(1)

Lai ietu kopsolī ar globalizāciju, tehnoloģiju attīstību un jauniem tirdzniecības līdzekļiem, piemēram, pārdošanu tiešsaistē, ir jāpielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (3). Lai arī saskaņā ar regulu (EK) Nr. 1272/2008 pieņem, ka visi tirgus dalībnieki piegādes ķēdē ir iedibināti Savienībā, praktiskā pieredze liecina, ka ķimikālijas plašam patērētāju lokam Savienībā tiešsaistē tieši pārdod tirgus dalībnieki, kas uzņēmējdarbību veic ārpus Savienības. Tādējādi izpildes iestādes nespēj piemērot Regulu (EK) Nr. 1272/2008 tirgus dalībniekiem, kas nav iedibināti Savienībā. Tāpēc ir nepieciešams prasīt, lai būtu piegādātājs, kas ir iedibināts Savienībā un nodrošina, ka viela vai maisījums, kad to laiž tirgū, tostarp, izmantojot tālpārdošanu, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, atbilst regulas (EK) Nr. 1272/2008 prasībām. Šāds noteikums kopā ar prasībām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1020 (4), Regulā (ES) 2022/2065 (5) un Regulā (ES) 2023/988 (6), uzlabotu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1272/2008 un tās izpildi un tādējādi nodrošinātu cilvēku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni. Lai izvairītos no situācijām, kurās patērētājs de jure un de facto kļūst par importētāju, attālināti pērkot vielu vai maisījumu no tirgus dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ir nepieciešams precizēt, ka piegādātājs, kas nodrošina, ka attiecīgā viela vai maisījums atbilst Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajām prasībām, rīkojas rūpnieciskas vai profesionālās darbības ietvaros.

(2)

Vielas ar vairāk nekā vienu komponentu ir kompleksas vielas. No toksikoloģijas skatupunkta raugoties, vielas, kas sastāv no vairāk nekā viena komponenta, neatšķiras no divu vai vairāku vielu maisījumiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (7) 13. pantu, kura mērķis ir minimizēt testēšanu ar dzīvniekiem, dati par vielām ar vairāk nekā vienu komponentu ir jāizstrādā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir noteikti datiem par jebkādu citu vielu, savukārt dati par atsevišķiem vielas komponentiem parasti nav jāizstrādā, izņemot, ja atsevišķi komponenti ir arī atsevišķi reģistrētas vielas. Ja ir pieejami dati par atsevišķiem komponentiem, vielas ar vairāk nekā vienu komponentu būtu jānovērtē un jāklasificē saskaņā ar maisījumu klasificēšanas noteikumiem.

(3)

Zinātniskie dati par noteiktām vielām ar vairāk nekā vienu komponentu, kas ekstrahētas no augiem, norādīja uz to, ka konkrētiem komponentiem, ko aplūko izolētā veidā, var būt bīstamas īpašības, kuras var neizpausties vielā kopumā. Tādēļ, lai dotu laiku zinātniski novērtēt, vai vielas ar vairāk nekā vienu komponentu, kas ekstrahētas no augiem, atbilst tam, lai prasītu tām piemērot noteikumus par tādu vielu klasificēšanu, kuras satur vairāk nekā vienu komponentu, un vai būtu jāievieš atkāpe no dažiem noteikumiem nolūkā identificēt un pārbaudīt informāciju par minētajām vielām. Tomēr, ja par pašu vielu nav pieejama būtiska informācija, ražotāji, importētāji un pakārtotie lietotāji var piemērot šos noteikumus savām vielām, kas ekstrahētas no augiem, lai saglabātu pašreizējo aizsardzības līmeni un pastāvošo labo praksi. Komisijai piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpārskata noteikumi, kas piemērojami tādu vielu identificēšanai un informācijas pārbaudei par tām, kam ir vairāk nekā viens komponents un kas ekstrahētas no augiem, un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums.

(4)

Pašreizējā zinātnes attīstības līmenī ir grūti pietiekami novērtēt endokrīni disruptīvās īpašības attiecībā uz cilvēku veselību un vidi un noturīgās, bioakumulatīvās un mobilās īpašības vielai, kas satur vairāk nekā vienu sastāvdaļu, vai maisījumam, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par šo vielu vai maisījumu. Tāpēc, lai noteiktu šādu vielu ar vairāk nekā vienu komponentu vai maisījumu bīstamību, parasti būtu jāizmanto atsevišķu maisījuma vielu dati vai vielas ar vairāk nekā vienu komponentu atsevišķu komponentu dati. Tomēr noteiktos gadījumos var būt noderīgi arī dati par pašām vielām ar vairāk nekā vienu komponentu. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad šādi dati liecina par endokrīno disruptivitāti attiecībā uz cilvēku veselību vai vidi, vai par noturīgām, bioakumulatīvām un mobilām īpašībām, vai kad šādi dati pamato secinājumus, kuri balstās uz atsevišķu komponentu datiem. Tāpēc minētajos gadījumos ir lietderīgi izmantot vielu ar vairāk nekā vienu komponentu datus.

