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālumam starp jebkura neatkarīga tālās gaismas luktura apgaismojošās virsmas malu un zemi ir jābūt no 500 mm līdz 1 300 mm.

6.1.3.4.   Divu tālās gaismas lukturu gadījumā: attālums, kas atdala divu tālās gaismas lukturu apgaismojošās virsmas, nedrīkst pārsniegt 200 mm.

6.1.4.   Ģeometriskā redzamība

Apgaismojošās virsmas redzamību, ieskaitot tās redzamību zonās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā šķiet neapgaismotas, nodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar luktura atskaites asi.

6.1.5.   Orientācija

6.1.5.1.   Virzienā uz priekšu. Lukturis(-i) var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.1.5.2.   Attiecībā uz tālo gaismu var uzstādīt HIAS.

6.1.6.   Elektriskie slēgumi

Tuvās gaismas lukturis(-i) drīkst palikt ieslēgts(-i) vienlaikus ar tālās gaismas lukturi(-iem).

6.1.7.   Indikatori

6.1.7.1.   “Kontūra” indikators.

Jāuzstāda obligāti. Zila nemirgojoša signāllampiņa.

6.1.7.2.   “HIAS bojājuma” indikators

Jāuzstāda obligāti. Dzintarkrāsas mirgojoša signāllampiņa, kuru var kombinēt ar 6.2.8.2. punktā minēto indikatoru. To iedarbina tad, ja ir konstatēts defekts attiecībā uz HIAS signāliem. Tas paliek ieslēgts, kamēr bojājums nav novērsts.

6.1.8.   Citas prasības

6.1.8.1.   Kopējā maksimālā gaismas intensitāte tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaikus, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, kas nozīmē, ka kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības (apstiprinātā vērtība).

6.1.8.2.   Attiecībā uz tālās gaismas HIAS bojājumu, neizmantojot īpašus instrumentus, ir jābūt iespējai:

a)

deaktivizēt HIAS, līdz tā ir atjaunota saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem; un

b)

mainīt tālo gaismu tā, lai tās horizontālais un vertikālais slīpums būtu tāds pats kā lukturim, kurš nav aprīkots ar HIAS.

Izgatavotājam jāiesniedz sīki izstrādāts HIAS atiestatīšanas procedūras apraksts.

Alternatīvi izgatavotājs drīkst izvēlēties uzstādīt automātisko sistēmu, kas vai nu izpilda abus iepriekš norādītos uzdevumus, vai arī atjauno HIAS darbību. Šādā gadījumā izgatavotājs iesniedz testa veicējiem automātiskās sistēmas aprakstu un līdz brīdim, kad tiks izstrādātas saskaņotas prasības, sniedz pierādījumus attiecībā uz līdzekļiem, kā pārbaudīt, vai automātiskā sistēma darbojas, kā izklāstīts.

6.2.   TUVĀS GAISMAS LUKTURI

6.2.1.   Skaits

6.2.1.1.   Motocikliem ar cilindru tilpumu ≤ 125 cm3

Viens vai divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

a)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz B, C, D vai E klasi;

b)

Noteikumiem Nr. 112;

c)

Noteikumiem Nr. 1;

d)

Noteikumiem Nr. 8;

e)

Noteikumiem Nr. 20;

f)

Noteikumiem Nr. 57;

g)

Noteikumiem Nr. 72;

h)

Noteikumiem Nr. 98.

6.2.1.2.   Motocikliem ar cilindru tilpumu > 125 cm3

Viens vai divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

a)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz B, D vai E klasi;

b)

Noteikumiem Nr. 112;

c)

Noteikumiem Nr. 1;

d)

Noteikumiem Nr. 8;

e)

Noteikumiem Nr. 20;

f)

Noteikumiem Nr. 72;

g)

Noteikumiem Nr. 98.

Divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar:

a)

Noteikumiem Nr. 113 attiecībā uz C klasi.

6.2.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.2.3.   Novietojums

6.2.3.1.   Platumā

6.2.3.1.1.

Neatkarīgu tuvās gaismas lukturi var uzstādīt virs vai zem, vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura: ja šie lukturi ir viens virs otra, tad tuvās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē; ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centram jābūt simetriskam attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.2.3.1.2.

Tuvās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts arī neatkarīgs tālās gaismas lukturis vai tālās gaismas lukturis, kas ir savietots ar priekšējo gabarītgaismas lukturi, blakus tuvās gaismas lukturim, to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.2.3.1.3.

Divi tuvās gaismas lukturi, kas viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.2.3.1.4.

Ja uzstāda papildu apgaismes vienību vai vienības, kuras paredzētas līkumu apgaismošanai un kuru tips apstiprināts kā tuvās gaismas luktura sastāvdaļa atbilstoši Noteikumiem Nr. 113, to vai tās uzstāda saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

 

attiecībā uz papildu apgaismes vienību pāri(-iem) – to/tos uzstāda tā, lai atskaites centrs(-i) atrodas simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni;

 

attiecībā uz vienu papildu apgaismes vienību – tās atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē.

