EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024Y02478

Protokols par Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas sadarbību

OV C, C/2024/2478, 4.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2478/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2478/oj

European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

C sērija


C/2024/2478

4.4.2024

Protokols par Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas sadarbību

(C/2024/2478)

Eiropas Komisija (Komisija) un Eiropas Reģionu komiteja (Komiteja),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 305.–307. pantu un 263. pantu, kā arī Līgumiem pievienotā Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 8. pantu,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas sadarbību, kas parakstīts 2012. gada 16. februārī,

A.

tā kā Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir atzīta Eiropas Savienības teritoriālā dimensija, atsaucoties uz pašpārvaldes principu, nosakot teritoriālās kohēzijas mērķi un atbilstīgi subsidiaritātes principam iekļaujot reģionālo un vietējo dimensiju;

B.

tā kā Līgumos ir noteikts, ka Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ir obligāti jāapspriežas ar Eiropas Reģionu komiteju;

C.

tā kā daudzlīmeņu pārvaldības pieeja un aktīva subsidiaritāte (1) ir svarīgi ES politikas jomu veidošanas un īstenošanas instrumenti, Eiropas Komisija un Eiropas Reģionu komiteja apņemas visā pilnvaru laikā turpināt ilgtermiņa sadarbību un dialogu, pienācīgi ievērojot katra partnera prerogatīvas, un vienojas par turpmāk minēto.

I.   SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀM UN PLĀNOŠANU

1.

Komisijas pilnvaru termiņa sākumā Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina Komitejas pilnsapulci ar politiskajām pamatnostādnēm.

2.

Ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja politiskās pamatnostādnes, Komiteja izstrādā savas politiskās prioritātes un sava konsultatīvā darba stratēģisko plānošanu, kas vajadzības gadījumā tiks apspriesta Komitejas priekšsēdētāja sanāksmē ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš atbild par attiecībām ar Komiteju.

(i)   Komisijas darba programma

3.

Katra gada pirmajā pusgadā Komiteja pieņem Komisijai adresētu rezolūciju, kurā ir sniegts pārskats par Komitejas nostāju attiecībā uz Komisijas darba programmu nākamajam gadam.

4.

Vismaz vienu reizi gadā Komisijas darba programmas sagatavošanas laikā tiek rīkota Komisijas priekšsēdētāja vai par attiecībām ar Komiteju atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka un Komitejas priekšsēdētāja tikšanās, lai izvērtētu kopīgu interešu jautājumus, tostarp Komitejas atzinumu ietekmi.

5.

Komisijas priekšsēdētājs vai par attiecībām ar Komiteju atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks katru gadu plenārsēdes debatēs ar locekļiem iepazīstina Komiteju ar nākamā gada stratēģiskajām prioritātēm.

Komiteja, nosakot politikas gada prioritātes un organizējot savu darbu, ņem vērā Komisijas prioritātes un termiņus.

(ii)   Apspriešanās plānošana

6.

Vajadzības gadījumā un vismaz vienu reizi gadā tiek organizētas Komisijas un Komitejas dienestu sanāksmes, lai saistībā ar Komisijas darba programmu vai citām publiski izziņotām iniciatīvām kopīgi apspriestu svarīgākos dosjē, saistībā ar kuriem ir paredzēta īpaši cieša sadarbība un apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp par ES politikas īstenošanu, un iztirzātu politikas jomas, kurās perspektīvas atzinumi varētu sniegt būtisku ieguldījumu.

(iii)   Ar likumdošanas procesu saistītas procedūras

Informācijas apmaiņa un Komisijas piedalīšanās Komitejas sanāksmēs

7.

Komisija un Komiteja pēc iespējas īsākā laikā veic nepieciešamo dokumentu un informācijas apmaiņu.

