This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32025O0333
Guideline (EU) 2025/333 of the European Central Bank of 31 January 2025 on statistical information to be reported on household wealth, income and consumption (ECB/2025/3)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2025/333 (2025. gada 31. janvāris) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu (ECB/2025/3)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2025/333 (2025. gada 31. janvāris) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu (ECB/2025/3)
ECB/2025/3
OV L, 2025/333, 27.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2025/333/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/333 |
27.2.2025 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2025/333
(2025. gada 31. janvāris)
par statistisko informāciju, kas jāsniedz par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu (ECB/2025/3)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Informācija mājsaimniecību līmenī par bagātības, ienākumu un patēriņa galvenajiem komponentiem ir ļoti vērtīga, lai izprastu dažādu euro zonas iedzīvotāju grupu ekonomiskā un finansiālā stāvokļa tendences. Šī informācija ir nepieciešama, lai analizētu monetārās politikas pasākumu ietekmi uz dažādām mājsaimniecībām, kas ir būtiska sastāvdaļa monetārās politikas īstenošanas proporcionalitātes novērtējumā, kuru veic saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 2. punktu. Informācija mājsaimniecību līmenī ir vajadzīga arī Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), tai palīdzot kompetentajām iestādēm sekmīgi īstenot politiku attiecībā uz finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 5. punktu. |
|
(2) |
Informācija mājsaimniecību līmenī par neto bagātību (aktīviem un pasīviem), kas salīdzināmā veidā apkopota visās euro zonas valstīs, pašlaik ir pieejama tikai Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumā (MFPA). MFPA katrā dalībvalstī veic nacionālās centrālās bankas (NCB) vai citas kompetentās iestādes, pamatojoties uz nacionālajiem tiesību aktiem, kas ļauj vākt informāciju mājsaimniecību līmenī, veicot fizisku personu apsekojumus. Ņemot vērā šādas informācijas nepieciešamību ECBS uzdevumu veikšanai, ECB veicamā statistiskās informācijas vākšana no NCB par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu būtu jāreglamentē ar pamatnostādni, kas pieņemta, pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 12.1. pantu. Tam nevajadzētu kavēt attiecīgo statistiskās informācijas, kas savākta nevis ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildei, bet gan citiem mērķiem vai papildus minēto prasību izpildei, izmantošanu minētajiem citiem mērķiem. |
|
(3) |
Pamatnostādnes mērķis ir veicināt to noteikumu un prakses saskaņošanu, kas reglamentē tādas statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu, kura iegūta no MFPA savāktās informācijas saskaņā ar ECBS Statūtu 5.3. pantu. Tas nodrošina, ka statistiskā informācija, ko NCB sniedz ECB, ir saskaņota tā, lai varētu sagatavot statistiku, kas reprezentē euro zonas dalībvalstis. Šā iemesla dēļ NCB jāsniedz tautsaimniecības, finanšu un demogrāfisko izlaides mainīgo lielumu galvenais kopums, kas vajadzīgs, lai apkopotu statistisko informāciju par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu, kā arī informācija, kurā raksturotas attiecīgajā dalībvalstī veikto valsts apsekojumu iezīmes. Lai atspoguļotu dažādās euro zonas valstīs savākto datu atšķirības, nepalielinot pārskatu sniegšanas slogu NCB, NCB var sniegt ECB tautsaimniecības, finanšu un demogrāfisko izlaides mainīgo lielumu papildu kopumu. Šī informācija ir vajadzīga, jo tā uzlabo ECB tautsaimniecības, finanšu un statistisko analīzi, ko izmanto ECBS uzdevumu veikšanai, jo īpaši saistībā ar monetāro politiku. |
|
(4) |
Lai novērtētu ģeopolitisko un citu būtisku neparedzētu norišu ietekmi uz euro zonas iedzīvotāju grupu ekonomisko vai finansiālo stāvokli, piemēram, enerģijas piegādes krīzes vai pandēmijas uzliesmojuma iespējamo ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu vai finanšu sistēmas stabilitāti, ir nepieciešams sīkāk noteikt kārtību, kādā NCB savākto attiecīgo statistisko informāciju sniedz ECB. Tas nodrošina, ka šādai informācijai piemēro tādu pašu aizsardzību kā tautsaimniecības, finanšu un demogrāfisko izlaides mainīgo lielumu galvenajiem un papildu kopumiem, ko ECB un NCB savākušas saskaņā ar šo pamatnostādni. |
|
(5) |
Statistisko informāciju, kas vajadzīga ECB prasību izpildei mājsaimniecību bagātības, ienākumu un patēriņa jomā, var vākt un/vai apkopot kompetentās iestādes, kas nav NCB. Tādēļ dažu uzdevumu, kas jāveic saskaņā ar šo pamatnostādni, veikšanai dažās dalībvalstīs ir vajadzīga sadarbība starp ECB vai NCB un šādām kompetentajām iestādēm. Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 2.a un 4. pantā (1) noteikts, ka dalībvalstis pašas organizē darbu statistikas jomā un pilnībā sadarbojas ar ECBS un Eiropas Statistikas sistēmu (ESS), lai izpildītu ECBS Statūtu 5. pantā noteiktos pienākumus. Šāda sadarbība starp NCB un nacionālajām kompetentajām iestādēm vai citām struktūrām ir vajadzīga arī attiecībā uz personas datu apstrādi, tostarp, lai nacionālajā līmenī izveidotu kārtību iestādēm vai struktūrām personas datu pārziņa funkciju izpildei. |
|
(6) |
Lai ECB varētu veikt savus uzdevumus, ir lietderīgi, ka NCB sniedz prasīto statistisko informāciju līdz noteiktiem datumiem. |
|
(7) |
Lai nodrošinātu ECB vāktās statistiskās informācijas precizitāti un kvalitāti, ECB ir jānosaka NCB sniegtās statistiskās informācijas uzraudzība, pārbaude un attiecīgā gadījumā labojumi. Šo pašu iemeslu dēļ NCB vajadzības gadījumā un pēc ECB pieprasījuma sniedz ECB detalizētus paskaidrojumus par sniegto statistisko informāciju, īpaši attiecībā uz to, kā NCB interpretē izlaides mainīgo lielumu aspektus, kuru pamatā ir nacionālās īpatnības un strukturālie pārrāvumi, kas var ietekmēt šo statistisko informāciju vai tās kvalitāti. |
|
(8) |
ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm, kuras plāno ieviest euro, būtu jāizstrādā un jāīsteno pasākumi tādas statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības, gatavojoties euro ieviešanai. Lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, NCB sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas. |
|
(9) |
Ir lietderīgi attiecībā uz visām NCB paredzēt kopēju metodi sniedzamās statistiskās informācijas nosūtīšanai ECB. Tādēļ ECBS būtu jāvienojas par saskaņotu elektroniskās nosūtīšanas formātu un jānosaka šis formāts. |
|
(10) |
Šīs pamatnostādnes mērķis ir nodrošināt, ka NCB ir atbildīgas par to personas datu apstrādi, kas savākti saistībā ar MFPA to attiecīgajā dalībvalstī. Jebkurai šādai personas datu apstrādei būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes (2) Regulai (ES) 2018/1725 un Eiropas Parlamenta un Padomes (3) Regulai (ES) 2016/679. Šāda apstrāde ir likumīga, jo tā ir nepieciešama ECBS uzdevumu, kas tiek veikti sabiedrības interesēs, izpildei un tādu juridisko pienākumu izpildei, kuri šajā pamatnostādnē noteikti katrai NCB kā to datu pārzinim, ko tā savākusi savā valsts apsekojumā vai citādā veidā atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī. Saskaņā ar minētajās regulās noteikto datu minimizēšanas principu statistiskā informācija, kas NCB jāsniedz ECB saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un saistībā ar MFPA, NCB jāapkopo vai jāanonimizē tādā mērā, lai nevarētu tieši vai netieši identificēt personas. |
