(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu par Korejas Republikas (“KR” jeb “Koreja”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes akrilnitrilbutadiēnstirola sveķu importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2024. gada 4. novembrīINEOS Styrolution Switzerland SA, Versalis SpA un Trinseo Europe GmbH (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību. Sūdzību iesniedza Savienības akrilnitrilbutadiēnstirola sveķu ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/412 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, Taivānas un Korejas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Piezīmes par procedūras sākšanu Komisija saņēma no Korejas valdības (“KV”) un LG Chem.

(7)

Piezīmēs par procedūras sākšanu (4) LG Chem apgalvoja, ka sūdzībā sūdzības iesniedzējiem piešķirtais konfidencialitātes līmenis nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīguma (“PTO ADN”) 6. panta 5.1. apakšpunktu un attiecīgo judikatūru. Uzņēmums norādīja, ka ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pilnīgu noklusēšanu Savienības brīvajā tirgū tiek pārkāptas uzņēmuma tiesības uz aizstāvību, jo nebija iespējams šīs cenas salīdzināt ar Korejas cenām un tādējādi pienācīgi reaģēt uz apgalvojumiem par kaitējumu.

(8)

Pēc LG Chem piezīmēm Komisija lūdza Savienības ražošanas nozari papildināt trūkstošo informāciju sūdzības nekonfidenciālajā redakcijā. Savienības ražošanas nozare sniedza pieprasīto informāciju.

(9)

LG Chem nepiekrita sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par dempingu, apgalvojot, ka apgalvojumi par akrilnitrilbutadiēnstirola sveķu (“ABS”) nerentablo pārdošanu Korejas iekšzemes tirgū bija balstīti uz neprecīzu finanšu informāciju un neatspoguļoja uzņēmuma pozitīvo pamatdarbības un neto peļņu. LG Chem arī apgalvoja, ka sūdzībā veiktais izmaksu un peļņas normu aprēķins arī bija kļūdains, jo tas balstījās uz nesaistītu uzņēmumu un ražojumu datiem un tajā nebija ņemtas vērā izmaksu struktūras un cenas atšķirības starp standarta un augstākās cenas ABS ražojumiem. LG Chem apgalvoja, ka sūdzības dati par izejvielu cenām nav ticami, jo tie neatspoguļo Korejas ABS ražotāju izmantoto izejvielu faktisko kvalitāti un izmaksas. Ražotāji eksportētāji nesniedza pierādījumus, kas liktu apšaubīt sūdzības iesniedzēja sniegtās informācijas precizitāti. Komisija neatrada iemeslu to neņemt vērā kā pietiekamu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(10)

LG Chem apgalvoja, ka sūdzībā nav sniegti pierādījumi par būtiska kaitējuma pastāvēšanu Savienības ražošanas nozarei šādu iemeslu dēļ:

(11)

Komisija atgādināja, ka būtiska kaitējuma prima facie konstatēšanai cita starpā ir jāizvērtē attiecīgie faktori, kā aprakstīts pamatregulas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā. Pamatregulas 5. pantā nav īpaši prasīts, lai visi 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma faktori uzrādītu pasliktināšanos, ļaujot konstatēt būtisku kaitējumu. Patiesi, pamatregulas 5. panta 2. punktā ir norādīts, ka sūdzībai jāsatur informācija par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, par šā importa ietekmi uz līdzīgā ražojuma cenām Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā.

(12)

Tādēļ, lai konstatētu, ka ir nodarīts būtisks kaitējums, ne visiem faktoriem ir jāuzrāda situācijas pasliktināšanās. Tāpat tas, ka ir citi faktori, kas varētu ietekmēt ražošanas nozares stāvokli Savienībā, nebūt nenozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šo ražošanas nozari nav būtiska.

(13)

Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi par būtiska kaitējuma esību, jo tā liecina, ka Savienības patēriņa samazināšanās situācijā imports no attiecīgajām valstīm absolūtā un relatīvā izteiksmē palielinājās un, gluži pretēji, Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms, kā arī tās rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās.

(14)

Turklāt KV un LG Chem apgalvoja, ka ABS importa uzplūdus no Korejas izraisīja ražojuma kvalitāte, nevis dempings. Šajā sakarā KV apgalvoja, ka ABS imports no Korejas palielinājās arī sakarā ar deficītu Savienības tirgū, ko izraisīja force majeure notikumi 2021. gadā. Turklāt abas personas apgalvoja, ka iespējamo kaitējumu izraisīja enerģijas cenu pieaugums Savienībā.

(15)

Komisija uzskatīja, ka šīs personas nav sniegušas nekādus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumus, ka ABS importa pieaugumu no Korejas izraisīja ražojuma kvalitāte un īstermiņa force majeure notikumi 2021. gadā. Turklāt Komisija konstatēja, ka sūdzībā ir pietiekami izvērsts jautājums par enerģijas izmaksu pieaugumu sūdzības posmā.

(16)

Līdz ar to apgalvojumi par kaitējuma un cēloņsakarības analīzi, kas iekļauti sūdzībā un izklāstīti 10. un 14. apsvērumā, tika noraidīti.

(17)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja šo izlasi, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem un ražojumu klāstu. Izlasē tika ietverti divi Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja [38–48] % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Par šo jautājumu piezīmes netika saņemtas. Izlase ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei.

(19)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(20)

Seši nesaistīti importētāji sazinājās ar Komisiju saistībā ar atlasi. Tomēr tikai četri no tiem sniedza pieprasīto informāciju. Viņi arī piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(21)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Korejas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija Korejas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā pieprasīja apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(22)

Trīs KR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Šie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā pārstāvēja vairāk nekā 90 % Korejas importa, rēķinot tonnās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem uzņēmumiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Šie uzņēmumi, rēķinot tonnās, izmeklēšanas periodā veidoja [75–85] % no kopējā KR eksporta apjoma uz Savienību. Neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes par atlasi.

(23)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Taivānas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Taibejas pārstāvniecības biroju Eiropas Savienībā apzināt citus iespējamus ražotājus eksportētājus, kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(24)

Pieprasīto informāciju sniedza trīs Taivānas ražotāji eksportētāji Taivānā, un tie piekrita iekļaušanai izlasē. Šīs personas izmeklēšanas laikā pārstāvēja 100 % Taivānas importa. Komisija uzskatīja, ka divi no trim ražotājiem eksportētājiem ir saistīti un pieder pie vienas un tās pašas grupas. Komisija nolēma izmeklēt šo grupu (Chimei Corporation/Grand Pacific Petrochemical Corporation Group) un vēl vienu papildu ražotāju eksportētāju, tā aptverot 100 % importa no Taivānas.

(25)

Taivānas ražotāji eksportētāji Chimei Corporation un Grand Pacific Petrochemical Corporation apstrīdēja minēto lēmumu, kurā bija atzīts, ka šīs abas personas ir saistītas. Chimei Corporation un Grand Pacific Petrochemical Corporation apgalvoja, ka ir neatkarīgas personas attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, kas ražots Taivānā, pamatojoties uz to, ka nepastāv savstarpēja līdzdalība vai kopīgi valdes locekļi, vadītāji vai darbinieki.

(26)

Komisija nepiekrita, ka minētās personas šajā izmeklēšanā varētu uzskatīt par tādām, kas nav saistītas. Kā atzina Chimei Corporation un Grand Pacific Petrochemical Corporation, šiem uzņēmumiem Ķīnā ir kopīgs kopuzņēmums, tādējādi tie ir saistītās personas, ņemot vērā 127. panta 1. punkta g) apakšpunktu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (5). Tam, ka šo personu kopuzņēmums atrodas Ķīnā vai ka kopuzņēmums nepārdeva izmeklējamo ražojumu uz Savienību, nav nozīmes 127. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi Komisija apstiprināja savu sākotnējo lēmumu.

(27)

Neatkarīgi no iepriekš minētā, ņemot vērā Chimei Corporation un Grand Pacific Petrochemical Corporation nesamērību izmeklējamā ražojuma apjoma ziņā, kas IP laikā eksportēts uz ES, Komisija pēc Grand Pacific Petrochemical Corporation pieprasījuma atbrīvoja Grand Pacific Petrochemical Corporation no pienākuma iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un informēja šo personu, ka uzņēmumam Chimei Corporation aprēķinātā dempinga starpība tiks piemērota arī Grand Pacific Petrochemical Corporation. Grand Pacific Petrochemical Corporation piekrita šim priekšlikumam.

(28)

Viens Korejas ražotājs eksportētājs pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi. Lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, Komisija pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

(29)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem nesaistītajiem importētājiem, kuri sadarbojās. Šīs pašas anketas, tostarp anketas lietotājiem, procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (6). Komisija nosūtīja anketu arī sūdzības iesniedzējiem, pieprasot iesniegt Savienības ražošanas nozares makrorādītājus.

