(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar efektīvākas un saskaņotākas noteikumu izpildes panākšanu.

(2)

Jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā būtiska vieta ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem ir jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt, ka cita starpā līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka valdības budžeta deficīts tiek samazināts un vidējā termiņā saglabājas zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem (4), kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, it īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tajā skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomiskas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods ir četri gadi, taču to var pagarināt ne vairāk kā par trim gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija novērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Padome uz Komisijas ieteikuma pamata pieņem ieteikumu, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Sistēma nodrošina iespēju noteikumus piemērot elastīgi, ja ārkārtēji apstākļi, ko dalībvalstis nevar kontrolēt, rada būtisku ietekmi uz publiskajām finansēm saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. pantu. Tādā gadījumā pēc dalībvalsts lūguma un Komisijas ieteikuma, kura pamatā ir tās veiktā analīze, Padome var četru nedēļu laikā pēc Komisijas ieteikuma pieņemt ieteikumu, kas ļauj dalībvalstij novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko tai noteikusi Padome, ja i) pastāv ārkārtēji apstākļi, kurus dalībvalsts nevar kontrolēt, ii) tie rada būtisku ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts publiskajām finansēm, iii) šāda novirzīšanās neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Padomei ir jāprecizē termiņš šādai novirzei.

(6)

Vācija pirmo valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2025. gada 17. jūlijā. Tas tika iesniegts pēc tam, kad tika pagarināts Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktais termiņš, kam Komisija bija piekritusi, ņemot vērā Vācijas norādītos iemeslus. Vienošanās par pagarinājumu tika panākta, jo iepriekšējā valsts valdība bija zaudējusi parlamenta vairākumu un 2025. gada 23. februārī notika parlamenta vēlēšanas, kam sekoja vairākas nedēļas ilgas koalīcijas sarunas, kuru rezultātā 2025. gada 9. aprīlī tika noslēgts koalīcijas līgums un 2025. gada 6. maijā tika izveidota jauna valdība.

(7)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2025. gada 17. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Vācijai savus iepriekšējos norādījumus, kuros izklāstīta atsauces trajektorija (5). Komisija šo atsauces trajektoriju publicēja 2025. gada 24. jūlijā (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un nodrošinās, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazināsies vai saglabāsies piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam.

Pamatojoties uz Komisijas pieņēmumiem un pieņemot septiņu gadu korekcijas periodu, Vācijai iesniegtajā atsauces trajektorijā ir noteikts, ka neto izdevumi nedrīkst palielināties vairāk kā par 1. tabulā norādītajām vērtībām. Tas nozīmē, ka neto izdevumu gada vidējais pieaugums septiņu gadu korekcijas periodā (2025.–2031. gadā) ir 1,8 % un plāna aptvertajā piecu gadu periodā (2025.–2029. gadā) ir 1,7 %. Plāna darbības laiks ir pieci gadi (2025.–2029. gads), nevis parastie četri gadi, jo, ņemot vērā federālās vēlēšanas, kas izņēmuma kārtā notika 2025. gada februārī, pašreizējā federālā valdība būs atbildīga par piecu, nevis četru budžeta likumu sagatavošanu.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija iesniedza Vācijai 2025. gada 17. jūnijā

(8)

Vācija un Komisija no 2025. gada jūnija līdz jūlijam risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialogā galvenā uzmanība tika pievērsta Vācijas paredzētajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem un pamatā esošajiem pieņēmumiem, kā arī paredzētajam reformu un investīciju saistību kopumam ar mērķi pamatot korekcijas perioda pagarināšanu, ietverot investīcijas veicinošas reformas un pasākumus, kas vērsti uz vienkāršošanu, efektivitāti un darbaspēka piedāvājuma uzlabošanu. Dialoga ietvaros Vācija un Komisija apsprieda arī reformas un investīcijas, ko paredzēts īstenot, lai reaģētu uz galvenajām Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām un pievērstos Savienības kopīgajām prioritātēm, proti, tās ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(9)

Vācija 2025. gada jūlijā atbilstīgi Regulas (ES) 2024/1263 11. panta 3. punktam un 36. panta 1. punkta c) apakšpunktam un saskaņā ar tās plānā sniegto informāciju rīkoja apspriešanos ar sociālajiem partneriem un reģionālajām iestādēm.

(10)

Stabilitātes padome, kas ir Vācijas Federācijas un federālo zemju apvienota struktūra, sniedza atzinumu (7) par makroekonomiskajām prognozēm un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir neto izdevumu daudzgadu maksimālo pieauguma tempu pamatā. Kopumā tika uzskatīts, ka vidēja termiņa plāna izdevumu virzība atbilst ES noteikumiem un atbalsta ekonomikas izaugsmi. Stabilitātes padome norādīja, ka uzticamu novērtējumu varētu veikt tikai pēc tam, kad 2025. gada oktobrī būs pārskatītas valsts mēroga prognozes, un uzsvēra, cik svarīgi ir īstenot izaugsmi veicinošus pasākumus, izdevumu disciplīnu un strukturālās reformas, lai sasniegtu mērķus.

(11)

Plāns tika iesniegts parlamentam 2025. gada 20. un 21. jūlijā ar attiecīgo parlamenta komiteju starpniecību.

(12)

Vācija 2025. gada budžeta plāna projektu iesniedza 2024. gada 15. oktobrī. Komisija atzinumu par šo budžeta plāna projektu pieņēma 2024. gada 26. novembrī (8). Ņemot vērā politiskās norises Vācijā, valsts parlaments nebalsoja par un neapstiprināja 2025. gada budžeta projektu, uz kura pamata Komisija pieņēma savu atzinumu, un budžeta projekts attiecīgi nestājās spēkā. Pēc federālajām vēlēšanām federālā valdība sagatavoja pārskatītu 2025. gada budžeta projektu, un bija paredzams, ka valsts parlaments to pieņems 2025. gada septembra beigās. Turklāt federālā valdība 2025. gada 30. jūlijā pēc plāna iesniegšanas pieņēma 2026. gada budžeta likumprojektu. Paredzams, ka valsts parlaments to pieņems 2025. gada decembra sākumā. Tiek sagaidīts, ka Vācija savu 2026. gada budžeta plāna projektu iesniegs līdz 2025. gada 15. oktobrim.

