EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024R1157

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006Dokuments attiecas uz EEZ.

PE/84/2023/REV/1

OV L, 2024/1157, 30.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj

European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2024/1157

30.4.2024

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1157

(2024. gada 11. aprīlis)

par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienības līmenī ir jānosaka noteikumi, kuri aizsargātu vidi un cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko var radīt atkritumu sūtījumi. Šiem noteikumiem būtu arī jāpalīdz veicināt atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (3) 4. pantā noteikto atkritumu hierarhiju, kā arī samazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabot šādas izmantošanas efektivitāti, kas ir būtiska pārejai uz aprites ekonomiku un klimatneitralitātes panākšanai vēlākais 2050. gadā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (4) iepriekšējo piecpadsmit gadu laikā ir panākti būtiski uzlabojumi nolūkā aizsargāt vidi un cilvēka veselību no nelabvēlīgās ietekmes, ko var radīt atkritumu sūtījumi. Tomēr Komisijas veiktajā minētās regulas izvērtējumā atklātas arī vairākas problēmas un nepilnības, kas jānovērš ar jauniem regulatīvajiem noteikumiem.

(3)

Eiropas zaļajā kursā, kas izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, ir paredzēts vērienīgs plāns Savienības pārveidei par ilgtspējīgu, resursefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā Komisija aicināta pārskatīt Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem. Vajadzība rīkoties uzsvērta arī Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā, kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumā,prasīts nodrošināt, ka tiek atviegloti atkalizmantošanai un reciklēšanai Savienībā paredzētu atkritumu sūtījumi, ka Savienība savas atkritumu problēmas neeksportē uz trešām valstīm un ka tiek sekmīgāk risināta nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēma. Papildus vidiskajiem un sociālajiem ieguvumiem šāda rīcība varētu arī mazināt Savienības stratēģisko atkarību no izejmateriāliem. Taču, ja gribam paturēt vairāk saražoto atkritumu Savienībā, ir jākāpina reciklēšanas un atkritumu apsaimniekošanas jauda. Pārskatīt pašreizējos Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētos Savienības noteikumus par atkritumu sūtījumiem ir aicinājusi gan Padome savos 2020. gada 17. decembra secinājumos “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu”, gan Eiropas Parlaments savā 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu. Regulas (EK) Nr. 1013/2006 60. panta 2.a punkts pilnvaroja Komisiju minēto regulu pārskatīt līdz 2020. gada 31. decembrim.

(4)

Regula (EK) Nr. 1013/2006 jau ir vairākkārt grozīta, un tajā jāizdara vēl citi būtiski grozījumi, lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa un jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1013/2006 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(5)

Šīs regulas mērķis ir papildināt Savienības vispārīgos tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Direktīvu 2008/98/EK. Tajā ir atsauces uz definīcijām minētajā direktīvā, arī atkritumu definīcijām un terminiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. Tajā ir arī noteiktas vairākas papildu definīcijas, kuras atvieglos šīs regulas vienādu piemērošanu.

(6)

Ar šo regulu Savienības līmenī tiek īstenota 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (5) (“Bāzeles konvencija”). Bāzeles konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi no nelabvēlīgās ietekmes, kas rodas no bīstamo atkritumu un citu atkritumu radīšanas, kā arī no to pārrobežu pārvietošanas un apsaimniekošanas. Savienība ir Bāzeles konvencijas puse kopš 1994. gada (6).

(7)

Ar šo regulu Savienības līmenī tiek arī īstenots Bāzeles konvencijas grozījums (7) (Aizlieguma grozījums), kas tika pieņemts 1995. gadā un starptautiskā līmenī stājās spēkā 2019. gada 5. decembrī. Aizlieguma grozījumā ir noteikts vispārējs aizliegums likvidēšanas un atgūšanas operācijām paredzētus bīstamos atkritumus eksportēt no Bāzeles konvencijas VII pielikumā uzskaitītajām valstīm uz valstīm, kuras minētajā pielikumā nav uzskaitītas. Savienība Aizlieguma grozījumu ir ratificējusi un īsteno kopš 1997. gada (8).

(8)

2020. gada oktobrī Savienība saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu Bāzeles konvencijas sekretariātam iesniedza paziņojumu par atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē. Tāpēc saskaņā ar minēto pantu Savienība var noteikt īpašus noteikumus, kas piemērojami ES iekšējiem atkritumu sūtījumiem, kuri nav vidi mazāk saudzējoši nekā paredzēts Bāzeles konvencijā.

(9)

Ņemot vērā, ka Savienība ir apstiprinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Padomes Lēmumu par atgūšanai paredzētu atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (9) (“ESAO lēmums”), minētā lēmuma saturs, arī tā grozījumi, jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

(10)

Ir svarīgi atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli organizēt un reglamentēt tā, lai tiktu ņemta vērā vajadzība saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, kā arī tiktu nodrošināta noteikumu par atkritumu sūtījumiem vienāda piemērošana visā Savienībā.

(11)

Lai atkritumu sūtījumi no izcelsmes vietas uz tiem vispiemērotāko apstrādes vietu patiešām notiktu saskaņā ar pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, būtu jāņem vērā tuvuma princips, ka arī materiālefektivitāte un vajadzība samazināt atkritumu vidisko pēdu.

(12)

Jāizvairās no dublēšanās ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par tādu noteiktu materiālu pārvadāšanu, ko saskaņā ar šo regulu varētu klasificēt kā atkritumus.

(13)

Šajā regulā par atkritumu pārvadāšanu nebūtu jāuzskata notekūdeņu savākšana un novadīšana kanalizācijas sistēmās, ko veic saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

(14)

Šīs regulas pienācīgas īstenošanas un izpildes nodrošināšanai dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai netiktu nosūtīti atkritumi, kuri nepatiesi marķēti kā lietotas preces, atkalizmantojamas preces, blakusprodukti vai vielas vai priekšmeti, kas sasnieguši stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi.

(15)

To atkritumu sūtījumi, kurus radījuši bruņotie spēki vai palīdzības organizācijas un kurus noteiktās situācijās importē Savienībā, arī tranzītā Savienības iekšienē, kad atkritumus ieved Savienībā, no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz. Attiecībā uz šādiem sūtījumiem būtu jāievēro starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu prasības. Šādos gadījumos par sūtījumu un tā galamērķi būtu iepriekš jāinformē par tranzītu atbildīgā kompetentā iestāde un galamērķa kompetentā iestāde Savienībā.

(16)

Jāizvairās no dublēšanās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (10), kurā jau ir ietvertas prasības, kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vispārēju pārsūtīšanu, plūsmu novirzīšanu un pārvietošanu, tostarp savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, pārstrādi, izmantošanu, atgūšanu vai likvidēšanu, uzskaiti, pavaddokumentiem un izsekojamību, Savienības iekšienē, ievedot tajā un izvedot no tās.

(17)

Uz lieliem tirdzniecības kuģiem, kas kuģo ar Savienības dalībvalsts karogu un kas no Regulas (EK) Nr. 1013/2006 piemērošanas jomas bija izslēgti, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (11). Šādus kuģus pēc kļūšanas par atkritumiem parasti klasificē kā bīstamos atkritumus, izņemot gadījumus, kad no tiem ir atdalītas visas bīstamās vielas un materiāli. Tomēr, tā kā starptautiskā līmenī ir stājies spēkā Aizlieguma grozījums, tad, lai nodrošinātu Savienības tiesiskā režīma stingru juridisko saderību ar starptautiskajām saistībām, ir jānodrošina, ka kuģiem, kuri ietilpst Regulas (ES) Nr. 1257/2013 darbības jomā un kurus uzskata par atkritumiem Savienībā un no tās eksportē, tiek piemēroti attiecīgie Savienības noteikumi par atkritumu sūtījumiem, tostarp noteikumi, ar kuriem īsteno Aizlieguma grozījumu. Tajā pašā laikā Regula (ES) Nr. 1257/2013 ir jāgroza, lai precizētu, ka kuģi, kuri ietilpst tās darbības jomā, kurus uzskata par bīstamiem atkritumiem Savienībā un no tās eksportē, būtu jāreciklē tikai saskaņā ar minēto regulu izveidotajā Eiropas kuģu reciklēšanas objektu sarakstā iekļautajos objektos, kuri atrodas Bāzeles konvencijas VII pielikumā uzskaitītajās valstīs.

(18)

Lai šīs regulas izpildē izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas dalībvalstu kompetentajām iestādēm un tiesu sistēmām, sūtījums nebūtu jāuzskata par nelikumīgu, ja paziņojuma vai pārvietošanas dokumentos vai dokumentā, kas sagatavots, aizpildot VII pielikumā noteikto veidlapu (“VII pielikuma dokuments”) ir pieļautas vienīgi nenozīmīgas pārrakstīšanās kļūdas, piemēram, informācijā, ko sniedz, aizpildot paziņojuma vai pārvietošanas dokumentus vai VII pielikuma dokumentus, ir drukas kļūdas vai daļēji izlaista kādas sūtījumā iesaistītās personas kontaktinformācija. Tomēr šādas atkāpes no nelikumīga sūtījuma definīcijas būtu jāattiecina vienīgi uz nelielām izņēmuma rakstura pārrakstīšanās kļūdām, kas būtiski nemaina minēto dokumentu būtību un neietekmē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

(19)

Ja ir sasniegta vai pārsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 (12) IV pielikumā noteiktā robežkoncentrācija, tad nolūkā nodrošināt optimālu uzraudzību un kontroli ir lietderīgi pieprasīt iepriekšēju rakstisku piekrišanu attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti atgūšanai, jo īpaši bīstamo atkritumu sūtījumiem, kā arī atkritumu sūtījumiem, kuri nav uzskaitīti šīs regulas III, IIIA vai IIIB pielikumā, un atkritumu sūtījumiem, kas satur noturīgus organiskos piesārņotājus (NOP) vai ir ar tiem kontaminēti. Šādai procedūrai savukārt būtu jāietver iepriekšējas paziņošanas procedūra, kas ļautu pienācīgi informēt kompetentās iestādes, lai tās varētu veikt visus cilvēka veselības un vides aizsardzībai vajadzīgos pasākumus. Tas arī ļautu šīm iestādēm pret šādiem sūtījumiem izteikt pamatotus iebildumus.

(20)

Lai vidi saudzējošas apsaimniekošanas nolūkā ņemtu vērā inovāciju atkritumu apstrādes tehnoloģijas jomā, kā arī patērētāju uzvedības izmaiņas atkritumu šķirošanā, ir būtiski, ka pastāvīgi tiek atjaunināts IIIA un IIIB pielikums. Komisijai jo īpaši būtu jāizvērtē, vai IIIA pielikumam pievienot tādus ierakstus kā lietotu apavu, apģērbu un citu tekstilizstrādājumu maisījumi, kā arī vai IIIB pielikumam būtu jāpievieno minerālvate un matrači.

(21)

Labi funkcionējošā Savienības atkritumu sūtījumu tirgū priekšroka būtu jādod tādiem vadošajiem principiem kā tuvums, pašpietiekamība un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apsaimniekošanā. Nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku ir būtiski, lai izveidotu klimatneitrālu, resursefektīvu un konkurētspējīgu Savienības ekonomiku, kas ir ilgtspējīga ilgtermiņā. Nolūkā sasniegt minēto mērķi Komisijai būtu jāveicina nozarei specifiski klimata dialogi un partnerības, kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (13) tiktos atkritumu apsaimniekošanas nozares galvenās ieinteresētās personas.

(22)

Lai palīdzētu sasniegt Direktīvā 2008/98/EK un Padomes Direktīvā 1999/31/EK (14) nospraustos mērķrādītājus, proti, palielināt atkritumu reciklēšanas apjomus un samazināt likvidēšanas apjomus, visi likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi uz citu dalībvalsti principā būtu jāaizliedz. Likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi būtu jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šajos gadījumos dalībvalstīm būtu jāņem vērā tuvuma un pašpietiekamības principi Savienības un valsts līmenī saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un jo īpaši tās 16. pantu, kā arī princips, ka atgūšana ir prioritāra. Turklāt dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka atkritumu likvidēšanas objekti, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (15), piemēro minētajā direktīvā definētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus saskaņā ar objekta atļauju un ka atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām attiecībā uz likvidēšanas operācijām. Bez tam, lai palīdzētu īstenot Direktīvā noteiktos 2008/98/EK noteikumus, kuru mērķis ir palielināt atkritumu dalītas savākšanas apjomu un samazināt jauktu sadzīves atkritumu rašanos, jauktu sadzīves atkritumu sūtījumi uz citu dalībvalsti būtu jāpakļauj rūpīgai pārbaudei. Šādu atgūšanai paredzētu atkritumu sūtījumiem būtu jāpiemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, savukārt šādu likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi būtu jāaizliedz. Minētajām prasībām attiecībā uz sūtījumiem, kas paredzēti atgūšanai un, un sūtījumu aizliegumam, kas paredzēti likvidēšanai, būtu jāattiecas arī uz jauktiem sadzīves atkritumiem, kuru īpašības atkritumu apstrādes operācijā būtiski nav mainītas, piemēram, sadzīves atkritumu apstrādē no tiem iegūts kurināmais, un kuru klasifikācijas kods Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā ir 19 12 10. Saskaņā ar atkritumu hierarhiju un tuvuma un pašpietiekamības principiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, pirmkārt, šādu atkritumu rašanos novērš un, otrkārt, tos savāc un šķiro, lai dažādas frakcijas atdalītu atgūšanas nolūkiem, un iespēja likvidēt attiecīgās atliekas būtu jāapsver tikai tad, ja tās vairs nav iespējams izmantot citādi un atliekas attiecīgi ir jālikvidē.

(23)

Attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs regulas III, IIIA vai IIIB pielikumā un kuri ir paredzēti atgūšanas operācijām, ir lietderīgi nodrošināt minimālo uzraudzības un kontroles līmeni, proti, jānosaka, ka šādiem sūtījumiem jāpievieno noteikta informācija par sūtījumos iesaistītajām personām un valstīm, attiecīgo atkritumu apraksts un daudzums, atgūšanas operācija, uz kuru atkritumi tiek sūtīti, un informācija par objektiem, kuros tiks veikta resursu atgūšana no atkritumiem.

(24)

Laboratorijas analīzes un eksperimentālas apstrādes izmēģinājumi bieži vien ir nepieciešami, lai novērtētu atkritumu īpašības un to, vai atkritumi ir piemēroti atgūšanas un likvidēšanas operācijām. Stabilas un inovatīvas atkritumu apsaimniekošanas operācijas ir priekšnoteikums tam, lai atkritumu apsaimniekošana būtu vidi saudzējoša un lai Savienībā radītu aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus. Atkritumu sūtījumi šādu laboratorijas analīžu un eksperimentālu apstrādes izmēģinājumu vajadzībām būtu jāveicina, proti, uz tiem nebūtu jāattiecina visas piemērojamās procedūras. Turklāt, lai iegūtu precīzus rezultātus, attiecībā uz sūtījumiem Savienības iekšienē būtu jāatļauj laboratorijas analīžu un eksperimentālu apstrādes izmēģinājumu vajadzībām nosūtīt pietiekami lielu daudzumu atkritumu, jo Savienībā salīdzinājumā ar lielāko daļu trešo valstu inter alia ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas standarti un prakse.

(25)

Ir jānosaka, ar kādu pamatojumu dalībvalstis var iebilst pret atgūšanai paredzētu atkritumu sūtījumiem. Šādu sūtījumu gadījumā dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka atkritumu atgūšanas objekti, uz kuriem attiecas Direktīva 2010/75/ES, piemēro minētajā direktīvā noteiktos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus saskaņā ar objekta atļauju. Turklāt dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt, ka atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām attiecībā uz atgūšanas operācijām un ka, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK 16. pantu, atkritumi tiek apstrādāti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kas izstrādāti atbilstīgi minētajai direktīvai nolūkā nodrošināt Savienības tiesību aktos noteikto juridiski saistošo atgūšanas vai reciklēšanas pienākumu izpildi. Tāpēc saņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai iebilst pret atkritumu sūtījumiem, tostarp jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, ja tā paredz, ka atkritumi netiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā.

(26)

Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu un pareizu iekšējā tirgus darbību, tādējādi stiprinot Savienības konkurētspēju ilgtermiņā, ir jāparedz procesuālās darbības un piesardzības pasākumi, kas jāveic, ja paziņotājs vēlas sūtīt atkritumus, kuriem piemērojama iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra. Tāpat saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 11. punktu ir jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas situācijās, kad atkritumu sūtījumu nevar pabeigt vai tas ir nelikumīgs, sedz attiecīgie operatori. Minētajā nolūkā paziņotājam attiecībā uz katru sūtījumu būtu jānodibina finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.

(27)

Lai samazinātu administratīvo slogu publiskā un privātā sektora operatoriem, kuri iesaistīti atkritumu sūtījumos uz objektiem, kas atzīti par tādiem, kuri saņēmuši “iepriekšēju piekrišanu”, ir jānosaka nosacījumi, ar kādiem var tikt piešķirts statuss “objekts, kurš saņēmis iepriekšēju piekrišanu”; tas nodrošinās to savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs un palīdzēs saskaņot prasības atkritumu sūtīšanai uz šādiem objektiem.

(28)

Lai uzlabotu saskaņā ar šo regulu sniegtās informācijas apmaiņas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz atkritumu sūtījumu paziņojumu un informācijas apstrādi, ko par atkritumu sūtījumiem sniedz saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, un lai atvieglotu informācijas iesniegšanu un apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, šāda informācijas un datu sniegšana un apmaiņa, kas saistīta ar atkritumu sūtījumiem Savienības iekšienē, noteikti ir jāveic elektroniski. Komisijai būtu jāizmanto centrāla sistēma, kurai vajadzētu būt sadarbspējīgai ar valstu sistēmām. Turklāt Komisija ir jāpilnvaro noteikt procesuālas un operacionālas prasības, kas vajadzīgas, lai praktiski ieviestu sistēmas, ar kurām nodrošina šo elektronisko informācijas iesniegšanu un apmaiņu, piemēram, prasības attiecībā uz savstarpēju savienotību, arhitektūru un drošību. Šādām sistēmām būtu jāatvieglo paziņošanas pieprasījumu apstrāde, inter alia jāpalīdz konkrētā pieprasījumā iesaistītajām personām sekot līdzi paziņošanas procedūras gaitai. Šādām sistēmām vajadzētu arī nodrošināt iespēju izgūt datus, tostarp atsevišķu dalībvalstu līmenī, lai Komisija varētu konstatēt, vai paziņošanas pieprasījumi tiek izskatīti laikus, kas inter alia ļautu Komisijai sniegt attiecīgus ziņojumus, kā paredzēts šajā regulā. Ir arī jāparedz pietiekams laiks, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs un ekonomikas dalībnieki varētu sagatavoties pārejai no Regulā (EK) Nr. 1013/2006 noteiktās papīra formātā balstītās pieejas uz informācijas un dokumentu elektronisku apmaiņu. Tādēļ šis jaunais pienākums būtu jāsāk piemērot 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.

(29)

Ekonomikas dalībniekiem, kuri iesaistīti atkritumu pārvadāšanā, būtu jāļauj izmantot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1056 (16) izveidoto eFTI vidi, lai atkritumu pārvadāšanas laikā apmainītos ar šajā regulā prasīto informāciju, un būtu jānodrošina, ka šajā regulā paredzētās sistēmas un kravu pārvadājumu elektroniskās informācijas apmaiņas vide ir sadarbspējīgas.

(30)

Lai atvieglotu darbu, ko šīs regulas īstenošanas vajadzībām veic muitas iestādes, ir svarīgi, lai tad, kad paveikti visi tehniskie darbi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu darbināmību, Komisijas darbinātā centrālā sistēma, ar ko nodrošina informācijas un dokumentu elektronisku iesniegšanu un apmaiņu, būtu sadarbspējīga ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (17).

(31)

Kompetentajām iestādēm trešās valstīs būtu jāvar informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šajā regulā noteikto procesuālo prasību izpildei, izdot un apmainīties ar tiem elektroniski, izmantojot Savienības līmenī darbināto sistēmu, ja šīs iestādes to vēlas un ievēro prasības, kas izvirzītas, lai minētajā sistēmā varētu apmainīties ar datiem.

(32)

Lai nodrošinātu atkritumu sūtījumu izsekojamību un neapdraudētu pāri robežām sūtīto atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā, būtu jāaizliedz no sūtījuma sākuma līdz atkritumu saņemšanai atgūšanas vai likvidēšanas objektā atkritumus jaukt ar citiem atkritumiem.

(33)

Lai atvieglotu šajā regulā noteikto pienākumu izpildes panākšanu, atkritumu sūtījumam vajadzīgie dokumenti un informācija ekonomikas dalībniekiem un kompetentajām iestādēm ir jāglabā vismaz piecus gadus no datuma, kurā sniegts apliecinājums par atgūšanas vai likvidēšanas operācijas pabeigšanu.

(34)

Lai panāktu pārredzamību attiecībā uz atkritumu sūtījumu veikšanu saskaņā ar šo regulu un vidi saudzējošu šādu atkritumu apstrādi to galamērķī, būtu jāpublicē informācija par atkritumu sūtījumiem. Šajā ziņā būtu jāprasa Komisijai publicēt un regulāri atjaunināt konkrētus nekonfidenciālus datus par to sūtījumu paziņojumiem, kuriem kompetentās iestādes ir piekritušas vai pret kurām tās ir iebildušas, kā arī par atkritumu sūtījumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas vispārīgās informācijas prasības. Šajā nolūkā Komisijai, ja vien iespējams, būtu jāizmanto elektroniskā sistēma datu apmaiņai par atkritumu sūtījumiem. Šādas informācijas publicēšanai, ko veic Komisija, nevajadzētu skart Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (19), kā arī dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā. Jebkādi turpmāki kompetentajām iestādēm sniegti pieprasījumi par piekļuvi citai informācijai, kas attiecas uz atkritumu sūtījumiem, būtu jāizskata saskaņā ar minēto konvenciju un Savienības un valstu tiesību aktiem.

(35)

Lai īstenotu Bāzeles konvencijas 8. pantā noteiktās prasības, būtu jāuzliek pienākums atkritumus no sūtījuma, kuram attiecīgās kompetentās iestādes ir piekritušas un kuru nevar pabeigt, kā paredzēts, vest atpakaļ uz nosūtīšanas valsti un, ja vajadzīgs, droši uzglabāt, vai atgūšanu vai likvidēšanu veikt alternatīvā veidā. Lai īstenotu Bāzeles konvencijas 9. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktās prasības, būtu jānosaka, ka personai, kuras rīcība ir bijusi par iemeslu nelikumīgam sūtījumam, attiecīgie atkritumi ir obligāti jāņem atpakaļ vai jāveic alternatīvi atgūšanas vai likvidēšanas pasākumi un jāsedz ar atpakaļņemšanu saistītās izmaksas. Ja minētā persona nespēj minētos pienākumus izpildīt saprātīgā termiņā, nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas un jārīkojas, lai nodrošinātu attiecīgo atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā. Ja nav skaidrs, uz kuru personu būtu attiecināma atbildība par nelikumīgu sūtījumu, attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka attiecīgos atkritumus pieņem atpakaļ, atgūst no tiem resursus vai likvidē. Lai samazinātu tādu sūtījumu ietekmi uz vidi, ko veic atbilstīgi pienākumam ņemt atpakaļ nelikumīgus atkritumu sūtījumos, un vajadzības gadījumā ļautu īstenot efektīvāku procedūru nelikumīgu sūtījumu gadījumos, nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai atsevišķos gadījumos vienoties, ka nelikumīgi sūtītos atkritumus nevis ņem atpakaļ, bet no tiem atgūst resursus vai tos likvidē alternatīvā veidā ārpus nosūtīšanas valsts. Alternatīvai pārvaldībai vajadzētu būt vidi saudzējošai. Tomēr alternatīvā pārvaldība būtu jāpiemēro vienīgi sūtījumiem Savienības iekšienē.

(36)

Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes spēj pareizi apstrādāt dokumentus, kas tām iesniegti saistībā ar atkritumu sūtījumu, ir jānosaka, ka paziņotājam ir pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma nodrošināt minēto dokumentu oficiāli apliecinātu tulkojumu iestādēm pieņemamā valodā. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas, elektroniskajā sistēmā informācijas apmaiņai par atkritumu sūtījumiem būtu jāiekļauj funkcija, kas ļauj piekļūt minētajā sistēmā iesniegto attiecīgo dokumentu neoficiāliem tulkojumiem.

(37)

Lai izvairītos no priekšmetu vai vielu sūtījumu traucējumiem dēļ tā, ka kompetentajām iestādēm ir domstarpības par to, vai šādus priekšmetus vai vielas uzskatīt vai neuzskatīt par atkritumiem, ir jānosaka procedūra šādu domstarpību risināšanai. Minētajā sakarā ir svarīgi, ka kompetentās iestādes savus lēmumus balsta uz noteikumiem par blakusproduktu noteikšanu un par stadiju, kad atkritumi vairs nav atkritumi, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK. Ir vajadzīgi vienoti nosacījumi, lai dalībvalstis varētu izlemt, vai konkrētais priekšmets vai viela būtu jāuzskata par lietotu preci vai atkritumiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai priekšmeti vai vielas, ko paredzēts nosūtīt uz citu valsti kā lietotas preces, atbilstu minētajiem nosacījumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat šīs regulas pielikumos ir jānosaka kritēriji, pēc kuriem klasificēt konkrētus atkritumus, un jāparedz procedūra, ar ko risināt kompetento iestāžu domstarpības par to, vai atkritumiem būtu vai nebūtu jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai visā Savienībā labāk saskaņotu nosacījumus, atbilstoši kuriem atkritumiem, tostarp kompozītmateriālu atkritumiem, kurus var būt grūti reciklēt, būtu jāpiemēro paziņošanas procedūra, Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem konkrētus atkritumus klasificē kā tādus, kuri ietilpst attiecīgajos šīs regulas pielikumos, un tie noteiks, vai atkritumiem ir vai nav jāpiemēro paziņošanas procedūra. Turklāt, lai nepieļautu, ka atkritumus nepatiesi deklarē kā lietotas preces, un lai nodrošinātu juridisko skaidrību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus, pēc kuriem lietotas preces atšķir no atkritumiem un kuri piemērojami konkrētām precēm, kam šāds nošķīrums ir svarīgs, jo īpaši attiecībā uz to eksportu no Savienības.

(38)

Lai pārvaldes iestādes varētu ierobežot publiskos izdevumus, kas saistīti ar atkritumu sūtīšanas procedūru apstrādi un šīs regulas izpildes panākšanu, ir jāparedz iespēja, ka atbilstīgas un proporcionālas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar minētajām procedūrām, kā arī uzraudzību, analīzēm un inspekcijām, ir jāsedz paziņotājam un attiecīgā gadījumā personai, kura organizē sūtījumu.

(39)

Lai samazinātu administratīvo slogu un izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz konkrētām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām situācijām, dalībvalstīm attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto objektu, kas atrodas pierobežā starp abām iesaistītajām dalībvalstīm, vajadzētu varēt noslēgt divpusējus nolīgumus, ar kuriem atvieglo noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumu paziņošanas procedūru. Dalībvalstij vajadzētu būt arī iespējai šādus nolīgumus noslēgt ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, tostarp situācijā, kad atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un tajā tiek apstrādāti, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.

(40)

Ņemot vērā Fēru salu īpašo ģeogrāfisko stāvokli un to, ka tās ir Dānijas Karalistes daļa, Dānija ir galvenā tādu atkritumu importētāja no Fēru salām, no kuriem Dānijas teritorijā jāatgūst resursi vai tie jālikvidē. Neskarot noteikumu par atkritumu tranzītu caur Savienību piemērojamību, būtu jāļauj Dānijai uzņemties pilnu atbildību par to, lai tā izturētos pret atkritumu importu no Fēru Salām savā teritorijā kā pret atkritumu pārvadāšanu savā teritorijā, ja tā ir minētā importa galamērķa valsts.

(41)

Lai arī atkritumu sūtījumu uzraudzību un kontroli dalībvalsts iekšienē pārzina konkrētā dalībvalsts, atkritumu sūtījumus reglamentējošās valstu sistēmās būtu jāņem vērā, ka nolūkā nodrošināt vides un cilvēka veselības augstu aizsardzības līmeni būtu jāpanāk saskanība ar Savienības atkritumu sūtījumu sistēmu.

(42)

Lai attiecīgajās valstīs aizsargātu vidi, ir jāprecizē tā eksporta aizlieguma tvērums, kurš noteikts saskaņā ar Bāzeles konvenciju un attiecas uz jebkuru tādu atkritumu eksportu no Savienības, kuri paredzēti likvidēšanai trešā valstī, kas nav EBTA valsts.

(43)

Valstīm, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puses, vajadzētu varēt pieņemt kontroles procedūras, kas paredzētas sūtījumiem Savienības iekšienē. Šādos gadījumos sūtījumiem starp Savienību un minētajām valstīm būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi, kādus piemēro sūtījumiem Savienības iekšienē.

(44)

Lai attiecīgajās valstīs aizsargātu vidi, saskaņā ar Bāzeles konvenciju ir jāprecizē tā aizlieguma tvērums, kurš attiecas uz atgūšanai paredzētu bīstamo atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Proti, jāprecizē to atkritumu veidu saraksts, uz kuriem attiecas minētais aizliegums, un jānodrošina, lai tajā būtu iekļauti arī atkritumi, kas uzskaitīti Bāzeles konvencijas II pielikumā, proti, no mājsaimniecībām savāktie atkritumi, mājsaimniecības atkritumu incinerācijas atliekas un atsevišķi grūti reciklējami plastmasas atkritumi.

(45)

Lai atkritumus, kuri satur noturīgus organiskos piesārņotājus vai ir ar tiem kontaminēti, apsaimniekotu vidi saudzējošā veidā, nevajadzētu atļaut to eksportu no Savienības uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, ja atkritumi satur noturīgus organiskos piesārņotājus vai šādu piesārņotāju kontaminācijas līmenis sasniedz vai pārsniedz Regulas (ES) 2019/1021 IV pielikumā noteikto robežkoncentrāciju.

(46)

Ir nepieciešams noteikt stingrus noteikumus attiecībā uz atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksportu uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, lai nodrošinātu, ka šādi atkritumi nerada kaitējumu videi un cilvēka veselībai šajās valstīs. Saskaņā ar šiem noteikumiem būtu jāatļauj eksportēt no Savienības tikai tādus atkritumus, kuriem nav jau piemērots bīstamo atkritumu eksporta aizliegums, un atsevišķus citus atkritumus, ko atgūšanas nolūkiem paredzēts nosūtīt uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, un tikai uz valstīm, kas iekļautas sarakstā, ko izveidos un atjauninās Komisija, ar nosacījumu, ka minētās valstis būs iesniegušas pieprasījumu Komisijai, apliecinot savu gatavību saņemt noteiktus nebīstamos atkritumus vai nebīstamo atkritumu maisījumus no Savienības un pierādot spēju apsaimniekot šādus atkritumus vidi saudzējošā veidā atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Šādos kritērijos būtu jāietver saskanība ar starptautiskajām darba un darba ņēmēju tiesību konvencijām. Tā kā nākotnē ir sagaidāms, ka dalībvalstis šādas konvencijas ratificēs lielākā skaitā, vajadzētu pilnvarot Komisiju šīs regulas kritērijiem pievienot attiecīgās konvencijas. Būtu jāaizliedz eksports uz valstīm, kas nav iekļautas Komisijas izveidotajā sarakstā. Lai nodrošinātu pietiekamu laiku pārejai uz šo jauno režīmu, būtu jāparedz triju gadu pārejas periods no šīs regulas piemērošanas dienas. Kad izveido un atjaunina sarakstu ar valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams un uz kurām ir atļauts no Savienības eksportēt atgūšanai paredzētus nebīstamos atkritumus, jo īpaši būtu jāpiemēro Savienības tiesību aktos noteiktais vienlīdzības princips un jāuzrauga tā piemērošana.

(47)

Jāpanāk spēcīgu vērtības ķēžu veidošanai nepieciešamo atkritumu sūtījumu atvieglošana iekšējā tirgū, vienlaikus nodrošinot, ka ir ieviestas pienācīgas kontroles. Galveno vērtības ķēžu stiprināšana palīdzēs ātrāk panākt Savienības noturību un uzlabos tās stratēģisko autonomiju.