8.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina Komisijas locekļus piedalīties Komitejas darbā, īpaši plenārsesijās un Biroja sanāksmēs, kā arī pēc kopējas vienošanās rīkotos īpašos pasākumos. Komisijas locekļi drīkst uzstāties Komitejas plenārsesijās, kad tiek apspriesti tie tiesību aktu priekšlikumi, kuri ir konkrētā Komisijas locekļa atbildības jomā. Šādos gadījumos viņi var arī izvēlēties atbildēt uz Komitejas locekļu jautājumiem, kas iesūtīti pirms debatēm, tostarp iesniegti pēc agrāk notikušām debatēm par vietējam līmenim svarīgiem jautājumiem.

9.

Komitejas Birojs var uzklausīt Komisijas augstākā līmeņa ierēdņus. Komisijas amatpersonas, kuras atbild par Komitejas izskatīšanai nodotajiem dosjē, iespēju robežās piedalās Komitejas komisiju sanāksmēs, uz kurām tās ir uzaicinātas, lai skaidrotu Komisijas priekšlikumus un iepazītos ar Komitejas locekļu pausto viedokli.

Dialogs ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām

10.

Komisija atzīst, ka Komitejai ir īpaša loma Eiropas Savienības iestāžu, struktūrvienību, biroju un aģentūru attiecību veidošanā ar dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

11.

Komiteja savlaicīgi apspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā augšposma vienībām politiskajā procesā.

12.

Veicinot līdzdalīgākas Eiropas Savienības attīstību un saskaņā ar aktīvu subsidiaritāti un labāku regulējumu Komiteja darbojas kā institucionāls forums, kas pauž vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli un nodrošina Eiropas Savienības dialogu ar tām.

Ja Komisija un Komiteja nolemj kopīgi rīkot dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, Komisija nodrošina, lai Komiteja tiktu pilnībā iesaistīta sanāksmju sagatavošanā.

Strukturēts dialogs ar apvienībām

13.

Komisija un Komiteja kopīgi rīko strukturētu dialogu ar vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām un reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras politiskā līmenī. Gada gaitā dialogs var notikt kā attiecīgo Komitejas komisiju sanāksmes, kā arī plenārsēdes vai atsevišķas sanāksmes, kurās piedalās atbildīgie Komisijas locekļi. Dialogus var papildināt dienestu līmeņa sanāksmes.

Apspriešanās

14.

Ja nepieciešams, saskaņā ar katra partnera prerogatīvām un 6. punktā minēto apspriešanās plānošanu Komisija apspriešanās procesos iesaista Komiteju un vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā to īpašo lomu ES tiesību aktu īstenošanā.

Fakultatīvi atzinuma pieprasījumi

15.

Fakultatīva atzinuma pieprasīšana būtu jāplāno un to var veikt kopīgi, ja ir spēkā vismaz viens no šiem kritērijiem:

attiecīgais jautājums ir saistīts ar reglamentējošiem vai administratīviem uzdevumiem, ko veic decentralizētas – reģionālā, vietējā vai vidējā līmeņa – pārvaldes iestādes;

paredzams, ka iecerētais ES tiesību akts vai valsts pasākums, kas būs jāpieņem tā īstenošanas nolūkā, tieši ietekmēs vietējo vai reģionālo pašvaldību budžetu un/vai reģionālās vai vietējās administrācijas darbību;

paredzams, ka attiecīgais ES pasākums ietekmēs ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

topošais tiesību akts ir īpaši “jutīgs” no subsidiaritātes viedokļa;

plānotie pasākumi ir saistīti ar Eiropas iedzīvotāju informēšanu un informētības palielināšanu par tādām ES politikas jomām, kas ir Komitejas kompetencē;

jautājumi skar Komisijas un Komitejas kopīgo darbību saistībā ar Eiropas Savienības ārpolitiku, kā aprakstīts IV nodaļā.

Perspektīvas atzinumi un pirmslikumdošanas posms

16.

Saskaņā ar 6. punktā minēto apspriešanās plānu Komisija un Komiteja diskutē par Komisijas izziņotajām iniciatīvām, lai kopīgi apzinātu noteiktu skaitu perspektīvas atzinumu tajās jomās, kas ir īpaši svarīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kurās Komitejai ir kompetence un piemēroti vietējie informācijas resursi.