6.2.3.2.   Augstumā: minimāli 500 mm un maksimāli 1 200 mm virs zemes.

6.2.3.3.   Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.2.3.4.   Attiecībā uz diviem tuvās gaismas lukturiem attālums, kas atdala apgaismojošās virsmas, nedrīkst pārsniegt 200 mm.

6.2.4.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, kā norādīts 2.11. punktā:

α

=

15° uz augšu un 10° uz leju;

β

=

45° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi;

β

=

45° uz āru un 10° uz iekšu attiecībā uz katru lukturu pāri.

Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās luktura tuvumā nedrīkst radīt sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības pārējiem satiksmes dalībniekiem.

6.2.5.   Orientācija

6.2.5.1.   Virzienā uz priekšu. Lukturis(-i) var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.2.5.2.   Tuvās gaismas luktura vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 līdz – 2,5 procentiem, izņemot gadījumu, ja ir uzstādīta ārējā regulēšanas ierīce.

6.2.5.3.   Attiecībā uz tuvās gaismas lukturi ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenus, luktura vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 līdz – 2,5 procentiem. Lai ievērotu šī punkta prasības, var izmantot lukturu izlīdzināšanas ierīci, bet tās darbībai ir jābūt automātiskai (3).

6.2.5.4.   Noteikumu 6.2.5.3. punktā minēto prasību testē uz transportlīdzekļa saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

A nosacījums (tikai vadītājs)

75 kg ± 1 kg masu, imitējot vadītāju, novieto uz transportlīdzekļa tā, lai atspoguļotu asu slodzes, kuras izgatavotājs paziņojis attiecībā uz šo slogošanas nosacījumu.

Tuvās gaismas luktura vertikālo slīpumu (sākotnējais iestatījums) noregulē robežās no – 1,0 līdz – 1,5 procentiem saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem.

B nosacījums (pilnībā noslogots motocikls)

Masu, imitējot izgatavotāja paziņoto maksimālo kopējo masu, novieto uz transportlīdzekļa tā, lai atspoguļotu asu slodzes, kuras izgatavotājs paziņojis attiecībā uz šo slogošanas nosacījumu.

Pirms mērījumu veikšanas transportlīdzekli sašūpo trīs reizes uz augšu un uz leju un pēc tam to pārvieto atpakaļ un uz priekšu vismaz par veselu riteņu apgriezienu.

6.2.5.5.   Attiecībā uz tuvo gaismu var uzstādīt HIAS. HIAS neregulē horizontālo slīpumu vairāk kā par transportlīdzekļa sānsveres leņķa apmēru.

6.2.5.6.   Noteikumu 6.2.5.5. punktā minēto prasību testē saskaņā ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

Testējamo transportlīdzekli novieto, kā noteikts 5.4. punktā. Veic transportlīdzekļa noliekšanu un mēra HIAS testa leņķi.

Transportlīdzekli testē saskaņā ar diviem nosacījumiem, kas ir šādi:

a)

maksimālais horizontālā slīpuma regulēšanas leņķis, ko norādījis izgatavotājs (pa kreisi un pa labi);

b)

maksimālā horizontālā slīpuma regulēšanas leņķa puse, ko norādījis izgatavotājs (pa kreisi un pa labi).

Pēc tam, kad testējamo transportlīdzekli atkārtoti novieto 5.4. punktā norādītajā stāvoklī, HIAS testa leņķim ir ātri jāatgriežas nulles pozīcijā.

Stūri var novietot pozīcijā taisni uz priekšu tā, lai transportlīdzekļa noliekšanas laikā tā nekustas.

Attiecībā uz testu HIAS aktivizē, izmantojot HIAS signālu ģeneratoru.

Sistēma ir uzskatāma par atbilstošu 6.2.5.5. punkta prasībām, ja visi mērītie HIAS testa leņķi nav mazāki par nulli. Izgatavotājs to var apliecināt ar citiem līdzekļiem, ko par tipa apstiprināšanu atbildīgā iestāde uzskata par piemērotiem.

6.2.5.7.   Lai nodrošinātu līkumu apgaismošanu, papildu gaismas avotu(-us) vai papildu apgaismes vienību(-as) var iedarbināt tikai kopā ar tuvo gaismu. Līkumu apgaismojuma radītais apgaismojums nesniedzas virs horizontālās plaknes, kas ir paralēla zemei, un ietver tāda luktura atskaites asi, kurš nodrošina tuvo gaismu attiecībā uz visiem sānsveres leņķiem, ko izgatavotājs norādījis ierīces tipa apstiprināšanas laikā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113.

6.2.5.8.   Noteikumu 6.2.5.7. punktā minēto prasību testē, kā aprakstīts turpmāk.

Testējamo transportlīdzekli novieto, kā norādīts 5.4. punktā.