(48)

Uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, attiecas ESAO noteiktie noteikumi un sniegtie ieteikumi par atkritumu sūtīšanu un apsaimniekošanu, un atkritumu apsaimniekošanas standarti šajās valstīs parasti ir augstāki nekā valstīs, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Tomēr ir svarīgi, ka valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības nerada kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, ar kuru monitorēt nebīstamo atkritumu sūtījumus uz šādām valstīm. Ja trūkst pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu attiecīgās valsts spēju atgūt resursus no šādiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, Komisijai ar attiecīgo valsti būtu jāuzsāk dialogs, un, ja Komisijas iegūtā informācija nav pietiekama, lai pierādītu, ka resursu atgūšana no šiem atkritumiem tiek veikta vidi saudzējošā veidā, tai vajadzētu būt pilnvarotai šādu eksportu apturēt. Komisijai būtu jānodrošina, ka visā atkritumu sūtījumu procesā tiek piemērots vienlīdzības princips attiecībā uz trešām valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams.

(49)

Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi vērienīgu rīcībpolitiku, ar ko novērst plastmasas piesārņojuma radīto nopietno kaitējumu videi un cilvēka veselībai, jo īpaši saistībā ar plastmasas atkritumu nepareizu apsaimniekošanu. Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, kas izklāstīta Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumā, Eiropas zaļais kurss, Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns un ES rīcības plāns “ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, kas izklāstīts Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojumā. atspoguļo minēto rīcībpolitiku, kā rezultātā ir pieņemti daudzi pasākumi plastmasas atkritumu samazināšanai un to apsaimniekošanas uzlabošanai. Minētie pasākumi jo īpaši ietver tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu (Direktīva 2008/98/EK), iepakojumu un izlietoto iepakojumu (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (20)), vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (21)), kā arī par ierobežojumiem tīšai mikroplastmasas pievienošanai (Komisijas Regula (ES) 2023/2055 (22)). Papildus šiem pasākumiem ir sāktas jaunas iniciatīvas, lai Savienībā vēl vairāk samazinātu plastmasas atkritumu apjomu, piemēram, Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (23) par nolietotiem transportlīdzekļiem pārskatīšana, kā arī iesniegts priekšlikums jauniem noteikumiem par plastmasas granulu zudumu novēršanu nolūkā samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu (24). Lai papildinātu šos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu apjomu un uzlabot to apsaimniekošanu Savienībā, un lai nepieļautu, ka Savienība savas atkritumu problēmas uzveļ trešām valstīm, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, ar ko nodrošinātu, ka arī no Savienības eksportētos plastmasas atkritumus apsaimnieko pareizi. Šādu noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka no Savienības eksportētos plastmasas atkritumus apstrādā atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi Savienībā spēkā esošajiem nosacījumiem. Valstis, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, visticamāk, saskarsies ar nopietnām vides un cilvēka veselības problēmām, ko rada no Savienības eksportēto plastmasas atkritumu apsaimniekošana. Turklāt plastmasas atkritumu apsaimniekošanas standarti un infrastruktūra šajās valstīs lielākoties nav tik progresīvi kā Savienībā. Kopš 2021. gada 1. janvāra Savienība ir aizliegusi eksportēt uz minētajām valstīm noteiktus plastmasas atkritumu veidus, konkrētāk tos, kuru klasifikācijas ieraksts ir Y48 un A3210. Ņemot vērā minētās problēmas un standartu un infrastruktūras elementu līmeņa atšķirības un nolūkā vēl vairāk aizsargāt vidi un cilvēka veselību, ir lietderīgi paplašināt minētā aizlieguma darbības jomu, attiecinot to uz visu plastmasas atkritumu eksportu uz valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams. Lai ekonomikas dalībniekiem un kompetentajām iestādēm dotu pietiekami daudz laika pielāgot savu darbību šiem jaunajiem noteikumiem, aizlieguma piemērošana būtu jāsāk pēc 30 mēnešiem no šīs regulas stāšanās spēkā dienas. Vajadzētu varēt jebkurai valstij, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, piešķirt atkāpi no minētā aizlieguma, ja attiecīgā valsts pierāda, ka tā plastmasas atkritumus apsaimnieko vidi saudzējošā veidā. Šāda atkāpe būtu jāpiešķir ar deleģēto aktu pēc attiecīgās valsts pieprasījuma un pēc tam, kad pagājuši 30 mēneši no eksporta aizlieguma piemērošanas.

(50)

Komisijai būtu rūpīgi jāpārbauda plastmasas atkritumu sūtījumi uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, un jāuzrauga, kā šādi atkritumi tiek apsaimniekoti minētajās valstīs, un Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ierobežot plastmasas atkritumu eksportu uz minētajām valstīm, lai aizsargātu vidi un cilvēka veselību.

(51)

Ja eksporta sūtījumi ir atļauti, uz visu plastmasas atkritumu eksportu uz visām trešām valstīm būtu jāattiecina iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra.

(52)

Būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un citiem Savienības tiesību aktiem par atkritumiem Savienības iekšienē sūtītie atkritumi, kā arī Savienībā importētie atkritumi visā sūtījuma laikā, arī atgūšanas un likvidēšanas laikā galamērķa valstī, tiek apsaimniekoti, neapdraudot cilvēka veselību un vidi. Tāpat arī jānodrošina, ka visā sūtījuma laikā, arī atgūšanas un likvidēšanas laikā trešā galamērķa valstī, vidi saudzējošā veidā tiek apsaimniekoti no Savienības eksportētie atkritumi. Minētajā nolūkā būtu jāievieš pienākums atkritumu eksportētājiem nodrošināt, ka objektā, kas saņem atkritumus galamērķa trešā valstī, neatkarīga trešā puse, kurai ir vajadzīgā kvalifikācija, ir veikusi auditu, pirms uz minēto objektu tiek eksportēti atkritumi. Šāda audita mērķis ir verificēt attiecīgā objekta atbilstību šajā regulā noteiktajiem specifiskajiem kritējiem, lai nodrošinātu, ka atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā. Ja auditā tiek secināts, ka attiecīgais objekts nav izpildījis minētos specifiskos kritērijus, eksportētājs nedrīkstētu būt tiesīgs eksportēt atkritumus uz minēto objektu. Lai nodrošinātu, ka auditus veic profesionāli un objektīvi, ir svarīgi noteikt kritērijus attiecībā uz trešās puses auditoru neatkarību un kvalifikāciju un skaidri norādīt, ka minēto darbību veikšanai auditoriem vajadzētu būt pilnvarojumam vai akreditācijai, ko sniegusi oficiāla publiska iestāde. Šis pienākums attiecībā uz auditiem būtu jāpiemēro objektos visās trešās valstīs, arī tajās, kas ir ESAO dalībvalstis. ESAO lēmumā ir noteikts, ka uz citu ESAO dalībvalsti eksportētie atkritumi “ir paredzēti atgūšanas operācijām atgūšanas objektā, kas resursu atgūšanu no atkritumiem veic vidi saudzējošā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, noteikumiem un praksi, kas piemērojama attiecīgajam objektam”. ESAO lēmumā nav ietverti nekādi elementi vai kritēriji, kas norādītu, kā īstenot šo prasību attiecībā uz atkritumu “apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā”. Tā kā nav vienotu kritēriju, kuri definētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgajos objektos veicama resursu atgūšana no atkritumiem, ir jānovērš risks, ka atkritumi, ko no Savienības eksportē uz ESAO dalībvalstīm, atsevišķos objektos varētu tikt apsaimniekoti nepareizi, tāpēc objektiem, kas atrodas šajās valstīs, būtu jāpiemēro šajā regulā noteiktās audita prasības.

(53)

Komisijai būtu jāizveido un jāuztur reģistrs ar informāciju par objektiem, kuros ir veikts audits. Šādā reģistrā vajadzētu būt informācijai, kas paziņotājiem vai personām, kuras organizē atkritumu eksportu no Savienības, atvieglo vidi saudzējošu sūtījumu sagatavošanu, taču reģistru nav paredzēts izmantot kā līdzekli, lai pierādītu atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un pienākumiem. Reģistram būtu jāatvieglo atkritumu eksportētāju darbība, taču tas neatbrīvo atkritumu eksportētāju no pienākuma pierādīt šādu atbilstību.

(54)

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punktu katra konvencijas puse ir tiesīga aizliegt bīstamo atkritumu vai minētās konvencijas II pielikumā uzskaitīto atkritumu importu, likvidēšanai paredzētu atkritumu imports Savienībā būtu jāatļauj tad, ja eksportētājvalsts ir minētās konvencijas puse. Atgūšanai paredzētu atkritumu imports Savienībā būtu jāatļauj tad, ja eksportētājvalsts ir valsts, uz kuru attiecas ESAO lēmums vai kura ir Bāzeles konvencijas puse. Pārējos gadījumos imports būtu jāatļauj tikai tad, ja eksportētājvalstij ir saistoši divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai vienošanās, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un ir saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu, izņemot tad, ja tas nav iespējams krīzes situācijā, miera atjaunošanas vai miera uzturēšanas operāciju, kā arī kara laikā.

(55)

Šajā regulā būtu jāatspoguļo Padomes Lēmumā 2013/755/ES (25) noteiktie noteikumi par atkritumu eksportu un importu uz un no aizjūras zemēm un teritorijām.

(56)

Atsevišķos gadījumos, kad sūtījumi Savienības iekšienē notiek tranzītā caur trešām valstīm, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi par trešo valstu piekrišanas procedūru. Ir arī jāpieņem īpaši noteikumi par procedūrām, kuras piemērojamas atkritumu tranzītam caur Savienību no un uz trešām valstīm.

(57)

Vides apsvērumu dēļ un ņemot vērā Antarktikas īpašo statusu, ar šo regulu skaidri būtu jāaizliedz atkritumu eksports uz minēto teritoriju.

(58)

Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu īstenošanu un izpildes panākšanu, ir jānosaka dalībvalstu pienākumi veikt atkritumu sūtījumu inspekcijas. Ir vajadzīga arī pienācīga atkritumu sūtījumu inspekciju plānošana, lai noteiktu, kādi resursi nepieciešami inspekcijām, un lai patiesi atturētu no nelikumīgu sūtījumu veikšanas. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 dalībvalstīm bija jānodrošina, ka līdz 2017. gada 1. janvārim tajās ir izstrādāti atkritumu sūtījumu inspekciju plāni. Lai veicinātu ar inspekciju plāniem saistīto noteikumu konsekventāku piemērošanu un nodrošinātu saskaņotu pieeju inspekcijām visā Savienībā, dalībvalstīm savi inspekciju plāni būtu jāpaziņo Komisijai, kuras uzdevums būtu minētos plānus izskatīt un attiecīgā gadījumā sniegt ieteikumus uzlabojumiem. Ja kompetentās iestādes nosūtīšanas vietas un galamērķa dalībvalstīs saņem paziņojumu par nelikumīgu atkritumu sūtījumu, tām būtu jāapsver, kā tās varētu pastiprināt līdzīgu sūtījumu kontroles pasākumus, lai agrīnā posmā identificētu nelikumīgus atkritumu sūtījumus.

(59)

Dalībvalstīs pastāv atšķirīgi noteikumi par to, cik lielas ir dalībvalstu inspekcijās iesaistīto iestāžu pilnvaras un iespējas pieprasīt pierādījumus, lai pārliecinātos par sūtījumu likumību. Šādi pierādījumi cita starpā varētu attiekties uz to, vai viela vai priekšmets ir atkritumi, vai atkritumi ir pareizi klasificēti un vai atkritumi tiks nosūtīti uz objektiem, kas veic atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šo regulu. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz, ka iestādēm, kuras ir iesaistītas inspekcijās dalībvalstīs, ir iespēja pieprasīt šādus pierādījumus. Vajadzētu būt iespējai šādus pierādījumus pieprasīt, balstoties vai nu uz vispārīgiem noteikumiem, vai arī katru gadījumu izskatot atsevišķi. Ja šādus pierādījumus nedara pieejamus vai tie netiek uzskatīti par pietiekamiem, attiecīgās vielas vai priekšmeta pārvadājums vai attiecīgais atkritumu sūtījums būtu jāuzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to būtu jārīkojas saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

(60)

Regulas (EK) Nr. 1013/2006 izvērtējumā tika konstatēts, ka viens no trūkumiem ir tas, ka valstu noteikumi par sankcijām Savienībā būtiski atšķiras. Tāpēc nolūkā veicināt sankciju konsekventāku piemērošanu, būtu jānosaka vienoti, neizsmeļoši kritēriji, kurus šīs regulas pārkāpumu gadījumā ņemtu vērā, lai noteiktu piemērojamo sankciju veidu un līmeni. Minētajos kritērijos inter alia būtu jāiekļauj pārkāpuma būtība un smagums, no tā izrietošie ekonomiskie ieguvumi, kā arī pārkāpuma nodarītais kaitējums videi. Turklāt papildus šajā regulā prasītajām sankcijām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumu nelikumīgu sūtījumu atzīst par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/99/EK (26). Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem, kā arī kriminālsodiem, ja pārkāpumi ir pilnīgi vienādi. Jebkurā gadījumā kriminālsodu un administratīvu sodu uzlikšanai nevajadzētu izraisīt ne bis in idem principa pārkāpumu, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(61)

Regulas (EK) Nr. 1013/2006 piemērošana parādīja, ka koordināciju un sadarbību izpildes panākšanā apgrūtina vairāku dalībnieku iesaiste valstu līmenī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visām attiecīgajām iestādēm, kuras ir iesaistītas šīs regulas izpildes panākšanā, ir iedarbīgi mehānismi, kas tām dod iespēju sadarboties un koordinēt darbu iekšzemē attiecībā uz izpildes panākšanas rīcībpolitiku un darbību izstrādi un īstenošanu, lai risinātu atkritumu nelikumīgu sūtījumu problēmu, arī attiecībā uz inspekciju plānu izveidi un īstenošanu.

(62)

Lai atvieglotu atkritumu nelikumīgu sūtījumu novēršanu un atklāšanu, dalībvalstīm ir divpusēji un daudzpusēji jāsadarbojas. Lai vēl vairāk uzlabotu koordināciju un sadarbību Savienībā, būtu jāizveido īpaša izpildes panākšanas grupa, kurā piedalītos izraudzīti dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no citām attiecīgajām iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām vai tīkliem. Šai izpildes panākšanas grupai būtu regulāri jātiekas un cita starpā jāveido forums, kurā apmainītos ar būtisku informāciju, kas palīdz novērst un atklāt nelikumīgus sūtījumus, tostarp informāciju un izlūkdatiem par nelikumīgu sūtījumu tendencēm, un kurā apmainītos ar pieredzi, zināšanām un paraugpraksi par izpildes panākšanu.

(63)

Lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstīs īstenotās izpildes panākšanas darbības, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt inspekcijas un koordinācijas darbības attiecībā uz nelikumīgiem sūtījumiem, kuru iedaba ir kompleksa un kuriem varētu būt nopietna nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi, un ja ir jāveic izmeklēšana, kurai ir pārrobežu dimensija un kurā iesaistītas vismaz divas valstis. Veicot šīs inspekcijas, Komisijai pilnībā būtu jāievēro procesuālās garantijas un cieši jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs, nodrošinot, ka minētās inspekcijas negatīvi neietekmē nevienu iesākto kriminālvajāšanu, tiesvedību vai administratīvo procesu, kura attiecas uz to pašu nelikumīgo sūtījumu dalībvalstī. Komisija var apsvērt iespēju savas iekšējās organizatoriskās struktūras ietvaros dažas šajā regulā paredzētās izpildes panākšanas darbības uzticēt Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kuram šajā jomā ir attiecīgas speciālās zināšanas. Inspekcijas un savstarpējās palīdzības koordinēšanas darbībai nevajadzētu skart dalībvalstu primāro atbildību nodrošināt un panākt atbilstību šai regulai, un nevajadzētu skart to Komisijas vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvaru pastāvīgu īstenošanu, kuras tiem attiecīgi piešķirtas ar citiem tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (27), Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (28) vai Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (29).

(64)

Dalībvalstīm informāciju Komisijai par šīs regulas īstenošanu vajadzētu sniegt gan ar ziņojumiem Bāzeles konvencijas sekretariātam, gan arī ar atsevišķas anketas palīdzību. Par šādas ziņošanas mērķi būtu jānosaka ar atkritumu sūtījumiem saistīto tendenču un datu analīze, kuri ir būtiski cīņā ar nelikumīgiem sūtījumiem, piemēram, būtu jāanalizē dati par nelikumīgiem sūtījumiem un par inspekcijām. Komisijai reizi trijos gados būtu jāsagatavo ziņojums par šīs regulas īstenošanu, par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī citu informāciju, kas savākta ar Komisijas un Eiropas Vides aģentūras ad hoc ziņojumiem par plastmasas atkritumu sūtījumiem un citām specifiskām atkritumu plūsmām, kas rada bažas. Informācijas un dokumentu elektroniskas iesniegšanas un apmaiņas centrālā sistēma būtu jāizstrādā tā, lai no sistēmas varētu izgūt minēto ziņojumu sagatavošanai nepieciešamos datus.

(65)

Lai nodrošinātu atkritumu sūtījumu kontroli un monitoringu atbilstošā līmenī, atkritumu sūtījumu kontroles jomā ļoti svarīga ir efektīva starptautiskā sadarbība. Būtu jāveicina informācijas apmaiņa starp Savienību, tās dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī kopīgas atbildības uzņemšanās un sadarbības centieni, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu.

(66)

Lai šīs regulas saskaņotas īstenošanas vajadzībām sekmētu informācijas apmaiņu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes un korespondenti un jāpaziņo par tiem Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jādara publiski pieejama. Dalībvalstīm būtu arī jānorāda iestāde vai iestādes un to pastāvīgie darbinieki, kas atbild par sadarbību starp dalībvalstīm.

(67)

Lai nodrošinātu atkritumu sūtījumu kontroli, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, ko ieved Savienībā un izved no tās, izraudzīties konkrētas ievešanas un izvešanas muitas iestādes un paziņot par tām Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jādara publiski pieejama.

(68)

Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz to, kā grozīt elementus atgūšanas objekta pieprasījumā saņemt iepriekšēju piekrišanu, noteikt informāciju, kura jānorāda apliecinājumos, kas apstiprina atgūšanas un likvidēšanas operāciju pabeigšanu, izstrādāt instrukcijas par VII pielikuma dokumenta aizpildīšanu, atjaunināt informācijas un dokumentu sarakstu, ar ko jāapmainās elektroniskā veidā, noteikt kritērijus, uz kuriem balstoties atsevišķu veidu atkritumus klasificē II, IIIA, IIIB vai IV pielikumā, izveidot to valstu sarakstu, kurām ESAO lēmums nav piemērojams un uz kurām ir atļauts no Savienības eksportēt atgūšanai paredzētus nebīstamos atkritumus un nebīstamo atkritumu maisījumus, ietverot plastmasas atkritumus, kas ir klasificēti saskaņā ar ierakstu B3011, kā arī šo sarakstu regulāri atjaunināt, aizliegt atkritumu eksportu uz atsevišķām valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, un grozīt pielikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (30). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(69)

Lai aizstātu regulārās korespondentu sanāksmes un apspriestos ar dalībvalstu ekspertiem un korespondentiem, un attiecīgā gadījumā ar citu ieinteresēto personu un organizāciju pārstāvjiem, Komisijai saistībā ar deleģēto aktu sagatavošanu un šīs regulas īstenošanas kontekstā uzdoto jautājumu izskatīšanu būtu jāizveido ekspertu grupa saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016) 3301, ar ko nosaka horizontālus noteikumus par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību.

(70)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt vienkāršu, uz riska analīzi balstītu un saskaņotu metodi, kā aprēķināma finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, noteikt sīki izstrādātus tehniskās realizējamības un ekonomiskās pamatotības kritērijus, attiecībā uz noteiktu veidu precēm precizēt, kā pārrobežu sūtījumu gadījumā lietotas preces atšķirt no atkritumiem, pieņemt atbilstības tabulu, lai norādītu atbilstību starp Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (31) noteiktajiem kombinētās nomenklatūras kodiem un šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV un V pielikumā uzskaitītajiem atkritumu ierakstiem un sīki izklāstīt informāciju, kas par atkritumu sūtījumiem jāsniedz krīzes situācijās, kā arī miera atjaunošanas vai miera uzturēšanas operācijās. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (32).

(71)

Ar Regulu (ES) 2020/1056 izveido tiesisko regulējumu regulatīvās informācijas elektroniskai paziņošanai starp attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem un kompetentajām iestādēm saistībā ar preču pārvadājumiem Savienības teritorijā, un tās noteikumi aptver dažas šīs regulas daļas. Lai starp minētajiem instrumentiem nodrošinātu konsekvenci, Regula (ES) 2020/1056 ir jāgroza. Lai nepieļautu, ka pirms dienas, kurā saskaņā ar šo regulu sāk piemērot obligāto elektronisko datu apmaiņu, nav īstenošanas noteikumu, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1056 attiecas uz informācijas prasību definēšanu, piekļūstamību un apstrādi elektroniskā formātā, Regulas (ES) 2020/1056 grozījums būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no šīs regulas piemērošanas dienas.

(72)

Ir jāparedz pietiekams laiks, lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt jaunos pienākumus, kas noteikti šajā regulā, un lai dalībvalstis un Komisija varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas vajadzīga tās piemērošanai. Lai izvairītos no regulējuma trūkuma, ir jānodrošina, ka daži Regulas (EK) Nr. 1013/2006 noteikumi paliek spēkā līdz dienai, kurā kļūst piemērojami šīs regulas noteikumi, kam ir atlikts piemērošanas termiņš.

(73)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vajadzības pēc saskaņošanas dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un cilvēka veselību, veicina klimatneitralitāti un palīdz izveidot aprites ekonomiku un panākt nulles piesārņojumu, novēršot vai samazinot nelabvēlīgo ietekmi, ko var radīt atkritumu sūtījumi un atkritumu apstrāde galamērķī. Tā izveido atkritumu sūtījumu procedūras un kontroles režīmus atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, atkritumu veida un apstrādes veida, kas atkritumiem piemērojama to galamērķī.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

atkritumu sūtījumiem starp dalībvalstīm tranzītā caur trešām valstīm vai bez tā;

b)

tādu atkritumu sūtījumiem, ko Savienībā importē no trešām valstīm;

c)

tādu atkritumu sūtījumiem, ko no Savienības eksportē uz trešām valstīm;

d)

atkritumu sūtījumiem tranzītā caur Savienību ceļā uz trešām valstīm vai no tām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atkritumiem, arī notekūdeņiem un atlikām, ko rada kuģu un atkrastes platformu parasta darbība, līdz šie atkritumi tiek izkrauti atgūšanas vai likvidēšanas nolūkā, ar nosacījumu, ka atkritumiem piemēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/883 (33), Starptautiskajā konvencijā par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, Starptautiskajā konvencijā par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu vai citos attiecīgos saistošos starptautiskos instrumentos;

b)

atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļos, vilcienos, lidmašīnās un kuģos, līdz minētie atkritumi tiek izkrauti atgūšanas vai likvidēšanas nolūkā;

c)

radioaktīvo atkritumu sūtījumiem, kas Padomes Direktīvas 2006/117/Euratom (34) 5. pantā definēti kā pārvadājumi;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumiem, kā definēts attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 1. un 2. punktā, izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, kuri sajaukti vai kontaminēti ar kādu no atkritumiem, kas Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā uzskaitīti kā bīstamie atkritumi;

e)

notekūdeņu sūtījumiem, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK (35) vai citi attiecīgie Savienības tiesību akti;

f)

tādu vielu sūtījumiem, kuras paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 (36) 3. panta 2. punktā, un kuras nesastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai tos nesatur;

g)

Savienībā no Antarktikas ievestiem atkritumu sūtījumiem, kuri atbilst prasībām, kas ietvertas Antarktikas līgumam pievienotajā Protokolā par vides aizsardzību (37);

h)

oglekļa dioksīda sūtījumiem ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (38);

i)

kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1257/2013, izņemot kuģus:

i)

ko uzskata par bīstamiem atkritumiem, kuri atrodas dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā esošā teritorijā un kurus atgūšanas nolūkā eksportē no Savienības, un uz kuriem attiecas vienīgi šīs regulas 39., 48., 49. pants un VII sadaļa; vai

ii)

ko uzskata par atkritumiem, kuri atrodas dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā esošā teritorijā un kuri ir paredzēti likvidēšanai.

3.   Tādu atkritumu importam, kas radušies bruņoto spēku vai palīdzības organizāciju darbības rezultātā krīzes situāciju laikā vai miera atjaunošanas vai uzturēšanas operāciju laikā, ja šādus atkritumus sūta bruņotie spēki vai palīdzības organizācijas vai tas tiek darīts šo spēku vai organizāciju vārdā tieši vai netieši uz galamērķa valsti, piemēro tikai 51. panta 6. punktu un 7. punktu un 53. panta 5. punktu.

4.   Atkritumu sūtījumiem, ko sūta no Antarktikas uz trešām valstīm tranzītā caur Savienību, piemēro 39. un 59. pantu.

5.   Atkritumu transportēšanai, ko veic vienīgi dalībvalsts iekšienē, piemēro tikai 36. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atkritumu maisījums” ir atkritumi, kuri rodas, apzināti vai neapzināti sajaucot divus vai vairākus dažādus atkritumus, kuri ir:

a)

uzskaitīti dažādos III, IIIA, IIIB un IV pielikuma ierakstos vai attiecīgā gadījumā dažādos šādu ierakstu ievilkumos vai apakšievilkumos; vai

b)

kas nav klasificēti vienā ierakstā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā;

Atkritumi, ko sūta vienā atkritumu sūtījumā, kas sastāv no diviem vai vairākiem atkritumiem, ja katrs no tiem ir atdalīts, nav atkritumu maisījums;

2)

“starpposma likvidēšana” ir jebkura likvidēšanas operācija, kas iekļauta Direktīvas 2008/98/EK I pielikuma D8, D9, D13, D14 vai D15 ierakstā;

3)

“starpposma atgūšana” ir jebkura atgūšanas operācija, kas iekļauta Direktīvas 2008/98/EK II pielikuma R12 vai R13 ierakstā;

4)

“vidi saudzējoša apsaimniekošana” ir visu praktiski iespējamo darbību veikšana nolūkā nodrošināt, ka atkritumi tiek apsaimniekoti tā, ka cilvēka veselība, klimats un vide tiek aizsargāti pret nelabvēlīgām sekām, kas var rasties no šādiem atkritumiem;

5)

“saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir galamērķa valsts nacionālajā jurisdikcijā un kam atkritumus sūta atgūšanai vai likvidēšanai;

6)

“paziņotājs” ir:

a)

ja sūtījuma izcelsme ir kāda dalībvalsts – jebkura no turpmāk minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, kura ir tās dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā, kura veic vai plāno veikt atkritumu sūtījumu, kā minēts 4. panta 1., 2. vai 3. punktā, vai kam ir veikts vai kam ir plānots veikt šādu sūtījumu un kurai ir uzlikts paziņošanas pienākums:

i)

sākotnējais atkritumu radītājs;

ii)

jaunais atkritumu radītājs, kas pirms sūtījuma veic operācijas, kuru rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs;

iii)

savācējs, kurš no viena veida atkritumiem dažādos nelielos apjomos, kuri savākti no dažādiem avotiem, ir izveidojis sūtījumu, kam jātiek sāktam no vienas paziņotas vietas;

iv)

tirgotājs vai starpnieks, kas darbojas jebkuras i), ii) vai iii) punktā minētas personas vārdā; vai

v)

ja visas i)–iv) punktā minētās personas ir nezināmas vai maksātnespējīgas – atkritumu valdītājs;

b)

ja atkritumus, kuru izcelsme nav kāda dalībvalsts, importē Savienībā vai pārvadā tranzītā caur Savienību – jebkura no turpmāk minētajām fiziskām vai juridiskām personām, kas ir nosūtīšanas valsts nacionālajā jurisdikcijā un veic vai plāno veikt sūtījumu vai kam ir veikts vai kam ir plānots veikt sūtījumu:

i)

persona, kas izraudzīta saskaņā ar nosūtīšanas valsts tiesību aktiem;

ii)

gadījumā, ja šāda persona saskaņā ar nosūtīšanas valsts tiesību aktiem nav izraudzīta, – atkritumu valdītājs eksportēšanas laikā;

7)

“persona, kura organizē sūtījumu” ir jebkura no turpmāk minētajām fiziskām vai juridiskām personām, kura ir tās valsts nacionālajā jurisdikcijā, kura veic vai plāno veikt sūtījumu, kā minēts 4. panta 4. vai 5. punktā, vai kam ir veikts vai kam ir plānots veikt šādu sūtījumu:

i)

sākotnējais atkritumu radītājs;

ii)

jaunais atkritumu radītājs, kas pirms sūtījuma veic operācijas, kuru rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs;

iii)

savācējs, kurš no viena veida atkritumiem dažādos nelielos apjomos, kuri savākti no dažādiem avotiem, ir izveidojis sūtījumu, kam ir jāsākas no vienas vienīgas vietas;

iv)

tirgotājs vai starpnieks, kas darbojas jebkuras i), ii) vai iii) punktā minētās personas vārdā; vai

v)

ja visas i)–iv) punktā minētās personas ir nezināmas vai maksātnespējīgas – atkritumu valdītājs;

8)

“savācējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic atkritumu savākšanu, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 10) punktā;

9)

“kompetentā iestāde” ir:

a)

dalībvalsts gadījumā – struktūra, ko attiecīgā dalībvalsts izraudzījusies, ievērojot 75. pantu;

b)

tādas trešās valsts gadījumā, kas ir 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (“Bāzeles konvencija”) puse, – struktūra, ko minētā valsts izraudzījusies par kompetento iestādi Bāzeles konvencijas vajadzībām saskaņā ar tās 5. pantu;

c)

jebkuras valsts gadījumā, kas nav minēta ne a), ne b) apakšpunktā, – struktūra, kuru attiecīgā valsts vai reģions ir izraudzījušies par kompetento iestādi, vai, ja šāda struktūra nav izraudzīta, – attiecīgi tās valsts vai reģiona regulatīvā iestāde, kuras jurisdikcijā ir sūtījums;

10)

“nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, no kuras sūtījums ir sācies vai no kuras tiek plānots sūtījumu uzsākt;

11)

“galamērķa kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz teritoriju, uz kuru veic vai plāno veikt sūtījumu vai kurā atkritumi tiek iekrauti pirms atgūšanas vai likvidēšanas teritorijā, kas nav nevienas valsts nacionālajā jurisdikcijā;

12)

“tranzīta kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kuras kompetence attiecas uz jebkuru valsti, kas nav nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes vai galamērķa kompetentās iestādes valsts un caur ko veic vai plāno veikt sūtījumu;

13)

“nosūtīšanas valsts” ir jebkura valsts, no kuras uzsāk vai plāno uzsākt atkritumu sūtījumu;

14)

“galamērķa valsts” ir jebkura valsts, uz kuru sūtījumu veic vai plāno veikt, lai šajā valstī veiktu atgūšanu vai likvidēšanu, vai iekraušanu pirms atgūšanas vai likvidēšanas teritorijā, kas nav nevienas valsts nacionālajā jurisdikcijā;

15)

“tranzīta valsts” ir jebkura valsts, kura nav nosūtīšanas vai galamērķa valsts un caur kuru veic vai plāno veikt sūtījumu;

16)

“teritorija, kas ir valsts nacionālā jurisdikcijā” ir jebkura zeme vai jūras teritorija, kurā valsts īsteno administratīvās un regulatīvās funkcijas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz cilvēka veselības vai vides aizsardzību;

17)

“aizjūras zemes un teritorijas” ir aizjūras zemes un teritorijas, kas uzskaitītas LESD II pielikumā;

18)

“eksporta muitas iestāde” ir eksporta muitas iestāde, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (39) 1. panta 16) punktā;

19)

“izvešanas muitas iestāde” ir izvešanas muitas iestāde, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (40) 329. pantu;

20)

“ievešanas muitas iestāde” ir pirmā ievešanas muitas iestāde, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 15) punktā;

21)

“imports” ir jebkāda atkritumu ievešana Savienībā, izņemot tranzītu caur Savienību;

22)

“eksports” ir jebkāda atkritumu izvešana no Savienības, izņemot tranzītu caur Savienību;

23)

“tranzīts” ir sūtīšana vai plānota sūtīšana caur vienu vai vairākām valstīm, kas nav nosūtīšanas vai galamērķa valstis;

24)

“atkritumu pārvadāšana” ir atkritumu pārvadāšana pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšzemes ūdensceļiem;

25)

“sūtījums” ir atgūšanai vai likvidēšanai paredzētu atkritumu pārvadājums no pārvadājuma sākuma vietas līdz atkritumu saņemšanai objektā, kurš veic likvidēšanu vai atgūšanu galamērķa valstī, un kas ir veikts vai ko plāno veikt:

a)

starp vienu valsti un citu valsti;

b)

starp kādu valsti un aizjūras zemi vai teritoriju vai citu teritoriju, kas ir minētās valsts aizsardzībā;

c)

starp kādu valsti un jebkuru ģeogrāfisko apgabalu, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem nav nevienas valsts daļa;

d)

starp kādu valsti un Antarktiku;

e)

no vienas valsts caur jebkuru no a)–d) apakšpunktā minētajām teritorijām;

f)

kādas valsts iekšienē caur jebkuru no a)–d) apakšpunktā minētajām teritorijām un kura izcelsme un galamērķis ir vienā un tajā pašā valstī; vai

g)

no ģeogrāfiskā apgabala, kas nav nevienas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz kādu valsti;

26)

“nelikumīgs sūtījums” ir jebkāds atkritumu sūtījums, ko veic:

a)

nepaziņojot attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ievērojot šo regulu;

b)

nesaņemot attiecīgo kompetento iestāžu piekrišanu, ievērojot šo regulu;

c)

ar piekrišanu, kas, ievērojot šo regulu, saņemta no attiecīgajām kompetentajām iestādēm, viltojot dokumentus, sagrozot faktus vai krāpšanas ceļā;

d)

veidā, kas neatbilst paziņojuma dokumentā ietvertajai informācijai vai informācijai, kura ietverta vai ir jānorāda pārvietošanas dokumentā, izņemot gadījumus, kad paziņojuma vai pārvietošanas dokumentā ir pieļauta neliela pārrakstīšanās kļūda;

e)

veidā, kā rezultātā atgūšana vai likvidēšana notiek pretrunā Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem;

f)

pretrunā 4. panta 1. punktam. 4. panta 3. punktam vai 37., 39., 40., 45., 46., 48., 49., 50. vai 52. pantam;

g)

veidā, kā rezultātā attiecībā uz 4. panta 4. un 5. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem nav ņemtas vērā 18. panta 2., 4., 6. un 10. punktā minētās prasības vai informācija, kas ietverta vai ir jānorāda VII pielikuma dokumentā, izņemot gadījumus, kad VII pielikuma dokumentā ir pieļautas nelielas pārrakstīšanās kļūdas;

27)

“inspekcija” ir jebkura darbība, ko iestāde veic, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas šajā regulā noteiktās prasības;

28)

“atkritumu hierarhija” ir Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā minētā atkritumu hierarhija;

29)

“maršruta plānojums” ir izvešanas punkts un ievešanas punkts katrā attiecīgajā valstī, tostarp ievešanas, izvešanas un eksporta muitas iestādes;

30)

“maršruts” ir ceļš, kas sākas sūtījuma nosūtīšanas valstī, iet cauri katras attiecīgās valsts izvešanas un ievešanas punktam un beidzas galamērķa valsts apstrādes objektā.