Par šādiem perspektīvas atzinumu pieprasījumiem paziņo priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par attiecībām ar Komiteju. Perspektīvas atzinumu pieprasījumus papildina ar konkrētām pilnvarām un saskaņotu to pasākumu sistēmu, kas jāsagatavo kopējas vienošanās ceļā, un nosaka mērķi un laika grafiku Komitejas ieguldījumam, ko tā sniegs iespējamā gaidāmajā Komisijas iniciatīvā. Komiteja savu perspektīvas atzinumu pieņem pietiekami savlaicīgi, lai varētu tikt pieņemts Komisijas plānotais priekšlikums. Komisijas sabiedriskās apspriešanas portāls un tās aicinājumi sniegt atsauksmes, ko dažkārt papildina Komisijas darba programma, ir galvenais instruments šādu atzinuma pieprasījumu temata noteikšanai.

Perspektīvas atzinumu politiskā pārraudzība būtu jānodrošina, kādam Komisijas loceklim apmeklējot Komitejas plenārsesiju vai kādam Komisijas augstākā līmeņa ierēdnim apmeklējot Komitejas attiecīgās komisijas sanāksmi. Principā Komisija tiesību akta priekšlikuma ietekmes novērtējumā ietver atsauci uz Komitejas iesniegto perspektīvas atzinumu.

17.

Komisija un Komiteja sadarbojas, lai Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības. Komisija, pienācīgi izstrādājot aptaujas anketas un citus instrumentus, ko tā izmanto apspriešanām, atvieglo vietējo un reģionālo pašvaldību un ar likumdošanas pilnvarām apveltītu reģionālo parlamentu līdzdalību. Lai to panāktu, Komisija nodrošina arī pietiekami detalizētu atgriezenisko saiti, kā arī Komitejas, vietējo un reģionālo pašvaldību un reģionālo parlamentu viedokļu pamanāmību Komisijas priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos. Lai veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību atsaucību, Komiteja palielina vietējo un reģionālo pašvaldību informētību par to, kā izmantot noritošo apspriešanu un atgriezeniskās saites iespējas, lai dotu ieguldījumu politikas veidošanā un īstenošanā.

Jauna atzinuma pieprasījums

18.

Komisija var no jauna apspriesties ar Komiteju par likumdošanas procesa rezultātu ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Ja kādā no likumdošanas posmiem Komisija būtiski maina savu priekšlikumu pēc tam, kad tā ir sākotnēji pieprasījusi Komitejas atzinumu, un ja Līgumos ir paredzēta obligāta apspriešanās, tai jānodrošina atkārtota apspriešanās ar Komiteju. Uz jauno apspriešanos Komiteja var atbildēt saskaņā ar procedūru, kas atbilst likumdošanas procedūras grafikam un mērķim. Komisija ņem vērā Komitejas atbildi uz jauno apspriešanos.

Darbs pēc atzinumu pieņemšanas

19.

Atzinumos Komiteja var iekļaut konkrētus grozījumus, ko tā vēlas ierosināt Komisijas tiesību aktu priekšlikumos. Komiteja katram atzinumam pievieno kopsavilkumu.

20.

Komiteja pēc iespējas ātrāk informē Komisiju par pieņemtajiem atzinumiem un rezolūcijām vai cita veida padomiem, ko tā var sniegt, īpaši, ja tajos paustas bažas par subsidiaritātes principa ievērošanu.

21.

Lai Komiteja varētu regulāri novērtēt sava darba ietekmi, Komisijas dienesti sniedz Komitejai mērķtiecīgas atbildes, izklāstot Komisijas nostāju attiecībā uz galvenajiem grozījumiem un svarīgākajiem Komitejas atzinumu un rezolūciju priekšlikumiem un attiecīgā gadījumā minot, kā tie ņemti vērā, vai norādot iemeslus, kāpēc tie nav ņemti vērā. Attiecīgā gadījumā Komisija sniedz paskaidrojumus par Komitejas paustajām bažām saistībā ar subsidiaritātes jautājumiem. Komisija cenšas nosūtīt atbildes ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā. Tās var papildināt ar politisku viedokļu apmaiņu par atlasītiem atzinumiem.

