EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42010Y1204(01)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par darbu ar jaunatni

OJ C 327, 4.12.2010, p. 1–5 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/1


Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par darbu ar jaunatni

2010/C 327/01

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ATGĀDINOT ŠĀ JAUTĀJUMA POLITISKO PAMATOJUMU, KAS IZKLĀSTĪTS PIELIKUMĀ, JO ĪPAŠI TO, KA:

(1)

Līgumā paredzēts, ka ES darbības mērķim ir jābūt – veicināt jauniešu un sociāli izglītojošu organizatoru (turpmāk “jaunatnes organizatori un jaunatnes vadītāji”) apmaiņas programmu izstrādi un jauniešu līdzdalību demokrātiskajās norisēs.

(2)

Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 1719/2006/EK (1) pieņēma programmu “Jaunatne darbībā”. Šajā programmā, kura arvien sekmīgāk ir noritējusi visās dalībvalstīs, ir svarīgs elements – sniegt ieguldījumu jauniešu pasākumu atbalsta sistēmu kvalitātes uzlabošanā un jaunatnes jomā aktīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes celšanā.

(3)

Padome 2009. gada 29. novembrī pieņēma Rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018). Regulējumā jautājumi, kā atbalstīt un attīstīt darbu ar jaunatni, tiek uzskatīti par tādiem, kas skar daudzas nozares.

(4)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnija secinājumos pauž cerību, ka līdz gada beigām tiks iesniegtas citas pamatiniciatīvas (2),

ŅEMOT VĒRĀ:

Pirmo Eiropas konvenciju par darbu ar jaunatni, kura pieņemta 2010. gada 7.–10. jūlijā Ģentē (Beļģijā) un kurā ir uzsvērts, cik nozīmīgs ir darbs ar jaunatni,

UN ŅEMOT VĒRĀ TO, KA:

kā izklāstīts atjauninātajā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (turpmāk “atjauninātais regulējums”), jaunatnes jomas mērķi ir šādi:

radīt vairākas un līdzvērtīgas iespējas izglītībā un darba tirgū, kā arī

visu jauniešu vidū veicināt aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti,

atjauninātajā regulējumā ir dotas aprises astoņām darbības jomām (3), kurās būtu jāīsteno daudznozaru jaunatnes politikas iniciatīvas un kurās ieguldījumu var sniegt darbs ar jaunatni. Šajā ziņā svarīgas ir vēl citas darbības jomas – cilvēktiesības un demokrātija, kultūru daudzveidība un mobilitāte,

Padome ir vienisprātis, ka šajā atjauninātajā regulējumā “darbs ar jaunatni” ir plašs jēdziens, kas aptver plašu jauniešu un jauniešiem veltītu sociālu, kultūras, izglītības un politisku pasākumu spektru. Šādas darbības arvien biežāk ietver arī sportu un pakalpojumus jauniešiem,

attiecībā uz darbu ar jaunatni visās politikas jomās un pasākumos būtu jāievēro vairāki vadošie principi, proti – tas, cik svarīgi ir veicināt dzimumu līdztiesību un vērsties pret visiem diskriminācijas veidiem, ievērot tiesības un principus, kas inter alia atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā, ņemt vērā dažādu faktoru izraisītas iespējamas atšķirības jauniešu dzīves apstākļos, vajadzībās, tieksmēs, interesēs un attieksmē un atzīt, ka visi jaunieši veido sabiedrības bagātību,

nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ir viena no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu galvenajām saistībām. Sociālā atstumtība nomāc pilsoņu labklājību, kavē pašizpausmi un traucē dalību sabiedrības dzīvē. Nabadzība un sociālā atstumtība ir jāizskauž gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās – saskaņā ar ANO tūkstošgades attīstības mērķiem,