Papildus piemēro definīcijas “atkritumi”, “bīstamie atkritumi”, “atkritumu radītājs”, “atkritumu valdītājs”, “tirgotājs”, “starpnieks”, “atkritumu apsaimniekošana”, “atkalizmantošana”, “apstrāde”, “atgūšana”, “sagatavošana atkalizmantošanai”, “reciklēšana” un “likvidēšana”, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1., 2., 5.–9., 13.–15., 16., 17. un 19. punktā.

II SADAĻA

SŪTĪJUMI SAVIENĪBAS IEKŠIENĒ TRANZĪTĀ CAUR TREŠĀM VALSTĪM VAI BEZ TĀ

4. pants

Vispārējais procesuālais satvars

1.   Visu likvidēšanai paredzēto atkritumu sūtījumi ir aizliegti, izņemot gadījumus, kad saņemta piekrišana saskaņā ar 11. pantu. Lai attiecībā uz likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumu saņemtu piekrišanu saskaņā ar 11. pantu, piemēro 1. nodaļā noteikto iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru.

2.   Regulas 1. nodaļā noteikto iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru piemēro šādu atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu sūtījumiem:

a)

atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā;

b)

atkritumi, kas nav klasificēti vienā ierakstā III, IIIB vai IV pielikumā;

c)

atkritumu maisījumi, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā;

d)

atkritumi, kas klasificēti kā bīstami atkritumu sarakstā, kas noteikts, ievērojot Direktīvas 2008/98/EK 7. pantu;

e)

atkritumi, kas uzskaitīti III vai IIIB pielikumā, un IIIA pielikumā uzskaitīto atkritumu maisījumi, kuri kontaminēti ar citiem materiāliem tādā mērā, ka:

i)

ar atkritumiem saistītie riski pieaug tā, ka ir lietderīgi tiem piemērot iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, kad tiek ņemts vērā Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētais atkritumu saraksts, kā arī bīstamības īpašības, kas uzskaitītas minētās direktīvas III pielikumā; vai

ii)

nav iespējams atgūt resursus no atkritumiem vidi saudzējošā veidā;

f)

atkritumi vai atkritumu maisījumi, kuri nav klasificēti kā bīstamie atkritumi un kuri satur NOP Regulas (ES) 2019/1021 nozīmē vai ir ar tiem kontaminēti daudzumos, kas atbilst minētās regulas IV pielikumā norādītajai robežkoncentrācijai vai to pārsniedz.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro tādu jauktu sadzīves atkritumu sūtījumiem, kas savākti no privātām mājsaimniecībām, no citiem atkritumu radītājiem vai gan no vieniem, gan no otriem, kā arī jauktiem sadzīves atkritumiem, kam piemērota atkritumu apstrādes operācija, kurā nav būtiski mainītas to īpašības, tostarp kurināmais, kas iegūts no jauktiem sadzīves atkritumiem, ja šādi atkritumi ir paredzēti atgūšanai. Šādu likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi ir aizliegti.

4.   Turpmāk minēto atgūšanai paredzēto atkritumu sūtījumiem, ja sūtīto atkritumu daudzums pārsniedz 20 kg, piemēro 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības:

a)

atkritumi, kas uzskaitīti III vai IIIB pielikumā;

b)

atkritumu maisījumi, ja vien šo maisījumu sastāvs neapgrūtina atgūšanu vidi saudzējošā veidā un ja šādi maisījumi ir uzskaitīti IIIA pielikumā.

5.   Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2.punkta, tādu atkritumu sūtījumiem, kas tieši paredzēti laboratorijas analīžu vai eksperimentālu apstrādes izmēģinājumu veikšanai ar mērķi novērtēt atkritumu fizikālās vai ķīmiskās īpašības vai noteikt to piemērotību atgūšanai vai likvidēšanai, piemēro 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

atkritumu daudzums nepārsniedz daudzumu, kas katrā konkrētajā gadījumā ir saprātīgi nepieciešams analīzes vai izmēģinājuma veikšanai, taču kas nepārsniedz 250 kg vai jebkādu lielāku daudzumu, par ko katrā gadījumā atsevišķi vienojas nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes un persona, kura organizē sūtījumu;

b)

ja persona, kura organizē sūtījumu, pieprasa daudzumu, kas pārsniedz 250 kg, minētā persona sniedz VII pielikumā ietverto informāciju nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentajām iestādēm, ciktāl tas iespējams, kopā ar pamatotu paskaidrojumu, kāpēc analīzes vai izmēģinājuma veikšanai ir vajadzīgs šāds lielāks daudzums.

1. NODAĻA

Iepriekšēja rakstiska paziņošana un piekrišana

5. pants

Paziņojums

1.   Ja paziņotājs paredzējis sūtīt 4. panta 1., 2. vai 3. punktā minētos atkritumus, paziņotājs iesniedz iepriekšēju rakstisku paziņojumu (“paziņojums”) visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Regulas 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktā minētais paziņojuma iesniedzējs paziņojumu var iesniegt tikai tad, ja paziņotājs ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu.

Ja paziņotājs iesniedz vispārīgu paziņojumu par vairākiem sūtījumiem, kā minēts 13. pantā, paziņotājs ievēro arī minētajā pantā noteiktās prasības.

Ja sūtījums ir paredzēts objektam, kurš ir saņēmis iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 14. pantu, piemēro minētā panta 12., 14., 15. un 16. punktā noteiktās procesuālās prasības.

Ja sūtījums ir paredzēts starpposma atgūšanai vai starpposma likvidēšanai, piemēro arī 15. pantu.

2.   Paziņojumā iekļauj šādus dokumentus:

a)

paziņojuma dokumentu, kas noteikts IA pielikumā (“paziņojuma dokuments”);

b)

pārvietošanas dokumentu, kas noteikts IB pielikumā (“pārvietošanas dokuments”).

Paziņotājs sniedz paziņojuma dokumentā norādīto informāciju un attiecīgā gadījumā informāciju, kas norādīta pārvietošanas dokumentā.

Ja paziņotājs nav sākotnējais atkritumu radītājs, kā minēts 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i) punktā, paziņotājs nodrošina, ka paziņojuma dokumentu paraksta arī sākotnējais atkritumu radītājs vai viena no personām, kas norādīta 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai v) punktā, ja tas ir iespējams. Tirgotājs vai starpnieks nodrošina, ka tam ir rakstiska atļauja, kuru sniegusi viena no 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajām personām un kura ļauj rīkoties attiecīgo personu vārdā, kā arī nodrošina, ka minētā rakstiskā atļauja ir iekļauta paziņojumā.

3.   Paziņojuma dokumentā vai tā pielikumā iekļauj II pielikuma 1. daļā uzskaitīto informāciju un dokumentus. Pārvietošanas dokumentā vai tā pielikumā iekļauj II pielikuma 2. daļā minēto informāciju un dokumentus, ja paziņošanas brīdī tie ir pieejami.

4.   Ja jebkura no attiecīgajām kompetentajām iestādēm to pieprasa, paziņotājs visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm sniedz 3. punktā prasīto informāciju un dokumentus, kā arī II pielikuma 3. daļā noteikto papildu informāciju un dokumentus. Kompetentā iestāde, kura iesniegusi pieprasījumu, par minēto pieprasījumu informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes.

5.   Paziņojumu uzskata par sagatavotu pareizi, ja nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka paziņošanas dokuments un pārvietošanas dokumenti ir aizpildīti saskaņā ar 3. un 4. punktu.

6.   Paziņojumu uzskata par pienācīgi aizpildītu, ja visas attiecīgās kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka paziņojuma dokuments un pārvietošanas dokuments ir aizpildīts saskaņā ar 3. un 4. punktu, vai ja ir saņemta visa informācija un dokumenti, ko tās pieprasījušas saskaņā ar 4. punktu.

7.   Paziņotājs attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņošanas laikā iesniedz līguma kopiju, kurš noslēgts saskaņā ar 6. pantu, un deklarāciju, ar ko apliecina tā esību saskaņā ar IA pielikumu.

8.   Paziņotājs, aizpildot attiecīgu paziņojuma dokumenta daļu, sniedz deklarāciju par to, ka saskaņā ar 7. pantu ir nodibināta finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kas minēts 7. pantā, vai, ja attiecīgās kompetentās iestādes to pieļauj, deklarāciju, ar ko tā esību apliecina, aizpildot IA pielikumā noteikto veidlapu, attiecīgajām kompetentajām iestādēm iesniedz paziņošanas laikā, un tā ir daļa no paziņojuma dokumenta.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja attiecīgās kompetentās iestādes to pieļauj, minētajā daļā norādītos dokumentus var sniegt pēc paziņojuma iesniegšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad aizpilda pārvietošanas dokumentu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

9.   Paziņojums attiecas uz sūtījumu no vietas, no kuras sākas nosūtīšana, un attiecas uz jebkādu starpposma vai nestarpposma atgūšanu vai starpposma vai nestarpposma likvidēšanu.

Ja valstī, kas nav pirmā galamērķa valsts, notiek turpmāka starpposma vai nestarpposma atgūšana vai turpmāka starpposma vai nestarpposma likvidēšana, tad nestarpposma atgūšanu vai nestarpposma likvidēšanu un minētās atgūšanas vai likvidēšanas galamērķi norāda paziņojumā un piemēro 15. panta 7. punktu.

10.   Paziņojuma dokumentā un pārvietošanas dokumentā norāda tikai vienu atkritumu identifikācijas kodu, kā minēts III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā. Ja atkritumi nav klasificēti vienā ierakstā III, IIIB vai IV pielikumā, paziņojuma dokumentā un pārvietošanas dokumentā norāda tikai vienu atkritumu identifikācijas kodu no atkritumu saraksta, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā, izņemot:

a)

atkritumus, kuri nav klasificēti vienā ierakstā III, IIIB vai IV pielikumā un kurus var apzīmēt ar vairāk nekā vienu atkritumu identifikācijas kodu, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā iekļautajā atkritumu sarakstā, ja visiem atkritumiem, uz kuriem attiecas paziņojums, pēc būtības ir līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, taču tie nav atkritumu maisījums; vai

b)

atkritumu maisījumus, kas nav klasificēti vienā ierakstā vai nu III, IIIA, IIIB pielikumā vai arī IV pielikumā, attiecībā uz kuriem paziņojuma dokumentā un pārvietošanas dokumentā katrai atkritumu frakcijai svarīguma secībā ir jānorāda atkritumu identifikācijas kods, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā iekļautajā atkritumu sarakstā, un atkritumu identifikācijas kods, kas minēts vai nu III, IIIB vai IV pielikumā, vai, ja minētie identifikācijas kodi nav pieejami visām frakcijām, svarīguma secībā ir jānorāda maisījuma katras frakcijas atkritumu identifikācijas kods, kas minēts Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā iekļautajā atkritumu sarakstā.

11.   Atkritumus vai atkritumu maisījumus, kas norādīti saskaņā ar šā panta 10. punktu, var sīkāk precizēt, norādot attiecīgos atkritumu identifikācijas kodus, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā iekļautajā atkritumu sarakstā, un citus attiecīgos identifikācijas kodus.

6. pants

Līgums

1.   Attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, par kuriem ir jāsniedz paziņojums, attiecas prasība noslēgt līgumu starp paziņotāju un saņēmēju par atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu. Ja saņēmējs nav paziņoto atkritumu atgūšanas vai likvidēšanas objekta operators, līgumu paraksta arī objekta operators.

2.   Panta 1. punktā minētais līgums tiek noslēgts un ir spēkā paziņošanas brīdī un visā sūtījuma laikā, līdz ir sniegts apliecinājums saskaņā ar 15. panta 5. punktu, 16. panta 6. punktu vai attiecīgā gadījumā 15. panta 4. punktu.

Līgums atbilst attiecīgajam paziņojuma dokumentam un pārvietošanas dokumentam un jāietver vismaz informācija par paziņotāju, saņēmēju un objektu, to personu identitāti, kuras pārstāv katru pusi, paziņojuma numuriem, atkritumu aprakstu un sastāvu, atkritumu identifikācijas kodiem, līgumā paredzēto atkritumu daudzumu, resursu atgūšanas no atkritumiem vai likvidēšanas operāciju, kā arī līguma derīguma termiņu.

3.   Līgumā ietver šādus pienākumus:

a)

paziņotāja pienākums ņemt atkritumus atpakaļ vai attiecīgā gadījumā nodrošināt resursu atgūšanu no atkritumiem vai likvidēšanu alternatīvā veidā saskaņā ar 22. pantu un 25. panta 2. vai 3. punktu, ja atkritumu sūtījums vai atgūšana vai likvidēšana nav pabeigti, kā paredzēts, vai ja atkritumu sūtījums ir nelikumīgs sūtījums;

b)

saņēmēja pienākums atgūt resursus no atkritumiem vai likvidēt tos saskaņā ar 25. panta 8. punktu, ja atkritumu sūtījums ir nelikumīgs sūtījums;

c)

atgūšanas vai likvidēšanas objekta pienākums saskaņā ar 16. panta 6. punktu sniegt apliecinājumu par to, ka atgūšana vai likvidēšana ir veikta atbilstīgi piekrišanām, kas sniegtas attiecībā uz minēto paziņojumu, minēto piekrišanu nosacījumiem, un šai regulai.

4.   Ja atkritumi ir paredzēti starpposma atgūšanai vai starpposma likvidēšanai, līgumā ietver šādus papildu pienākumus:

a)

objekta pienākums saskaņā ar 15. panta 4. punktu un attiecīgā gadījumā 15. panta 5. punktu sniegt apliecinājumu vai apliecinājumus no objekta vai objektiem, kuri veic nestarpposma atgūšanas vai nestarpposma likvidēšanas operācijas, par to, ka visi atkritumi, kas saņemti atbilstīgi piekrišanām, kas sniegtas attiecībā uz minēto paziņojumu, atbilstīgi nosacījumiem, kas pievienoti minētajām piekrišanām, un šo regulu, ir tikuši pakļauti atgūšanas vai likvidēšanas operācijām, ja iespējams, norādot atkritumu daudzumu un veidu, ko katrs apliecinājums aptver;

b)

saņēmēja pienākums attiecīgā gadījumā sākotnējās nosūtīšanas valsts sākotnējai kompetentajai iestādei iesniegt paziņojumu saskaņā ar 15. panta 8. punktu.

5.   Ja atkritumus sūta starp diviem objektiem, kurus kontrolē viena un tā pati juridiskā persona, 1. punktā minēto līgumu var aizstāt ar minētās juridiskās personas deklarāciju. Minētā deklarācija attiecas uz 3. punktā minētajiem pienākumiem.

7. pants

Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums

1.   Uz visiem sūtījumiem, par kuriem ir jāsniedz paziņojums, attiecas prasība sniegt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, kas sedz visas no šādām izmaksām:

a)

atkritumu pārvadāšanas izmaksas;

b)

atgūšanas vai likvidēšanas izmaksas, arī visu vajadzīgo starpposma operāciju izmaksas;

c)

izmaksas, kas saistītas ar 90 dienas ilgu uzglabāšanu.

2.   Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums sedz izmaksas, kas rodas visos turpmāk minētajos gadījumos:

a)

ja sūtījums, atgūšana vai likvidēšana nevar tikt pabeigti atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā;

b)

ja sūtījums, atgūšana vai likvidēšana ir nelikumīga, kā minēts 25. pantā.

3.   Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu sniedz paziņotājs vai cita fiziska vai juridiska persona paziņotāja vārdā, un tas ir spēkā paziņošanas laikā vai, ja kompetentā iestāde, kas apstiprina finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, to pieļauj, vēlākais, brīdī, kad tiek aizpildīts pārvietošanas dokuments saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu sūtījumam piemēro, vēlākais, kad sūtījums tiek uzsākts.

4.   Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, arī tā formu, tekstu un seguma summu, apstiprina nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde.

5.   Finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums ir derīgs un sedz sūtījumu, kā arī resursu atgūšanas no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanas pabeigšanu.

Finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu atbrīvo, kad attiecīgā kompetentā iestāde, kas to apstiprinājusi, ir saņēmusi 16. panta 6. punktā minēto apliecinājumu vai attiecīgā gadījumā 15. panta 5. punktā minēto apliecinājumu attiecībā uz starpposma atgūšanu vai starpposma likvidēšanu.

6.   Atkāpjoties no 5. punkta, ja atkritumi ir paredzēti starpposma atgūšanai vai starpposma likvidēšanai un turpmāka atgūšana vai turpmāka likvidēšana tiek veikta galamērķa valstī, nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes var vienoties, ka finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var atbrīvot pēc tam, kad attiecīgā kompetentā iestāde ir saņēmusi 15. panta 4. punktā minēto apliecinājumu. Minētajā gadījumā kompetentā iestāde, kura izlemj atbrīvot finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, par savu lēmumu nekavējoties informē parējās attiecīgās kompetentās iestādes, un jebkādu turpmāku sūtījumu uz atgūšanas vai likvidēšanas operāciju objektu sedz jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums, ja vien galamērķa kompetentā iestāde neuzskata, ka šāda finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs. Minētajos apstākļos par pienākumiem, kas rodas atkritumu atpakaļņemšanas gadījumā, kad sūtījums vai turpmāka atgūšana vai turpmāka likvidēšana nevar tikt pabeigta atbilstoši paredzētajam, kā minēts 22. pantā, vai nelikumīga sūtījuma gadījumā, kā minēts 25. pantā, atbildīga ir galamērķa kompetentā iestāde.

7.   Kompetentajai iestādei Savienībā, kura ir apstiprinājusi finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, ir piekļuve minētajai garantijai vai nodrošinājumam, un tā finansējumu izmanto, lai pildītu pienākumus, kas izriet no 24. un 26. panta, tai skaitā samaksātu citām attiecīgajām iestādēm.

8.   Vispārīga paziņojuma gadījumā, ievērojot 13. pantu, tā vietā, lai nodibinātu vienu garantiju vai nodrošinājumu, kas segtu visu vispārīgo paziņojumu, finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu var sniegt, lai segtu vispārīgā paziņojuma daļas. Šādos gadījumos finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu paziņotā sūtījuma daļām, ko tas sedz, piemēro vēlākais brīdī, kad aizpildīts pārvietošanas dokuments saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

9.   Šā panta 8. punktā minēto finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu atbrīvo, kad attiecīgā kompetentā iestāde, kura to apstiprinājusi, saņem 16. panta 6. punktā minēto apliecinājumu vai attiecīgā gadījumā 15. panta 5. punktā minēto apliecinājumu attiecībā uz starpposma atgūšanu vai starpposma likvidēšanu. Šā panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

10.   Komisija novērtē, vai ir reāli izstrādāt vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi, pēc kuras nosaka finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma apmēru, un attiecīgā gadījumā tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka šādu vienkāršu, uz risku balstītu un saskaņotu aprēķina metodi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Veicot pirmajā daļā minēto novērtējumu, Komisija inter alia ņem vērā attiecīgos dalībvalstu noteikumus, kas attiecas uz šajā pantā minētās finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma aprēķināšanu.

8. pants

Attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījumi pēc informācijas un dokumentiem

1.   Ja uzskata, ka paziņojums nav sagatavots pareizi, kā minēts 5. panta 5. punktā, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde no paziņotāja pieprasa informāciju un dokumentus saskaņā ar 5. panta 3. punktu un vajadzības gadījumā saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informācijas un dokumentu pieprasījumu paziņotājam sniedz pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas.

3.   Paziņotājs 1. punktā minēto informāciju un dokumentus sniedz pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tam, kad nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde to pieprasījusi. Pēc paziņotāja pieprasījuma kompetentā iestāde minēto termiņu var pagarināt par saprātīgu laikposmu, ja paziņotājs sniedz pamatotu paskaidrojumu, kāpēc pieprasītās informācijas un dokumentu sniegšanai tam ir nepieciešams šāds pagarinājums.

4.   Ja pēc tam, kad beidzies 3. punktā minētais termiņš, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde joprojām uzskata, ka paziņojums vēl aizvien nav sagatavots pareizi, kā minēts 5. panta 5. punktā, vai ja paziņotājs nav sniedzis papildu informāciju un dokumentus, kā minēts 5. panta 4. punktā, tā pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc 3. punktā minētā termiņa beigām papildus var nosūtīt paziņotājam līdz pat diviem informācijas un dokumentu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu. Jebkuram šādam pieprasījumam mutatis mutandis piemēro 3. punktu.

5.   Nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde var nolemt, ka paziņojums nav derīgs un nevar tikt tālāk apstrādāts, ja sniegtā informācija un dokumenti nav pietiekami vai ja paziņotājs informāciju nav sniedzis 3. punktā minētajā termiņā, vai ja pēc pirmā pieprasījuma, kas sniegts ievērojot 4. punktu, informācija nav sniegta minētajā punktā minētajā termiņā.

Nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde nolemj, ka paziņojums nav derīgs un netiks tālāk apstrādāts, ja informācija un dokumenti, kas sniegti pēc galīgā pieprasījuma, kurš sniegts ievērojot 4. punktu, nav pietiekami vai ja paziņotājs informāciju nav sniedzis 4. punktā minētajā termiņā.

Nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde par savu lēmumu, ievērojot šo punktu, informē paziņotāju un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 4. punktā minētā termiņa beigām.

6.   Ja nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde uzskata, ka paziņojums ir sagatavots pareizi, kā minēts 5. panta 5. punktā, tā pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 10 darba dienas pēc pienācīgi sagatavota paziņojuma iesniegšanas vai septiņu darba dienu laikā no 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 4. punktā minētā termiņa beigām, attiecīgi informē paziņotāju un citas attiecīgās kompetentās iestādes.

7.   Ja galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde uzskata, ka ir vajadzīga papildu informācija un dokumenti, kas jāsniedz saskaņā ar 5. panta 3. punktu, vai papildu informācija un dokumenti, kā minēts 5. panta 4. punktā, tā pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 10 darba dienas pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas, pieprasa minēto informāciju un dokumentus no paziņotāja un informē par minēto pieprasījumu pārējās kompetentās iestādes.

8.   Paziņotājs 7. punktā minēto informāciju un dokumentus iesniedz pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā kompetentā iestāde to pieprasījusi.

Pēc paziņotāja pieprasījuma attiecīgā kompetentā iestāde šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt par saprātīgu laikposmu, ja paziņotājs sniedz pamatotu paskaidrojumu, kāpēc pieprasītās informācijas un dokumentu sniegšanai tam ir nepieciešams attiecīgais pagarinājums.

9.   Ja galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde uzskata, ka vēl aizvien ir vajadzīga informācija un dokumenti, kas jāsniedz, ievērojot 5. panta 3. punktu, vai papildu informācija un dokumentācija, ievērojot 5. panta 4. punktu, tā pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc 8. punktā minētā termiņa beigām, var nosūtīt paziņotājam līdz pat vēl diviem informācijas un dokumentu pieprasījumiem saskaņā ar 7. punktu. Jebkuram šādam pieprasījumam mutatis mutandis piemēro 8. punktu.

10.   Galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde var nolemt, ka paziņojums nav derīgs un nevar tikt tālāk apstrādāts, ja sniegtā informācija un dokumenti nav pietiekami vai ja paziņotājs informāciju nav sniedzis 8. punktā minētajā termiņā, vai ja pēc pirmā pieprasījuma, kas sniegts ievērojot 9. punktu, informācija nav sniegta minētajā punktā noteiktajā termiņā.

Galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde nolemj, ka paziņojums nav derīgs un netiks tālāk apstrādāts, ja informācija un dokumenti, kas sniegti pēc galīgā pieprasījuma, kurš iesniegts saskaņā ar 8. punktu, nav pietiekami vai ja paziņotājs informāciju nav sniedzis 8. punktā minētajā termiņā.

Galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde informē paziņotāju un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes par savu lēmumu, ievērojot šo punktu, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc 8. punktā vai attiecīgā gadījumā 9. punktā minētā termiņa beigām.

11.   Galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas informē paziņotāju un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes, ka paziņojums ir iesniegts pareizi, vai ka informācija un dokumenti, ko paziņotājs sniedzis, ievērojot 8. punktu vai attiecīgā gadījumā 9. punktu, ir pietiekami, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc pieprasītās informācijas un dokumentu saņemšanas.

12.   Ja paziņojums ir pienācīgi aizpildīts, kā minēts 5. panta 6. punktā, galamērķa kompetentā iestāde, ņemot vērā 11. punktā minēto informāciju, nekavējoties informē paziņotāju un nosūtīšanas vietas kompetento iestādi, kā arī jebkuru attiecīgo tranzīta kompetento iestādi.

13.   Ja 30 darba dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas dienas vai pēc tam, kad saskaņā ar 3. vai 4. punktu sniegta informācija un dokumenti, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde nav rīkojusies saskaņā ar 1., 5. vai 6. punktu, tā paziņotājam pēc pieprasījuma sniedz pamatotu paskaidrojumu.

Ja 30 darba dienu laikā pēc 7. punktā minētā termiņa beigām vai pēc tam, kad sniegta informācija un dokumenti saskaņā ar 8. vai 9. punktu, galamērķa kompetentā iestāde vai jebkura tranzīta kompetentā iestāde nav rīkojusies saskaņā ar 7. vai 9., 10., 11. vai 12. punktu, tā pēc pieprasījuma paziņotājam sniedz pamatotu paskaidrojumu.

9. pants

Kompetento iestāžu piekrišana un laikposmi sūtījumiem, atgūšanai vai likvidēšanai

1.   30 dienu laikā no dienas, kurā saskaņā ar 8. panta 12. punktu paziņotājs ticis informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts, iesniegšanas galamērķa, nosūtīšanas vietas un tranzīta kompetentās iestādes attiecībā uz sūtījumu pieņem vienu no šādiem lēmumiem, kam jābūt pienācīgi pamatotiem:

a)

piekrist bez nosacījumiem;

b)

piekrist ar nosacījumiem saskaņā ar 10. pantu;

c)

izteikt iebildumu saskaņā ar 12. pantu;

d)

nepiekrist, ja nav izpildīti 11. pantā minētie nosacījumi.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde pēc paziņojuma saņemšanas un pirms tā uzskatīšanas par pareizi sagatavotu var pieņemt lēmumu saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) vai d) apakšpunktu, ja ir skaidrs, ka 11. panta nosacījumi nav izpildīti vai ka ir pamatoti celt iebildumus saskaņā ar 12. pantu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja paziņojums ir sagatavots pareizi, kā minēts 5. panta 5. punktā, attiecīgā kompetentā iestāde saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) vai d) apakšpunktu var pieņemt lēmumu pirms dienas, kurā saskaņā ar 8. panta 12. punktu paziņotājs ticis informēts, ka paziņojums ir sagatavots pareizi.

Ja pirmajā daļā minētajā 30 dienu termiņā nav iesniegti nekādi iebildumi, var uzskatīt, ka tranzīta kompetentās iestādes ir devušas klusējot izteiktu piekrišanu.

2.   Nosūtīšanas vietas, galamērķa un attiecīgā gadījumā tranzīta kompetentās iestādes informē paziņotāju par savu lēmumu un tā pamatojumu 1. punkta pirmajā daļā minētajā 30 dienu termiņā, un par savu lēmumu informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde nekavējoties informē paziņotāju un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punkta otro un trešo daļu.

Šā panta 1. punkta ceturtajā daļā minētā klusējot izteiktā piekrišana ir spēkā laikposmā, kas norādīts rakstiskajā piekrišanā, kuru saskaņā ar šā punkta pirmo daļu sniegusi galamērķa kompetentā iestāde.

Ja 30 dienu laikā no dienas, kurā paziņotājs, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai attiecīgā tranzīta kompetentā iestāde saskaņā ar 8. panta 12. punktu ir tikusi informēta neviena attiecīgā kompetentā iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, tā paziņotājam pēc pieprasījuma sniedz pamatotu paskaidrojumu.

3.   Ja paziņotājs saskaņā ar 5. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 13. pantu iesniedz paziņojumu, ka vēlas tāda paša veida atkritumus, kādi norādīti piekrišanas paziņojumā, no tās pašas vietas nosūtīšanas valstī nosūtīt tam pašam saņēmējam un tam pašam objektam, un ja tranzīta valstis, ja tādas ir, ir tās pašas, tad attiecīgās kompetentās iestādes ņem vērā visu informāciju, kas iepriekš sniegta saskaņā ar 5. panta 2., 3. un 4. punktu vai 13. panta 2. un 3. punktu, un pēc iespējas drīzāk pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Rakstiska piekrišana sūtījumam zaudē spēku agrākajā datumā pēc derīguma termiņa beigām, ko norādījusi kompetentā iestāde. Tā nav ilgāka par vienu gadu.

5.   Sūtījums notiek tikai pēc 16. panta 1. un 2. punktā noteikto prasību izpildes un periodā, kurā ir derīga saskaņā ar šā panta 4. punktu visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktā vai rakstiskā piekrišana. Atkritumiem atgūšanas vai likvidēšanas objektā jābūt saņemtiem pirms visu attiecīgo kompetento iestāžu klusējot izteiktās vai rakstiskās piekrišanas derīguma termiņa beigām.