(13)

Vācija 2025. gada 24. aprīlī lūdza iedarbināt valsts izņēmuma klauzulu, lai pavērtu iespēju īstenot lielākus aizsardzības izdevumus saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. panta 1. punktu, ievērojot Komisijas 2025. gada 19. marta paziņojumu (C(2025)2000 final). Tādējādi šis pieprasījums tika iesniegts pirms vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna iesniegšanas. Pieprasījumu iedarbināt valsts izņēmuma klauzulu Komisija izvērtēja vienlaikus ar vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna novērtējumu. Tāpēc plāna novērtējumā ir ņemta vērā valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana, it īpaši saistībā ar parāda ilgtspējas nosacījuma un deficīta noturības nosacījuma ietekmi.

(14)

Parāda ilgtspējas nosacījums un deficīta noturības nosacījums (Regulas (ES) 2024/1263 7. un 8. pants) tika izveidoti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno minimālu fiskālo korekciju, un šie nosacījumi var būt stingrāki par tiem, kas paredzēti uz ilgtspēju balstītā pieejā. Valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanas laikā minētos nosacījumus neņem vērā. Šī pieeja nodrošina, ka valsts izņēmuma klauzulas ilgtspējas nosacījums tiek vienādi piemērots visām dalībvalstīm.

(15)

Padome 2025. gada 8. jūlijā adresēja Vācijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (9).

(16)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(17)

Ekonomiskā aktivitāte Vācijā 2024. gadā samazinājās par 0,5 %, ko veicināja eksporta un investīciju samazināšanās. (10) Saskaņā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozi, kas publicēta 2025. gada maijā, paredzams, ka ekonomika 2025. gadā stagnēs, jo privātā patēriņa un investīciju atveseļošanos lielā mērā kompensē neto eksporta negatīvā ietekme. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 1,1 %, ko veicinās eksporta atveseļošanās un privātā patēriņa un investīciju pastāvīgs pieaugums. Sagaidāms, ka prognozes periodā (t. i., 2025. un 2026. gadā) potenciālais IKP pieaugums Vācijā nedaudz samazināsies no 0,5 % 2024. gadā līdz 0,3 % 2025. un 2026. gadā, ko galvenokārt veicinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, nostrādāto stundu skaita pastāvīgs samazinājums uz vienu nodarbināto un zems kopējās faktoru produktivitātes pieaugums. Bezdarba līmenis 2024. gadā bija 3,4 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2025. gadā būs 3,6 % un 2026. gadā 3,3 %. Paredzams, ka inflācija (ko nosaka IKP deflators), kas 2024. gadā bija 3,1 %, samazināsies līdz 2,4 % 2025. gadā un līdz 2,2 % 2026. gadā. Valdības politikas nodomi palielināt infrastruktūras un aizsardzības izdevumus vēl nebija pietiekami detalizēti, lai tos līdz noteiktajam termiņam iekļautu Komisijas 2025. gada pavasara prognozē. Datu publiskojumi un politikas norises kopš pavasara prognozes publicēšanas liecina, ka ekonomikas izaugsme 2025. un 2026. gadā, kā arī IKP deflators 2025. gadam var būt lielāks, nekā gaidīts pavasarī.

(18)

Runājot par fiskālajām norisēm, Vācijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 2,8 % no IKP. (11) Saskaņā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozi paredzams, ka 2025. gadā tas kopumā saglabāsies stabils 2,7 % apmērā no IKP un, ja politika nemainīsies, palielināsies līdz 2,9 % 2026. gadā. Vispārējās valdības parāds 2024. gada beigās bija 62,5 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozi tas 2025. gada beigās palielināsies līdz 63,8 % no IKP un 2026. gada beigās – līdz 64,7 %. Šajās prognozēs nav ņemti vērā jaunākie politikas paziņojumi, kas minēti vidēja termiņa plānā, jo tas tika iesniegts pēc pavasara prognozes termiņa beigām. Vācijas federālā valdība 2025. gada 24. jūnijā un 30. jūlijā pieņēma federālo budžetu 2025. un 2026. gadam. Budžeti liecina par izdevumu un deficīta pieaugumu 2025. un 2026. gadā salīdzinājumā ar Komisijas 2025. gada pavasara prognozēm.

(19)

Vācijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2029. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija septiņu gadu garumā (2025.–2031. gads).

(20)

Plānā ir ietverta informācija, kas jāsniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. pantu, izņemot detalizētu informāciju par Komisijas atsauces trajektoriju, kas prasīta Regulas (ES) 2024/1263 13. panta b) punktā, un informāciju par netiešajām saistībām un iespējamām saistībām, kas prasīta Regulas (ES) 2024/1263 13. panta g) punktā.

(21)

Plānā ietverta apņemšanās ievērot 2. tabulā norādītos neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, ņemot vērā valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, t. i., bez prasībām, kas izriet no aizsardzības pasākumiem (sk. 2. tabulas zemāko daļu), un tas atbilst neto izdevumu vidējam maksimālajam pieaugumam 2,9 % apmērā 2025.–2029. gadā. Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir lielāks, nekā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2025. gada 17. jūnijā. Komisijas novērtējums ir balstīts uz neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem bez prasībām, kas izriet no aizsardzības pasākumiem. Papildus Vācija uzņemas saistības veikt reformas un investīcijas, lai korekcijas periodu pagarinātu līdz septiņiem gadiem (2025.–2031. gads), kuros plānotais neto izdevumu vidējais maksimālais pieaugums ir 2,8 %.