Ja Komisija akceptē tiesību aktu priekšlikumos ierosinātās izmaiņas, tās pēc iespējas iekļauj grozītajos priekšlikumos, ja tādi ir.

II.   TEMATISKĀ SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ DARBĪBU

22.

Komisija un Komiteja vienojas pastiprināt sadarbību ar mērķi palielināt darbības sinerģiju, it sevišķi tādu Līguma mērķu kontekstā kā ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija un īpaši – pārrobežu, reģionu un valstu sadarbības īstenošanā. Saskaņā ar šo protokolu var noslēgt īpašus tematiskus rīcības plānus un citus divpusējus sadarbības nolīgumus attiecīgi starp Komiteju un Komisiju un/vai Komisijas dienestiem, lai stiprinātu kopējās politikas mērķu sasniegšanu, kā arī pilsētām un reģioniem paredzētu platformu un tīklu kopīgu pārvaldību.

23.

Principā attiecībā uz šādām kopīgu interešu darbībām un it sevišķi tādām, ko Komiteja veic pēc Komisijas iniciatīvas un kas ir ne tikai apspriešanās, Komisija ir gatava sadarboties šo pasākumu organizēšanā un īstenošanā vispiemērotākajā veidā un ar pieejamajiem līdzekļiem, tostarp sniedzot loģistikas un/vai finansiālu atbalstu. Atkarībā no darbinieku pieejamības Komisija var apsvērt darbinieku norīkošanu dienestu interesēs un pamatojoties uz savstarpīgumu.

Eiropas pusgads

24.

Komisija atzīst, ka daudzās dalībvalstīs vietējie un reģionālie politikas dalībnieki spēcīgi ietekmē valsts budžeta un finanšu politiku. Lai stiprinātu viņu lomu, Komisija un Komiteja aktīvi veicina vietējo un reģionālo pašvaldību pienācīgu iesaisti Eiropas pusgadā, atspoguļojot to svarīgās kompetences un pienākumus reformu izstrādē un īstenošanā. Komiteja var uzaicināt atbildīgo Komisijas locekli apspriest Eiropas pusgadu plenārsesijā vai savas komisijas sanāksmē.

Pārrobežu sadarbība un Eiropas teritoriālās sadarbības grupa

25.

Komisija ar Komitejas atbalstu cenšas likvidēt juridiskos un administratīvos šķēršļus pārrobežu sadarbībai un popularizē Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG). Komiteja gatavo visu pastāvošo ETSG reģistru un rūpējas par to, lai Komisija būtu informēta par visām jaunajām ETSG un lai šī informācija tiktu publicēta ES Oficiālā Vēstneša“C” sērijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1082/2006 (2) 5. panta 2. punktu.

III.   SUBSIDIARITĀTES UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA UN DAUDZLĪMEŅU PĀRVALDĪBAS, KĀ ARĪ LABĀKA REGULĒJUMA ĪSTENOŠANA

Asambleja, kuru veido vietējo un reģionālo pašvaldību politiskie pārstāvji

26.

Komisija atzīst, ka Komitejai ir privileģēta loma, jo tā ir asambleja, kuru veido Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību politiskie pārstāvji. Tā cieši sadarbojas ar Komiteju, īstenojot Protokola (Nr. 2) par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 2. pantu, vajadzības gadījumā pirmslikumdošanas posmā apspriežoties ar Komiteju, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā paredzētās darbības reģionālā un vietējā dimensija.

Ja, ņemot vērā veicamo darbu, Komisija uzskata par vajadzīgu, tā iesaista Komiteju arī ekspertu grupās par tematiem, kas tieši skar pilsētas un reģionus. Komiteja, pamatojoties uz savām speciālajām zināšanām, var ierosināt, lai Komisija to uzaicina piedalīties minētajās grupās, un lēmums par grupas sastāvu katrā ziņā paliek vienīgi Komisijas prerogatīva saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem (3).