|
(11) |
Ja statistisko informāciju, kas sniedzama ECB saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB apkopo vai anonimizē, lai nodrošinātu, ka nevar tieši vai ar dedukcijas palīdzību netieši identificēt fiziskas personas, šāda informācija neatbilst Regulā (EK) Nr. 2533/98 noteiktajai konfidenciālas statistiskās informācijas definīcijai. Turklāt statistiskā informācija, kas jāsniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni, nedrīkst radīt iespēju tieši vai netieši identificēt citas juridiskas personas, iestādes vai filiāles. |
|
(12) |
ECB apkopotā statistiskā informācija būtu jāizmanto tikai statistikas mērķiem un lai lietotājiem piešķirtu piekļuvi statistikai un statistikas analīzei un/vai to izplatītu. Tā kā ECB plāno nodot apkopotās statistiskās informācijas apakškopu zinātniskās pētniecības struktūrām, ir arī jānosaka atbilstoši pasākumi šādas piekļuves piešķiršanai. |
|
(13) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē NCB pārskatu sniegšanas pienākumus. Tādēļ ECB Valdei vajadzētu būt iespējai veikt šādus tehniskus grozījumus un, piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis. Statistikas komiteja parasti ņem vērā viedokļus, ko pauž lietotāji, jo īpaši ECB un NCB pētījumu vadītāji un Mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls, ko veido apsekojumu speciālisti, statistiķi un ekonomisti no ECB, NCB un vairākām nacionālajām statistikas iestādēm, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma
Ar šo pamatnostādni nosaka prasības NCB sniegt ECB statistisko informāciju par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu, kuru tās savākušas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka statistisko informāciju, kas NCB jāsniedz ECB, šīs informācijas apstrādes prasības, pārskatu sniegšanas biežumu un laiku, kā arī standartus, ko piemēro šādai pārskatu sniegšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“MFPA” (Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums) ir atsevišķās dalībvalstīs īstenoto valsts apsekojumu kopums par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem un patēriņu; |
|
2) |
“valsts apsekojums” ir apsekojums, ko veic dalībvalstī un kas ir daļa no MFPA; |
|
3) |
“norises periods” ir periods, kurā tiek vākti dati no respondentiem valsts apsekojumā; |
|
4) |
“atsauces periods” ir periods, uz kuru attiecas statistiskā informācija; |
|
5) |
“atsauces datums” ir datums, uz kuru attiecas statistiskā informācija; |
|
6) |
“privāta mājsaimniecība” ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā vienā privātā mājoklī un kurām ir kopīgi izdevumi, tostarp kopīgi nodrošinot sev dzīves pamatvajadzības un pieņemot finansiālus lēmumus, kā sīkāk noteikts I pielikuma 3. daļā; |
|
7) |
“personas dati” ir personas dati tādā nozīmē, kāda šim terminam noteikta Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) 2018/1725; |
|
8) |
“anonimizācija” ir process, kurā tiek novērsta tiešas vai netiešas identifikācijas iespēja tā, ka nevar identificēt ne privātu mājsaimniecību, ne fizisku personu, un anonimizāciju nevar atcelt; |
|
9) |
“izlaides mainīgie lielumi” ir standartizētas datu kategorijas, kas aptver I un II pielikumā norādīto statistisko informāciju; |
|
10) |
“imputācija” ir aplēstas vērtības piešķiršana izlaides mainīgajam lielumam, kuru nav bijis iespējams savākt vai kurš nav pareizi savākts. Aplēstā vērtība ir balstīta uz vērtībām, kas savāktas par citām mājsaimniecībām; |
|
11) |
“administratīvie dati” ir dati, ko ieguvis ar statistiku nesaistīts avots, kurš parasti ir publiska struktūra un kura galvenais mērķis nav statistikas sniegšana; |
|
12) |
“apkopotie rādītāji” ir statistikas kopsavilkums par konkrētiem izlaides mainīgajiem lielumiem, kuri ir reprezentatīvi datu kopai un nesatur konfidenciālu statistisko informāciju, kas definēta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 12) punktā; |
|
13) |
“pastāvīgā dzīvesvieta” ir “pastāvīgā dzīvesvieta”, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1700 (4) 2. panta 11) punktā; |
|
14) |
“izlases rāmji” nozīme atbilst Regulas (ES) 2019/1700 2. panta 14) punktā definētajai nozīmei; |
|
15) |
“pētniecības datu kopa” ir datu datnes, tostarp statistikas rezultāti, kuru pamatā ir statistiskā informācija par mājsaimniecībām un mājsaimniecību locekļiem, kas savākta saskaņā ar šo pamatnostādni un padarīta piemērota ECBS uzdevumu veikšanai. |
3. pants
Statistiskā informācija, kas jāsniedz NCB
1. NCB sniedz ECB statistisko informāciju par mājsaimniecību bagātību, ienākumiem, patēriņu un ar to saistītajiem galvenajiem tautsaimniecības, finanšu un demogrāfiskajiem izlaides mainīgajiem lielumiem saskaņā ar I pielikumu.
2. NCB var sniegt noteiktus papildu tautsaimniecības, finanšu un demogrāfiskos izlaides mainīgos lielumus saskaņā ar II pielikumu.
3. Papildus 1. un 2. punktā minētajiem izlaides mainīgajiem lielumiem NCB var nolemt brīvprātīgi sniegt papildu tautsaimniecības, finanšu un demogrāfiskos izlaides mainīgos lielumus, ja tie attiecas uz attiecīgā brīža vai nesenām norisēm, kas var tieši ietekmēt dažādu euro zonas iedzīvotāju grupu ekonomisko un finansiālo stāvokli.
4. NCB sniedz ECB informāciju, kurā raksturotas NCB veikto valsts apsekojumu iezīmes, kā noteikts III pielikumā.
5. Saskaņā ar šo pantu sniedzamās statistiskās informācijas pamatā ir viens no šādiem avotiem vai to apvienojums:
|
a) |
valstu apsekojumos savāktie dati, kurus tieši snieguši MFPA respondenti un kurus vēlams apkopot personiskā intervijā ar datorizētu palīdzību (CAPI). Ja datu vākšanai neizmanto CAPI, jebkurai vai visām datu vākšanas daļām var izmantot datorizētu telefoninterviju (CATI), datorizētu interneta interviju (CAWI), datorizētu pašinterviju (CASI) vai citas datorizētas metodes. NCB pēc pieprasījuma sniedz ECB paskaidrojumus par datorizētu metožu, kas nav CAPI, izmantošanu; |
|
b) |
administratīvie dati. |
4. pants
Statistikas kopa
1. NCB nodrošina, ka sniedzamā statistiskā informācija tiek vākta statistikas kopas ietvaros, kas definēta kā visas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir privātās mājsaimniecībās katrā euro zonas dalībvalstī.
2. NCB nodrošina, ka statistiskā informācija tiek savākta no izlases, kas ir reprezentatīva statistikas kopai.
5. pants
Izlases veidošana
1. NCB iegūst statistisko informāciju no nacionālā līmenī izveidotiem izlases rāmjiem, kas ļauj atlasīt privātas mājsaimniecības vai fiziskas personas pēc nejaušības principa, un tām ir noteikta no nulles atšķirīga varbūtība tikt ietvertai izlasē. Izlases rāmju mērķis ir noteikt un izsmeļoši aptvert statistikas kopu ar minimālu aptvēruma kļūdu, un tos regulāri atjaunina.