2. tabula. Neto izdevumu maksimālais pieaugums Vācijas plānā

ar parāda ilgtspējas nosacījuma un deficīta noturības nosacījuma ietekmi un bez tās

(gada un kumulatīvie pieauguma tempi (%) nominālā izteiksmē)

(22)

Ja plānā noteiktie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi (sk. 2. tabulas zemāko daļu) un pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP saskaņā ar plānu pamazām palielināsies no 62,5 % 2024. gada beigās līdz 64,4 % korekcijas perioda beigās (2031. gadā), kā parādīts 3. tabulā. Tiek prognozēts, ka pēc korekcijas perioda, t. i., vidējā termiņā, vispārējās valdības parāds samazināsies, 2041. gadā sasniedzot 56,5 % no IKP.

3. tabula. Vācijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Saskaņā ar plānu līdz korekcijas perioda beigām (2031. gadam) tiktu panākta vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanās. Tas ir ticami, jo, balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda samazināsies, un stohastiskās prognozes liecina, ka parāda samazināšanās varbūtība ir pietiekami liela.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu.

(23)

Balstoties uz plānā norādītajiem neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts samazināsies no 2,7 % no IKP 2024. gadā līdz 1,8 % 2029. gadā un 1,1 % no IKP korekcijas perioda beigās (2031. gadā). Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2031. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP, lai gan tiek prognozēts, ka plāna pirmajos gados šī vērtība tiks pārsniegta.

Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2041. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi atbilst Regulas (ES) 2024/1263 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu.

(24)

Fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā gada izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir atlikts no 2025.–2026. gada uz 2027.–2031. gadu un atšķiras no Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā minētās parasti piemērojamās lineārās trajektorijas.Plāns paredz ekspansīvu politiku 2025. un 2026. gadā, kuru veicina lielāki izdevumi (sk. 27. apsvērumu), un ievērojamu konsolidāciju 2027.–2029. gadā. Sākotnējā ekspansīvā fiskālā nostāja plāna pirmajos gados ir paredzēta, lai atbalstītu aktivitāti un investīcijas pēc divu gadu negatīva reālā IKP pieauguma. Kopumā neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi plāna piecu gadu periodā atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā izklāstītajam neatlikšanas nosacījumam, jo fiskālās korekcijas centieni plāna periodā (2025.–2029. gads) ir proporcionāli kopējiem centieniem visā korekcijas periodā (2025.–2031. gads).

4. tabula. Vācijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(25)

Atbilstīgi Regulas (ES) 2024/1263 8. pantam fiskālā korekcija turpināsies, līdz attiecīgā dalībvalsts sasniedz deficīta līmeni, kas strukturālā izteiksmē nodrošina kopēju noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP (deficīta noturības nosacījums). Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu prognozētajai parāda attiecībai ir jāsamazinās par minimālo gada vidējo summu 0,5 procentpunktu apmērā, ja vien parāda attiecība pret IKP saglabājas no 60 % līdz 90 % (parāda ilgtspējas nosacījums).

Ja ir izpildīti valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanas nosacījumi, šīs iedarbināšanas laikā atļautā elastība būtu jāaprēķina, atskaitot šo divu nosacījumu ietekmi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Tāpēc šajos īpašajos apstākļos vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna novērtējums un valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanas pieprasījuma novērtējums būtu jāveic integrētā veidā. It īpaši, ņemot vērā valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, nav jāpārbauda, vai Vācijas vidēja termiņa plāns atbilst nosacījumiem 2025.–2028. gada periodam, uz ko attiecas valsts izņēmuma klauzula. Attiecībā uz atlikušo korekcijas periodu (2029.–2031. gads), tā kā valsts izņēmuma klauzula vairs netiks piemērota, ir jāpārbauda, vai Vācijas vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā ir ievēroti nosacījumi.

Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā noteiktā prasība attiecībā uz deficīta noturības nosacījumu, kuras mērķis ir nodrošināt kopēju rezervi attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 % no IKP, Vācijai tiek piemērota no 2029. gada. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 8. pantu 2029., 2030. un 2031. gadā vidēja termiņa plānā paredzamā strukturālās primārās bilances ikgadējā korekcija nevar būt mazāka par 0,25 % no IKP, ja tiek sagaidīts, ka strukturālais budžeta deficīts iepriekšējā gadā saglabāsies lielāks par 1,5 % no IKP, nolūkā strukturālā izteiksmē panākt kopējo noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP. Fiskālā korekcija, kas izriet no plānā norādītajām politikas saistībām un pieņēmumiem, 2029., 2030. un 2031. gadā pārsniegs 0,25 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi atbilst deficīta noturības nosacījumam 2029.–2031. gadam.

Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu, tā kā saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds korekcijas periodā pārsniegs 60 % (bet nepārsniegs 90 % no IKP), parāda attiecībai ir jāsamazinās vismaz par vidēji 0,5 procentpunktiem gadā, līdz tā ir mazāka par 60 %. Šis vidējais samazinājums, kas ir vienāds ar 0,8 procentpunktiem, ir aprēķināts par 2029.–2031. gada periodu. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam 2029.–2031. gadam.

(26)

Plāna pamatā ir pieņēmumu kopums, kas atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, kuri ir pamatā atsauces trajektorijai, kas Vācijai tika nosūtīta 2025. gada 17. jūnijā (sk. 5. tabulu). Konkrētāk, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi attiecībā uz sākuma pozīciju 2024. gadā, potenciālo izaugsmi, reālo IKP un IKP deflatoru, ņemot vērā jaunākus datus. Ir nepieciešams rūpīgs šo atšķirību novērtējums, īpaši tāpēc, ka plānā paredzētais neto izdevumu vidējais maksimālais pieaugums ir lielāks, nekā to paredz atsauces trajektorija. Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.

