(1)

Padomes Lēmumu (ES) 2022/895 (1)2022. gada 24. maijā pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret kibernoziedzību – starptautiskās sadarbības stiprināšana konkrētu noziegumu, ko izdara, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas, apkarošanā un apmaiņā ar pierādījumiem elektroniskā formā par smagiem noziegumiem (“Konvencija”).

(2)

Konvencijas teksts tika pieņemts 2024. gada 24. decembrī ar Rezolūciju 79/243 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejas 55.plenārsēdē, un to paredzēts atvērt parakstīšanai Hanojā, Vjetnamā, no 2025. gada 25. oktobra līdz 26. oktobrim un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

(3)

Konvencija atbilst Savienības drošības mērķiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktā, proti, nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar krimināllikumu tuvināšanu.

(4)

Konvencija attiecas uz konkrētu kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju, kā arī uz apmaiņu ar pierādījumiem elektroniskā formā par smagiem noziegumiem (nodarījumi, par ko soda ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi, vai ar smagāku sodu), un pieļauj apmaiņu ar informāciju tikai šādos nolūkos.

(5)

Konvenciju saskaņo ierobežotu skaidri noteiktu nodarījumu kopumu, vienlaikus nodrošinot Konvencijas pusēm nepieciešamo elastību, lai izvairītos no kriminālatbildības noteikšanas par likumīgu rīcību.

(6)

Konvencija paredz tikai minimālos noteikumus par juridisku personu atbildību par līdzdalību nodarījumos, kas noteikti saskaņā ar Konvenciju. Tā neprasa dalībvalstīm pieņemt tādus pasākumus, kādi varētu būt vajadzīgi, lai noteiktu juridisku personu atbildību tādā veidā, kas būtu pretrunā ar to tiesību principiem.

(7)

Konvencija atbilst arī Savienības personas datu, privātuma un pamattiesību aizsardzības mērķiem saskaņā ar LESD 16. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”).

(8)

Konvencija paredz stingras cilvēktiesību aizsardzības garantijas un izslēdz jebkādu tādu interpretāciju, kuras rezultātā tiktu apspiestas cilvēktiesības vai pamatbrīvības, jo īpaši vārda, apziņas, uzskatu, reliģijas vai ticības brīvība un miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvība. Šīs garantijas arī nodrošina, ka starptautisko sadarbību var atteikt, ja minētā starptautiskā sadarbība būtu pretrunā dalībvalstu iekšējiem tiesību aktiem vai ja šāds atteikums būtu nepieciešams, lai novērstu jebkādu diskrimināciju.

(9)

Attiecībā uz pilnvarām un procedūrām gan vietējā, gan starptautiskā līmenī Konvencija paredz horizontālus nosacījumus un garantijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību saskaņā ar dalībvalstu saistībām, kas paredzētas starptautiskajās cilvēktiesību normās. Dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāietver arī proporcionalitātes princips. Šādiem nosacījumiem un garantijām cita starpā jāietver pārskatīšana tiesā vai cita veida neatkarīga pārskatīšana, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, piemērošanas pamatojums un šādu pilnvaru un procedūru darbības jomas un ilguma ierobežošana.

(10)

Konvencijā ir iekļauti īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību, un tie nodrošina, ka pirms personas datu nodošanas citai dalībvalstij ir jāpiemēro būtiski datu aizsardzības principi, tai skaitā attiecībā uz mērķa ierobežojumu, datu minimizēšanu, proporcionalitāti un nepieciešamību, saskaņā ar Hartu.

(11)

Piedaloties sarunās Savienības vārdā, Komisija nodrošināja Konvencijas saderību ar attiecīgiem Savienības noteikumiem.

(12)

Vairākas atrunas un paziņojumi ir būtiski, lai nodrošinātu Konvencijas saderību ar Savienības tiesību aktiem un politiku, kā arī Konvencijas vienādu piemērošanu dalībvalstu attiecībās ar Konvencijas pusēm, kas nav ES dalībvalstis, un Konvencijas efektīvu piemērošanu.

(13)

Ņemot vērā to, ka Konvencija paredz procedūras, kas uzlabo pārrobežu piekļuvi pierādījumiem elektroniskā formā, un augsta līmeņa aizsardzību, Eiropas Savienībai kļūstot par Konvencijas pusi, tiks veicināta Savienības centienu saskaņošana kibernoziedzības un citu noziedzības veidu apkarošanā globālā līmenī. Tas veicinās sadarbību starp ES valstīm, kas ir dalībvalstis, un valstīm, kas nav ES dalībvalstis un ir dalībvalstis, vienlaikus nodrošinot personu augsta līmeņa aizsardzību.

(14)

Saskaņā ar Konvencijas 64. panta 2. punktu tā ir atvērta parakstīšanai Savienībai.

(15)

Savienībai par Konvencijas pusi būtu jākļūst kopā ar tās dalībvalstīm, jo Savienībai un tās dalībvalstīm ir kompetence jomās, uz kurām attiecas Konvencija. Šis lēmums neskar to, ka dalībvalstis paraksta Konvenciju saskaņā ar to iekšējām procedūrām. Konvencija Savienības vārdā būtu jāparaksta attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, tiktāl, ciktāl Konvencija var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu. Dalītās kompetences jomā dalībvalstis saglabā savu kompetenci, ciktāl Konvencija neietekmē kopīgos noteikumus vai nemaina to darbības jomu.

(16)

Turklāt tas, ka Savienība ātri parakstīs Konvenciju, nodrošinās, ka Savienībai ir jēgpilna ietekme šā jaunā globālā kibernoziedzības apkarošanas satvara īstenošanas agrīnā posmā.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2025. gada 4. septembrī sniedza atzinumu.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(19)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas Karalistes nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānijas Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(20)

Konvencija būtu jāparaksta,