Sānsveres leņķus mēra abās transportlīdzekļa pusēs saskaņā ar katru nosacījumu, kad līkumu apgaismojums ir aktivizēts. Mērāmie sānsveres leņķi ir sānsveres leņķi, ko izgatavotājs ir norādījis ierīces tipa apstiprināšanas laikā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113.

Stūri var novietot pozīcijā taisni uz priekšu tā, lai transportlīdzekļa noliekšanas laikā tā nekustas.

Līkumu apgaismojumu testam var aktivizēt ar signālu ģeneratora palīdzību, ko nodrošina izgatavotājs.

Sistēma ir uzskatāma par atbilstošu 6.2.5.7. punkta prasībām, ja visi mērītie sānsveres leņķi abās transportlīdzekļa pusēs ir lielāki par minimālajiem sānsveres leņķiem, kuri noteikti paziņojuma veidlapā attiecībā uz ierīces tipa apstiprinājumu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113, vai vienādi ar tiem.

Atbilstību 6.2.5.7. punktam izgatavotājs var apliecināt ar citiem līdzekļiem, ko par tipa apstiprināšanu atbildīgā iestāde uzskata par piemērotiem.

6.2.6.   Elektriskie slēgumi

Vadības ierīce, ar ko pārslēdz uz tuvo(-ajām) gaismu(-ām), vienlaikus izslēdz tālo(-ās) gaismu(-as).

Tuvās gaismas lukturi ar gaismas avotu, kuri apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99, tālo gaismu darbības laikā paliek ieslēgti.

6.2.6.1.   Lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, papildu gaismas avots(-i) vai papildu apgaismes vienība(-as) ir savienoti(-as) tā, ka tos (tās) var iedarbināt tikai tad, ja arī lukturis(-i), kas nodrošina tuvo gaismu, ir aktivizēts(-ti).

Papildu gaismas avots(-i) vai papildu apgaismes vienība(-as), lai nodrošinātu līkumu apgaismojumu, katrā transportlīdzekļa pusē var būt ieslēdzami(-as) automātiski vienīgi tad, ja sānsveres leņķis(-i) ir lielāks(-i) par minimālo sānsveres leņķi(-iem) vai vienāds(-i) ar to, kā norādīts paziņojuma veidlapā attiecībā uz ierīces tipa apstiprinājumu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113.

Tomēr papildu gaismas avotu(-us) vai papildu apgaismes vienību(-as) neaktivizē, ja sānsveres leņķis ir mazāks par 3 grādiem.

Papildu gaismas avotu(-us) vai papildu apgaismes vienību(-as) deaktivizē, ja sānsveres leņķis(-i) ir mazāks(-i) par minimālo(-ajiem) sānsveres leņķi(-iem), kas sniegts paziņojuma veidlapā attiecībā uz ierīces tipa apstiprinājuma saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113.

6.2.7.   Indikatori

6.2.7.1.   “Kontūra” indikators.

Uzstāda pēc izvēles. Zaļa nemirgojoša signāllampiņa.

6.2.7.2.   “HIAS bojājuma” indikators.

Jāuzstāda obligāti. Mirgojoša dzintarkrāsas signāllampiņa, kuru var kombinēt ar 6.1.8.2. punktā minēto indikatoru. To iedarbina tad, ja ir konstatēts defekts attiecībā uz HIAS signālu. Tas paliek ieslēgts, kamēr bojājums nav novērsts.

6.2.7.3.   Vadības sistēmas bojājuma gadījumā papildu gaismas avots(-i) vai papildu apgaismes vienība(-as) līkumu apgaismošanai izslēdzas automātiski.

6.2.8.   Citas prasības

Tuvās gaismas HIAS bojājuma gadījumā, neizmantojot īpašus instrumentus, jābūt iespējai:

a)

deaktivizēt HIAS, līdz tā ir atjaunota saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem; un

b)

mainīt tuvo gaismu tā, lai tās horizontālais un vertikālais slīpums būtu tāds pats kā lukturim, kurš nav aprīkots ar HIAS.

Izgatavotājam jāiesniedz sīki izstrādāts HIAS atiestatīšanas procedūras apraksts.

Alternatīvi izgatavotājs drīkst izvēlēties uzstādīt automātisko sistēmu, kas vai nu izpilda abus iepriekš norādītos uzdevumus, vai arī atjauno HIAS darbību. Šādā gadījumā izgatavotājs iesniedz testa veicējiem automātiskās sistēmas aprakstu un līdz brīdim, kad tiks izstrādātas saskaņotas prasības, sniedz pierādījumus attiecībā uz līdzekļiem, kā pārbaudīt, vai automātiskā sistēma darbojas, kā izklāstīts.

6.3.   VIRZIENRĀDĪTĀJI

6.3.1.   Skaits

Divi katrā pusē.