(30)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, turpmāk minēto uzņēmumu telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi:

(31)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu izmeklējamais ražojums tika definēts kā akrilnitrilbutadiēnstirola sveķi, kas ir termoplastisks kopolimērs, kurš sastāv no akrilnitrila, butadiēna un stirola dažādās proporcijās, neatkarīgi no krāsas vai jebkādām citām fizikālām vai mehāniskām īpašībām un neatkarīgi no tā, vai tas ir tālāk pārstrādāts vai apstrādāts, lai piešķirtu konkrētas papildu fizikālas īpašības, ar Chemical Abstracts Service (“CAS”) numuru 9003-56-9.

(33)

ABS var ražot divos polimerizācijas procesos: emulsijas procesā un masas ražošanas procesā. Šie procesi atšķiras pēc izmantotajām izejvielām un tehnoloģijām. Galaproduktam parasti ir granulu forma, un, nepievienojot pigmentus, tas ir nebaltā/dzeltenīgā krāsā.

(34)

Emulsijas procesā par izejvielām izmanto stirolu, akrilnitrilu un butadiēnu. Butadiēnu vispirms polimerizē ūdenī. Tas veido gumijas lateksu, t. i., ūdenī izšķīdinātas gumijas daļiņas. Otrajā posmā stirolu un akrilnitrilu polimerizē gumijas lateksa šķīdumā. Šajā posmā iegūto ražojumu neuzskata par galaproduktu, jo tajā ir augsts butadiēna saturs, kas padara to nederīgu rūpnieciskai izmantošanai. Cietā veidā to apraksta kā sausu pulveri, gumijas pulveri vai uzpotētu gumijas koncentrātu. Paralēli sausā pulvera ražošanai stirolu un akrilnitrilu polimerizē, lai iegūtu stirola akrilnitrila (“SAN”) kopolimēru. Lai iegūtu ABS (galaproduktu), sajauc sauso pulveri un stirola akrilnitrila kopolimēru. Šajā pēdējā gadījumā maisījumam var pievienot maisījumus, pārveidotājus, pigmentus, piedevas vai citus (ko)polimērus, lai pielāgotu tā īpašības. Iegūto savienojumu visbeidzot izžāvē un granulē.

(35)

Masas ražošanas process ir jaunāks un ļauj nepārtraukti veikt ABS masas ražošanu. Tajā kā izejvielas izmanto stirolu, akrilnitrilu un polibutadiēnkaučuku. Polibutadiēnkaučuku vispirms sasmalcina spiestuvē un pēc tam izšķīdina stirolā. Pēc tam to samaisa ar ķimikālijām un akrilnitrilu. Masas polimerizācijas reakciju veic šķīdinātāja klātbūtnē. Reakcijas mehānisma beigās no polimēra atdala monomērus, kas nepolimerizējas, un savienojumus ar zemu viršanas temperatūru. Pigmentus, piedevas vai citus (ko)polimērus var iejaukt, pirms ABS nosūta granulēšanai.

(36)

ABS izmanto visdažādākajās jomās, piemēram, autobūvē (automobiļu buferi, dekoratīvie elementi u. c.), mājsaimniecības ierīcēs (veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas u. c.), elektronikā (datora tastatūras, datorpeles, tālvadības pultis, tālruņu korpusi u. c.), mēbelēs, būvniecībā (būvcaurules un caurules), medicīnas ierīcēs, rotaļlietās (LEGO klucīši u. c.).

(37)

Atkarībā no lietojuma un procesa, ko izmanto pakārtoto ražojumu ražošanai, lietotāji var dot priekšroku ABS, ko ražo emulsijas vai masas ražošanas procesā. ABS, ko ražo emulsijas procesā, nodrošina pakārtoto ražojumu spīdīgāku virsmu. ABS, ko ražo masas ražošanas procesā, satur lielākas gumijas daļiņas, un tādējādi veidojas matēta virsma. Pakārtotos ražojumus parasti ražo vai nu ekstrūzijā, vai inžekcijas veidnēs. Ekstrūzijas procesā virsmas spīdums ir atkarīgs no ABS ražošanas procesa, t. i., spīdīga virsma emulsijas ABS un matēta virsma masas ražojuma ABS. Inžekcijas veidnēs virsma ir atkarīga no veidnes, t. i., masas ražošanā ABS var radīt arī spīdīgu virsmu.

(38)

Izmeklēšanas gaitā Komisija novēroja atšķirīgu ražotāju praksi gan Savienībā, gan attiecīgajās valstīs attiecībā uz CAS reģistra numura izmantošanu (7). Ja ABS ražoja kā sausā pulvera un SAN savienojumu, daži ražotāji to iesniedza ar vienu CAS numuru, proti, 9003-56-9, savukārt citi izmantoja divus CAS numurus, proti, 9003-56-9 sausam pulverim un 9003-54-7 attiecībā uz SAN. Lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem, kas izriet no šādas atšķirīgas prakses, Komisija nolēma izmeklējamā ražojuma definīcijā svītrot atsauci uz CAS numuru.

(39)

Līdz ar to ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir akrilnitrilbutadiēnstirola sveķi, kas ir termoplastisks kopolimērs, kurš sastāv no akrilnitrila, butadiēna un stirola dažādās proporcijās, neatkarīgi no krāsas vai jebkādām citām fizikālām vai mehāniskām īpašībām un neatkarīgi no tā, vai tas ir tālāk pārstrādāts vai apstrādāts, lai piešķirtu konkrētas papildu fizikālas īpašības (“izmeklējamais ražojums” jeb “ABS”).

(40)

Attiecīgais ražojums ir Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu 3903 30 00 (“attiecīgais ražojums”).

(41)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

(42)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(43)

Vairāki ražotāji eksportētāji pieprasīja skaidrojumu par to, vai šī izmeklēšana attiecas uz šādiem ražojumiem:

(44)

Šajā sakarā Komisija vēlas precizēt, ka šīs izmeklēšanas tvērumā ietilpst kopolimēri vai savienojumi, kas sastāv tikai no akrilnitrila, butadiēna un stirola, ar nosacījumu, ka šādā kopolimērā vai maisījumā dominē stirols. Šajā izmeklēšanā šādus kopolimērus vai savienojumus sauc par ABS.

(45)

Kā paskaidrots 34. apsvērumā, sausais pulveris ir pusfabrikāts. Lai gan tajā jau ir visi trīs komonomēri, butadiēns ir dominējošs un tādējādi šis sausais pulveris neatbilst 44. apsvērumā minētajam nosacījumam par stirola saturu. Tādējādi sausais pulveris neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā.

(46)

Turklāt ABS (kā definēts 44. apsvērumā) savienojumi ar citiem (ko)polimēriem un/vai piedevām, piemēram, bet ne tikai, ar pigmentiem, antistatiskām vielām, UV stabilizatoriem, liesmu slāpējošām vielām, stikla šķiedrām, ietilpst šīs regulas darbības jomā, ja vien savienojumā dominē ABS.

(47)

Tāpēc šīs izmeklēšanas tvērumā ietilpst antipirēnu ABS un ABS ar stikla stiegrojumu, jo šie ražojumu veidi tiek ražoti kā savienojumi, kuros dominē ABS saturs. No otras puses, šī izmeklēšana neattiecas uz caurspīdīgajiem ABS. Caurspīdīgos ABS ražo kā ABS un metilmetakrilāta savienojumu, tā saukto MABS. ABS šajā savienojumā nav dominējošs un tādējādi neietilpst šīs izmeklēšanas ražojumu tvērumā.

(48)

Visbeidzot, šīs izmeklēšanas tvērumā ietilpst akrilnitrila, butadiēna, stirola un citu komonomēru kopolimēri, ja vien kopolimērā dominē akrilnitrils, butadiēns un stirols.

(49)

Atbildēs uz anketas jautājumiem Chimei lūdza izslēgt antipirēnu ABS no šīs izmeklēšanas tvēruma, jo tie, iespējams, netika ražoti Savienībā.

(50)

Pretēji uzņēmuma apgalvojumiem Savienības ražotāji ražo antipirēnu ABS. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(51)

Chimei un LEGO apgalvoja, ka būtu jāizslēdz ABS ar masas bilancē iekļautu saturu. Šīs personas apgalvoja, ka masas bilancē iekļauti ABS ir ievērojami dārgāki klienta samaksātās zaļās piemaksas dēļ. Kā alternatīvu LEGO ierosināja, ka antidempinga maksājumi nebūtu jāiekasē par masas bilancē iekļautu saturu vai arī būtu vismaz jāatzīst masas bilancē iekļauti ABS, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu.

