(1)

Lai gan Savienība joprojām ir pasaules līdere vīna ražošanā, patēriņā un eksportētajā vērtībā, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē patērētā vīna daudzumu, kvalitāti un veidus. Vīna patēriņš Savienībā ir sasniedzis zemāko līmeni trīs desmitgažu laikā, bet tradicionālos Savienības vīnu eksporta tirgus negatīvi ietekmē patēriņa samazināšanās tendences un ģeopolitiski faktori, kas rada neskaidrākus eksporta modeļus. Turklāt, ņemot vērā vīna nozares neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, vīna ražošana kļūst neparedzama. No tā izrietošais pārmērīgais piedāvājums izraisa cenu samazināšanos, kas nozīmē, ka vīnkopjiem ir mazāk ienākumu, ko ieguldīt savos uzņēmumos, un mazākas finanšu rezerves, lai viņi varētu atgūties, ja viņu reģionu piemeklē kāds no postošajiem laikapstākļu notikumiem, kuri kļūst aizvien biežāki un nereti ir lokāli.

(2)

Lai apspriestu minētās problēmas un apzinātu iespējas, ko Savienības vīna nozare varētu izmantot, tika izveidota Augsta līmeņa grupa vīna politikas jautājumos (“ALG”). Tā sprieda par to, kā labāk palīdzēt nozarei, kas pašreiz saskaras ar strukturālām problēmām, piemēram, pārvaldot ražošanas potenciālu, uzlabojot konkurētspēju un izpētot jaunas tirgus iespējas. Pēc četrām sanāksmēm ALG apstiprināja “politikas ieteikumus ES vīna nozares nākotnei”.

(3)

Lai sniegtu vislabāko iespējamo atbalstu vīna ražotājiem, kas saskaras ar šādām problēmām, ir lietderīgi vissteidzamāk īstenojamos ALG ieteikumus atspoguļot tiesiskajā regulējumā, ko piemēro vīniem un aromatizētiem vīna produktiem.

(4)

Vīna nozarē saikne starp ražošanas piedāvājumu, patērētāju pieprasījumu un eksportu pasaules tirgū pašreiz ir nestabila, izraisot nopietnus tirgus traucējumus. Turklāt, mainoties patērētāju ieradumiem un dzīvesveidam, vīna patēriņš Savienībā turpina samazināties. Pašreizējā vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma tiek uzskatīta par būtisku, lai saglabātu līdzsvaru starp nozares piegādes jaudu, pietiekami augstu dzīves līmeni ražotājiem un samērīgām cenām patērētājiem, vienlaikus nodrošinot vīnu daudzveidību un reaģējot uz Savienības vīna nozares īpatnībām. Savienības vīna nozarei ir specifiskas īpašības, tostarp tās vīna dārzu ilgais dzīves cikls, kas izriet no tā, ka ražošana ir iespējama tikai vairākus gadus pēc stādīšanas, bet pēc tam turpinās vairākas desmitgades, un ka tā var ievērojami svārstīties no vienas ražas līdz nākamajai. Savienības vīna nozarei ir raksturīgs arī ļoti liels mazo ģimenes saimniecību īpatsvars, kas nodrošina daudzveidīgu vīnu klāstu. Šādiem ražotājiem ir vajadzīga ilgtermiņa prognozējamība, lai pamatotu ievērojamos ieguldījumus, kas vajadzīgi vīna dārza stādīšanai, un lai garantētu savu projektu ekonomisko dzīvotspēju laika gaitā, vienlaikus uzlabojot Savienības vīna nozares konkurētspēju pasaules tirgū. Lai konsolidētu Savienības vīna nozares līdzšinējos sasniegumus un panāktu ilgtspējīgu līdzsvaru starp kvantitāti un kvalitāti nozarē, turpinot sakārtotu vīnogulāju stādīšanas izaugsmi, vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēma būtu jāpagarina, to ik pēc 10 gadiem pārskatot, lai novērtētu sistēmu. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz minēto pārskatu rezultātiem, būtu jāiesniedz priekšlikumi, lai uzlabotu vīna nozares konkurētspēju.

(5)

Ņemot vērā pašreizējo vīna pieprasījuma samazināšanos, vīnkopjus, kuriem ir derīgas neizmantotas atļaujas jauniem stādījumiem un atļaujas, kas iegūtas, pārveidojot stādīšanas tiesības, kuras viņiem piešķirtas pirms 2025. gada 1. janvāra, nebūtu jāsoda par šo atļauju neizmantošanu. Minētajam būtu jālikvidē stimuls stādīšanas atļauju turētājiem stādīt vīna dārzus, kad varētu nebūt pieprasījuma pēc saražotā vīna. Būtu jāturpina piemērot administratīvos sodus attiecībā uz to stādīšanas atļauju neizmantošanu, kuras piešķirtas pēc 2025. gada 1. janvāra, lai atturētu vīnkopjus, kuriem nav nodoma apstādīt vīna dārzu, no spekulatīviem šādu atļauju pieteikumiem.