6.   Resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu attiecībā uz sūtījumu pabeidz ne vēlāk kā viena gada laikā pēc tam, kad objekts, kas no sūtītajiem atkritumiem atgūst resursus vai likvidē šos atkritumus, šos atkritumus ir saņēmis, ja vien attiecīgās kompetentās iestādes savā lēmumā nav norādījušas īsāku periodu.

7.   Attiecīgās kompetentās iestādes klusējot izteiktu vai rakstisku piekrišanu atsauc pēc paziņotāja pieprasījuma vai, ja tām ir zināms kāds no šiem faktiem:

a)

atkritumu sastāvs neatbilst paziņotajam;

b)

nav ievēroti sūtījumam piemērotie nosacījumi;

c)

resursu atgūšana no atkritumiem vai atkritumu likvidēšana nav veiktas saskaņā ar atļauju, kas izdota objektam, kurš veic atgūšanu vai likvidēšanu;

d)

atkritumus plāno sūtīt, likvidēt vai no tiem atgūt resursus vai atkritumi ir nosūtīti, likvidēti vai no tiem ir atgūti resursi veidā, kas neatbilst informācijai, kura sniegta paziņojuma un pārvietošanas dokumentos vai pievienota tiem;

e)

beigusies finanšu garantija;

f)

beigusies līguma darbība.

8.   Attiecīgā kompetentā iestāde informē paziņotāju, pārējās attiecīgās kompetentās iestādes un saņēmēju par jebkuru piekrišanas atsaukumu, tostarp norāda atsaukšanas iemeslu.

9.   Ja jebkuras attiecīgās kompetentās iestādes piekrišana ir atsaukta saskaņā ar šā panta 7. punktu, atkritumu turpmāku sūtīšanu vai apstrādi attiecīgā gadījumā neatļauj un attiecīgi piemēro 22. vai 25. pantu.

10. pants

Sūtījuma piekrišanas nosacījumi

1.   Nosūtīšanas vietas, galamērķa un tranzīta kompetentās iestādes 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var noteikt nosacījumus, ar kādiem tās paziņotajam sūtījumam dod piekrišanu. Šādi nosacījumi ir pienācīgi pamatoti un to pamatā ir viens vai vairāki no 11. pantā uzskaitītajiem nosacījumiem vai 12. pantā uzskaitītajiem iemesliem.

2.   Nosūtīšanas vietas, galamērķa un tranzīta kompetentās iestādes 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var noteikt arī nosacījumus attiecībā uz atkritumu pārvadāšanu to valsts nacionālajā jurisdikcijā. Šādi pārvadāšanas nosacījumi nav stingrāki par tiem, kas noteikti attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem, kurus pilnībā veic to valsts nacionālajā jurisdikcijā, un tajos pienācīgi ņem vērā spēkā esošos nolīgumus, jo īpaši attiecīgos starptautiskos nolīgumus.

3.   Nosūtīšanas vietas, galamērķa un tranzīta kompetentās iestādes 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var noteikt arī nosacījumu, ka to piekrišana uzskatāma par atsauktu, ja finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav piemērojams vēlākais brīdī, kad tiek aizpildīts pārvietošanas dokuments, ievērojot 16. panta 2. punktu, kā prasīts 7. panta 3. punktā.

4.   Kompetentā iestāde, kas nosaka nosacījumus, tos iekļauj paziņojuma dokumentā vai tā pielikumā.

5.   Galamērķa kompetentā iestāde 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var noteikt arī nosacījumu, ka objekts, kas saņem atkritumus, paziņojuma derīguma periodā regulāri reģistrē atkritumu ielaidi, izlaidi un/vai bilanci, kā arī saistītās atgūšanas operācijas un likvidēšanas operācijas, kas norādītas paziņojumā. Šādu reģistru paraksta persona, kas par objektu ir juridiski atbildīga, un galamērķa kompetentajai iestādei to iesniedz mēneša laikā pēc paziņotās atgūšanas operācijas vai likvidēšanas operācijas pabeigšanas.

11. pants

Nosacījumi likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumiem

1.   Ja saskaņā ar 5. pantu ir iesniegts paziņojums par atkritumu sūtījumu likvidēšanas nolūkā, nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā piekrišanu šādam sūtījumam nesniedz, kamēr nav izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

paziņotājs pierāda, ka:

i)

resursu atgūšana no atkritumiem nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota vai atkritumi ir jālikvidē Savienības vai starptautiskajos tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu dēļ;

ii)

atkritumu likvidēšana valstī, kur tie radušies, nav tehniski realizējama un ekonomiski pamatota;

iii)

plānotais sūtījums vai likvidēšana atbilst atkritumu hierarhijai un tuvuma un pašpietiekamības principiem, kā noteikts Direktīvā 2008/98/EK, un saistītie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 59. pantu;

b)

attiecīgo kompetento iestāžu rīcībā nav informācijas, ka paziņotājs vai saņēmējs piecu gadu laikā pirms paziņojuma iesniegšanas bijis notiesāts par nelikumīga sūtījuma veikšanu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai cilvēka veselības aizsardzību;

c)

attiecīgo kompetento iestāžu rīcībā nav informācijas, ka paziņotājs vai objekts attiecībā uz iepriekšējiem atkritumu sūtījumiem piecu gadu laikā pirms paziņojuma iesniegšanas atkārtoti nav izpildījis 15. un 16. panta prasības;

d)

galamērķa dalībvalsts nav izmantojusi savas tiesības saskaņā ar Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punktu, lai aizliegtu bīstamo atkritumu vai minētās konvencijas II pielikumā uzskaitīto atkritumu importu;

e)

plānotais sūtījums vai atgūšana atbilst tās dalībvalsts vides aizsardzības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgā kompetentā iestāde;

f)

plānotais sūtījums vai likvidēšana nav pretrunā pienākumiem, kas izriet no starptautiskām konvencijām, ko noslēgusi attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis vai Savienība;

g)

atkritumi tiks apstrādāti saskaņā ar juridiski saistošiem vides aizsardzības standartiem, kas Savienības tiesību aktos noteikti attiecībā uz likvidēšanas operācijām vai kas noteikti, ievērojot Direktīvas 2008/98/EK 28. pantu, izstrādātajos atkritumu apsaimniekošanas plānos, un, ja uz objektu attiecas Direktīva 2010/75/ES, tas piemēro labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas definēti minētās direktīvas 3. panta 10) punktā, saskaņā ar objektam izsniegto atļauju;

h)

atkritumi nav ne jaukti sadzīves atkritumi, kas savākti no privātām mājsaimniecībām vai citiem atkritumu radītājiem, vai gan vieniem, gan otriem, ne jaukti sadzīves atkritumi, kuri bijuši pakļauti atkritumu apstrādes operācijai, kas nav būtiski mainījusi to īpašības.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, ja paziņotājs pierāda, ka nosūtīšanas vietas dalībvalstī attiecīgo atkritumu gadā radītais kopējais daudzums ir tik mazs, ka jaunu specializētu likvidēšanas objektu nodrošināšana minētajā dalībvalstī nav ekonomiska pamatota, tad 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētos nosacījumus nepiemēro.

3.   Ja tranzīta kompetentā iestāde saskaņā ar 9. panta 1. punktu sniedz piekrišanu sūtījumam, vērā ņem tikai šā panta 1. punkta b), c), e) un f) apakšpunktā noteiktos nosacījumus.

4.   Informāciju par piekrišanām, ko kompetentās iestādes devušas saskaņā ar 1. punktu, norāda ziņojumā saskaņā ar 73. pantu. Komisija informē visas dalībvalstis par šādām piekrišanām, kas dotas iepriekšējā kalendārajā gadā.

5.   Līdz 2027. gada 21. maijam Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka sīki izstrādātus kritērijus 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu vienādai piemērošanai, lai precizētu, kā paziņojuma iesniedzējiem ir jāpierāda minētā punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētā tehniskā realizējamība un ekonomiskā pamatotība un ka tā ir jāizvērtē kompetentajām iestādēm. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Iebildumi pret atkritumu sūtījumiem atgūšanas nolūkā

1.   Ja saskaņā ar 5. pantu ir iesniegts paziņojums par atkritumu sūtījumu atgūšanas nolūkā, galamērķa un nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes 9. panta 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var celt pamatotus iebildumus, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

a)

sūtījums vai atgūšana nebūtu saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK;

b)

attiecīgie atkritumi netiks apstrādāti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem vai atkritumu rašanās novēršanas programmām, ko nosūtīšanas vietas vai galamērķa valstis attiecīgi izstrādājušas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 28. un 29. pantu;

c)

sūtījums vai atgūšana attiecībā uz darbībām, kas notiek tās kompetentās iestādes valstī, kura izteikusi iebildumus, nebūtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz vides aizsardzību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai veselības aizsardzību;

d)

sūtījums vai atgūšana nebūtu saskaņā ar nosūtīšanas valsts tiesību aktiem, kas attiecas uz resursu atgūšanu no atkritumiem un resursu atgūšanu no atkritumu atliekām, kuras radušās resursu atgūšanā no attiecīgajiem atkritumiem, vai šādu atlieku likvidēšanu, arī tad, ja sūtījums attiektos uz atkritumiem, kas paredzēti resursu atgūšanai objektā, kurā konkrētā veida atkritumu apstrādes standarti ir zemāki nekā nosūtīšanas valstī, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību, izņemot gadījumus, kad:

i)

pastāv attiecīgi Savienības tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz atkritumiem, un valsts tiesību aktos, ar kuriem šādus Savienības tiesību aktus īsteno, ir ieviestas prasības, kuras ir vismaz tikpat stingras kā Savienības tiesību aktos noteiktās;

ii)

atgūšanas operācija un resursu atgūšana no atkritumu atlikām, kuras radušās resursu atgūšanā no attiecīgajiem atkritumiem, vai šādu atliku likvidēšana galamērķa valstī notiek saskaņā ar nosacījumiem, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kuri noteikti nosūtīšanas valsts tiesību aktos;

iii)

nosūtīšanas valsts tiesību akti, uz ko neattiecas i) punkts, nav bijuši paziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1535 (41) gadījumos, kur minētā direktīva to pieprasa;

e)

dalībvalstī ir jāierobežo atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu ienākošie sūtījumi, izņemot tos, kas paredzēti reciklēšanai un sagatavošanai atkalizmantošanai, lai aizsargātu tās atkritumu apsaimniekošanas tīklu, ja, balstoties uz pieejamo informāciju, ir sagaidāms, ka šādu sūtījumu dēļ iekšzemes atkritumi būtu jālikvidē vai jāapstrādā tādā veidā, kas neatbilst tās atkritumu apsaimniekošanas plāniem;

f)

attiecīgajām kompetentajām iestādēm nav informācijas par to, ka paziņotājs vai saņēmējs piecu gadu laikā pirms paziņojuma iesniegšanas ir bijis notiesāts par nelikumīgu sūtījumu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz vides vai cilvēka veselības aizsardzību;

g)

attiecīgajām kompetentajām iestādēm nav informācijas par to, ka paziņotājs vai objekts piecus gadus pirms paziņojuma iesniegšanas attiecībā uz iepriekšējiem sūtījumiem vairākkārt nav spējis izpildīt 15. un 16. panta prasības;

h)

sūtījums vai atgūšana ir pretrunā pienākumiem, kas izriet no starptautiskām konvencijām, ko noslēgusi attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis vai Savienība;

i)

to atkritumu attiecība, no kuriem var un nevar atgūt resursus, galīgi atgūstamo materiālu aplēstā vērtība vai atgūšanas izmaksas un tās atkritumu frakcijas likvidēšanas izmaksas, no kuriem resursus nevar atgūt, neattaisno atgūšanu, ņemot vērā ekonomiskus vai vidiskus apsvērumus;

j)

atkritumi ir paredzēti likvidēšanai, nevis atgūšanai;

k)

atkritumi netiks apstrādāti saskaņā ar juridiski saistošiem vides aizsardzības standartiem, kas attiecas uz atgūšanas operācijām, vai juridiski saistošiem atgūšanas vai reciklēšanas pienākumiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, vai atkritumi tiks apstrādāti objektā, uz kuru attiecas Direktīva 2010/75/ES, bet kurā nepiemēro labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 10. punktā.

2.   Tranzīta kompetentās iestādes 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā var celt pamatotus iebildumus pret atgūšanai paredzētu atkritumu sūtījumu. Ikvienu šādu iebildumu pamato tikai ar 1. punkta c), f), g) un h) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem.

3.   Ja 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā kompetentās iestādes secina, ka problēmas, kuru dēļ izteikti iebildumi, ir novērstas, tās nekavējoties informē par to paziņotāju.

4.   Ja problēmas, kuru dēļ izteikti iebildumi, netiek novērstas 1. punktā minētajā 30 dienu termiņā, paziņojums par atgūšanai paredzētu atkritumu sūtījumu vairs nav derīgs. Gadījumā, ja paziņotājs sūtījumu joprojām paredzējis veikt, tas iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes un paziņotājs nevienojas citādi.

5.   Iebildumus, ko kompetentās iestādes cēlušas, pamatojoties uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, un iemeslus iebildumu celšanai dalībvalstis saskaņā ar 73. pantu paziņo Komisijai.

6.   Saskaņā ar 9. panta 2. punktu kompetentās iestādes informē paziņotāju par konkrētiem iemesliem, kāpēc tās iebilst pret sūtījumu.

7.   Pirms kā iemesli pamatotiem iebildumiem tiek minēti valstu tiesību akti, nosūtīšanas dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmus valstu tiesību aktus, uz kuriem var būt pamatoti iebildumi, ko kompetentās iestādes cēlušas saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, un norāda, uz kurām atkritumu un atgūšanas operācijām, kā arī operācijām resursu atgūšanai no atkritumu atlikām, kas radušās resursu atgūšanā no attiecīgajiem atkritumiem, vai šādu atliku likvidēšanas operācijām minētie iebildumi attiecas.

Pirms kā iemesli pamatotiem iebildumiem tiek minēti lēmumi vai valstu tiesību akti, galamērķa dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmus lēmumus vai tiesību aktus, uz kuriem var būt balstīti iebildumi, ko kompetentās iestādes cēlušas saskaņā ar 1. punkta e) apakšpunktu, un norāda, uz kuriem atkritumiem un atgūšanas operācijām minētie iebildumi attiecas.

13. pants

Vispārīgs paziņojums

1.   Paziņotājs var iesniegt vispārīgu paziņojumu, kas aptver vairākus sūtījumus, ar nosacījumu, ka ir izpildītas visas šīs prasības:

a)

dažādajos sūtījumos ietvertajiem atkritumiem, kā tie identificēti saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ir būtībā līdzīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības;

b)

dažādajos sūtījumos ietvertie atkritumi tiek sūtīti vienam un tam pašam saņēmējam un uz vienu un to pašu objektu;

c)

tranzīta valstis, ja tādas ir, ir vienas un tās pašas, dažādo sūtījumu maršruta plānojums ir norādīts paziņojuma dokumentā vai pievienots tā pielikumā un sūtījums sākas no vienas un tās pašas vietas.

2.   Paziņojuma dokumentam pievienotajā pielikumā paziņotājs var norādīt vienu vai vairākus iespējamos alternatīvos maršruta plānojumus. Pārvietošanas dokumentā, kas aizpildīts saskaņā ar 16. panta 2. punktu, ir sniegta informācija par paziņojuma dokumentā norādīto maršruta plānojumu, kas ir jāievēro, kā arī par jebkādiem alternatīviem maršruta plānojumiem, kuri jāievēro neparedzētu apstākļu gadījumā un kuri ir norādīti paziņojuma dokumentā.

3.   Attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties par piekrišanu vispārīga paziņojuma izmantošanai, ar nosacījumu, ka vēlāk tiek sniegta papildu informācija un dokumenti saskaņā ar 5. panta 3.–6. punktu.

14. pants

Atgūšanas objekti, kuri saņēmuši iepriekšēju piekrišanu

1.   Juridiska vai fiziska persona, kurai pieder atgūšanas objekts vai kurai pār to ir kontrole, saskaņā ar 75. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei, kuras jurisdikcijā atrodas šis objekts, var iesniegt pieprasījumu, lai tā minētajam objektam dod iepriekšēju piekrišanu.

Objekti, kas veic tikai R13 operāciju, nav tiesīgi iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu.

2.   1. punktā minētajā pieprasījumā iekļauj šādu informāciju:

a)

atgūšanas objekta nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese,

b)

šādu dokumentu kopijas: atgūšanas objektam izdotās atļaujas veikt atkritumu apstrādi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 23. pantu, kā arī attiecīgā gadījumā standarti un apliecinājumi, kurus objekts ievēro;

c)

tās tehnoloģijas apraksts, kāda atgūšanas objektā, attiecībā uz kuru tiek prasīta iepriekšēja piekrišana, ir izmantota vidi saudzējošai resursu atgūšanai no atkritumiem, ietverot tehnoloģiju, kas paredzēta enerģijas taupīšanai vai objekta operācijās radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai;

d)

Direktīvas 2008/98/EK II pielikumā minētais R kods vai kodi atgūšanas operācijai vai operācijām, attiecībā uz kurām tiek prasīta iepriekšēja piekrišana;

e)

to atkritumu apraksts un sastāvs, fizikālās īpašības un atkritumu identifikācijas kods vai kodi, kas identificē atkritumus, attiecībā uz kuriem tiek prasīta iepriekšēja piekrišana vai kuri uzskaitīti šīs regulas IV pielikumā un Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

f)

katra veida atkritumu, attiecībā uz kuriem tiek prasīta iepriekšēja piekrišana, kopējais daudzums salīdzinājumā ar apstrādes jaudu, par kādu objekts saņēmis atļauju apstrādāt atkritumus, ievērojot Direktīvas 2008/98/EK 23. pantu;

g)

resursu atgūšanā no atkritumiem radīto atliku daudzums salīdzinājumā ar atgūtā materiāla daudzumu un metode, kādu plānots izmantot resursu atgūšanā no atliekām vai atlieku likvidēšanā;

h)

to objekta darbību reģistrs, kuras saistītas ar resursu atgūšanu no atkritumiem, attiecīgā gadījumā norādot iepriekšējos trijos gados apstrādāto atkritumu daudzumu un veidu;

i)

pierādījums vai apliecinājums tam, ka juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder objekts vai kurai pār to ir kontrole, piecus gadus pirms pieprasījuma nav bijusi notiesāta par nelikumīga sūtījuma veikšanu vai kādu citu nelikumīgu rīcību attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši saistībā ar vides vai cilvēka veselības aizsardzību.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktu attiecībā uz informāciju, kas iekļaujama pieprasījumā.

4.   Objektam, par kuru iesniegts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, iepriekšēju piekrišanu dod, piemērojot šā panta 5.–10. punktā izklāstīto procedūru.

5.   Kompetentā iestāde 55 dienu laikā pēc datuma, kurā saņemts saskaņā ar 1. punktu iesniegtais pieprasījums, kas satur 2. punktā minēto informāciju, izvērtē pieprasījumu un lemj par tā apstiprināšanu.

6.   Ja 1. punktā minētā juridiskā vai fiziskā persona ir iesniegusi visu 2. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde pieprasījumu apstiprina un attiecīgajam objektam dod iepriekšēju piekrišanu. Iepriekšējā piekrišana var ietvert nosacījumus, kas attiecas uz iepriekšējās piekrišanas derīguma termiņu, to atkritumu veidiem un daudzumiem, uz kuriem attiecas iepriekšējā piekrišana, un izmantoto tehnoloģiju, vai citus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, kompetentā iestāde var atteikties apstiprināt iepriekšējas piekrišanas pieprasījumu, ja tā nav pārliecināta, ka iepriekšējas piekrišanas došana nodrošinās atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un citām Direktīvā 2008/98/EK noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu saskaņā ar Direktīvā 2010/75/ES noteiktajiem secinājumiem.

8.   Lēmumu apstiprināt vai noraidīt iepriekšējas piekrišanas pieprasījumu juridiskajai vai fiziskajai personai, kura iesniegusi šo pieprasījumu, dara zināmu tiklīdz kompetentā iestāde to ir pieņēmusi, un šo lēmumu pienācīgi pamato.

9.   Atgūšanas objektam dotā iepriekšējā piekrišana ir derīga desmit gadus, ja vien lēmumā par iepriekšējas piekrišanas pieprasījuma apstiprināšanu nav norādīts citādi. Minētajā laikposmā kompetentā iestāde veic vismaz vienu inspekciju saskaņā ar 60. pantu. Vajadzības gadījumā veic papildu inspekcijas, pamatojoties uz 62. pantā minēto uz risku balstīto novērtēšanas pieeju.

10.   Atgūšanas objektam dotu iepriekšēju piekrišanu kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt, ja pieejamā informācija liecina, ka saskaņā ar 2. punktu sniegtā informācija ir nepatiesa vai ka 6. punkta nosacījumi vairs netiek izpildīti. Lēmumu atsaukt iepriekšēju piekrišanu pienācīgi pamato un dara zināmu attiecīgajam objektam.

11.   Šā panta 1. punktā minētā juridiskā vai fiziskā persona par jebkādām izmaiņām saskaņā ar 2. punktu sniegtajā informācijā nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi. Attiecīgā kompetentā iestāde šīs izmaiņas pienācīgi izvērtē un vajadzības gadījumā iepriekšējo piekrišanu atjaunina vai atsauc.

12.   Vispārīgā paziņojuma gadījumā, kuru iesniedz saskaņā ar 13. pantu attiecībā uz sūtījumiem, kas paredzēti objektam, kurš ir saņēmis iepriekšēju piekrišanu, 9. panta 4. punktā minēto piekrišanas derīguma termiņu pagarina līdz trim gadiem.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, attiecīgās kompetentās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos var nolemt derīguma termiņu pagarināt uz īsāku laikposmu nekā trīs gadi.

13.   Kompetentās iestādes, kuras kādam objektam ir devušas iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar šo pantu, izmanto VI pielikumā noteiktā veidlapu, lai Komisijai un attiecīgā gadījumā ESAO sekretariātam sniegtu šādu informāciju:

a)

atgūšanas objekta nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

b)

izmantotās tehnoloģijas apraksts un R kods vai kodi, kā minēts Direktīvas 2008/98/EK II pielikumā;

c)

atkritumu identifikācijas kods vai kodi, kas identificē atkritumus, uz kuriem attiecas iepriekšējā piekrišana;

d)

kopējais daudzums, par kuru tiek dota iepriekšēja piekrišana;

e)

iepriekšējas piekrišanas derīguma termiņš;

f)

izmaiņas iepriekšējā piekrišanā;

g)

izmaiņas paziņotajā informācijā;

h)

iepriekšējas piekrišanas atsaukums.

14.   Atkāpjoties no 9., 10. un 12. panta, attiecībā uz paziņojumu par sūtījumu, kas paredzēts objektam, kurš saņēmis iepriekšēju piekrišanu, termiņš, kādā visas attiecīgās kompetentās iestādes dod piekrišanu saskaņā ar 9. panta 1. punktu, piemēro nosacījumus saskaņā ar 10. pantu vai ceļ iebildumus saskaņā ar 12. pantu, ir septiņas darba dienas no dienas, kurā paziņotājs saskaņā ar 8. panta 12. punktu ticis informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts.

15.   Ja attiecībā uz paziņojumu par sūtījumiem, kas paredzēti objektam, kurš saņēmis iepriekšēju piekrišanu, viena vai vairākas kompetentās iestādes saskaņā ar 8. panta 2., 4., 7. vai 9. punktu vēlas pieprasīt papildu informāciju, tad termiņus, kas norādīti minētajos punktos, kā arī 8. panta 3. un 8. punktā saīsina par:

a)

piecām darba dienām attiecībā uz 8. panta 2., 3., 7. un 8. punktu; un

b)

trim darba dienām attiecībā uz 8. panta 4. un 9. punktu.

16.   Neatkarīgi no 14. punkta, attiecīgā galamērķa kompetentā iestāde var nolemt, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai saņemtu papildu informāciju vai dokumentus no paziņotāja.

Šādos gadījumos attiecīgā kompetentā iestāde septiņu darba dienu laikā no dienas, kurā paziņotājs saskaņā ar 8. panta 12. punktu ticis informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts, informē paziņotāju un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes.

Kopējais laiks, kas vajadzīgs, lai pieņemtu vienu no 9. panta 1. punktā minētajiem lēmumiem, nepārsniedz 30 dienas no dienas, kurā paziņotājs saskaņā ar 8. panta 12. punktu ticis informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts.

15. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz starpposma atgūšanu un starpposma likvidēšanu

1.   Ja sūtījums tiek veikts starpposma atgūšanas vai starpposma likvidēšanas nolūkā, paziņojuma dokumentā papildus sākotnējai starpposma atgūšanai vai starpposma likvidēšanai norāda arī visus tos objektus, kuros paredzēts veikt turpmāku starpposma vai nestarpposma likvidēšanu.

2.   Nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes dod piekrišanu tādu atkritumu sūtījumam, kas paredzēti starpposma atgūšanas vai starpposma likvidēšanas operācijai, tikai tad, ja tās uzskata, ka 11. panta nosacījumi ir izpildīti, vai ja tām nav pamata celt iebildumu saskaņā ar 12. pantu saistībā ar atkritumu sūtījumu vai sūtījumiem uz objektiem, kas veic jebkādu turpmāku starpposma vai nestarpposma atgūšanu vai turpmāku starpposma vai nestarpposma likvidēšanu.

3.   Divu darba dienu laikā pēc tam, kad objekts, kas veic starpposma atgūšanu vai starpposma likvidēšanu, atkritumus ir saņēmis, minētais objekts paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par atkritumu saņemšanu. Minēto apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

4.   Cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc starpposma atgūšanas vai starpposma likvidēšanas pabeigšanas un ne vēlāk par vienu gadu vai 9. panta 6. punktā minēto īsāko periodu pēc atkritumu saņemšanas objekts, kas veic minēto operāciju, uz savu atbildību sniedz apliecinājumu paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ka minētā operācija ir pabeigta. Minēto apliecinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

5.   Gadījumā, ja atgūšanas vai likvidēšanas objekts, kas veic starpposma atgūšanu vai starpposma likvidēšanu, nogādā atkritumus jebkādai turpmākai starpposma vai nestarpposma atgūšanai vai turpmākai starpposma vai nestarpposma likvidēšanai uz objektu, kas atrodas galamērķa valstī, tas, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk par vienu gadu vai 9. panta 6. punktā minēto īsāko periodu pēc atkritumu piegādes iegūst apliecinājumu no minētā objekta par to, ka turpmākā starpposma vai nestarpposma atgūšana vai starpposma vai nestarpposma likvidēšana ir pabeigta.

Objekts, kas veic starpposma atgūšanu vai starpposma likvidēšanu, kā minēts 3. punktā, attiecīgos apliecinājumus nekavējoties pārsūta paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, identificējot sūtījumus, uz kuriem šie apliecinājumi attiecas.

6.   Lai 5. punkta pirmajā daļā minētā apliecinājuma saturs būtu konsekvents visā Savienībā, Komisija laikus pirms tiek pieņemts īstenošanas akts saskaņā ar 27. panta 5. punktu un vēlākais līdz 2025. gada 21. maijam pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo pantu, nosakot šādā apliecinājumā sniedzamo informāciju. Minēto deleģēto aktu pieņem saskaņā ar 80. pantu.

7.   Ja piegāde, kā minēts šā panta 5. punktā, ir veikta uz objektu, kas atrodas sākotnējā nosūtīšanas valstī vai citā dalībvalstī, un ja tā attiecas uz 4. panta 1., 2. vai 3. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem, ir jāsniedz jauns paziņojums saskaņā ar šo regulu.

8.   Ja piegāde, kā minēts šā panta 5. punktā, tiek veikta uz objektu, kas atrodas trešā valstī, un ja tā attiecas uz 4. panta 1., 2. vai 3. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem, ir jāsniedz jauns paziņojums saskaņā ar šo regulu un noteikumus, kurus piemēro attiecīgajām kompetentajām iestādēm, piemēro arī sākotnējās nosūtīšanas valsts sākotnējai kompetentajai iestādei.

16. pants

Prasības pēc piekrišanas saņemšanas par sūtījumu

1.   Pēc tam, kad attiecīgās kompetentās iestādes attiecībā uz paziņoto sūtījumu ir devušas piekrišanu, visi iesaistītie uzņēmumi aizpilda pārvietošanas dokumentu vai, ja tiek sniegts vispārīgais paziņojums, pārvietošanas dokumentus norādītajos punktos. Tie nodrošina, ka pārvietošanas dokumentā iekļautā informācija ir pieejama elektroniski, izmantojot sistēmu, kas minēta 27. pantā, tostarp atkritumu pārvadāšanas laikā, attiecīgajām iestādēm, pārējām fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas sūtījumā, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un inspekcijās iesaistītajām iestādēm.

2.   Kad paziņotājs no nosūtīšanas vietas, galamērķa un tranzīta kompetentajām iestādēm ir saņēmis rakstisku piekrišanu vai attiecībā uz tranzīta kompetento iestādi var pieņemt, ka ir dota klusējot izteikta piekrišana, paziņotājs vismaz divas darba dienas pirms sūtījuma sākšanas norāda faktisko sūtījuma datumu un, ciktāl iespējams, aizpilda pārvietošanas dokumentu saskaņā ar IA un IB pielikumā sniegtajiem norādījumiem par paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanu saskaņā ar IC pielikumu un iesniedz to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras iesaistītas sūtījumā. Tomēr informāciju par atkritumu faktisko daudzumu, pārvadātāju(-iem) un attiecīgā gadījumā konteinera identifikācijas numuru var iesniegt vēlākais pirms sūtījuma sākšanas.

3.   Paziņotājs papildus pārvietošanas dokumentam, ko tas darījis pieejamu saskaņā ar 1. punktu, nodrošina, ka attiecīgajām kompetentajām iestādēm un inspekcijās iesaistītajām iestādēm elektroniski ir pieejams, tostarp atkritumu pārvadāšanas laikā, paziņojuma dokuments, kurā ietverta attiecīgo kompetento iestāžu rakstiska piekrišana un nosacījumi.

4.   Ja 1. un 3. punktā minētos dokumentus atkritumu pārvadāšanas laikā nevar darīt pieejamus tiešsaistē, paziņotājs un pārvadātājs(-i) nodrošina, ka transportlīdzeklī dokumenti ir pieejami ar citiem līdzekļiem. Šādos gadījumos paziņotājs nodrošina, ka visas izmaiņas vai papildinājumi, kas dokumentos izdarīti atkritumu pārvadāšanas laikā, tiek iesniegti, izmantojot 27. pantā minēto sistēmu.

5.   Divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas objekts paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm sniedz apstiprinājumu par to, atkritumi ir saņemti. Šo apstiprinājumu sniedz pārvietošanas dokumentā vai pievieno tam.

6.   Objekts, kas veic nestarpposma atgūšanas vai nestarpposma likvidēšanas operāciju, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc minētās operācijas pabeigšanas un ne vēlāk par vienu gadu vai 9. panta 6. punktā minēto īsāko periodu pēc atkritumu saņemšanas uz savu atbildību sniedz apliecinājumu, ka nestarpposma atgūšana vai nestarpposma likvidēšana ir pabeigta.

7.   6. punktā minēto apliecinājumu iesniedz paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Izmaiņas pēc piekrišanas saņemšanas

1.   Ja ir būtiskas izmaiņas informācijā vai piekrišanas nosacījumos, paziņotājs nekavējoties un, ja iespējams, pirms sūtījuma sākšanas informē attiecīgās kompetentās iestādes un saņēmēju. Par būtiskām izmaiņām salīdzinājumā ar paziņojumā norādītajām izmaiņām cita starpā uzskata tādas izmaiņas, kas attiecas uz atkritumu daudzumu, maršruta plānojumu, tostarp iespējamiem alternatīviem maršrutiem, sūtījuma datumu(-iem) vai pārvadātāju(-iem), vai izmaiņas pārvadājuma ilgumā neparedzētu apstākļu dēļ, kas radušies pēc sūtījuma sākuma, kā rezultātā sūtījums pārsniedz tam noteikto derīguma termiņu.

2.   1. punktā minēto būtisko izmaiņu gadījumā iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien visas attiecīgās kompetentās iestādes neuzskata, ka jauns paziņojums nav nepieciešams, par ko attiecīgi informē paziņotāju. Kompetentās iestādes informē paziņotāju pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc informācijas saņemšanas saskaņā ar 1. punktu. Plānots sūtījums nenotiek, kamēr attiecīgās kompetentās iestādes nav informējušas paziņotāju. Ja sūtījums jau ir sācies, paziņotājs nodrošina, ka tā pārsūtīšana tiek apturēta pēc iespējas drīzāk un līdz brīdim, kad attiecīgās kompetentās iestādes informē paziņotāju par to, vai ir nepieciešams jauns paziņojums.