2. Ja valstu apsekojumā iekļautās apakškopas ir lielā mērā nepietiekami pārstāvētas iegūtajā izlasē, NCB veic tādus pasākumus kā lielāka skaita iekļaušana izlasē vai citu attiecīgu metožu piemērošana, lai labotu radušos neobjektivitāti, ņemot vērā vajadzību pēc izmaksu lietderības. NCB paskaidro un novērtē izmantotās metodes, to ietekmi un jebkādus trūkumus III pielikumā noteiktajā statistikas informācijā.
3. NCB var atļaut privāto mājsaimniecību vai fizisko personu izlases kontrolētu aizstāšanu, ja to, kas atlasīti pirmreizējai intervēšanai valsts apsekojumā, atbildētība nepārsniedz 60 % un ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
ar privāto mājsaimniecību vai personu izlasē nevar sazināties; |
|
b) |
notiek saziņa ar izlases privāto mājsaimniecību vai personu, bet interviju nevar pabeigt. |
Privātu mājsaimniecību vai fizisku personu izlases kopumu kontrolētas aizstāšanas nolūkā nosaka pirms datu vākšanas. Netiek veikta kontrolēta aizstāšana ar privātām mājsaimniecībām vai fiziskām personām, kas nepieder pie attiecīgā kopuma.
6. pants
Imputācija
1. Pirms statistiskās informācijas sniegšanas ECB NCB nodrošina, ka katram galvenajam izlaides mainīgajam lielumam, kurš trūkst neatbildētības dēļ, vajadzības gadījumā veic imputāciju saskaņā ar I pielikumu.
2. Katras šādas trūkstošās vērtībs imputāciju veic piecas reizes, piemērojot vairākkārtēju stohastisko imputāciju, lai pieņēmumu skaits būtu pieci.
3. Šā panta 2. punktu nepiemēro, ja NCB uzskata, ka trūkstošā informācija neietekmē apsekojumā radīto izlaides datu kopumu.
7. pants
Norises periodi
1. Valsts apsekojumā NCB vismaz 50 % no 3. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajām intervijām veic attiecīgajā MFPA atsauces gadā, kā minēts 9. pantā.
2. NCB sniedz statistisko informāciju saskaņā ar 3. pantu, pamatojoties uz norises periodu, kas atbilst šādiem kritērijiem:
|
a) |
norises periods nepārsniedz 9 mēnešus; |
|
b) |
norises periods nesākas pirms tā gada oktobra, kurš ir pirms MFPA atsauce gada, vai pēc MFPA atsauces gada oktobra beigām; |
|
c) |
norises periods beidzas ne vēlāk kā tā gada jūnija beigās, kurš ir pēc MFPA atsauces gada. |
8. pants
Atsauces datumi un periodi
1. Tādai statistiskajai informācijai par bagātību, kura savākta valsts apsekojumos, atsauces datums ir kāds no turpmāk minētajiem:
|
a) |
datums, kurā statistiskā informācija tika savākta intervijā; vai |
|
b) |
tā kalendārā gada 31. decembris, kurš ir pirms 9. pantā minētā MFPA atsauces gada, ar nosacījumu, ka norises periods ir pabeigts minētajā MFPA atsauces gadā. |
2. Tādai statistiskajai informācijai par bagātību, kuras pamatā ir administratīvie dati, atsauces datums ir kāds no turpmāk minētajiem:
|
a) |
datums 9. pantā minētajā MFPA atsauces gadā; vai |
|
b) |
tā kalendārā gada 31. decembris, kurš ir pirms 9. pantā minētā MFPA atsauces gada. |
3. Tādai statistiskajai informācijai par ienākumiem, kura savākta valsts apsekojumos, atsauces periods ir 12 mēnešu periods, kas beidzas kādā no turpmāk minētajiem:
|
a) |
tā kalendārā gada 31. decembrī, kurš ir pirms norises perioda sākuma; vai |
|
b) |
tā mēneša laikā, kurš ir pirms datuma, kurā statistiskā informācija tika savākta intervijā. |
4. Tādai statistiskajai informācijai par ienākumiem, kuras pamatā ir administratīvie dati, atsauces periods ir 12 mēnešu periods, kas beidzas kādā no turpmāk minētajiem:
|
a) |
tā kalendārā gada 31. decembrī, kurš ir pirms 9. pantā minētā MFPA atsauces gada; vai |
|
b) |
datumā 9. pantā minētajā MFPA atsauces gadā. |
5. Atsauces datumi un periodi visai pārējai statistiskajai informācijai, kas minēta 3. panta 1. un 2. punktā, ir noteikti attiecīgi I pielikuma 1. daļas 5. punktā un A tabulā un II pielikuma 1. daļas 3. punktā un A tabulā.
9. pants
Biežums un savlaicīgums
1. MFPA atsauces gads, attiecībā uz kuru NCB pirmo reizi nosūta ECB 3. pantā minēto statistisko informāciju, ir 2026. gads.
2. MFPA atsauces gadi turpmākajām nosūtīšanas reizēm ir ik pēc trīs gadiem, sākot ar 2026. gadu.
3. NCB sniedz ECB 3. pantā norādīto statistisko informāciju reizi trijos gados.
4. NCB sniedz ECB 3. pantā norādīto statistisko informāciju 19 mēnešu laikā pēc norises perioda beigām un ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc MFPA atsauces gada sākuma.
5. Ja NCB daļu no statistiskās informācijas, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, iegūst no administratīvajiem datiem, termiņš, līdz kuram ECB jāsaņem 3. pantā norādītā statistiskā informācija, ir 22 mēnešu laikā pēc norises perioda beigām un ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc MFPA atsauces gada sākuma.
10. pants
Labojumi
1. NCB var nosūtīt ECB saskaņā ar 3. pantu sniegtās statistiskās informācijas labojumus, kas attiecas uz iepriekšējiem MFPA atsauces gadiem.
2. NCB pēc pieprasījuma iesniedz paskaidrojumus ECB par labojumiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu.
11. pants
Datu aizsardzība
1. Šajā pamatnostādnē katra NCB ir pārzinis Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punkta nozīmē attiecībā uz datiem, ko tā savākusi savā valsts apsekojumā vai ar citiem tās dalībvalstī izmantotajiem līdzekļiem, un ka tā ir atbildīga par to sniegšanu ECB saskaņā ar 3. pantu.
2. NCB nodrošina, ka, sniedzot statistisko informāciju saskaņā ar 3. pantu vai kopīgojot jebkādu citu informāciju saistībā ar MFPA, ECB netiek sniegti nekādi personas dati, kas minēti Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 1) punktā un Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā. Tas nozīmē, ka katru datu elementu, kas ļautu tieši vai netieši identificēt fizisku personu vai mājsaimniecību, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem, dzēš vai anonimizē pirms statistiskās informācijas sniegšanas ECB, t. sk., ja NCB saņem statistisko informāciju vai tās daļas no trešās personas.
3. Ja ECB atklāj vai NCB to informē, ka kļūdas dēļ ir nosūtīti personas dati, tā nekavējoties dzēš šos personas datus un attiecīgi informē attiecīgo NCB.
12. pants
Statistikas principi un paskaidrojumi
1. NCB monitorē un nodrošina saskaņā ar šo pamatnostādni ECB sniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību, tostarp nodrošinot, ka statistiskā informācija tiek pienācīgi sniegta ECB saskaņā ar statistikas principiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2533/98 3.a pantā.
2. Vajadzības gadījumā NCB sniedz ECB paskaidrojumus par to, kā interpretējami izlaides mainīgo lielumu aspekti, kuru pamatā ir nacionālās īpatnības un strukturālie pārrāvumi, t. sk. par to ietekmi uz statistisko informāciju. NCB šādus paskaidrojumus sniedz arī pēc ECB pieprasījuma.