(5)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un noteikumu piemērošanu attiecībā uz bīstamības informācijas izvērtēšanu maisījumiem, ja pašam maisījumam nav pieejami testēšanas dati vai tie ir nepietiekami, būtu jāprecizē, kā mijiedarbojas salīdzināmības principu piemērošana un pierādījumu svēršanas metode ar eksperta slēdzienu. Šādam precizējumam būtu jānodrošina, ka pierādījumu svara noteikšana papildina, nevis aizstāj salīdzināmības principu piemērošanu. Būtu arī jāprecizē, ka gadījumā, ja salīdzināmības principus nevar piemērot maisījuma novērtēšanai, ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem būtu jāizmanto aprēķina metode vai citas metodes, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. un 4. daļā. Būtu arī jāprecizē, kuri kritēriji, ja tie netiek izpildīti, nosaka, kad ir jāizmanto pierādījumu svēršanas metode ar eksperta slēdzienu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka pārmērīgi bieži tiek klasificēti maisījumi, kas tikai kāda piemaisījuma, piedevas vai atsevišķa komponenta klātbūtnes dēļ satur vielas, kuras klasificētas par bīstamām, vai maisījumi, kas satur citus maisījumus, kuru sastāvā ir šādas vielas, klasificēšanai būtu jābūt obligāta tikai gadījumos, ja šāds piemaisījums, piedeva vai atsevišķs komponents maisījumā vai galīgajā maisījumā pārsniedz noteiktu robežkoncentrāciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā.

(7)

Aplēsto akūto toksicitāti galvenokārt izmanto tam, lai noteiktu akūto toksicitāti cilvēku veselībai maisījumiem, kas satur vielas, kuras klasificētas akūtas toksicitātes dēļ. Vielas var klasificēt vienā no četrām akūtas toksicitātes bīstamības kategorijām saskaņā ar noteiktiem skaitliskiem kritērijiem, pamatojoties uz orālu, dermālu vai inhalatīvu ekspozīcijas ceļu. Akūtās toksicitātes vērtības izsaka kā aptuvenas LD50 (orālam, dermālam ceļam) vai LC50 (inhalatīvam ceļam) vērtības vai kā aplēsto akūto toksicitāti. Ir lietderīgi tāpat arī precizēt aplēstās akūtās toksicitātes jēdzienu, lai palielinātu tā skaidrību un saskanību. Tā kā aplēstā akūtā toksicitāte ir nepieciešama akūti toksisko vielu harmonizētās klasificēšanai un marķēšanai, tā būtu jāiekļauj priekšlikumā, atzinumā un lēmumā par akūti toksiskas vielas harmonizēto klasifikāciju. Aplēstā akūtā toksicitāte tāpat kā m koeficienti un robežkoncentrācijas vērtības kopā ar pamatojumu būtu jāpaziņo Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) nolūkā to iekļaut klasifikācijas un marķējuma sarakstā.

(8)

Parasti vielas un maisījumi būtu jāklasificē jebkādā to formā vai fizikālajā stāvoklī. Tomēr, ja pieejamie zinātniskie pierādījumi pamato atšķirīgu klasifikāciju, kas saistīta ar konkrētu formu vai fizikālo stāvokli, ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem vajadzētu varēt pašklasifikācijas procesā klasificēt vielu vai maisījumu atšķirīgi atkarībā no formas vai fizikālā stāvokļa. Tomēr, ja vielai piemēro harmonizēto klasifikāciju, neaprobežojoties tikai ar konkrētu formu vai fizikālo stāvokli, minētā harmonizētā klasifikācija būtu jāpiemēro visām tās formām vai fizikālajiem stāvokļiem. Ja vielas harmonizētā klasifikācija attiecas tikai uz konkrētu šīs vielas formu, būtu jāprecizē, ka vielas klasifikācija citām tās formām vai fizikālajiem stāvokļiem joprojām ir pakļauta pašklasifikācijai.

(9)

Lai gan pārsvarā munīciju parasti uzskata par izstrādājumu, dažos gadījumos tā varētu būt viela vai maisījums. Ja tiek noteikts, ka munīcija ir viela vai maisījums, tās etiķete būtu jāpiestiprina tieši uz šo vielu vai maisījumu saturošā iepakojuma virsmas, proti, iekšējā iepakojuma. Uz iekšējā iepakojuma piestiprināta etiķete var tomēr radīt drošības problēmas lietotājam, jo etiķete var ietekmēt munīcijas pareizu darbību un var bojāt šaujamieroci. Tāpēc ir jāļauj šādai munīcijai etiķeti piestiprināt uz nākamās iepakojuma kārtas, nevis uz iekšējā iepakojuma. Turklāt marķēta munīcija, kuru paredzēts izmantot valsts aizsardzības spēkos, īpašos gadījumos var radīt nepieļaujamu munīcijas vai militārā vai nemilitārā-personāla drošuma risku, ja nevar nodrošināt pietiekamu kamuflāžu. Šādos gadījumos ir jānodrošina iespēja nepiemērot marķēšanas prasības un ļaut izmantot alternatīvus bīstamības informācijas paziņošanas veidus.

(10)

Lai uzlabotu skaidrību, visas marķēšanas papildprasības būtu jāietver vienā pantā.

(11)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikuma 2. daļā ir iekļauti noteikumi par papildu bīstamības apzīmējumiem, kas jānorāda uz noteiktu tajā uzskaitīto maisījumu etiķetes. Tā kā minētie apzīmējumi īpašos gadījumos sniedz svarīgu papildu informāciju, tie būtu jānorāda visiem II pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem maisījumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav klasificēti un vai to sastāvā ir vai nav kāda klasificēta viela.

