41995A1127(01)

Konvencija

par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija)

Šīs konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu;

APZINOTIES neatliekamās problēmas, ko rada terorisms, nelikumīga narkotiku tirdzniecība un citi smagi starptautiskās noziedzības veidi;

TĀ KĀ ir jāattīsta Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāte un sadarbība, jo īpaši, uzlabojot dalībvalstu policiju sadarbību;

TĀ KĀ šādai attīstībai būtu jāļauj turpmāk uzlabot drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Policijas biroja (Eiropols) izveide tika apstiprināta 1992. gada 7. februāra Līgumā par Eiropas Savienību;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropadomes 1993. gada 29. oktobra lēmumu, ka Eiropols ir jāizveido Nīderlandē un tam ir jāatrodas Hāgā;

APZINOTIES kopējo mērķi uzlabot policijas sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotiku tirdzniecības un citu smagu starptautisku noziegumu jomā, pastāvīgi, konfidenciāli un pastiprināti veicot informācijas apmaiņu starp Eiropolu un dalībvalstu struktūrvienībām;

SAPROTOT, ka šajā konvencijā noteiktajiem sadarbības veidiem nevajadzētu ietekmēt pārējos divpusējās vai daudzpusējās sadarbības veidus;

PĀRLIECĪBĀ, ka policijas sadarbības jomā īpaša uzmanība ir jāveltī personu tiesību aizsardzībai, un jo īpaši personu datu aizsardzībai;

TĀ KĀ Eiropola darbība saskaņā ar šo konvenciju neierobežo Eiropas Kopienu pilnvaras; tā kā Eiropolam un Kopienām ir kopējas intereses Eiropas Savienībā izveidot sadarbības veidus, kas ļautu tiem veikt attiecīgo uzdevumu pēc iespējas efektīvāk,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

SATURS

I SADAĻA IZVEIDE UN UZDEVUMI

1. pants Izveide

2. pants Mērķis

3. pants Uzdevumi

4. pants Valstu struktūrvienības

5. pants Sadarbības koordinatori

6. pants Datorizēta savāktās informācijas sistēma

II SADAĻA INFORMĀCIJAS SISTĒMA

7. pants Informācijas sistēmas izveide

8. pants Informācijas sistēmas saturs

9. pants Tiesības piekļūt informācijas sistēmai

III SADAĻA KARTOTĒKA ANALĪZES MĒRĶIEM

10. pants Personas datu vākšana, apstrāde un izmantošana

11. pants Indeksu sistēma

12. pants Datu datnes izveides kārtība

IV SADAĻA KOPĒJI NOTEIKUMI INFORMĀCIJAS APSTRĀDEI

13. pants Pienākums ziņot

14. pants Datu aizsardzības standarts

15. pants Atbildība par datu aizsardzību

16. pants Noteikumi par ziņojumu sastādīšanu

17. pants Noteikumi par datu izmantošanu

18. pants Datu paziņošana trešām valstīm un citām organizācijām

19. pants Piekļuves tiesības

20. pants Datu labošana un dzēšana

21. pants Termiņš datņu glabāšanai un dzēšanai

22. pants Datu labošana un glabāšana kartotēkās

23. pants Valsts uzraudzības iestāde

24. pants Apvienotā uzraudzības iestāde

25. pants Datu drošība

V SADAĻA TIESISKAIS STATUSS, ORGANIZĀCIJA UN FINANŠU NOTEIKUMI

26. pants Juridiskā rīcībspēja

27. pants Eiropola struktūras

28. pants Vadības padome

29. pants Direktors

30. pants Personāls

31. pants Konfidencialitāte

32. pants Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti

33. pants Valodas

34. pants Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam

35. pants Budžets

36. pants Revīzija

37. pants Mītnes nolīgums

VI SADAĻA ATBILDĪBA UN TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

38. pants Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

39. pants Pārējā atbildība

40. pants Strīdu izšķiršana

41. pants Privilēģijas un neaizskaramība

VII SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants Attiecības ar trešajām valstīm un citām organizācijām

43. pants Konvencijas grozījumi

44. pants Atrunas

45. pants Konvencijas stāšanās spēkā

46. pants Jaunu dalībvalstu pievienošanās

47. pants Depozitārijs

PIELIKUMS Saskaņā ar 2. pantu

Deklarācija I SADAĻA

IZVEIDE UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide

1. Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk "dalībvalstis", ar šo izveido Eiropas Policijas biroju, turpmāk "Eiropols".

2. Eiropols uztur sakarus ar valsts struktūrvienību katrā dalībvalstī, kura ir jāizveido vai jāizraugās saskaņā ar 4. pantu.

2. pants

Mērķis

1. Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar K1. panta 9. punktu Līgumā par Eiropas Savienību, ar šajā konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotiku tirdzniecību un citus smagus starptautisko noziegumu veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziegums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis un attiecīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību.

2. Lai pakāpeniski sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Eiropols sākotnēji rīkojas, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, radioaktīvo vielu tirdzniecību, nelegālu imigrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un noziegumus, kas ir saistīti ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Vēlākais divus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropols nodarbojas arī ar noziegumiem, kas teroristisku darbību laikā izdarīti vai ko varētu izdarīt pret dzīvību, veselību, personas brīvību vai īpašumu. Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumus izmeklēt šādas teroristiskas darbības pirms minētā termiņa beigām.

Padome ar vienprātīgu lēmumu, saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumu izmeklēt citus noziegumu veidus, kuri ir uzskaitīti šīs konvencijas pielikumā vai īpašos paziņojumos. Pirms lēmuma pieņemšanas Padome dod norādījumus vadības padomei sagatavot lēmumu un cita starpā noteikt Eiropola budžetu un darbinieku skaitu.

3. Eiropola kompetencē attiecībā uz nozieguma veidu vai īpašām tā izpausmēm tāpēc ir:

1) gan nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana saistībā ar šiem nozieguma veidiem vai īpašām to izpausmēm;

2) gan saistīti noziedzīgi nodarījumi.

Turpmāk minēto uzskata par saistītu un ņem vērā saskaņā ar 8. un 10. pantā noteikto procedūru:

- noziedzīgi nodarījumi, kas veikti, lai sagādātu līdzekļus noziedzīgām darbībām, kas ietilpst Eiropola kompetencē,

- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti Eiropola kompetencē ietilpstošu noziedzīgu darbību veicināšanai vai veikšanai,

- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu Eiropola kompetencē esošu darbību nesodāmību.

4. Šīs konvencijas mērķiem "kompetentas iestādes" ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.

5. 1. un 2. punkta mērķiem "nelikumīga narkotiku tirdzniecība" ir noziedzīgs nodarījums, kas uzskaitīts 3. panta 1. punktā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada 20. decembra Konvencijā pret nelegālu narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību, kā arī noteikumos, ar kuriem šī konvencija ir grozīta vai aizstāta.

3. pants

Uzdevumi

1. Eiropolam atbilstoši tā mērķim saskaņā ar 2. panta 1. punktu ir šādi galvenie uzdevumi:

1) veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

2) iegūt, salīdzināt un analizēt informāciju un ziņojumus;

3) nekavējoties sniegt kompetentajām dalībvalstu iestādēm ar 4. pantā minēto valsts struktūrvienību starpniecību informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un par visām atklātajām saiknēm starp noziedzīgajiem nodarījumiem;

4) palīdzēt izmeklēšanā dalībvalstīs, nosūtot visu atbilstīgo informāciju valstu struktūrvienībām;

5) uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu saskaņā ar 8., 10. un 11. pantu.

2. Lai uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību un efektivitāti ar valstu struktūrvienību palīdzību, ņemot vērā 2. panta 1. punktā noteiktā mērķa izpildi, Eiropolam turklāt ir šādi papildu uzdevumi:

1) attīstīt dalībvalstu kompetento iestāžu izmeklēšanas speciālistu īpašās zināšanas un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu;

2) sniegt stratēģiskas ziņas, lai sniegtu palīdzību un veicinātu dalībvalstu līmenī pieejamo resursu efektīvu izmantošanu operatīvām darbībām;

3) sagatavot ziņojumus par vispārējo stāvokli.

3. Saistībā ar 2. panta 1. punktā minēto mērķi Eiropols turklāt var saskaņā ar savā rīcībā esošo personālu un budžeta līdzekļiem un vadības padomes noteiktajās robežās palīdzēt dalībvalstīm ar konsultācijām un pētniecību šādās jomās:

1) kompetento iestāžu darbinieku apmācība;

2) šo iestāžu izveide un aprīkošana;

3) noziedzības novēršanas metodes;

4) tehniskas un kriminālistiskas policijas darba metodes un izmeklēšanas procedūras.

4. pants

Valstu struktūrvienības

1. Katra valsts izveido vai izraugās valsts struktūrvienību, kas pilda šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2. Valsts struktūrvienība ir vienīgā sadarbību koordinējošā organizācija starp Eiropolu un kompetentajām valstu iestādēm. Valsts struktūrvienības un kompetento iestāžu attiecības regulē valstu tiesību akti, un jo īpaši atbilstīgās valsts konstitucionālās prasības.

3. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka valstu struktūrvienības spēj pildīt savus uzdevumus un cita starpā tām ir pieeja atbilstīgajiem datiem valstī.

4. Valstu struktūrvienību uzdevums ir:

1) pēc pašu ierosmes piegādāt Eiropolam informāciju un ziņas, kas vajadzīgas pienākumu veikšanai;

2) atbildēt uz Eiropola informācijas, ziņu un konsultāciju pieprasījumiem;

3) atjaunināt informāciju un ziņojumus;

4) novērtēt informāciju un ziņojumus saskaņā ar valstu tiesību aktiem kompetento iestāžu vajadzībām un nosūtīt tām šos materiālus;

5) izdarīt konsultāciju, informācijas, ziņojumu un analīzes pieprasījumus Eiropolam;

6) piegādāt Eiropolam informāciju glabāšanai datorizētajā sistēmā;

7) nodrošināt atbilstību tiesību aktiem attiecībā uz visu informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu.

5. Neierobežojot dalībvalstīm uzticēto pienākumu pildīšanu, kā noteikts K2. panta 2. punktā Līgumā par Eiropas Savienību, valsts struktūrvienības pienākums nav sniegt 4. punkta 1., 2. un 6. apakšpunktā, kā arī 7. un 10. pantā noteikto informāciju un ziņojumus, ja tas nozīmētu, ka:

1) tiek kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm; vai

2) tiek apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība;

3) ir iesaistīta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

6. Valstu struktūrvienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, neiekasē tos no Eiropola.

7. Valstu struktūrvienību vadītāji vajadzības gadījumā tiekas, lai palīdzētu Eiropolam, sniedzot konsultācijas.

5. pants

Sadarbības koordinatori

1. Katra valsts struktūrvienība nosūta komandējumā uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Sadarbības koordinatoru skaitu, ko dalībvalstis var nosūtīt uz Eiropolu, nosaka ar vadības padomes vienbalsīgu lēmumu; lēmumu var mainīt jebkurā laikā ar vadības padomes vienprātīgu lēmumu. Izņemot, ja citādi noteikts šīs konvencijas īpašajos noteikumos, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos nosūtījusi komandējumā.