(6)

Tā kā dabas katastrofas, skarbi meteoroloģiski notikumi un augu slimību uzliesmojumi kļūst arvien biežāki, būtu jādod dalībvalstīm iespēja par ne vairāk kā 12 mēnešiem pagarināt to stādīšanas atļauju derīguma termiņu, kuras piešķirtas skartajam reģionam un kuru derīguma termiņam jābeidzas līdz attiecīgā tirdzniecības gada beigām. Šādu stādīšanas atļauju turētājiem vajadzētu būt iespējai atteikties no savām atļaujām, nesaņemot administratīvus sodus, ja tie informē dalībvalsts kompetentās iestādes, ka viņi nevēlas izmantot savas atļaujas pagarinātajā termiņā. Lai gan administratīvo sodu mērķis ir novērst spekulatīvus stādīšanas atļauju pieteikumus, ārkārtas apstākļi vīnkopjiem var radīt neparedzētas praktiskas grūtības, kas liedz tiem stādīt jaunus vīna dārzus. Lai šādos gadījumos izvairītos no papildu grūtībām, būtu jāļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc attiecīgā vīnkopja pamatota pieprasījuma atcelt administratīvos sodus par stādīšanas atļaujas neizmantošanu.

(7)

Attiecībā uz ražošanas potenciāla pārvaldību būtu jānosaka ilgāks vēlreizējas apstādīšanas atļauju derīguma termiņš, lai dotu ražotājiem vairāk laika izpētīt iespēju stādīt šķirnes, kas ir labāk pielāgotas tirgus pieprasījumam vai mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai izmantot jaunus vīna dārzu apsaimniekošanas paņēmienus. Turklāt, lai mazinātu spiedienu uz vīnkopjiem, nevajadzētu viņiem piemērot administratīvus sodus, ja viņi nolemj neizmantot vēlreizējas apstādīšanas atļauju.

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) 64., 66. un 68. pantu pirms šīs grozošās regulas stāšanās spēkā piešķirto atļauju derīguma termiņa pēdējā diena ir atkarīga no to izdošanas datuma. Administratīvās vienkāršošanas labad visām šīm atļaujām būtu jāpaliek derīgām līdz attiecīgā tirdzniecības gada pēdējai dienai.

(9)

Pamestos vīna dārzos var vairoties kaitēkļi un slimības, un tādējādi tie var apdraudēt apkārtējo vīna dārzu teritoriju. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt šādu pamestu vīna dārzu izaršanu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka nosacījumus šādai izaršanai.

(10)

Ja pamatotās krīzes situācijās tiek vai ir tikuši īstenoti valsts vai Savienības pasākumi ar mērķi ir samazināt piedāvājumu (attiecībā uz destilāciju, priekšlaicīgu ražas novākšanu vai vīna dārzu izaršanu), būtu jādod dalībvalstīm iespēja ierobežot jaunu stādīšanas atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētām teritorijām kurās ir pārmērīgs piedāvājums, lai novērstu ražošanas potenciāla palielināšanos.

(11)

Lai labāk ņemtu vērā jaunākās tendences vīna nozarē, ražošanas potenciāla pārvaldības nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt reģionālos ierobežojumus jaunu stādīšanas atļauju izdošanai konkrētām teritorijām, kas ir pat 0 %. Ja dalībvalsts nolemj noteikt šādus reģionālus ierobežojumus konkrētām teritorijām, lai izvairītos no ražošanas potenciāla pārmērīga pieauguma, ir lietderīgi atļaut minētajai dalībvalstij pieprasīt, lai atļaujas, kas piešķirtas teritorijai, uz kuru attiecas reģionālais ierobežojums, tiktu izmantotas šajā teritorijā.

(12)

Produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir unikālas īpašības, kas saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī tradicionālo zinātību. Lai aizsargātu šādu produktu reputāciju un izvairītos no vērtības mazināšanās un nepareizas izmantošanas riska, ko rada trešās personas, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm noteikt jaunu stādīšanas atļauju piešķiršanas ierobežojumus, pieņemt pasākumus, lai novērstu to noteikumu apiešanu, kuri attiecas uz jaunu stādījumu aizsardzības mehānismu, un noteikt atbilstības un prioritāros kritērijus jaunu stādījumu atļauju piešķiršanai attiecīgajās teritorijās.

(13)

Lai nepalielinātu pārmērīga piedāvājuma risku reģionos, kuros dalībvalsts ir izvēlējusies ierobežot jaunu stādīšanas atļauju piešķiršanu, dalībvalstij vajadzētu būt iespējai noteikt atbilstības nosacījumus jaunu stādīšanas atļauju piešķiršanai, lai izvairītos no pārmērīgas ražas jaunajos vīna dārzos, kas stādīti attiecīgajos reģionos.

(14)

Būtu jāprecizē, ka, piešķirot vīnogulāju stādīšanas atļaujas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot objektīvus, nediskriminējošus atbilstības un prioritātes kritērijus, kā rezultātā priekšroka tiek dota vīna dārziem, kas palīdz uzlabot produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai to kvalitāti.