Komisija un Komiteja kopīgi cenšas izveidot aktīvas subsidiaritātes kultūru. Komisija un Komiteja vienojas, ka lēmumi ir jāpieņem pilsoņiem iespējami vistuvākajā līmenī, izmantojot vispiemērotākos līdzekļus un tā, lai mērķis tiktu sasniegts visefektīvākajā veidā. Apspriešanās plānošanā, kā minēts 6. punktā, un regulārās gadskārtējās saziņas laikā Komisija un Komiteja nosaka plānotās likumdošanas iniciatīvas, kurās īpaša uzmanība jāpievērš subsidiaritātei un proporcionalitātei, kā arī labāka regulējuma piemērošanai.

27.

aktīvas subsidiaritātes gaisotnē Komiteja sniedz informāciju un uz faktiem balstītus novērtējumus par spēkā esošo un plānoto ES tiesību aktu ietekmi un pievienoto vērtību vietējā un reģionālajā līmenī.

Komiteja šim nolūkam izmanto savas platformas un tīklus. Gadskārtējā ziņojumā tā sniedz kopsavilkumu par savu darbību šajā jomā un šādu ziņojumu nosūta Komisijai. Komisija attiecīgā gadījumā veicina šo tīklu ieguldījumu savā ar labāku regulējumu saistītajā darbā.

Komisija un Komiteja uzlabo sadarbību saistībā ar teritoriālās ietekmes novērtējumiem, lauku aspektu nostiprināšanu, tiesību aktu īstenošanas novērtējumu vietējā un reģionālajā līmenī un stratēģisko prognozēšanu, un šajā nolūkā vajadzības gadījumā var vienoties par rīcības plāniem. Tās turpinās sadarbību, pamatojoties uz Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmu (ESPAS).

Runājot it īpaši par ES tiesību aktu teritoriālās ietekmes novērtējumiem, Komiteja, izmantojot aicinājumus sniegt atsauksmes, izvērtēs turpmākās ES iniciatīvas un ierosinās, lai to virkni iniciatīvu, kurām ir iespējama asimetriska teritoriālā ietekme, Komisija savos ietekmes novērtējumos analizē saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm un instrumentu kopumu. Šajā sakarā Komisija var izmantot Komitejas palīdzību ietekmes novērtējumu sagatavošanā. Komisija sekmē savu attiecīgo dienestu līdzdalību Komitejas organizētajos teritoriālās ietekmes novērtējuma semināros.

28.

Tiesību aktu izstrādes procesā Komiteja īpašu vērību velta ES tiesību aktu priekšlikumu atbilstībai subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus un paredzētās izmaiņas. Šajā nolūkā Komiteja izmanto Labāka regulējuma un aktīvas subsidiaritātes vadības grupas speciālās zināšanas un dalās grupas ieteikumos ar Komisiju. Komiteja sniedz ieguldījumu darbā ar pašreizējām un turpmākajām iniciatīvām, kuru mērķis ir atjaunināt acquis, veidot saikni ar vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi likumdošanas jomā, izmantojot RegHub tīklu ES politikas īstenošanas pārskatīšanai, un uzturēt ciešus kontaktus ar reģionālajiem parlamentiem, kam ir likumdošanas pilnvaras.

Šajā sakarā Komisija un Komiteja sadarbojas visā ES politikas veidošanas ciklā, pilnībā ievērojot attiecīgās to kompetences un patiesas sadarbības principu.

Komisija un Komiteja izmanto subsidiaritātes un proporcionalitātes novērtējuma tabulu, par ko vienojusies darba grupa, lai veicinātu vienotu izpratni par šiem principiem un to efektīvāku piemērošanu visās Eiropas, valstu un subnacionālajās struktūrās un iestādēs, kuras saskaņā ar Līgumiem ir iesaistītas jaunu ES tiesību aktu sagatavošanā un/vai minētas kā iespējamās dalībnieces subsidiaritātes principa ievērošanas uzraudzībā. Komisija un Komiteja savā starpā regulāri apmainās ar informāciju par subsidiaritātes uzraudzību, it īpaši par valstu un reģionālo parlamentu viedokli šajā jautājumā. Ja likumdošanas procedūras gaitā Komitejai rodas būtiskas bažas par subsidiaritātes principa ievērošanu, tā nekavējoties informē likumdevējus un Komisiju.