Plānā izmantots izlīdzināts potenciālās izlaides pieaugums 2024.–2041. gada periodā, kā rezultātā plāna korekcijas periodā salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem vidējā potenciālā izlaide ir lielāka, un tādējādi tā veicina lielāku neto izdevumu vidējo pieaugumu. Iespēju izmantot stabilākus potenciālās izaugsmes rādītājus paredz Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, ja kumulatīvā izaugsme aplēšu laikposmā (t. i., līdz 2041. gadam) kopumā atbilst Komisijas pieņēmumiem un piemērošanu pienācīgi pamato ekonomiski argumenti, kā tas ir šajā plānā. Plānā potenciālās izaugsmes izlīdzināšanas piemērošana ir pamatota ar lielāku nenoteiktību aplēsēs neseno makroekonomisko ārējo satricinājumu dēļ. Līdz ar to uzskatāms, ka šis pieņēmums ir pienācīgi pamatots. Plānā norādīts, ka Vācijas fiskālo stimulu kopums (ko galvenokārt virza tās jaunais Īpašais infrastruktūras un klimatneitralitātes fonds), visticamāk, turpmākajos gados vēl vairāk veicinās ekonomisko aktivitāti, pateicoties gaidāmajām papildu publiskajām un privātajām investīcijām.

5. tabula. Vācijas plāna galvenie pieņēmumi

Plānā ir pieņemts, ka 2025. un 2026. gadā IKP deflatora vērtības būs nedaudz lielākas nekā Komisijas pieņēmumi. Šādi augstāki deflatori veicina augstāku neto izdevumu vidējo pieaugumu plānā korekcijas periodā. Atšķirību 0,3 procentpunktu apmērā starp IKP deflatoru 2025. gadā Komisijas pieņēmumos un to, kas norādīts plānā, pamato jaunākie dati par 2025. gada pirmo ceturksni, kuri nebija iekļauti Komisijas pieņēmumos. (12) IKP deflatoru atšķirību 0,4 procentpunktu apmērā 2026. gadam var pamatot ar globālās tirdzniecības spriedzes ietekmi uz cenām un paredzamo publisko izdevumu ievērojamo pieaugumu. Kopā šie argumenti pienācīgi pamato šo deflatoru novirzi no Komisijas skaitļiem.

Plānā iekļautajam atjauninātajam nominālajam deficītam 2024. gadā nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Tas nozīmē, ka atšķirība starp neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem plānā un atsauces trajektoriju ir skaidrojama ar atšķirībām pieņēmumos, kuras kopumā var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 13. panta b) punktu. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas pārsniedz atsauces trajektoriju.

Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem.

(27)

Saskaņā ar plāna indikatīvo fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks izpildītas, īstenojot uz izaugsmi vērstu stratēģiju, kuras pamatā ir publiskās investīcijas, strukturālas reformas un pakāpeniska konsolidācija. Plānā ir paredzēta virzība ar atliktu korekciju un ekspansīvu politikas nostāju 2025. un 2026. gadā. Paplašināšanās lielā mērā ir saistīta ar lielākiem uz investīcijām orientētiem izdevumiem (sk. 6. tabulu), ar kuriem risina lēnu ekonomikas izaugsmi un nepietiekamas investīcijas un ko lielā mērā finansē jaunizveidots Īpašais infrastruktūras un klimatneitralitātes fonds. Īpašais fonds aizsargā uz investīcijām orientētus izdevumus, atļaujot izdevumus Īpašajā fondā tikai tad, ja investīciju izdevumi federālajā pamatbudžetā pārsniedz 10 % no tā kopējiem izdevumiem (atskaitot finanšu darījumus un noteiktas ar aizsardzību saistītas pozīcijas). Fiskālajai ekspansijai seko ievērojami konsolidācijas centieni 2027., 2028. un 2029. gadā. Konsolidācijas stratēģija ir atkarīga no lielākiem ieņēmumiem, kas izriet no izaugsmi veicinošiem pasākumiem, piemēram, birokrātijas izmaksu samazināšanas par 25 %, izmantojot digitalizāciju un juridisko vienkāršošanu, finansējuma trūkumu novēršanu paplašināšanās un inovācijas kapitāla jomā un kvalificēta darbaspēka piedāvājuma palielināšanas, izmantojot stimulus palielināt līdzdalību darba tirgū un uzlabotus imigrācijas procesus. Attiecībā uz izdevumiem vidēja termiņa plānā ir ziņots par valdības nodomu regulāri pārskatīt un racionalizēt visas subsīdijas un finansēšanas programmas, konsolidēt sociālos pabalstus un līdz 2029. gadam samazināt ministriju un valsts parlamenta administrācijas darbinieku skaitu vismaz par 8 %. Šo nodomu un pieņemamo politikas pasākumu specifikācija ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizsaka skaitļos gada budžetos.

(28)

Kā pamatu fiskālās korekcijas perioda pagarinājumam no četriem līdz septiņiem gadiem Vācija plānā apņemas veikt reformu un investīciju kopumu ar mērķi palielināt potenciālo izaugsmi un fiskālo stabilitāti.

Reformu un investīciju kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, veido divas saistības no Vācijas atveseļošanas un noturības plāna (ANP), kā arī 15 jaunas reformas un investīcijas. Šo kopumu veido turpmāk aprakstītie pasākumi (sk. arī II pielikumu).

(29)

Kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 3. punktā, katra reforma un investīcija, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma.

(30)

ANP iekļautās saistības, kas ir pamatā pagarinājumam, ietver būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Turklāt Vācija uzņemas saistības turpināt reformas visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā un noturēt valsts finansētās investīcijas līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā (sk. 6. tabulu turpmāk). Saistības tiks uzraudzītas visā plāna īstenošanas periodā. Tāpēc ANP paredzētās saistības var ņemt vērā korekcijas perioda pagarināšanas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(31)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, ilgtspējīgi palielinās Vācijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Plānā lēsts, ka pasākumu kopumam 2029. gadā būs pozitīva ekonomiskā ietekme aptuveni 1 % apmērā no 2029. gada IKP. Šī aplēse tika veikta, izmantojot Komisijas dinamiskos stohastiskos vispārējā līdzsvara modeļus (QUEST III). Lielāko daļu ietekmes uz izaugsmi rada trīs pasākumi.