13. pants
Nosūtīšana
1. Statistisko informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, NCB nosūta elektroniski, izmantojot ECB norādītos līdzekļus. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izstrādātais formāts ir formāts, par ko vienojusies ECBS.
2. Ja nepiemēro 1. punktu, NCB ar ECB iepriekšēju piekrišanu var izmantot citus statistiskās informācijas nosūtīšanas līdzekļus.
14. pants
Sadarbība ar kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kas nav NCB
1. Ja 3. pantā minētās statistiskās informācijas avoti pilnībā vai daļēji ir kompetentās iestādes vai struktūras, kas nav NCB, NCB var izveidot attiecīgus pasākumus sadarbībai ar attiecīgajām iestādēm vai struktūrām, lai nodrošinātu pastāvīgu datu sūtīšanas struktūru, kas atbilst šajā pamatnostādnē noteiktajām ECB prasībām, ja vien šāds rezultāts jau nav sasniegts ar nacionālajiem tiesību aktiem
2. Piemērojot 1. punktu, NCB ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta šajā pamatnostādnē noteikto ECB prasību ievērošana, ja tā paļaujas uz pasākumiem sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm vai struktūrām, lai vāktu 3. pantā aprakstīto statistisko informāciju.
15. pants
Statistiskās informācijas izmantošana un izplatīšana
Statistisko informāciju, kas savākta saskaņā ar 3. pantu, ECB statistikas vajadzībām izmanto šādi:
|
a) |
piešķirot piekļuvi pētniecības datu kopai i) ECBS ietvaros un ii) zinātniskās pētniecības struktūrām saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un procedūru; un |
|
b) |
izplatot pārskatus, kas ietver apkopotus rādītājus. |
Tiek uzskatīts, ka pirms piekļuves piešķiršanas saskaņā ar a) punktu katra NCB ir saņēmusi iepriekšēju nepārprotamu piekrišanu no jebkuras citas iestādes, kas tai sniegusi saskaņā ar 3. pantu savākto statistisko informāciju.
16. pants
Iepriekš spēkā esošie noteikumi
Ja ECB ir piešķīrusi piekļuvi pētniecības datu kopai personām, kas atbilst kritērijiem atbilstīgo pētnieku iecelšanai saskaņā ar IV pielikumu, minētie pētnieki var saglabāt piekļuvi minētajai pētniecības datu kopām saskaņā ar minētajiem kritērijiem.
17. pants
Vienkāršota grozīšanas procedūra
ECB Valde, ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli, var veikt jebkādus tehniskos grozījumus pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē NCB pārskatu sniegšanas pienākumus. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.
18. pants
Pārejas noteikumi
1. Veicot pirmo nosūtīšanu, NCB 3. pantā minēto statistisko informāciju ECB var sniegt šādi:
|
a) |
21 mēneša laikā pēc norises perioda beigām un ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc MFPA atsauces gada sākuma; |
|
b) |
ja NCB daļu no statistiskās informācijas, kas jāsniedz saskaņā ar šo pamatnostādni, iegūst no administratīvajiem datiem, 25 mēnešu laikā pēc norises perioda beigām un ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc MFPA atsauces gada sākuma. |
2. Ja NCB pieprasa ilgāku pārejas periodu 3. pantā minētās statistiskās informācijas vākšanai, ECB Padome var piešķirt atsevišķu pagaidu atbrīvojumu no 9. panta 1. punktā paredzētā pienākuma sniegt ECB nepieciešamo statistisko informāciju pirmo reizi. Atsevišķais pagaidu atbrīvojums attiecas tikai uz nosūtīšanu pirmo reizi, kā minēts 9. panta 1. punktā.
3. Ja piešķirts atsevišķs pagaidu atbrīvojums saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā NCB vismaz reizi gadā ziņo ECBS Statistikas komitejai par panākto progresu, lai pilnībā izpildītu pienākumu veikt turpmāko nosūtīšanu ECB, kā minēts 9. panta 2. punktā.
4. ECB Padome var nolemt piemērot papildu ierobežojumus atsevišķajām NCB, kurām piešķirti pagaidu atbrīvojumi saskaņā ar šo pantu.
19. pants
Stāšanās spēkā un īstenošana
Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.
20. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 31. janvārī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētāja
Christine LAGARDE
(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 261 I, 14.10.2019., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Galvenie izlaides mainīgie lielumi
1.
Nacionālajām centrālajām bankām (NCB) jāsniedz dati par galvenajiem izlaides mainīgajiem lielumiem i) mājsaimniecības līmenī, ii) individuālā līmenī attiecībā uz visiem mājsaimniecības locekļiem vai iii) individuālā līmenī attiecībā uz mājsaimniecības locekļiem, kas ir vismaz 16 gadus veci.
1. daļa. Sniedzamie galvenie izlaides mainīgie lielumi
|
2. |
A tabulā norādīti galvenie izlaides mainīgie lielumi, kas NCB jāsniedz Eiropas Centrālajai bankai (ECB). |
|
3. |
NCB sniedz ECB galvenos izlaides mainīgos lielumus par visiem respondentiem. Galvenajos izlaides mainīgajos lielumos var būt trūkstošas vērtības dažiem respondentiem, ja izlaides mainīgais lielums nav piemērojams (t. i., ja tas izlaists maršrutēšanas dēļ vai ja attiecīgajā valsts apsekojumā nav paneļa komponenta). Visu pārējo trūkstošo vērtību un īpašo atbilžu (nezinu/nav atbildes) imputācija jāveic pirms statistiskās informācijas sniegšanas ECB, ja vien A tabulā nav noteikts citādi, t. i., izlaides mainīgais lielums var būt kodi -1 (nezinu) un -2 (nav atbildes). |
|
4. |
Galvenie izlaides mainīgie lielumi ar trūkstošām vērtībām var tikt sniegti arī anonimizācijas nolūkā. Izlaides mainīgie lielumi, kuri ir grupās/grupēti pa kategorijām (t. i., “Vecums (grupās)” RA0300_B un “Savs uzņēmums (saimnieciskā darbība) $x: strādājošo skaits (grupās)” HD050$x_B), vienmēr jānorāda ar faktiskajām vērtībām (1) neatkarīgi no tā, vai attiecīgie galvenie izlaides mainīgie lielumi ar detalizētāku statistisko informāciju (t. i., “Vecums” RA0300 un “Savs uzņēmums (saimnieciskā darbība) $x: strādājošo skaits” HD050$x) ir norādīti kā trūkstoši anonimizācijas nolūkos. |
|
5. |
Atsauces datums/periods ir datums/periods, uz kuru attiecas konkrētais izlaides mainīgais lielums. “Patreiz” nozīmē datu vākšanas laikā. “Nemainīgi” nozīmē informāciju, kas pastāv nemainīgi un laika gaitā saglabājas (neatkarīgi no datu vākšanas laika). “Bagātības atsauces datums” ir datums, kas definēts 8. panta 1. un 2. punktā. “Ienākumu atsauces periods” ir periods, kas definēts 8. panta 3. un 4. punktā. |
|
6. |
Daži galvenie izlaides mainīgie lielumi ir atgriezeniski, kas nozīmē, ka šādos gadījumos tiek sniegti vairāki galvenie izlaides mainīgie lielumi. Atgriezenisku izlaides mainīgo lielumu identifikatori ietver zīmi “$” (vismaz vienu). Tas attiecas uz dažāda veida aizdevumiem, īpašumiem, saviem uzņēmumiem (saimniecisko darbību), dāvinājumiem/mantojumiem, kuru gadījumā atgriezenisko saikņu skaits pēc noklusējuma ir 3, bet NCB var izmantot arī 2 atgriezeniskās saiknes. Pensiju plāniem var piemērot ne vairāk kā 7 atgriezeniskās saiknes. Piemēram, mainīgajam lielumam “Mājsaimniecības galvenā mājokļa hipotēka $x: patreizējais neatmaksātais atlikums” (HB170$x A tabulā) 3 atgriezenisko saikņu gadījumā tiek uzrādīti 3 mainīgie lielumi (HB1701, HB1702 un HB1703). |
|
7. |
Daži galvenie izlaides mainīgie lielumi ir atgriezeniski 2 dimensijās. Šādos gadījumos izlaides mainīgā lieluma identifikatori beidzas ar “$x$y”. Piemēram, mainīgajam lielumam HB330$x$y (Cita īpašuma $x hipotēka $y: aizdevuma saņemšanas gads) tiek uzrādīti 9 mainīgie lielumi (HB33011, HB33012, HB33013, HB33021, HB33022, HB33023, HB33031, HB33032, HB33033) (gadījumā, ja ir 3 atgriezeniskās saiknes “Citiem īpašumiem” un “Hipotēkām”). |
|
8. |
Dažiem galvenajiem izlaides mainīgajiem lielumiem ir pieejamas vairākas izvēles iespējas, kas nozīmē to, ka jāsniedz vairāki galvenie izlaides mainīgie lielumi. Izlaides mainīgo lielumu, kas satur izvēles iespējas, identifikatori beidzas ar burtu “v”. Piemēram, mainīgajam lielumam “Kopieguldījumu fondu veidi” (HD1320v A tabulā) tiek uzrādīti 6 mainīgie lielumi (HD1320a, HD1320b, HD1320c, HD1320d, HD1320e, HD1320f). |
|
9. |
Dažiem galvenajiem izlaides mainīgajiem lielumiem ir atgriezenisko saikņu un izvēles iespēju apvienojums. Šādos gadījumos izlaides mainīgā lieluma identifikatori beidzas ar “$xv”. Piemēram, mainīgajam lielumam “Mājsaimniecības galvenā mājokļa hipotēka $x: aizdevuma mērķis” un tā “a: aizdevuma mērķis, pirmā izvēle” un “b: aizdevuma mērķis, nākamā izvēle” (HB120$xv A tabulā) tiek uzrādīti 6 mainīgie lielumi (HB1201a, HB1201b, HB1202a, HB1202b, HB1203a, HB1203b).