(15)

Ja dalībvalstis nolemj izmantot iespēju ierobežot atļauju izdošanu reģionālā līmenī, ņemot vērā ieteikumus, ko sniegušas atzītas profesionālās organizācijas, kuras darbojas vīna nozarē, ir lietderīgi sīkāk precizēt, kāda veida organizācijas var izdot šādus ieteikumus.

(16)

Vēlreizējas apstādīšanas atļaujas piešķir ražotājiem, kuri ir izaruši ar vīnogulājiem apstādītu platību un iesniedz pieteikumu. Būtu jāprecizē, ka vīnkopim, kas saņem atbalstu par vīnogulāju izaršanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. panta 1. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (5) 58. panta 1. punkta pirmās daļas o) apakšpunktu, nav tiesību saņemt vēlreizējas apstādīšanas atļauju par attiecīgo platību.

(17)

Vēlreizējas apstādīšanas atļaujas ir jāizmanto tajā pašā saimniecībā, kurā tika veikta izaršana, bet tās ir iespējams izmantot citā zemes gabalā tajā pašā saimniecībā. Ņemot vērā to, ka saimniecības var sastāvēt no zemes gabaliem dažādos ražošanas reģionos, ir svarīgi dot dalībvalstīm iespēju nodrošināt, ka platībās, kurās ir tiesības ražot vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, netiek izmantotas vēlreizējas apstādīšanas atļaujas, kas izriet no vīna dārzu izaršanas ārpus minētās platības. Ir lietderīgi, ka dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi profesionāla organizācija, kas ir reprezentatīva attiecīgajā apgabalā.

(18)

Lai gan izarta vīna dārza vēlreizēja apstādīšana nepalielina vīna dārzu kopējo platību, būtu jādod dalībvalstīm iespēja noteikt vēlreizējas apstādīšanas noteikumus, lai labāk pārvaldītu vīna dārzu teritoriālo sadalījumu, piemēram, lai izvairītos no vīna dārzu pārcelšanas uz reģioniem, kuros pastāv tirgus nelīdzsvarotība, vai prom no nogāzēm un terasēm, ja tiem ir svarīga nozīme ainavas saglabāšanā un augsnes erozijas novēršanā. Būtu arī jādod dalībvalstīm iespēja izstrādāt nosacījumus attiecībā uz vīnogulājiem, no kuriem ražo konkrētus vīnu veidus, un ražošanas metodēm, kuras dalībvalstis ir noteikušas par tādām, kas ievērojami palielina ražošanas reģiona vidējo ražas iznākumu, vai nosacījumus, lai nodrošinātu tradicionālo ražošanas metožu saglabāšanu.

(19)

Lai nodrošinātu samērīgu pieeju vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanai, vienlaikus ņemot vērā nopietnos riskus, ko tirgū rada pārmērīgs piedāvājums, ir lietderīgi noteikt apstādīto vīna dārzu hektāru maksimālo slieksni, zem kura dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma piemērot stādīšanas atļauju sistēmu.

(20)

Pēdējos gados arvien aug patērētāju pieprasījums pēc vīnkopības produktiem ar samazinātu spirta saturu, kurus ražo, izmantojot konkrētus Savienībā atļautus dealkoholizācijas paņēmienus. Būtu jāatļauj daļēji dealkoholizētu vīnu ražošana, sajaucot jeb “kupažējot” dealkoholizētu vīnu vai daļēji dealkoholizētu vīnu ar vīnu vai daļēji dealkoholizētu vīnu, jo tas var uzlabot galaprodukta organoleptiskās īpašības un piedāvā veidu, kā daļēji dealkoholizētus vīnus ražot ilgtspējīgāk.

(21)

Lielais patērētāju pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīna produktiem ar samazinātu spirta saturu vai bezalkoholiskiem dzirkstošajiem vīna produktiem rada nozarei jaunu iespēju. Tomēr dealkoholizētu vīnu ražošanas noteikumi rada atsevišķus tehnoloģiskus ierobežojumus dzirkstošo vīna produktu ražošanā. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem vīna produktiem pirms dealkoholizācijas procesa ir jābūt sasniegušiem attiecīgās produktu kategorijas īpašības un minimālo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju. Tas nozīmē, ka dealkoholizētus un daļēji dealkoholizētus dzirkstošā vīna produktus var ražot tikai no tās pašas kategorijas dzirkstošajiem vīniem. Taču dealkoholizācijas process pilnībā atdala oglekļa dioksīdu no sākotnējā dzirkstošā vīna. Tāpēc, lai ražotu dzirkstošo vīna produktu ar samazinātu spirta saturu vai bez tā, daļēji vai pilnīgi dealkoholizētais vīns ir atkal jāpapildina ar oglekļa dioksīdu, izmantojot jaunu, atsevišķu procesu. Tāpēc būtu jāatļauj ražotājiem dealkoholizētus vai daļēji dealkoholizētus dzirkstošos vīnus, pusdzirkstošos vīnus, gāzētos dzirkstošos vīnus un gāzētos pusdzirkstošos vīnus ražot tieši no dealkoholizēta vai daļēji dealkoholizēta nedzirkstošā vīna, izmantojot attiecīgi otrējo raudzēšanu vai pievienojot oglekļa dioksīdu. Tas ļautu Savienības vīna nozarei gūt labumu no jaunām patērētāju pieprasījuma tendencēm, vienlaikus saglabājot tās augstos kvalitātes ražošanas standartus.