Kopumā paredzams, ka plāns uzlabos ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, novēršot iepriekš konstatētos trūkumus, piemēram, investīciju trūkumu un darbaspēka piedāvājuma samazināšanos.

(32)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, atbalstīs fiskālo stabilitāti, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Saskaņā ar valdības prognozēm reformu un investīciju kopuma fiskālā ietekme gadā būs 0,2 % no nominālā IKP, kas 2025.–2029. gada periodā sasummējas līdz 1,0 % no 2024. gada nominālā IKP. Tas galvenokārt izpaužas kā netieša ietekme (0,9 %), kas atspoguļo uzsvaru uz izaugsmi veicinošām reformām. Tabakas nodokļa paplašināšana palielinās nodokļu ieņēmumus. Turklāt izdevumu pārskatīšana un subsīdiju pārskatīšana palīdzēs uzlabot publisko finanšu kvalitāti.

(33)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Paredzams, ka lielākā daļa pasākumu veicinās sociālo un ekonomisko noturību atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem. Turklāt ģeotermālās enerģijas un ūdeņraža investīciju paātrināšanas tiesību akti veicina taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī energoapgādes drošību kopā ar Atkrastes vēja enerģijas likumu. Iepirkuma tiesību aktu vienkāršošana un digitālo tehnoloģiju izmantošana bruņoto spēku iepirkuma procesos pievēršas aizsardzības spēju veidošanai.

(34)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, pievēršas attiecīgajiem (15) KVAI, kuri iesniegti Eiropas pusgada ietvaros, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunkts. It īpaši reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, attiecas uz KVAI, kuri saistīti ar šādām jomām:

(35)

Plāns nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis tiek noturēts vidējā līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

6. tabula. Plānā paredzētās valsts finansētās publiskās investīcijas (% no IKP)

(36)

Visbeidzot, reformu un investīciju saistību kopums, kas ir pamatā pagarinājumam, var tikt uzskatīts par saskanīgu ar ANP iekļautajām saistībām un ar partnerības nolīgumu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts.

(37)

Tādējādi jāsecina, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, ir kopumā vērtējams kā atbilstīgs Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka korekcijas periodu var pagarināt no četriem līdz septiņiem gadiem, kā ierosināts plānā.

(38)

Papildus reformu un investīciju kopumam, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz citām reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, it īpaši konkrētām valstīm adresētos ieteikumos (KVAI), un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm. Plānā ir iekļautas 35 reformas un investīcijas, no kurām četras finansiāli atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms. Plāna reformas un investīcijas daļēji balstās uz esošo valdības stratēģijas dokumentu (“Vācijas atbildība, koalīcijas nolīgums starp CDU, CSU un SPD, 21. likumdošanas periods”). (16)

(39)

Attiecībā uz taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās kopīgo prioritāti, arī Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem klimata mērķiem, plānā ir paredzēti apmācības pasākumi, piemēram, attiecībā uz apmācības digitalizāciju un izglītojamo digitālās līdzdalības veicināšanu. Turklāt plānā ir iekļautas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir paplašināt digitālos tīklus, nosakot tīkla paplašināšanu un plānošanas un apstiprināšanas vienkāršošanu par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Turklāt plāna mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pieejamību, ieviešot tiešsaistes procedūras civillietās, kā arī vienkāršojot notāra procedūras ar digitālās autentifikācijas procedūru notāriem un citiem dokumentiem. Plāns ietver arī kopīgu digitālo standartu pieņemšanu publiskajai pārvaldei, lai nodrošinātu vienotu un netraucētu piekļuvi administratīvajiem pakalpojumiem (iekļauti ANP), un tiesību aktu ar mērķi modernizēt un digitalizēt cīņu pret nedeklarētu darbu.

Plānā ir aprakstīti arī pasākumi, kuru mērķis ir veicināt dispečējamu elektrostaciju būvniecību, klimatneitrālu siltuma tīklu pilnveidi, pārveidi un jaunu būvniecību (iekļauti ANP), kā arī elektroenerģijas tīklu mērķtiecīgu paplašināšanu. Turklāt plānā ir ietverts pasākumu kopums, kura mērķis ir samazināt nodokļu komponentus elektroenerģijas cenās komerciālajiem patērētājiem un nodrošināt lielāku valsts iesaisti tīkla izmaksu segšanā, lai veicinātu konkurētspēju un elektrifikāciju, uzlabotu CCS/CCU normatīvo vidi un turpinātu finansējumu ēku apsildes modernizācijai un ēku renovācijai nolūkā uzlabot ēku energoefektivitāti (iekļauts ANP), kā arī palielinātu federālo finansējumu efektīviem un klimatneitrāliem siltumapgādes tīkliem. Plānā ir paredzēta dzelzceļa tīkla atjaunošana, modernizējot augstas veiktspējas dzelzceļa koridorus. Lai stiprinātu pārvaldību un ilgtermiņa investīciju plānošanu dzelzceļa nozarē, ar plānu tiek ieviests “ Infraplan ” kā saistošs finansēšanas instruments, kas prioritizē turpmākos projektus. E-mobilitāte tiks veicināta, izmantojot nodokļu atvieglojumus, automobiļu nodokļu atbrīvojumus, mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un investīcijas uzlādes infrastruktūrā un bezemisiju kravu mobilitātē (iekļauts ANP). Visbeidzot, plāns atbalsta inovāciju un tehnoloģisko progresu, par prioritāti nosakot pētniecības finansēšanu saskaņā ar augsto tehnoloģiju programmu un galveno uzmanību pievēršot tādām svarīgām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas un klimata risinājumi, kā arī veicinot ciešāku saikni starp pētniecību un rūpniecību. Šo un citu plānā iekļauto pasākumu nolūks ir palīdzēt īstenot 2025. gada KVAI par prasmēm, profesionālo izglītību, apmācību un pieaugušo izglītību, publisko pārvaldi, digitālo infrastruktūru, publiskās pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, energoefektivitāti, transportu, atjaunīgo enerģiju, energoinfrastruktūru un tīkliem, kā arī pētniecību un inovāciju.