(52)

Masas bilancē iekļauti ABS ir ABS, ko ražo no aprites (mehāniski vai ķīmiski reciklētiem) izejresursiem vai no bioresursiem, piemēram, no izlietotas cepamās eļļas. Tie patiešām ir dārgāki nekā ABS, ko ražo no izejresursiem, kuri nav aprites izejmateriāli vai kuru pamatā ir fosilie resursi. Zaļā piemaksa var sasniegt līdz 100 % no cenas, ko maksā par ABS, kas nav aprites ABS vai ir iegūti no fosiliem resursiem. Masas bilancē iekļautiem ABS tomēr ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tādi paši pamatlietojumi kā ABS, ko ražo no izejresursiem, kuri nav aprites ABS vai ir iegūti no fosiliem resursiem, un tāpēc tie konkurē ar standarta ABS. Ne Chimei, ne LEGO nesniedza pierādījumus par pretējo. Tāpēc Komisija noraidīja šo izslēgšanas pieprasījumu.

(53)

Antidempinga maksājumu piemērošanu ABS saturam, kam nav aprites raksturs vai fosila izcelsme, nevar īstenot praksē. Par zaļo piemaksu vienojas ABS ražotājs un tā klients, un tā tiek tieši iekļauta cenā. To nevar identificēt rēķinā vai citos importa darījuma pavaddokumentos, un tādējādi muitas vērtības noteikšanas nolūkā nav iespējams noteikt zaļās piemaksas vērtību. Līdz ar to Komisija noraidīja LEGO lūgumu piemērot antidempinga maksājumus tikai tiem ABS, kam nav aprites raksturs vai fosilas izcelsmes saturs.

(54)

Tomēr, lai veiktu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija, nosakot dempinga un kaitējuma starpības, pienācīgi ņēma vērā to, ka daži ražojuma veidi satur masas bilancē iekļautus ABS.

(55)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Ņemot to vērā, katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(56)

Pēc tam ražotājiem eksportētājiem ar reprezentatīvu pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū Komisija noteica iekšzemes tirgū pārdotos ražojuma veidus, kas ir identiski vai salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem ražojuma veidiem.

(57)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu ir reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka ne vairāk kā trešdaļa ražojuma veidu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nav reprezentatīvi.

(58)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(59)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(60)

Šajā lietā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(61)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(62)

Izvērtējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka 64 % no kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība lielākajā daļā darījumu tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā, bet daļā darījumu — kā tikai rentablās pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena.

(63)

Dažos gadījumos, ja parastā tirdzniecības apritē kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamā daudzumā vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija noteica salikto normālo vērtību. Citos gadījumos, kad līdzīgā ražojuma veids netika pārdots parastā tirdzniecības apritē, Komisija meklēja alternatīvus cenu avotus parastā tirdzniecības apritē. Tā kā cits izlasē iekļautais ražotājs neveica pārdošanu iekšzemes tirgū vai cita izlasē iekļautā ražotāja pārdošanas cenu iekšzemes tirgū šim ražojuma veidam nevarēja izpaust jēgpilni, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti, un konkrētajiem ražojuma veidiem nebija pieejami citi cenu avoti, Komisija attiecīgajiem ražojuma veidiem noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(64)

Saliktā normālā vērtība tika noteikta, pie izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(65)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(66)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem vai arī ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji.

(67)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(68)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā lietā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izmaksas un peļņu ([9–12] % apmērā), ko ieguva no diviem nesaistītiem importētājiem, kuri sadarbojās un kuri sniedza pieprasīto informāciju.

(69)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(70)

Ja tika pārdoti ražojuma veidi, kam tika noteikta saliktā normālā vērtība, kā skaidrots 64. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(71)

Attiecībā uz to ražojuma veidu pārdošanu, kuriem notika pārdošana parastā tirdzniecības apritē, lai neto normālo vērtību atgrieztu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta un iepakošanas izdevumus. Turklāt tika veikti atskaitījumi, ņemot vērā kredīta izmaksas. Komisija nekonstatēja iemeslus, lai veiktu citas normālās vērtības korekcijas.

(72)

LG Chem pieprasīja korekciju attiecībā uz ražošanas procesu un ražojuma īpašību atšķirībām. Turklāt LG Chem pieprasīja tehniskās palīdzības korekciju. Komisija noraidīja LG Chem pieprasītās korekcijas. Attiecībā uz korekciju, kas veikta, ņemot vērā ražošanas procesa atšķirības, uzņēmums nav sniedzis pierādījumus, ka ražošanas procesa atšķirība būtu ietekmējusi cenas vai to salīdzināmību. Pēc ražojuma kontroles numura (“RKN”) grozīšanas visas atšķirības, kas būtiski ietekmē cenu, ir atspoguļotas grozītajā RKN; tāpēc korekcijas attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām ir kļuvušas nenozīmīgas, jo tās atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību, tika atspoguļotas RKN. Visbeidzot, korekcijas attiecībā uz tehniskās palīdzības pakalpojumiem tika noraidītas, jo uzņēmums nesniedza pierādījumus, ka par šādiem pakalpojumiem ir noslēgti līgumi un ka tie ir iekļauti pārdošanas cenā.

(73)

Lotte pieprasīja nodokļu atmaksas korekciju, tomēr uzņēmums nevarēja iedalīt konkrētus importēto izejvielu daudzumus izmeklējamajam ražojumam, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(74)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā kravas, apdrošināšanas, apstrādes un pārkraušanas izmaksas un papildizmaksas.

(75)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, maksa par bankas pakalpojumiem.

(76)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja korekciju attiecībā uz pārdoto apjomu, kas īstenots ar saistīta importētāja starpniecību un kas tika piegādāts tieši no Korejas neatkarīgajam pircējam Savienībā, jo tirdzniecības nodaļa Korejā veic visas pārdošanas funkcijas. Pamatojoties uz to, uzņēmums apgalvoja, ka saistītais importētājs nesedz šīs izmaksas un cena būtu attiecīgi jākoriģē. Attiecībā uz šo apgalvojumu netika sniegti nekādi pierādījumi, tāpēc tas tika noraidīts.

(77)

Neliela daļa no ražotāja eksportētāja eksporta tika pārdota saistītam lietotājam Savienībā, lai ražotu citas preces, kurās attiecīgais ražojums veido ļoti mazu ražošanas izmaksu daļu. Attiecībā uz šiem daudzumiem nebūtu iespējams noteikt ticamu eksporta cenu, pamatojoties uz galaprodukta pārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tāpēc šie daudzumi tika ņemti vērā aprēķinos, izmantojot eksporta cenu, kas noteikta līdzīgā ražojuma veidu tiešajai pārdošanai.

(78)

Ražotājs eksportētājs eksportē izmeklējamo ražojumu savam saistītajam uzņēmumam Savienībā, kas to tālāk apstrādā, lai to pārdotu neatkarīgajiem klientiem. Attiecībā uz šiem pārdevumiem no cenas pirmajam nesaistītajam klientam tika atskaitīta papildu korekcija. Komisija ir atskaitījusi izmaksas par importēto ABS pārstrādi /savienojumu veidošanu, kas notika uzņēmuma telpās Savienībā. Šo koriģēto cenu izmantoja, lai salīdzinātu ar ABS izejresursiem līdzīgiem ražojumiem, ko no Korejas importēja saistītais uzņēmums.

(79)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(80)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(81)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(82)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 4,3 %.

(83)

Visiem pārējiem Korejas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kurš noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(84)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija aptuveni [75–85] % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(85)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(86)

Vispirms Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, ja katra ražotāja eksportētāja neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no eksportam pārdotā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(87)

Tad Komisija noteica tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību.

(88)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, ko ir pārdevis katrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un kas ir identisks eksportam uz Savienību pārdoto ražojumu veidam vai ar to salīdzināms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, ja šā neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā pārdota ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no identiska vai salīdzināma eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem konkrētu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvs.

(89)

Tad Komisija noteica katra neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoma īpatsvaru, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu lemtu, vai normālās vērtības aprēķināšanai izmantojams faktiskais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(90)

Normālās vērtības pamatā ir katra ražojuma veida faktiskā cena iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla, ja:

(91)

Šajā lietā normālā vērtība ir visas konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas cenu vidējā svērtā vērtība izmeklēšanas periodā.

(92)

Normālā vērtība ir izmeklēšanas periodā veiktās vienīgi rentablās konkrētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū, ja:

(93)

Izvērtējot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka vairāk nekā 99 % no kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi normālā vērtība tika aprēķināta kā kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vidējā svērtā cena izmeklēšanas periodā (lielākoties) vai kā tikai rentablās pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena (dažos gadījumos).

(94)

Iepriekšējā apsvērumā izskaidrotā metodika tika piemērota arī pārdošanai iekšzemes tirgū, ko veica ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram bija mazi pārdošanas apjomi ar saistīta pārstrādes uzņēmuma starpniecību.