6.3.2.   Izkārtojums

Divi priekšējie virzienrādītāji (1. kategorija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 6 un 11. kategorija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 50).

Divi pakaļējie virzienrādītāji (2. kategorija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 6 un 12. kategorija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 50).

6.3.3.   Novietojums

6.3.3.1.

Platumā: visiem priekšējiem virzienrādītājiem ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

minimālais attālums starp apgaismojošajām virsmām ir 240 mm;

b)

virzienrādītāji atrodas ārpus gareniskās vidusplaknes, pieskaroties tālās(-o) gaismas(-u) un/vai tuvās(-o) gaismas(-u) apgaismojošās virsmas ārējām malām;

c)

minimālais attālums starp virzienrādītāju apgaismojošo virsmu un vistuvāk esošā tuvās gaismas luktura apgaismojošo virsmu ir šāds:

Rādītāja minimālā gaismas intensitāte (cd)

Minimālais attālums (mm)

90

75

175

40

250

20

400

≤20

Attiecībā uz pakaļējiem virzienrādītājiem attālums starp divu apgaismojošo virsmu iekšējām malām ir vismaz 180 mm ar nosacījumu, ka tiek piemērotas 2.11. punktā noteiktās prasības, neskatoties uz to, ka numura zīme ir uzstādīta.

6.3.3.2.

Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes.

6.3.3.3.

Garumā: virzienā uz priekšu attālums starp pakaļējo virzienrādītāju atskaites centru un šķērsplakni, kas iezīmē transportlīdzekļa kopējā garuma aizmugurējo robežu, nedrīkst pārsniegt 300 mm.

6.3.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālie leņķi: 20° uz iekšu, 80° uz āru.

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.3.5.   Orientācija

Priekšējie virzienrādītāji var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.3.6.   Elektriskie slēgumi

Virzienrādītāji ir ieslēdzami neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visi virzienrādītāji, kas atrodas transportlīdzekļa vienā pusē, ir ieslēdzami un izslēdzami ar vienu vadības ierīci.

6.3.7.   Nedrīkst “savietot” ar citu lukturi, izņemot dzintarkrāsas priekšējo gabarītgaismas lukturi.

6.3.8.   “Darbības” indikators

Jāuzstāda obligāti. Tas var būt gaismas vai skaņas, vai apvienots signāls. Ja tas ir gaismas signāls, tai jābūt zaļai mirgojošai lampiņai(-ām), kura gadījumā, ja ir traucēta kāda virzienrādītāja darbība, nodziest vai paliek ieslēgta un nemirgo, vai ievērojami maina mirgošanas biežumu.

6.3.9.   Citas prasības

Turpmāk norādītos raksturlielumus mēra tikai ar to elektriskās sistēmas slodzi, kas vajadzīga dzinēja un apgaismes ierīču darbībai. Visiem transportlīdzekļiem:

6.3.9.1.

gaismas mirgošanas biežums ir 90 ± 30 reižu minūtē;

6.3.9.2.

transportlīdzekļa vienā pusē uzstādīto virzienrādītāju mirgošana var notikt sinhroni vai pārmaiņus;

6.3.9.3.

ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces ieslēgšanas iedegas gaisma jebkurā no virzienrādītājiem un ne vēlāk kā pusotras sekundes pēc vadības ierīces izslēgšanas gaisma sāk izdzist;

6.3.9.4.

ja vienā virzienrādītājā ir bojājums, izņemot īssavienojumu, pārējie virzienrādītāji turpina mirgot, bet frekvence šādos apstākļos var atšķirties no noteiktā.

6.4.   BREMŽU SIGNĀLLUKTURI

6.4.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.4.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.4.3.   Novietojums

6.4.3.1.

Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.4.3.2.

Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.4.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis

:

45° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi;

45° uz iekšu un 10° uz āru attiecībā uz katru lukturu pāri.

Vertikālais leņķis

:

15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.4.5.   Orientācija

Virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

6.4.6.   Elektriskie slēgumi

Iedegas, kad iedarbina jebkuras darba bremzes.

6.4.7.   Indikatori

Indikatorus uzstāda pēc izvēles; ja indikators ir uzstādīts, tam jābūt indikatoram ar nemirgojošu gaismas brīdinājuma signālu, kas iedegas, ja ir traucēta bremžu signāllukturu darbība.

6.4.8.   Citas prasības

Nav.

6.5.   PAKAĻĒJĀS NUMURA ZĪMES APGAISMOJUMA IERĪCE

6.5.1.   Skaits

Viena, kas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 50 apstiprināta kā 2. kategorijas ierīce. Ierīci var veidot vairākas optiskas sastāvdaļas, ko izmanto numura zīmei paredzētās vietas apgaismošanai.

6.5.2.

Izkārtojums

Tāds, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.5.3.

Novietojums

6.5.3.1.

Platumā:

6.5.3.2.

Augstumā:

6.5.3.3.

Garumā:

6.5.4.