2. Valstu struktūrvienības dod norādījumus sadarbības koordinatoriem pārstāvēt to intereses Eiropolā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura nosūtījusi komandējumā koordinatorus, un atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro Eiropola pārvaldei.

3. Neierobežojot 4. panta 4. un 5. punktu, sadarbības koordinatori saskaņā ar 2. panta 1. punktā noteikto mērķi palīdz informācijas apmaiņā starp valstu struktūrvienībām, kuras tos ir nosūtījušas komandējumā uz Eiropolu, cita starpā:

1) sniedzot Eiropolam informāciju no valsts struktūrvienības, kas tos nosūtījusi komandējumā;

2) nosūtot informāciju no Eiropola valsts struktūrvienībai, kura tos nosūtījusi komandējumā; un

3) sadarbojoties ar Eiropola amatpersonām, sniedzot informāciju un konsultācijas attiecībā uz informācijas analīzi par dalībvalsti, kura tos nosūtījusi komandējumā.

4. Tajā pašā laikā sadarbības koordinatoriem ir jāpalīdz informācijas apmaiņā ar attiecīgo valstu struktūrvienībām, kā arī jākoordinē iegūtie rezultāti saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem un atbilstoši 2. panta 1. punktā noteiktajam mērķim.

5. Ciktāl tas ir vajadzīgs iepriekš 3. punktā minēto uzdevumu izpildei, sadarbības koordinatoriem ir tiesības iepazīties ar dažādām datnēm saskaņā ar atbilstīgajos pantos norādītajiem attiecīgajiem noteikumiem.

6. 25. pantu mutatis mutandis piemēro sadarbības koordinatoru darbībai.

7. Neierobežojot citus šīs konvencijas noteikumus, sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus saistībā ar Eiropolu vienprātīgi nosaka vadības padome.

8. Sadarbības koordinatoriem ir privilēģijas un neaizskaramība uzdevumu veikšanai saskaņā ar 41. panta 2. punktu.

9. Eiropols bez maksas nodrošina dalībvalstīm telpas Eiropola mītnē šo valstu sadarbības koordinatoru darbībai. Visas izmaksas, kas rodas, norīkojot komandējumā sadarbības koordinatorus, sedz dalībvalsts, kura izdara šo norīkojumu; tas attiecas arī uz izmaksām par aprīkojumu sadarbības koordinatoriem, ciktāl vadības padome konkrētā gadījumā vienprātīgi neiesaka citu risinājumu, sastādot Eiropola budžetu.

6. pants

Datorizēta savāktās informācijas sistēma

1. Eiropols uztur datorizētu savāktās informācijas sistēmu, kurā ir šādas sastāvdaļas:

1) informācijas sistēma, kā minēts 7. pantā, ar ierobežotu un precīzi noteiktu saturu, kas ļauj ātri saņemt dalībvalstīm un Eiropolam pieejamo informāciju;

2) darba datnes, kā minēts 10. pantā, kas izveidotas dažādiem laikposmiem analīzes mērķiem un ietver vispārēju informāciju; un

3) indeksa sistēma, kurā ir sīkas ziņas par 2. punktā minētajām pētījumu datnēm saskaņā ar 11. pantā noteiktajiem noteikumiem.

2. Eiropola datorizēto savāktās informācijas sistēmu nekādos apstākļos nedrīkst savienot ar citu automatizētu datu apstrādes sistēmu, izņemot valstu struktūrvienību automatizētās datu apstrādes sistēmas.

II SADAĻA

INFORMĀCIJAS SISTĒMA

7. pants

Informācijas sistēmas izveide

1. Lai pildītu savus uzdevumus, Eiropolam ir jāizveido un jāuztur datorizēta informācijas sistēma. Informācijas sistēma, kurā dalībvalstis, ko pārstāv valstu struktūrvienības un sadarbības koordinatori, var tieši ievadīt datus saskaņā ar šo valstu procedūrām, un kurā Eiropols var tieši ievadīt trešo valstu un citu organizāciju sniegtos datus, kā arī pētījumu datus, ir tieši pieejama darbam valstu struktūrvienībām, sadarbības koordinatoriem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām.

Valstu struktūrvienībām tieša pieeja informācijas sistēmām attiecībā uz 8. panta 1. punkta 2) apakšpunktā minētajām personām ir atļauta tikai attiecībā uz ziņām par personām, kas uzskaitītas 8. panta 2. punktā. Īpašas izmeklēšanas vajadzībām pilns datu klāsts ir pieejams ar sadarbības koordinatoru starpniecību.

2. Eiropols:

1) nodrošina atbilstību noteikumiem, kas regulē sadarbību un informācijas sistēmas darbību, un

2) atbild par informācijas sistēmas pareizu tehnisku un funkcionālu darbību. Eiropolam cita starpā ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka 21. un 25. pantā minētie pasākumi attiecībā uz informācijas sistēmu tiek pareizi izpildīti.

3. Valstu struktūrvienības katrā dalībvalstī ir atbildīgas par sazināšanos ar informācijas sistēmu. Tās cita starpā ir atbildīgas par 25. pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārbaudēm saskaņā ar 21. pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts normatīvi un administratīvi akti un procedūras prasa, par pareizu šīs konvencijas izpildi attiecībā uz pārējiem aspektiem.

8. pants

Informācijas sistēmas saturs

1. Informācijas sistēmu var izmantot tikai, lai glabātu, grozītu vai izmantotu datus, kas ir vajadzīgi Eiropola pienākumu veikšanai, izņemot datus par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā minēts 2. panta 3. punkta 2) apakšpunktā. Ievadītie dati attiecas uz:

1) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma veikšanu vai dalību tajā, kas saskaņā ar 2. pantu ietilpst Eiropola kompetencē vai kuras ir notiesātas par šādu nodarījumu;

2) personām, par kurām pastāv pamatotas bažas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ka tās veiks noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2. pantu ietilpst Eiropola kompetencē.

2. 1. pantā minētie personu dati var ietvert tikai šādas ziņas:

1) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pieņemtus vārdus;

2) dzimšanas datumu un vietu;

3) valsts piederību;

4) dzimumu; un

5) vajadzības gadījumā citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, ieskaitot visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas.

3. Papildu 2. punktā minētajiem datiem un datiem par Eiropolu vai valsts struktūrvienību, kas datus ievada, informācijas sistēmu var izmantot arī, lai glabātu, grozītu un izmantotu šādas ziņas attiecībā uz 1. punktā minētajām personām:

1) par noziedzīgiem nodarījumiem, noziegumiem, par kuru izdarīšanu ir aizdomas, un to izdarīšanas laiku un vietu;

2) par līdzekļiem, kas tika izmantoti vai ko iespējams izmantot noziegumu veikšanā;

3) par struktūrvienībām, kas izskatīja lietu un norādes par dokumentāciju;

4) par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;

5) par sodāmībām, ja tās ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2. pantu ir Eiropola kompetencē.

Šos datus arī var ievadīt, ja tajos vēl nav konkrētas norādes uz personām. Ja Eiropols pats ievada datus, kā arī sniedz norādes par dokumentāciju, tam ir arī jānorāda, vai dati tika iegūti no kādas trešās personas vai pašu analīzes rezultātā.

4. Papildu informāciju, ko Eiropols vai valstu struktūrvienības glabā par 1. punktā minētajām personu grupām, var paziņot visām valstu struktūrvienībām vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valstu struktūrvienības šādi rīkojas atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Ja papildu informācija attiecas uz vienu vai vairākiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā noteikts 2. panta 3. punktā, informācijas sistēmā glabātos datus attiecīgi iezīmē, lai valstu struktūrvienības un Eiropols varētu apmainīties ar informāciju par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

5. Ja tiesvedību pret attiecīgo personu pārtrauc vai šo personu attaisno, ar abiem lēmumiem saistītos datus svītro.

9. pants

Tiesības piekļūt informācijas sistēmai

1. Tikai valstu struktūrvienībām, sadarbības koordinatoriem, direktoram, direktora vietniekiem vai atbilstīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām ir tiesības ievadīt datus tieši informācijas sistēmā un iegūt datus no turienes. Datus var iegūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir jādara Eiropola pienākumu veikšanai; iegūšanu veic saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un iegūstošās struktūrvienības procedūrām atbilstoši visiem šajā konvencijā ietvertajiem papildu noteikumiem.

2. Tikai struktūrvienība, kura datus ievadījusi, var mainīt, grozīt vai dzēst šādus datus. Ja struktūrvienībai ir pamats uzskatīt, ka dati, kā minēts 8. panta 2. punktā, ir nepareizi, vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo struktūrvienībai, kas datus ievadīja; pēdējā nekavējoties pārbauda šādu paziņojumu un vajadzības gadījumā tūlīt groza, papildina, labo vai dzēš datus. Ja sistēmā ir 8. panta 3. punktā minētie dati par kādu personu, visas struktūrvienības var ievadīt papildu datus, kā minēts 8. panta 3. punktā. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās struktūrvienības apspriežas un vienojas savā starpā. Ja kāda struktūrvienība paredz dzēst datus, kā minēts 8. panta 2. punktā, kas ir ievadīti par kādu personu, un ja 8. panta 3. punktā minētie dati tiek glabāti par to pašu personu, bet tos ievadījušas citas struktūrvienības, atbildību par datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu saskaņā ar 15. panta 1. punktu un tiesības grozīt, papildināt, labot vai dzēst šādus datus saskaņā ar 8. panta 2. punktu nodod nākošajai struktūrvienībai, kas par šo personu ievadījusi 8. panta 3. punktā minētos datus. Struktūrvienība, kas plāno dzēst datus, par saviem plāniem informē struktūrvienību, kurai ir nodota atbildība par datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu.

3. Atbildība par datu iegūšanas pieļaujamību, ievadīšanu un grozījumiem informācijas sistēmā gulstas uz struktūrvienību, kas iegūst, ievada vai maina datus; šo struktūrvienību ir jāvar identificēt. Informācijas paziņošanu starp valstu struktūrvienībām un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs regulē valstu tiesību akti.

III SADAĻA

KARTOTĒKA ANALĪZES MĒRĶIEM

10. pants

Personas datu vākšana, apstrāde un izmantošana

1. 2. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanai Eiropols papildu datiem, kas nav saistīti ar personām, citās datnēs var glabāt, grozīt un izmantot datus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2. panta 2. punktu ietilpst Eiropola kompetencē, ieskaitot datus par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2. panta 3. punktā un ir paredzēti īpašām pārbaudēm un attiecas uz:

1) 8. panta 1. punktā minētajām personām;

2) personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

3) personām, kuras ir kāda apskatāmā nodarījuma upuri vai arī attiecībā uz tām daži fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu būt šādu nodarījumu upuri;

4) kontaktpersonām un sabiedrotajām personām, un

5) personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Eiropadomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas par automātisku datu apstrādi 6. pantā uzskaitīto datu vākšana, glabāšana un apstrāde nav atļauta, ja vien to stingri nevajag attiecīgās datnes mērķiem un ja vien šādi dati nepapildina citus personas datus, kas jau ir ievadīti šajā datnē. Ir aizliegts izvēlēties konkrētu personu grupu, pamatojoties tikai uz datiem, kas uzskaitīti Eiropadomes 1981. gada 28. janvāra konvencijas 6. panta pirmajā teikumā, pārkāpjot iepriekšminētos noteikumus attiecībā uz mērķi.

Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību noteikto procedūru pieņem izpildes noteikumus datnēm, ko sagatavojusi vadības padome un kurā ir papildu ziņas, jo īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personu datu kategorijām un noteikumiem par attiecīgo datu drošību un to izmantošanas iekšēju pārraudzību.

2. Šādas datnes izveido pārbaudes nolūkā, ar ko ir jāsaprot datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanā. Katrs pārbaudes projekts ietver pārbaudes grupas izveidi, kurā cieši saistītas šādas iesaistītās personas saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktā un 5. panta 3. punktā noteiktajiem uzdevumiem:

1) analītiķi un citas Eiropola amatpersonas, ko iecēlis Eiropola direktorāts: tikai analītiķi ir pilnvaroti ievadīt datus attiecīgajā datnē un iegūt datus no attiecīgās datnes;

2) sadarbības koordinatori un/vai dalībvalstu eksperti, kas piegādā informāciju vai nodarbojas ar analīzi 6. punkta nozīmē.

3. Pēc Eiropola lūguma vai pēc savas ierosmes valstu struktūrvienības saskaņā ar 4. panta 5. punktu paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt vajadzīga, lai veiktu 3. panta 1. punkta 2) apakšpunktā minētos pienākumus. Dalībvalstis paziņo šādus datus tikai tad, ja to apstrāde ar mērķi novērst, analizēt vai apkarot nodarījumus ir atļauta šo valstu tiesību aktos.

Atkarībā no datu svarīguma tos no valstu struktūrvienībām var sūtīt tieši un ar tādiem līdzekļiem, kas varētu būt piemēroti analīzes grupām, ar vai bez sadarbības koordinatoru starpniecības.

4. Ja papildus 3. punktā minētajiem datiem Eiropols uzskata par pamatotu vajadzību iegūt citu informāciju 3. panta 1. punkta 2) apakšpunktā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols var lūgt, lai:

1) Eiropas Kopienas un publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti saskaņā ar Līgumiem par šo Kopienu izveidi;

2) citi publisko tiesību subjekti, kas izveidoti Eiropas Savienībā;

3) subjekti, kas izveidoti ar nolīgumu starp divām vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) trešās valstis;

5) starptautiskās organizācijas un tām pakļautie publisko tiesību subjekti;

6) citi publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti ar nolīgumu starp divām vai vairāk valstīm; un

7) Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija

nosūta tam atbilstīgo informāciju ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem. Eiropols atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādiem pašiem līdzekļiem var pieņemt informāciju, ko dažādās organizācijas sniedz pēc savas ierosmes. Padome ar vienprātīgu lēmumu, saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto procedūru un apspriedusies ar vadības padomi, izveido noteikumus, kas Eiropolam jāievēro šajā sakarā.

5. Ciktāl Eiropols saskaņā ar citām konvencijām ir pilnvarots gūt datorizētu pieeju datiem no citām informācijas sistēmām, Eiropols var iegūt personas datus ar šādiem līdzekļiem, ja to vajag 3. panta 1. punkta 2) apakšpunktā minēto pienākumu veikšanai.

6. Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, visas dalībvalstis ar sadarbības koordinatoru un/vai ekspertu starpniecību ir pilnībā saistītas ar iegūtajiem datiem, cita starpā ar Eiropola sastādīto ziņojumu nosūtīšanu.

Ja analīzi veic īpašos gadījumos, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm un tai ir tiešs darbības mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:

1) dalībvalstis, no kurām nāca informācija, kas lika pieņemt lēmumu par analīzes datnes izveidi vai arī dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, kā arī dalībvalstis, ko analīzes grupa pēc tam uzaicina piedalīties pārbaudē, jo šī informācija attiecas arī uz tām;

2) dalībvalstis, kuras pēc indeksa sistēmas izmantošanas uzzina, ka tās ir jāinformē, un pamato šo vajadzību saskaņā ar 7. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

7. Pilnvaroti sadarbības koordinatori var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sadarbības koordinatoru. Šo koordinatoru sarakstu tā nosūta vadības padomei.

Sadarbības koordinators rakstiski pieprasa ar pamatotu izziņu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, lai viņu informē, kā noteikts 6. punktā, šo izziņu nosūta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Pēc tam viņu automātiski iesaista notiekošajās pārbaudēs.

Ja pārbaudes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz samierināšanas procedūras beigām, kas var notikt šādos trīs posmos:

1) pārbaudē iesaistītās puses cenšas panākt vienošanos ar sadarbības koordinatoriem, kuri pieprasa, lai viņus informē; šim mērķim tām ir ne vairāk kā astoņas dienas;

2) ja netiek panākta vienošanās, attiecīgo valstu struktūrvienību vadītāji un Eiropola direktorāts sanāk trīs dienu laikā;

3) ja domstarpības turpinās, attiecīgo pušu pārstāvji vadības padomē sanāk astoņās dienās. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts automātisku iesaistīšanu pieņem vienprātīgu lēmumu.

8. Dalībvalsts, kas Eiropolam nosūta datus, vienīgā var novērtēt to svarīguma un atšķirību pakāpi. Par jebkādu analīzes datu izplatīšanu vai operatīvu izmantošanu lēmumu pieņem, apspriežoties ar analīzē iesaistītajām pusēm. Dalībvalsts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, cita starpā, nevar izplatīt vai izmantot datus bez iepriekšējas vienošanās ar sākotnēji iesaistītajām dalībvalstīm.

11. pants

Indeksu sistēma

1. Eiropols izveido indeksu sistēmu datiem, ko glabā 10. panta 1. punktā minētajās datnēs.

2. Direktoram, direktora vietniekiem, pienācīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām un sadarbības koordinatoriem ir tiesības izmantot indeksa sistēmu. Indeksa sistēmai ir jābūt tādai, lai sadarbības koordinators, kurš to izmanto, no izmantotajiem datiem saprot, ka 6. panta 1. punkta 2) apakašpunktā un 10. panta 1. punktā minētajās datnēs ir dati par dalībvalsti, kura to nosūtījusi komandējumā.

Sadarbības koordinatoriem nosaka tādu pieeju, lai tiem būtu iespējams noteikt, vai informācija tiek vai netiek glabāta, taču nav iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt turpmākus secinājumus par datņu saturu.

3. Sīki izstrādātas procedūras indeksa sistēmas izveidei nosaka vadības padome ar vienprātīgu lēmumu.

12. pants

Datu datnes izveides kārtība

1. Katrai datorizētai datnei, kurā ir personu dati, ko Eiropols izmanto 10. pantā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols datnes izveides secībā, ko apstiprina vadības padome, sīkāk norāda:

1) datnes vārdu;

2) datnes mērķi;

3) personu grupas, par kurām tiek glabāti dati;

4) glabāto datu būtību un visus datus, kas uzskaitīti 6. panta pirmajā teikumā Eiropadomes 1981. gada 28. janvāra konvencijā un kas noteikti ir vajadzīgi;

5) izmantoto personu datu veidu, kas izmantots datnes izveidē;

6) uzglabājamo datu piegādi vai ievadīšanu;

7) nosacījumus, ar kādiem datnē glabātos personu datus var darīt zināmus konkrētiem saņēmējiem, kā arī izmantojamo procedūru;

8) pārbaudes un glabāšanas termiņus;

9) protokolēšanas izveides metodi.

24. pantā paredzētā apvienotā uzraudzības iestāde nekavējoties konsultējas ar Eiropola direktoru par plānu izveidot šādu datni un saņem dosjē, lai tā varētu nosūtīt visas piezīmes, ko tā uzskata par vajadzīgu, vadības padomei.

2. Ja jautājuma steidzamība neļauj saņemt vadības padomes apstiprinājumu, kā noteikts saskaņā ar 1. punktu, direktors pēc paša ierosmes vai pēc attiecīgo dalībvalstu lūguma ar pamatotu lēmumu var izveidot datni. Vienlaikus viņš informē vadības padomes locekļus par savu lēmumu. Tad nekavējoties tiek sākta 1. punktā minētā procedūra un pabeigta pēc iespējas ātrāk.

IV SADAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI INFORMĀCIJAS APSTRĀDEI

13. pants

Pienākums ziņot

Eiropols tūlīt nosūta paziņojumu valstu struktūrvienībām, kā arī to sadarbības koordinatoriem, ja valstu struktūrvienības to lūdz, par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un sakarībām, kuras atklātas starp noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar 2. pantu ir Eiropola kompetencē. Var paziņot arī informāciju un ziņojumus par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko Eiropols uzzina, pildot savus pienākumus.

14. pants

Datu aizsardzības standarts

1. Vēlākais šīs konvencijas spēkā stāšanās brīdī katrai dalībvalstij saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāveic pasākumi saistībā ar personu datu apstrādi datnēs šīs konvencijas ietvaros, lai nodrošinātu datu aizsardzības standartu, kas atbilst vismaz Eiropadomes 1981. gada 28. janvāra konvencijas piemērošanas rezultātā radītajam standartam un, šādi rīkojoties, ņem vērā Eiropadomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra ieteikumu Nr. R (87) 15 par personu datu izmantošanu policijas darbā.

2. Šajā konvencijā noteiktā personas datu paziņošana nedrīkst sākties līdz dienai, kad katras šādā paziņojumā iesaistītās dalībvalsts teritorijā stājas spēkā iepriekš 1. punktā noteiktie aizsardzības noteikumi.

3. Eiropols, vācot, apstrādājot un izmantojot personu datus, ņem vērā Eiropadomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas principus un Eiropadomes Ministru padomes 1987. gada 17. septembra Ieteikuma Nr. R (87) 15 principus.

Eiropols arī ievēro šos principus attiecībā uz neautomatizētajiem datiem, kas glabājas datu kartotēkās, t. i., visiem strukturētiem personu datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

15. pants

Atbildība par datu aizsardzību

1. Saskaņā ar citiem šīs konvencijas noteikumiem atbildība par Eiropolā glabātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanas likumību, paziņošanu Eiropolam un ievadīšanu, kā arī precizitāti, atjaunināšanu un glabāšanas termiņu pārbaudi, gulstas uz:

1) dalībvalsti, kura ievada vai citādi paziņo datus;

2) Eiropolu attiecībā uz datiem, ko Eiropolam paziņo trešās personas vai ko iegūst pēc Eiropola veiktajām analīzēm.

2. Turklāt saskaņā ar citiem šīs konvencijas noteikumiem Eiropols ir atbildīgs par visiem saņemtajiem un apstrādātajiem datiem neatkarīgi no tā, vai šādi dati atrodas 8. pantā minētajā informācijas sistēmā, datnēs, kas izveidotas 10. pantā minētās analīzes nolūkos, 11. pantā minētajā indeksa sistēmā vai 14. panta 3. punktā minētajās datnēs.

3. Eiropols glabā datus tā, lai varētu konstatēt dalībvalsti vai trešo personu, kura tos darījusi zināmus, vai arī konstatēt, ka tie iegūti Eiropola veiktajās analīzēs.