(95)

Ja parastā tirdzniecības apritē kāds līdzīgā ražojuma veids tika pārdots nepietiekamā daudzumā vai kāds ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvā daudzumā, Komisija noteica salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu. Ja kāds līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots, Komisija meklēja alternatīvus cenu avotus parastā tirdzniecības apritē. Visbeidzot, saliktā normālā vērtība tika noteikta, jo cita izlasē iekļautā ražotāja šā ražojuma veida pārdošanas cenu iekšzemes tirgū nevarēja jēgpilni izpaust, nepārkāpjot minētā ražotāja konfidencialitāti. Komisijai nebija zināmi nekādi citi iespējamie attiecīgo ražojuma veidu cenu avoti parastā tirdzniecības apritē.

(96)

Saliktā normālā vērtība tika noteikta, pie ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(97)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārstrādājusi un pārdevusi persona, kura saistīta ar vienu no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, katra veida parastā tirdzniecības apritē tika ņemtas vērā saistītā uzņēmuma ražošanas izmaksas, PVA izmaksas un peļņa.

(98)

Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitītas šo ražojuma veidu vidējās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, tika pieskaitītas vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa, kas gūta visos darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē.

(99)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(100)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(101)

Lai norādītu normālo vērtību līdz tirdzniecības līmenim EXW līmenī, ja to pieprasīja un pamatoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta un/vai iepakošanas izdevumus.

(102)

Ja normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām kopā ar PVA izmaksām un peļņu, kas ir samērīga šim tirdzniecības līmenim, nebija nepieciešamas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(103)

Viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam bija mazi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ar saistītas personas starpniecību, pieprasīja koriģēt PVA izmaksas un peļņu šai saistītajai personai un tās darījumiem. Tomēr, ņemot vērā lietas materiālos esošo informāciju, nevar uzskatīt, ka Taivānas pārstrādātājs/tirgotājs, kas saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, veic līdzīgas funkcijas kā aģents, kas darbojas, pamatojoties uz komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(104)

Lai eksporta cenu iegūtu tirdzniecības EXW līmenī, ja to pieprasīja un pamatoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transporta, apdrošināšanas, iepakošanas, apstrādes un pārkraušanas izmaksas.

(105)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas un maksa par bankas pakalpojumiem.

(106)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(107)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(108)

Tā kā sadarbība bija 100 %, nebija jāaprēķina vidējā svērtā dempinga starpība, ko parasti piemērotu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(109)

Visiem pārējiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem Komisija noteica dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni.

(110)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta apjoms pilnībā aptvēra visu importu izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija uzskatīja par pareizu ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(111)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja četri Savienības ražotāji. Turklāt izmeklēšanas laikā pieci reciklētu ABS ražotāji pieteicās ar asociācijas Plastics Recyclers Europe starpniecību. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(112)

Reciklētu ABS ražotāju sniegtā informācija attiecās tikai uz ražošanas apjomiem 2022., 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā to nenozīmīgo daļu no kopējā ABS ražošanas apjoma Savienībā (aptuveni 1,5 %), Komisija uzskatīja, ka pilnīgas informācijas trūkums no reciklētājiem neietekmē konstatējumus par kaitējumu.

(113)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 500 000 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pārbaudītajiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjomiem, pārbaudītajiem izlasē neiekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjomiem un reciklētāju ražošanas apjomiem. Kā norādīts 18. apsvērumā, [38–48] % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā ražoja izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(114)

Papildus ABS ražotājiem un reciklētājiem sūdzībā tika analizēta arī to savienojumu ražotāju loma, kuri ieguva ražojumus no ražotājiem Savienībā un attiecīgajās valstīs un vai nu sajauca tos ar piedevām, lai uzlabotu noteiktas ABS īpašības, vai pārveidoja tos par ražojumiem, kas neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā.

(115)

Komisija pirms procedūras sākšanas sazinājās ar visiem zināmajiem savienojumu ražotājiem. Tomēr neviens no zināmajiem savienojumu ražotājiem neatbildēja uz Komisijas jautājumiem. Vēlākā izmeklēšanas posmā viens savienojumu ražotājs, Romira GmbH, reģistrējās kā izmeklēšanā ieinteresētā persona. Uzņēmums apgalvoja, ka ir ABS ražotājs, un sniedza dažus sākotnējus paskaidrojumus. Tomēr tas nesniedza nekādus papildu apsvērumus, kā arī nesniedza datus, kas ļautu Komisijai izdarīt secinājumus par Romira darbību raksturu saistībā ar šo izmeklēšanu.

(116)

Komisija konstatēja, ka no ķīmiskā un tehniskā viedokļa ABS ražošanas pēdējais svarīgākais posms ir polimerizācijas procesa pabeigšana. Turklāt savienojumu veidošanas posma pievienotā vērtība parasti ir diezgan ierobežota, un tā veido 7–10 % no ražošanas izmaksām. Tāpēc šajā posmā Komisija secināja, ka savienojumu ražotāji nav daļa no Savienības ražošanas nozares.

(117)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz:

(118)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(119)

Patēriņš Savienībā 2021. gadā uz laiku palielinājās, bet pārējā attiecīgajā periodā turpināja samazināties. Izmeklēšanas perioda beigās tas bija par 16 % mazāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes ražojumu imports būtu jāvērtē kopumā.

(121)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no Korejas un Taivānas, bija lielāka nekā pamatregulas 9. panta 3. punktā noteiktais de minimis robežlielums. Importa apjoms no katras attiecīgās valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē. Tirgus daļas izmeklēšanas periodā bija attiecīgi 25,2 % un 5,9 %.

(122)

Apstākļi, kādos konkurēja imports par dempinga cenām no Korejas un Taivānas un imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un līdzīgais ražojums, bija līdzīgi. Proti, importētie ražojumi konkurēja gan savā starpā, gan ar Savienībā ražotajiem ABS, tāpēc ka tie tika pārdoti tajos pašos tirdzniecības kanālos un līdzīgām klientu kategorijām.

(123)

Tādējādi visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji bija izpildīti, un, lai noteiktu kaitējumu, imports no Korejas un Taivānas tika vērtēts kopumā.

(124)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datubāzē Comext reģistrētajiem datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar Savienības patēriņu, kā noteikts 4.2. iedaļā.

(125)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(126)

Kopējais imports no valstīm attiecīgajā periodā pastāvīgi strauji pieauga no 124 000 tonnu līdz gandrīz 190 000 tonnu. Lai gan 2022. gadā tas sasniedza maksimumu, proti, 200 000 tonnas, attiecīgā perioda beigās tas joprojām bija par 53 % augstāks nekā tā sākumā.

(127)

Importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās no 19 % līdz 31 %. Laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam tas ieguva 12 procentpunktus jeb 63 % no tirgus daļas.

(128)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(129)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(130)

Attiecīgajā periodā cena importam no attiecīgajām valstīm palielinājās vidēji par 28 %. To galvenokārt noteica Korejas importa cenu pieaugums (+31 %), savukārt Taivānas importa cenas pieauga tikai par 14 %. Ārkārtīgi straujo cenu pieaugumu 2021. un 2022. gadā izraisīja notikumi pasaules ekonomikā. Ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas 2021. gadā izraisīja globālo tirdzniecības plūsmu atjaunošanos un tādējādi augošu pieprasījumu pēc kuģniecības, kā rezultātā palielinājās jūras pārvadājumu izmaksas. Šī situācija turpinājās 2022. gada sākumā (8). 2021. gada beigās un visu 2022. gadu kuģošanas izmaksu pieauguma ietekme tika apvienota ar globālo enerģētikas krīzi, ko izraisīja pieaugošais pieprasījums pēc degvielas laikā pēc ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet galvenokārt sekas, ko radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kas sākās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī (9).

(131)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(132)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā.

(133)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū Korejai ir no 30,4 % līdz 30,9 % un Taivānai — no 20,9 % līdz 29,9 %.

(134)

Turklāt, lai gan tika konstatēts ievērojams cenu samazinājums, Komisija konstatēja, ka Korejas un Taivānas izcelsmes importa apjoma un zemo cenu rezultātā izraisītās cenu apspiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz līmenim, kas ļautu gūt saprātīgu peļņu. Sākot no 2022. gada un atlikušajā attiecīgajā periodā, vidējā cena importam no attiecīgajām valstīm bija zemāka par izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām (sk. 7. tabulu).

(135)

Makrolīmenī konstatēto cenu apspiešanu papildus apstiprināja konstatējumi uzņēmuma līmenī. Kaitējuma novēršanas līmeņi tika noteikti katram ražojuma veidam, tādējādi ņemot vērā iespējamās atšķirības starp importa ražojumu klāstu un Savienības ražošanas nozares pārdošanu iekšzemes tirgū. Izmeklēšanas periodā cenas importam no Korejas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija par 62,9–66,6 % zemākas nekā izlasē iekļauto Savienības ražotāju iekšzemes pārdošanas cenas, bet importam no Taivānas – par 51,7–67,8 % zemākas (sīkāku informāciju sk. 6.1. iedaļā).