Ģeometriskā redzamība

6.5.5.

Orientācija

6.5.6.   Indikators

Uzstāda pēc izvēles. Tā funkcijas veic gabarītgaismas luktura indikators.

6.5.7.   Citas prasības

Ja pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis ir kombinēts ar pakaļējo gabarītgaismas lukturi, savietots ar bremžu signāllukturi vai pakaļējo miglas lukturi, pakaļējās numura zīmes apgaismojuma luktura fotometriski raksturlielumi drīkst mainīties, ja ir ieslēgts bremžu signāllukturis vai pakaļējais miglas lukturis.

6.6.   PRIEKŠĒJIE GABARĪTGAISMAS LUKTURI

6.6.1.   Skaits

Viens vai divi,

ja gaismas krāsa ir balta,

vai

 

divi (viens katrā malā),

ja gaismas krāsa ir dzintarkrāsa.

6.6.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.6.3.   Novietojums

6.6.3.1.

Platumā

 

Neatkarīgu priekšējo gabarītgaismas lukturi var uzstādīt virs vai zem, vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura: ja šie lukturi ir viens virs otra, tad priekšējā gabarītgaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē; ja šie lukturi atrodas blakus, to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

 

Priekšējais gabarītgaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim blakus priekšējam gabarītgaismas lukturim ir uzstādīts arī cits priekšējais lukturis, to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

Divi priekšējie gabarītgaismas lukturi, kas viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.6.3.2.

Augstumā: ne zemāk kā 350 mm un ne augstāk kā 1 200 mm virs zemes.

6.6.3.3.

Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē.

6.6.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis

:

80° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi;

horizontālais leņķis var būt 80° uz āru un 20° uz iekšu attiecībā uz katru lukturu pāri.

Vertikālais leņķis

:

15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.6.5.   Orientācija

Virzienā uz priekšu. Lukturis(-i) var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.6.6.   “Kontūra” indikators

Jāuzstāda obligāti. Zaļa nemirgojoša signāllampiņa. Šis indikators nav vajadzīgs, ja vadības ierīču paneļa apgaismojumu var ieslēgt vai izslēgt tikai vienlaikus ar gabarītgaismas lukturi(-iem).

6.6.7.   Citas prasības

Ja priekšējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar priekšējo virzienrādītāju, elektriskais slēgums ir tāds, ka gabarītgaismas lukturis tajā paša transportlīdzekļa pusē, kurā atrodas virzienrādītājs, ir izslēgts, kamēr virzienrādītājs izstaro mirgojošu gaismu.

6.7.   PAKAĻĒJIE GABARĪTGAISMAS LUKTURI

6.7.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.7.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.7.3.   Novietojums

6.7.3.1.

Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.7.3.2.

Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.7.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis

:

80° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi:

horizontālais leņķis var būt 80° uz āru un 45° uz iekšu attiecībā uz katru lukturu pāri.

Vertikālais leņķis

:

15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.7.5.   Orientācija

Virzienā uz aizmuguri.

6.7.6.   “Kontūra” indikators

Uzstāda pēc izvēles. Tā funkcijas veic priekšējā gabarītgaismas luktura ierīce.

6.7.7.   Citas prasības

Ja pakaļējais gabarītgaismas lukturis ir savietots ar virzienrādītāju, pakaļējā gabarītgaismas luktura elektriskais slēgums attiecīgajā transportlīdzekļa pusē vai gabarītgaismas luktura savietotā daļa var būt tāda, ka tas ir izslēgts visā virzienrādītāja darbības laikā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.8.   PAKAĻĒJIE ATSTAROTĀJI, KAM NAV TRIJSTŪRA FORMAS

6.8.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.8.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.8.3.   Novietojums

Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes.

6.8.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis

:

30° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu atstarotāju;

30° uz āru un 10° uz iekšu attiecībā uz katru atstarotāju pāri.

Vertikālais leņķis

:

15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.8.5.   Orientācija

Virzienā uz aizmuguri.

6.9.   TRANSPORTLĪDZEKĻA AVĀRIJAS SIGNĀLS

6.9.1.   Avārijas signāls ir transportlīdzekļa virzienrādītāju vienlaicīga darbība saskaņā ar 6.3. punkta prasībām.

6.9.2.   Elektriskie slēgumi

Signālu iedarbina ar atsevišķu vadības ierīci, kas nodrošina visu virzienrādītāju vienlaicīgu darbināšanu ar strāvu.

6.9.3.   “Kontūra” indikators

Jāuzstāda obligāti. Sarkana mirgojoša signāllampiņa vai atsevišķu indikatoru gadījumā tāda, kas var darboties kopā ar 6.3.8. punktā norādīto indikatoru.

6.9.4.   Citas prasības

Gaisma mirgo 90 ± 30 reižu minūtē.

Ne vēlāk kā vienu sekundi pēc gaismas signāla vadības ierīces ieslēgšanas iedegas gaisma un ne vēlāk kā pusotras sekundes pēc vadības ierīces izslēgšanas gaisma sāk izdzist.

