(1)

Ievērojot Regulas (ES) 2023/1114 56. panta 1. punktu, minētās regulas 43. panta 1. punktā noteiktie kritēriji aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem ir jāpiemēro arī e-naudas žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem e-naudas žetoniem. Tāpēc ir nepieciešams sīkāk precizēt Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos kritērijus arī attiecībā uz e-naudas žetoniem.

(2)

Lai Eiropas Banku iestāde (EBI) varētu noteikt, vai aktīviem piesaistīta- žetona vai e-naudas žetona emitenta darbības ir nozīmīgas starptautiskā mērogā ārpus Savienības un vai aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, vai to emitenti ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem ar finanšu sistēmu, šādas noteikšanas vajadzībām ir jānošķir pamatrādītāji un papildrādītāji. Pamatrādītājiem būtu jāaptver nozīmīgākie aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu elementi. Papildrādītāji būtu jānovērtē, ja EBI veiktais pamatrādītāju novērtējums neļauj EBI pārliecinoši noteikt, ka ir izpildīti Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētie kritēriji. Nozīmīguma novērtējumam vajadzētu balstīties uz abu veidu rādītāju visaptverošu novērtējumu.

(3)

Kas attiecas uz kritēriju par emitenta darbību nozīmīgumu starptautiskā mērogā ārpus Savienības, tostarp aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona izmantošanu maksājumiem un pārvedumiem, kā minēts Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 1. punkta e) apakšpunktā, EBI tā novērtējumam būtu jāizmanto pamatrādītāji, kas saistīti ar pārrobežu darbībām starp Savienību un trešām valstīm, attiecīgā žetona lielumu un emitenta darbībām pasaules mērogā.

(4)

Pārrobežu darījumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, ir darījumi ar starptautisku dimensiju, kuri, visticamāk, radīs riskus Savienības finanšu stabilitātei, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei. Minētie darījumi atspoguļo arī aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitenta starptautisko darbību starptautiskā mērogā ārpus Savienības saistībā ar to izmantošanu maksājumiem un pārvedumiem. Tāpēc EBI būtu jāizvērtē rādītāji, kas atspoguļo to, cik nozīmīga ir tādu Savienībā ienākošo un no tās izejošo pārrobežu darījumu vērtības tirgus daļa, kuri ietver aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, un to, cik nozīmīga ir tādu darījumu vērtības aplēstā tirgus daļa, kuri ir saistīti ar šādu žetonu kā apmaiņas līdzekļu izmantošanu. Rādītājs, kas atspoguļo, cik nozīmīga ir tādu pārrobežu darījumu vērtības tirgus daļa, kuri ietver aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, būtu sīkāk jāsadala divos atsevišķos apakšrādītājos, kas attiecas uz ienākošajiem un izejošajiem darījumiem, jo katra darījuma veida ietekme uz finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti var atšķirties.

(5)

Lai ņemtu vērā emitenta starptautiskā mērogā darbību nozīmīguma aspektu, kas nav saistīts ar pārrobežu dimensiju, EBI būtu jāizvērtē arī pamatrādītāji, kuri atspoguļo aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona globālā tirgus kapitalizāciju un visu emitenta emitēto aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu globālā tirgus kapitalizāciju. Lai žetona tirgus kapitalizāciju starptautiskā mērogā nošķirtu no Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās tirgus kapitalizācijas, tā būtu jāsaprot kā tāda tirgus kapitalizācija, kas ietver to pašu žetonu, kas emitēts ārpus Savienības.

(6)

Kas attiecas uz Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētā kritērija par aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu vai to emitentu savstarpējās saistības ar finanšu sistēmu nozīmīguma novērtējumu, rādītājiem būtu jāaptver žetonu un to emitentu tieša un netieša savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. Gan tieša, gan netieša savstarpējā saistība varētu izraisīt kaitīgas ietekmes izplatīšanos abos virzienos, proti, no aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentiem uz tradicionālo finanšu sistēmu un otrādi. Šajā nolūkā ir jānosaka pamatrādītāji, kas atspoguļo gan to, cik nozīmīga ir to rezerves aktīvu daļa, kas nav noguldījumi un kas ir finanšu iestāžu emitēti finanšu instrumenti, gan to, cik nozīmīga ir emitenta aktīvu turējumu daļa attiecībā pret konkrētu finanšu instrumentu kopējo piedāvājumu. Turklāt būtu jānosaka šādi papildrādītāji: aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitenta īpašumtiesību struktūra; emitenta rezerves aktīvu kontu turēšanas koncentrācija un emitenta rezerves aktīvu portfeļa pārklāšanās ar citu aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentu rezerves aktīviem.