(136)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(137)

Kā minēts 18. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(138)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz makroekonomisko datu anketas jautājumiem, kuras iesniedza četri Savienības ABS ražotāji, no vienas puses, un Plastics Recyclers Europe reciklētu ABS Savienības ražotāju vārdā, no otras puses. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītās atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(139)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(140)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(141)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(142)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms 2021. gadā palielinājās par 14 %. Pēc tam laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam tas samazinājās, bet izmeklēšanas periodā nedaudz atguvās. Līdz attiecīgā perioda beigām ražošanas apjoms bija samazinājies par 16 % zem 2020. gada līmeņa.

(143)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda 2021. un 2022. gadā nedaudz palielinājās pēc tam, kad tika pabeigti ieguldījumu projekti, kas tika sākti labu laiku pirms attiecīgā perioda. Kopumā ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %.

(144)

Ņemot vērā papildu jaudu un ražošanas apjoma samazināšanos, arī jaudas izmantojums samazinājās no 65 % 2020. gadā līdz 50 % izmeklēšanas periodā ar īslaicīgu pieaugumu līdz 71 % 2021. gadā.

(145)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(146)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2021. gadā palielinājās par 16 %. Tomēr pēc tam tas pastāvīgi samazinājās, un līdz attiecīgā perioda beigām Savienības ražošanas nozare bija zaudējusi 19 % no 2020. gada pārdošanas apjoma.

(147)

Pārdošanas apjoms samazinājās straujāk nekā patēriņš (19 % pret 6 %), un tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 72 % 2020. gadā līdz mazāk nekā 63 % izmeklēšanas periodā.

(148)

2021. gadu raksturoja globāla ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas. Tas atspoguļojās arī Savienības tirgū, kur ABS patēriņš uz laiku palielinājās, un tas ļāva Savienības ražošanas nozarei augt ražošanas un pārdošanas apjomu ziņā. Taču pēc tam situācija mainījās.

(149)

Attiecīgajā periodā patēriņš būtiski samazinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomus vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar patēriņa kritumu. Tā rezultātā tirgus daļa tika zaudēta par gandrīz 10 procentpunktiem.

(150)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(151)

Nodarbinātība ABS ražošanas nozarē Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabila, ar tikai nelielu pieaugumu — par 2 % 2021. gadā un par 4 % 2022. gadā. Šo nodarbinātības pieaugumu var saistīt ar papildu ražošanas jaudu izmantošanu 2021. un 2022. gadā.

(152)

Ražošanas apjomu īslaicīgais pieaugums 2021. gadā atspoguļojās ražīgumā, kas tajā pašā periodā palielinājās par 12 %. Tomēr ražošanas apjomi sāka samazināties pēc 2021. gada, kā rezultātā ražīgums samazinājās no 2022. gada līdz attiecīgā perioda beigām, kad tas samazinājās par 18 % zem 2020. gada līmeņa.

(153)

Ņemot vērā tirgus lejupslīdi, Savienības ražošanas nozare no 2023. gada sāka samazināt nodarbinātību. Izmeklēšanas periodā nodarbinātība bija nedaudz lielāka (+1 %) nekā 2020. gadā.

(154)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgajām valstīm un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(155)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamā iepriekšējā dempinga ietekmi.

(156)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(157)

No 2020. līdz 2022. gadam Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas palielinājās par 92 %. Pēc tam pārdošanas cenas samazinājās. Tomēr izmeklēšanas periodā vidējā vienības pārdošanas cena joprojām bija par gandrīz 50 % augstāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(158)

Ražošanas izmaksām bija līdzīga tendence. Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam tās palielinājās par 90 %, un pēc tam tās samazinājās, bet mazāk nekā vidējā vienības pārdošanas cena. Izmeklēšanas periodā ražošanas izmaksas bija par 60 % augstākas nekā 2020. gadā.

(159)

2021. gadā Savienības ražošanas nozares ABS pārdošanas cena palielinājās daudz vairāk nekā izmaksas. Starpība starp pārdošanas cenu un ražošanas izmaksām minētajā periodā sasniedza gandrīz 550 EUR/t. Pēc tam ražošanas izmaksas palielinājās eksponenciāli, un izmeklēšanas periodā vidējā pārdošanas cena pārsniedza vidējās izmaksas tikai par aptuveni 50 EUR/t.

(160)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(161)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2021. un 2022. gadā uz laiku palielinājās attiecīgi par 11 % un 10 %. Tomēr pārējā attiecīgajā periodā tās saglabājās stabilas, izmeklēšanas periodā nedaudz samazinoties.

(162)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmeņiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Krājumi

(163)

Krājumu apjoms perioda beigās atbilda ražošanas tendencei. 2021. gadā tas palielinājās, bet pārējā attiecīgā perioda daļā samazinājās.

(164)

Savienības ražošanas nozare reaģēja uz pārdošanas apjoma samazināšanos, samazinot ražošanas apjomu. Tāpēc perioda beigu krājumu īpatsvars ražošanas apjomā saglabājās diezgan stabils (7,5–9 %) visā attiecīgajā periodā.

(165)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākumi no ieguldījumiem

(166)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Rentabilitāte palielinājās 2021. gadā, kad nozares ekonomiskie apstākļi Savienībā bija ārkārtīgi labvēlīgi. Augstās jūras pārvadājumu cenas 2021. gadā ietekmēja augsto pieprasījumu un importa cenas (sk. 131. apsvērumu), tāpēc Savienības ražošanas nozare spēja paaugstināt savas pārdošanas cenas Savienības tirgū un gūt peļņu [21,4–23,7] % apmērā. Lai gan jūras pārvadājumu izmaksu pieaugums turpinājās 2022. gada pirmajā pusē, to papildināja enerģijas izmaksu pieaugums, tostarp naftas un gāzes izmaksu (sk. 131. apsvērumu), kas ir ABS monomēru ražošanas galīgās izejvielas. Tāpēc 2022. gadā rentabilitāte salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās vairāk nekā uz pusi, lai gan pārdošanas cena saglabājās diezgan augsta. Pēc tam rentabilitāte turpināja ievērojami samazināties, 2023. gadā sasniedzot [3,2–3,5] % un izmeklēšanas periodā – [2,0–2,2] %.

(167)

Neto naudas plūsma norāda uz Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija līdzīga rentabilitātes tendencei. Neto naudas plūsma 2021. gadā uz laiku palielinājās. Pārējā attiecīgā perioda daļā tā samazinājās, un izmeklēšanas periodā neto naudas plūsma sasniedza tikai 14 % no tās 2020. gada līmeņa.

(168)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumi 2020. gadā, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā svārstījās no 4,4 miljoniem EUR līdz 5,9 miljoniem EUR. Tie ievērojami palielinājās 2022. gadā (vairāk nekā [6,6–7,3] miljoni EUR) un jo īpaši 2022. gadā ([11–12,2] miljoni EUR).

(169)

Ienākumi no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ievērojamais rentabilitātes samazinājums atspoguļojās arī ienākumu no ieguldījumiem samazinājumā. 2021. gadā tas uz laiku palielinājās līdz 92 %. Tomēr izmeklēšanas periodā tas sasniedza tikai 4 % līmeni.

(170)

No iepriekš minētā izriet, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēju piesaistīt kapitālu negatīvi ietekmēja rentabilitātes un neto naudas plūsmas samazināšanās.

(171)

Savienības tirgū 2021. gadā bija vērojams spēcīgs atveseļošanās kāpums pēc Covid-19 pandēmijas, bet no 2022. gada tas ir ievērojami samazinājies. Tomēr attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu tādā apmērā, kas bija ievērojami lielāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās no 72,4 % līdz 62,8 %. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms (–16 %) samazinājās atbilstoši tās pārdošanas apjomam (–19 %).

(172)

Papildus kaitējumam saistībā ar apjomu Komisija konstatēja arī kaitējumu cenām. Lai gan Savienības ražošanas nozare spēja gūt stabilu peļņu attiecīgā perioda pirmajos trīs gados, tā tas nebija 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad tās rentabilitāte bija samazinājusies līdz ļoti zemam līmenim. Citu finanšu rādītāju (naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem) tendence bija tikpat negatīva kā 2022. vai 2023. gadā.

(173)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņš, ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, piedāvājuma trūkums Savienības tirgū un lietotāju vēlmes, ražojumu kvalitāte un pēcpārdošanas pakalpojumi.

(175)

Kopējais importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinājās par 53 % (sk. 2. tabulu), savukārt patēriņš Savienībā samazinājās par 6 % (sk. 1. tabulu). Tā rezultātā attiecīgo valstu tirgus daļa palielinājās par 12 procentpunktiem, no 19 % uz 31 %. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par gandrīz 10 procentpunktiem, no 72 % uz 63 %.