(22)

Būtu jāgroza noteikumi par vīna produktu marķēšanu, lai labāk informētu patērētājus par vīnkopības produktu ar samazinātu spirta saturu īpašībām, vienlaikus saglabājot pienākumu sniegt informāciju par dealkoholizācijas izmantošanu. Patērētājiem ir zināmi tādi apzīmējumi kā “0,0 %” un “bezalkoholisks”. Tomēr šādi apzīmējumi dažādās dalībvalstīs tiek reglamentēti atšķirīgi. Apzīmējumiem, kas attiecas uz samazinātu spirta saturu, būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par konkrētu vielu samazināta satura marķēšanu. Tāpēc ir nepieciešams saskaņot šo apzīmējumu izmantošanu visā Savienībā, tādējādi ļaujot vīna nozarei gūt labumu no jaunām patērētāju prasībām, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus darbību.

(23)

Savienības prasības ievērošana attiecībā uz sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību iekļaušanu eksportētā vīna marķējumā var būt apgrūtinoša eksportētājiem, jo īpaši, ja importētājas trešās valsts marķēšanas prasības atšķiras no Savienības marķēšanas prasībām. Lai šādos gadījumos atvieglotu eksportu, ir lietderīgi atbrīvot eksportējamo vīnu no minētajām Savienības marķēšanas prasībām.

(24)

Vīna produktu sastāvdaļu saraksta un paziņojuma par uzturvērtību elektroniska sniegšana ir iedarbīgs veids, kā tirgus dalībnieki var patērētājiem sniegt svarīgu informāciju, vienlaikus atvieglojot iekšējā tirgus darbību un vīna eksportu. Tas jo īpaši attiecas uz mazajiem ražotājiem. Tomēr, tā kā nav saskaņotu noteikumu par to, kā uz iepakojuma vai uz tam pievienotās etiķetes norādīt elektroniskos līdzekļus, kuros sniegts sastāvdaļu saraksts un/vai paziņojums par uzturvērtību, ir izveidojusies atšķirīga tirgus dalībnieku prakse un atšķirīgi valsts iestāžu noteikumi, kas negatīvi ietekmē vīnu pienācīgu tirdzniecību. Lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un nodrošinātu vienotu pieeju visā Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību šādu informāciju darīt pieejamu patērētājiem, Komisija būtu jāpilnvaro sadarbībā ar dalībvalstīm pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, paredzot noteikumus par to, kā uz iepakojuma vai uz tam pievienotās etiķetes saskaņotā veidā norādīt elektroniskos līdzekļus, kuros patērētājiem sniegts sastāvdaļu saraksts un paziņojums par uzturvērtību, tostarp izmantojot bezvārdu sistēmu.

25)

Lai samazinātu slogu un nenoteiktību tirgus dalībniekiem, ir lietderīgi precizēt, ka obligātajām ziņām uz ikviena konkrēta iepakojuma vajadzētu būt norādītām tikai vienu reizi.

(26)

Lai nodrošinātu, ka elektronisko līdzekļu forma un izkārtojums spēj apmierināt jaunās vajadzības, kas izriet no straujā un pastāvīgā digitalizācijas progresa, un lai minētajos elektroniskajos līdzekļos varētu iekļaut citu patērētājiem svarīgu informāciju, kas prasīta Savienības vai valstu tiesību aktos un ko atļauts sniegt elektroniski, tādējādi samazinot administratīvo slogu tirgus dalībniekiem, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, paredzot noteikumus par informācijas sniegšanu elektroniskajā marķējumā.

(27)

Pieredze liecina, ka tad, ja apzīmējums, kas attiecas uz saimniecību vīna nozarē, ir rezervēts Savienības līmenī un uz to attiecas konkrēti nosacījumi, tā izmantošana preču zīmēs vai komercnosaukumos var maldināt patērētājus. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, paredzot noteikumus par saikni starp apzīmējumiem, kas attiecas uz saimniecību, un preču zīmēm un komercnosaukumiem.

(28)

Dalībvalstīm ir iespēja pieņemt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu vīna nozarē nolūkā uzlabot un stabilizēt kopējā vīna tirgus darbību. Pašreizējā situācijā, kad vērojams strukturāls samazinājums patēriņā un atsevišķos reģionos un tirgus segmentos piedāvājums atkārtoti izrādījies pārāk liels, ir lietderīgi precizēt, ka šādos noteikumos var norādīt vīnogu maksimālo ražas iznākumu un to, kā pārvaldāmi vīna krājumi. Turklāt ražotāju grupām, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī atzītām ražotāju organizācijām var būt svarīga loma piegādes pielāgošanā tirgus tendencēm un vīnkopju pozīcijas stiprināšanā piegādes ķēdē. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai tirdzniecības noteikumus vīna nozarē pieņemt, ņemot vērā priekšlikumus, ko pieņēmušas atzītas starpnozaru organizācijas, ražotāju grupas, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai atzītas ražotāju organizācijas, ja tās reprezentatīvi pārstāv attiecīgo ražošanas apgabalu vai apgabalus.