16. pants

Noteikumi par ziņojumu sastādīšanu

Eiropols caurmērā sastāda vienu ziņojumu par katrām desmit personu datu iegūšanām, kā arī par katru datu iegūšanu, kas veikta 7. pantā minētajā informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai datu iegūšanas ir atļautas saskaņā ar likumu. Ziņojumos ietvertos datus izmanto tikai Eiropola mērķiem, kā arī 23. un 24. pantā minētajās uzraudzības iestādēs un tos dzēš pēc sešiem mēnešiem, ja vien šie dati nav vajadzīgi turpmākai kontrolei. Par ziņojuma detaļām lēmumu pieņem vadības padome pēc apspriedēm ar apvienoto uzraudzības iestādi.

17. pants

Noteikumi par datu izmantošanu

1. No informācijas sistēmas, indeksa sistēmas un analīzes mērķiem izveidotajām datnēm iegūtos personu datus, kā arī citos veidos paziņotos datus var uzzināt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu un apkarotu noziegumus, kas ir Eiropola kompetencē, kā arī lai apkarotu citus smagus noziegumus.

Pirmajā daļā minētos datus izmanto atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir atbildīga par iestādēm, kuras datus izmanto.

Eiropols var izmantot 1. punktā minētos datus tikai, lai izpildītu 3. pantā minētos pienākumus.

2. Ja dažu datu gadījumā dalībvalsts, trešā valsts vai cita iestāde, kas dara zināmus datus, kā minēts 10. panta 4. punktā, nosaka īpašus izmantošanas ierobežojumus, kas attiecas uz šādiem datiem attiecīgajā dalībvalstī vai uz trešajām personām, šādi ierobežojumi ir jāievēro arī datu lietotājam, izņemot īpašus gadījumus, kad valstu tiesību akti nosaka, ka izmantošanas ierobežojums ir atcelts tiesu iestādēm, likumdevējam vai citām saskaņā ar tiesību aktiem izveidotām neatkarīgām struktūrām, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes 2. panta 4. punkta nozīmē. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc iepriekšējas apspriedes ar dalībvalsti, kura tos darījusi zināmus un kuras intereses un atzinumi ir cik vien iespējams jāņem vērā.

3. Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes, kas nav minētas šīs konvencijas 2. pantā, tikai pēc iepriekšējas apspriedes ar dalībvalsti, kas šos datus darīja zināmus un ciktāl to atļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

18. pants

Datu paziņošana trešām valstīm un citām organizācijām

1. Eiropols saskaņā ar 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem var darīt zināmus tā īpašumā esošos personu datus trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta nozīmē, ja:

1) tas ir vajadzīgs atsevišķos gadījumos, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2. pantu ir Eiropola kompetencē;

2) ja attiecīgajā valstī vai organizācijā ir nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis; un

3) tas ir pieļaujams atbilstoši vispārējiem noteikumiem 2. punkta nozīmē.

2. Saskaņā ar procedūru, kas ir minēta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, un ņemot vērā 3. punktā minētos apstākļus, Padome ar vienprātīgu lēmumu nosaka vispārējos noteikumus attiecībā uz to, kā Eiropols dara zināmus personu datus trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta nozīmē. Vadības padome sagatavo Padomes lēmumu un apspriežas ar 24. pantā minēto apvienoto uzraudzības iestādi.

3. Datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko sniedz trešās valstis un citas organizācijas 10. panta 4. punkta nozīmē, vērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kas ir būtiski, darot zināmus personu datus; cita starpā, ņem vērā šādus apstākļus:

1) datu būtību;

2) mērķi, kādam dati ir paredzēti;

3) paredzētās apstrādes ilgumu; un

4) vispārējus vai īpašus noteikumus, ko piemēro trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta nozīmē.

4. Ja minētos datus Eiropolam nosūta kāda dalībvalsts, Eiropols var tos darīt zināmus trešām valstīm un citām organizācijām tikai ar šīs dalībvalsts piekrišanu. Dalībvalsts var dot iepriekšēju vispārēju vai ierobežotu piekrišanu šādai paziņošanai; šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

Ja datus nav darījusi zināmus dalībvalsts, Eiropols pats pārliecinās, ka šādu datu paziņošana:

1) neierobežo pareizu to pienākumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;

2) neapdraud dalībvalsts drošību un sabiedrisko kārtību vai citādi netraucē tās labklājībai.

5. Eiropols ir atbildīgs par paziņojuma atļaušanas likumību. Eiropols dokumentē datu paziņojumus, kā arī šādu paziņojumu pamatojumu. Datu paziņošanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika darīti zināmi. Tas neattiecas uz personu datu paziņošanu, kas vajadzīgi Eiropolam izmeklēšanai.

6. Ja 1. punktā noteiktais paziņojums attiecas uz informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības, tas ir pieļaujams tikai, ciktāl pastāv vienošanās par konfidencialitāti starp Eiropolu un saņēmēju.

19. pants

Piekļuves tiesības

1. Katra persona, kura vēlas izmantot piekļuves tiesības datiem, kas attiecas uz šo personu un kas glabājas Eiropolā, vai arī vēlas pārbaudīt šādus datus, var bez maksas iesniegt pieprasījumu valsts kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles, un šī iestāde tūlīt paziņo Eiropolam un informē pieprasījuma iesniedzēju, ka atbildi viņš saņems tieši no Eiropola.

2. Pieteikums Eiropolam ir pilnībā jāizskata trīs mēnešos no dienas, kad tas saņemts attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.

3. Personas tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz šo personu, vai tiesības pārbaudīt šādus datus izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā uz šīm tiesībām pretendē, ņemot vērā šādus noteikumus:

Ja attiecīgie dalībvalsts tiesību akti paredz šo datu paziņošanu, šādu paziņošanu var atteikt, ja atteikums ir vajadzīgs, lai:

1) ļautu Eiropolam pareizi veikt savus pienākumus;

2) aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai novērstu noziegumus;

3) aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības;

šos apsvērumus nedrīkst neievērot to personu interesēs, uz ko attiecas informācijas paziņošana.

4. Tiesības darīt zināmu informāciju saskaņā ar 3. punktu izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:

1) attiecībā uz datiem, kas ievadīti 8. pantā noteiktajā informācijas sistēmā, nevar pieņemt lēmumu darīt zināmus šādus datus, ja vien dalībvalstij, kura datus ievadīja, un dalībvalstij, uz kuru tieši attiecas šādu datu paziņošana, vispirms nav bijusi iespēja paust savu nostāju, kas var ietvert arī atteikumu darīt zināmus šos datus. Datus, ko drīkst darīt zināmus, kā arī šādu datu paziņošanas noteikumus norāda dalībvalsts, kura datus ievadījusi;

2) attiecībā uz datiem Eiropola informācijas sistēmā dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu paziņošana, vispirms ir jābūt iespējai paust savu nostāju, kas var ietvert atteikumu darīt zināmus šos datus;

3) attiecībā uz datiem, kas ir ievadīti darba datnēs analīzes mērķiem, kā noteikts 10. pantā, šādus datus dara zināmus, ja Eiropols un analīzē iesaistītās dalībvalstis pieņem vienprātīgu lēmumu 10. panta 2. punkta nozīmē, kā arī dalībvalstu vienprātīgu lēmumu, kuras ir tieši saistītas ar šādu datu paziņošanu.

Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols iebilst pret attiecīgo datu paziņošanu, Eiropols ziņo attiecīgajai personai, ka ir veikta pārbaude, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.

5. Tiesības pārbaudīt informāciju izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:

Ja piemērojamie valstu tiesību akti neparedz datu paziņošanu vai, vienkārša pārbaudes pieprasījuma gadījumā, Eiropols ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm veic pārbaudes un ziņo pieprasījuma iesniedzējam par to, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.

6. Atbildot uz pārbaudes pieprasījumu vai pieprasījumu piekļuvei datiem Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka viņš var pārsūdzēt spriedumu kopīgajā uzraudzības iestādē, ja tas viņu neapmierina. Pēdējais var arī nodot jautājumu izskatīšanai apvienotajai uzraudzības iestādei, ja uz viņa pieprasījumu nav saņemta atbilde šajā pantā noteiktajā termiņā.

7. Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību 24. pantā noteiktajai apvienotajai uzraudzības iestādei, pārsūdzību pārbauda šī iestāde.

Ja pārsūdzība attiecas uz paziņojumu par datiem, kurus kāda dalībvalsts ir ievadījusi informācijas sistēmā, apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums tika iesniegts. Apvienotā uzraudzības iestāde vispirms apspriežas ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, uz kuru dati attiecas. Katrai valsts iestādei ir jāveic vajadzīgās pārbaudes, jo īpaši, lai konstatētu, vai lēmums dot atteikumu tika pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punktu un 4. punkta 1) apakšpunktu. Ja tas apstiprinās, lēmumu, kas var ietvert atteikumu paziņot informāciju, pieņem apvienotā uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.

Ja pārsūdzība attiecas uz to datu paziņošanu, ko Eiropols ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba datnēs analīzes mērķiem, apvienotā uzraudzības iestāde Eiropola vai dalībvalsts neatlaidīgu iebildumu gadījumā nedrīkst neievērot šādus iebildumus, ja vien lēmumu nepieņem ar divu trešdaļu tās biedru balsu vairākumu pēc Eiropola un attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas. Ja šāda balsu vairākuma nav, apvienotā uzraudzības iestāde ziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, ko informācijas sistēmā ir ievadījusi kāda dalībvalsts, kopīgā uzraudzības iestāde nodrošina, ka vajadzīgās pārbaudes veic precīzi un ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura datus ievadījusi. Apvienotā uzraudzības iestāde ziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, ko Eiropols ir ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba datnēs analīzes mērķiem, apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka vajadzīgās pārbaudes veic Eiropols. Apvienotā uzraudzības iestāde ziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

8. Iepriekšminētie noteikumi mutatis mutandis attiecas uz neautomatizētajiem datiem, ko Eiropols glabā datu kartotēkās, t. i., visiem strukturētiem personu datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

20. pants

Datu labošana un dzēšana

1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko darījušas zināmas trešās valstis vai citas iestādes vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir kļūdaini vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā šai konvencijai, Eiropols šādus datus labo vai dzēš.

2. Ja datus, kas ir kļūdaini vai ir pretrunā šai konvencijai, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, to pienākums ir šos datus labot vai dzēst sadarbībā ar Eiropolu. Ja kļūdaini dati tiek nosūtīti ar citiem piemērotiem līdzekļiem vai arī piegādātajos datos esošo kļūdu cēlonis ir kļūdaina nosūtīšana ,vai arī dati ir nosūtīti, pārkāpjot šīs konvencijas noteikumus, vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam nepareizi ievadot, saņemot vai glabājot datus vai pārkāpjot šīs konvencijas noteikumus, Eiropola pienākums ir tos labot vai dzēst sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3. 1. un 2. punktā minētajos gadījumos dalībvalstis, kuras ir datu saņēmējas, brīdina iepriekš. Saņēmējas dalībvalstis arī labo vai dzēš šos datus.