3.   Ja 1. punktā minētās būtiskās izmaiņas skar kompetentās iestādes, kas nav kompetentās iestādes, uz kurām attiecas sākotnējais paziņojums, iesniedz jaunu paziņojumu.

2. NODAĻA

Vispārīgas informācijas prasības

18. pants

Vispārīgas informācijas prasības

1.   Uz atkritumu sūtījumiem, kuri minēti 4. panta 4. un 5. punktā, attiecas šā panta 2. līdz 10. punktā noteiktās vispārīgās informācijas prasības.

2.   Organizēt 1. punktā minēto sūtījumu drīkst tikai tāda persona, kas organizē 3. panta 7) punkta ii), iii) vai iv) apakšpunktā minēto sūtījumu, ja attiecīgā persona ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu.

3.   Persona, kura organizē sūtījumu, nosūta atkritumus tikai uz tādu atgūšanas objektu, kas saņēmis atļauju vai ir reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK IV nodaļu. Objekts atļauju vai reģistrācijas apliecinājumu personai, kas organizē sūtījumu, uzrāda pirms sūtījuma sākšanas.

4.   Visi sūtījumā iesaistītie uzņēmumi aizpilda VII pielikumā noteikto formu ar attiecīgo informāciju attiecībā uz norādītajiem punktiem un nodrošina, ka informācija ir pieejama elektroniski saskaņā ar 27. pantu, tostarp atkritumu pārvadāšanas laikā, pārējām sūtījumā iesaistītajām personām, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un inspekcijās iesaistītajām iestādēm.

Ja persona, kura organizē sūtījumu, nav 3. panta 7) punkta i) apakšpunktā minētais sākotnējais atkritumu radītājs, persona, kura organizē sūtījumu, nodrošina, ka VII pielikuma dokumentu paraksta arī sākotnējais atkritumu radītājs vai viena no personām, kas norādīta 3. panta 7) punkta ii), iii) vai v) apakšpunktā, ja tas ir iespējams.

5.   Persona, kas organizē sūtījumu, ne vēlāk kā divas darba dienas pirms sūtījuma sākšanas iespēju robežās aizpilda VII pielikumā ietverto veidlapu ar attiecīgo informāciju. Tomēr informāciju par atkritumu faktisko daudzumu, pārvadātāju vai pārvadātājiem un attiecīgā gadījumā konteinera identifikācijas numuru var iesniegt vēlākais pirms sūtījuma sākšanas.

6.   Ja atkritumu pārvadāšanas laikā 4. un 5. punktā minēto informāciju nevar darīt pieejamu tiešsaistē, persona, kas organizē sūtījumu, un pārvadātājs(-i) nodrošina, ka informācija transportlīdzeklī ir pieejama ar citiem līdzekļiem, ar noteikumu, ka informācija atbilst informācijai, kas darīta pieejama elektroniski saskaņā ar 4. un 5. punktu. Šādos gadījumos persona, kura organizē sūtījumu, nodrošina, ka visas izmaiņas vai papildinājumi, kas dokumentos izdarīti atkritumu pārvadāšanas laikā, tiek iesniegti, izmantojot 27. pantā minēto sistēmu.

7.   Ja sūtījums ir paredzēts starpposma atgūšanai, tad objektu, kurā starpposma vai nestarpposma atgūšana notiek tūlīt pēc sākotnējās starpposma atgūšanas, un minēto operāciju R kodus norāda arī VII pielikuma dokumentā papildus sākotnējai starpposma atgūšanai, kā arī, ja iespējams, norāda objektus, kuros pēc starpposma vai nestarpposma atgūšanas ir paredzēta turpmāka atgūšana, un saistīto atgūšanas operāciju R kodus.

8.   Atgūšanas objekts vai laboratorija divu darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas personai, kas organizē sūtījumu, un attiecīgajām iestādēm par atkritumu saņemšanu sniedz apstiprinājumu, norādot attiecīgo VII pielikumā minēto informāciju. Ja atgūšanas objektam vai laboratorijai nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai, tas sniedz apstiprinājumu ar tās personas starpniecību, kas organizē sūtījumu.

9.   Atgūšanas objekts, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc atgūšanas operācijas pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu gadu pēc atkritumu saņemšanas uz savu atbildību, norādot attiecīgo VII pielikumā minēto informāciju, sniedz apliecinājumu, ka atgūšana ir pabeigta. Ja atgūšanas objektam nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai, tas apliecinājumu sniedz ar tās personas starpniecību, kas organizē sūtījumu.

10.   Uz visiem 4. panta 4. un 5. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem attiecas prasība slēgt līgumu starp personu, kas organizē resursu atgūšanai paredzēto atkritumu sūtījumu, un saņēmēju. Ja saņēmējs nav objekta operators, līgumu paraksta arī objekta operators.

Pirmajā daļā minēto līgumu noslēdz un tas stājas spēkā vēlākais brīdī, kad saskaņā ar 5. punktu ir aizpildīts VII pielikuma dokuments, un līgums ir spēkā visā pārvadāšanas laikā, līdz tiek izdots apliecinājums saskaņā ar 9. punktu.

Līgumam ir jāatbilst attiecīgajiem VII pielikuma dokumentiem un jāietver vismaz informācija par personu, kas organizē sūtījumu, saņēmēju un objektu, to personu identitāte, kuras pārstāv katru pusi, atkritumu apraksts, atkritumu identifikācijas kodi, līguma aptverto atkritumu daudzums, atgūšanas operācija un līguma derīguma termiņš.

Līgumā iekļauj pienākumu, kas paredz, ka tad, ja atkritumu sūtījums vai resursu atgūšana no atkritumiem nevar tikt pabeigta, kā paredzēts, personai, kas organizē sūtījumu, vai – ja minētā persona nevar nodrošināt atkritumu sūtījuma vai resursu atgūšanas no atkritumiem pabeigšanu– saņēmējam atkritumi ir jāņem atpakaļ vai jānodrošina, ka tie tiek atgūti alternatīvā veidā un vajadzības gadījumā jānodrošina, ka tie tikmēr tiek uzglabāti.

11.   Persona, kas organizē sūtījumu, vai saņēmējs inspekcijās iesaistītajām iestādēm pēc to pieprasījuma sniedz 10. punktā minētā līguma un jebkuras ievērojot 4. panta 5. punktu noslēgtās vienošanās kopiju.

12.   Šīs regulas VII pielikumā prasītā informācija ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai inspekcijas, izpildes panākšanas, plānošanas un statistikas vajadzībām saskaņā ar 27. pantu un valstu tiesību aktiem.

13.   Ja Savienības vai valstu tiesību akti to prasa, ar 2.–9. punktā minēto informāciju rīkojas kā ar konfidenciālu informāciju.

14.   Ja atkritumus sūta starp diviem objektiem, kurus kontrolē viena un tā pati juridiskā persona, 10. punktā minēto līgumu var aizstāt ar minētās juridiskās personas deklarāciju. Šī deklarācija mutatis mutandis attiecas uz 10. punktā minētajiem pienākumiem.

15.   Līdz 2026. gada 21. maijam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 80. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot instrukcijas VII pielikuma dokumenta aizpildīšanai.

3. NODAĻA

Atkritumu jaukšana, dokumentācija un piekļuve informācijai

19. pants

Aizliegums jaukt atkritumus sūtījuma laikā

No sūtījuma sākuma līdz atkritumu saņemšanai atgūšanas vai likvidēšanas objektā paziņojumā norādītos vai 18. pantā minētos atkritumus nejauc ar citiem atkritumiem, vielām vai priekšmetiem.

20. pants

Dokumentu un informācijas glabāšana

1.   Kompetentās iestādes, paziņotājs, saņēmējs un objekts, kas saņem atkritumus, visu informāciju un dokumentus, kuri iesniegti vai ar kuriem notikusi apmaiņa saistībā ar paziņotajiem sūtījumiem, glabā Savienībā vismaz piecus gadus no dienas, kurā ir izsniegts apliecinājums saskaņā ar 15. panta 4. punktu vai 16. panta 6. punktu.

Vispārīgo paziņojumu gadījumā saskaņā ar 13. pantu šā punkta pirmajā daļā minēto pienākumu piemēro no dienas, kurā ir izsniegts pēdējais apliecinājums saskaņā ar 15. panta 4. punktu vai 16. panta 6. punktu.

2.   Informāciju, kas sniegta, ievērojot 18. pantu, persona, kura organizē sūtījumu, saņēmējs un objekts, kas saņem atkritumus, glabā Savienībā vismaz piecus gadus no dienas, kurā ir izsniegts apliecinājums saskaņā ar 18. panta 9. punktu.

3.   Kompetentās iestādes visu informāciju un dokumentus, kuri iesniegti vai ar kuriem notikusi apmaiņa saistībā ar nelikumīgiem sūtījumiem, Savienībā glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā pabeigta atpakaļņemšana vai alternatīva atgūšana vai likvidēšana.

21. pants

Informācijas publicēšana par sūtījumiem

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par sūtījumu paziņojumiem un sūtījumiem, uz kuriem attiecas vispārīgās informācijas prasības, kā minēts XII pielikumā, un atjaunina to reizi mēnesī. Minētajā nolūkā Komisija attiecīgos datus izgūst no centrālās sistēmas, kā minēts 27. pantā.

4. NODAĻA

Atkritumu atpakaļņemšanas procedūras un pienākumi

22. pants

Atkritumu atpakaļņemšana, ja sūtījums, par kuru dota piekrišana, nevar tikt pabeigts, kā paredzēts

1.   Ja kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm konstatē, ka atkritumu sūtījums, kam attiecīgās kompetentās iestādes devušas piekrišanu, vai resursu atgūšana no sūtītajiem atkritumiem, vai to likvidēšana nevar tikt pabeigta, kā paredzēts saskaņā ar paziņojuma un pārvietošanas dokumentiem vai 6. pantā minētā līguma noteikumiem, un ja attiecīgais sūtījums nav nelikumīgs sūtījums, šāda iestāde nekavējoties par to informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi. Ja atgūšanas vai likvidēšanas objekts saņemto sūtījumu noraida, tas nekavējoties informē galamērķa kompetento iestādi.

2.   Nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde nodrošina, ka, izņemot 3. punktā minētos gadījumus, paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, attiecīgos atkritumus likvidēšanas vai atgūšanas operācijas vajadzībām nogādā atpakaļ savas jurisdikcijas teritorijā vai citur nosūtīšanas valsts iekšienē. Ja tas nav realizējams, minētā kompetentā iestāde pati vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā ievēro šo pantu.

Pirmajā daļā minēto nogādāšanu atpakaļ veic 90 dienu laikā vai citā periodā, par ko attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties, pēc tam, kad nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ir konstatējusi vai no galamērķa vai tranzīta kompetentajām iestādēm uzzinājusi, ka atkritumu sūtījums, resursu atgūšana no atkritumiem vai atkritumu likvidēšana, kam dota piekrišana, nevar tikt pabeigti, kā paredzēts, un tā ir saņēmusi informāciju par to, kādi tam ir iemesli. Šāda ziņa var izrietēt no informācijas, ko galamērķa vai tranzīta kompetentajām iestādēm cita starpā sniegušas citas kompetentās iestādes.

3.   2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja attiecīgās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes uzskata, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu var veikt alternatīvā veidā galamērķa valstī vai citur, un to dara paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja tas nav realizējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

2. punktā izklāstīto pienākumu ņemt atkritumus atpakaļ nepiemēro, ja sūtītie atkritumi operācijā attiecīgajā objektā ir neatgriezeniski sajaukti ar citiem atkritumiem un līdz ar to atkritumu sastāvs vai īpašības ir izmainītas vai minētos attiecīgos atkritumus vairs nav iespējams atdalīt, pirms attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka paziņotais sūtījums nevar tikt pabeigts, kā minēts 1. punktā. No šāda atkritumu maisījuma atgūst resursus vai to likvidē alternatīvā veidā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

4.   Alternatīvu pasākumu gadījumos, kā minēts 3. punktā, paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja tas nav realizējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā nodrošina, ka attiecīgie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 59. pantu.

5.   Gadījumos, kad atkritumi tiek ņemti atpakaļ saskaņā ar 2. punktu, iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien attiecīgās kompetentās iestādes nevienojas, ka pietiek ar pienācīgi pamatotu pieprasījumu no sākotnējās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes.

Attiecīgajos gadījumos jaunu paziņojumu iesniedz sākotnējais paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja arī tas nav realizējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai juridiska vai fiziska persona tās vārdā.

Kompetentās iestādes neiebilst un neceļ iebildumus pret atkritumu atgriešanu no sūtījuma, kas nevar tikt pabeigts, kā paredzēts, vai pret saistīto atgūšanas un likvidēšanas operāciju.

6.   Gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi pasākumi ārpus sākotnējās galamērķa valsts, kā minēts 3. punktā, jaunu paziņojumu, attiecīgajos gadījumos, iesniedz sākotnējais paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja tas nav realizējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

Ja šādu jaunu paziņojumu iesniedz paziņotājs, šis paziņojums tiek iesniegts arī sākotnējās nosūtīšanas valsts kompetentajai iestādei.

7.   Gadījumos, kad tiek veikti alternatīvi pasākumi sākotnējā galamērķa valstī, kā minēts 3. punktā, jauns paziņojums nav vajadzīgs un pietiek ar pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Šādu pienācīgi pamatotu pieprasījumu, ar kuru cenšas panākt vienošanos par alternatīviem pasākumiem, sākotnējais paziņotājs iesniedz galamērķa un nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm vai, ja tas nav realizējams, sākotnējā nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde to iesniedz galamērķa kompetentajai iestādei.

8.   Ja saskaņā ar 5. vai 7. punktu jauns paziņojums nav jāiesniedz, sākotnējais paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 11. vai 12. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja tas nav realizējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā aizpilda jaunu pārvietošanas dokumentu saskaņā ar 15. vai 16. pantu.

Ja sākotnējā nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde iesniedz jaunu paziņojumu saskaņā ar 5. vai 6. punktu, jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs.

9.   Paziņotāja pienākums vai attiecīgā gadījumā un nosūtīšanas valsts pienākums ņemt atkritumus atpakaļ vai organizēt alternatīvu atgūšanu vai likvidēšanu beidzas, kad objekts izdod apliecinājumu par nestarpposma atgūšanu vai nestarpposma likvidēšanu, kas minēts 16. panta 6. punktā vai attiecīgā gadījumā 15. panta 5. punktā. 7. panta 6. punktā minētās starpposma atgūšanas vai nestarpposma likvidēšanas gadījumā nosūtīšanas valsts pienākums beidzas, kad objekts izdod 15. panta 4. punktā minēto apliecinājumu.

Ja objekts atgūšanas vai likvidēšanas apliecinājumu izdod tādā veidā, ka rezultātā tiek veikts nelikumīgs sūtījums un tiek atbrīvota finanšu garantija, piemēro 25. panta 8. punktu un 26. panta 2. punktu.

10.   Ja kādā dalībvalstī tiek atklāti atkritumi no sūtījuma, ko nevar pabeigt, kā paredzēts, vai nevar pabeigt resursu atgūšanu no sūtītajiem atkritumiem vai to likvidēšanu, tad laikā, kamēr nav veikta atkritumu atgriešana vai nestarpposma atgūšana vai nestarpposma likvidēšana alternatīvā veidā, atbildību nodrošināt, ka tiek veikti drošai atkritumu glabāšanai vajadzīgie pasākumi, uzņemas kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kur atkritumi tikuši atklāti.

11.   Ja 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta iv) punktā norādītais paziņotājs kādu no šajā un 24. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad minēto atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par paziņotāju uzskata 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā norādīto attiecīgi sākotnējo atkritumu radītāju, jauno atkritumu radītāju vai savācēju, kas tirgotāju vai starpnieku pilnvarojis rīkoties savā vārdā.

12.   Ja 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā norādītais paziņotājs kādu no šajā un 24. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad attiecīgo atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par paziņotāju uzskata 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta v) punktā norādīto atkritumu valdītāju.

23. pants

Atkritumu atpakaļņemšana, ja sūtījums, uz kuru attiecas vispārīgās informācijas prasības, nevar tikt pabeigts, kā paredzēts

1.   Ja 4. panta 4. vai 5. punktā minēto atkritumu sūtījumu vai to atgūšanu nevar pabeigt, kā paredzēts, saskaņā ar VII pielikumā minēto dokumentu vai 18. panta 10. punktā minēto līgumu, un ja attiecīgais sūtījums nav nelikumīgs sūtījums, persona, kas organizējusi sūtījumu saskaņā ar 18. pantu, par to nekavējoties informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi. Šādos gadījumos persona, kas organizē sūtījumu, vai saņēmējs saskaņā ar 18. panta 10. punktā minētajiem pienākumiem, kas ietverti līgumā, atkritumus nogādā atpakaļ uz nosūtīšanas valsti vai nodrošina resursu atgūšanu no tiem alternatīvā veidā galamērķa valstī vai citur un vajadzības gadījumā nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atkritumu drošai glabāšanai līdz to nogādāšanai atpakaļ vai līdz brīdim, kad tiek veikta nestarpposma atgūšana vai nestarpposma likvidēšana alternatīvā veidā.

Atkritumu atpakaļņemšanu vai resursu atgūšanu no tiem alternatīvā veidā veic 90 dienu laikā vai jebkurā citā laikposmā, par ko attiecīgās kompetentās iestādes vienojušās pēc dienas, kurā persona, kas organizē sūtījumu, ir informējusi nosūtīšanas vietas kompetento iestādi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

2.   Ja tiek veikti alternatīvi pasākumi, kā minēts 1. punktā, persona, kas organizē sūtījumu, vai attiecīgā gadījumā saņēmējs nodrošina, ka attiecīgie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā un saskaņā ar 59. pantu.

3.   Gadījumos, kad veic atpakaļņemšanu vai alternatīvus pasākumus ārpus sākotnējās galamērķa valsts, kā minēts 1. punktā, attiecīgo informāciju VII pielikuma dokumentā aizpilda un iesniedz persona, kura sūtījumu organizējusi sākotnēji saskaņā ar 18. pantu. Ja uz sūtījumu atpakaļņemšanai vai alternatīviem pasākumiem attiecas 4. panta 1., 2. vai 3. punkts, mutatis mutandis piemēro 22. pantu.

4.   Ja nosūtīšanas vietas kompetentajai iestādei kļuvis zināms, ka 4. panta 4. vai 5. punktā minētais atkritumu sūtījums vai tā atgūšana nav pabeigta, kā paredzēts, un ka nav izpildīti pienākumi pieņemt atkritumus atpakaļ vai organizēt resursu atgūšanu no tiem alternatīvā veidā saskaņā ar 1. punktu, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka persona, kas organizējusi sūtījumu, atkritumus pieņem atpakaļ vai organizē resursu atgūšanu no tiem alternatīvā veidā un vajadzības gadījumā nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atkritumu drošai uzglabāšanai līdz to nosūtīšanai atpakaļ vai nestarpposma atgūšanai vai nestarpposma likvidēšanai alternatīvā veidā. Ja personai, kas organizējusi sūtījumu, nav iespējams izpildīt atpakaļņemšanas pienākumus, minētos pienākumus attiecīgā gadījumā pilda persona, ko uzskata par personu, kura organizē sūtījumu saskaņā ar 5. vai 6. punktu.

5.   Ja 3. panta 7) punkta iv) apakšpunktā norādītā persona, kas organizē sūtījumu, kādu no šajā pantā vai 24. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad minēto atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par personu, kas organizē sūtījumu, uzskata 3. panta 7) punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā norādīto jauno atkritumu radītāju vai savācēju, kas tirgotāju vai starpnieku pilnvarojis rīkoties savā vārdā.

6.   Ja 3. panta 7) punkta i), ii) vai iii) apakšpunktā norādītā persona, kas organizē sūtījumu, kādu no šajā un 24. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad attiecīgo atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par personu, kas organizē sūtījumu, uzskata 3. panta 7) punkta v) apakšpunktā norādīto atkritumu valdītāju.

7.   Ja personai, kas organizē sūtījumu, vai personai, kuru uzskata par atbildīgu saskaņā ar 5. vai 6. punktu, nav iespējams izpildīt 4. punktā noteiktos atpakaļņemšanas pienākumus, tad uzskata, ka par šajā pantā noteiktajiem pienākumiem atbildīga ir nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

24. pants

Izmaksas, kas saistītas ar atkritumu atpakaļņemšanu gadījumos, kad sūtījums nevar tikt pabeigts, kā paredzēts

1.   Izmaksas, kas rodas saistībā ar atkritumu atgriešanu vai atgūšanu, vai likvidēšanu alternatīvā veidā no sūtījuma, kas nevar tikt pabeigts, kā paredzēts, ieskaitot atkritumu pārvadāšanas, atgūšanas vai likvidēšanas izmaksas saskaņā ar 22. panta 2. vai 3. punktu, un, sākot ar brīdi, kad nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde konstatē, ka atkritumu sūtījums, resursu atgūšana no atkritumiem vai atkritumu likvidēšana nevar tikt pabeigti, kā paredzēts, glabāšanas izmaksas, ievērojot 22. panta 10. punktu, saskaņā ar turpmāk norādīto kārtību sedz:

a)

sākotnējais paziņotājs vai, ja tas nav realizējams, b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

fiziska vai juridiska persona, kuru attiecīgā gadījumā uzskata par paziņotāju saskaņā ar 22. panta 11. vai 12. punktu vai, ja tas nav realizējams, c) apakšpunktā norādītā persona;

c)

attiecīgā gadījumā citas fiziskas vai juridiskas personas; vai, ja tas nav realizējams, d) apakšpunktā norādītā persona;

d)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde; vai, ja arī tas nav realizējams, e) apakšpunktā norādītā persona;

e)

saskaņā ar citu vienošanos starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Pirms izmaksu iekasēšanas no personas, kas nav sākotnējais paziņotājs, izmanto 7. pantā minēto finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu. Ja finanšu garantija vai līdzvērtīga apdrošināšana nepastāv vai ja izmaksas pārsniedz finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma summu, izmaksas iekasē saskaņā ar 1. punktā norādīto kārtību.

3.   Šo pantu mutatis mutandis piemēro izmaksām, kas rodas saistībā ar atkritumu atpakaļņemšanu vai resursu atgūšanu no tiem alternatīvā veidā saskaņā ar 23. pantu.

4.   Šis pants neskar Savienības un valstu tiesību aktus par atbildību.

25. pants

Atkritumu atpakaļņemšana gadījumos, kad sūtījums ir nelikumīgs

1.   Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās attiecīgās kompetentās iestādes.

2.   Ja atbildību par nelikumīgu sūtījumu var attiecināt uz paziņotāju, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde nodrošina, ka attiecīgos atkritumus ņem atpakaļ:

a)

paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 6. vai 7. punktu, lai organizētu atkritumu likvidēšana vai resursu atgūšanu no atkritumiem; vai, ja tas nav realizējams, šā punkta c) apakšpunktā norādītā persona; vai, ja paziņojums nav bijis iesniegts, šā punkta b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 3. panta 6) punktu vai attiecīgā gadījumā persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 6) vai 7) punktu, lai organizētu atkritumu likvidēšana vai resursu atgūšanu no atkritumiem; vai, ja tas nav realizējams, šā punkta c) apakšpunktā norādītā persona;

c)

pati nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā, lai organizētu atkritumu likvidēšana vai resursu atgūšanu no atkritumiem;

3.   Šā panta 2. punktā noteikto atpakaļņemšanas pienākumu nepiemēro, ja attiecīgās nosūtīšanas vietas, tranzīta un galamērķa kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā paziņotājs vai persona, kuru uzskata par paziņotāju, piekrīt un ir pārliecinātas, ka atkritumus:

a)

likvidēt vai no tiem atgūt resursus alternatīvā veidā galamērķa, tranzīta vai nosūtīšanas valstī var paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 6. vai 7. punktu, vai, ja tas nav realizējams, pati nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā; vai, ja tas nav realizējams, b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

likvidēt vai no tiem atgūt resursus alternatīvā veidā citā valstī var paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 6. vai 7. punktu, vai, ja tas nav realizējams, pati nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā, ja visas attiecīgās kompetentās iestādes tam piekrīt.

Eksporta vai importa gadījumā atgūšanu vai likvidēšanu alternatīvā veidā, par ko panākta vienošanās saskaņā ar pirmo daļu, veic tikai tad, ja nav realizējama atpakaļņemšana saskaņā ar 2. punktu.

4.   Alternatīvu atgūšanas vai likvidēšanas pasākumu gadījumos, kā minēts 3. punktā, paziņotājs vai attiecīgā gadījumā persona, kuru saskaņā ar 6. vai 7. punktu uzskata par paziņotāju, vai, ja tas nav realizējams, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā nodrošina, ka attiecīgie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā un saskaņā ar 59. pantu.

5.   Panta 2. un 3. punktā minēto atpakaļņemšanu, atgūšanu vai likvidēšanu veic 30 dienu laikā vai tādā citā periodā, par ko attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties, pēc dienas, kad nelikumīgo sūtījumu ir konstatējusi nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde vai tā par to ir uzzinājusi no galamērķa vai tranzīta kompetentajām iestādēm, un tā ir saņēmusi informāciju par attiecīgajiem iemesliem. Šāda ziņa var izrietēt no informācijas, ko galamērķa vai tranzīta kompetentajām iestādēm cita starpā sniegušas citas kompetentās iestādes.

Gadījumos, kad atkritumi tiek ņemti atpakaļ saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, iesniedz jaunu paziņojumu, ja vien attiecīgās kompetentās iestādes nevienojas, ka pietiek ar pienācīgi pamatotu pieprasījumu no sākotnējās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes.

Ja ir vajadzīgs jauns paziņojums, to iesniedz persona vai iestāde, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu.

Kompetentās iestādes neiebilst un neceļ iebildumus pret nelikumīgā sūtījumā iekļauto atkritumu atgriešanu. Ja atgūšanu vai likvidēšanu veic alternatīvā veidā, kā minēts 3. punkta a) un b) apakšpunktā, un to veic ārpus valsts, kurā atklāts nelikumīgais sūtījums, minētajā punktā norādītā persona vai iestāde iesniedz jaunu paziņojumu un saskaņā ar tajā norādīto secību.

Attiecīgās kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sadarbojas, lai nodrošinātu, ka atkritumus pieņem atpakaļ, no tiem atgūst resursus vai tos likvidē alternatīvā veidā, kā minēts 2. un 3. punktā.

6.   Ja 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta iv) punktā norādītais paziņotājs kādu no šajā vai 26. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad minēto atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par paziņotāju uzskata 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā norādīto attiecīgi sākotnējo atkritumu radītāju, jauno atkritumu radītāju vai savācēju, kas tirgotāju vai starpnieku pilnvarojis rīkoties savā vārdā.

7.   Ja 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā norādītais paziņotājs kādu no šajā vai 26. pantā izklāstītajiem atkritumu atpakaļņemšanas pienākumiem nespēj izpildīt, tad attiecīgo atkritumu atpakaļņemšanas pienākumu vajadzībām par paziņotāju uzskata 3. panta 6) punkta a) apakšpunkta v) punktā norādīto atkritumu valdītāju.

8.   Ja atbildību par nelikumīgu sūtījumu var attiecināt uz saņēmēju, galamērķa kompetentā iestāde nodrošina, ka resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu vidi saudzējošā veidā veic:

a)

saņēmējs; vai, ja tas nav realizējams, b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

pati kompetentā iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā.

Pirmajā daļā minēto atgūšanu vai likvidēšanu veic 30 dienu laikā vai citā periodā, par ko attiecīgās kompetentās iestādes var vienoties, pēc dienas, kad nelikumīgo sūtījumu ir konstatējusi galamērķa kompetentā iestāde vai tā par to ir uzzinājusi no nosūtīšanas vietas vai tranzīta kompetentajām iestādēm, un tā ir saņēmusi informāciju par attiecīgajiem iemesliem. Šāda ziņa var izrietēt no informācijas, ko nosūtīšanas vietas un tranzīta kompetentajām iestādēm cita starpā sniegušas citas kompetentās iestādes.

Attiecīgās kompetentās iestādes resursu atgūšanā no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanā saskaņā ar šo punktu pēc vajadzības sadarbojas.

9.   Ja neprasa iesniegt jaunu paziņojumu, persona, kas atbildīga par atkritumu ņemšanu atpakaļ, vai, ja tas nav realizējams, sākotnējā kompetentā nosūtīšanas iestāde aizpilda jaunu pārvietošanas dokumentu saskaņā ar 15. vai 16. pantu.

Ja sākotnējā nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde, kas atkritumus pieņem atpakaļ saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, iesniedz jaunu paziņojumu, jauna finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums nav vajadzīgs.

10.   Gadījumos, kad atbildību par nelikumīgu sūtījumu nevar attiecināt ne uz paziņotāju, ne saņēmēju, attiecīgās kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek veikta resursu atgūšana no atkritumiem vai atkritumu likvidēšana.

11.   Ja nelikumīgs sūtījums tiek atklāts pēc starpposma atgūšanas vai starpposma likvidēšanas pabeigšanas, kā minēts 7. panta 6. punktā, nosūtīšanas valsts pienākums ņemt atkritumus atpakaļ vai organizēt atgūšanu vai likvidēšanu alternatīvā veidā beidzas, kad objekts ir izdevis 15. panta 4. punktā minēto apliecinājumu.

Ja objekts atgūšanas vai likvidēšanas apliecinājumu izdod tādā veidā, ka rezultātā tiek veikts nelikumīgs sūtījums un tiek atbrīvota finanšu garantija vai līdzvērtīga apdrošināšana, piemēro šā panta 8. punktu un 26. panta 2. punktu.

12.   Ja kādā dalībvalstī tiek atklāti nelikumīgā sūtījumā iekļautie atkritumi, tad laikā, kamēr nav veikta atkritumu atgriešana vai nestarpposma atgūšana vai nestarpposma likvidēšana alternatīvā veidā, atbildību nodrošināt, ka tiek veikti drošai atkritumu glabāšanai vajadzīgie pasākumi, uzņemas kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kur atkritumi tikuši atklāti.

13.   37., 39. un 40. pants un jebkādi eksporta aizliegumi, kas ietverti deleģētajā aktā, kā minēts 45. panta 6. punktā, nav piemērojami gadījumos, kad nelikumīgus sūtījumus atgriež nosūtīšanas valstī un uz minēto nosūtīšanas valsti attiecas minētajos noteikumos noteiktie aizliegumi.

14.   Ja 4. panta 4. vai 5. punktā minēto atkritumu sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu, šo pantu mutatis mutandis piemēro personai, kas organizē sūtījumu, un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

15.   Šo pantu piemēro, neskarot Savienības un valstu tiesību aktus par atbildību.

26. pants

Atkritumu atpakaļņemšanas izmaksas, ja sūtījums ir nelikumīgs

1.   Izmaksas, kas rodas saistībā ar nelikumīgā sūtījumā ietilpstošo atkritumu atpakaļņemšanu vai atgūšanu, vai likvidēšanu alternatīvā veidā, ieskaitot izmaksas par atkritumu pārvadāšanu, atgūšanu vai likvidēšanu saskaņā ar 25. panta 2. vai 3. punktu, un – no dienas, kurā nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde konstatējusi, ka sūtījums ir nelikumīgs, – izmaksas par glabāšanu saskaņā ar 25. panta 12. punktu sedz:

a)

paziņotājs vai persona, kuru uzskata par paziņotāju, kā minēts 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā; vai, ja tas nav realizējams, c) apakšpunktā norādītā persona; vai, ja paziņojums nav bijis iesniegts, b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

persona, kuru uzskata par paziņotāju, kā minēts 25. panta 2. punkta b) apakšpunktā, vai attiecīgā gadījumā citas fiziskas vai juridiskas personas; vai, ja tas nav realizējams, c) apakšpunktā norādītā persona;

c)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde.

2.   Izmaksas, kas rodas saistībā ar atgūšanu vai likvidēšanu saskaņā ar 25. panta 8. punktu, ieskaitot iespējamās izmaksas par pārvadāšanu un glabāšanu saskaņā ar 25. panta 12. punktu, sedz saņēmējs; vai, ja tas nav realizējams, galamērķa kompetenta iestāde.