(176)

Vidējās cenas importam no Korejas un Taivānas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā šā importa cenas bija par 20,9–30,9 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Šādas importa cenas izraisīja cenu apspiešanu Savienības tirgū, kā rezultātā Savienības ražošanas nozare nespēja gūt veselīgu peļņu. Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas tikai nedaudz pārsniedza tās ražošanas izmaksas.

(177)

Lotte apgalvoja, ka ABS imports no Korejas palielinājās tikai tāpēc, ka 2020. gads, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija, tika izmantots par pamatu tendenču novērtēšanai. Uzņēmums apgalvoja, ka attiecīgajā periodā imports no Korejas tikai atguvās līdz pirmspandēmijas līmenim.

(178)

Tāpat LEGO apgalvoja, ka importa pieaugumu no Taivānas var novērot tikai tāpēc, ka attiecīgais periods sākas 2020. gadā, un tas bija gads, kuru ietekmēja ar pandēmiju saistītā ekonomikas palēnināšanās. Šī persona uzstāja, ka par attiecīgā perioda sākumu būtu jāizmanto 2021. gads.

(179)

Patiešām, 2020. gadu iezīmēja vispārējs saimnieciskās darbības samazinājums Covid-19 pandēmijas dēļ, un tas ietekmēja ne tikai Savienības ražošanas nozari, bet arī importu. No otras puses, 2021. gadu nevar uzskatīt par reprezentatīvu normālai saimnieciskajai darbībai Savienības ABS tirgū arī sakarā ar ievērojamo ekonomikas atgūšanos pēc pandēmijas. Šajā kontekstā, pat ja importa absolūtais pieaugums netiktu ņemts vērā, importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļas dinamika skaidri parāda, ka tas ir nesamērīgi pieaudzis salīdzinājumā ar Savienības tirgus lielumu. Turklāt vairāki kaitējuma rādītāji (ražošanas un pārdošanas apjoms, tirgus daļa, rentabilitāte, naudas plūsma, ienākumi no ieguldījumiem) liecina par negatīvu tendenci izmeklēšanas periodā pat salīdzinājumā ar pandēmijas gadu, proti, 2020. gadu. Tas tikai apstiprina kaitīgo ietekmi, ko radīja importa no Korejas un Taivānas par dempinga cenām pieaugums. Tāpēc apgalvojums, ka 2020. gadu nevar izmantot par analīzes perioda bāzes gadu, tika noraidīts.

(180)

LG Chem apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nav izraisījis imports no Korejas šādu iemeslu dēļ:

(181)

Jānorāda, ka Komisijas konstatējumi par kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, ir balstīti uz to tendenču analīzi, kuras varēja novērot visā attiecīgajā periodā. Atsevišķas ekonomisko rādītāju izmaiņas atsevišķos gados nesniedz pietiekami reprezentatīvu priekšstatu par importa no attiecīgajām valstīm ietekmi uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Komisija neapstrīd, ka importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā pieauga. Tomēr to līmenis vienmēr un arvien biežāk bija zemāks par cenu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza Savienības tirgū. Šīs zemās cenas apvienojumā ar lielajiem importa apjomiem no Korejas un Taivānas apspieda cenas Savienības tirgū un vairs neļāva Savienības ražošanas nozarei 2023. gadā un izmeklēšanas periodā gūt veselīgu peļņu. Attiecībā uz ražošanas apjomiem izmeklēšanas periodā Komisija konstatēja, ka pretēji sūdzībā minētajiem datiem par izmeklēšanas periodu ražošanas apjomi tajā nedaudz samazinājās. Tādēļ LG Chem apgalvojums tika noraidīts.

(182)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(183)

No citām trešām valstīm veiktā importa apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Imports no trešām valstīm

(184)

Imports no ASV un Saūda Arābijas lielāko attiecīgā perioda daļu saglabājās diezgan stabils, un tā tirgus daļa svārstījās no 1,0 % līdz 1,9 % ASV un no 0,6 % līdz 1,0 % Saūda Arābijai, taču abos gadījumos attiecīgā perioda beigās nebija būtisku atšķirību. Tirgus daļa importam no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, no 0,1 % līdz 1,2 %. Importa no Ķīnas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %, izmeklēšanas periodā sasniedzot 1 893 EUR/t.

(185)

Tomēr kopējais imports no trešām valstīm (ieskaitot iepriekš atsevišķi minētās valstis) samazinājās par gandrīz 20 000 tonnām, kā rezultātā tā tirgus daļa samazinājās par 2,5 procentpunktiem, no 8,6 % 2020. gadā uz 6,1 % izmeklēšanas periodā.

(186)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, lai gan imports no citām trešām valstīm neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ņemot vērā apjomu un cenas, imports no Ķīnas varētu būt mazliet veicinājis kaitējumu. Tomēr tas nemainīja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(187)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(188)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā svārstījās, bet izmeklēšanas periodā tie bija līdzīgā līmenī kā attiecīgā perioda pirmajā gadā. Eksporta pārdošanas apjomi viszemākie bija 2023. gadā, kad tie bija par 25 % zemāki nekā 2020. gadā un izmeklēšanas periodā.

(189)

Tomēr relatīvā izteiksmē Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomi palielinājās. Lai gan eksporta pārdošanas apjomi 2020. gadā veidoja ne vairāk kā vienu ceturto daļu no Savienības pārdošanas apjoma, izmeklēšanas periodā tie bija gandrīz viena trešdaļa no Savienības pārdošanas apjoma.

(190)

Turklāt vidējās eksporta pārdošanas cenas attiecīgajā periodā bija ļoti līdzīgas Savienības pārdošanas cenām un lielākajā daļā gadu pat nedaudz augstākas par tām.

(191)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nemaina cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(192)

Patēriņš Savienības tirgū attiecīgajā periodā, izņemot 2021. gadu, kad notika ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19, samazinājās. Tomēr, lai gan patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 40 000 tonnām, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās divreiz vairāk. Tajā pašā laikā imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par 65 000 tonnām pat sarūkošā tirgū.

(193)

Tādējādi patēriņa samazinājums, iespējams, ir veicinājis kaitējumu, bet tikai ierobežotā mērā, jo attiecīgajās valstīs zaudētais pārdošanas apjoms ir lielāks nekā patēriņa samazinājums un šā papildu importa cenas samazināja cenas, ko varēja sasniegt Savienības ražošanas nozare.

(194)

KV, LG Chem un Lotte apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums jāsaista ar ražošanas izmaksu pieaugumu, jo īpaši ar augstajām enerģijas izmaksām Savienības tirgū. Turklāt Lotte apgalvoja, ka ražošanas izmaksu pieaugumu izraisīja arī neparasti augstās jūras pārvadājumu izmaksas, kas Savienības ražošanas nozarei bija jāsedz, importējot izejvielas.

(195)

Patiešām, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā kopumā palielinājās, vienlaikus sasniedzot maksimumu 2022. gadā, un tas ir saskaņā ar globālo enerģētikas krīzi, kuru izraisīja ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas un sekas, ko radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu (10). Tomēr globālais izmaksu pieaugums enerģijai, kā arī naftai un dabasgāzei, kas ir akrilnitrila, butadiēna un stirola monomēru ražošanā izmantotās galīgās izejvielas, ietekmēja ne tikai Savienības ražotājus, bet arī ražotājus attiecīgajās valstīs.

(196)

Patiešām, izmaiņas energoapgādes struktūrā pēc ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju varētu būt palielinājušas enerģijas izmaksu pieaugumu Savienības ražotājiem un tādējādi veicinājušas Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr godīgas konkurences apstākļos Savienības ražotāji būtu spējuši pārdošanas cenās iekļaut šo izmaksu pieaugumu. Tomēr to nepieļāva cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(197)

Izmaksas jūras pārvadājumiem no Āzijas bija neparasti augstas tikai 2021. un 2022. gadā (11). Tomēr tās ietekmēja ne tikai importēto izejvielu cenas, bet arī ABS importa cenas no attiecīgajām valstīm. Turklāt pretēji tam, ko apgalvoja persona (Lotte), izlasē iekļautie Savienības ražotāji iepirka lielāko daļu galveno izejvielu Eiropā, t. i., tos neietekmēja jūras pārvadājumu izmaksas no Āzijas.

(198)

Ņemot vērā to, ka a) 2022. gada enerģētikas krīze ietekmēja enerģijas izmaksas visā pasaulē, b) jūras pārvadājumu izmaksu pieaugums 2021. un 2022. gadā varēja tikai nedaudz ietekmēt izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmantoto izejvielu izmaksas un c) ja nebūtu negodīgas konkurences, Savienības ražošanas nozare spētu atgūt ražošanas izmaksas un gūt saprātīgu peļņu, Komisija secināja, ka ražošanas izmaksu pieauguma ietekme nebija tāda, kas izmainītu cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(199)

LG Chem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja tās neefektivitāte. Jo īpaši šī persona norādīja, ka Savienības ražotāji palielināja savu ražošanas jaudu, neraugoties uz patēriņa samazināšanos Savienībā.