4. Visām personām ir tiesības lūgt Eiropolu labot vai dzēst neprecīzus datus par šīm personām.

Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka dati pa viņu ir izlaboti vai izdzēsti. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav apmierināts ar Eiropola atbildi vai arī viņš nesaņem atbildi trīs mēnešos, viņš drīkst vērsties ar šo jautājumu pie apvienotās uzraudzības iestādes.

21. pants

Termiņš datu datņu glabāšanai un dzēšanai

1. Eiropols glabā datus datu datnēs tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs pienākumu veikšanai. Vajadzību ilgstoši glabāt datus pārskata vēlākais trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Informācijas sistēmā glabāto datu pārskatīšanu un dzēšanu veic ievades struktūrvienība. Citās Eiropola datnēs glabāto datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols trīs mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par glabāto datu pārskatīšanas termiņa beigām.

2. Pārskatīšanas laikā iepriekš 1. punkta trešajā un ceturtajā teikumā minētās struktūrvienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, ja tas joprojām ir vajadzīgs Eiropola pienākumu pildīšanai. Ja netiek pieņemts lēmums par datu turpmāku glabāšanu, šos datus automātiski dzēš.

3. Personas datu, kas attiecas uz 10. panta 1. punkta pirmās daļas 1) apakšpunktā minētajām personām, glabāšana kopā nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Katrs termiņš sākas no jauna dienā, kad notiek notikums, kas liek glabāt datus par konkrēto personu. Vajadzību turpināt glabāšanu pārskata katru gadu, un šo pārskatu dokumentē.

4. Ja kāda dalībvalsts no savas valsts datnes dzēš datus, kas ir darīti zināmi Eiropolam un glabājas Eiropola datnēs, tā attiecīgi informē Eiropolu. Šādos gadījumos Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, pamatojoties uz ziņām, kas ir plašākas nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošās ziņas. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.

5. Dzēšanu neveic, ja tā kaitētu datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.

22. pants

Datu labošana un glabāšana kartotēkās

1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātās kartotēkas vai šajās kartotēkās iekļautie dati vairs nav vajadzīgi Eiropola pienākumu veikšanai vai attiecīgā informācija kopumā ir pretrunā šai konvencijai, kartotēkas vai attiecīgos datus iznīcina. Kartotēkas vai attiecīgos datus iezīmē kā neizmantojamus līdz to faktiskajai iznīcināšanai.

Iznīcināšanu nedrīkst veikt, ja ir pamats uzskatīt, ka citādi tiktu nodarīts kaitējums datu subjekta likumīgajām interesēm. Šādos gadījumos kartotēkā ir jābūt tādai pašai atzīmei, kas aizliedz visu tās izmantošanu.

2. Ja atklājas, ka Eiropola kartotēkās esošie dati ir kļūdaini, Eiropola pienākums ir tos izlabot.

3. Visas personas, uz ko attiecas Eiropola dokumenti, var izmantot tiesības pieprasīt Eiropolam labot vai iznīcināt kartotēkas vai pievienot atzīmi. Piemēro 20. panta 4. punktu un 24. panta 2. un 7. punktu.

23. pants

Valsts uzraudzības iestāde

1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts uzraudzības iestādi, kuras uzdevums ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzraudzīt, vai ir pieļaujama attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, iegūšana un ziņošana Eiropolam, kā arī pārbaudīt, vai tādējādi netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šim mērķim uzraudzības iestādei ir pieeja valsts struktūrvienības vai sadarbības koordinatora telpās datiem, ko dalībvalsts ievadījusi informācijas sistēmā un indeksu sistēmā saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām.

Uzraudzības mērķiem valsts uzraudzības iestādēm ir pieeja to sadarbības koordinatoru birojiem un dokumentiem Eiropolā.

Turklāt saskaņā ar attiecīgajām valstu procedūrām valsts uzraudzības iestādes uzrauga valstu struktūrvienību darbības saskaņā ar 4. panta 4. punktu, kā arī sadarbības koordinatoru darbības saskaņā ar 5. panta 3. punkta 1) un 3) apakšpunktu, 5. panta 4. un 5. punktu, ciktāl šādas darbības ir būtiskas personas datu aizsardzībai.

2. Katrai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka ar viņu saistītu datu visa veida ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un dalībvalsts iepazīšanās ar datiem ir likumīga.

Šīs tiesības var izmantot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras valsts uzraudzības iestādei lūgums ir iesniegts.

24. pants

Apvienotā uzraudzības iestāde

1. Ir jāizveido apvienotā uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir saskaņā ar šo konvenciju pārskatīt Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka personu tiesības netiek pārkāptas, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus. Turklāt apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga to datu pārsūtīšanu, kuru izcelsme ir Eiropolā. Apvienoto uzraudzības iestādi veido ne vairāk kā divi locekļi vai pārstāvji (kuriem vajadzības gadījumā palīdz vietnieki) no katras valsts uzraudzības iestādēm, par kuriem ir garantēts, ka tie ir neatkarīgi un ar vajadzīgajām iemaņām, un katra dalībvalsts tos ieceļ uz pieciem gadiem. Katra delegācija ir pilnvarota balsot.

Apvienotā uzraudzības iestāde ieceļ priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

Veicot savus pienākumus, apvienotās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādes no citām iestādēm.

2. Eiropols palīdz apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. To darot, Eiropols cita starpā:

1) piegādā tās pieprasīto informāciju, dod pieeju visiem dokumentiem un kartotēkām, kā arī pieeju sistēmā glabātajiem datiem; un

2) jebkurā laikā ļauj tai brīvu pieeju savām telpām;

3) izpilda apvienotās uzraudzības iestādes lēmumus par pārsūdzībām saskaņā ar 19. panta 7. punkta un 20. panta 4. punkta noteikumiem.

3. Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta pārbaudīt jautājumus attiecībā uz izpildi un skaidrošanu saistībā ar Eiropola darbībām, kas attiecas uz personas datu apstrādi un izmantošanu, pārbaudīt jautājumus attiecībā uz pārbaudēm, ko neatkarīgi veic dalībvalstu uzraudzības iestādes vai attiecībā uz tiesībām uz informāciju, kā arī sastādīt saskaņotus ierosinājumus esošo sarežģījumu kopīgai risināšanai.

4. Katrai personai ir tiesības lūgt apvienoto uzraudzības iestādi nodrošināt, ka Eiropols vāc, glabā, apstrādā un izmanto personas datus likumīgi un precīzi.

5. Ja apvienotā uzraudzības iestāde pamana šīs konvencijas pārkāpumus, glabājot, apstrādājot vai izmantojot personas datus, tā iesniedz visas sūdzības, ko tā uzskata par vajadzīgām, Eiropola direktoram un lūdz viņu sniegt atbildi iestādes noteiktajā termiņā. Direktors informē vadības padomi par visu procedūru. Ja rodas sarežģījumi, apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz jautājumu izskatīšanai vadības padomei.

6. Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sastāda darbības pārskatus. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, tos nosūta Padomei; vadības padomei pirmajai ir iespēja sniegt atzinumu, ko pievieno pārskatiem.

Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu publicēt vai nepublicēt darbības pārskatu un, ja tā pieņem lēmumu publicēt, nosaka, kā tas ir jāpublicē.

7. Apvienotā uzraudzības iestāde ar vienprātīgu lēmumu apstiprina savu reglamentu, ko iesniedz Padomei vienprātīgai apstiprināšanai. Uzraudzības iestāde izveido komiteju, kurā ir viens kvalificēts pārstāvis no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas pienākums ir pārbaudīt 19. panta 7. punktā un 20. panta 4. punktā noteiktās pārsūdzības ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem. Ja personas lūdz, komiteja tās uzklausa, palīdzot personu padomdevējiem, ja tās to vēlas. Šajā sakarā pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz attiecīgajām personām.

8. Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas.

9. Uzraudzības iestāde šajā sakarā apspriežas par attiecīgo budžetu. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

10. Uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura pienākumus nosaka reglaments.

25. pants

Datu drošība

1. Eiropolam ir jāveic tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu šīs konvencijas izpildi. Pasākumi ir jāveic tikai tad, ja ar tiem saistītās pūles ir proporcionālas mērķim, kuru sasniegšanai tie ir paredzēti saistībā ar aizsardzību.

2. Attiecībā uz automātisko datu apstrādi Eiropolā katra dalībvalsts un Eiropols veic pasākumus, kas paredzēti, lai:

1) liegtu nepilnvarotām personām pieeju datu apstrādes aprīkojumam, ko izmanto personas datu apstrādei (aprīkojuma pieejamības kontrole);

2) liegtu neatļautu informācijas nesēju lasīšanu, kopēšanu, mainīšanu vai atcelšanu (informācijas nesēju kontrole);

3) liegtu neatļautu datu ievadīšanu un neatļautu noglabāto personas datu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu (atmiņas kontrole);

4) liegtu izmantot automatizētas datu apstrādes sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu sakaru iekārtas (lietotāju kontrole);

5) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizēto datu apstrādes sistēmu, ir pieeja tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu pieejamības pilnvara (datu pieejamības kontrole);

6) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kurām iestādēm personas datus var nosūtīt, izmantojot datu sakaru iekārtas (sakaru kontrole);

7) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kuri personas dati ir ievadīti automātiskajā datu vai apstrādes sistēmā, kā arī ievadīšanas laiku un vietu (ievadīšanas kontrole);

8) liegtu neatļautu personas datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu nosūtīšanas laikā vai informācijas nesēja transporta laikā (transporta kontrole);

9) nodrošinātu, ka uzstādītās sistēmas traucējumu gadījumā var nekavējoties atjaunot (atjaunošana);

10) nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, ka par kļūdu parādīšanos darbībās tiek nekavējoties ziņots (drošums) un glabātos datus nevar bojāt sistēmas disfunkcija (integritāte).

V SADAĻA

TIESISKAIS STATUSS, ORGANIZĀCIJA UN FINANŠU NOTEIKUMI

26. pants

Juridiskā rīcībspēja

1. Eiropols ir juridiska persona.

2. Eiropolam katrā dalībvalstī ir visplašākā juridiskā un līgumiskā rīcībspēja, kas ir pieejama juridiskajām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Eiropols cita starpā var pirkt un pārdot kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.

3. Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes nolīgumu ar Nīderlandes Karalisti un slēgt vajadzīgos konfidencialitātes nolīgumus ar trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta nozīmē saskaņā ar 18. panta 6. punktu, kā arī slēgt citus nolīgumus saskaņā ar noteikumiem, ko Padome ar vienprātīgu lēmumu ir noteikusi, pamatojoties uz šo konvenciju un VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību.

27. pants

Eiropola struktūras

Eiropola struktūras ir:

1) vadības padome;

2) direktors;

3) finanšu kontrolieris;

4) finanšu komiteja.