(40)

Attiecībā uz kopīgo sociālās un ekonomiskās noturības prioritāti, arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru, plānā ir iekļautas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātības stimulus un paātrināt integrāciju darba tirgū, pārstrukturējot darba meklētājiem paredzēto ienākumu pamatatbalstu (Grundsicherung). Gaidāms, ka Labklājības valsts reformas komisija sniegs ieteikumus par to, kā samazināt birokrātiju labklājības sistēmā un tās pārvaldē un to modernizēt. Lai palielinātu stimulus algota darba paplašināšanai, plānā paredzēts ieviest atbrīvojumus no nodokļiem piemaksām par virsstundām. Turklāt plānā ir paredzēti arī pasākumi taisnīguma nodrošināšanai ar izglītības palīdzību, piemēram, mērķtiecīgs atbalsts skolām, kurās ir liels sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu īpatsvars, papildu atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (APIA) mazāk attīstītos reģionos un iestādēm, kas koncentrējas uz bērnu valodas attīstības veicināšanu, kā arī pasākumi pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūras uzlabošanai. Turklāt plānā ir paredzēts prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas apmācības pasākumu kopums, piemēram, lai uzlabotu profesionālo apmācību, mūžizglītību attiecībā uz apmācības digitalizāciju un atbalstu apmācībai uzņēmumā. Lai uzlabotu izglītības iespējas, plāns paplašina investīciju programmu pilnas dienas skolas aprūpei. Turklāt infrastruktūras procedūras tiks paātrinātas, izmantojot saskaņotus procesuālos tiesību aktus. Kā nākamais solis birokrātijas mazināšanai tiks ieviesti procesa uzlabošanas pārskati, lai noteiktu un novērstu lielākos šķēršļus administratīvajās procedūrās. Sociālos pabalstus ir paredzēts labāk saskaņot un digitalizēt, lai vienkāršotu piekļuvi un samazinātu birokrātiju. Plāna mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas ar nodokļu atvieglojumiem un federālu tīkla maksu līdzfinansējumu, tādējādi atbalstot elektrifikāciju. Ilgtermiņa privātos uzkrājumus atbalstīs, ieviešot agrīnas pensijas uzkrājumu veidošanas iespējas bērniem. Plānā ir paredzēta jaunu pašnodarbināto personu iekļaušana valsts pensiju sistēmā, kuras mērķis ir stiprināt nodrošinājumu vecumdienās. Tās mērķis ir arī palielināt darbaspēka piedāvājumu, nodrošinot nodokļu atvieglojumus darbam pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Piekļuve aprūpei tiks uzlabota, izmantojot primārās aprūpes sistēmu, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu reformu un slimnīcu pārstrukturēšanu, savukārt ilgtermiņa aprūpes reformas mērķis ir nodrošināt ilgtspēju un samazināt slogu iemaksu veicējiem. Dzelzceļa tīklu paredzēts modernizēt, mērķtiecīgi atjaunojot dzelzceļa koridorus. Investīcijas uzņēmējdarbībā tiks stimulētas, atjaunojot paātrinātu amortizāciju un samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. Tiks paplašināta piekļuve finansējumam, uzlabojot finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem.

Visbeidzot, plāns atbalsta inovāciju, par prioritāti nosakot pētniecību augsto tehnoloģiju jomā, piemēram, MI, biotehnoloģiju un klimata tehnoloģiju jomā. Šo un citu plānā iekļauto pasākumu mērķis ir palīdzēt īstenot 2025. gada KVAI par nodokļu politiku, uzņēmējdarbības vidi, pensiju sistēmām un aktīvām vecumdienām, publisko pārvaldi, darba tirgus darbību, prasmēm, profesionālo izglītību un apmācību un pieaugušo izglītību, izglītību, energoinfrastruktūru un tīkliem, pētniecību un inovāciju un transportu. Plāna pasākumi ir paredzēti arī tam, lai palīdzētu uzlabot mājokļu cenu pieejamību, cenšoties palielināt mājokļu piedāvājumu.

(41)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir ietvertas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot energosistēmas noturību un elastību. Plānā ir aprakstīti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt dispečējamu elektrostaciju būvniecību, kā arī klimatneitrālu siltuma tīklu pilnveidi, pārveidi un jaunu būvniecību (iekļauti ANP). Plānā ir iekļauti arī pasākumi tīklu un uzkrāšanas mērķtiecīgai un sistēmai piemērotai izvēršanai, kas paredzēti, lai tīkla paplašināšanu saskaņotu ar elektroenerģijas pieprasījumu un atjaunīgās enerģijas ražošanu. Šo un citu plānā iekļauto pasākumu nolūks ir palīdzēt īstenot 2025. gada KVAI par atjaunīgo enerģiju, energoinfrastruktūru un tīkliem, energoefektivitāti un transportu.

(42)

Attiecībā uz aizsardzības spēju kopīgo prioritāti plānā ir iekļautas reformas un investīcijas, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai (sk. 32. apsvērumu).

(43)

Turklāt plānā ir iekļauti citi politikas pasākumi, kas pārsniedz ES kopīgās prioritātes, arī federācijas un zemju pakts, kura mērķis ir paātrināt plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras, noteikumu paplašināšana nolūkā ierobežot vispārējo regulatīvo slogu un Valsts regulatīvās kontroles padomes stiprināšana ar mērķi uzlabot regulatīvās ietekmes uzraudzību.