29.

Komisija izmanto Komitejas ieguldījumu savā gadskārtējā ziņojumā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un attiecībām ar valstu parlamentiem.

IV.   ES POLITIKAS ĀRĒJĀ DIMENSIJA

30.

Komiteja, arī pēc Komisijas pieprasījuma, veic pasākumus saistībā ar to ES politikas jomu ārējo dimensiju, kurās vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir institucionālas pilnvaras. Sadarbība starp Komisiju un Komiteju un, ja vajadzīgs un ciktāl iespējams, pēc Komisijas pieprasījuma iesaistot ES delegācijas no trešām valstīm, it īpaši ir vērsta uz

(a)

atbalstu paplašināšanās procesam un dalībai ES pirmspievienošanās politikā, tostarp ar apvienoto konsultatīvo komiteju un darba grupu starpniecību, un gadskārtējās Paplašināšanās dienas konferences organizēšanai;

(b)

atbalstu kaimiņattiecību politikai; īpaši, izmantojot tādas jau pastāvošas institucionālās platformas kā ARLEM (Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleju) un CORLEAP (ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferenci);

(c)

reģionālās un vietējās demokrātijas veicināšanu un spēju veidošanu trešās valstīs (īpaši kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs), tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot vienādranga sadarbību;

(d)

atbalstu ES politikas jomām un nostājām; tas nozīmē, ka Komisija var uzaicināt Komiteju pēc tās pieprasījuma un atkarībā no juridiskajām, tehniskajām un diplomātiskajām iespējām oficiālās ES delegācijās piedalīties novērotāja statusā starptautiskās konferencēs par tām politikas jomām, kurām ir teritoriāla dimensija;

(e)

dalīšanos ar informāciju: Komiteja informē Komisiju par gaidāmajām starptautiskajām konferencēm un novērošanas misijām, kurās tā piedalīsies, pamatojoties uz tās divpusējiem nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām. Tāpēc Komisija var uzaicināt attiecīgo(-os) Komitejas pārstāvi(-jus) uz sagatavošanās brīfingu (sanāksmi);

(f)

decentralizētas sadarbības attīstīšanu un veicināšanu, īpaši izmantojot pastāvīgu vispārēju atbalstu ATLAS, kā arī portālam un forumam “Pilsētas un reģioni starptautiskajām partnerībām”;

(g)

pārrobežu sadarbību starp Eiropas Savienību un kaimiņvalstīm;

(h)

sadarbības veidošanu un veicināšanu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizāciju;

(i)

Eiropas Savienības un tādu valstu sadarbības stiprināšanu, kurām ir federāla vai izteikti reģionalizēta vai decentralizēta struktūra.

V.   INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS POLITIKA

31.

Komisija un Komiteja cieši sadarbojas komunikācijas un informācijas sniegšanas jomā, kā arī lai ieviestu spēcīgu decentralizētu komunikācijas politiku reģionālajā un vietējā līmenī. Abas iestādes atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu rūpīgā sabiedrības informēšanā par daudzveidīgo Eiropas Savienības politiku.

32.

Komisija un Komiteja īpaši sadarbojas, lai rīkotu forumus un pasākumus, kas ir nozīmīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Komisija un Komiteja rūpējas par šo pasākumu atspoguļošanu kopējos medijos.

Pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi, Komisija un Komiteja sadarbojas, lai izziņotu attiecīgās ES prioritātes.

Komisija un Komiteja izvērtē iespēju dalīties ar mediju uzraudzības instrumentiem un īpašām zināšanām.

33.