6.10.   PRIEKŠĒJIE MIGLAS LUKTURI

6.10.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.10.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.10.3.   Novietojums

6.10.3.1.

Platumā: attiecībā uz vienu lukturi atskaites centram ir jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē; vai apgaismojošās virsmas mala, kura atrodas vistuvāk šai plaknei, nedrīkst būt tālāk par 250 mm no tās.

6.10.3.2.

Augstumā: ne zemāk kā 250 mm virs zemes. Neviens apgaismojošās virsmas punkts nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura apgaismojošās virsmas augstāko punktu.

6.10.3.3.

Garumā: transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.

6.10.4.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, kā norādīts 2.11. punktā:

α

=

5° uz augšu un uz leju;

β

=

45° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi, izņemot attiecībā uz gaismu, kas nav centrālā gaisma, kuras gadījumā iekšējais leņķis ir β = 10°;

β

=

45° uz āru un 10° uz iekšu attiecībā uz katru lukturu pāri.

6.10.5.   Orientācija

Virzienā uz priekšu. Lukturis(-i) var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.10.6.   Nedrīkst kombinēt ne ar vienu citu priekšējo lukturi.

6.10.7.   “Kontūra” indikators

Uzstāda pēc izvēles. Zaļš nemirgojošs signāls.

6.10.8.   Citas prasības

Nav.

6.10.9.   Elektriskie slēgumi

Miglas lukturis(-i) ir ieslēdzams(-i) un izslēdzams(-i) neatkarīgi no tālās gaismas luktura(-iem) un/vai tuvās gaismas luktura(-iem).

6.11.   PAKAĻĒJIE MIGLAS LUKTURI

6.11.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.11.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.11.3.   Novietojums

6.11.3.1.

Augstumā: ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes.

6.11.3.2.

Garumā: transportlīdzekļa aizmugurē.

6.11.3.3.

Attālums starp pakaļējā miglas luktura un bremžu signālluktura apgaismojošajām virsmām nedrīkst būt mazāks par 100 mm.

6.11.4.   Ģeometriskā redzamība

To nosaka leņķis α un β, kā norādīts 2.11. punktā:

α

=

5° uz augšu un uz leju;

β

=

25° pa kreisi un pa labi attiecībā uz vienu lukturi;

25° uz āru un 10° uz iekšu attiecībā uz katru lukturu pāri.

6.11.5.   Orientācija

Virzienā uz aizmuguri.

6.11.6.   Elektriskie slēgumi

Tie ir tādi, lai pakaļējo miglas lukturi var ieslēgt tikai tad, ja ir ieslēgti viens vai vairāki no šādiem lukturiem: tālās gaismas lukturis, tuvās gaismas lukturis vai priekšējais miglas lukturis.

Ja ir priekšējais miglas lukturis, jābūt iespējai izslēgt pakaļējo miglas lukturi neatkarīgi no priekšējā miglas luktura.

Pakaļējais(-ie) miglas lukturis(-i) drīkst palikt ieslēgts(-i) līdz gabarītgaismas lukturu izslēgšanai, kad pakaļējam(-iem) miglas lukturim(-iem) līdz tā(-o) apzinātai ieslēgšanai no jauna jāpaliek ieslēgtam(-iem).

6.11.7.   “Kontūra” indikators

Jāuzstāda obligāti. Dzintarkrāsas nemirgojoša signāllampiņa.

6.11.8.   Citas prasības

Nav.

6.12.   SĀNU ATSTAROTĀJI, KAM NAV TRIJSTŪRA FORMAS

6.12.1.   Skaits

Viens vai divi.

6.12.2.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.12.3.   Novietojums

6.12.3.1.

Transportlīdzekļa sānos.

6.12.3.2.

Augstumā: ne zemāk kā 300 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes.

6.12.3.3.

Garumā: jānovieto tādā pozīcijā, ka parastos apstākļos to nevar aizsegt ne vadītāja, ne pasažiera apģērbs.

6.12.4.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālie leņķi β = 30° uz priekšu un uz aizmuguri.

Vertikālie leņķi α = 15° virs un zem horizontāles.

Tomēr vertikālo leņķi zem horizontāles var samazināt līdz 5°, ja atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes.

6.12.5.   Orientācija

Atstarotāju atskaites asīm jābūt perpendikulārām transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un vērstām uz āru. Sānu atstarotāji var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.13.   DIENAS GAITAS LUKTURI

6.13.1.   Uzstādīšana

Motocikliem uzstāda pēc izvēles.

6.13.2.   Skaits

Viens vai divi, kam tips apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 87.

6.13.3.   Izkārtojums

Nav īpaši noteikts.

6.13.4.   Novietojums

6.13.4.1.   Platumā:

6.13.4.1.1.