(44)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar Vācijas ANP un attiecīgā gadījumā papildina to. Plānā ir iekļauti ANP pasākumi, piemēram, klimatneitrālu siltuma tīklu pilnveide, pārveide un jauna būvniecība, kā arī finansējuma turpināšana ēku apsildes modernizācijai un ēku renovācijai nolūkā uzlabot ēku energoefektivitāti. Turklāt tas ietver e-mobilitātes veicināšanu, izmantojot nodokļu atvieglojumus, automobiļu nodokļu atbrīvojumus, mērķorientētu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un investīcijas uzlādes infrastruktūrā un bezemisiju kravu mobilitātē. Visbeidzot, tas ietver kopīgu digitālo standartu pieņemšanu publiskajai pārvaldei, lai nodrošinātu vienotu un netraucētu piekļuvi administratīvajiem pakalpojumiem.

(45)

Plānā ir sniegts pārskats par Vācijas publisko investīciju vajadzībām saistībā ar ES kopīgajām prioritātēm. Lai atbalstītu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, plānā ir noteikts, ka ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas atjaunīgajā enerģijā, elektrotīklos, energoefektivitātē, ūdeņraža infrastruktūrā, neto nulles emisiju tehnoloģijās un publisko pakalpojumu digitālajā modernizācijā. Lai uzlabotu sociālo un ekonomisko noturību, ir vajadzīgas investīcijas, lai samazinātu stratēģisko atkarību, veicinātu pētniecību un inovāciju un stiprinātu konkurētspēju, it īpaši atbalstot tādas svarīgas tehnoloģijas kā mikroelektronika, MI, kvantu tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Lai garantētu enerģētisko drošību, Vācijas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgas investīcijas sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) importa infrastruktūrā un elastīgās, mazemisiju gāzes spēkstacijās, kuru mērķis ir atbalstīt pārkārtošanos un samazināt atkarību no viena piegādātāja. Lai palielinātu aizsardzības spējas, plāns paredz ievērojamas investīcijas aprīkojuma nepietiekamības novēršanā, Bundesvēra gatavības stiprināšanā un NATO saistību izpildē, ko atbalsta Bundesvēra (Bundeswehr) īpašais fonds un pastāvīgi lielāki aizsardzības izdevumi.

(46)

Valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 10. un 11. martā, apņēmās stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šie mērķi tika atkārtoti uzsvērti Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai. Eiropadome 2025. gada 6. marta secinājumos par Eiropas aizsardzību atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu kā tūlītēju pasākumu ierosināt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās valsts izņēmuma klauzulas koordinētu iedarbināšanu.

(47)

Komisija 2025. gada 19. marta paziņojumā (17) aicināja visas dalībvalstis izmantot valsts izņēmuma klauzulas piedāvātās elastības iespējas, lai maksimāli palielinātu ietekmi uz ES aizsardzības spējām. Šādas elastības nolūks ir atvieglot pāreju uz pastāvīgi augstāku aizsardzības izdevumu līmeni. Minētajā paziņojumā ir norādīts, ka valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana dalībvalstīm ļautu novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, ko Padome nosaka, apstiprinot vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus vai nosakot koriģējošo virzību pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, ciktāl šo novirzi attaisno aizsardzības izdevumu palielināšana salīdzinājumā ar atsauces gadu, un ka šāds pārsniegums līdz 2028. gadam nebūs lielāks par 1,5 % no IKP gadā. Palielinājumam, kas pārsniedz minēto summu, piemērotu parasto atbilstības novērtējumu. Šāda maksimālā robeža ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte, vienlaikus ļaujot visām dalībvalstīm izmantot elastību augstāka aizsardzības izdevumu līmeņa panākšanai. Precīzās summas tiks noteiktas, kad būs pieejami izpildes dati, lai nodrošinātu, ka papildu elastību var izmantot tikai paredzētajam nolūkam.

(48)

Vācija 2025. gada 24. aprīlī iesniedza Padomei un Komisijai lūgumu iedarbināt valsts izņēmuma klauzulu saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 26. pantu.

(49)

Lūgumā Vācija norādīja, ka, ģeopolitiskajai situācijai kļūstot arvien saspīlētākai, Krievijai turpinot agresijas karu pret Ukrainu un tam apdraudot Eiropas drošību, Savienība saskaras ar eksistenciālu izaicinājumu, uz kuru jāreaģē, ievērojami palielinot aizsardzības izdevumus. Šī situācija ir ārkārtējs apstāklis, kuru dalībvalsts nevar kontrolēt.

(50)

Kopējie vispārējās valdības aizsardzības izdevumi (valdības funkciju klasifikācijas (COFOG) 02. nodaļa) Vācijā 2021. gadā bija 1,0 % no IKP, 2022. gadā – 1,0 % no IKP un 2023. gadā – 1,1 % no IKP (7. tabula). Pamatojoties uz vidēja termiņa plānā sniegto informāciju, Vācija 2024. un 2025. gadā aizsardzībai tērē attiecīgi 1,2 % un 1,5 % no IKP. Turklāt Vācija plāno būtiski palielināt savus aizsardzības izdevumus NATO mērķrādītāja sasniegšanai un saglabāt lielākus aizsardzības izdevumus visā pašreizējā sasaukuma laikā. Tāpēc aizsardzības izdevumu palielinājumam būs būtiska ietekme uz Vācijas publiskajām finansēm.

7. tabula. Vācijas kopējie aizsardzības izdevumi

(51)

Vācija lēš, ka kopējo aizsardzības izdevumu palielinājums no 2021. līdz 2025. gadam, izteikts attiecībā pret IKP, būs ap 0,5 procentpunktiem un tādējādi veicinās valdības bilances pasliktināšanos un valsts parāda palielināšanos.