ATZĪST, KA:

visās dalībvalstīs neskaitāmi daudz dažādas izcelsmes bērnu un jauniešu, jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju saistībā ar darbu ar jaunatni piedalās plašā un bagātīgā pasākumu klāstā, gūst no tiem labumu vai līdzdarbojas tajos. Šie pasākumi var notikt dažādās kopsakarībās, var skart dažādus viņu dzīves aspektus un dzīves situācijas, kādās viņi atrodas,

darbs ar jaunatni norit jomās, kas neietilpst mācību programmās, kā arī to veic ar īpašiem brīvā laika pasākumiem, un tā pamatā ir neformāla izglītība un ikdienēja izglītošanās, kā arī brīvprātīga dalība. Šie pasākumi un procesi ir pašu pārvaldībā, vai arī tos ar izglītības darbinieku vai pedagogu norādēm rīko kopā ar profesionāliem vai brīvprātīgiem jaunatnes organizatoriem un jaunatnes vadītājiem vai arī viņu vadībā, tie var vērsties plašumā, un uz tiem var attiekties dažādu faktoru izraisītas izmaiņas,

darbu ar jaunatni organizē un veic dažādi (to dara jauniešu vadītas organizācijas, jaunatnes organizācijas, neformālas grupas, vai to dara ar jauniešu sociālo iestāžu un valsts iestāžu starpniecību), un tas gūst vietēja, reģionāla, valsts vai Eiropas mēroga aprises, – tas ir atkarīgs, piemēram, no šādiem apstākļiem:

no kopienas, no vēsturiskām, sociālām un politiskām kopsakarībām vietā, kur notiek darbs ar jaunatni,

no mērķa iekļaut un iedrošināt visus bērnus un jauniešus, īpaši tos, kam ir mazāk iespēju,

no jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju iesaistīšanās,

no organizācijām, dienestiem vai iestādēm – neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai nevalstiskas, jauniešu vadītas vai ne,

no izmantotās pieejas vai metodes, ņemot vērā jauniešu vajadzības,

daudzās dalībvalstīs, atbalstot un izvēršot vietēja un reģionāla mēroga darbu ar jaunatni, izšķiroša nozīme ir arī vietējām un reģionālām iestādēm,

ATZĪST, KA:

jaunieši ir arvien sarežģītākās sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Viņu pilnveidošanos skar daudzas dažādas ietekmes un vides – mājas, skola, darbavieta, vienaudži un plašsaziņas līdzekļi. Saistībā ar to darbs ar jaunatni var kļūt par ļoti svarīgu faktoru jauniešu attīstībā,

darbs ar jaunatni – kā papildinājums formālās izglītības videi – var bērniem un jauniešiem sniegt ievērojamu labumu, nodrošinot plašu un daudzveidīgu neformālas izglītības un ikdienējas izglītošanās iespēju klāstu, kā arī mērķtiecīgi piemērotas pieejas,

darbs ar jaunatni rosina jauniešus uzņemties atbildību, atbildēt par savu rīcību, dodot viņiem iespēju aktīvi iesaistīties šā darba plānošanā un īstenošanā. Darbs ar jaunatni var gādāt par ērtu, drošu, iedvesmojošu un patīkamu vidi, lai visi bērni un jaunieši – vai nu individuāli, vai arī grupā – rastu pašizpausmes iespējas, mācītos cits no cita, satiktos, spēlētos, pētītu un eksperimentētu,

darbam ar jaunatni turklāt vajadzētu sniegt jauniešiem iespēju pilnveidot plašu dažādu individuālu un profesionālu iemaņu klāstu, ko neietekmē stereotipi, kā arī pilnveidot pamatprasmes, kas var dot ieguldījumu mūsdienu sabiedrībā. Tālab tam var būt liela nozīme jauniešu neatkarības, iespēju un uzņēmīguma attīstībā,

vēstot par universālām vērtībām attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju, mieru, vēršanos pret rasismu, attiecībā uz kultūru daudzveidību, līdztiesību, solidaritāti un ilgtspējīgu attīstību, darbs ar jaunatni var radīt arī papildu sociālo vērtību, jo tas var:

veicināt sociālo līdzdalību un atbildības izjūtu, brīvprātīgu iesaistīšanos un aktīvu pilsoniskumu,

stiprināt kopības veidošanos un pilsonisku sabiedrību visādos mērogos (piemēram, paaudžu starpā un dialogā starp kultūrām),

palīdzēt izkopt jauniešu radošo garu, kultūras un sabiedrības izpratni, uzņēmējdarbību un sabiedrisku novatorismu,

dot iespējas visu bērnu un jauniešu sociālai iekļaušanai,

izmantojot elastīgu un ātri pielāgojamu metožu daudzveidību, spēt iesaistīt jauniešus, kam ir mazāk iespēju,

tālab darbam ar jaunatni sabiedrībā ir daudzveidīga nozīme, un tas var dot ieguldījumu tādās ar jaunatni saistītās politikas jomās kā mūžizglītība, sociālā iekļaušana un nodarbinātība,

darbam ar jaunatni, vienalga, vai to veic brīvprātīgie vai profesionāļi, ir ievērojams sociālekonomisks potenciāls, jo tas gādā par saimniecisku aktivitāti, nodrošina infrastruktūru, dod saimnieciskus ieguvumus un palielina (jaunatnes) nodarbinātību. Darba tirgus var gūt labumu no individuālajām un profesionālajām iemaņām un prasmēm, ko gan dalībnieki, gan jaunatnes organizatori un jaunatnes vadītāji ir guvuši darbā ar jaunatni. Šādas iemaņas un prasmes ir pienācīgi jānovērtē un jāatzīst praksē,

programma “Jaunatne darbībā”, nodrošinot iespēju izglītības pieredzi gūt citur un veidojot jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju saziņas tīklus, visādā mērogā dod ievērojamu ieguldījumu attiecībā uz kvalitāti darbā ar jaunatni, pilnveidot jaunatnes organizatoru/jaunatnes vadītāju prasmes un atzīt darbā ar jaunatni gūto neformālo izglītību,

ATTIECĪGI IR VIENISPRĀTIS, KA:

šīs rezolūcijas īstenošanā būtu jāņem vērā šādi principi:

izstrādājot, īstenojot un novērtējot īpaši darbam ar jaunatni paredzētas iniciatīvas, visos līmeņos būtu jāiesaista jaunieši, jaunatnes organizācijas, jaunatnes organizatori un jaunatnes vadītāji, jaunatnes pētnieki, politikas veidotāji un citi eksperti jaunatnes jomā,

būtu jāņem vērā visu attiecīgajā prasmju jomā iesaistīto dalībnieku nozīme un pienākumi,

jāpapildina un jāuzlabo zināšanas un sapratne par darbu ar jaunatni un jādalās tajās,

lai realizētu darba ar jaunatni perspektīvas integrāciju un īstenotu īpaši darbam ar jaunatni veltītas iniciatīvas, būtu pilnībā jāizmanto instrumenti, kas minēti atjaunotajā regulējumā,

darbā ar jaunatni īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai tajā iesaistītu bērnus un jauniešus, kuri dzīvo nabadzībā vai kuriem draud sociāla atstumtība,

UN TĀDĒĻ AICINA DALĪBVALSTIS:

veicināt dažāda veida ilgtspējīgu atbalstu darbam ar jaunatni, piemēram, ar pietiekamu finansējumu, resursiem vai infrastruktūru. Tas nozīmē arī to, ka ir jālikvidē šķēršļi dalībai darbā ar jaunatni un ka attiecīgos gadījumos jāizstrādā stratēģijas darbam ar jaunatni,

atbalstīt un attīstīt lomu, kāda atjaunotajā regulējumā ir darbam ar jaunatni, īpaši ieguldījumu, kādu dod darbs ar jaunatni, lai sasniegtu mērķus dažādās darbības jomās,

vajadzības gadījumā iesaistīt vietējas un reģionālas iestādes un dalībniekus, lai tie dotu nozīmīgu ieguldījumu, izvēršot, atbalstot un īstenojot darbu ar jaunatni,