A tabula Galvenie izlaides mainīgie lielumi, kas NCB jāsniedz ECB
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. daļa. Izlaides mainīgo lielumu satura apraksts
|
10. |
A tabulā sniegts detalizēts apraksts par to galveno izlaides mainīgo lielumu saturu, kuri NCB jāsniedz ECB saskaņā ar šo pamatnostādni. |
|
11. |
Attiecīgā gadījumā aprakstos izmanto attiecīgajos oficiālajos dokumentos ietvertās definīcijas un aprakstus. Šim nolūkam izmanto šādus avotus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3. daļa. Sīkāki precizējumi attiecībā uz “privātas mājsaimniecības” definīciju
|
12. |
“Privātas mājsaimniecības” definīcija 2. pantā ietver personas, kuras parasti nedzīvo kopā ar respondentu, bet kuras ir pilnībā vai lielākoties finansiāli atkarīgas no mājsaimniecības, kā izklāstīts šajā pielikumā. |
|
13. |
Citu iemītnieku nodarbinātie (t. i., mājsaimniecībās dzīvojošie mājkalpotāji, viesaukles u. c.) un dzīvokļa līdziemītnieki, kuriem nav citādas ģimenes vai partnerības piesaistes mājsaimniecības locekļiem (piemēram, pastāvīgi istabu īrnieki, īrnieki, apmeklētāji u. c.), tiek uzskatīti par atsevišķām mājsaimniecībām. |
|
14. |
Ievērojot šajā pielikumā izklāstītos papildu un īpašos nosacījumus, par mājsaimniecības locekļiem uzskata šādas personas, ja tām ir kopīgi mājsaimniecības izdevumi un tie kopīgi pieņem finanšu lēmumus:
|
|
15. |
14. punkta nolūkā iekļaušanai mājsaimniecības locekļu statusā piemēro arī šādus nosacījumus:
|
|
16. |
Kopīgi mājsaimniecības izdevumi ietver labuma gūšanu no izdevumiem (piemēram, bērni, personas bez ienākumiem), kā arī izdevumu segšanu. Ja nav kopīgu izdevumu un finanses tiek nodalītas, persona uzskatāma par atsevišķu mājsaimniecību tajā pašā adresē. |
|
17. |
Personu uzskata par personu, kas parasti dzīvo mājsaimniecībā, ja tā tur pavada lielāko daļu ikdienas nakts atpūtas, izvērtējot iepriekšējo 6 mēnešu laikā (ieskaitot bērnus, kas atrodas kopīgā aizgādībā, un vecākus, ja viņi pavada vairāk dienu mājsaimniecības mājoklī nekā citviet). |
|
18. |
Personas, kas veido jaunas mājsaimniecības vai pievienojas esošām mājsaimniecībām, parasti uzskata par mājsaimniecības locekļiem to jaunajā atrašanās vietā; tāpat personas, kas dodas dzīvot citur, vairs netiks uzskatītas par sākotnējās mājsaimniecības locekļiem. 17. punktā minēto “iepriekšējo 6 mēnešu” kritēriju aizstāj ar nodomu jaunajā dzīvesvietā uzturēties 6 mēnešus vai ilgāk. Jāņem vērā, kas var tikt uzskatīts par “pastāvīgu” pārcelšanos no mājsaimniecības uz mājsaimniecību. Tādējādi persona, kas ir pārcēlusies uz dzīvi mājsaimniecībā uz nenoteiktu laiku vai ar nodomu uzturēties 6 mēnešus vai ilgāk, tiek uzskatīta par mājsaimniecības locekli, lai gan šī persona vēl nav uzturējusies mājsaimniecībā 6 mēnešus un faktiski lielāko daļu šī laika ir pavadījusi citā dzīvesvietā. Tāpat persona, kas ir pārcēlusies no mājsaimniecības uz kādu citu dzīvesvietu ar nodomu uzturēties ārpus pirmās mājsaimniecības 6 mēnešus vai ilgāk, vairs netiks uzskatīta par šīs mājsaimniecības locekli. |
|
19. |
Ja persona, kas ir prombūtnē uz laiku, atrodas privātā mājoklī, tās piederība kādai mājsaimniecībai ir atkarīga no prombūtnes ilguma. |
|
20. |
Izņēmuma kārtā dažas personu kategorijas, kurām ir ļoti cieša saikne ar mājsaimniecību, var iekļaut kā vienas mājsaimniecības locekļus neatkarīgi no prombūtnes ilguma, ar nosacījumu, ka tās netiek uzskatītas arī par citas privātas mājsaimniecības locekļiem. Jo īpaši studenti, kas dzīvo citur, bet saglabā ciešu saikni ar mājsaimniecību, regulāri atgriežas šajā mājsaimniecības adresē un uzskata, ka šī mājsaimniecība ir viņu galvenā dzīvesvieta, uzskatāmi par šīs mājsaimniecības daļu neatkarīgi no viņu uzturēšanās ilguma citā adresē. |
|
21. |
Piemērojot šos kritērijus, mērķis ir līdz minimumam samazināt risku, ka personas, kurām ir divas privātas adreses, kuras varētu tikt uzskatītas par to mājokļiem, izlases rāmjos tiek uzskaitītas divreiz. Tāpat līdz minimumam tiek samazināts arī risks, ka dažas personas tiks izslēgtas no jebkuras mājsaimniecības locekļu vidus, lai gan tās pieder privāto mājsaimniecību sektoram. |
|
22. |
Personas, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās un īpašās uzturēšanās iestādēs, nav iekļautas mērķa kopā un neietilpst “privātas mājsaimniecības” definīcijā. |
|
23. |
“Kolektīvā mājsaimniecība” ir no īpašas uzturēšanās iestādes atšķirīgs kolektīvs mājoklis, piemēram, pansija, kopmītne izglītības iestādē vai citas dzīvojamās telpas, ko kopīgi izmanto vairāk nekā piecas personas, nedalot mājsaimniecības izdevumus. Tiek iekļautas arī personas, kas dzīvo kā personas mājsaimniecībās, kurās ir vairāk nekā pieci istabu īrnieki. |
|
24. |
“Īpašas uzturēšanās iestādes” ir veco ļaužu pansionāti, veselības aprūpes iestādes, reliģiskās iestādes (sieviešu klosteri, vīriešu klosteri utt.) un labošanas un soda izciešanas iestādes. Īpašās uzturēšanās iestādes atšķiras no kolektīvajām mājsaimniecībām ar to, ka īpašo uzturēšanās iestāžu iemītniekiem nav individuālas atbildības par saimniecību. Pamatojoties uz šo principu, atsevišķos gadījumos veco ļaužu pansionātus var uzskatīt par “kolektīvām mājsaimniecībām”. |
(1) Izņemot gadījumus, kad anonimizācijas nolūkā vērtības iestatītas arī kā “trūkstošas”.