28. pants

Vadības padome

1. Eiropolam ir vadības padome. Vadības padome:

1) piedalās Eiropola mērķu paplašināšanā (2. panta 2. punkts);

2) ar vienprātīgu lēmumu nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus pret Eiropolu (5. pants);

3) pieņem vienprātīgu lēmumu par sadarbības koordinatoru skaitu, ko dalībvalstis var sūtīt uz Eiropolu (5. pants);

4) sagatavo īstenošanas noteikumus, kas regulē datnes (10. pants);

5) piedalās noteikumu apstiprināšanā, kas regulē Eiropola attiecības ar trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta nozīmē (10., 18. un 42. pants);

6) pieņem vienprātīgu lēmumu par indeksu sistēmas uzbūvi (11. pants);

7) ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprina pavēles par datņu izveidi (12. pants);

8) var sniegt atzinumu par kopīgās uzraudzības iestādes atsauksmēm un ziņojumiem (24. pants);

9) pārbauda problēmas, kuras norāda kopīgā uzraudzības iestāde (24. panta 5. punkts);

10) pieņem lēmumu par sīki izstrādātu procedūru, lai pārbaudītu datu ieguves likumību no informācijas sistēmas (16. pants);

11) piedalās direktora un direktora vietnieku iecelšanā un atlaišanā (29. pants);

12) uzrauga pareizu direktora pienākumu veikšanu (7. un 29. pants);

13) piedalās personāla nolikuma apstiprināšanā (30. pants);

14) piedalās konfidencialitātes līgumu sagatavošanā un noteikumu apstiprināšanā par konfidencialitātes aizsardzību (18. un 31. pants);

15) piedalās budžeta sastādīšanā, ieskaitot štatu plānu, revīziju un norēķinu, kas jāiesniedz direktoram (35. un 36. pants);

16) ar vienprātīgu lēmumu apstiprina piecu gadu finansēšanas plānu (35. pants);

17) ar vienprātīgu lēmumu ieceļ finanšu kontrolieri un pārskata viņa pienākumu pildīšanu (35. pants);

18) piedalās finanšu noteikumu apstiprināšanā (35. pants);

19) ar vienprātīgu lēmumu apstiprina mītnes nolīguma noslēgšanu (37. pants);

20) ar vienprātīgu lēmumu apstiprina noteikumus, lai drošības nolūkos pārbaudītu Eiropola amatpersonas;

21) pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu strīdos starp kādu dalībvalsti un Eiropolu vai starp dalībvalstīm attiecībā uz kompensācijām, ko maksā saskaņā ar saistībām par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi (38. pants);

22) piedalās visos šīs konvencijas grozījumos (43. pants);

23) ir atbildīga par visiem citiem pienākumiem, ko tai uzticējusi Padome, īpaši noteikumos par šīs konvencijas izpildi.

2. Vadības padomē ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Katram vadības padomes loceklim ir viena balss.

3. Katru vadības padomes locekli var pārstāvēt vietnieks; pilntiesīga locekļa prombūtnē vietnieks var īstenot tiesības balsot.

4. Eiropas Kopienu Komisiju aicina apmeklēt vadības padomes sanāksmes bez tiesībām balsot. Tomēr vadības padome var pieņemt lēmumu sanākt bez Komisijas pārstāvja.

5. Attiecīgo dalībvalstu ekspertiem ir tiesības pavadīt padomes locekļus vai vietniekus un sniegt viņiem padomus vadības padomes sanāksmēs.

6. Vadības padomes priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Padomes prezidējošā valsts.

7. Vadības padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem savu reglamentu.

8. Atturēšanās nekavē vadības padomi pieņemt lēmumus, kas jāpieņem vienprātīgi.

9. Vadības padome sanāk vismaz divreiz gadā.

10. Vadības padome katru gadu vienprātīgi pieņem:

1) vispārējo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā;

2) ziņojumu par Eiropola turpmākām darbībām, ņemot vērā dalībvalstu prasības un Eiropola budžeta un personāla saistības.

Šos ziņojumus iesniedz Padomei saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību.

29. pants

Direktors

1. Eiropolu vada direktors, kuru uz četriem gadiem ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt ieceļ Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, pēc atzinuma saņemšanas no vadības padomes.

2. Direktoram palīdz vairāki direktora vietnieki, kā nosaka Padome un ko ieceļ uz četriem gadiem, ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 1. punktā. Viņu pienākumus sīkāk nosaka direktors.

3. Direktora pienākums ir:

1) Eiropolam uzticēto pienākumu veikšana;

2) ikdienas vadība;

3) personāla vadība;

4) vadības padomes lēmumu pareiza sagatavošana un izpilde;

5) budžeta projekta, štatu saraksta un piecu gadu finansēšanas plāna projekta sagatavošana un Eiropola budžeta izpilde;

6) visi citi pienākumi, ko viņam uztic šī konvencija vai vadības padome.

4. Direktors atskaitās vadības padomei par savu pienākumu veikšanu. Viņš apmeklē vadības padomes sanāksmes.

5. Direktors ir Eiropola likumīgais pārstāvis.

6. Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, ko pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību ar divu trešdaļu dalībvalstu balsu vairākumu pēc tam, kad saņemts vadības padomes atzinums.

7. Neskatoties uz 1. un 2. punktu, pirmais amata pilnvaru laiks pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā ir pieci gadi direktoram, četri gadi viņa pirmajam vietniekam un trīs gadi otrajam direktora vietniekam.

30. pants

Personāls

1. Direktors, direktora vietnieki un Eiropola darbinieki savā darbībā ievēro Eiropola mērķus un pienākumus un nelūdz un neuzklausa rīkojumus no valdībām, iestādēm, organizācijām vai personām, kas neietilpst Eiropolā, ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi un neskarot VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību.

2. Direktors ir atbildīgs par direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem. Viņš pieņem darbā un atlaiž darbiniekus. Izvēloties darbiniekus, papildu personas piemērotībai un profesionālajai kvalifikācijai ņem vērā vajadzību nodrošināt atbilstīgu visu dalībvalstu pilsoņu un visu Eiropas Savienības oficiālo valodu pārstāvību.

3. Sīki izstrādātus noteikumus nosaka personāla nolikumā, ko Padome pēc vadības padomes atzinuma saņemšanas ar vienprātīgu lēmumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību.

31. pants

Konfidencialitāte

1. Eiropolam un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai aizsargātu informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības, ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis, pamatojoties uz šo konvenciju. Šajā sakarā Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņemt atbilstīgus noteikumus par konfidencialitāti, ko sagatavo vadības padome un iesniedz Padomei saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību.

2. Ja Eiropols ir uzticējis personām paaugstināta riska darbību, dalībvalstis pēc Eiropola direktora lūguma apņemas sarīkot savu pilsoņu drošības pārbaudi, ko veic saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem un sniedz šajā sakarā cita citai savstarpēju palīdzību. Attiecīgā iestāde atbilstoši valsts noteikumiem informē Eiropolu tikai par drošības pārbaudes rezultātiem, kas Eiropolam ir saistoši.

3. Katra dalībvalsts un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tām personām, kuras ir īpaši apmācītas un izgājušas drošības pārbaudi.

32. pants

Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti

1. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbības.

2. Eiropola struktūrām, to locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sadarbības koordinatoriem, kā arī visām citām personām, uz kurām attiecas pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums neatklāt faktus vai informāciju, ko tās uzzinājušas, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, nepilnvarotām personām vai sabiedrībai. Tas neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas ir pārāk nebūtiski, lai vajadzētu ievērot konfidencialitāti. Pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc darbības izbeigšanas. Par konkrētajiem pirmajā teikumā noteiktajiem pienākumiem informē Eiropols un brīdina par visu pārkāpumu juridiskajām sekām. Šādu paziņojumu reģistrē rakstiski.

3. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori, kā arī personas, uz kurām attiecas 2. punktā noteiktais pienākums, nedrīkst sniegt liecības tiesā vai ārpus tiesas vai izdarīt paziņojumus par kādiem faktiem vai informāciju, ko tās uzzina, pildot pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai, ja liecība jāsniedz pašam direktoram, vadības padomi.

Direktors vai vadības padome, atkarībā no gadījuma, uzsāk sarunas ar tiesu iestādi vai kādu citu kompetentu iestādi, lai veiktu vajadzīgos pasākumus atbilstoši valsts tiesību aktiem, ko piemēro iestādei, ar kuru uzsāk sarunas; šādus pasākumus var veikt, lai precizētu liecināšanas procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ar noteikumu, ka attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, lai atteiktos izdarīt paziņojumus par datiem, ciktāl tas ir svarīgi Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.

Ja kādas dalībvalsts tiesību akti paredz tiesības atteikties liecināt, personām, kuras ir lūgtas sniegt liecību, ir jāsaņem tam atļauja. Atļauju piešķir direktors, bet attiecībā uz liecību, kas jāsniedz direktoram, vadības padome. Ja sadarbības koordinatoram lūdz sniegt liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju sniedz pēc tam, kad ir panākta vienošanās ar dalībvalsti, kura ir atbildīga par attiecīgo koordinatoru.

Turklāt, ja pastāv iespēja, ka pierādījumi skar informāciju un zināšanas, ko kāda dalībvalsts ir paziņojusi Eiropolam, vai kas skaidri ir saistīta ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.

Atļauju sniegt liecību var atteikt, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu primārās Eiropola vai dalībvalsts vai dalībvalstu intereses, kurām ir jāaizsargā.

Šo pienākumu piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai darbību izbeigšanas.

4. Katra dalībvalsts visus pārkāpumus attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, kas noteikts 2. un 3. punktā, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumu, ko uzliek tās tiesību akti par dienesta vai profesionālajiem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību.

Vajadzības gadījumā katra dalībvalsts vēlākais šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā ievieš tiesību aktus vai noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai ierosinātu lietu par 2. un 3. punktā minētajiem pienākuma ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti pārkāpumiem. Tā nodrošina, ka attiecīgie tiesību akti un noteikumi attiecas arī uz attiecīgās valsts darbiniekiem, kas sazinās ar Eiropolu, veicot savu darbu.

33. pants

Valodas

1. Vadības padomei iesniegtos ziņojumus, kā arī citus dokumentus iesniedz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās; vadības padomes darba valodas ir Eiropas Savienības oficiālās valodas.

2. Eiropola darbā vajadzīgos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centrs.

34. pants

Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam

1. Padomes prezidējošā valsts katru gadu nosūta īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam par Eiropola darbu. Eiropas Parlamentam ir jāapspriežas, ja šo konvenciju vajadzētu grozīt.

2. Padomes prezidējošā valsts vai tās iecelts pārstāvis attiecībā uz Eiropas Parlamentu ņem vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

3. Šajā pantā noteiktie pienākumi neierobežo valstu parlamentu tiesības, K6. pantu Līgumā par Eiropas Savienību un vispārējos principus, ko piemēro attiecībās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar VI sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību.

35. pants

Budžets

1. Ir jāsastāda visu Eiropola ienākumu un izdevumu tāmes, ieskaitot kopīgās uzraudzības iestādes un saskaņā ar 22. pantu izveidotā sekretariāta izmaksas katram finanšu gadam, un šie posteņi ir jāiekļauj budžetā; štatu sarakstu pievieno budžetam. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

Kopā ar budžetu sastāda piecu gadu finansēšanas plānu.