(12)

Lai tiktu panākts, ka piegādātāji labāk izpilda tiem uzlikto pienākumu atjaunināt etiķetes, kad ir mainījuši savas vielas vai maisījuma klasifikāciju vai marķējumu, attiecībā uz šo pienākumu būtu jānosaka termiņš. Līdzīgs reģistrētājiem uzlikts pienākums ir noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1435 (8). Ja jaunā bīstamības klase papildina esošu bīstamības klasi vai ir augstākas bīstamības klase vai kategorija, vai ja saskaņā ar 25. pantu ir prasīti jauni marķējuma papildinformācijas elementi, termiņš, kurā piegādātājam jāatjaunina marķējuma informācija gadījumā, ja tiek pielāgota klasifikācija saskaņā ar jaunas izvērtēšanas rezultātiem, ir seši mēneši no dienas, kad piegādātājs ir saņēmis vai tam ir paziņoti šīs vielas vai maisījuma klasifikācijas jauna izvērtējuma rezultāti. Ja klasifikācija ir atjaunināta uz zemākas bīstamības klasi vai kategoriju, neierosinot klasificēšanu papildu bīstamības klasē vai jaunas papildu marķēšanas prasības, termiņš, kurā atjaunina etiķetes, joprojām ir 18 mēneši no dienas, kad piegādātājs ir saņēmis vai tam ir paziņoti šīs vielas vai maisījuma klasifikācijas jauna izvērtējuma rezultāti. Nolūkā nodrošināt, ka vielu un maisījumu klasifikācijas pārskatīšanas rezultāti tiek paziņoti visā piegādes ķēdē, piegādātājiem būtu jāsadarbojas, lai samazinātu kopējo laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu visas nepieciešamās izmaiņas klasifikācijā, marķēšanā vai iepakošanā.

(13)

Būtu arī jāprecizē, ka harmonizētās klasifikācijas un marķēšanas gadījumos termiņš, kurā atjaunina marķējuma informāciju, ir datums, kad piemēro noteikumus, ar kuriem nosaka attiecīgās vielas jauno vai grozīto klasifikāciju un marķējumu, kas parasti ir 18 mēneši no šo noteikumu stāšanās spēkā. Tam pašam būtu jāattiecas uz izmaiņām, ko ierosina citi deleģētie akti, kuri pieņemti, ņemot vērā pielāgošanos tehnikas un zinātnes attīstībai, piemēram, jaunu vai grozītu ANO Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas (GHS) noteikumu īstenošanas rezultātā.

(14)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 atļauj izmantot atlokāmas etiķetes tikai tad, ja nevar izpildīt vispārējos etiķešu piemērošanas noteikumus iepakojuma aprišu, formas vai mazā izmēra dēļ. Līdz ar marķēšanas tehnoloģiju attīstību būtu jānodrošina lielāka elastība, sniedzot piegādātājiem iespēju regulāri izmantot atlokāmās etiķetes. Tādēļ ir lietderīgi ļaut noformēt etiķetes kā atlokāmās etiķetes, piemērojot noteikumus par izmantošanu un noformēšanu, lai nodrošinātu labu salasāmību un īpašās prasības pirmās lapas, iekšlapu un aizmugurējo lapu saturam.

(15)

Lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, vielu un maisījumu etiķetēm jābūt salasāmām. Tāpēc būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz tādiem svarīgiem parametriem kā fonta izmērs, atstatums un krāsa. Tomēr attiecībā uz šiem krāsu toņiem būtu jāizmanto elastīga pieeja, lai neradītu kavēkļus centieniem panākt aprites ekonomiku, iepakojuma materiāliem izmantojot reciklētus materiālus.

(16)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 ir jāpielāgo tehnoloģiskajām un sociālajām izmaiņām digitalizācijas jomā un jāsagatavo turpmākai attīstībai. Digitālais marķējums varētu uzlabot bīstamības paziņojumu efektivitāti, jo īpaši mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, personām ar redzes traucējumiem, un personām, kas nerunā dalībvalsts valsts valodā. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt brīvprātīgu digitālo marķējumu un izstrādāt tehniskās prasības, kas jāpilda piegādātājam, kurš izvieto ar šādu etiķeti sasaistītu datu nesēju. Tomēr šādām digitālā marķējuma tehniskajām prasībām nevajadzētu ietekmēt piegādātāju pienākumus nodrošināt, ka, laižot vielu vai maisījumu tirgū, tiek ievērotas marķēšanas prasības. Lai ietu kopsolī ar digitalizāciju, ieteicams atļaut noteiktus marķējuma elementus, kas prasīti šajā regulā, sniegt tikai digitālajā formātā. Minētajai iespējai būtu jābūt tikai attiecībā uz informāciju, kas nav būtiska lietotāja drošībai vai vides aizsardzībai, vienlaikus neskarot marķēšanas prasības vai digitālās marķēšanas iespējas, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos, un tai būtu jāņem vērā vajadzība nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni.

(17)

Lai pielāgotu tikai digitālajā formātā sniedzamos marķējuma elementus GHS attīstībai, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu tikai digitālajā etiķetē ievietojamo marķējuma elementu sarakstu, ar noteikumu, ka GHS neprasa šādus marķējuma elementus iekļaut arī fiziskajā etiķetē, un ņemot vērā visu Savienības iedzīvotāju grupu digitālās pratības līmeni, sabiedrības vajadzības un cilvēku veselības un vides augsto aizsardzības līmeni.

(18)

Lai pielāgotos tehnoloģiju izmaiņām un attīstībai digitalizācijas jomā, Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu Regulu (EK) Nr. 1272/2008, sīkāk nosakot šajā regulā paredzētās digitālā marķējuma tehniskās prasības.