Tiek ieviesti kopēji un regulāri atjaunināti komunikācijas pasākumi. Tie galvenokārt vērsti uz

sadarbību starp ES pārstāvniecībām dalībvalstīs un Komitejas locekļiem, atbalstot kopējus komunikācijas un iesaistīšanas pasākumus valsts, reģionu un vietējā līmenī. Dalībvalstīs esošo Komisijas pārstāvniecību telpas pēc vienošanās būs pieejamas Komitejas iniciatīvām, ja tas būs lietderīgi un loģistikas ziņā iespējams. Vajadzības gadījumā var būt nepieciešams apspriesties arī ar Eiropas Parlamenta Informācijas birojiem;

sadarbības uzlabošanu, lai atbalstītu vietējā un reģionālajā līmenī iedzīvotājiem paredzētu pasākumu rīkošanu, tostarp izmantojot vietējos un reģionālos medijus, sociālos medijus tādu vietējo un reģionālo iniciatīvu popularizēšanai, ko finansējusi ES, kā arī lai uzlabotu sinerģijas ar valstu reģionālo un vietējo vēlēto pārstāvju asociācijām apvienībām, kurās darbojas vēlēti reģionālie un vietējie pārstāvji;

sadarbību audiovizuālo materiālu sagatavošanā un izplatīšanā, lai medijus, ieinteresētās personas un plašu sabiedrību informētu par Eiropas politiku un vietējiem un reģionālajiem pasākumiem, kuros piedalās Komisijas kolēģijas locekļi. Tas ietver Komitejas dalību Komisijas AV korespondentu tīklā un “ Europe by Satellite ” redakcijas komitejā, kā arī Komitejas nodrošināto materiālu pārraidi;

sadarbību sabiedriskās domas jomā, iespēju robežās veicot informācijas apmaiņu un nodrošinot atgriezenisko saiti par Eirobarometra viedokļa aptaujām Komitejas interešu jomās un/vai Eirobarometra viedokļa aptaujām, kurām piemīt vietēja un/vai reģionāla dimensija;

sadarbību ar mērķi izveidot tādus instrumentus kā tīmekļa vietnes un informatīvie biļeteni ar Iestāžu redakcijas komitejas palīdzību tā, lai radītu plašai publikai paredzētus atvērtus informācijas un komunikācijas kanālus;

sadarbību vietējo kopienu informēšanas jomā, tieši iesaistot vēlētus reģionālos un vietējos pārstāvjus. Tas ietver kopīgu shēmu izstrādi kopīgai vietējo dialogu organizēšanai. Ņemot vērā Konferences par Eiropas nākotni ieteikumus, tiek izstrādāta kopīga rīcība un organizatoriska partnerība. Komiteja un Komisija cenšas uzlabot sinerģiju un integrāciju, strukturējot sadarbību savos tīklos, kuru mērķis ir uzrunāt vairāk nekā vienu miljonu Eiropas vietējā un reģionālajā līmenī ievēlēto politiķu, piemēram, pašreizējo ES vietējo deputātu tīklā un tīklā “Eiropas veidošana ar vietējiem deputātiem”. Abas iestādes strādā, izmantojot kopīgu pārvaldību, lai nodrošinātu labu koordināciju, kuras mērķis ir racionalizēt darbības un pakalpojumus un veicināt regulāru apmaiņu un atgriezenisko saiti, bruģējot ceļu kopīga projekta definēšanai.

VI.   ADMINISTRATĪVI JAUTĀJUMI

34.

Komisija un Komiteja īsteno kopīgas intereses cilvēkresursu jomā, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, dalītos paraugpraksē, iegūtu apjomradītus ietaupījumus un atvieglotu administratīvo sadarbību un savstarpēju bagātināšanos.

Par citām administratīvās un loģistikas sadarbības jomām varētu vienoties, saskaņā ar šo protokolu izmantojot īpašus nolīgumus, arī dienestu līmenī.

Briselē, 2024. gada 20. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājas izpildvietnieks

Maroš ŠEFČOVIČ

Reģionu komitejas vārdā –

Vasco ALVES CORDEIRO

Priekšsēdētājs


(1)  Kā norādīts Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas galīgajā ziņojumā un Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumos.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(3)  Komisijas Lēmums C(2016)3301.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2478/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)


Top