(29)

Ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmēto vīnu īpašā komerciālā vērtība izriet no to reputācijas, kuras pamatā ir kvalitātes vērtība, ko patērētāji piešķir to īpašībām. Lai nepieļautu, ka kaitējoša cenu politika vājina to kvalitātes apliecinājumus, starpnozaru organizācijām un ražotāju grupām, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja tās attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir reprezentatīvas attiecībā uz dažādām profesionālajām kategorijām, kas darbojas vīna nozarē, vajadzētu būt iespējai izdot cenu norādījumus par attiecīgo vīnogu, vīnogu misas vai vīnu pārdošanu. Tomēr šādiem norādījumiem vajadzētu būt neobligātiem, lai novērstu pārmērīgus cenu konkurences ierobežojumus tajā pašā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē. Turklāt kā papildu aizsardzības pasākumu attiecīgajai valsts konkurences iestādei būtu jāļauj atsevišķos gadījumos lemt mainīt vai pārtraukt cenu norādījumu rādītājus, ja tas nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā izklāstīto mērķu apdraudējumu.

(30)

Pašlaik dalībvalstīm var atļaut veikt valsts maksājumus vīna ražotājiem par brīvprātīgu vai obligātu vīna destilāciju. Ņemot vērā to, cik izmaksu ziņā lietderīgi ir novērst produkcijas pārpalikumu tirgū tādējādi, ka liekais vīns nemaz netiek saražots, ir lietderīgi pamatotos krīzes gadījumos atļaut dalībvalstīm veikt valsts maksājumus par brīvprātīgu priekšlaicīgu ražas novākšanu un produktīvo vīna dārzu brīvprātīgu izaršanu, ievērojot konkrētus nosacījumus. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, ir jānosaka galvenie kritēriji, kas jāizmanto, lai noteiktu maksimālo valsts maksājumu par produkta vienību vai hektāru. Šim pašam nolūkam šajā regulā būtu arī jānosaka ierobežojumi valsts maksājumu gada kopsummai, ko dalībvalsts drīkst izmaksāt par destilāciju un priekšlaicīgu ražas novākšanu. Tā kā izaršana ir strukturāls pasākums un rada lielākas izmaksas, tai noteikt valsts maksājumu maksimālo kopsummu nav lietderīgi. Tomēr dalībvalstīm savā paziņojumā Komisijai būtu jāpamato valsts maksājumu ierobežojumi katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz konkrētajiem tirgus apstākļiem dalībvalstī un vīna reģionos, kuros šis pasākums tiks īstenots.

(31)

Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu to krīzes pasākumu efektivitāti un samērīgumu, attiecībā uz kuriem ir jāatļauj valsts maksājumi, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 1308/2013, paredzot noteikumus par vispārējiem atbilstības nosacījumiem un prioritārajiem kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstīm attiecībā uz šādu valsts maksājumu piešķiršanu, lai konstatētu tirgus situācijas, kurās šādi pasākumi ir pamatoti, par valsts maksājumu aprēķināšanu un par to saskaņotību ar citiem vīna nozares atbalsta pasākumiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros.

(32)

Aromatizēti vīna produkti ir dabisks vīnkopības produktu noieta tirgus. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (6) neļauj izmantot aromatizētiem vīna produktiem paredzētos tirdzniecības nosaukumus tādiem dzērieniem, kuru faktiskais spirta saturs ir zemāks par minētajā regulā noteikto attiecīgās produktu kategorijas minimālo spirta saturu. Ņemot vērā patērētāju augošo pieprasījumu pēc inovatīviem alkoholiskajiem dzērieniem ar zemāku faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, vajadzētu būt iespējai atļaut laist tirgū dzērienus, kuri iegūti no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem vīniem, kas ražoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, un kuru tirdzniecības nosaukumi ir paredzēti aromatizētiem vīna produktiem.

(33)

Lai nodrošinātu, ka patērētāji tiek pareizi informēti par aromatizētu vīna produktu ar samazinātu spirta saturu īpašībām, ir lietderīgi noteikt noteikumus, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem par dealkoholizētu vai daļēji dealkoholizētu vīnu marķēšanu, lai aromatizētie vīna produkti, kas iegūti no dealkoholizētiem vai daļēji dealkoholizētiem vīniem, noformējumā un marķējumā tiktu aprakstīti ar tādiem pašiem apzīmējumiem kā vīnkopības produkti ar attiecīgo spirta saturu. Ir lietderīgi arī saskaņot valodu prasības, kas piemērojamas aromatizētiem vīna produktiem, ar tām, kas jau ir piemērojamas vīnkopības produktiem.

(34)

Minētie jautājumi par to elektronisko līdzekļu norādīšanu, kuros sniegts paziņojums par vīnkopības produktu uzturvērtību un sastāvdaļu saraksts, attiecas arī uz aromatizētajiem vīna produktiem. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Regulu (ES) Nr. 251/2014, paredzot noteikumus par elektronisko līdzekļu norādīšanu uz aromatizēto vīna produktu iepakojuma vai uz tam pievienotās etiķetes.