(19)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 pašreiz nenosaka īpašus noteikumus tādu vielu vai maisījumu marķēšanai un iepakošanai, kas tiek piegādāti plašai sabiedrībai un profesionāliem lietotājiem atkārtotas uzpildes stacijās. Ņemot vērā, ka pieaug tendence produktus, tostarp noteiktas ķimikālijas, piemēram, mazgāšanas līdzekļus, tirgot bez iepakojuma, lai mazinātu atkritumus un veicinātu ilgtspējīgākas tirdzniecības formas, būtu ieteicams šāda veida tirdzniecībai izstrādāt īpašus noteikumus un nosacījumus, kā arī izveidot bīstamības klašu un kategoriju sarakstu, kas aizliegtu šādu vielu vai maisījumu, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai minētajās bīstamības klasēs un kategorijās, pārdošanu, izmantojot uzpildes stacijas, ar mērķi nodrošināt drošību un cilvēku veselības aizsardzību. Būtu jāievieš riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka atkārtotu uzpildi var veikt droši, piemēram, novēršot pārpildīšanu, kontamināciju un jo īpaši to, ka bērni bez uzraudzības jebkādā veidā izmanto atkārtotas uzpildes staciju, kā arī izvairoties no jebkādas reakcijas starp vielām vai maisījumiem, kurus izplata atkārtotas uzpildes stacija, vai starp minētajām vielām vai maisījumiem, un jebkādām atliekām iepakojumos, kas atkārtoti jāuzpilda.

(20)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 nenosaka noteikumus tādu ķimikāliju marķēšanai, kas tiek piegādātas plašai sabiedrībai bez iepakojuma, izņemot attiecībā uz transportcementu vai transportbetonu šķidrā veidā. Lai veicinātu juridisko noteiktību un iedzīvotāju labāku aizsardzību, ieteicams sniegt marķēšanas elementus konkrētām ķimikālijām, piemēram, degvielām, šķidrumiem dīzeļa izplūdē un vējstikla šķidrumiem, kas tiek piegādātas uzpildes stacijās un paredzētas iesūknēšanai tvertnēs, kuras parasti nav paredzēts iztukšot. Tā paša iemesla dēļ tādas transportlīdzekļu degvielas gadījumā, ko uzpilda pārvietojamās tvertnēs, ir jānodrošina, lai lietotājam būtu pieejama marķējuma informācija.

(21)

Tā k Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/707 (9) ieviestās jaunās bīstamības klases un kritēriji ļauj harmonizēti klasificēt un marķēt vielas, kuras rada vislielākās bažas attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, šīm vielām parasti būtu jāpiemēro harmonizētā klasificēšana un marķēšana un tās būtu jāpievieno bīstamības klašu sarakstam, kurā iekļauta elpceļu sensibilizācija, mutagēniskums dīgļšūnām, kancerogēniskums un reproduktīvā toksicitāte. Lai izvairītos no pārmērīgas vai nepietiekamas klasificēšanas, bīstamības klase “elpceļu sensibilizācija” būtu jāiedala 1.A un 1.B apakškategorijās, ja ir pieejama pietiekama informācija, lai klasificētu vielas šajās bīstamības apakškategorijās. Ņemot vērā zinātnes atziņu straujo attīstību un Aģentūras un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) ilgo pieredzi, no vienas puses, un dalībvalstu kompetento iestāžu ierobežotos resursus izstrādāt harmonizētās klasificēšanas priekšlikumus, no otras puses, Komisijai būtu jābūt tiesīgai lūgt Aģentūrai un Iestādei izstrādāt harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu.

(22)

Harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumi nav obligāti attiecināmi vien uz atsevišķām vielām un var attiekties uz līdzīgu vielu grupu, ja šāda līdzība, kas balstīta uz zinātnisku pamatojumu, ļauj līdzīgi klasificēt visas grupā iekļautās vielas. Grupēšanas procesam vajadzētu būt zinātniski pamatotam, saskaņotam un pārredzamam visām ieinteresētajām personām. Šādas grupēšanas nolūks ir atvieglot slogu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem, kā arī Aģentūrai un Komisijai vielu harmonizētas klasificēšanas un marķēšanas procedūrā. Tā ļauj izvairīties no vielu testēšanas, ja līdzīgas vielas var klasificēt kā grupu. Ja tas ir zinātniski pamatoti un iespējams, klasificēšanas priekšlikumos prioritāte būtu jāpiešķir vielu grupām, nevis atsevišķām vielām. Ja ir priekšlikums par vielu grupas harmonizētu klasifikāciju un marķēšanu, minētās vielas būtu jāsagrupē kopā, balstoties uz skaidru zinātnisku pamatojumu, kas ņem vērā to, kā pieejamā informācija pamato vielu grupēšanu un ļauj ticami prognozēt vielu īpašības no informācijas par citām grupas vielām.

(23)

Lai palielinātu Aģentūrai iesniegto priekšlikumu pārredzamību un prognozējamību, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem būtu jāinformē Aģentūra par nodomu iesniegt harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu, savukārt Komisijai būtu jāinformē Aģentūra par lūgumu Aģentūrai vai Iestādei sagatavot šādu priekšlikumu. Turklāt Aģentūrai būtu jāpublisko informācija par šādu nodomu vai lūgumu un jāatjaunina informācija par iesniegto priekšlikumu katrā vielu harmonizētas klasificēšanas un marķēšanas procedūras posmā. Šā paša iemesla dēļ kompetentajai iestādei, kas saņem ražotāja, importētāja vai pakārtotā lietotāja priekšlikumu pārskatīt harmonizēto klasifikāciju un marķējumu, savs lēmums atzīt vai noraidīt pārskatīšanas priekšlikumu būtu jāpaziņo Aģentūrai, kuras pienākums būtu šo informāciju sniegt citām kompetentajām iestādēm. Minētajā sakarā Komisijai būtu bez liekas kavēšanās un vēlams pirms tā kalendārā gada beigām, kurš seko pēc Riska novērtēšanas komitejas atzinuma publicēšanas, jāpieņem deleģētie akti.