AICINA KOMISIJU:

izstrādāt pētījumu, lai atainotu to, cik daudzveidīgs, plašs un ietekmīgs ir darbs ar jaunatni Eiropas Savienībā, un lai ES ziņojumā par jauniešiem paredzētu turpmākus pasākumus darbā ar jaunatni,

atbalstīt Eiropas nevalstiskās jaunatnes organizācijas, kā arī mazākas ierosmes, lai sekmētu spēcīgu Eiropas pilsonisko sabiedrību un lai turpinātu demokrātijas procesos iesaistīt vairāk jauniešu,

jaunatnes organizatoriem un jaunatnes vadītājiem sniedzot iespēju izglītības pieredzi gūt citur, uzlabot kvalitāti darbā ar jaunatni, jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju spēju izkopšanu un prasmju pilnveidi un darbā ar jaunatni gūtas neformālās izglītības atzīšanu,

izstrādāt vai palīdzēt izstrādāt ērti lietojamus Eiropas instrumentus (piemēram, Youthpass) gan objektīvam novērtējumam, gan pašnovērtējumam, kā arī instrumentus jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju prasmju apliecināšanai, lai ar tiem varētu atzīt un novērtēt kvalitāti, kāda ir darbam ar jaunatni Eiropā,

nodrošināt pietiekami daudz un piemērotas Eiropas platformas, piemēram, datu bāzes, pasākumus mācībām no līdzbiedriem un konferences novatoriskas pētniecības, politikas, pieeju, pieredzes un metožu nemitīgai apmaiņai,

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU, IEVĒROJOT TO ATTIECĪGĀS PILNVARAS:

radīt labākus apstākļus un vairāk iespēju, lai darbu ar jaunatni izvērstu, atbalstītu un īstenotu vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas mērogā,

pilnībā atzīt to, kāda nozīme darbam ar jaunatni ir sabiedrībā, uzlabot informētību par to un stiprināt šo nozīmi,

radīt iespējas, lai darbā ar jaunatni turpinātu uzlaboties kvalitāte,

palīdzēt izstrādāt jaunas vai uzlabot esošās stratēģijas, lai pilnveidotu jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju spējas un lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību, īstenojot jauniešu organizatoriem un jauniešu vadītājiem piemērotus mācību veidus,

apzināt dažādus veidus darbā ar jaunatni, prasmes un metodes, kas jaunatnes organizatoriem un jaunatnes vadītājiem ir kopīgas, – lai izstrādātu stratēģijas, kā uzlabot kvalitāti darbā ar jaunatni un šā darba atzīšanu,

veicināt jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju nodarbinātības iespējas un viņu mobilitāti, labāk pārzinot viņu kvalifikāciju un atzīstot viņu pieredzē gūtās iemaņas,

veicināt un atbalstīt pētniecību par darbu ar jaunatni un jaunatnes politiku, tostarp par tās vēsturisko aspektu un to, kā šis vēsturiskais aspekts ietekmē mūsdienu politiku attiecībā uz darbu ar jaunatni,

darīt pieejamu pietiekamu informāciju par darbu ar jaunatni un darīt to izmantojamu ar tādu mehānismu starpniecību kā Eiropas un valstu pasākumu kopums darbam ar jaunatni, kā arī vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas mērogā uzlabot Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citu dalībnieku iniciatīvu sinerģiju un papildināmību,

vietējā, reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā mērogā veicināt iespējas veikt jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju, politikas veidotāju un pētnieku apmaiņu, veicināt iespējas viņu sadarbībai un saziņas tīklu veidošanai,

attiecīgos gadījumos saistībā ar darbu ar jaunatni sekmēt sistemātisku to iemaņu un prasmju novērtējuma izstrādi, kuras vajadzīgas jebkura veida apmācībai ar mērķi iegūt zināšanas un pilnveidot iemaņas,