3.   Izmaksas, kas rodas saistībā ar atgūšanu vai likvidēšanu saskaņā ar 25. panta 10. punktu, ieskaitot iespējamās izmaksas par pārvadāšanu un glabāšanu saskaņā ar 25. panta 12. punktu, sedz:

a)

paziņotājs vai persona, kuru uzskata par paziņotāju saskaņā ar 25. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 25. panta 6. punktu vai 25. panta 7. punktu, vai saņēmējs, vai abi atkarībā no attiecīgo kompetento iestāžu lēmuma; vai, ja tas nav realizējams, b) apakšpunktā norādītā persona;

b)

attiecīgā gadījumā citas fiziskas vai juridiskas personas; vai, ja arī tas nav realizējams, c) apakšpunktā norādītā persona;

c)

nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes.

4.   Gadījumos, kad ir iesniegts paziņojums un paziņotājs nepilda savus izmaksu segšanas pienākumus,7. pantā minēto finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu izmanto pirms saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu izmaksas pieprasa segt kādai personai, kura attiecīgi nav paziņotājs vai saņēmējs. Ja izmaksas pārsniedz finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma summu, izmaksas sedz saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

5.   Ja 4. panta 4. vai 5. punktā minēto atkritumu sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu, šo pantu mutatis mutandis piemēro personai, kas organizē sūtījumu, un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

6.   Šo pantu piemēro, neskarot Savienības un valstu tiesību aktus par atbildību.

5. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

27. pants

Informācijas elektroniska iesniegšana un apmaiņa

1.   Elektroniski iesniedz turpmāk minēto informāciju un dokumentus un ar tiem apmainās, vai nu izmantojot 3. punktā minētās centrālās sistēmas centrmezglu, vai citas pieejamās sadarbspējīgās sistēmas vai programmatūru saskaņā ar 4. punktu:

a)

attiecībā uz atkritumiem, kas minēti 4. panta 1., 2. un 3. punktā:

i)

paziņojums par sūtījumu saskaņā ar 5. un 13. pantu;

ii)

pieprasījumi pēc informācijas un dokumentiem saskaņā ar 5. un 8. pantu;

iii)

informācija un dokumenti, ko iesniedz saskaņā ar 5. un 8. pantu;

iv)

informācija un lēmumi saskaņā ar 8. pantu;

v)

lēmumi attiecībā uz paziņotu sūtījumu un attiecīgā gadījumā piekrišanas atsaukums saskaņā ar 9. pantu;

vi)

informācija par sūtījumu un sūtījumam piemērotie nosacījumi saskaņā ar 10. pantu;

vii)

informācija saskaņā ar 11. pantu;

viii)

informācija par sūtījumu un iebildumi pret sūtījumu saskaņā ar 12. pantu;

ix)

informācija par lēmumiem konkrētiem atgūšanas objektiem izdot iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 14. panta 8. un 10. punktu;

x)

informācija un lēmumi saskaņā ar 14. panta 12. un 15. punktu;

xi)

apstiprinājumi par atkritumu saņemšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu;

xii)

apliecinājumi par resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu;

xiii)

iepriekšēja informācija par sūtījuma sākšanu saskaņā ar 16. pantu;

xiv)

dokumenti, kas jādara pieejami saskaņā ar 16. pantu;

xv)

informācija saskaņā ar 17. pantu;

b)

attiecībā uz 4. panta 4. un 5. punktā minētajiem atkritumiem – 18. pantā pieprasītā informācija un dokumenti, apstiprinājumi un apliecinājumi;

c)

informācija un dokumenti, kas saistīti ar iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru un vispārīgas informācijas prasībām saskaņā ar 34. un 35. pantu un attiecīgā gadījumā IV, V un VI sadaļu.

2.   Nolūkā pastāvīgi atjaunināt 1. punktā prasīto informācijas un dokumentu sarakstu, iekļaujot visas izmaiņas sistēmās, kas paredzētas elektroniskai apmaiņai un iesniegšanai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu 1. punktu ar mērķi grozīt informācijas un dokumentu sarakstu.

3.   1. punktā minētās informācijas un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai Komisija izmanto centrālu sistēmu. Centrālā sistēma nodrošina centrmezglu, ko izmanto 1. punktā minētās informācijas un dokumentu apmaiņai reāllaikā starp pieejamajām valstu elektroniskās datu apmaiņas sistēmām vai programmatūrām.

Šā punkta pirmajā daļā minēto centrmezglu izmanto arī tam, lai reāllaikā apmainītos ar 1. punktā minēto informāciju un dokumentiem par sūtījumiem Savienībā tranzītā caur trešām valstīm, eksportu no Savienības, importu Savienībā un tranzītu caur Savienību, ja kompetentās iestādes, eksporta, izvešanas un ievešanas muitas iestādes, inspekcijās iesaistītās iestādes un ekonomikas dalībnieki trešās valstīs sazinās ar minēto centrmezglu, izmantojot pieejamu sistēmu vai programmatūru, un šādā gadījumā mutatis mutandis piemēro 4. punktu, vai izmantojot šā punkta trešajā daļā minēto tīmekļa vietni.

Minētā centrālā sistēma nodrošina arī tīmekļa vietni 1. punktā minētās informācijas un dokumentu sagatavošanai un apstrādei attiecībā uz sūtījumiem Savienībā, sūtījumiem Savienībā tranzītā caur trešām valstīm, eksportu no Savienības, importu Savienībā un tranzītu caur Savienību. Šādu tīmekļa vietni dalībvalstu kompetentās iestādes, tās iestādes, kas ir iesaistītas inspekcijās, un ekonomikas dalībnieki dalībvalstīs un trešās valstīs, kuras neizmanto elektroniskās datu apmaiņas sistēmas vai programmatūru, var izmantot, lai ar elektronisko līdzekļu palīdzību nepastarpināti iesniegtu 1. pantā minēto informāciju un dokumentus un apmainītos ar tiem.

Punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētā programmatūra ir sadarbspējīga ar 3. punktā minēto centrālo sistēmu, reāllaikā nodrošina apmaiņu ar informāciju un dokumentiem, izmantojot minēto centrālo sistēmu, un to izmanto saskaņā ar prasībām un noteikumiem, kas paredzēti īstenošanas aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 5. punktu.

Centrālā sistēma atvieglo dokumentu glabāšanu saskaņā ar 20. pantu.

Minētā centrālā sistēma nodrošina arī sadarbspēju ar kravu pārvadājumu elektroniskās informācijās vidi, kas izveidota ar Regulu (ES) 2020/1056.

Četru gadu laikā pēc 5. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija nodrošina centrālās sistēmas starpsavienojumu ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

4.   Dalībvalstis var izmantot savas pieejamās sistēmas vai programmatūru, kas kompetentajām iestādēm, inspekcijās iesaistītajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ekonomikas dalībniekiem dalībvalstīs ļauj sagatavot un apstrādāt 1. punktā minēto informāciju un dokumentus un elektroniski iesniegt 1. punktā minēto informāciju un dokumentus un ar tiem apmainīties. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sistēmas un programmatūra ir sadarbspējīgas ar 3. punktā minēto centrālo sistēmu, ka tās tiek darbinātas saskaņā ar prasībām un noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar 5. punktu pieņemtajos Komisijas īstenošanas aktos, un ka tās ļauj reāllaikā apmainīties ar informāciju un dokumentiem, izmantojot centrālās sistēmas centrmezglu.

Šā punkta pirmajā daļā minētās sistēmas atvieglo dokumentu glabāšanu saskaņā ar 20. pantu.

5.   Vēlākais līdz 2025. gada 21. maijam Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu sadarbspēju starp 3. punktā minēto centrālo sistēmu un pārējām 4. punktā minētajām sistēmām vai programmatūru, tostarp datu apmaiņas protokolu un datu modeli IA, IB un VII pielikumā minēto datu apmaiņai, kā arī 15. pantā minēto apliecinājumu;

b)

jebkādas citas tehniskas un organizatoriskas prasības, arī attiecībā uz drošības aspektiem, datu pārvaldību un datu konfidencialitāti, kuras vajadzīgas, lai praktiski īstenotu 1. punktā minētās informācijas un dokumentu elektronisku iesniegšanu un apmaiņu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (42).

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Komisija ik pēc diviem gadiem pārskata centrālās sistēmas funkcionalitāti. Pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Pārskatīšanā ņem vērā atsauksmes no citiem lietotājiem, piemēram, kompetentajām iestādēm un paziņotājiem.

28. pants

Valoda

1.   Visus paziņojumus, informāciju, dokumentus vai citas ziņas, ko iesniedz saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņemamā valodā.

2.   Pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma paziņotājs un saņēmējs vai attiecīgā gadījumā persona, kas organizē sūtījumu, nodrošina 1. punktā minēto paziņojumu oficiāli apliecinātus tulkojumus iestādēm pieņemamā valodā.

3.   Līdz 2028. gada 21. maijam Komisija 27. panta 3. punktā minētajā centrālajā sistēmā iekļauj funkciju, kas nodrošina 1. punktā minēto paziņojumu neoficiālus tulkojumus.

29. pants

Klasifikācijas jautājumi

1.   Lemjot par to, vai ražošanas procesā radušies priekšmeti vai vielas, kuru ražošana nav šā procesa galvenais mērķis, ir uzskatāmi par atkritumiem, dalībvalstis piemēro Direktīvas 2008/98/EK 5. pantu.

Lemjot par to, vai atkritumi, kuri pakļauti reciklēšanas vai citai atgūšanas operācijai, vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, dalībvalstis piemēro Direktīvas 2008/98/EK 6. pantu.

Lemjot par to, vai priekšmets vai viela ir uzskatāmi par lietotu preci, nevis atkritumiem, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

a)

priekšmeta vai vielas turpmāka izmantošana vai atkalizmantošana ir droša;

b)

priekšmets vai viela tiem paredzēto funkciju var pildīt bez būtiskas priekšapstrādes;

c)

attiecīgā gadījumā priekšmets vai viela tiek testēti, lai nodrošinātu to pilnīgu funkcionalitāti;

d)

turpmāka lietošana ir likumīga, proti, attiecībā uz konkrēto lietojumu viela vai priekšmets atbilst visām attiecīgajām produkta, vides un veselības aizsardzības prasībām un nerada nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību;

e)

priekšmets vai viela ir pienācīgi saglabāti un aizsargāti no kaitējuma pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

Trešās daļas noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (43) 23. panta 2. punktu un VI pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 (44) 72. panta 2. punktu un XIV pielikumu.

2.   Ja nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes attiecībā uz nošķīrumu par to, kas ir un kas nav atkritumi, nevar vienoties par klasifikāciju, ņemot vērā 1. punktā minētos noteikumus un jebkādus nosacījumus un lēmumus, kas Savienības līmenī vai dalībvalstīs pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 5. un 6. pantu, attiecīgo priekšmetu vai vielu sūtījuma vajadzībām uzskata par atkritumiem. Tas neskar galamērķa valsts tiesības ar sūtīto materiālu rīkoties saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem pēc tam, kad sūtītais materiāls ir sasniedzis galamērķi, ja šādi tiesību akti ir saskaņā ar Savienības vai starptautiskajām tiesībām.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu sīki izstrādātus kritērijus 1. punkta trešajā daļā paredzēto nosacījumu vienādai piemērošanai konkrētām vielām vai priekšmetiem, attiecībā uz kuriem lietotu preču un atkritumu nošķīrums ir īpaši būtisks, lai atkritumus varētu eksportēt no Savienības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Ja nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes nevar vienoties par atgūšanai paredzētu atkritumu klasifikāciju, proti, vai tie ir atkritumi, kas uzskaitīti III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā, vai atkritumi, kas nav uzskaitīti nevienā no šiem pielikumiem, minēto atkritumu sūtījumam piemēro 4. panta 2. punktu.

5.   Ja nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes nevar vienoties par paziņoto atkritumu apstrādes operāciju klasifikāciju, proti, vai tās ir atgūšanas vai likvidēšanas operācijas, piemēro šīs regulas noteikumus attiecībā uz likvidēšanu.

6.   Lai atvieglotu III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā uzskaitīto atkritumu saskaņoto klasifikāciju Savienībā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tādus kritērijus kā kontaminācijas sliekšņi, uz kuru pamata konkrēta veida atkritumus klasificē kā III, IIIA, IIIB vai IV pielikumam piederīgus.

7.   Ja nosūtīšanas vietas un galamērķa kompetentās iestādes nevar vienoties par atkritumu apstrādes operācijas klasifikāciju, proti, vai tā ir starpposma vai nestarpposma operācija, piemēro šīs regulas noteikumus par starpposma operācijām.

30. pants

Administratīvās izmaksas

Attiecīgās kompetentās iestādes vai inspekcijās iesaistītās iestādes no paziņotāja un attiecīgā gadījumā no personas, kas organizē sūtījumu, var iekasēt atbilstošas un proporcionālas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar paziņošanas un uzraudzības procedūru īstenošanu, kā arī vajadzīgo analīžu un inspekciju normālās izmaksas. Dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumus, kas šādām izmaksām tiek piemēroti valsts līmenī. Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

31. pants

Pierobežas nolīgumi

1.   Izņēmuma gadījumos un ja to attaisno specifiskā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā situācija, dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus, ar kuriem attiecībā uz pārrobežu sūtījumiem uz tuvāko piemēroto objektu, kas atrodas pierobežā starp abām iesaistītajām dalībvalstīm, noteiktu atkritumu plūsmu sūtījumiem nosaka atvieglotu paziņošanas procedūru.

2.   1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī tad, ja atkritumi tiek sūtīti no nosūtīšanas valsts un apstrādāti tajā, bet tos sūta tranzītā caur citu dalībvalsti.

3.   Dalībvalstis 1. punktā minētos divpusējos nolīgumus var noslēgt arī ar valstīm, kas ir EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas) dalībvalstis.

Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu noslēgtajos nolīgumos paredz, ka atkritumi attiecīgajā EBTA valstī ir jāapsaimnieko vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 59. pantu.

4.   Par nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai, pirms tie stājas spēkā.

32. pants

Sūtījumi starp tālāko reģionu un dalībvalsti, kuras daļa tas ir

Atkāpjoties no 9. panta 1. un 2. punkta, attiecībā uz tādiem sūtījumiem starp tālāko reģionu un dalībvalsti, kuras daļa tas ir, kuriem nepieciešams tranzīts caur citu dalībvalsti, var pieņemt, ka tranzīta kompetentā iestāde ir devusi klusējot izteiktu piekrišanu, ja septiņu darba dienu laikā no dienas, kurā paziņotājs saskaņā ar 8. panta 12. punktu ir informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts, nav iesniegti iebildumi. Klusējot izteiktā piekrišana ir derīga tādu pašu laikposmu, kāds minēts rakstiskajā piekrišanā, ko galamērķa kompetentā iestāde devusi saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

33. pants

Sūtījumi no Fēru salām uz Dāniju

Dānija saskaņā ar šīs regulas 36. pantu var pieņemt lēmumu apstrādāt tādu atkritumu importu no Fēru salām uz Dāniju, kuri nevienu citu valsti nav šķērsojuši tranzītā. Ja Dānija šādu lēmumu pieņem, to paziņo Komisijai.

6. NODAĻA

Sūtījumi Savienības iekšienē tranzītā caur trešām valstīm

34. pants

Likvidēšanai paredzētu atkritumu sūtījumi

Ja atkritumu sūtījums tiek veikts Savienības iekšienē un tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm un ja attiecīgie atkritumi ir paredzēti likvidēšanai, mutatis mutandis piemēro 4.–17. pantu un 19.–30. pantu, ievērojot šādus pielāgojumus un papildu prasības:

a)

šīs regulas 38. panta 2. punkta a), c), d) un e) apakšpunktu un 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis;

b)

ja trešā valsts ir Bāzeles konvencijas puse un ja attiecīgā valsts ir nolēmusi nepieprasīt iepriekšēju rakstisku piekrišanu un par to ir informējusi pārējās Bāzeles konvencijas puses saskaņā ar minētās konvencijas 6. panta 4. punktu, tranzīta kompetentā iestāde ārpus Savienības 60 dienu laikā no dienas, kurā ir nosūtīts apstiprinājums par pienācīgi aizpildīta paziņojuma saņemšanu, dod klusējot izteiktu piekrišanu vai rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem; vai

c)

ja trešā valsts nav Bāzeles konvencijas puse, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde attiecīgās trešās valsts kompetentajai tranzīta iestādei jautā, vai tā vēlas nosūtīt rakstisku piekrišanu sūtījumam periodā, par kuru kompetentās iestādes vienojas.

35. pants

Atgūšanai paredzētu atkritumu sūtījumi

1.   Ja atkritumu sūtījums tiek veikts Savienības iekšienē un tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm, uz kurām neattiecas Atgūšanas operācijām paredzētu atkritumu pārrobežu sūtījumu kontroles padomes ESAO lēmums (45) (“ESAO lēmums”) (OECD Decision of the Council on the Control of Transboundary Movements of Wastes Destined for Recovery), un atkritumi ir paredzēti atgūšanai, piemēro 34. pantu.

2.   Ja atkritumu sūtījums tiek veikts Savienības iekšienē, arī sūtījums starp dažādām apdzīvotām vietām vienā un tajā pašā dalībvalstī, un tiek veikts tranzītā caur vienu vai vairākām trešām valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, un atkritumi ir paredzēti atgūšanai, piemēro 4.–30. panta noteikumus, ievērojot šādus pielāgojumus un papildu prasības:

a)

51. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu piemēro mutatis mutandis;

b)

var pieņemt, ka tranzīta kompetentā iestāde ārpus Savienības ir devusi klusējot izteiktu piekrišanu, ja nav izteikti iebildumi un ja ir izpildīti visi paredzētie nosacījumi, un šādā gadījumā sūtījums var sākties 30 dienas pēc dienas, kurā paziņotājs saskaņā ar 8. panta 12. punktu ir informēts, ka paziņojums ir pienācīgi aizpildīts, kā minēts 9. panta 1. punktā.

III SADAĻA

ATKRITUMU PĀRVADĀŠANA TIKAI DALĪBVALSTS IEKŠIENĒ

36. pants

Atkritumu pārvadāšanai tikai dalībvalsts iekšienē

1.   Katra dalībvalstis izveido piemērotu režīmu, ar ko uzrauga un kontrolē atkritumu pārvadājumus, kurus veic tikai attiecīgās valsts nacionālajā jurisdikcijā. Minētajā režīmā ņem vērā vajadzību panākt saskanību ar Savienības sistēmu, kas izveidota ar II un VII sadaļu.

2.   Dalībvalstis par savu atkritumu pārvadājumu uzraudzības un kontroles režīmu informē Komisiju. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

IV SADAĻA

EKSPORTS NO SAVIENĪBAS UZ TREŠĀM VALSTĪM

1. NODAĻA

Likvidēšanai paredzētu atkritumu eksports

37. pants

Likvidēšanai paredzētu atkritumu eksporta aizliegums

1.   Likvidēšanai paredzētu atkritumu eksports no Savienības ir aizliegts.

2.   1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz likvidēšanai paredzētu atkritumu eksportu uz EBTA valstīm, kas ir arī Bāzeles konvencijas puses.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, likvidēšanai paredzētu atkritumu eksports uz EBTA valsti, kas ir Bāzeles konvencijas puse, ir aizliegts:

a)

ja EBTA valsts aizliedz šādu atkritumu importu;

b)

ja nav izpildīti 11. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi;

c)

ja nosūtīšanas vietas kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka galamērķa valstī atkritumi netiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

4.   1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro atkritumiem, uz kuriem attiecas atkritumu atpakaļņemšanas pienākums saskaņā ar 22. un 25. pantu.

38. pants

Procedūras, ko piemēro likvidēšanai paredzētu atkritumu eksportam uz EBTA valstīm

1.   Ja atkritumus no Savienības eksportē uz EBTA valsti, kas ir Bāzeles konvencijas puse, un tos šajā valstī paredzēts likvidēt, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar pielāgojumiem un papildu noteikumiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā.

2.   Piemēro šādus pielāgojumus:

a)

paziņotājs saskaņā ar 27. pantu iesniedz paziņojumu un jebkādu pieprasīto papildu informāciju un dokumentus un tajā pašā laikā attiecīgā gadījumā nosūta šādu paziņojumu un papildu informāciju un dokumentus pa pastu vai, ja tas ir piemēroti, pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu attiecīgajai galamērķa kompetentajai iestādei un jebkurai tranzīta kompetentajai iestādei ārpus Savienības, ja vien šīs iestādes nav pievienotas 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai; gadījumā, ja tiek izmantots e-pasts ar digitālo parakstu, vajadzīgos zīmogus vai parakstus aizstāj digitālais paraksts;

b)

paziņotājs paziņojuma dokumentam pievieno dokumentārus pierādījumus par to, ka objektā, uz kuru atkritumi tiek eksportēti, ir veikts 46. panta 3. punktā minētais audits, izņemot, ja ir piemērojams atbrīvojums saskaņā ar 46. panta 11. punktu;

c)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde un jebkura tranzīta kompetentā iestāde Savienībā pa pastu vai, ja tas ir piemēroti, pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu informē galamērķa kompetento iestādi un jebkuru tranzīta kompetento iestādi valstīs ārpus Savienības par jebkādu informācijas un dokumentu pieprasījumu no savas puses un par savu lēmumu un nosacījumiem, ja tādi ir, attiecībā uz plānoto sūtījumu, ja vien šīs kompetentās iestādes nav pievienotas 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai;

d)

informāciju, kas saskaņā ar 7., 8., 16. un 17. pantu ir jāsniedz galamērķa kompetentajai iestādei un jebkurai tranzīta kompetentajai iestādei ārpus Savienības, sniedz pa pastu vai, ja tas ir piemēroti, pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu, ja vien minētās iestādes nav pievienotas 27. panta 3. punktā minētajai sistēmai;

e)

paziņotājs nodrošina, ka informācija, kas saskaņā ar 15. panta 3.–5. punktu un 16. panta 5. un 6. punktu ir jāsniedz iestādei, ir iekļauta 27. pantā minētajā sistēmā, ja vien minētās iestādes nav pievienotas 27. panta 3. punktā minētajai sistēmai;

f)

jebkurai tranzīta kompetentajai iestādei ārpus Savienības no pienācīgi aizpildīta paziņojuma saņemšanas apstiprinājuma nosūtīšanas dienas ir 60 dienas laika, lai dotu klusējot izteiktu piekrišanu, ja attiecīgā valsts ir nolēmusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu nepieprasīt un par to ir informējusi pārējās Bāzeles konvencijas puses saskaņā ar minētās konvencijas 6. panta 4. punktu, vai lai dotu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem;

g)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde Savienībā 9. pantā minēto lēmumu dot piekrišanu sūtījumam pieņem tikai pēc tam, kad tā saņēmusi rakstisku piekrišanu no galamērķa kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā klusējot izteiktu vai rakstisku piekrišanu no tranzīta kompetentās iestādes ārpus Savienības, un ne agrāk kā 61 dienu pēc dienas, kad tranzīta kompetentā iestāde ir nosūtījusi pienācīgi aizpildīta paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, ja vien nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde no pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm nav saņēmusi rakstisku piekrišanu, proti, tādā gadījumā 9. pantā minēto lēmumu var pieņemt pirms minētā termiņa.

3.   Piemēro šādus papildu noteikumus:

a)

jebkura tranzīta kompetentā iestāde Savienībā paziņotājam sniedz pienācīgi aizpildīta paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, kura kopijas nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja tām nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai;

b)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde un jebkura tranzīta kompetentā iestāde Savienībā par saviem lēmumiem dot piekrišanu sūtījumam informē eksporta muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi;

c)

pārvadātājs eksporta muitas iestādei un izvešanas muitas iestādei pa pastu vai, ja tas ir piemēroti, pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu nosūta pārvietošanas dokumenta kopiju vai, ja eksporta muitas iestādei un izvešanas muitas iestādei ir piekļuve 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai, to nosūta šajā sistēmā;

d)

tiklīdz atkritumi ir izvesti no Savienības, izvešanas muitas iestāde informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi Savienībā par to, ka atkritumi ir izvesti no Savienības;

e)

ja 42 dienas pēc tam, kad atkritumi ir izvesti no Savienības, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde Savienībā nav saņēmusi informāciju no objekta par atkritumu saņemšanu, tā nekavējoties par to informē galamērķa kompetento iestādi, izmantojot 27. panta minēto sistēmu vai saskaņā ar 72. pantu;

f)

6. pantā minētajā līgumā iekļauj šādus noteikumus un nosacījumus:

i)

ja objekts izdod nepareizu apliecinājumu par likvidēšanu un tā rezultātā tiek atbrīvota finanšu garantija, izmaksas, kas rodas saistībā ar pienākumu atgriezt atkritumus nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes jurisdikcijā esošā teritorijā, kā arī izmaksas, kas rodas saistībā ar resursu atgūšanu no atkritumiem vai atkritumu likvidēšanu alternatīvā un vidi saudzējošā veidā, sedz saņēmējs;

ii)

triju dienu laikā pēc likvidēšanai paredzētu atkritumu saņemšanas objekts paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm nosūta parakstītas aizpildītā pārvietošanas dokumenta kopijas, izņemot iii) punktā minēto apliecinājumu par likvidēšanu;

iii)

cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc likvidēšanas pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu pēc atkritumu saņemšanas, objekts uz savu atbildību apliecina likvidēšanas pabeigšanu un paziņotājam un attiecīgajām kompetentajām iestādēm nosūta parakstītas pārvietošanas dokumenta kopijas, kurās ietverts minētais apliecinājums;

g)

paziņotājs triju darba dienu laikā pēc f) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto kopiju saņemšanas nodrošina, ka šajās kopijās iekļautā informācija ir elektroniski pieejama saskaņā ar 27. pantu.

4.   Sūtījumu var veikt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no nosūtīšanas vietas, galamērķa un attiecīgā gadījumā tranzīta kompetentajām iestādēm ārpus Savienības un ir izpildīti piekrišanas dokumentos vai to pielikumos paredzētie nosacījumi;

b)

ir nodrošināta atkritumu apsaimniekošana vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

5.   Ja atkritumus eksportē, to galamērķis ir likvidēšanas operācijas objektā, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem darbojas vai ir saņēmis atļauju darboties galamērķa valstī.

6.   Ja eksporta muitas iestāde vai izvešanas muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties par to informē kompetento iestādi muitas iestādes valstī. Minētā kompetentā iestāde:

a)

par nelikumīgo sūtījumu nekavējoties informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi Savienībā;

b)

nodrošina atkritumu aizturēšanu, līdz kamēr nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ir nolēmusi citādi un par šo lēmumu rakstiski paziņojusi kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti; un

c)

nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes lēmumu, kas minēts b) apakšpunktā, nekavējoties paziņo eksporta muitas iestādei vai ievešanas muitas iestādei, kura atklājusi nelikumīgo sūtījumu.

2. NODAĻA

Atgūšanai paredzētu atkritumu eksports

1. iedaļa

Bīstamo un citu noteiktu veidu atkritumu eksports uz valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams

39. pants

Bīstamo un citu noteiktu veidu atkritumu eksporta aizliegums

1.   Uz valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, no Savienības ir aizliegts eksportēt šādus atgūšanai paredzētus atkritumus:

a)

atkritumi, kas ir uzskaitīti kā bīstamie atkritumi šīs regulas V pielikuma 1. daļā;

b)

atkritumi, kas ir uzskaitīti kā bīstamie atkritumi Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

c)

atkritumi, kas ir uzskaitīti šīs regulas 4. panta 3. punktā un V pielikuma 2. daļā;

d)

plastmasas atkritumi, kuru klasifikācijas pozīcija ir B3011;

e)

III pielikumā vai IIIB pielikumā uzskaitītie atkritumi un IIIA pielikumā uzskaitīto atkritumu maisījumi, kas ar citiem materiāliem ir kontaminēti tādā apmērā, ka ar tiem saistītais risks ir pietiekami liels, lai tos pakļautu iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūrai, ņemot vērā Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā minētās bīstamības īpašības, vai nav iespējams resursus no atkritumiem atgūt vidi saudzējošā veidā;

f)

atkritumi vai atkritumu maisījumi, kas satur NOP vai ar tiem ir kontaminēti daudzumos, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1021 IV pielikumā norādītajai robežkoncentrācijai vai to pārsniedz;

g)

bīstamie atkritumi, kas nav klasificēti vienā ierakstā šīs regulas V pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

h)

bīstamo atkritumu maisījumi un bīstamo un nebīstamo atkritumu maisījumi, kas nav klasificēti vienā ierakstā šīs regulas V pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

i)

atkritumi, ko galamērķa valsts saskaņā ar Bāzeles konvencijas 3. pantu ir paziņojusi kā bīstamus atkritumus;

j)

atkritumi, ko galamērķa valsts ir aizliegusi importēt;

k)

atkritumi, attiecībā uz kuriem nosūtīšanas vietas kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā galamērķa valstī tie netiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro atkritumiem, uz kuriem attiecas pienākums ņemt atkritumus atpakaļ saskaņā ar 22. un 25. pantu.

3.   Izņēmuma gadījumos dalībvalstis, pamatojoties uz paziņotāja sniegtiem dokumentāriem pierādījumiem, var paredzēt, ka uz konkrēta veida bīstamajiem atkritumiem, kas uzskaitīti šīs regulas V pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā, 1. punktā minētais eksporta aizliegums neattiecas, ja tiem nepiemīt neviena no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām īpašībām, ņemot vērā minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un piemērojamās robežvērtības un koncentrācijas limitus, pēc kuriem atkritumus klasificē kā bīstamus. Ja atkritumu bīstamā īpašība novērtēta, veicot testus un izmantojot bīstamo vielu koncentrācijas, kas norādītas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, noteicošie ir testa rezultāti.

4.   Fakts, ka atkritumi nav uzskaitīti kā bīstamie atkritumi V pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā vai tie ir uzskaitīti V pielikuma 1. daļas B sarakstā, neliedz izņēmuma gadījumos šādus atkritumus klasificēt kā bīstamos atkritumus un tādējādi tiem piemērot eksporta aizliegumu, ja tiem piemīt jebkura no Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā uzskaitītajām īpašībām, ņemot vērā minētajā pielikumā noteiktos kritērijus un piemērojamās robežvērtības un koncentrācijas limitus, pēc kuriem atkritumu klasificē kā bīstamus. Ja atkritumu bīstamā īpašība novērtēta, veicot testus un izmantojot bīstamo vielu koncentrācijas, kas norādītas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, testa rezultāti prevalē.

5.   3. un 4. punktā minētajos gadījumos attiecīgā kompetentā iestāde informē paredzamo galamērķa kompetento iestādi, pirms tiek pieņemts lēmums dot piekrišanu plānotiem sūtījumiem uz attiecīgo valsti. Dalībvalstis par šādiem gadījumiem pirms katra kalendārā gada beigām ziņo Komisijai. Komisija minēto informāciju pārsūta visām dalībvalstīm un Bāzeles konvencijas sekretariātam, ja informācija attiecas uz kādu no Bāzeles konvencijā uzskaitītajiem ierakstiem, un ESAO sekretariātam, ja informācija attiecas uz kādu no ESAO lēmumā uzskaitītajiem ierakstiem. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija var sniegt komentārus un ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu V pielikumu.

2. iedaļa

Nebīstamo atkritumu eksports uz valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams

40. pants

Nebīstamo atkritumu eksporta aizliegums

1.   Uz valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, no Savienības ir aizliegts eksportēt šādus atgūšanai paredzētus atkritumus:

a)

nebīstamie atkritumi, kas uzskaitīti III vai IIIB pielikumā, un nebīstamo atkritumu maisījumi, kas uzskaitīti IIIA pielikumā;

b)

nebīstamie atkritumi un nebīstamo atkritumu maisījumi, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā, ja tie jau nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā;

c)

nebīstamie atkritumi un nebīstamo atkritumu maisījumi, kas nav klasificēti vienā ierakstā šīs regulas III, IIIA vai IIIB pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

d)

nebīstamie atkritumi, kuru klasifikācijas pozīcija ir AB130, AC250, AC260 vai AC270.

2.   1. punktu nepiemēro atgūšanai paredzētu atkritumu vai atkritumu maisījumu eksportam uz valsti, kas iekļauta saskaņā ar 41. pantu izveidotajā valstu sarakstā, attiecībā uz minētajā sarakstā norādītajiem nebīstamajiem atkritumiem un nebīstamo atkritumu maisījumiem.