(24)

Kritēriji vielu iekļaušanai kandidātsarakstā, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā, ir līdzvērtīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā iekļauto noteiktu bīstamības klašu un kategoriju kritērijiem. Ņemot vērā, ka iekļaušanai kandidātsarakstā ir nepieciešami augsta līmeņa pierādījumi, vielas, kas pašreiz ir minētajā sarakstā, būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā. Vielas, kas iekļautas kandidātvielu sarakstā kā vielas, kurām piemīt endokrīni disruptīvas īpašības, būtu jāiekļauj kā 1. kategorijas endokrīnie disruptori attiecībā uz cilvēku veselību vai 1. kategorijas endokrīnie disruptori attiecībā uz vidi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā.

(25)

Tā kā kritēriji, ko izmanto, lai vielu klasificētu par cilvēku veselības vai vides endokrīno disruptoru, un kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (10) II pielikuma 3.6.5. un 3.8.2. punktā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/2100 (11), ir līdzvērtīgi kritērijiem, ko izmanto, lai vielu klasificētu par cilvēku veselības vai vides endokrīno disruptoru, un kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā, ir vienādi, vielas, kas atbilst endokrīni disruptīvu īpašību kritērijiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/605 (12) un Deleģēto regulu (ES) 2017/2100, būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā kā 1. kategorijas endokrīnie disruptori attiecībā uz cilvēku veselību vai 1. kategorijas endokrīnie disruptori attiecībā uz vidi.

(26)

Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (13) 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku un ļoti noturīgu un ļoti biokumulatīvu vielu kritērijiem, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIII pielikumā, lai noteiktu aktīvo vielu noturīgās, bioakumulatīvās un toksiskās un ļoti noturīgās un ļoti bioakumulatīvās īpašības, un tā kā šie kritēriji ir vienādi ar kritērijiem, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā, aktīvās vielas, kas atbilst noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku un ļoti noturīgu un ļoti bioakumulatīvu vielu kritērijiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIII pielikumu, būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā. Tā kā noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas un ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas īpašības, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.7.2. un 3.7.3. iedaļā, ir vienādas ar tām, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā, aktīvās vielas, kas atbilst noturīgu, bioakumulatīvu un toksisku un ļoti noturīgu, ļoti bioakumulatīvu vielu kritērijiem Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.7.2. un 3.7.3. iedaļā, būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā.

(27)

Tā kā vielas, kas norādītas 24., 25. un 26. apsvērumā, jau ir novērtējusi Iestāde vai Aģentūra, kā arī tās izvērtē vai jau ir izvērtējusi un par tām ir lēmusi Komisija, tās būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā ar deleģētu aktu, iepriekš neapspriežoties ar Aģentūru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 4. punktā.

(28)

Lai izvairītos no tā darba dublēšanās, ko pašlaik iestādes veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un Regulu (EK) Nr. 1272/2008, Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un Regulu (ES) Nr. 528/2012, Komisijai būtu arī pienācīgā termiņā jāpieņem deleģētie akti attiecībā uz vielām, kuras paredzēts pievienot kandidātvielu sarakstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. pantu; vielām, par kurām ir iesniegti apstiprinājuma vai apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumi saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 1107/2009 noteikumiem; vielām, par kurām kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, ir iesniegusi Aģentūrai novērtējuma ziņojuma projektu par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atjaunošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012; vai vielām, par kurām pieteikums iesniegts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (14) piemērošanas nolūkos un dalībvalsts novērtēšana saskaņā ar minēto direktīvu ir pabeigta līdz 2013. gada 1. septembrim, bet nekāds lēmums par apstiprinājumu nav bijis pieņemts pirms minētā datuma, vai vielām, par kurām Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 75. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir iesniegusi Komisijai atzinumu, kurā secināts, ka tās atbilst minētajiem kritērijiem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka jaunā dokumentācija vai izskatīšanā esošā dokumentācija, kas vēl ir agrīnā novērtēšanas stadijā, satur dokumentāciju par harmonizēto klasifikāciju un marķēšanu, ierobežotu laiku būtu jāpiemēro pārejas noteikumi, ko paredz šī regula.

(29)

Ražotāji un importētāji bieži paziņo atšķirīgu informāciju par vienu vielu, kas jāiekļauj Aģentūras uzturētajā klasificēšanas un marķēšanas sarakstā. Dažkārt šādas atšķirības rada dažādi piemaisījumi, fizikālie stāvokļi vai citas atšķirības, un tās varētu būt pamatotas. Citkārt atšķirības rada klasifikācijai izmantoto datu atšķirības vai paziņotāju vai reģistrētāju domstarpības, ja tiek kopīgi iesniegti dati saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai novecojuši klasifikācijas ieraksti. Rezultātā klasificēšanas un marķēšanas sarakstā ir ietvertas atšķirīgas klasifikācijas, kas padara sarakstu mazāk efektīvu kā bīstamības apkopošanas un paziņošanas rīku, un izraisa nepareizu klasificēšanu, galu galā kavējot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 spēju aizsargāt cilvēku veselību un vidi. Tāpēc paziņotājiem, balstoties uz pieejamajiem datiem, kas tika izmantoti klasifikācijai, būtu jāsniedz Aģentūrai iemesli, kāpēc attiecībā uz to pašu vielu ir novirzes no visaugstākās bīstamības klasifikācijas vai ir ieviesta augstākas bīstamības klasifikācija katrā bīstamības klasē. Lai novērstu jaunākas klasifikācijas un novecojušas klasifikācijas atšķirības, paziņotājiem būtu jāatjaunina savi paziņojumi 6 mēnešu laikā no lēmuma par vielas klasifikācijas un marķējuma maiņu pieņemšanas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 15. panta 1. punktā noteikto pārskatīšanu. Turklāt Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai paziņotājs labo ierakstu, kas ir nepilnīgs, nepareizs vai novecojis, un paziņo par to Aģentūrai.