MUDINA PILSONISKO SABIEDRĪBU, KAS AKTĪVI PIEDALĀS DARBĀ AR JAUNATNI:

darbu ar jaunatni padarīt pieejamāku visiem bērniem un jauniešiem, īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju,

lai nodrošinātu kvalitāti darbā ar jaunatni, veicināt dažādus mācību veidus jaunatnes organizatoriem un jaunatnes vadītājiem, kas pilsoniskajā sabiedrībā aktīvi darbojas jaunatnes jomā,

novērtēt pašreizējās pieejas, paņēmienus un metodes darbā ar jaunatni un nemitīgi veicināt to novatorisku pilnveidi, izmantojot jaunas iniciatīvas un pasākumus, kas balstās patiesā bērnu, jauniešu, jaunatnes organizatoru un jaunatnes vadītāju gūtā dzīves pieredzē,

vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas mērogā īstenot informācijas un paraugprakses apmaiņu, sadarbību un saziņas tīklus,

UZSVER, CIK SVARĪGI:

saistībā ar konkurētspējīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu ir:

atzīt to, cik būtiska nozīme ir darbam ar jaunatni kā instrumentam, kas dod visiem jauniešiem iespēju iegūt neformālu izglītību,

nodrošināt, lai darbs ar jaunatni tiktu pilnībā integrēts iniciatīvā “Jaunatne kustībā”, kā arī citās programmās un politikas jomās, kuras gādās, lai visiem jauniešiem, īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, būtu attiecīgās iemaņas un pamatprasmes, kuras vajadzīgas sabiedrībā un ekonomikā 2020. gadā un pēc tam.


(1)  OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(2)  Dok. EUCO 13/10.

(3)  Šīs astoņas jomas ir šādas: izglītība un mācības, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība, līdzdalība, brīvprātīgais darbs, sociālā iekļaušana, jaunatne un pasaule, jaunrade un kultūra.


PIELIKUMS

Politiskais pamatojums

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2000. gada 14. decembris) par jauniešu sociālo iekļaušanu (1).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2002. gada 14. februāris) par papildu vērtību, ko dod brīvprātīga jauniešu darbība saistībā ar Kopienas rīcības izstrādi jaunatnes jomā (2).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2004. gada 28. maijs) par jauniešu sociālo integrāciju (3).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (4).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija (2008. gada 22. maijs) par to jauniešu līdzdalību, kuriem ir ierobežotas iespējas.

Padomes Ieteikums (2008. gada 20. novembris) par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā (5).

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (6).

Padomes Lēmums 2010/37/EK (2009. gada 27. novembris) par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads) (7).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par jauniešu aktīvu integrāciju – bezdarba un nabadzības izskaušana (8).

Padomes secinājumi (2010. gada 11. maijs) par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām (9).

Komisijas paziņojums “Eiropa 2020” – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (10).

Eiropadomes Rezolūcija par jaunatnes politiku (11).


(1)  OV C 374, 28.12.2000., 5. lpp.

(2)  OV C 50, 23.2.2002., 3. lpp.

(3)  Dok. 9601/04.

(4)  OV C 168, 20.7.2006., 1. lpp.

(5)  OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp.

(6)  OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.

(7)  OV L 17, 22.1.2010., 43. lpp.

(8)  OV C 137, 27.5.2010., 1. lpp.

(9)  OV C 135, 26.5.2010., 8. lpp.

(10)  COM(2010) 2020, galīgā redakcija.

(11)  Rezolūcija CM/Res (2008) 23. Pieņemta Ministru komitejā 2008. gada 25. novembrī, ministru vietnieku 1042. sanāksmē.


Top