Neatkarīgu dienas gaitas lukturi var uzstādīt virs vai zem, vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura: ja šie lukturi ir viens virs otra, dienas gaitas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē; ja šie lukturi atrodas blakus, apgaismojošās virsmas mala nedrīkst atrasties tālāk par 250 mm no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes.

6.13.4.1.2.

Dienas gaitas lukturi, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi (tālās gaismas lukturi vai priekšējo gabarītgaismas lukturi), uzstāda tā, lai apgaismojošās virsmas mala atrastos ne tālāk par 250 mm no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes.

6.13.4.1.3.

Divus dienas gaitas lukturus, kas viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, uzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

6.13.4.1.4.

Divu dienas gaitas lukturu gadījumā attālums, kas atdala apgaismojošās virsmas, nedrīkst pārsniegt 420 mm.

6.13.4.1.5.

Maksimālo attālumu nepiemēro, ja dienas gaitas lukturi:

a)

ir grupēti, kombinēti vai savietoti ar citu lukturi vai

b)

atrodas motocikla frontālā silueta projekcijas robežās taisnleņķa plaknē perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

6.13.4.2.   Augstumā:

ne zemāk kā 250 mm un ne augstāk kā 1 500 mm virs zemes.

6.13.4.3.   Garumā:

transportlīdzekļa priekšpusē.

6.13.5.   Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis

:

20° uz iekšu un 10° uz āru.

Vertikālais leņķis

:

10° uz augšu un 10° uz leju.

6.13.6.   Orientācija

Virzienā uz priekšu. Lukturis(-i) var kustēties atbilstīgi pagrieziena leņķim.

6.13.7.   Elektriskie slēgumi

6.13.7.1.   Dienas gaitas lukturi izslēdzas automātiski, ieslēdzot lukturus, izņemot gadījumus, kad lukturus izmanto gaismas brīdinājuma signāliem, ko veido šo lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem.

Pakaļējais gabarītgaismas lukturis ieslēdzas, ieslēdzot dienas gaitas lukturi(-us). Priekšējo gabarītgaismas lukturi(-us) un pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi var ieslēgt atsevišķi vai kopā, ieslēdzot dienas gaitas lukturi(-us).

6.13.7.2.   Ja attālums starp priekšējo virzienrādītāju un dienas gaitas lukturi ir 40 mm vai mazāks, dienas gaitas luktura elektriskie slēgumi attiecīgajā transportlīdzekļa pusē var būt tādi, ka vai nu:

a)

tas ir izslēgts, vai arī

b)

tā gaismas intensitāte ir samazināta visā priekšējā virzienrādītāja aktivācijas laikposmā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.13.7.3.   Ja virzienrādītājs ir savietots ar dienas gaitas lukturi, dienas gaita luktura elektriskajiem slēgumiem attiecīgajā transportlīdzekļa pusē jābūt tādiem, ka dienas gaitas lukturis ir izslēgts visā virzienrādītāja aktivācijas laikposmā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).

6.13.8.   Indikators

Zaļš kontūra indikators, ko uzstāda pēc izvēles.

6.13.9.   Citas prasības

Simbols DRL ISO 2575:2004 – Autotransporta līdzekļi. Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru simbolus var izmantot, lai informētu vadītāju, ka ir uzstādīts dienas gaitas lukturis.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI APGAISMES IERĪČU VAI GAISMAS SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪJUMA GROZĪJUMI

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču vai gaismas signālierīču uzstādīšanas, vai 3.2.2. punktā minētā saraksta grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Struktūrvienība var

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktajiem pārveidojumiem nevar būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

7.2.

Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paplašinājuma paziņojuma veidlapai un informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

8.1.

saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātus motociklus izgatavo atbilstīgi apstiprinātajam tipam, ievērojot 5. un 6. punktā noteiktās prasības;

8.2.

ievēro šo noteikumu 5. pielikumā izklāstīto prasību minimumu attiecībā uz ražošanas atbilstības kontroles procedūrām;

8.3.

iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt atbilstības pārbaudes metodes, kuras piemēro katrā ražošanas uzņēmumā. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi gadā.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja nav ievērotas 8.1. punktā izklāstītās prasības vai ja transportlīdzeklis nav izturējis 8. punktā noteiktās pārbaudes.

9.2.

Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, nekavējoties informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas iestāde informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   PĀREJAS NOTEIKUMI

11.1.

No 01. grozījumu sērijas 10. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 01. grozījumu sērijas 10. papildinājumu.

11.2.

Pēc 60 mēnešiem no 11.1. punktā minētās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu atbilst šo noteikumu 01. grozījumu sērijas 10. papildinājuma prasībām.

11.3.

Apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirti pirms 11.2. punktā norādītās dienas, paliek spēkā. Ja transportlīdzekļi pirmo reizi tiek reģistrēti vairāk nekā 84 mēnešus pēc 11.1. punktā minētās spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties piešķirt tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaitu un uzstādīšanas veidu, kurš neatbilst šo noteikumu 01. grozījumu sērijas 10. papildinājuma prasībām.