(35)

Lai apmierinātu jaunas patērētāju prasības un vajadzību pēc produktu inovācijas, būtu jāgroza noteikumi par aromatizētu vīna produktu kategoriju “Glühwein”, “Viiniglögi/Vinglögg/Karštas vynas” un “Pelin” ražošanu un marķēšanu, lai tos varētu ražot, izmantojot sārtvīnu, un tas būtu jānorāda marķējumā. Tajā pašā laikā būtu jāaizliedz izmantot terminu “sārtvīna” tāda “Glühwein” un “Pelin” noformējumā un marķējumā, kas ražots, kombinējot sarkanvīnu un baltvīnu vai jebkuru no tiem ar sārtvīnu. To pašu iemeslu dēļ ir arī lietderīgi atļaut izmantot tirdzniecības nosaukumu “Glühwein” arī tādu alkoholisko dzērienu noformējumā un marķējumā, kuru ražošanā ievērotas tādas pašas prasības, kādas noteiktas attiecībā uz “Glühwein”, bet kuru galvenā sastāvdaļa ir augļu vīns, nevis vīnkopības produkti.

(36)

Lai īstenotu vīna dārzu intervences pārstrukturēšanu un pārveidošanu, ir lietderīgi Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā precizēt, ka šķirņu pārveidošanu ir iespējams veikt arī, lai sasniegtu mērķi palielināt vīnogulāju klimatnoturību.

(37)

Vīna tūrisms ir arvien svarīgāka saimnieciskā darbība daudziem vīna nozares tirgus dalībniekiem. Lai atbalstītu uz tūristiem orientētas tiešās tirdzniecības attīstību ražošanas reģionos , ir lietderīgi precizēt, ka vīna tūrisms arī var būt ieguldījumu objekts tirdzniecības struktūrās un instrumentos.

(38)

Pašreizējā sarežģītajā un strauji mainīgajā tirgus situācijā un lai uzlabotu vīna dārzu ilgtspēju un zināšanu apmaiņu, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt konsultāciju pakalpojumu pieejamība vīnkopjiem un citiem vīna nozares operatoriem. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā uzskaitītie konsultāciju pakalpojumu veidi būtu jāgroza, lai iekļautu svarīgus papildu konsultāciju pakalpojumus, piemēram, tirgvedību, izmantojot tiešo tirdzniecību, vides ilgtspēju un vīna ražošanas dažādošanu.

(39)

Turklāt, lai palielinātu vīna tūrisma attīstībai sniegtā atbalsta efektivitāti dažādos vīna reģionos, ir lietderīgi skaidri ļaut piešķirt Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunktā minētās intervences veida labuma guvēju statusu organizācijām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152., 156. un 157. pantā un kuras darbojas vīna nozarē, ražotāju grupām, kas pārvalda aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1143 (7), kā arī citām profesionālām organizācijām, kas darbojas vīna nozarē un ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos noteikušas par labuma guvējiem.

(40)

Lai panāktu līdzsvaru starp dalībvalstu vajadzību nodrošināt vīna dārzu efektīvu pārstrukturēšanu un nepieciešamību izvairīties no ražošanas pieauguma, kas varētu novest pie pārmērīga piedāvājuma, dalībvalstīm būtu jāatļauj paredzēt nosacījumus vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas īstenošanai, kā minēts Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Šo nosacījumu mērķim vajadzētu būt novērst ražas pieaugumu un tādējādi arī ražošanas palielināšanos vīna dārzos, uz kuriem attiecas šāda veida intervence.

(41)

Lai pielāgotos tirgus tendencēm un izmantotu efektīvas tirgus iespējas, arī atverot jaunus eksporta tirgus un diversificējot noieta tirgus, atbalsta ilgumam noieta veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko veic trešās valstīs, vajadzētu būt trīs gadiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt darbības ilgumu pagarināt divas reizes uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus katram pagarinājumam, tādējādi pieļaujot maksimālo laikposmu, kas nepārsniedz deviņus secīgus gadus. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatvieglo Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/273 (8) definēto mazo ražotāju piekļuve atbalstam, kas ir pieejams saskaņā ar noieta veicināšanas un komunikācijas intervences veidu, paredzot tiem vienkāršotu pietiekšanās procedūru vai piemērojot objektīvus un nediskriminējošus prioritāros kritērijus attiecībā uz jauniem labuma guvējiem, jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Ņemot vērā vīna tirgus struktūru dažādību trešās valstīs un to, ka nav vienotas “trešās valsts tirgus” definīcijas attiecībā uz noieta veicināšanas un komunikācijas intervences veidiem, ir lietderīgi izklāstīt dažus galvenos elementus, lai palīdzētu dalībvalstīm pašām noteikt trešās valsts tirgus definīciju minēto intervenču īstenošanai.