(200)

Jaudas palielinājums par 9 % 2021. un 2022. gadā bija saistīts ar projektiem, kas tika īstenoti ilgi pirms Savienības patēriņa samazināšanās. Šos projektus neīstenoja izlasē iekļautie uzņēmumi, t. i., attiecīgos mikrorādītājus (ražošanas izmaksas, rentabilitāti, ienākumus no ieguldījumiem) neietekmēja ražošanas jaudas palielināšana. Vienīgais ietekmētais kaitējuma rādītājs ir jaudas izmantojums, kas samazinājās no 65 % 2020. gadā līdz 50 % izmeklēšanas periodā (ar īslaicīgu pieaugumu līdz 71 % 2021. gadā). Jaudas izmantojums būtu samazinājies pat tad, ja ražošanas jauda nebūtu mainījusies (2020. gada līmenis). Tā vietā, lai izmeklēšanas periodā sasniegtu tikai 50 %, tas būtu samazinājies līdz 54 % (ar īslaicīgu palielinājumu līdz 75 % 2021. gadā).

(201)

Tāpēc 4. iedaļā izklāstītos konstatējumus par kaitējumu faktiski neietekmēja ražošanas jaudas pieaugums. Tāpēc Komisija secināja, ka ražošanas jaudas pieaugums nemainīja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(202)

KV, LG Chem un Lotte apgalvoja, ka importa pieaugums no Korejas neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tas drīzāk radās, reaģējot uz piedāvājuma trūkumu Savienības tirgū. Šajā sakarā personas uzsvēra, ka divi Savienības ražotāji 2021. gadā paziņoja par force majeure.

(203)

Komisija atzina, ka divi Savienības ražotāji 2021. gadā paziņoja par force majeure apstākļiem. 2021. gada februārī Ineos (izlasē iekļauts uzņēmums Vācijā) saskārās ar akrilnitrila piedāvājuma trūkumu (12). 2021. gada septembrī Versalis piedzīvoja krāsns sabojāšanos (13). Tā rezultātā šie uzņēmumi samazināja savus produkcijas apjomus force majeure laikā, kas abos gadījumos ilga 2–5 mēnešus.

(204)

Šie notikumi būtu varējuši negatīvi ietekmēt ražošanas un pārdošanas apjomus, iespējams, arī traucējumu skarto Savienības ražotāju rentabilitāti. Tomēr tie notika tikai divās ražotnēs, turklāt ne vienlaikus, un tādējādi deva iespēju Savienības ražotājiem, kurus neietekmēja traucējumi, palielināt ražošanu un pārdošanas apjomus. Tā kā attiecīgie periodi (2021. gads un, iespējams, 2022. gada sākums) liecina par ārkārtīgi pozitīvu ekonomisko stāvokli Savienības ražošanas nozarē, bija maz ticams, ka force majeure notikumi negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares darbību kopumā. Visbeidzot, ņemot vērā force majeure apstākļu īstermiņa raksturu, ar tiem nevarēja izskaidrot importa pieauguma ilgtermiņa tendenci no attiecīgajām valstīm.

(205)

Tāpēc Komisija secināja, ka force majeure notikumi nemainīja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(206)

KV, LG Chem un Lotte apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja tās nespēja apmierināt lietotāju vēlmes un vajadzības pēc konkrētām ABS kategorijām, piemēram, pēc emulsijas ABS un antipirēnu ABS, kā arī nepietiekama ražojumu kvalitāte un neatbilstoši pēcpārdošanas pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz emulsijas ABS, kur noteicošie faktori ir ražojuma kvalitāte un pēcpārdošanas pakalpojumi, nevis cena.

(207)

Komisija norādīja, ka emulsijas ABS, kā arī antipirēnu ABS ražo Savienības ražošanas nozare, lai gan antipirēnu kategorijas mazākos daudzumos.

(208)

Personas, kuras apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei bija nepietiekama ražojumu kvalitāte un ka tā sniedza neatbilstošus pēcpārdošanas pakalpojumus, neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu to apgalvojumus. Gluži pretēji, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare joprojām bija galvenais ABS piegādātājs emulsijas ABS lietotājiem ar augstām kvalitātes prasībām. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ražojumu kvalitāte un pēcpārdošanas pakalpojumi nevarēja būt iemesls tirgus daļas zaudēšanai.

(209)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka 206. apsvērumā minētie faktori nekādā veidā nebūtu varējuši veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(210)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitīgās ietekmes, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Komisija konstatēja, ka imports no trešām valstīm (izņemot Ķīnu), Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, patēriņš, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, piedāvājuma trūkums Savienības tirgū un lietotāju vēlmes, ražojumu kvalitāte un pēcpārdošanas pakalpojumi neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. No otras puses, tā konstatēja, ka importa no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieauguma ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas negatīvo attīstību atsevišķi vai kopā varēja būt tikai ierobežota.

(211)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori, atsevišķi vai kopā, nav mainījuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Ir skaidrs, ka kaitējums ir nodarīts, jo īpaši attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, tirgus daļu, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem.

(212)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(213)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu iegūt mērķa peļņu, pārdodot ražojumus par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(214)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmenis, kāds bija pirms tam, kad palielinājās imports no attiecīgajām valstīm; rentabilitātes līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovācijas; un rentabilitātes līmenis, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādai peļņas normai nevajadzētu būt mazākai par 6 %.

(215)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Abi izlasē iekļautie Savienības ražotāji iesniedza aprēķinu par izmeklējamā ražojuma rentabilitāti par desmit gadiem pirms šīs izmeklēšanas sākšanas. Komisija pārbaudīja datus un noteica pamata peļņu kā vidējo svērto peļņu, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji guva pirms importa pieauguma no valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšana, proti, laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Šāda peļņas norma tika noteikta [12,0–12,8] % apmērā.

(216)

Viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs iesniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos viņa ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovāciju līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un secināja, ka iesniegtā iekšējā dokumentācija un paziņojumi liecina, ka uzņēmums nav veicis konkrētus ieguldījumus, ņemot vērā situāciju Savienības tirgū. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovāciju (“IRI”) izdevumiem, kurus norādīja izlasē iekļautais Savienības ražotājs un pārbaudīja Komisija, un starp faktiskajiem IRI izdevumiem attiecīgajā periodā. Šī starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija [0,1–0,5] %.

(217)

Šī procentuālā daļa tika pieskaitīta 216. apsvērumā minētajai pamatpeļņai, kā rezultātā minētā izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražojuma veidu mērķa peļņa bija [12,1–13,3] %.

(218)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un I.a pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Tikai viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs sniedza pierādījumus par atbilstības nodrošināšanas izmaksām, piemēram, iekšējos datus un atbilstības nodrošināšanas izmaksu revīzijas ziņojumu. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ko pamatoja uzņēmumu ziņošanas rīki un prognozes, Komisija noteica papildu izmaksas [12–15] EUR/t, un tās tika ņemtas vērā 220. apsvērumā minētajā cenā, kas nerada kaitējumu, attiecībā uz ražojuma veidiem, kurus ražo minētais izlasē iekļautais Savienības ražotājs.

(219)

Uz šā pamata, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas normu (sk. 218. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem, Komisija aprēķināja, ka Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu, vidēji ir 2 502 EUR/t.

(220)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, pamatojoties uz izlasē iekļauto attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās importa cenas, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinājumu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu, izmeklēšanas periodā. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(221)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir definēts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 82.–84. apsvērumu attiecībā uz Koreju un 109. un 110. apsvērumu attiecībā uz Taivānu).

(222)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(223)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un patērētāju intereses.

(224)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis arvien lielāks importa par dempinga cenām apjoms no Korejas un Taivānas. Kaitējums jo īpaši izpaudās kā ražošanas un pārdošanas apjoma būtiska samazināšanās un pastāvīga peļņas normas samazināšanās šā importa izraisītās cenu apspiešanas dēļ. Ja antidempinga pasākumi netiks noteikti, Savienības ražošanas nozare cietīs zaudējumus, kas vēl vairāk apdraudēs tās dzīvotspēju. No otras puses, pasākumu noteikšana palīdzēs atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū un tādējādi ļaus Savienības ražošanas nozarei atgūties.

(225)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(226)

Sākotnēji četri no 20 zināmajiem nesaistītajiem importētājiem sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr tikai divi no tiem nodrošināja pietiekamu sadarbību. Vēl divi nesniedza noteiktu pieprasīto informāciju un/vai apstiprinošus pierādījumus vai neatbildēja uz korekciju pieprasījumiem un papildu jautājumiem, un/vai atbildēja ar kavēšanos, ievērojami pārsniedzot noteiktos termiņus. Tāpēc to dati tika ņemti vērā tikai tādā mērā, lai tos varētu uzskatīt par ticamiem.