(2) “$x” ir skaitlis atgriezeniskajā saiknē. Piemēram, HB130$x ir jāsniedz, ja HB1010 > $x-1. Tas nozīmē, ka mainīgais lielums HB1301 ir jāuzrāda, ja HB1010 > 0, HB1302 jāuzrāda, ja HB1010 > 1, un HB1303 ir jāuzrāda, ja HB1010 > 2;
“$atgr.” ir atgriezenisko saikņu skaits. Piemēram, HB2100 ir jāuzrāda, ja HB1010 > $atgr. Tas nozīmē, ka 3 atgriezenisko saikņu gadījumā mainīgais lielums HB2100 jāuzrāda, ja HB1010 > 3.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1201/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (OV L 329, 15.12.2009., 29. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2181 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē tehniskos raksturlielumus attiecībā uz elementiem, kuri ir kopīgi vairākām datu kopām (OV L 330, 20.12.2019., 16. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2242 (2019. gada 16. decembris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1700 precizē datu kopu tehniskos aspektus, nosaka tehniskos formātus un precizē kvalitātes ziņojumu detalizētu sagatavošanas kārtību un saturu par izlases apsekojuma organizēšanu ienākumu un dzīves apstākļu jomā (OV L 336, 30.12.2019., 133. lpp.).
(6) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2) (OV L 73, 3.3.2021., 16. lpp.).
(7) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/831 (2021. gada 26. marts) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par finanšu starpniekiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2021/12) (OV L 208, 11.6.2021., 59. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(9) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2024/1988 (2024. gada 27. jūnijs) par ieguldījumu fondu statistiku un par Lēmuma (ES) 2015/32 (ECB/2014/62) atcelšanu (ECB/2024/17) (OV L, 2024/1988, 23.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1988/oj).
II PIELIKUMS
Papildu izlaides mainīgie lielumi
1.
Nacionālās centrālās bankas (NCB) var sniegt datus par papildu izlaides mainīgajiem lielumiem i) mājsaimniecības līmenī, ii) individuālā līmenī attiecībā uz visiem mājsaimniecības locekļiem vai iii) individuālā līmenī attiecībā uz mājsaimniecību locekļiem, kas ir vismaz 16 gadus veci.
1. daļa. Papildu izlaides mainīgie lielumi
|
2. |
A tabulā norādīti papildu izlaides mainīgie lielumi, kurus NCB var sniegt Eiropas Centrālajai bankai (ECB) papildus I pielikumā noteiktajiem galvenajiem izlaides mainīgajiem lielumiem. |
|
3. |
“Atsauces datums/periods” ir datums/periods, uz kuru attiecas konkrētais izlaides mainīgais lielums. “Patreiz” nozīmē datu vākšanas laikā, “Nemainīgi” nozīmē informāciju, kas pastāv nemainīgi un laika gaitā saglabājas (neatkarīgi no datu vākšanas laika), “Bagātības atsauces datums” ir datums, kas definēts 8. panta 1. un 2. punktā, “Ienākumu atsauces periods” ir periods, kas definēts 8. panta 3. un 4. punktā. |
|
4. |
Daži papildu izlaides mainīgie lielumi ir atgriezeniski, kas nozīmē, ka šādos gadījumos tiek sniegti vairāki papildu izlaides mainīgie lielumi. Atgriezenisku izlaides mainīgo lielumu identifikatori ietver zīmi “$” (vismaz vienu). Tas attiecas uz dažāda veida aizdevumiem, īpašumiem un dāvanām/mantojumiem, kuru gadījumā atgriezenisko saikņu skaits pēc noklusējuma ir 3, bet valsts apsekojumos var izmantot arī 2 atgriezeniskās saiknes. Piemēram, mainīgajam lielumam “Mājsaimniecības galvenā mājokļa hipotēka $x: Hipotēkas nosacījumu pārmaiņas” (HB201$x A tabulā) 3 atgriezenisko saikņu gadījumā uzrāda 3 mainīgos lielumus (HB2011, HB2012, HB2013). Pensiju plāniem var piemērot ne vairāk kā 7 atgriezeniskās saiknes. |
|
5. |
Dažiem papildu izlaides mainīgajiem lielumiem ir pieejamas vairākas izvēles iespējas, kas nozīmē to, ka jāsniedz vairāki papildu izlaides mainīgie lielumi. Izlaides mainīgo lielumu, kas ietver izvēles iespējas, identifikatori beidzas ar burtu “v”. Piemēram, mainīgajam lielumam “Citu turēto aktīvu veids” (HD1910v A tabulā) tiek uzrādīti 4 mainīgie lielumi (HD1910a, HD1910b, HD1910c, HD1910d). |
|
6. |
Dažiem papildu izlaides mainīgajiem lielumiem ir atgriezenisko saikņu un izvēles iespēju apvienojums. Šādos gadījumos izlaides mainīgā lieluma identifikatori beidzas ar “$xv”. Piemēram, mainīgajam lielumam “Mājsaimniecības galvenā mājokļa hipotēka $x: pārfinansēšanas/pārskatīšanas iemesls” un tā “a: pārfinansēšanas/pārskatīšanas iemesls, pirmā izvēle” un “b: pārfinansēšanas/pārskatīšanas iemesls, otrā izvēle” (HB113$xv A tabulā) tiek uzrādīti 6 mainīgie lielumi (HB1131a, HB1131b, HB1132a, HB1132b, HB1133a, HB1133b). |
|
7. |
Papildu izlaides mainīgais lielums “Cita īpašuma $x hipotēka $y: aizdevuma mērķis” (HB320$x$yv) ir atgriezenisks 2 dimensijās (cits īpašums $x un hipotēka $y), un tam ir pieejamas 4 izvēles iespējas (a, b, c, d). Šajā gadījumā tiek uzrādīti 36 mainīgie lielumi (HB32011a līdz HB32011d, HB32012a līdz HB32012d, HB32013a līdz HB32013d, HB32021a līdz HB32021d, HB32022a līdz HB32022d, HB32023a līdz HB32023d, HB32031a līdz HB32031d, HB32032a līdz HB32032d, HB32033a līdz HB32033d) (gadījumā, ja ir 3 atgriezeniskās saiknes “Citiem īpašumiem” un “Hipotēkām”).
A tabula Papildu izlaides mainīgie lielumi
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. daļa. Papildu izlaides mainīgo lielumu satura apraksts
|
8. |
B tabulā sniegts sīks apraksts par 1. daļā izklāstītajiem papildu izlaides mainīgajiem lielumiem.