(42)

Ļoti infekciozi kaitīgie organismi, piemēram, flavescence dorée, ir būtisks vīna ražošanas apdraudējums, jo tie vājina vīnogulājus, samazinot to ražīgumu vai pilnībā iznīcinot vīnogulājus. Tā kā pēc tam, kad vīnogulāji ir inficēti, bieži ir sarežģīti vai neiespējami tos atveseļot, vienīgais veids, kā efektīvi reaģēt uz apdraudējumu, ir profilakses un pārvaldības pasākumi. Ņemot vērā šādu kaitīgo organismu radītos augstos fitosanitāros riskus un to, cik svarīga ir sistemātiska un kolektīva rīcība, lai novērstu to izplatību, ir lietderīgi sniegt īpašu atbalstu šādām darbībām. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmajā daļā iekļautajam intervenču veidu sarakstam būtu jāpievieno jauns intervences veids vīna nozarē.

(43)

Ņemot vērā nopietno strukturālo nelīdzsvarotību, kas pastāv dažos vīna ražošanas reģionos, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm ar savu KLP stratēģisko plānu starpniecību finansēt produktīvo vīna dārzu pastāvīgu izaršanu. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmajā daļā būtu jāpievieno jauns intervences veids vīna nozarē. Tāpat kā uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 216. pantā minēto pastāvīgo izaršanas pasākumu, ko finansē no valsts maksājumiem, uz minēto jauno intervences veidu, proti, “pastāvīgo izaršanu”, būtu jāattiecina īpaši nosacījumi, piemēram, aizliegums noteiktā laikposmā turēt vai saņemt derīgu stādīšanas atļauju vai ierobežojumi, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz platībām, kuras izslēgtas no intervences darbības jomas, ja vīna dārziem ir svarīga nozīme vides, ainavas saglabāšanas vai sociālekonomiskā jomā.

(44)

Lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu vīnkopjiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir svarīgi nodrošināt dalībvalstīm iespēju palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību līdz 80 % no vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām, ja intervence tiecas sasniegt minēto mērķi.

(45)

Lai stiprinātu sadarbību vīna nozarē, Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām investīcijām, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas, piemēram, kooperatīvi, būtu jāpiemēro Savienības finansiālās palīdzības maksimālā likme, kas noteikta Regulas (ES) 2021/2115 59. panta 2. punktā un kas jau tiek piemērota mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (9) nozīmē.

(46)

Lai vēl vairāk palīdzētu ražotājiem mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, kā arī lai veicinātu uzlabojumus ražošanas sistēmu ilgtspējā un samazinātu ietekmi uz vidi, ir lietderīgi nodrošināt dalībvalstīm iespēju palielināt maksimālo Savienības finansiālo palīdzību, ko var sniegt ar šādu mērķi veiktām investīcijām, līdz 80 % no attiecināmajām investīciju izmaksām.

(47)

Turklāt ir jāprecizē, ka, tāpat kā Savienības finansiālo palīdzību Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām investīcijām, arī Savienības finansiālo palīdzību tās pašas regulas 58. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajām inovācijām nevajadzētu piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” nozīmē.

(48)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minētā konsultāciju pakalpojumu veida intervences paplašinātais tvērums tiek papildināts ar atbilstošu finanšu noteikumu kopumu, ir jānosaka Savienības finansiālās palīdzības maksimālā procentuālā daļa, ko var piešķirt minētā veida intervencei.

(49)

Lai vēl vairāk atbalstītu Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas h) un k) apakšpunktā minētos informācijas, noieta veicināšanas un komunikācijas intervences veidus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai maksimālo Savienības finansiālo palīdzību šādai intervencei palielināt līdz 60 % no attiecināmajiem izdevumiem. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai sniegt valsts ieguldījumu šāda veida intervences attiecināmo izmaksu segšanā. Ņemot vērā to, ka mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē komunikācijas un veicināšanas kampaņu īstenošanā biežāk saskaras ar finansiāliem ierobežojumiem nekā lielie uzņēmumi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja sniegt lielāku finansiālo atbalstu mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(50)

Lai sniegtu pietiekamu atbalstu cīņai pret ļoti infekcioziem kaitīgajiem organismiem, ir lietderīgi atļaut Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas n) apakšpunktā minētajam intervences veidam saņemt Savienības finansiālo palīdzību, sedzot līdz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem.

(51)

Turklāt ir jānosaka maksimālā Savienības finansiālā palīdzība par pastāvīgu izaršanu Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas o) apakšpunktā minētā veida intervencē. Šādai palīdzībai vajadzētu būt procentuālai daļai no izaršanas tiešo izmaksu summas un aplēstajiem viena gada ieņēmumu zaudējumiem attiecībā uz izarto platību. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai sniegt papildu valsts ieguldījumu.

(52)

Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi bieži vien ir atkarīgi no sarežģītām piegādes ķēdēm, kurās iesaistīti vairāki tirgus dalībnieki, kas īsteno dažādus ražošanas posmus. Pasākumi, kuru pamatā ir elastīga sagāde, ir ļoti izplatīti. Regulas (ES) 2024/1143 37. panta 5. punktā noteiktais īpašais stipro alkoholisko dzērienu marķēšanas pienākums, kas paredz ražotāja nosaukuma norādīšanu tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir izrādījies strukturāli nepiemērots attiecībā uz vairumu stipro alkoholisko dzērienu piegādes ķēdē. Lai izvairītos no iedibinātās prakses traucējumiem un nesamērīga sloga uzlikšanas tirgus dalībniekiem šajā nozarē, jo īpaši maziem un vidējiem ražotājiem, ir lietderīgi atcelt minēto pienākumu.