2. Budžetu finansē no dalībvalstu iemaksām un citiem ieņēmumiem. Katras dalībvalsts finansiālās iemaksas nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta attiecību pret dalībvalstu nacionālo kopproduktu kopsummu par gadu pirms gada, kurā sastāda budžetu. Šajā punktā "nacionālais kopprodukts" ir nacionālais kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīvu 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņojama nacionālā kopprodukta apkopošana tirgus cenās.

3. Vēlākais līdz 31. martam direktors sastāda budžeta projektu un štatu saraksta projektu nākamajam finanšu gadam un pēc pārbaudes Finanšu komitejā iesniedz tos vadības padomei kopā ar piecu gadu finansēšanas plāna projektu.

4. Vadības padome pieņem lēmumu par piecu gadu finansēšanas plānu. Lēmumu pieņem vienprātīgi.

5. Pēc vadības padomes atzinuma saņemšanas Padome saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, apstiprina Eiropola budžetu vēlākais līdz 30. jūnijam gadu pirms attiecīgā finanšu gada. Lēmumu pieņem vienprātīgi. Padomes apstiprinātais budžets uzliek pienākumu katrai dalībvalstij nekavējoties izdarīt tās attiecīgās iemaksas.

6. Direktors izpilda budžetu saskaņā ar 9. punktā paredzēto finanšu regulu.

7. Saistību pārraudzību, izdevumu izmaksas un ienākumu konstatēšanu un iekasēšanu veic kādas dalībvalsts oficiālas revīzijas iestādes finanšu kontrolieris, kuru ieceļ vadības padome ar vienprātīgu lēmumu un kurai tam ir jāatskaitās. Finanšu regulā var paredzēt paveiktā pārraudzību, ko veic finanšu kontrolieris dažu ienākumu vai izdevumu posteņu gadījumā.

8. Finanšu komiteju veido viens budžeta pārstāvis no katras dalībvalsts. Tās uzdevums ir sagatavot apspriedes par budžeta un finanšu jautājumiem.

9. Padome saskaņā ar procedūru, kas noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību ar vienprātīgu lēmumu pieņem finanšu regulu, cita starpā sīkāk norādot detalizētas normas par budžeta sastādīšanu, grozīšanu un izpildi un tā izpildes pārraudzību, kā arī dalībvalstu iemaksu izdarīšanas veidu.

36. pants

Revīzija

1. Uz pārskatiem par visiem ienākumiem un izdevumiem, kas iekļauti budžetā kopā ar bilanci, kurā norādīti Eiropola aktīvi un pasīvi, attiecas ikgadēja revīzija saskaņā ar finanšu regulu. Šajā nolūkā direktors iesniedz ziņojumu par gada pārskatu vēlākais līdz nākamā gada līdz 31. maijam.

2. Revīziju veic apvienotā revīzijas komiteja, kas sastāv no trīs locekļiem, kurus ieceļ Eiropas Kopienu Revīzijas palāta pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma. Komitejas locekļu amata pilnvaru laiks ir trīs gadi; komitejas locekļi mainās tā, lai katru gadu nomainītu vienu komitejas locekli, kurš revīzijas komitejā bijis trīs gadus. Neatkarīgi no otrā teikuma noteikumiem amata pilnvaru laiks tam komitejas loceklim, kurš pēc lozēšanas:

- ir pirmais, ir divi gadi,

- ir otrais, ir trīs gadi,

- ir trešais, ir četri gadi

sākotnējā apvienotās revīzijas komisijas sastāvā pēc Eiropola darbības sākuma.

Visus revīzijas radītos izdevumus iekasē no budžeta, kas noteikts 35. pantā.

3. Apvienotā revīzijas komiteja saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, iesniedz Padomei revīzijas ziņojumu par gada pārskatu; pirms tam direktoram un finanšu kontrolierim ir iespēja paust atzinumu par revīzijas ziņojumu un ziņojumu apspriež vadības padomē.

4. Eiropola direktors sniedz apvienotās revīzijas komitejas locekļiem visu informāciju un palīdzību, kas tiem ir vajadzīga to pienākumu veikšanai.

5. Lēmumu par direktoram izsniedzamo norēķinu attiecībā uz budžeta izpildi attiecīgajā finanšu gadā pieņem Padome pēc ziņojuma par gada pārskatiem pārbaudes.

6. Detalizētas normas revīzijas veikšanai nosaka finanšu regulā.

37. pants

Mītnes nolīgums

Vajadzīgos noteikumus par Eiropolam piešķiramajām telpām mītnes valstī, iekārtām, kas attiecīgajai valstij jādara pieejamas, kā arī konkrētos noteikumus, kas piemērojami Eiropola mītnes valstī Eiropola struktūru locekļiem, direktora vietniekiem, darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, kas ir jānoslēdz pēc vienprātīga vadības padomes apstiprinājuma saņemšanas.

VI SADAĻA

ATBILDĪBA UN TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

38. pants

Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

1. Katra dalībvalsts ir atbildīga, saskaņā ar tās tiesību aktiem, par visiem zaudējumiem, kas nodarīti personai juridisku vai lietisku kļūdu dēļ datos, ko glabā vai apstrādā Eiropolā. Tikai tai dalībvalstij, kurā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, ir jākompensē cietušajai personai, kura griežas attiecīgajā tiesā saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka cita dalībvalsts ir nosūtījusi neprecīzus datus, lai izvairītos no atbildības saskaņā ar tās tiesību aktiem vis-a-vis cietušo personu.

2. Ja šīs juridiskās vai faktiskās kļūdas notiek kļūdaini nosūtītu datu dēļ vai tāpēc, ka nav ievēroti šajā konvencijā noteiktie pienākumi no vienas vai vairāku dalībvalstu puses, vai arī Eiropolam veicot neatļautu vai nepareizu datu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai konkrētajai citai dalībvalstij ir pienākums pēc pieprasījuma atmaksāt summu, kas samaksāta kā kompensācija, ja vien datus nav izmantojusi dalībvalsts, kuras teritorijā tika nodarīti zaudējumi, pārkāpjot šo konvenciju.

3. Ar visiem strīdiem starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu vai citu dalībvalsti par principiem vai atmaksājuma summu griežas vadības padomē, kas izšķir jautājumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

39. pants

Pārējā atbildība

1. Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē likumi, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Eiropolam ir pienākums, neatkarīgi no saistībām saskaņā ar 38. pantu, atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies tā struktūrām, direktora vietniekiem vai darbiniekiem kļūdoties to pienākumu izpildes gaitā, ciktāl viņus var vainot zaudējumu radīšanā un neskatoties uz atšķirīgajām zaudējumu atlīdzības pieprasījuma procedūrām, kuras pastāv saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Cietušajai personai ir tiesības pieprasīt, ka Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

4. Tās dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus, kuros iesaistītas Eiropola saistības, kā minēts šajā pantā, nosaka saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem 1968. gada 27. septembra Briseles Konvencijā par jurisdikciju un tiesu spriedumu izpildi civilo un tirdzniecības jautājumu risināšanai, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Pievienošanās nolīgumiem.

40. pants

Strīdu izšķiršana

1. Dalībvalstu strīdus par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu sākotnēji apspriež Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto kārtību nolūkā panākt atrisinājumu.

2. Ja šādus strīdus šādi neizšķir sešos mēnešos, dalībvalstis, kuras ir strīdā iesaistītās puses, ar savstarpēju vienošanos pieņem lēmumu par noteikumiem, saskaņā ar kuriem tos izšķir.

3. Noteikumi par pārsūdzībām, kas minēti noteikumos par nodarbinātības nosacījumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu pagaidu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem, mutatis mutandis attiecas uz Eiropola darbiniekiem.

41. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

1. Eiropolam, tā struktūru locekļiem, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem ir visas privilēģijas un neaizskaramība, kas ir vajadzīga to pienākumu veikšanai saskaņā ar protokolu, kas nosaka visām dalībvalstīm piemērojamos noteikumus.

2. Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis vienojas par tādiem pašiem nosacījumiem, ka no citām dalībvalstīm komandējumā nosūtītajiem sadarbības koordinatoriem, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir visas privilēģijas un neaizskaramība, kas ir vajadzīga pareizai Eiropola sadarbības koordinatora pienākumu veikšanai.

3. 1. punktā minēto protokolu apstiprina Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību un ko dalībvalstis ir apstiprinājušas saskaņā ar to atbilstīgajām konstitucionālajām prasībām.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Attiecības ar trešām valstīm un citām organizācijām

1. Ciktāl tas ir būtiski 3. pantā aprakstīto pienākumu veikšanai, Eiropols izveido un uztur sadarbības attiecības ar citām organizācijām 10. panta 4. punkta 1) līdz 3) apakšpunkta nozīmē. Vadības padome ar vienprātīgu lēmumu sastāda noteikumus, kas regulē šādas attiecības. Šis noteikums neierobežo 10. panta 4. un 5. punktu un 18. panta 2. punktu; personu datu apmaiņa notiek saskaņā ar šīs konvencijas II līdz IV sadaļas noteikumiem.

2. Ciktāl tas vajadzīgs 3. pantā aprakstīto pienākumu veikšanai, Eiropols var arī izveidot un uzturēt attiecības ar trešām valstīm un citām organizācijām 10. panta 4. punkta 4), 5), 6) un 7) apakšpunkta nozīmē. Padome, saņēmusi vadības padomes atzinumu, ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, sastāda noteikumus, kas regulē pirmajā teikumā minētās attiecības. 1. punkta trešo teikumu piemēro mutatis mutandis.

43. pants

Konvencijas grozījumi

1. Saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, Padome, pēc kādas dalībvalsts priekšlikuma un apspriedusies ar vadības padomi, pieņem vienprātīgu lēmumu saskaņā ar K1. panta 9. punktu Līgumā par Eiropas Savienību par visiem šīs konvencijas grozījumiem, ko tā iesaka dalībvalstīm apstiprināšanai saskaņā ar to atbilstīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 45. panta 2. punktu.

3. Tomēr Padome ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar procedūru, kas ir noteikta VI sadaļā Līgumā par Eiropas Savienību, pēc kādas dalībvalsts ierosmes un pēc tam, kad vadības padome jautājumu ir apspriedusi, var nolemt grozīt vai papildināt pielikumā esošās noziegumu veidu definīcijas. Turklāt tā var ieviest jaunas definīcijas pielikumā uzskaitītajiem noziegumu veidiem.

4. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm grozījumu spēkā stāšanās dienu.

44. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo konvenciju atrunas nav pieļaujamas.

45. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis paziņo depozitārijam par konstitucionālo prasību izpildi šīs konvencijas pieņemšanai.

3. Šī konvencija stājas spēkā pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc 2. punktā minētā tās dalībvalsts paziņojuma, kas, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts dienā, kad Padome apstiprināja aktu par šīs konvencijas izveidi, pēdējā izpilda šo formalitāti.

4. Neierobežojot 2. punktu, Eiropols neveic darbības saskaņā ar šo konvenciju, kamēr nestājas spēkā pēdējie akti, kas noteikti 5. panta 7. punktā, 10. panta 1. punktā, 24. panta 7. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 1. punktā, 35. panta 9. punktā un 41. panta 1. un 2. punktā.