12.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Tās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citas valsts izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.


(1)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir minēti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend. 1.

(3)  Tomēr 60 mēnešus pēc 01. grozījumu sērijas 10. papildinājuma spēkā stāšanās dienas šo darbību var veikt rokas režīmā, neizmantojot instrumentus. Šādā gadījumā izgatavotājs nodrošina transportlīdzekļa lietotājiem pamācību attiecībā uz šādu lukturu izlīdzināšanu rokas režīmā.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šim motociklam piestiprinātais apstiprinājuma marķējums rāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 53, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Noteikumos Nr. 53.

B   PARAUGS

(sk. šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Šim motociklam piestiprinātais apstiprinājuma marķējums rāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 53 un Nr. 78 (1). Apstiprinājuma numurs norāda, ka laikā, kad attiecīgie apstiprinājumi ir piešķirti, Noteikumi Nr. 53 jau bija grozīti ar 01. grozījumu sēriju un Noteikumi Nr. 78 jau bija grozīti ar 02. grozījumu sēriju.


(1)  Otrais numurs norādīts tikai kā piemērs.


3. PIELIKUMS

LUKTURU VIRSMAS, ASIS UN ATSKAITES CENTRS, KĀ ARĪ ĢEOMETRISKĀS REDZAMĪBAS LEŅĶI

Image

APGAISMOJOŠĀ VIRSMA SALĪDZINĀJUMĀ AR GAISMU IZSTAROJOŠO VIRSMU

(sk. šo noteikumu 2.9. un 2.8. punktu)

A   ZĪMĒJUMS

Image

 

Apgaismojošā virsma

Gaismu izstarojošā virsma

Malas ir

a un b

c un d

B   ZĪMĒJUMS

Image

 

Apgaismojošā virsma

Gaismu izstarojošā virsma

Malas ir

a un b

c un d


4. PIELIKUMS

SARKANAS GAISMAS REDZAMĪBA PRIEKŠPUSĒ UN BALTAS GAISMAS REDZAMĪBA AIZMUGURĒ

(sk. šo noteikumu 5.9. punktu)

1.   attēls

Sarkanas gaismas redzamība priekšpusē

Image

2.   attēls

Baltas gaismas redzamība aizmugurē

Image


5. PIELIKUMS

RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS KONTROLE

1.   TESTI

1.1.   Lukturu novietojums

Šo noteikumu 6. punktā norādīto lukturu novietojumu pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem norādījumiem. Izmērītajām attālumu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajiem konkrētajiem norādījumiem.

1.2.   Lukturu redzamība

1.2.1.   Ģeometriskās redzamības leņķus pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 2.11. punktu. Izmērītajām leņķu vērtībām jābūt tādām, kas atbilst katram lukturim piemērojamajiem konkrētajiem norādījumiem, tomēr, uzstādot gaismas signālierīces, attiecībā uz leņķu robežām ir pieļaujama 5.3. punktā minētā ± 3° novirze.

1.2.2.   Sarkanas gaismas redzamību virzienā uz transportlīdzekļa priekšgalu un baltas gaismas redzamību virzienā uz aizmuguri pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 5.9. punktu.

1.3.   Tuvās gaismas lukturu orientācijas virziens uz priekšu

1.3.1.   Sākotnējais lejupvērstais slīpums

(Sākotnējo lejupvērsto tuvās gaismas luktura nogriežņa slīpumu pārbauda saskaņā ar 6.2.5. punktā izklāstītajiem norādījumiem.)

1.4.   Elektriskie slēgumi un indikatori

Elektriskos slēgumus pārbauda, ieslēdzot katru motocikla elektriskajā sistēmā ietilpstošo lukturi.

Lukturiem un indikatoriem jādarbojas saskaņā ar šo noteikumu 5.10.–5.12. punktu un saskaņā ar katram lukturim piemērojamajiem konkrētajiem norādījumiem.

1.5.   Gaismas intensitāte

1.5.1.   Tālās gaismas lukturi

Tālās gaismas luktura(-u) kopējai maksimālajai gaismas intensitātei jāatbilst šo noteikumu 6.19. punktā minētajai prasībai.

1.6.   Lukturu uzstādīšanu, skaitu, krāsu, izkārtojumu un atbilstošos gadījumos kategoriju pārbauda, vizuāli aplūkojot lukturus un to marķējumu. Šo pārbaužu rezultātiem jāatbilst 5.13. punktā minētajām prasībām, kā arī jābūt saskaņā ar konkrētajiem norādījumiem, ko piemēro katram lukturim.


6. PIELIKUMS

SKAIDROJUMS PAR “HORIZONTĀLO SLĪPUMU”, “SĀNSVERES LEŅĶI” UN “δ” LEŅĶI

3.   attēls

Image


Top