(53)

Lai papildinātu attiecīgos noteikumus un ņemtu vērā vīna nozares specifiskās iezīmes, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nosacījumiem tam, lai piemērotu atbrīvojumu no vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmas piemērošanas, pamestu vīna dārzu izaršanas nosacījumiem, noteikumiem par jaunu vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas kritērijiem, tostarp kritēriju pievienošanu, to vīnogulāju līdzāspastāvēšanu, kurus ražotājs ir apņēmies izart kopā ar no jauna iestādītiem vīnogulājiem, pamatojumu dalībvalstu lēmumiem par vēlreizēju apstādīšanu, vispārējiem atbilstības nosacījumiem un prioritārajiem kritērijiem, kas dalībvalstīm jānosaka attiecībā uz valsts maksājumu piešķiršanu, elementiem, kas nosaka, ka pastāv krīzes situācija, valsts maksājumu aprēķināšanas metodi un saskaņotību ar citiem Savienības atbalsta pasākumiem vīna nozarē; kā arī elektronisko līdzekļu identifikāciju uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes un elektroniski sniegtās informācijas formu un izkārtojumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot konkrētus tirgus noteikumus un nozares atbalsta pasākumus vīna nozarē un attiecībā uz aromatizētiem vīna produktiem, kā arī konkrētus stipro alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(55)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014, (ES) 2021/2115 un (ES) 2024/1143 būtu attiecīgi jāgroza.

(56)

Lai ražotājiem dotu laiku pielāgoties jaunajām prasībām par vīnkopības produktu ar samazinātu spirta saturu apzīmēšanu, minētās jaunās prasības būtu jāsāk piemērot 18 mēnešus no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas. Ir lietderīgi arī paredzēt pārejas noteikumus, lai vīnkopības produktus, kas marķēti pirms jauno prasību piemērošanas, varētu turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir izsmelti.

(57)

Diena, kad sāk piemērot noteikumus par stādītu vīna dārzu hektāru maksimālo slieksni, kuri dalībvalstis atbrīvo no pienākuma piemērot vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, būtu jāatliek par 48 mēnešiem, lai dotu pietiekami daudz laika tās īstenošanai tām dalībvalstīm, kuru vīna dārzu platība šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienā pārsniedz hektāru maksimālo slieksni,

1)

regulas 3. panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

2)

regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 62. pantu groza šādi:

4)

regulas 63. pantu groza šādi:

5)

regulas 64. pantu groza šādi:

6)

regulas 65. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Piemērojot 63. panta 2. punktu, dalībvalsts var ņemt vērā ieteikumus, ko sniegušas šīs regulas 152., 156. un 157. pantā minētās atzītās profesionālās organizācijas, kas darbojas vīna nozarē, ražotāju grupas, kuras minētas Regulas (ES) 2024/1143 32. un 33. pantā, vai cita veida profesionālās organizācijas, kas ir atzītas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka pirms šiem ieteikumiem attiecīgās reprezentatīvās puses ģeogrāfiskajā atsauces teritorijā noslēdz vienošanos.”

7)

regulas 66. pantu groza šādi:

8)

regulas 67. pantu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 69. pantu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 119. pantu groza šādi:

11)

regulas 122. panta 1. punktu groza šādi:

12)

regulas 167. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 172.b pantu aizstāj ar šādu:

14)

regulas 216. pantu groza šādi:

15)

regulas VII pielikuma II daļas ievadfrāzei pievieno šādas daļas:

“Vīnkopības produktus, kas pieder pie 4. un 8. punktā izklāstītajām kategorijām, var iegūt, veicot 1. punktā minēto dealkoholizēto vai daļēji dealkoholizēto vīnu otrējo raudzēšanu.

Vīnkopības produktus, kas pieder pie 7. un 9. punktā izklāstītajām kategorijām, var iegūt, pievienojot 1. punktā minētajiem dealkoholizētajiem vai daļēji dealkoholizētajiem vīniem oglekļa dioksīdu.”

1)

regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

2)

regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

3)

regulas 6.a pantam pievieno šādu punktu:

4)

regulā iekļauj šādu pantu:

5)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas II pielikuma B daļas 8. punktu aizstāj ar šādu:

;

7)

regulas II pielikuma B daļas 9. punktu aizstāj ar šādu:

;

8)

regulas II pielikuma B daļas 12. punktu aizstāj ar šādu:

1)

Regulas 45. panta d) punktu aizstāj ar šādu:

;

2)

regulas 58. panta 1. punktu groza šādi:

3)

regulas 59. pantu groza šādi:

1)

panta otro daļu svītro;

2)

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Lauksaimniecības produktus, kas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tika tirgoti un marķēti pirms 2026. gada 14. maija, var turpināt laist tirgū, nepildot pienākumu norādīt ražotāja vai operatora nosaukumu tajā pašā redzamības laukā, kur atrodas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, līdz laikam, kad būs beigušies esošie krājumi.”