Šādu eksportu var veikt tikai ar nosacījumu, ka atkritumi:

a)

ir paredzēti nosūtīšanai uz objektu, kas saskaņā ar attiecīgās valsts iekšzemes tiesību aktiem ir licencēts veikt atgūšanas operācijas attiecībā uz šādiem atkritumiem;

b)

nav paredzēti starpposma operācijām, ja vien visas turpmākās atgūšanas nestarpposma vai starpposma operācijas nenotiek tajā pašā galamērķa valstī vai citās valstīs, attiecībā uz kurām attiecīgie atkritumi ir iekļauti 41. pantā minētajā sarakstā.

3.   Ja eksports ir atļauts saskaņā ar 2. punktu:

a)

atkritumiem, kas uzskaitīti Bāzeles konvencijas IX pielikumā, izņemot atkritumus, kuru klasifikācijas pozīcija ir B3011, piemēro 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības vai, ja attiecīgā valsts tā ir norādījusi 42. pantā minētajā pieprasījumā minēto iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru;

b)

atkritumiem, kas klasificēti ierakstā B3011, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru;

c)

nebīstamiem atkritumiem un nebīstamo atkritumu maisījumiem, kas nav uzskaitīti Bāzeles konvencijas IX pielikumā, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru.

4.   Ja eksports notiek saskaņā ar 2. punktu, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus.

Ja eksportam piemēro 18. pantā noteiktās vispārīgas informācijas prasības, persona, kura organizē sūtījumu, nodrošina, ka informāciju, ko objektam prasa sniegt saskaņā ar 18. panta 8. un 9. punktu, iesniedz, izmantojot 27. pantā minēto sistēmu, ja vien attiecīgais objekts nav pievienots 27. pantā minētajai sistēmai.

Ja eksportam piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, 38. pantā minētās procedūras piemēro ar šādiem pielāgojumiem:

a)

šīs regulas 4. panta 5. punktu un 14. pantu nepiemēro;

b)

ja ir stājies spēkā lēmums no 41. pantā minētā saraksta izņemt kādu valsti vai noteiktu veidu atkritumus vai atkritumu maisījumus, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde atsauc savu rakstisko piekrišanu, kura izdota attiecībā uz jebkuru paziņojumu, kas saistīts ar konkrēto valsti vai konkrētajiem atkritumiem, vai atkritumu maisījumiem.

41. pants

To valstu saraksts, uz kurām ir atļauts atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu eksports no Savienības

1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 80. pantu pieņemt deleģētu aktu, ar kuru papildina šo regulu, izveidojot to valstu sarakstu, kurām ESAO lēmums nav piemērojams un uz kurām ir atļauts atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu un nebīstamo atkritumu maisījumu eksports no Savienības (“to valstu saraksts, uz kurām eksports ir atļauts”). Minētajā sarakstā iekļauj valstis, kuras ir iesniegušas pieprasījumu, ievērojot 42. panta 1. punktu, un kuras, pamatojoties uz Komisijas atbilstīgi 43. pantam veiktam novērtējumam, ir pierādījušas atbilstību 42. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām un ir piekritušas ievērot 42. panta 5. punktu.

2.   1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

to valstu nosaukumi, uz kurām ir atļauts atgūšanai paredzētu nebīstamo atkritumu un nebīstamo atkritumu maisījumu eksports no Savienības;

b)

konkrētie nebīstamo atkritumu un nebīstamo atkritumu maisījumu veidi, kurus atļauts eksportēt no Savienības uz katru a) apakšpunktā minēto valsti;

c)

informācija, piemēram, interneta adrese, kas ļauj piekļūt to objektu sarakstam, kuri saskaņā ar katras a) apakšpunktā minētās valsts iekšzemes tiesību aktiem ir licencēti veikt resursu atgūšanu no b) punktā minētajiem atkritumiem un atkritumu maisījumiem;

d)

informācija par jebkuru īpašu kontroles procedūru, ja tādas ir, ko saskaņā ar katras a) apakšpunktā minētās valsts iekšzemes tiesību aktiem piemēro b) punktā minēto atkritumu importam, arī norāde, vai Bāzeles konvencijas IX pielikumā uzskaitīto atkritumu importam piemēro 38. pantā minēto iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru.

3.   1. punktā minēto sarakstu pieņem līdz 2026. gada 21. novembrim, izņemot gadījumus, kad neviena valsts neiesniedz pieprasījumu saskaņā ar 42. panta 1. punktu vai neviena valsts tobrīd neatbilst 42. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

Līdz 2024. gada 21. augustam Komisija sazinās ar visām valstīm, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, lai tām sniegtu vajadzīgo informāciju par iespēju minētās valstis iekļaut to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts.

Lai valstis, kurām ESAO lēmums nav piemērojams, tiktu iekļautas līdz 2026. gada 21. novembrim pieņemamajā to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts, minētās valstis līdz 2025. gada 21. februārim iesniedz pieprasījumu saskaņā ar 42. panta 1. punktu.

4.   Komisija to valstu sarakstu, uz kurām eksports ir atļauts, regulāri un vismaz reizi divos gados pēc saraksta izveides atjaunina, lai:

a)

pievienotu valsti, kas atbilst 42. pantā izklāstītajām prasībām;

b)

svītrotu valsti, kas vairs neatbilst 42. pantā izklāstītajām prasībām;

c)

atjauninātu 2. punktā minēto informāciju, pamatojoties uz pieprasījumu, kas saņemts no attiecīgās valsts, un, ja minētais pieprasījums attiecas uz jauna atkritumu vai atkritumu maisījuma veida pievienošanu, ar nosacījumu, ka konkrētā valsts attiecībā uz jauno atkritumu vai atkritumu maisījuma veidu ir pierādījusi atbilstību 42. pantā izklāstītajām prasībām;

d)

iekļautu vai svītrotu jebkādu citu attiecīgu elementu un tādējādi nodrošinātu, ka sarakstā ietvertā informācija ir precīza un aktuāla.

5.   Pēc 42. panta 5. punktā minētās informācijas un pierādījumu saņemšanas Komisija attiecīgajai valstij var pieprasīt papildu informāciju, kas pierādītu, ka minētā valsts joprojām atbilst 42. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

6.   Ja par kādu valsti, kas jau ir iekļauta 1. punktā minētajā sarakstā, kļūst pieejama informācija, kas ticami liecina, ka attiecīgā valsts 42. pantā izklāstītās prasības vairs nepilda, Komisija minēto valsti aicina paust viedokli par šo informāciju ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc uzaicinājuma, kā arī sniegt attiecīgus apliecinošus pierādījumus par to, ka valsts joprojām atbilst minētajām prasībām. Minēto periodu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.

7.   Ja attiecīgā dalībvalsts 6. punktā minētajā termiņā savu viedokli nepauž un neiesniedz pieprasītos apliecinošos pierādījumus vai ja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka valsts joprojām atbilst 42. pantā izklāstītajām prasībām, Komisija bez liekas kavēšanās minēto valsti no saraksta svītro.

8.   Komisija ar 1. punktā minētajā sarakstā iekļautajām valstīm jebkurā laikā var sazināties, lai iegūtu informāciju, kas ir būtiska, lai nodrošinātu, ka attiecīgā valsts joprojām atbilst 42. pantā noteiktajām prasībām.

42. pants

Prasības iekļaušanai to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts

1.   Valstis, kurām ESAO lēmums nav piemērojams un kuras paredzējušas atgūšanas nolūkā no Savienības saņemt noteiktu veidu atkritumus vai atkritumu maisījumus, kas minēti 40. panta 1. punktā, Komisijai iesniedz pieprasījumu, kurā norāda vēlmi saņemt minētos konkrētos atkritumus vai atkritumu maisījumus un tikt iekļautām 41. pantā minētajā sarakstā. Šādu pieprasījumu un visu saistīto dokumentāciju vai citu saziņu nodrošina angļu valodā.

2.   1. punktā minēto pieprasījumu iesniedz, izmantojot VIII pielikumā noteikto veidlapu, un tajā ietver visu veidlapā norādīto informāciju.

3.   Valsts, kas iesniedz pieprasījumu, pierāda, ka tā ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

Šajā nolūkā valsts, kas iesniedz pieprasījumu, pierāda, ka:

a)

tai ir visaptveroša atkritumu apsaimniekošanas stratēģija vai plāns, kas aptver visu valsts teritoriju un parāda tās spēju un gatavību nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā. Minētajā stratēģijā vai plānā iekļauj vismaz šādus elementus:

i)

valstī radīto atkritumu kopējais daudzums gadā, kā arī to valstī radīto atkritumu daudzums gadā, kuri ietilpst tās pieprasījuma tvērumā (“atkritumi, uz kuriem attiecas pieprasījums”), un aplēses par to, kā šie daudzumi nākamajos 10 gados mainīsies;

ii)

aplēse par pašreizējo atkritumu apstrādes jaudu kopumā, kā arī aplēse par to atkritumu apstrādes jaudām, uz kuriem attiecas pieprasījums, un aplēses par to, kā minētās jaudas nākamajos 10 gados mainīsies;

iii)

dalīti savākto iekšzemes atkritumu īpatsvars, kā arī jebkādi mērķi un pasākumi šā īpatsvara palielināšanai nākotnē;

iv)

norāde par to iekšzemes atkritumu īpatsvaru, uz kuriem attiecas pieprasījums un kuri tiek apglabāti poligonos, kā arī jebkādi mērķi un pasākumi šā īpatsvara samazināšanai nākotnē;

v)

norāde par reciklēto iekšzemes atkritumu īpatsvaru un iespējamie mērķi un pasākumi šā īpatsvara palielināšanai nākotnē;

vi)

informācija par to atkritumu daudzumu, kas rada piegružojumu, un par veiktajiem pasākumiem piegružojuma novēršanai un savākšanai;

vii)

stratēģija, kā nodrošināt valsts teritorijā importēto atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā, arī šāda importa iespējamā ietekme uz iekšzemē saražoto atkritumu apsaimniekošanu;

viii)

informācija par metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu i)–vi) punktā minētos datus;

b)

tā ir ieviesusi atkritumu apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, kas ietver vismaz šādus elementus:

i)

atļauju izsniegšanas, licencēšanas vai reģistrēšanas sistēmu(-as) atkritumu apstrādes objektiem;

ii)

atļauju izsniegšanas, licencēšanas vai reģistrēšanas sistēmas(-as) atkritumu pārvadāšanai;

iii)

noteikumi, kuri nodrošina, ka atkritumu atliekas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no atkritumiem, uz kuriem attiecas pieprasījums, tiek apsaimniekotas vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā;

iv)

pienācīga piesārņojuma kontrole, ko piemēro atkritumu apsaimniekošanas operācijām, arī emisijas limiti gaisa, augsnes un ūdens aizsardzībai un pasākumi, ar ko samazina šo operāciju radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

v)

noteikumi par izpildes panākšanu, inspekcijām un sankcijām, ar kuriem nodrošina to iekšzemes un starptautisko prasību īstenošanu, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem;

c)

tā ir VIII pielikumā minēto daudzpusējo vides nolīgumu puse un ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šajos nolīgumos noteiktās saistības;

d)

tā ir ieviesusi stratēģiju to iekšzemes tiesību aktu izpildes panākšanai, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu sūtījumiem; stratēģija aptver kontroles un monitoringa pasākumus, arī informāciju par to, cik daudz inspekciju veikts attiecībā uz atkritumu sūtījumiem un atkritumu apsaimniekošanas objektiem, un par sankcijām, kas piemērotas attiecīgo iekšzemes noteikumu pārkāpumu gadījumā.

4.   Ne agrāk kā 2029. gada 21. maijā valstis, kurām ESAO lēmums nav piemērojams un kuras paredzējušas reciklēšanas nolūkā no Savienības saņemt plastmasas atkritumus, kas minēti 39. panta 1. punkta d) apakšpunktā, Komisijai iesniedz pieprasījumu, kurā norāda vēlmi saņemt šādus atkritumus un tikt iekļautām 41. pantā minētajā sarakstā. Šādu pieprasījumu un visu saistīto dokumentāciju vai citu saziņu nodrošina angļu valodā.

Papildus 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām valsts, kas iesniedz pieprasījumu, pierāda arī visu turpmāk minēto:

a)

tā ir ieviesusi visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas aptver visu valsts teritoriju un efektīvi nodrošina plastmasas atkritumu dalītu savākšanu;

b)

tā ir ieviesusi atkritumu apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, kas ietver vismaz šādus elementus:

i)

aizliegums veikt atkritumu atklātu dedzināšanu un nekontrolētu apglabāšanu poligonos;

ii)

aizliegums veikt dalīti savākto plastmasas atkritumu incinerāciju un apglabāšanu poligonos;

iii)

noteikumi par izpildes panākšanu, inspekcijām un sankcijām, ar kuriem nodrošina a) apakšpunkta un b) apakšpunkta i) un ii) punkta īstenošanu;

c)

plastmasas atkritumu importam no Savienības nav nelabvēlīgas ietekmes uz valstī saražoto plastmasas atkritumu apsaimniekošanu.

5.   Ja informācijā, kas Komisijai sniegta saskaņā ar 3. punktu, ir kādas izmaiņas, valstis, kas iekļautas 41. pantā minētajā sarakstā, nekavējoties iesniedz norādītās informācijas atjauninājumu, izmantojot VIII pielikumā noteikto veidlapu, kā arī visus attiecīgos apliecinošos pierādījumus. Jebkurā gadījumā 41. pantā minētajā sarakstā iekļautās valstis piektajā gadā pēc sākotnējās iekļaušanas sniedz Komisijai norādītās informācijas atjauninājumu, izmantojot VIII pielikumā noteikto veidlapu, kā arī visus attiecīgos apliecinošos pierādījumus.

43. pants

Kārtība, kādā novērtē pieprasījumu iekļaut valsti to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts

1.   Komisija saskaņā ar 42. pantu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez kavēšanās un, ja tā uzskata, ka minētajā pantā izklāstītās prasības ir izpildītas, valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļauj to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Novērtējumu veic, pamatojoties uz informāciju un apliecinošiem pierādījumiem, ko sniegusi pieprasījuma iesniedzēja valsts, kā arī citu būtisku informāciju, un ar to nosaka, vai valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, atbilst 42. pantā izklāstītajām prasībām, arī to, vai tā ir ieviesusi un īsteno visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie atkritumi un atkritumu maisījumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā, un ka no Savienības eksportētie atkritumi nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iekšzemes atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā valstī. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto attiecīgos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos.

2.   Ja Komisija novērtēšanā konstatē, ka pieprasījuma iesniedzējas valsts sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepietiekama, lai pierādītu atbilstību 42. pantā izklāstītajām prasībām, tā šai valstij dod iespēju ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā iesniegt papildu informāciju. Minēto periodu var pagarināt par trīs mēnešiem, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.

3.   Ja valsts, kas iesniegusi pieprasījumu, šā panta 2. punktā minētajā termiņā papildu informāciju nesniedz vai ja iesniegtā papildu informācija joprojām tiek uzskatīta par nepilnīgu vai nepietiekamu, lai pierādītu atbilstību 42. pantā izklāstītajām prasībām, Komisija valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, bez liekas kavēšanās informē, ka to nevar iekļaut to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts, un ka tās pieprasījums vairs tālāk netiks apstrādāts. Šādā gadījumā Komisija valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, arī informē par minētā secinājuma iemesliem. Pieprasījumu iesniegusī valsts var iesniegt jaunu pieprasījumu saskaņā ar 42. pantu.

4.   Komisija saskaņā ar 42. panta 4. punktu iesniegtos pieprasījumus novērtē bez liekas kavēšanās un, ja tā uzskata, ka 42. panta 3. un 4. punktā izklāstītās prasības ir izpildītas, ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 80. pantu, lai valsti, kas iesniegusi pieprasījumu, iekļautu to valstu sarakstā, uz kurām eksports ir atļauts. Lai veiktu šo novērtējumu, Komisija par atsauci izmanto attiecīgos noteikumus IX pielikumā minētajos tiesību aktos un norādījumos.

3. iedaļa

Eksports uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams

44. pants

Atkritumu eksporta vispārējais režīms

1.   Ja no Savienības eksportē atkritumus, kas minēti 4. panta 2.–5. punktā, un to galamērķis tranzītā vai bez tranzīta caur valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, ir atgūšana valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar pielāgojumiem un papildu noteikumiem, kas uzskaitīti 2., 3., 4. un 6. punktā.

2.   Piemēro šādus pielāgojumus:

a)

paziņotājs paziņojuma dokumentam pievieno dokumentārus pierādījumus par to, ka objektā, uz kuru atkritumi tiek eksportēti, ir veikts 46. panta 3. punktā minētais audits, izņemot, ja ir piemērojams atbrīvojums saskaņā ar 46. panta 11. punktu;

b)

atkritumu maisījumiem, kuri uzskaitīti IIIA pielikumā un kuri paredzēti starpposma operācijai, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, ja kāda no tālākajām starpposma atgūšanas vai tālākajām nestarpposma likvidēšanas operācijām tiks veikta valstī, kurai ESAO lēmums nav piemērojams;

c)

atkritumiem, kuri klasificēti ierakstā B3011, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru;

d)

atkritumiem, kas uzskaitīti IIIB pielikumā, un atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti 4. panta 5. punktā minētajiem eksperimentāliem apstrādes izmēģinājumiem, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru;

e)

atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti 4. panta 5. punktā minētajām laboratorijas analīzēm, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, ja vien šādu atkritumu daudzums nav noteikts, pamatojoties uz minimālo daudzumu, kas katrā konkrētajā gadījumā ir saprātīgi nepieciešams analīzes veikšanai, un nepārsniedz 25 kg; tādā gadījumā piemēro 18. pantā izklāstītās procesuālās prasības;

f)

4. panta 3. punktā minēto atkritumu eksports ir aizliegts;

g)

piekrišanu, kas vajadzīga saskaņā ar 9. pantu, galamērķa kompetentā iestāde ārpus Savienības var izteikt klusējot;

h)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde atsauc piekrišanu konkrētu atkritumu sūtījumam saskaņā ar 9. pantu, ja saskaņā ar 45. panta 6. punktu ir stājies spēkā deleģētais akts, ar ko aizliedz šādu atkritumu eksportu uz attiecīgo valsti;

i)

15. panta 3. punktā un 16. panta 5. punktā minētais objekts sniedz attiecīgu apstiprinājumu trīs darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas.

3.   4. panta 2. punktā minēto atkritumu eksportam piemēro pielāgojumus un papildu noteikumus, kas uzskaitīti 38. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktā un 38. panta 3. punkta b)–g) apakšpunktā.

4.   Attiecībā uz 4. panta 4. punktā minēto uzskaitīto atkritumu eksportu persona, kura organizē sūtījumu, nodrošina, ka informāciju, ko sniedz objekts saskaņā ar 18. panta 8. un 9. punktu, ievada 27. pantā minētajā sistēmā, ja vien šie objekti nav pievienoti 27. pantā minētajai sistēmai.

5.   Atkritumu sūtījumu, kam piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, var veikt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no nosūtīšanas vietas, galamērķa un attiecīgā gadījumā tranzīta kompetentajām iestādēm vai galamērķa un tranzīta kompetentās iestādes ārpus Savienības ir devušas klusējot izteiktu piekrišanu vai var pieņemt, ka ir dota klusējot izteikta piekrišana, un ir izpildīti minētajās piekrišanās vai to pielikumos noteiktie nosacījumi;

b)

ir izpildītas 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta prasības.

6.   Ja 1. punktā minētais 4. panta 2. punktā minēto atkritumu eksports tiek veikts tranzītā caur valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, piemēro šādus pielāgojumus:

a)

tās valsts tranzīta kompetentajai iestādei, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, no pienācīgi pilnīga paziņojuma saņemšanas apstiprinājuma nosūtīšanas dienas ir 60 dienas laika, lai dotu klusējot izteiktu piekrišanu, ja attiecīgā valsts ir nolēmusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu nepieprasīt un par to ir informējusi pārējās Bāzeles konvencijas puses saskaņā ar minētās konvencijas 6. panta 4. punktu, vai lai dotu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem;

b)

nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde Savienībā 9. pantā minēto lēmumu dot piekrišanu sūtījumam pieņem tikai pēc tam, kad tā saņēmusi klusējot izteiktu vai rakstisku piekrišanu no tās valsts tranzīta kompetentās iestādes, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, un ne agrāk kā 61 dienu pēc dienas, kad tranzīta kompetentā iestāde ārpus Savienības ir nosūtījusi pienācīgi pilnīga paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, ja vien nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde no pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm nav saņēmusi rakstisku piekrišanu, proti, tādā gadījumā 9. pantā minēto lēmumu var pieņemt pirms minētā termiņa.

7.   Ja atkritumus eksportē, to galamērķis ir atgūšanas operācijas objektā, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem darbojas vai ir saņēmis atļauju darboties galamērķa valstī.

8.   Piemēro 38. panta 6. punktu.

45. pants

Eksporta monitorings un piesardzības procedūra

1.   Komisija monitorē atkritumu eksportu no Savienības uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, lai nodrošinātu, ka šāds eksports galamērķa valstī nerada nozīmīgu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai vai ka no Savienības importētie atkritumi netiek nosūtīti tālāk uz trešām valstīm. Sava monitoringa ietvaros Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kuriem pievienota būtiska informācija un dati, kas apliecina, ka no Savienības eksportēto atkritumu apsaimniekošana neatbilst 59. pantā minētās vidi saudzējošas apsaimniekošanas prasībām trešā valstī, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, vai ka šāds eksports rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgajā valstī saražoto atkritumu apsaimniekošanu.

2.   Gadījumā, ja:

a)

nav pietiekamu pierādījumu, kas apliecinātu valsts, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, spēju atgūt resursus no konkrētiem atkritumiem vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā, arī šādu atkritumu eksporta no Savienības uz attiecīgo valsti dēļ; vai

b)

ja ir pierādījumi, ka attiecīgā valsts neatbilst 59. panta prasībām attiecībā uz šiem atkritumiem; vai

c)

ir pierādījumi, ka atkritumu eksportam no Savienības ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz minētajā valstī saražoto atkritumu apsaimniekošanu,

Komisija pieprasa, lai attiecīgās valsts kompetentās iestādes 60 dienu laikā sniedz informāciju par apstākļiem, kādos no attiecīgajiem atkritumiem tiek veikta resursu atgūšana, par to, kā atkritumu eksports no Savienības ietekmē minētajā valstī saražoto atkritumu apsaimniekošanu, un par attiecīgās valsts spēju apsaimniekot šos atkritumus vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā. Komisija var piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja attiecīgā valsts šādu pagarinājumu pamatoti pieprasa.

3.   2. punktā minētā pieprasījuma mērķis ir verificēt, ka:

a)

attiecīgā valsts ir ieviesusi un īstenojusi pienācīgu tiesisko regulējumu attiecīgo atkritumu importam un apsaimniekošanai – gan importēto, gan valstī saražoto atkritumu – vidi saudzējošā veidā, kā arī pienācīgus pasākumus, ar ko nodrošina, ka atkritumu atliekas, kas radušās, veicot resursu atgūšanu no attiecīgajiem atkritumiem, tiek apsaimniekotas vidi saudzējošā veidā;

b)

attiecīgā valsts ir ieviesusi atsevišķu ziņošanu par tajā saražoto atkritumu daudzumu un tajā importēto atkritumu daudzumu;

c)

attiecīgās valsts teritorijā ir tāda jauda, kas ir pietiekama, lai attiecīgie atkritumi tiktu apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā teritorijā importēto atkritumu apjomu;

d)

attiecīgā valsts ir ieviesusi pienācīgu stratēģiju, arī pasākumus, ar ko nodrošina, ka attiecīgo atkritumu importam nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz iekšzemē saražoto atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu;

e)

attiecīgā valsts ir ieviesusi un īsteno pienācīgus izpildes panākšanas pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka attiecīgie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, un risina šādu atkritumu iespējamu nelikumīgu sūtījumu vai apstrādes problēmu;

f)

plastmasas atkritumu eksporta gadījumā – attiecīgā valsts ir īstenojusi prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka plastmasas atkritumi tiks reciklēti vidi saudzējošā veidā un ka reciklēšanas procesā radušās atkritumu atliekas tiks apsaimniekotas vidi saudzējošā veidā, arī aizliedzot šādu atkritumu atklātu dedzināšanu vai izgāšanu. Turklāt pieprasījuma mērķis ir verificēt, vai tiek īstenoti pasākumi nolūkā nepieļaut, ka plastmasas atkritumu imports no Savienības kaitē iekšzemē saražoto plastmasas atkritumu apsaimniekošanai vidi saudzējošā veidā, kā arī to, vai ir veikti pasākumi, lai novērstu importētu plastmasas atkritumu sūtījumus uz citām valstīm. Sniedz arī informāciju, kas apliecina, ka tiek regulāri veikti īpaši izpildes panākšanas pasākumi un plastmasas atkritumu sūtījumu un šādu atkritumu apsaimniekošanas objektu inspekcijas, lai īstenotu minētās prasības un mazinātu gaisa, augsnes, ūdens vai jūras vides piesārņojumu, kas saistīts ar plastmasas atkritumu nepareizu apsaimniekošanu.

4.   Lai veiktu 3. punktā minēto verificēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

5.   Komisija īpaši rūpīgi pārbauda plastmasas atkritumu eksportu uz valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams. Komisija līdz 2026. gada 21. maijam novērtē, vai valstis, kurām ESAO lēmums ir piemērojams un kuras importē nozīmīgus plastmasas atkritumu apjomus no Savienības, atbilst šā panta prasībām.

6.   Ja, atbildot uz 2. punktā minēto pieprasījumu, attiecīgā valsts nesniedz pietiekamus pierādījumus, kā minēts 3. punktā, ka attiecīgie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 59. pantu vai ka no Savienības eksportēto atkritumu dēļ nav radusies būtiska nelabvēlīga ietekme uz šajā valstī saražoto atkritumu apsaimniekošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, ar ko papildina šo regulu, aizliedzot attiecīgo atkritumu eksportu uz šo valsti.

Komisija atceļ aizliegumu tikai tad, ja tai ir pietiekami pierādījumi, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā un ka no Savienības eksportētie atkritumi nerada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgajā valstī saražoto atkritumu apsaimniekošanu.

3. NODAĻA

Papildu pienākumi

46. pants

Eksportētāju pienākumi

1.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, atkritumus no Savienības eksportē tikai tad, ja tas var pierādīt, ka objektos, kuri atkritumus saņems galamērķa valstī, atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

2.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, neeksportē atkritumus uz objektu, kas neatbilst X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem.

3.   Lai izpildītu 1. punktā minēto pienākumu, paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, kas paredzējuši eksportēt atkritumus no Savienības, nodrošina, ka objektos, kuri atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, ir veikts audits.

Šo auditu veic trešā persona, kas ir neatkarīga no paziņotāja vai personas, kura organizē sūtījumu, kā arī no auditētā objekta un kam ir atbilstoša kvalifikācija auditu un atkritumu apstrādes jomā.

Pasūtot auditu, paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, pārbauda, vai trešā persona atbilst X pielikuma A daļā noteiktajām prasībām un vai oficiāla valsts iestāde ir to pilnvarojusi vai akreditējusi veikt auditus, kā definēts šajā pantā.

4.   3. punktā minētais audits ietver gan fiziskas, gan dokumentu pārbaudes, un tajā verificē attiecīgā objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem.

5.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, kas paredzējuši eksportēt atkritumus, pirms atkritumu eksportēšanas nodrošina, ka objektā, kurš atkritumus apsaimniekos galamērķa valstī, ne senāk kā divus gadus pirms atkritumu eksportēšanas uz to ir veikts 3. punktā minētais audits, kas apliecinājis objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem.

Lai izpildītu šo pienākumu, paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, vai nu:

a)

pasūta auditu saskaņā ar šo pantu;

b)

iegūst tāda audita ziņojumu, ko saskaņā ar šo pantu pasūtījis cits paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, un kas darīts pieejams saskaņā ar 6. punktu, pēc tam, kad ir verificējuši, ka audits veikts saskaņā ar 3. un 4. punktu un apliecinājis objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem; vai

c)

iegūst tāda audita ziņojumu, ko saskaņā ar šo pantu pasūtījis pats objekts un par ko saskaņā ar 7. punkta otro daļu paziņots 8. unktā minētajā reģistrā, pēc tam, kad ir verificējuši, ka audits veikts saskaņā ar 3. un 4. punktu un apliecinājis objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem.

Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, nekavējoties pasūta arī ad hoc auditu, ja tie saņem drošu informāciju, ka objekts vairs neatbilst X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem. Ja ad hoc audits apliecina, ka objekts vairs neatbilst X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem, paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, nekavējoties pārtrauc atkritumu eksportu uz minēto objektu un informē attiecīgās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes.

6.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, kuri kādā objektā saskaņā ar 3. punktu ir pasūtījuši auditu, nodrošina, ka minētais audits atbilstoši taisnīgiem tirdzniecības nosacījumiem ir pieejams citiem paziņotājiem vai personām, kuras organizē sūtījumus, kuri paredzējuši eksportēt atkritumus uz attiecīgo objektu.

7.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, paziņo Komisijai par auditiem, kurus tie pasūtījuši saskaņā ar 3. un 5. punktu un kuri apliecinājuši objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a)

auditētā objekta nosaukums un kontaktinformācija;

b)

auditu pasūtījušā paziņotāja vai auditu pasūtījušās personas, kura organizē sūtījumu, vārds/nosaukums un kontaktinformācija;

c)

auditu veikušās trešās personas vārds/nosaukums un kontaktinformācija;

d)

audita datums;

e)

atkritumu veidi, kā uzskaitīts III, IIIA, IIIB vai IV pielikumā vai Direktīvas 2008/98/EK 7. pantā minētajā atkritumu sarakstā;

f)

atgūšanas operācijas (R kodi), kā minēts Direktīvas 2008/98/EK II pielikumā.

Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, var paziņot Komisijai par paša objekta pasūtītu auditu, ja paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, ir verificējuši, ka audits veikts saskaņā ar 3. un 4. punktu un apliecinājis objekta atbilstību X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju saskaņā ar pirmās daļas a) un c) līdz f) apakšpunktu.

8.   Komisija izveido saskaņā ar 7. punktu saņemtās informācijas reģistru un to pastāvīgi atjaunina. Reģistrā atrodamo informāciju Komisija dara publiski pieejamu.

9.   Pēc kompetentās iestādes vai inspekcijās iesaistītās iestādes pieprasījuma paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, sniedz dokumentārus pierādījumus, ka 3. punktā minētie auditi ir veikti visos objektos, uz kuriem tie eksportē attiecīgos atkritumus. Šādus dokumentārus pierādījumus sniedz valodā, kas attiecīgajām iestādēm ir pieņemama.

10.   Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, kuri eksportē atkritumus ārpus Savienības, reizi gadā, izmantojot elektroniskus līdzekļus, dara publiski pieejamu informāciju par to, kā tie pilda šajā pantā noteiktos pienākumus.

11.   Ja starp Savienību un trešo valsti, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, noslēgtā starptautiskā nolīgumā ir atzīts, ka objekti šajā trešā valstī atkritumus apsaimniekos vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā un saskaņā ar X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem, paziņotāji vai personas, kuras organizē sūtījumu, kas paredzējuši eksportēt atkritumus uz minēto trešo valsti, no 3.–7. punktā un 9.punktā noteiktā pienākuma ir atbrīvotas.

Paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, kuri eksportē atkritumus no Savienības uz objektu trešā valstī, ar ko Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, nekavējoties veic ad hoc auditu, ja tie saņem drošu informāciju, ka objekts vairs neatbilst X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem. Šādā gadījumā paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, nosūtīšanas vietas kompetentajām iestādēm dara zināmu minēto drošo informāciju, kā arī plānus veikt ad hoc auditu.

Ja ad hoc audits apliecina, ka objekts vairs neatbilst X pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem, paziņotājs vai persona, kura organizē sūtījumu, nekavējoties pārtrauc atkritumu eksportu uz minēto objektu un informē attiecīgās nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes.

12.   11. punktā minētos attiecīgos starptautiskos nolīgumus Komisija dara publiski pieejamus savā tīmekļvietnē.