(30)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 nosaka īpašus noteikumus par iepakojumu, kas būtu jāaprīko ar bērniem nepieejamiem iepakojuma stiprinājumiem un taktilo brīdinājuma zīmi. Ir svarīgi, lai minētie noteikumi nodrošinātu cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni. Tāpēc Komisijai piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jānovērtē minēto noteikumu efektivitāte un nepieciešamība noteikumus attiecināt arī uz citām bīstamības klasēm, jo īpaši, lai prasības par bērniem nepieejamām aizdarēm attiecinātu uz acu bojājumu 1. kategoriju, un jāapspriežas par to ar ekspertu grupu, kas izveidota saskaņā ar regulas (EK) Nr. 1272/2008 53.a panta 4. punktu. Ja šāda nepieciešamība tiek konstatēta, Komisijai pēc iespējas drīz būtu jāpieņem deleģētais akts, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikumu.

(31)

Lai veicinātu paziņojumu pārredzamību, kā arī paziņotāju pienākumu vienoties par saskaņotu paziņojuma ierakstu vienai vielai, visai informācijai, kas paziņota Aģentūras uzturētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, būtu jābūt publiski pieejamai bez maksas. Neskarot komerciālu interešu aizsardzību, minētajai informācijai būtu jāietver paziņotāju identitāte, jo tas ļautu vieglāk panākt mērķi vienoties par ierakstu, kas iekļaujams šajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, ja paziņotāji zinātu, ar ko sazināties. Ja paziņojumus iesniedz ražotāju vai importētāju grupa, ir pietiekami publiskot tā paziņotāja identitāti, kurš iesniedz informāciju citu grupas locekļu vārdā. Aģentūrai būtu jāparedz informācija par nosacījumiem, lai paziņotāji varētu pieprasīt ievērot konfidencialitāti, un jāuzrāda tie sarakstā. Tai būtu jāievieš atbilstoši pasākumi nepamatotu konfidencialitātes pieprasījumu novēršanai un identificēšanai, jo īpaši veicot IT pārbaudes un manuālas izlases veida pārbaudes.

(32)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. panta 1. punktu, pilnvarotajām struktūrām dalībvalstīs ir jāsaņem attiecīga informācija, kas attiecas uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, šādu informāciju iesniedz importētāji un pakārtotie lietotāji, kuri laiž tirgū maisījumus, kas, ņemot vērā to ietekmi uz veselību vai to fizikālo ietekmi, ir bīstami. Izplatītājiem nav prasīts iesniegt šādu informāciju. Noteiktos pārrobežu izplatīšanas gadījumos, kad produktu izplata no vienas dalībvalsts uz citu, vai gadījumos, kad izplatītāji maina maisījumu zīmolu vai marķējumu, ja netiek uzlikts šāds iesniegšanas pienākums, pilnvarotajām struktūrām trūkst informācijas, kā rezultātā tām var nebūt iespējas pienācīgi reaģēt ārkārtas situācijās veselības jomā. Lai risinātu minēto situāciju, pienākums iesniegt informāciju saistībā ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā būtu jāuzliek arī izplatītājiem, ja tie tālāk izplata bīstamus maisījumus citās dalībvalstīs vai ja tie maina bīstamo maisījumu zīmolu vai marķējumu.

(33)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 45. panta 3. punktu, pilnvarotajām struktūrām ir jābūt pieejamai visai prasītajai informācijai, lai varētu pienācīgi reaģēt ārkārtas situācijās veselības jomā. Aģentūra jau ir izveidojusi un uztur Savienības līmeņa toksikoloģijas kontroles centru paziņojumu portālu, kā arī ir izveidojusi, pilnveidojusi un uztur datubāzi, kas satur informāciju saistībā ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, lai palīdzētu dažām dalībvalstīm izpildīt regulu (EK) Nr. 1272/2008. Tāpēc Aģentūrai būtu iespējams izpildīt šādas informācijas saņemšanas uzdevumu. Lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un izmantotu apjomradītu ietaupījumu sniegtās priekšrocības, Regulā (EK) Nr. 1272/2008 būtu jāparedz iespēja iecelt Aģentūru kā struktūru, kas ir atbildīga par attiecīgās informācijas saņemšanu gadījumā, ja dalībvalsts vēlas to darīt.

(34)

Papildus dalībvalstīm Komisijai vai Aģentūrai būtu jābūt iespējai izmantot statistikas informāciju saistībā ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, lai identificētu, kur varētu būt vajadzīgi labāki riska pārvaldības pasākumi. Tā noderīgi papildinātu informāciju par vielu lietošanu, kas iesniegta reģistrācijas vajadzībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, vienlaikus ļaujot labāk noteikt prioritāti vielām, kurām piemērojam harmonizētā klasificēšana un marķēšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, un sniedzot datus, kas nepieciešami riska pārvaldības procesiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un, iespējams, saskaņā ar citiem Savienības aktiem.