5. Kad Eiropols sāk savu darbību, beidzas Eiropola narkotiku vienības darbība atbilstoši 1995. gada 10. marta kopīgai rīcībai attiecībā uz Eiropola narkotiku vienību. Tajā pašā laikā viss no Eiropola narkotiku vienības kopīgā budžeta finansētais aprīkojums, Eiropola narkotiku vienības izstrādātais vai ražotais aprīkojums vai aprīkojums, ko mītnes valsts bez maksas nodevusi Eiropola rīcībā pastāvīgai lietošanai, kopā ar vienības pilnīgiem arhīviem un neatkarīgi vadītām datu datnēm kļūst par Eiropola īpašumu.

6. Ja Padome ir apstiprinājusi aktu par šīs konvencijas izveidi, dalībvalstis atsevišķi vai kopā veic visus sagatavošanās pasākumus saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem, kas ir vajadzīgi Eiropola darbības uzsākšanai.

46. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Šai konvencijai var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs konvencijas tekstam, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, pievienojošās valsts valodā ir jābūt autentiskam.

3. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.

4. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz visām valstīm, kuras tai pievienojas, pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc tās pievienošanās dokumenta deponēšanas dienas vai konvencijas spēkā stāšanās dienā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā termiņa beigās.

47. pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šīs konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī paziņojumus, dokumentus vai paziņojumus attiecībā uz šo konvenciju.

En fe de lo cual, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Convenio.Til bekræftelse heraf har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne konvention.Zu Urkund dessen haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Übereinkommen gesetzt.Σε πίστωση των ανωτέρω, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα σύμβαση.In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries have hereunto set their hands.En foi de quoi, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas de la présente convention.Dá fhianú sin, chuir na Lánchumhachtaigh thíos-sínithe a lámh leis an gCoinbhinsiún seo.In fede di che, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce alla presente convenzione.Ten blijke waarvan de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben gesteld.Em fé do que, os plenipotenciários abaixo assinados apuseram as suas assinaturas no final da presente convenção.Tämän vakuudeksi alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän yleissopimuksen.Til bekräftelse härav har undertecknade befullmäktigade ombud undertecknat denna konvention.

Hecho en Bruselas, el veintiseis de julio de mil novecientos noventa y cinco, en un ejemplar único, en lenguas alemana, inglesa, danesa, española, finesa, francesa, griega, gaélica, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca, cuyos textos son igualmente auténticos y que será depositado en los archivos de la Secretaría General del Consejo de la Unión Europea.Udfærdiget i Bruxelles den seksogtyvende juli nitten hundrede og femoghalvfems, i ét eksemplar på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, irsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, hvilke tekster alle har samme gyldighed, og deponeres i arkiverne i Generalsekretariatet for Rådet for Den Europæiske Union.Geschehen zu Brüssel am sechsundzwanzigsten Juli neunzehnhundertfünfundneunzig in einer Urschrift in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, irischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, schwedischer und spanischer Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermaßen verbindlich ist; die Urschrift wird im Archiv des Generalsekretariats des Rates der Europäischen Union hinterlegt.Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι έξι Ιουλίου χίλια εννιακόσια ενενήντα πέντε, σε ένα μόνο αντίτυπο, στην αγγλική, γαλλική, γερμανική, δανική, ελληνική, ιρλανδική, ισπανική, ιταλική, ολλανδική, πορτογαλική, σουηδική και φινλανδική γλώσσα, όλα δε τα κείμενα είναι εξίσου αυθεντικά και κατατίθενται στα αρχεία της Γενικής Γραμματείας τον Συμβουλίου της Ευρωπαϊκής Ένωσης.Done at Brussels on the twenty-sixth day of July in the year one thousand nine hundred and ninety-five in a single original, in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic, such original remaining deposited in the archives of the General Secretariat of the Council of the European Union.Fait à Bruxelles, le vingt-six juillet mil neuf cent quatre-vingt-quinze, en un exemplaire unique, en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, irlandaise, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, tous ces textes faisant également foi, exemplaire qui est déposé dans les archives du Secrétariat général du Conseil de l'Union européenne.Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an séú lá is fiche de Iúil sa bhliain míle naoi gcéad nócha a cúig, i scríbhinn bhunaidh amháin sa Bhéarla, sa Danmhairgis, san Fhionlainnis, sa Fhraincis, sa Ghaeilge, sa Ghearmáinis, sa Ghréigis, san Iodáilis, san Ollainnis, sa Phortaingéilis, sa Spáinnis agus sa tSualainnis agus comhúdarás ag na téacsanna i ngach ceann de na teangacha sin; déanfar an scríbhinn bhunaidh sin a thaisceadh i gcartlann Ardrúnaíocht Chomhairle an Aontais Eorpaigh.Fatto a Bruxelles, addì ventisei luglio millenovecentonovantacinque, in unico esemplare in lingua danese, finlandese, francese, greca, inglese, irlandese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca, i testi di ciascuna di queste lingue facenti ugualmente fede, esemplare depositato negli archivi del segretariato generale dell'Unione europea.Gedaan te Brussel, de zesentwintigste juli negentienhonderd vijfennegentig, in één exemplaar, in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Ierse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek, dat wordt neergelegd in het archief van het Secretariaat-generaal van de Raad van de Europese Unie.Feito em Bruxelas, em vinte e seis de Julho de mil novecentos e noventa e cinco, em exemplar único, nas línguas alemã, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, inglesa, irlandesa, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo igualmente fé todos os textos, depositado nos arquivos do Secretariado-Geral do Conselho da União Europeia.Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä heinäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäviisi yhtenä ainoana kappaleena englannin, espanjan, hollannin, iirin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellä kaikkien näiden tekstien ollessa yhtä todistusvoimaiset, ja se talletetaan Euroopan unionin neuvoston pääsihteeristön arkistoon.Utfärdad i Bryssel den tjugosjätte juli nittonhundranittiofem i ett enda exemplar, på danska, engelska, finska, franska, grekiska, irländska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska, varvid alla texter är lika giltiga, och deponerad i arkiven vid generalsekretariatet för Europeiska unionens råd.

Pour le gouvernement du royaume de BelgiqueVoor de Regering van het Koninkrijk BelgiëFür die Regierung des Königreichs Belgien

+++++ TIFF +++++

For regeringen for Kongeriget Danmark

+++++ TIFF +++++

Für die Regierung der Bundesrepublik Deutschland

+++++ TIFF +++++

Για την κυβέρνηση της Ελληνικής Δημοκρατίας

+++++ TIFF +++++

Por el Gobierno del Reino de España

+++++ TIFF +++++

Pour le gouvernement de la République française

+++++ TIFF +++++

Thar ceann Rialtas na hÉireannFor the Government of Ireland

+++++ TIFF +++++

Per il governo della Repubblica italiana

+++++ TIFF +++++

Pour le gouvernement du grand-duché de Luxembourg

+++++ TIFF +++++

Voor de Regering van het Koninkrijk der Nederlanden

+++++ TIFF +++++

Für die Regierung der Republik Österreich

+++++ TIFF +++++

Pelo Governo da República Portuguesa

+++++ TIFF +++++

Suomen hallituksen puolesta

+++++ TIFF +++++

På svenska regeringens vägnar

+++++ TIFF +++++

For the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Saskaņā ar 2. pantu

Citu smagu starptautisku noziegumu saraksts, ar kuriem Eiropols varētu nodarboties papildu 2. panta 2. punktā jau noteiktajiem noziegumiem saskaņā ar 2. panta 1. punktā izklāstītajiem Eiropola mērķiem. Noziegumi pret dzīvību, veselību vai personisko brīvību:

- slepkavība, smagi miesas bojājumi,

- cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

- personas nolaupīšana, nelegāla brīvības atņemšana un ķīlnieku ņemšana,

- rasisms un ksenofobija.

Noziegumi pret īpašumu vai sabiedrisko īpašumu, ieskaitot krāpšanu:

- organizēta laupīšana,

- nelikumīga kultūras preču tirdzniecība, ieskaitot senlietas un mākslasdarbus,

- krāpšana,

- bandītisms un izspiešana,

- viltošana un pirātiska ražošana,

- administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

- naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

- datornoziegumi,

- korupcija.

Nelegāla tirdzniecība un kaitējums videi:

- nelikumīga ieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecība,

- nelikumīga apdraudēto dzīvnieku sugu tirdzniecība,

- nelikumīga apdraudēto augu sugu un pasugu tirdzniecība,

- noziegumi pret vidi,

- nelikumīga hormonu un citu augšanas veicinātāju tirdzniecība.

Turklāt saskaņā ar 2. panta 2. punktu akts, ar kuru Eiropolam uztic nodarboties ar kādu no iepriekšminētajiem noziegumu veidiem, norāda, ka Eiropola kompetencē ir arī ar to saistītā nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšana un saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem noziegumu veidiem šīs konvencijas mērķiem:

- "ar radioaktīvajām vielām saistīts noziegums" ir noziedzīgs nodarījums, kas ir minēts 7. panta 1. punktā Konvencijā par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, kura parakstīta Vīnē un Ņujorkā 1980. gada 3. martā un attiecas uz radioaktīvajām vielām, kas noteiktas EAEK dibināšanas līguma 197. pantā un 1980. gada 15. jūlija Direktīvā 80/836/Euratom,

- "nelegāla imigrantu kontrabanda" ir darbības, kas ir ar nolūku paredzētas, lai finansiāla guvuma dēļ veicinātu iebraukšanu, uzturēšanos vai nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā pretstatā dalībvalstīs piemērotajiem noteikumiem un nosacījumiem,

- "cilvēku tirdzniecība" ir personas pakļaušana reālai un nelegālai citu personu varai, izmantojot vardarbību, draudus, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai atkarību, lai izmantotu prostitūcijā, seksuāli izmantotu nepilngadīgos vai veiktu seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem vai tirgotos ar pamestiem bērniem,

- "ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi" ir mehānisko transportlīdzekļu, kravas automobiļu, puspiekabju, kravas automobiļu vai puspiekabju kravu, autobusu, motociklu, dzīvojamo piekabju un lauksaimniecības mašīnu, celtniecības mašīnu un šādu transportlīdzekļu detaļu zādzības vai nelikumīga piesavināšanās, kā arī šādu priekšmetu saņemšana un slēpšana,

- "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti 6. panta 1. līdz 3. punktā Eiropas Padomes Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestu un konfiskāciju un kas parakstīta 1990. gada 8. novembrī Strasbūrā,

2. pantā un šajā pielikumā minētos noziegumu veidus novērtē kompetentas valsts iestādes saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

--------------------------------------------------

Deklarācija

40. panta 2. punkts

"Šīs dalībvalstis piekrīt, ka šādos gadījumos tās iesniegs attiecīgo strīdu izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā:

- Beļģijas Karaliste,

- Dānijas Karaliste,

- Vācijas Federatīvā Republika,

- Grieķijas Republika,

- Spānijas Karaliste,

- Francijas Republika,

- Īrija,

- Itālijas Republika,

- Luksemburgas Lielhercogiste,

- Nīderlandes Karaliste,

- Austrijas Republika,

- Portugāles Republika,

- Somijas Republika,

- Zviedrijas Karaliste."

--------------------------------------------------