(227)

Vēl trīs importētāji reģistrējās kā ieinteresētās personas un iesniedza informāciju, kas galvenokārt bija saistīta ar viņu klientu, t. i., izmeklējamā ražojuma lietotāju, interesēm. Šīs piezīmes ir aplūkotas tālāk 7.3. iedaļā.

(228)

Visbeidzot, vairāki importētāji izveidoja ad hoc koalīciju atvērtam un konkurētspējīgam ES ABS tirgum, un tā arī viņu vārdā iesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Šīs piezīmes ir aplūkotas turpmāk, attiecīgās šīs regulas iedaļās.

(229)

Četri nesaistītie importētāji, kas (daļēji) sadarbojās, nodrošināja 28 % no attiecīgo valstu izcelsmes ABS importa. Daži no tiem ne tikai importēja ABS no attiecīgajām valstīm, bet arī bija daļa no Savienības ražošanas nozares pārdošanas kanāliem.

(230)

Nesaistītie importētāji ziņoja par augstu rentabilitāti ABS tirdzniecībā (virs 10 %). ABS tirdzniecība veidoja nelielu daļu to kopējā uzņēmējdarbībā, ar mazāk nekā 10 % no apgrozījuma, kas radies no ABS pārdošanas, neatkarīgi no izcelsmes.

(231)

Turklāt, ņemot vērā pasākumu līmeni, maz ticams, ka imports no attiecīgajām valstīm pilnībā izzudīs. Visbeidzot, Savienības tirgū ir pieejami citi ABS avoti, proti, imports no trešām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnas un Saūda Arābijas.

(232)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pasākumiem nebūs nesamērīgi negatīvas ietekmes uz nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem.

(233)

ABS izmanto visdažādākajās jomās (sk. 36. apsvērumu). Tomēr izmeklēšanā sadarbojās tikai divi lietotāji: LEGO, rotaļlietu ražotājs Dānijā, un Valeo Vision, automobiļu detaļu piegādātājs, kas atrodas Francijā. LEGO ir viens no lielākajiem individuālajiem ABS lietotājiem Savienības tirgū, kas izmeklēšanas periodā veidoja [5–10] % no Savienības patēriņa.

(234)

Abi uzņēmumi iepirka ievērojamus ABS daudzumus no Savienības ražošanas nozares, kā arī importu no attiecīgajām valstīm. Turklāt ABS īpatsvars to ražojumu kopējās izmaksās, kuros izmanto ABS, bija mazāks par 4 %. Visbeidzot, abi lietotāji guva veselīgu peļņu, piemēram, LEGO kopējā peļņa ilgtermiņā pārsniedza 25 % (14).

(235)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus un ierosināto pasākumu līmeni, Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu noteikšanai nebūs nesamērīgi negatīvas ietekmes uz lietotājiem.

(236)

KV, LG Chem, Lotte, Koalīcija atvērtam un konkurētspējīgam ES ABS tirgum un pieci importētāji (15) un divi lietotāji (16) iesniedza piezīmes par lietotāju interesēm Savienībā. Tie apgalvoja, ka pasākumu noteikšana palielinātu lietotāju ražošanas izmaksas, ierobežotu ABS pieejamību Savienības tirgū kopumā, kā arī samazinātu lietotāju piekļuvi konkrētām ABS kategorijām (piemēram, emulsijas ABS, antipirēnu ABS) un iepriekš apstiprinātiem ABS, kas atbilst lietotāju īpašajām prasībām, un, visbeidzot, liegtu lietotājiem izmantot augstas kvalitātes tehnisko atbalstu un pēcpārdošanas pakalpojumus.

(237)

Attiecībā uz lietotāju ražošanas izmaksām Komisija norādīja, ka, ņemot vērā konstatējumus par abiem lietotājiem, kas sadarbojās, un pasākumu līmeni, pasākumu nesamērīgi negatīva ietekme uz lietotājiem ir maz ticama. Savienības ražotāju uzstādītā jauda pašlaik pārsniedz pieprasījumu Savienībā. Ja pieprasījums nākotnē palielināsies, būs pieejams arī imports no trešām valstīm, lai gan ierobežotā apjomā. Turklāt Savienības ražotāji piedāvā plašu ABS kategoriju klāstu, tostarp emulsijas ABS un antipirēnu ABS, un lietas materiālos nav pierādījumu, ka Savienības ražošanas nozares piedāvāto ražojumu, tehniskā atbalsta un pēcpārdošanas pakalpojumu kvalitāte jebkādā veidā būtu neapmierinoša. Visbeidzot, pasākumu mērķis ir nevis novērst ABS importu no attiecīgajām valstīm, bet gan atjaunot godīgu konkurenci Savienības tirgū. Šajā sakarā un ņemot vērā pasākumu līmeni, ir maz ticams, ka antidempinga maksājumi bloķēs lietotāju piekļuvi ABS, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(238)

Ņemot vērā ierobežoto ABS daļu galaproduktu kopējās izmaksās rotaļlietu un autobūves nozarēs, ietekme uz patēriņa preču (rotaļlietas, automobiļi) pārdošanas cenu būs nenozīmīga.

(239)

Korejas valdība atgādināja par Korejas ABS ražotāju ieguldījumiem Savienībā un apgalvoja, ka pasākumi apdraudētu ieguldījumus rūpnīcās un pētniecībā un izstrādē vairāk nekā 80 miljonu EUR apmērā (tiek apsvērti vēl lielāki ieguldījumi), vairāk nekā 300 Savienībā radīto darbvietu un vairāk nekā 80 miljonu EUR peļņu, kas tiek no jauna ieguldīta vietējās ražotnēs.

(240)

Savukārt Komisija uzskatīja, ka pasākumu noteikšana varētu būt stimuls ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir ražotnes Savienībā, paplašināt savu klātbūtni Savienības tirgū ar vietējo meitasuzņēmumu starpniecību.

(241)

KV, LG Chem, Lotte, Koalīcija atvērtam un konkurētspējīgam ES ABS tirgum un trīs importētāji (17) norādīja, ka Korejas ražotāji eksportētāji ir veikuši lielus ieguldījumus ilgtspējīgu ražojumu, t. i., masas bilancē iekļautu ABS, ražošanā. Piekļuves ierobežošana šiem ražojumiem var motivēt lietotājus pāriet uz alternatīvām ar lielāku CO2 pēdu, piemēram, uz poliamīdu vai polikarbonātu, un tas galu galā kavētu Savienību sasniegt tās Eiropas zaļā kursa mērķus un pāriet uz aprites ekonomiku.

(242)

Komisija piekrita, ka pāreja uz aprites ekonomiku un zaļie mērķi ir svarīgi. Pirmkārt, bez sīkākas informācijas par masas bilancē iekļautu ABS un jo īpaši attiecīgo valstu izcelsmes masas bilancē iekļautu ABS ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā (tostarp salīdzinājumā ar alternatīviem ražojumiem) Komisija nevarēja pārbaudīt pasākumu ietekmi uz Savienības zaļajiem mērķiem. Turklāt Savienības ražošanas nozare arī ir ieguldījusi ilgtspējīgos risinājumos un pašlaik piedāvā virkni masas bilancē iekļautu ABS, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir mehāniski vai ķīmiski reciklēti izejresursi, vai arī tiek izmantoti bioresursi. Visbeidzot, kā minēts iepriekš, pasākumu galvenais mērķis ir nevis pilnībā novērst importu no attiecīgajām valstīm, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū.

(243)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumiem nebūs nesamērīgi negatīvas ietekmes uz ieguldījumiem, ko veic ražotāji eksportētāji Savienībā, un uz Savienības zaļajiem mērķiem, ko izvirzījušas personas un kas aprakstīti 240. un 242. apsvērumā.

(244)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Korejas un Taivānas izcelsmes ABS importam nav Savienības interesēs.

(245)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(246)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka attiecīgo valstu izcelsmes ABS importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām 222. apsvērumā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(247)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(248)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti norādītie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(249)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Līdz brīdim, kad tāds rēķins uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(250)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Patiesi, pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā visos pārējos gadījumos tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(251)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā inter alia var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

(252)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(253)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija vairs nebūtu jāturpina.

(254)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(255)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļvietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(256)

Chimei, LG Chem un Lotte iesniedza piezīmes par iepriekšēju informācijas izpaušanu, kas attiecās uz dempinga starpības aprēķināšanai izmantoto metodiku. Tā kā šīs piezīmes tieši neattiecas uz aprēķina precizitāti, tās vajadzības gadījumā tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

(257)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(258)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski, un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,