(7)

Novērtējot emitenta savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu, ir svarīgi novērtēt, cik nozīmīga ir to rezerves aktīvu daļa, kas nav noguldījumi un kas ir finanšu iestāžu emitēti finanšu instrumenti. Ar šo pamatrādītāju būtu jāmēra tiešās saiknes ar finanšu sektoru, izmantojot emitenta aktīvu rezervi. Grūtības finanšu iestādēs, kuru finanšu instrumenti ir iekļauti rezerves aktīvos, varētu ietekmēt to rezerves aktīvu vērtību, ar kuriem tiek segtas žetonu turētāju prasības pret emitentu par žetona dzēšanu. Novērtējot minēto rādītāju, EBI būtu jāņem vērā apakšrādītāji par to rezerves aktīvu daļu, kas nav noguldījumi un ir finanšu instrumenti, par to rezerves aktīvu daļu, kas nav noguldījumi un ir atvasinātie instrumenti – aktīviem piesaistītu žetonu gadījumā, vai par segto obligāciju daļu – e-naudas žetonu gadījumā. Rezerves aktīvu daļa, kas nav noguldījumi un kas ir atvasinātie instrumenti, un segto obligāciju daļa ir nepieciešami kā apakšrādītāji, jo, no vienas puses, atvasināto instrumentu darījumu partneri varētu būt kredītiestādes, un tāpēc to drošības rezerves pieprasījums varētu būtiski ietekmēt finanšu sistēmu, un, no otras puses, emitenta veikta segto obligāciju ārkārtas pārdošana varētu negatīvi ietekmēt kredītiestāžu likviditāti.

(8)

Pamatrādītājam par aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenta aktīvu turējuma daļas nozīmīgumu attiecībā pret konkrēto finanšu instrumentu, tostarp pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījuma apliecību un valsts obligāciju kopējo piedāvājumu, būtu jāaptver netiešas saiknes starp aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentiem, no vienas puses, un finanšu sistēmu, no otras puses. Šādas netiešas saiknes varētu ietekmēt tradicionālo finanšu sistēmu, jo īpaši tad, ja aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitents finansiālu grūtību dēļ ir spiests veikt savu aktīvu turējumu ārkārtas pārdošanu. Šāda pārdošana varētu samazināt šo aktīvu vērtību un netieši ietekmēt finanšu iestādes, samazinot šo finanšu iestāžu turēto aktīvu vērtību.

(9)

Aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti arī var būt savstarpēji saistīti ar finanšu sistēmu īpašumtiesību struktūras rezultātā. Šā papildrādītāja mērķis ir sniegt pilnīgu priekšstatu par iespējamo ietekmi, kāda finansiālām grūtībām varētu būt finanšu sistēmā ne tikai no finanšu stabilitātes riska viedokļa, bet arī saistībā ar reputācijas riskiem. Finansiālas grūtības vai krīzes situācijas aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitenta iekšienē to saiknes ar emitentu īpašumtiesību struktūras rezultātā varētu būtiski ietekmēt iestādes, kas veic citas finanšu darbības. Novērtējot minēto rādītāju, EBI būtu jākoncentrējas uz to, vai emitentam ir izkliedētas vai koncentrētas īpašumtiesības, vai fiziskas vai juridiskas personas ar būtisku līdzdalību ir finanšu iestādes, un uz īpašumtiesību struktūras sarežģītību.

(10)

Papildu savstarpējās saiknes kanāls starp aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentu, no vienas puses, un finanšu sistēmu, no otras puses, var rasties, koncentrējot rezerves aktīvus nelielā skaitā finanšu iestāžu. Jo lielāka ir emitenta rezerves aktīvu diversifikācija, jo zemāka ir emitenta iespējamā kaitīgās ietekmes izplatīšanās ietekme un finanšu stabilitātes riski. Tādējādi rezerves aktīvu izvietošana nelielā skaitā finanšu iestāžu vai ļoti koncentrētā apmērā liecina par lielāku savstarpējo saistību ar finanšu sistēmu. Ņemot vērā savstarpējās saistības, kas var rasties no noguldījumu koncentrācijas kredītiestādēs, īpašo nozīmīgumu, ir lietderīgi papildrādītājam, kas atspoguļo emitenta rezerves aktīvu koncentrāciju finanšu iestādēs, noteikt divus apakšrādītājus. Vienam apakšrādītājam būtu jāaptver rezerves aktīvu koncentrācija finanšu iestādēs, un otram apakšrādītājam būtu jāattiecas tikai uz noguldījumiem kredītiestādēs.

(11)

Ir nepieciešams atspoguļot kaitīgas ietekmes izplatīšanās mehānismus, kas varētu rasties gadījumos, kad dažādu aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentu turējumā ir līdzīgi aktīvi. Šāda situācija varētu izraisīt to, ka viena emitenta finansiālās grūtības un no tām izrietošā pārdošana varētu negatīvi ietekmēt citus emitentus. Tādēļ būtu jānosaka papildrādītājs par emitenta rezerves aktīvu portfeļa pārklāšanos ar citu emitentu rezerves aktīviem,

1)

“finanšu iestāde” ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

2)

“attiecīgais periods” ir laikposms, kas minēts Regulas (ES) 2023/1114 43. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai periods, kas minēts minētās regulas 43. panta 2. punkta b) apakšpunktā.