B tabula Papildu izlaides mainīgo lielumu satura apraksts
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) “$x” ir skaitlis atgriezeniskajā saiknē. Piemēram, HB201$x ir jāsniedz, ja HB1010 > $x-1. Tas nozīmē, ka mainīgais lielums HB2011 ir jāuzrāda, ja HB1010 > 0, HB2012 jāuzrāda, ja HB1010 > 1, un HB2013 ir jāuzrāda, ja HB1010 > 2.
III PIELIKUMS
Informācija, kas NCB jāsniedz, raksturojot valsts apsekojuma iezīmes
1.
Saskaņā ar 3. panta 4. punktu NCB jāsniedz ECB informācija, kurā raksturotas valsts apsekojumu iezīmes, kā izklāstīts 1.–9. iedaļā.
1. iedaļa. Izlases veidošanas modelis
1. daļa. Vispārīga informācija
|
2. |
NCB jāsniedz šāda vispārīga informācija par izlases veidošanas modeli.
|
2. daļa. Paneļa/rotācijas izlases komponents (datus sniedz tikai valstis, kuru apsekojumos ir paneļa komponents)
|
3. |
NCB (kuru apsekojumā ir paneļa komponents) jāsniedz šāda informācija par grupas/rotācijas izlases komponentu.
|
3. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
4. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar izlases veidošanas modeli, ko tā uzskata par būtisku. |
2. iedaļa. Izlases struktūra un apsekojumu rezultātu statistika
1. daļa. Izlases lielums un neatbildētība
|
5. |
Ja ECB netiek nosūtīta informācija, kas nepieciešama izvades mainīgajam lielumam SB0100 (intervijas galarezultāta kods), NCB jāsniedz šāda informācija par izlases lielumu un neatbildētību:
|
2. daļa. Apsekojuma rezultātu statistika
|
6. |
Ja ECB netiek nosūtīta informācija, kas nepieciešama izvades mainīgajam lielumam SB0100 (intervijas galarezultāta kods), NCB jāsniedz informācija par šādu apsekojuma rezultātu statistiku:
|
3. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
7. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar izlases struktūru un apsekojumu rezultātu statistiku, ko tā uzskata par būtisku. |
3. iedaļa. Jēdzieni un definīcijas
1. daļa. Atsauces periodi
|
8. |
NCB jānorāda statistiskās informācijas atsauces periods, kas attiecas uz:
|
2. daļa. Ienākumu izlaides mainīgie lielumi
|
9. |
NCB jāsniedz informācija par to, vai savāktie ienākumu izlaides mainīgie lielumi ir i) bruto, ii) bez ienākuma nodokļiem, iii) bez ienākuma nodokļiem un sociālajām iemaksām vai iv) citi (šajā gadījumā jāsniedz papildu precizējumi). |
3. daļa. Izlaides mainīgo lielumu definīcija – būtiskas metodoloģiskas novirzes
|
10. |
NCB jāsniedz apraksts par jebkādām būtiskām metodoloģiskām atšķirībām ECB nosūtīto izlaides mainīgo lielumu saturā salīdzinājumā ar izlaides mainīgo lielumu aprakstiem I pielikuma 2. daļā. |
|
11. |
NCB jāsniedz izlaides mainīgo lielumu identifikators(-i)/nosaukums(-i) un jāraksturo novirze(-es) no izlaides mainīgo lielumu definīcijām (piemēram, HI0100 ikmēneša summa, kas iztērēta pārtikai, kuru lieto mājās. Izlaides mainīgais lielums ietver arī pārtiku, kuru lieto ārpus mājām). |
4. iedaļa. Datu vākšana
1. daļa. Norises aspekti
|
12. |
NCB jāsniedz šāda informācija par norisi:
|
2. daļa. Intervētāji (pieņemšana darbā, apmācība, darba slodze, kompensācija)
|
13. |
NCB sniedz šādu informāciju par intervētājiem:
|
3. daļa. Anketas izstrāde un testēšana
|
14. |
NCB jāsniedz šāda informācija par anketas izstrādi un testēšanu:
|
4. daļa. Sazināšanās stratēģijas un neatbildētības novēršana
|
15. |
NCB jāsniedz šāda informācija par sazināšanās stratēģijām un neatbildētības novēršanu:
|
5. daļa. Norises audits
|
16. |
NCB jāsniedz šāda informācija par norises auditu:
|
6. daļa. Citu datu avotu izmantošana datu vākšanā
|
17. |
NCB jānorāda, vai tās ir izmantojušas citus avotus, kas nav intervijas, lai vāktu vai veidotu I pielikumā norādītos izvades mainīgos lielumus (izņemot avotus, kas izmantoti, lai veiktu imputāciju posteņa neatbildētības gadījumā). Ja atbilde ir “jā”, iespējamie avoti ir reģistri, statistiskā saskaņošana, citi (šādā gadījumā jāsniedz papildu informācija). |
7. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
18. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar datu vākšanu, ja to uzskata par būtisku. |
5. iedaļa. Datu apstrāde un rediģēšana
1. daļa. Vispārīga informācija
|
19. |
NCB jānorāda, kādu vispārējo datubāzu pārvaldības sistēmu tās izmanto datu glabāšanai un apstrādei (piemēram, SAS, Stata, SPSS). |
|
20. |
NCB jānorāda, kādu izlases/lietu pārvaldības sistēmu tās izmanto. Tas ir elektronisks rīks, kas paredzēts, lai automātiski uzglabātu un sasaistītu dažādus informācijas avotus, kas ir noderīgi praktiskā darba organizēšanai un dokumentēšanai. |
2. daļa. Kodēšana un rediģēšana
|
21. |
NCB jāsniedz šāda informācija par kodēšanu un rediģēšanu:
|
3. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
22. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar apstrādi un rediģēšanu, ja to uzskata par būtisku. |
6. iedaļa – Svērums
1. daļa. Mājsaimniecības struktūras svērumi (izlaides mainīgais lielums SD0300)
|
23. |
NCB jāsniedz šāda informācija par mājsaimniecības struktūras svērumiem:
|
2. daļa. Svēruma korekcijas attiecībā uz vienības neatbildētību, pamatojoties uz izlases līmeņa informāciju
|
24. |
NCB jāsniedz šāda informācija par svēruma korekcijām vienības neatbildētības gadījumā:
|
3. daļa. Kalibrēšana ārējiem avotiem
|
25. |
NCB jāsniedz šāda informācija par kalibrēšanu ārējiem avotiem:
|
4. daļa. Svēruma samazināšana vai jebkādas citas korekcijas pēc apsekojuma
|
26. |
NCB jānorāda, vai (jā/nē) ir veiktas jebkādas citas pēcapsekojuma svēruma korekcijas (t. sk. svērumu samazināšana vai izlīdzināšana). Ja atbilde ir “jā”, jāsniedz korekciju apraksts. |
5. daļa. Galīgie mājsaimniecību svērumi un svērumu attiecības
|
27. |
Ja ECB netiek nenosūtīta nepieciešamā informācija izvades mainīgajiem lielumiem HW0010 (mājsaimniecības svērums) un SD0300 (lietas struktūras svērums), NCB jāsniedz šāds statistikas kopsavilkums:
|
|
28. |
Ja apsekojumam ir paneļa komponents, NCB jāpaskaidro svēruma procedūra, t. i., kā izlases svērumi jaunizveidotajām mājsaimniecībām tiek kombinēti ar iepriekšējā posma svērumiem (svēruma daļas metode, jebkura cita kombinācija). |
6. daļa. Replikāta svērumi
|
29. |
NCB jāsniedz šāda informācija par replikātu svērumiem (izlaides mainīgais lielums WR$$$$) –
|
7. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
30. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar svērumu, ja to uzskata par būtisku. |
7. iedaļa – Imputācijas procedūras
1. daļa. Vispārīga informācija
|
31. |
NCB jānorāda imputācijai izmantoie programmatūras rīki (t. i., SAS, Stata vai cits, un, ja “cits”, jānorāda kurš rīks) un par imputāciju atbildīgās organizācijas (t. i., NCB, NSI, apsekojošais uzņēmums, cita, un, ja “cita”, kura organizācija). |
2. daļa. Tehniskā informācija par imputācijas procedūrām
|
32. |
NCB jāsniedz šāda tehniskā informācija par imputācijas procedūrām.