(35)

Regula (EK) Nr. 1272/2008 bīstamo vielu un maisījumu reklāmu reglamentē vispārīgi un paredz, ka, reklamējot vielu, kura klasificēta par bīstamu, ir jānorāda attiecīgās bīstamības klases vai bīstamības kategorijas, un, reklamējot maisījumu, kas klasificēts par bīstamu, vai maisījumu, kura sastāvā ir klasificēta viela, ir jāmin uz etiķetes norādītie bīstamības veidi, ja šāda reklāma ļauj noslēgt pirkšanas līgumu, iepriekš neaplūkojot pašu etiķeti. Minētais pienākums būtu jāmaina, lai nodrošinātu, ka bīstamo vielu un maisījumu reklāmās ir ietverta vissvarīgākā informācija drošības un cilvēku veselības un vides aizsardzības izpratnē. Tāpēc šādās reklāmās būtu jāietver bīstamības piktogramma, signālvārds, bīstamības apzīmējumi un papildinoši EUH apzīmējumi, izņemot nevizuālo reklāmu gadījumos. Bīstamības kategorija reklāmās nebūtu jānorāda, jo to norāda apzīmējums par bīstamību.

(36)

Lai nodrošinātu pienācīgu informācijas sniegšanu patērētājiem par ķīmisko vielu bīstamību un drošu izmantošanu un saskaņotību ar tiem paziņojumiem un norādēm, kas saskaņā ar šo regulu ir atļautas produktu marķējumā, ir lietderīgi precizēt, ka tādas vielas vai maisījuma reklāmā, kuri klasificēti kā bīstami, nebūtu jāietver tādi apgalvojumi kā “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” vai citi apgalvojumi, kas norāda, ka šī viela vai maisījums nav bīstams, vai jebkādi citi apgalvojumi, kas neatbilst tā klasifikācijai. Šī pieeja kopā ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem nodrošinātu, ka patērētāji var pieņemt apzinātus lēmumus par pirkumu, saņemot tādu informāciju, kas ir skaidra, uzticama un nav maldinoša attiecībā uz bīstamām vielām un maisījumiem.

(37)

Regulā (EK) Nr. 1272/2008 nav dota skaidra atsauce uz piedāvājumiem vispārējā nozīmē, ne arī konkrēti uz tālpārdošanas piedāvājumiem. Attiecīgi tajā nav risinātas īpašas problēmas, ko rada tālpārdošana, piemēram, pārdošana tiešsaistē. Tā kā uzskatāms, ka reklamēšana ir posms, kas ir pirms piedāvājumiem, jo īpaši, ka reklāma ir informācija, kas paredzēta kāda produkta vai pakalpojuma popularizēšanai bez maksas vai pret atlīdzību, piedāvājumus saprot kā uzaicinājumu slēgt pirkuma līgumu. Šāda nošķīruma rezultātā būtu jāprasa sniegt vairāk informācijas par bīstamību. Lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību un jauniem tirdzniecības līdzekļiem, ir nepieciešams noteikt, ka tālpārdošanas gadījumā, tostarp izmantojot tiešsaistes tirgus, jānorāda marķējuma elementi. Tāpēc šo marķējuma elementu attēlošanai būs piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 31. pantā noteiktie tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem noteiktie integrētas atbilstības pienākumi. Šādu pienākumu izpildei ir piemērojami noteikumi, ko nosaka Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļa.

(38)

Papildus tam, ka nozarei tiek sniegti tehniskie un zinātniskie rīki Regulas (EK) Nr. 1272/2008 izpildei, Aģentūrai būtu jāsniedz arī kompetentajām iestādēm šādi rīki, piemēram, datubāzes, lai veicinātu īstenošanu. Regulai (EK) Nr. 1272/2008 būtu detalizētāk jānosaka Aģentūras devums šajā saistībā. Turklāt Aģentūrai, kas rīkojas kā struktūra, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde pilnvarojusi saņemt informāciju par reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, būtu jānodrošina attiecīgajai nacionālajai šīs dalībvalsts pilnvarotajai struktūrai piekļuve minētajai informācijai.

(39)

Pēc apspriešanās ar Komisijas ekspertu grupu, kurā ir kompetentās iestādes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 un (EK) Nr. 1272/2008 jomā, Komisija regulāri pielāgo Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pielikumus tehnikas un zinātnes attīstībai. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 53.c pantu, Komisijai ir jāpieņem atsevišķs deleģētais akts attiecībā uz katru no pilnvarām, kas tai deleģētas. Kad tiek grozītas dažādas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma daļas, uz kurām attiecas dažādi pilnvarojumi, piemērot šo noteikumu ir bijis grūti. Jo īpaši gadījumā, kad Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā tika iekļautas jaunas piezīmes, kas attiecās uz jauniem ierakstiem Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā, un tās tika iekļautas vienlaikus ar pašiem jaunajiem ierakstiem minētajā pielikumā, atsevišķu deleģēto aktu pieņemšanas rezultātā tika mākslīgi nošķirti nesaraujami saistīti noteikumi, un tādējādi tika nelabvēlīgi ietekmēta saskanība, jo tika prasīts vienlaikus pieņemt divus dažādus, bet savstarpēji saistītus deleģētos aktus. Šādos gadījumos būtu jābūt iespējai pieņemt vienu deleģēto aktu attiecībā uz dažādām deleģētajām pilnvarām.