(52)

Pārējiem faktoriem nemainoties, izdevumu palielināšanās valsts izņēmuma klauzulas aptvertajā periodā izraisīs valsts parāda un budžeta deficīta palielināšanos līdz minētā perioda beigām. Indikatīvās Komisijas prognozes, kurās pieņemts, ka valdības izdevumi līdz 2028. gadam lineāri palielināsies, ko atļauj valsts izņēmuma klauzula, liek domāt, ka budžeta deficīta attiecība pret IKP un valsts parāda attiecība pret IKP 2028. gadā būs attiecīgi par 2,5 procentpunktiem un 4,8 procentpunktiem augstākas nekā tad, ja neto izdevumi palielinātos saskaņā ar Komisijas iepriekšējos norādījumos noteikto virzību. Tas, visticamāk, prasītu papildu fiskālo korekciju pēc valsts izņēmuma klauzulas darbības perioda beigām, lai izpildītu fiskālās sistēmas prasības (18), tajā skaitā nodrošinātu, ka parāda attiecība ir nemainīga vai ticami lejupejoša līdz korekcijas perioda beigām vai saglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP vidējā termiņā, un ka tā samazina un uztur valdības budžeta deficītu zem 3 % no IKP vidējā termiņā. Vācija atzīst, ka turpmāk strukturāli lielākiem aizsardzības izdevumiem var būt nepieciešama politika, ar kuru vidējā termiņā saglabā fiskālo stabilitāti un atbilstību fiskālajiem noteikumiem. Ierobežotais prognozētais deficīta un parāda līmeņa pieaugums, ko rada valsts izņēmuma klauzula, kopā ar Vācijas apņemšanos nākamajā plānu kārtā īstenot nepieciešamās korekcijas, lai izpildītu visas fiskālās sistēmas prasības, nodrošina fiskālās stabilitātes saglabāšanu vidējā termiņā.

(53)

Valstu statistikas iestādes un Eurostat apkopo un publicē datus par vispārējās valdības aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Starptautisko COFOG Eiropas nacionālo kontu sistēmā (EKS 2010). Šie dati ir piemēroti, lai novērtētu aizsardzības izdevumu ietekmi uz valdības budžeta deficītu, valsts parādu, neto izdevumiem un saistītiem raksturlielumiem. Eurostat ciešā sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm noteiks, kā noritēs datu vākšanas process. Izejas punktam vajadzētu būt COFOG aizsardzības kategorijām, ņemot vērā arī NATO definīciju un paturot iespēju rast risinājumu gadījumos, kad rodas anomālijas saistībā ar atšķirībām starp attiecīgajām gada ziņošanas sistēmām. Datu vākšanas process ir jāpieskaņo ziņošanas termiņiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

(54)

Turklāt, lai gan līgumus par militāro ekipējumu var parakstīt laikā, kamēr darbojas valsts izņēmuma klauzula, daļa no minētā ekipējuma var tikt piegādāta vēlākā posmā, tādējādi ietekmējot publiskās finanses tikai pēc gadu perioda, kurā darbojas šī klauzula. Lai ņemtu vērā šo iespējamību, saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu atļautā elastība būtu jāattiecina arī uz aizsardzības izdevumiem, kas saistīti ar šādu vēlāku piegādi, – ar noteikumu, ka attiecīgie līgumi parakstīti klauzulas darbības laikā un ka šie novēlotie aizsardzības izdevumi nepārsniedz iepriekš noteikto vispārējo ierobežojumu.

(55)

Uz izdevumiem, kurus finansē no aizdevumiem, kas piešķirti no jaunā instrumenta rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE) par labu spēcīgākai Eiropas aizsardzības industrijai, automātiski attiektos iepriekš minētā elastība. Šajā nolūkā dalībvalstis ziņotu Eurostat par visiem ar aizsardzību saistītajiem izdevumiem, kas veidojušies SAFE instrumenta kategorijās “aizsardzības ražojumi” un “citi aizsardzības vajadzībām izmantojami ražojumi”, kuras definētas priekšlikumā regulai, ar ko izveido SAFE instrumentu.

(56)

Šis ieteikums nemaina valdības budžeta deficīta, valsts parāda un neto izdevumu definīcijas un saistītos raksturlielumus. Uz šiem raksturlielumiem balstītie dati Vācijai jāapkopo un jāpaziņo saskaņā ar Regulām (ES) 2024/1263, (EK) Nr. 479/2009 un (ES) Nr. 549/2013.

(57)

Kopumā, ņemot vērā valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšanu, Komisija uzskata, ka Vācijas plāns atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(58)

Padome atzinīgi vērtē Vācijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(59)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(60)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, ņemot vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(61)

Padome sagaida, ka Vācija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(62)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(63)

Padome apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, ko Vācija ir izklāstījusi savā vidēja termiņa plānā un kuras ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, un pauž gandarījumu par centieniem kvantitatīvi noteikt ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Padome piekrīt Komisijai, ka Vācijas iesniegtais reformu un investīciju saistību kopums pamato korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ar reformu un investīciju kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, kopumā ir izpildīti Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā minētie kritēriji, ņemot vērā arī 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pārejas noteikumu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ir paredzams, ka reformu un investīciju saistības ilgtspējīgā veidā uzlabos izaugsmes potenciālu un ekonomikas noturību un atbalstīs fiskālo stabilitāti. Padome iesaka Vācijai pilnībā īstenot reformu un investīciju saistību kopumu, lai saglabātu korekcijas perioda pagarinājumu.

(64)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, papildus to reformu un investīciju saistību kopuma novērtējumam, kuras ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā, ar ko reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(65)

Padome gaida Vācijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši ir ietverta informācija par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā un plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā, kā arī tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

(66)

Balstoties uz Komisijas veikto novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Vācijai plānā noteiktie neto izdevumu maksimālie pieauguma tempi un būtu jāapstiprina reformu un investīciju kopums, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai līdz septiņiem gadiem,

1.

2.

3.

4.

5.

6.