|
3. daļa. Jebkura cita būtiska informācija (pēc izvēles)
|
33. |
NCB jāsniedz arī jebkāda cita informācija, kas saistīta ar imputācijas procedūrām, ko tā uzskata par būtisku. |
8. iedaļa. Informācijas atklāšanas kontrole un izplatīšana nacionālā līmenī
1. daļa. Informācijas atklāšanas kontrole
|
34. |
Pirms statistiskās informācijas iesniegšanas ECB NCB jāsniedz apraksts par metodēm un procedūrām, ko izmanto datu anonimizācijai nacionālā līmenī. |
2. daļa. Datu izplatīšana
|
35. |
NCB jāsniedz informācija par pirmo nacionālo rezultātu publiskojumu (saite, publiskošanas datums un veids). |
9. iedaļa. Papildu informācija no nacionālajiem novērtējumiem
|
36. |
NCB jāsniedz papildu informācija, kas pieejama no nacionālajiem novērtējumiem (uz ko neattiecas 1.–8. iedaļa). Tā var ietvert dokumentus/atsauces uz pieejamo metodoloģisko dokumentāciju (piemēram, nacionālos kvalitātes ziņojumus, neatkarīgus metodiskos pētījumus, salīdzinājumus ar ārējiem avotiem). |
IV PIELIKUMS
Atbilstīgo pētnieku iecelšanas kritēriji un procedūra
Eiropas Centrālā banka (ECB) saskaņā ar 15. panta a) punkta ii) apakšpunktu var piešķirt piekļuvi pētniecības datu kopai tikai tādām personām, kas atbilst 2. iedaļā uzskaitītajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka piekļuve informācijai, kas sniegta ECB saskaņā ar šo pamatnostādni, ir atļauta tikai zinātniskās pētniecības nolūkos. Pētniecības datu kopas komerciāla izmantošana ir stingri aizliegta.
Šie nosacījumi tiek publicēti ECB interneta vietnē nolūkā informēt pētniekus par piemērojamajiem nosacījumiem un procedūrām, lai pieteiktos piekļuvei pētniecības datu kopai. ECB cenšas pēc iespējas samazināt kavēšanos pieteikumu apstrādē.
ECB nodrošina, ka tiek izmantoti tikai droši datu iesniegšanas kanāli, un nosaka pienācīgu izmantojamo datu nesēju.
1. Saistītais pētnieks
Saistītais pētnieks ir fiziska persona, kas ir darbinieks kādā no tālāk minētajām struktūrām vai ir ar tām saistīta:
|
a) |
universitātes un citas augstākās izglītības organizācijas, |
|
b) |
organizācijas vai iestādes, kas veic zinātniskus pētījumus, izņemot komercsabiedrības, |
|
c) |
struktūras, kuru pētnieki zinātniskiem mērķiem var piekļūt konfidenciāliem datiem saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/452/EK (1). |
2. Nosacījumi piekļuvei pētniecības datu kopai
ECB var piešķirt piekļuvi pētniecības datu kopai saistītajiem pētniekiem, kuri iesnieguši ECB pieteikumu par piekļuvi, kā noteikts šajā pielikumā. Kopīgos pētniecības projektos, kuros piedalās vairāki pētnieki, kas strādā vienā un tajā pašā projektā, katram pētniekam jānosūta individuāls pieteikums, kurā norādīts, uz kuru kopīgo pētniecības projektu attiecas viņa pieprasījums. Pieteikumam par piekļuvi pētniecības datu kopai jāatbilst šādiem nosacījumiem.
|
a) |
Pieteikuma iesniedzējam jāsniedz ECB šāda informācija:
|
|
b) |
Pētniecības plānā kodolīgi:
|
|
c) |
Pieteikuma iesniedzējam jāsniedz sīka informācija par datu glabāšanas drošību (atzīmējot piemērojamās iespējas) attiecībā uz šādiem aspektiem:
|
|
d) |
Pieteikuma iesniedzējam pieteikumā ECB jānorāda:
|
|
e) |
Visiem pētniecības projektā iesaistītajiem pētniekiem ir jāpieņem zināšanai un jāparaksta datu izmantošanas noteikumi un nosacījumi, kā arī konfidencialitātes pienākumi, ko tiem noteikusi ECB. |
|
f) |
Pieteikuma iesniedzējam ar parakstu jāapstiprina pieteikumā sniegtās informācijas precizitāte un pareizība. |
3. Kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu pieprasījumus piekļūt pētniecības datu kopai
ECB izvērtē pieteikumus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem kritērijiem.
Obligātais kritērijs nr. 1
Ir aizpildīti visi obligātie lauki (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, adrese, paredzētās pētniecības plāns, rezultātu izmantošana, curriculum vitae un pievienotais identifikācijas dokuments, parakstītas veidlapas).
Tiek pārbaudīta sniegtās informācijas atbilstība (piemēram, vai identitātes dokuments atbilst vārdam un uzvārdam, vai zinātniskās pētniecības struktūra, ar kuru saistīts pētnieks, pastāv un vai curriculum vitae atbilst pētnieka vārdam, uzvārdam un zinātniskās pētniecības struktūrai).
Obligātais kritērijs nr. 2
Pētnieks ir izvēlējies vismaz vienu elementu katrā no trim drošības pasākumu grupām (proti, loģiskā datnes drošība, fizisko dokumentu drošība un telpu drošība).
Obligātais kritērijs nr. 3
Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) datus var izmantot tikai pētniecības nolūkos. Lai to pārbaudītu, tiek izmantoti dažādi pieteikuma veidlapas elementi.
Paredzētās pētniecības plānam kopā ar fona informāciju par pētnieku (curriculum vitae) un informāciju par plānoto rezultātu izplatīšanu vajadzētu parādīt, ka datu pieprasījuma mērķis ir veikt izpēti. Netiek vērtēta paredzētās pētniecības kvalitāte; tiek vērtēts tikai tas, vai paredzētais lietojums ir pētniecība. Var tikt ņemts vērā arī finansējums (ja tas attiecas uz paredzēto pētījumu) un publicēšanas nodoms. Ja nav skaidrības par pētniecības mērķi, ECB lūgs pētniekam sniegt papildu informāciju un/vai precizējumu.
Procedūra gadījumā, ja netiek izpildīti obligātie kritēriji
Ja netiek izpildīti obligātie kritēriji, ECB sazinās ar pētnieku un lūdz sniegt precizējumus un/vai labojumus. Piemēram, pētniekam var lūgt:
|
— |
labot konkrētu informāciju (piemēram, ja nesakrīt informācija pieteikumā un curriculum vitae); |
|
— |
pamatot curriculum vitae elementus (piemēram, par zinātniskās pētniecības struktūras darbību vai saikni starp pieteikuma iesniedzēju un zinātniskās pētniecības struktūru); |
|
— |
sniegt papildu informāciju par paredzētās pētniecības plānu. |
Ja skaidrojums un/vai labojums ir nepietiekams, pieprasījumu noraida.
(1) Komisijas Lēmums 2004/452/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (OV L 156, 30.4.2004., 1. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2025/333/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)