(40)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES (15) ir nepieciešams aizstāt, mazināt vai pielāgot testēšanu uz dzīvniekiem, lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku izmantošanu testēšanai, cik vien drīz tas zinātniski ir iespējams. Regulas (EK) Nr. 1272/2008 īstenošanas mērķim vajadzētu būt alternatīvu pieeju veicināšanai un izmantošanai, jo īpaši testēšanas metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus un kuras ir izmantojamas, lai novērtētu ķimikāliju klasifikāciju attiecībā uz veselību un vidi, kad vien tas iespējams. Lai paātrinātu pāreju uz testēšanas metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, un sasniegtu galīgo mērķi pilnībā aizstāt testēšanu uz dzīvniekiem, kā arī lai uzlabotu ķimikāliju bīstamības novērtējumu efektivitāti, būtu jāveicina, jāuzrauga un regulāri jāizvērtē inovācijas ar dzīvniekiem nesaistītu testēšanas metožu jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai veicinātu kritēriju pielāgošanu alternatīvām pieejām, jo īpaši testēšanas metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus, GHS, un pēc tam šie kritēriji bez kavēšanās būtu jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(41)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikums paredzē, ka pilnvarotās struktūras saņem saskaņotu informāciju, kura attiecas uz reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un preventīviem pasākumiem, un ir noteiktas vispārīgas prasības, iesniegumā ietveramā informācija, iesniegšanas formāts un noteiktas standarta formulas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību par iespēju iesniegt informāciju attiecībā uz standartizētiem maisījumiem un degvielām saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikumu, minētajā regulā būtu jāievieš termina “sastāvs, kas atbilst standarta formulai” definīcija un pienākums norādīt iesniegumā standarta formulas un degvielas nosaukumu un produkta aprakstu, kā arī būtu jāparedz iespēja iesniegt informāciju par komponentiem, pat ja noteiktos gadījumos tie ne vienmēr ir klāt.

(42)

Lai arī turpmāk nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VIII pielikuma juridisko noteiktību un skaidrību, minētajai regulai būtu arī jānosaka, kad ir nepieciešams atjaunināt iesniegumu un kādā veidā identificēt maisījumu, iesniedzēju un kontaktpersonu, izmantojot produkta identifikatoru.

(43)

Aģentūrai attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz papildu norādījumi par to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz pārskatīšanu, ko prasa šī regula.

(44)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1272/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(45)

Šīs regulas ieviestie grozījumi paplašina Aģentūras uzdevumus, darba slodzi un kompetenci. Lai nodrošinātu atbilstošas speciālās zināšanas, atbalstu un rūpīgus zinātniskus novērtējumus, būtu jānodrošina Aģentūrai pienācīgs un stabils finansējums.

(46)

Gādājot, lai vielu un maisījumu piegādātājiem pietiek laika pielāgoties jaunajiem klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumiem, dažu šīs regulas noteikumu piemērošana būtu jāatliek. Lai izvairītos no papildu sloga vielu un maisījumu piegādātājiem, vielas un maisījumus, kas jau ir laisti tirgū pirms minētā atlikšanas perioda beigām, nevajadzētu prasīt pārklasificēt vai pārmarķēt saskaņā ar šo regulu.

(47)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pārejas noteikumiem piegādātājiem būtu jābūt iespējai jaunos klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus, kas ieviesti ar šo regulu, brīvprātīgi piemērot jau pirms šīs regulas atliktās piemērošanas dienas.

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo vides piesārņojums izplatās pāri robežām, Savienības pilsoņiem būtu jāsaņem vienāda veselības un vides aizsardzība un būtu jānodrošina vielu un maisījumu brīva aprite Savienības tirgū, bet mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

1)

regulas 1. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

;

2)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

;

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

4)

regulas 5. pantu groza šādi:

5)

regulas 6. pantu groza šādi:

6)

regulas 9. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

7)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

10)

regulas 23. pantam pievieno šādu punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 115, 6.4.2021., 1. lpp.).”;"

11)

regulas 24. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Maksas apmēru nosaka Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 54. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”

12)

regulas 25. pantu groza šādi:

13)

regulas 29. pantu groza šādi:

14)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

15)

regulas 31. pantu groza šādi:

16)

regulas 32. panta 6. punktu svītro;

17)

regula III sadaļā pievieno šādu nodaļu:

18)

regulas 35. pantā iekļauj šādu punktu:

19)

regulas 36. panta 1. punktu groza šādi:

20)

regulas 37. pantu groza šādi:

21)

regulas 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

22)

regulas 40. pantu groza šādi:

23)

regulas 42. pantu groza šādi:

24)

regulas 45. pantu groza šādi:

25)

regulas 46. pantā iekļauj šādu punktu:

26)

regulas 48. pantu aizstāj ar šādu:

27)

regulā iekļauj šādu pantu:

28)

regulas 50. pantu groza šādi:

29)

regulas 52. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

30)

regulas 53. pantu groza šādi:

31)

regulas 53.a pantu groza šādi:

32)

regulas 53.c pantu aizstāj ar šādu:

33)

regulas 54. pantu aizstāj ar šādu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

34)

regulā iekļauj šādu pantu:

35)

regulas 61. pantam pievieno šādus punktus:

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2865 (2024. gada 23. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L, 2024/2865, 20.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2865/oj)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2865 (2024. gada 23. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L, 2024/2865, 20.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2865/oj)."

36)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

37)

II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

38)

VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

39)

VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.