13.   Komisija var pieņem vadlīnijas par šā panta piemērošanu.

47. pants

Eksporta dalībvalstu pienākumi

1.   Eksporta no Savienības gadījumā dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to nacionālajā jurisdikcijā esošās juridiskās un fiziskās personas neeksportē atkritumus, ja attiecībā uz šādu eksportu nav izpildīti 39.–46. pantā paredzētie nosacījumi vai ja eksportētie atkritumi netiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā saskaņā ar 59. pantu.

2.   Ja dalībvalstu rīcībā ir droša informācija par to, ka fiziskas vai juridiskas personas, kuras eksportē atkritumus no Savienības, nepilda 46. pantā noteiktos pienākumus, tās veic vajadzīgo verifikāciju.

4. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

48. pants

Eksports uz Antarktiku

Atkritumu eksports no Savienības uz Antarktiku ir aizliegts.

49. pants

Eksports uz aizjūras zemēm vai teritorijām

1.   To atkritumu eksports no Savienības uz aizjūras zemi vai teritoriju, kas ir paredzēti likvidēšanai minētajā zemē vai teritorijā, ir aizliegts.

2.   Attiecībā uz to atkritumu eksportu, kas paredzēti atgūšanai aizjūras zemēs vai teritorijās, mutatis mutandis piemēro 39. pantā noteikto aizliegumu.

3.   Attiecībā uz to atkritumu eksportu, kas paredzēti atgūšanai aizjūras zemēs vai teritorijās un uz ko neattiecas 39. pantā noteiktais aizliegums, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus.

V SADAĻA

IMPORTS SAVIENĪBĀ NO TREŠĀM VALSTĪM

1. NODAĻA

Likvidēšanai paredzētu atkritumu imports

50. pants

Likvidēšanai paredzētu atkritumu importa aizliegums

1.   Likvidēšanai paredzētu atkritumu imports Savienībā ir aizliegts, izņemot importu no:

a)

valstīm, kas ir Bāzeles konvencijas puses;

b)

citām valstīm, ar kurām Savienība vai Savienība un tās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un ir saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu;

c)

citām valstīm, ar kurām atsevišķas dalībvalstis noslēgušas divpusējus nolīgumus vai vienošanās saskaņā ar 2. punktu; vai

d)

citām teritorijām, kad izņēmuma gadījumos krīzes, miera atjaunošanas vai miera saglabāšanas operāciju vai kara situācijās divpusējie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu nevar tikt noslēgti vai kad kompetentā iestāde nosūtīšanas valstī nav izraudzīta vai nav spējīga rīkoties.

2.   Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus un vienošanās par konkrētu atkritumu likvidēšanu minētajās dalībvalstīs, ja nosūtīšanas valstī šādi atkritumi netiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā.

Šādi nolīgumi un vienošanās:

a)

ir tādi, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un ir saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu;

b)

garantē, ka likvidēšanas operācijas tiks veiktas objektā, kas saņēmis attiecīgu atļauju, un tiks ievērotas vidi saudzējošas apsaimniekošanas prasības, kas minētas šīs regulas 59. panta 1. punktā, Direktīvas 2008/98/EK 13. pantā un citos Savienības tiesību aktos par atkritumiem, jo īpaši IX pielikuma 1. daļā minētajos Savienības tiesību aktos;

c)

garantē, ka atkritumi ir radīti nosūtīšanas valstī un ka to likvidēšana tiks veikta tikai tajā dalībvalstī, kas ir noslēgusi nolīgumu vai vienošanos; un

d)

pirms to noslēgšanas vai – ārkārtas situācijās – ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noslēgšanas tiek paziņoti Komisijai.

3.   1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu vai vienošanos pamatā ir 51. pantā noteiktās procesuālās prasības.

4.   Valstīm, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, galamērķa dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāiesniedz pienācīgi motivēts iepriekšējs pieprasījums, kas pamatots ar to, ka tām nav un tās nevar saprātīgi iegūt tehnisko kapacitāti un objektus, kas vajadzīgi, lai likvidētu atkritumus vidi saudzējošā veidā, kā minēts 59. pantā.

51. pants

Procesuālās prasības attiecībā uz likvidēšanai paredzētu atkritumu importu vai krīzes situācijās vai miera atjaunošanas vai miera uzturēšanas operāciju laikā

1.   Ja Savienībā tiek importēti likvidēšanai paredzēti atkritumi no valstīm, kas ir Bāzeles konvencijas puses, vai arī 50. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar pielāgojumiem un papildu noteikumiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā.

2.   Piemēro šādus pielāgojumus:

a)

paziņotājs, kas nav iedibināts Savienībā un kam nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai, paziņojumu un visu pieprasīto papildu informāciju un dokumentus attiecīgajām kompetentajām iestādēm var iesniegt pa pastu vai attiecīgā gadījumā pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu; gadījumā, ja tiek izmantots e-pasts ar digitālo parakstu, vajadzīgos zīmogus vai parakstus aizstāj digitālais paraksts;

b)

paziņotājs vai, ja paziņotājs nav iedibināts Savienībā un tam nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai, galamērķa kompetentā iestāde Savienībā nodrošina, ka visa būtiskā informācija – vismaz paziņojuma dokuments, tostarp visi tā pielikumi, pārvietošanas dokuments, tostarp visi tā pielikumi, rakstiskas piekrišanas un informācija par klusējot izteiktām piekrišanām un nosacījumiem – ir ievadīta minētajā sistēmā;

c)

galamērķa kompetentā iestāde un tranzīta kompetentās iestādes Savienībā par jebkādu informācijas un dokumentu pieprasījumu no savas puses un par savu lēmumu attiecībā uz plānoto sūtījumu nosūtīšanas vietas kompetento iestādi un tranzīta kompetentās iestādes ārpus Savienības informē pa pastu vai attiecīgā gadījumā pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu, ja vien kompetentajām iestādēm attiecīgajās valstīs nav piekļuves 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai;

d)

informāciju, ko, ievērojot 7., 8., 16. un 17. pantu, sniedz nosūtīšanas vietas kompetentajai iestādei un jebkurai kompetentajai tranzīta iestādei ārpus Savienības, sniedz pa pastu vai attiecīgā gadījumā pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu, ja vien minētās iestādes nav pievienotas 27. pantā minētajai sistēmai;

e)

tranzīta kompetentajai iestādei ārpus Savienības no pienācīgi pilnīga paziņojuma saņemšanas apstiprinājuma nosūtīšanas dienas ir 60 dienas laika, lai dotu klusējot izteiktu piekrišanu, ja attiecīgā valsts ir nolēmusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu nepieprasīt un par to ir informējusi pārējās Bāzeles konvencijas puses saskaņā ar minētās konvencijas 6. panta 4. punktu, vai lai dotu rakstisku piekrišanu ar nosacījumiem vai bez tiem;

f)

50. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos, kas attiecas uz krīzes, miera atjaunošanas vai miera saglabāšanas operāciju vai kara situācijām, nosūtīšanas vietas kompetento iestāžu piekrišana nav vajadzīga.

3.   Piemēro šādus papildu noteikumus:

a)

galamērķa kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var pieprasīt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, vai papildu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu pēc tam, kad ir izskatījusi paziņotāja nodibinātās finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma seguma summu;

b)

tranzīta kompetentā iestāde Savienībā paziņotājam sniedz pienācīgi pilnīga paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu, kura kopijas nosūta attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ja tām nav piekļuves 27. pantā minētajai sistēmai;

c)

galamērķa kompetentā iestāde un tranzīta kompetentās iestādes Savienībā ievešanas muitas iestādi informē par saviem lēmumiem dot piekrišanu sūtījumam;

d)

pārvietošanas dokumenta kopiju pārvadātājs ievešanas muitas iestādei nosūta pa pastu vai attiecīgā gadījumā pa faksu vai e-pastu ar digitālo parakstu vai, ja ievešanas muitas iestādei ir piekļuve 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai, izmanto šo sistēmu; un

e)

tiklīdz muitas iestādes pie ievešanas atkritumus nodod muitas procedūrai, ievešanas muitas iestāde informē galamērķa kompetento iestādi un tranzīta kompetentās iestādes Savienībā par to, ka atkritumi ir ievesti Savienībā.

4.   Sūtījumu var veikt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no nosūtīšanas vietas, galamērķa un attiecīgā gadījumā tranzīta kompetentajām iestādēm un ir izpildīti minētajās piekrišanās vai to pielikumos izklāstītie nosacījumi;

b)

ir noslēgts un stājies spēkā 6. pantā minētais līgums starp paziņotāju un saņēmēju;

c)

ir nodibināta un stājusies spēkā 7. pantā minētā finanšu garantija vai līdzvērtīgs nodrošinājums; un

d)

ir nodrošināta vidi saudzējoša apsaimniekošana, kā minēts 59. pantā.

5.   Ja ievešanas muitas iestāde atklāj nelikumīgu sūtījumu, tā nekavējoties informē kompetento iestādi minētās muitas iestādes valstī. Minētā kompetentā iestāde:

a)

par nelikumīgo sūtījumu nekavējoties informē galamērķa kompetento iestādi Savienībā, un pēc tam minētā kompetentā iestāde informē nosūtīšanas vietas kompetento iestādi ārpus Savienības;

b)

nodrošina atkritumu aizturēšanu, līdz kamēr nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ārpus Savienības ir nolēmusi citādi un par šo lēmumu ir rakstiski paziņojusi kompetentajai iestādei muitas iestādes valstī, kurā atkritumi ir aizturēti; un

c)

nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes lēmumu, kas minēts b) apakšpunktā, nekavējoties paziņo ievešanas muitas iestādei, kura atklāja nelikumīgo sūtījumu.

6.   Ja atkritumus, kas radušies bruņoto spēku vai palīdzības organizāciju darbības rezultātā krīzes situācijās vai miera atjaunošanas vai uzturēšanas operācijās, importē minētie bruņotie spēki vai palīdzības organizācijas, vai fiziska vai juridiska persona to vārdā, šādas vienības par sūtījumu un tā galamērķi iepriekš informē ikvienu tranzīta kompetento iestādi un galamērķa kompetento iestādi Savienībā vai – steidzamos gadījumos, kad likvidēšanas vai atgūšanas objekts nosūtīšanas laikā nav zināms, – kompetento iestādi, kas ir atbildīga par pirmās galamērķa vietas teritoriju.

Informāciju, kas sniegta ievērojot pirmo daļu, pievieno sūtījumam, ja vien to nesniedz, izmantojot sistēmu saskaņā ar 27. pantu.

7.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā sīki norāda informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 6. punkta pirmo daļu, un saistīto grafiku.

Šāda informācija ir pietiekama, lai iestādes varētu veikt inspekcijas, un tā precizē sūtījumos iesaistītās personas, sūtījuma datumu, atkritumu daudzumu, atkritumu identifikāciju, atkritumu apzīmējumu un sastāvu, atgūšanas vai likvidēšanas objektu, atgūšanas vai likvidēšanas operācijas kodu un iesaistītās valstis.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. NODAĻA

Atgūšanai paredzētu atkritumu imports

52. pants

Atgūšanai paredzētu atkritumu importa aizliegums

1.   Atgūšanai paredzētu atkritumu imports Savienībā ir aizliegts, izņemot importu no:

a)

valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams;

b)

citām valstīm, kas ir Bāzeles konvencijas puses;

c)

citām valstīm, ar kurām Savienība vai Savienība un tās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un ir saskaņā ar Bāzeles konvencijas 11. pantu;

d)

citām valstīm, ar kurām atsevišķas dalībvalstis noslēgušas divpusējus nolīgumus vai vienošanās saskaņā ar 2. punktu; vai

e)

citām teritorijām, kad izņēmuma gadījumos krīzes, miera atjaunošanas vai miera saglabāšanas operāciju vai kara situācijās divpusējie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar c) vai d) apakšpunktu nevar tikt noslēgti vai kad kompetentā iestāde nosūtīšanas valstī nav izraudzīta vai nav spējīga rīkoties.

2.   Izņēmuma gadījumos atsevišķas dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus un vienošanās par resursu atgūšanu no konkrētiem atkritumiem minētajās dalībvalstīs, ja nosūtīšanas valstī šādi atkritumi netiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā.

Šādos gadījumos piemēro 50. panta 2. punkta otro daļu.

3.   Saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu noslēgto divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu vai vienošanos pamatā ir 51. pantā izklāstītās procesuālās prasības, ciktāl tas var būt nepieciešams.

53. pants

Procesuālās prasības attiecībā uz importu no valsts, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, vai no citām teritorijām krīzes situācijās miera atjaunošanas vai miera uzturēšanas operāciju laikā

1.   Ja Savienībā importē atgūšanai paredzētus atkritumus no valstīm un caur valstīm, kurām ESAO lēmums ir piemērojams, vai arī 52. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajos gadījumos, mutatis mutandis piemēro II sadaļas noteikumus ar pielāgojumiem un papildu noteikumiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā.

2.   Piemēro šādus pielāgojumus:

a)

piekrišanu, kas vajadzīga saskaņā ar 9. pantu, nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ārpus Savienības var izteikt klusējot;

b)

atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti 4. panta 5. punktā minētajiem eksperimentāliem apstrādes izmēģinājumiem, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru;

c)

atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti 4. panta 5. punktā minētajām laboratorijas analīzēm, piemēro iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūru, ja vien šādu atkritumu daudzums nav noteikts, pamatojoties uz minimālo daudzumu, kas katrā konkrētajā gadījumā ir saprātīgi nepieciešams analīzes veikšanai, un nepārsniedz 25 kg; tādā gadījumā piemēro 18. pantā izklāstītās procesuālās prasības;

d)

piemēro 51. panta 2. punkta a)–e) apakšpunkta noteikumus;

e)

15. panta 3. punktā un 16. panta 5. punktā minētais objekts sniedz attiecīgu apstiprinājumu trīs darba dienu laikā pēc atkritumu saņemšanas.

3.   Piemēro arī 51. panta 3. punktu.

4.   Sūtījumu var veikt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

paziņotājs ir saņēmis rakstisku piekrišanu no nosūtīšanas vietas, galamērķa un attiecīgā gadījumā tranzīta kompetentajām iestādēm vai nosūtīšanas vietas kompetentā iestāde ārpus Savienības ir devusi klusējot izteiktu piekrišanu vai var pieņemt, ka ir dota klusējot izteikta piekrišana, un ir izpildīti attiecīgajos lēmumos noteiktie nosacījumi;

b)

ir izpildīti 51. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

5.   Piemēro 51. panta 5. un 6. punkta noteikumus.

54. pants

Procesuālās prasības attiecībā uz importu no valsts vai caur valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams

Ja atgūšanai paredzētus atkritumus Savienībā importē no valsts, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, vai caur jebkuru valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams un kura ir arī Bāzeles konvencijas puse, mutatis mutandis piemēro 51. pantu.

3. NODAĻA

Papildu pienākumi

55. pants

Galamērķa kompetento iestāžu Savienībā pienākumi

1.   Ja Savienībā importē atkritumus, galamērķa kompetentā iestāde Savienībā pieprasa un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visā atkritumu sūtīšanas laikā, ieskaitot atgūšanu vai likvidēšanu galamērķa valstī, visi tās jurisdikcijā esošajā teritorijā sūtītie atkritumi tiek apsaimniekoti, neapdraudot cilvēka veselību un vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šīs regulas 59. pantu un saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 13. pantu un citiem Savienības tiesību aktiem par atkritumiem, jo īpaši IX pielikuma 1. daļā minētajiem Savienības tiesību aktiem.

2.   1. punktā minētā kompetentā iestāde arī aizliedz atkritumu importu no trešām valstīm, ja tai ir pamats uzskatīt, ka atkritumi netiks apsaimniekoti saskaņā ar 1. punktā izklāstītajām prasībām.

4. NODAĻA

Imports no aizjūras zemēm vai teritorijām

56. pants

Imports no aizjūras zemēm vai teritorijām

1.   Ja atkritumus Savienībā importē no aizjūras zemēm vai teritorijām, mutatis mutandis piemēro II sadaļu.

2.   Aizjūras zeme vai teritorija un dalībvalsts, ar ko tā ir saistīta, sūtījumiem no aizjūras zemes vai teritorijas uz minēto dalībvalsti var piemērot minētās dalībvalsts procedūras, ja sūtījumā kā tranzīta valsts nav iesaistīta neviena cita valsts. Ja dalībvalstis piemēro valsts procedūras šādiem sūtījumiem, tā par to paziņo Komisijai.

VI SADAĻA

TRANZĪTS CAUR SAVIENĪBU NO TREŠĀM VALSTĪM UN UZ TĀM

57. pants

Likvidēšanai paredzētu atkritumu tranzīts caur Savienību

Ja likvidēšanai paredzētus atkritumus caur dalībvalstīm sūta no trešām valstīm un uz tām, mutatis mutandis piemēro 51. pantu ar šādiem pielāgojumiem un papildu noteikumiem:

a)

pirmā un pēdējā tranzīta kompetentā iestāde Savienībā attiecīgā gadījumā informē ievešanas muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi par to attiecīgajiem lēmumiem dot piekrišanu sūtījumam vai, ja tās ir devušas klusējot izteiktu piekrišanu, par apstiprinājumu saskaņā ar 51. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b)

tiklīdz atkritumi ir izvesti no Savienības, izvešanas muitas iestāde informē tranzīta kompetento iestādi vai iestādes Savienībā par to, ka atkritumi ir izvesti no Savienības;

c)

tranzīta kompetentā iestāde Savienībā vajadzības gadījumā var pieprasīt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, vai papildu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu pēc tam, kad ir izskatījusi paziņotāja nodibinātās finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma seguma summu.

58. pants

Atgūšanai paredzētu atkritumu tranzīts caur Savienību

1.   Ja atgūšanai paredzētus atkritumus caur dalībvalstīm sūta no valsts, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, un uz šādu valsti, mutatis mutandis piemēro 57. pantu.

2.   Ja atgūšanai paredzētus atkritumus caur dalībvalstīm sūta no valsts, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, un uz šādu valsti, mutatis mutandis piemēro 53. pantu ar šādiem pielāgojumiem un papildu noteikumiem:

a)

pirmā un pēdējā tranzīta kompetentā iestāde Savienībā attiecīgā gadījumā informē ievešanas muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi par to attiecīgajiem lēmumiem dot piekrišanu sūtījumam vai, ja tās ir devušas klusējot izteiktu piekrišanu, par apstiprinājumu saskaņā ar 51. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b)

tiklīdz atkritumi ir izvesti no Savienības, izvešanas muitas iestāde informē tranzīta kompetentās iestādes Savienībā par to, ka atkritumi ir izvesti no Savienības;

c)

kompetentā iestāde Savienībā vajadzības gadījumā var pieprasīt finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu, vai papildu finanšu garantiju vai līdzvērtīgu nodrošinājumu pēc tam, kad ir izskatījušas paziņotāja nodibinātās finanšu garantijas vai līdzvērtīga nodrošinājuma seguma summu.

3.   Ja atgūšanai paredzētus atkritumus caur dalībvalstīm sūta no valsts, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, uz valsti, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, vai otrādi, tad attiecībā uz valsti, kurai ESAO lēmums nav piemērojams, piemēro 1. punktu, bet uz valsti, kurai ESAO lēmums ir piemērojams, – 2. punktu.

VII SADAĻA

VIDI SAUDZĒJOŠA APSAIMNIEKOŠANA UN IZPILDES PANĀKŠANA

1. NODAĻA

Vidi saudzējoša apsaimniekošana

59. pants

Vidi saudzējoša apsaimniekošana

1.   Atkritumu radītājs, paziņotājs, persona, kura organizē sūtījumu, un jebkurš cits uzņēmums, kas iesaistīts atkritumu sūtīšanā, resursu atgūšanā vai atkritumu likvidēšanā, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visā atkritumu sūtīšanas laikā, kā arī atgūšanas un likvidēšanas laikā atkritumi tiek apsaimniekoti, neapdraudot cilvēka veselību un vidi saudzējošā veidā.

2.   Atkritumu eksporta vajadzībām atkritumus attiecībā uz atgūšanu vai likvidēšanu uzskata par apsaimniekotiem vidi saudzējošā veidā tad, ja var pierādīt, ka atkritumi, kā arī jebkādas atkritumu atliekas, kas radušās, veicot atgūšanu vai likvidēšanu, tiks apsaimniekoti saskaņā ar cilvēka veselības, klimata un vides aizsardzības prasībām, kuras uzskatāmas par līdzvērtīgām Savienības tiesību aktos noteiktajām cilvēka veselības un vides aizsardzības prasībām. Novērtējot, vai prasības ir līdzvērtīgas, pilnīga atbilstība no Savienības tiesību aktiem izrietošajām prasībām netiek prasīta, bet ir jāpierāda, ka galamērķa valstī piemērotās prasības nodrošina tādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs tam, ko nodrošina no Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības. Lai veiktu līdzvērtības novērtējumu, par atsauci izmanto attiecīgos noteikumus IX pielikumā minētajos Savienības tiesību aktos un starptautiskajos norādījumos.

2. NODAĻA

Izpildes panākšana

1. iedaļa

Dalībvalstu veiktās inspekcijas un sankcijas

60. pants

Inspekcijas

1.   Šīs regulas izpildes panākšanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiek veiktas objektu, uzņēmumu, starpnieku un tirgotāju inspekcijas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 34. pantu, kā arī atkritumu sūtījumu un saistīto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju inspekcijas.

2.   Sūtījumu inspekcijas veic vismaz vienā no šīm vietām:

a)

izcelsmes vietā, inspekciju veicot kopā ar atkritumu radītāju, savācēju, atkritumu valdītāju, paziņotāju vai personu, kura organizē sūtījumu;

b)

galapunktā, kas ietver arī starpposma vai nestarpposma atgūšanu vai starpposma vai nestarpposma likvidēšanu, inspekciju veicot kopā ar saņēmēju vai objektu;

c)

pie Savienības robežām;

d)

sūtīšanas laikā Savienības iekšienē.

61. pants

Dokumenti un pierādījumi

1.   Sūtījumu inspekcijas ietver vismaz dokumentu verifikāciju, attiecīgajos sūtījumos iesaistīto dalībnieku identitātes apstiprināšanu un attiecīgā gadījumā atkritumu fizisku pārbaudi.

2.   Lai pārliecinātos, vai viela vai priekšmets, ko pārvadā pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisu, jūru vai iekšzemes ūdensceļiem, nav atkritumi, inspekcijās iesaistītās iestādes var prasīt fiziskai vai juridiskai personai, kuras valdījumā ir attiecīgā viela vai priekšmets vai kura organizē šīs vielas vai priekšmeta pārvadāšanu, iesniegt dokumentārus pierādījumus par:

a)

attiecīgās vielas vai priekšmeta izcelsmi un galamērķi; un

b)

to, ka tie nav atkritumi, attiecīgā gadījumā sniedzot arī pierādījumus par funkcionalitāti.

Pirmās daļas vajadzībām pārliecinās arī par attiecīgās vielas vai priekšmeta aizsardzību pret bojājumiem pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, piemēram, par pienācīgu iepakojumu un atbilstošu krāvumu.

Lai inspekcijas vajadzībām atšķirtu lietotas preces no atkritumiem, piemēro 29. panta 1. punkta trešajā daļā noteiktos nosacījumus, kā arī jebkādu kritēriju, kas noteikts, ievērojot 29. panta 3. punktu.

Šis punkts neskar Direktīvas 2012/19/ES 23. panta 2. punkta un VI pielikuma un Regulas (ES) 2023/1542 72. panta 2. punkta un XIV pielikuma piemērošanu.

3.   Inspekcijās iesaistītās iestādes var secināt, ka attiecīgā viela vai priekšmets ir atkritumi, ja:

a)

iestāžu norādītajā termiņā nav sniegti pierādījumi, kas minēti 2. punktā vai prasīti citos Savienības tiesību aktos un kas ļauj pārliecināties, ka viela vai priekšmets nav atkritumi; vai

b)

tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, vai tās uzskata, ka aizsardzība, kas nodrošināta pret 2. punkta otrajā daļā minētajiem bojājumiem, ir nepietiekama.

Ja iestādes saskaņā ar pirmo daļu ir secinājušas, ka viela vai priekšmets ir atkritumi, attiecīgās vielas vai priekšmeta pārvadājumu vai attiecīgo atkritumu sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu. Attiecīgi ar to rīkojas saskaņā ar 25. un 26. pantu un inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.

4.   Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums atbilst šīs regulas prasībām, inspekcijās iesaistītās iestādes var pieprasīt, lai to norādītā termiņā paziņotājs, persona, kura organizē sūtījumu, atkritumu valdītājs, pārvadātājs, saņēmējs un objekts, kas atkritumus saņem, tām iesniedz attiecīgus dokumentārus pierādījumus, un var aizturēt sūtījumā iekļautos atkritumus un vajadzības gadījumā transportlīdzekļus, kuros šie atkritumi atrodas, kā arī apturēt atkritumu pārvadājumu, līdz šādi dokumenti ir sniegti.

5.   Lai pārliecinātos, vai atkritumu sūtījums, uz ko attiecas 18. pantā noteiktās vispārīgās informācijas prasības, ir paredzēts atgūšanas operācijām, kas ir saskaņā ar 59. pantu, inspekcijās iesaistītās iestādes var pieprasīt, lai persona, kura organizē sūtījumu, un saņēmējs iesniedz attiecīgus dokumentārus pierādījumus, ko sniedzis starpposma un nestarpposma atgūšanas objekts un vajadzības gadījumā apstiprinājusi galamērķa kompetentā iestāde. Ja tiek veikts eksports no Savienības, inspekcijās iesaistītās iestādes pieprasa dokumentārus pierādījumus par veiktu auditu saskaņā ar 46. pantu.

6.   Ja inspekcijās iesaistīto iestāžu norādītajā termiņā 4. vai 5. punktā minētie pierādījumi tām nav iesniegti vai tās uzskata, ka tām pieejamie pierādījumi un informācija ir nepietiekami, lai izdarītu secinājumu, attiecīgo sūtījumu uzskata par nelikumīgu sūtījumu un ar to rīkojas saskaņā ar 25. un 26. pantu. Inspekcijās iesaistītās iestādes par to nekavējoties informē kompetento iestādi valstī, kurā attiecīgā inspekcija veikta.

7.   Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktiem pieņemt atbilstības tabulu starp Regulā (EEK) Nr. 2658/87 noteiktajiem kombinētās nomenklatūras kodiem un ierakstiem par atkritumiem, kas uzskaitīti šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV un V pielikumā. Komisija nodrošina, ka minētie akti ir atjaunināti, lai tie atspoguļotu izmaiņas minētajā nomenklatūrā un ierakstos, kas uzskaitīti minētajos pielikumos, kā arī ietvertu jebkādus jaunus ar atkritumiem saistītus harmonizētās sistēmas nomenklatūras kodus, ko varētu pieņemt Pasaules Muitas organizācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr Komisija šajā pantā minētās pilnvaras nav īstenojusi, spēkā paliek Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1245 (46).

62. pants

Inspekciju plāni

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visu valsts ģeogrāfisko teritoriju ir izveidots viens vai vairāki plāni – vai nu atsevišķi, vai arī kā skaidri nodalīta citu plānu daļa – attiecībā uz inspekcijām, ko veic saskaņā ar 60. panta 1. punktu (“inspekciju plāns”).

Inspekciju plānu pamatā ir riska novērtējums, kas aptver konkrētas atkritumu plūsmas un nelikumīgu sūtījumu avotus, un iepriekšēju inspekciju rezultāti, un attiecīgā gadījumā ņem vērā izlūkdatus, piemēram, datus par policijas un muitas iestāžu veiktu izmeklēšanu un noziedzīgu darbību analīzi, kā arī uzticamu informāciju no fiziskām vai juridiskām personām par iespējamiem nelikumīgiem sūtījumiem, būtisku informāciju par sūtīto atkritumu apsaimniekošanu un informāciju, kas liecina, ka sūtījums ir līdzīgs sūtījumiem, kuri iepriekš atzīti par nelikumīgiem sūtījumiem. Minētajā riska novērtējumā jo īpaši ņem vērā nepieciešamību verificēt to, vai fiziskas un juridiskas personas, kas eksportē atkritumus no Savienības, pilda 46. pantā noteiktos pienākumus. Minētā riska novērtējuma mērķis cita starpā ir noteikt vajadzīgo inspekciju, arī objektu, uzņēmumu, starpnieku, tirgotāju un atkritumu sūtījumu vai saistīto atgūšanas vai likvidēšanas operāciju fizisko pārbaužu, minimālo skaitu un biežumu.

2.   Inspekciju plāns ietver vismaz šādus elementus:

a)

inspekciju mērķi un prioritātes, arī apraksts, kā šie mērķi un prioritātes noteikti;

b)

ģeogrāfiskais apgabals, ko inspekciju plāns aptver;

c)

informācija par plānotajām inspekcijām, arī to inspekciju un fizisko pārbaužu minimālo skaitu, kuras katrā kalendārajā gadā jāveic attiecībā uz objektiem, uzņēmumiem, starpniekiem, tirgotājiem un atkritumu sūtījumiem vai saistītajām atgūšanas vai likvidēšanas operācijām, un kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minēto riska novērtējumu;

d)

katrai inspekcijās iesaistītajai iestādei piešķirtie uzdevumi;

e)

kārtība, kādā notiek sadarbība starp inspekcijās iesaistītajām iestādēm;

f)

informācija par inspektoru apmācību ar inspekcijām saistītos jautājumos; un

g)

informācija par cilvēkresursiem, finanšu resursiem un citiem resursiem inspekciju plāna īstenošanai.

3.   Inspekciju plānu vismaz reizi trijos gados izskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Minētajā izskatīšanā izvērtē, cik lielā mērā ir īstenoti attiecīgā inspekciju plāna mērķi un citi elementi.

4.   Neskarot piemērojamās konfidencialitātes prasības, dalībvalstis reizi trijos gados – pirmo reizi vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas – par 1. punktā minētajiem inspekciju plāniem un jebkādu būtisku to pārskatīšanu paziņo Komisijai.

5.   Komisija izskata inspekciju plānus, kurus dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 4. punktu, un vajadzības gadījumā sagatavo ziņojumus par šā panta īstenošanu, kuri balstīti uz minēto plānu izskatīšanu. Šādos ziņojumos var cita starpā iekļaut ieteikumus par inspekciju prioritātēm un inspekcijās iesaistīto attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju izpildes panākšanas jomā. Minētos ziņojumus attiecīgā gadījumā var prezentēt arī saskaņā ar 66. pantu izveidotās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sanāksmēs un tos dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei.

63. pants

Sankcijas

1.   Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2008/99/EK, dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteiktajās sankcijās attiecīgā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus kritērijus:

a)

pārkāpuma raksturs, smagums un apmērs;

b)

attiecīgā gadījumā – vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

c)

pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālās spējas;

d)

ekonomiskais labums, ko pārkāpuma rezultātā guvusi pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā personā, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītais kaitējums videi;

f)

darbības, ko pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona veikusi ar mērķi mazināt vai novērst radīto kaitējumu;

g)

vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs;

h)

jebkurš cits atbildību pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas attiecas uz lietas apstākļiem.

3.   Par šīs regulas pārkāpumiem dalībvalstis attiecīgā gadījumā var piemērot vismaz šādas sankcijas:

a)

naudas sodi;

b)

atļaujas veikt ar atkritumu apsaimniekošanu un sūtījumiem saistītas darbības atsaukšana vai apturēšana uz ierobežotu laiku, ciktāl minētās darbības ietilpst šīs regulas darbības jomā;

c)

izslēgšana uz ierobežotu laiku no publiskā iepirkuma procedūrām.

4.   Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus un jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.

2. iedaļa

Sadarbība izpildes panākšanas jomā

64. pants

Sadarbība izpildes panākšanas jomā valsts līmenī

Dalībvalstis attiecībā uz visām attiecīgajām šīs regulas izpildes panākšanā iesaistītajām iestādēm valsts teritorijā, tai skaitā kompetentajām iestādēm un inspekcijās iesaistītajām iestādēm, uztur vai izveido iedarbīgus mehānismus, ar kuru palīdzību tās iekšzemē var sadarboties un koordinēt darbu attiecībā uz izpildes panākšanas politikas un darbību izstrādi un īstenošanu, lai risinātu nelikumīgu atkritumu sūtījumu problēmu, arī attiecībā uz inspekciju plānu izveidi un īstenošanu.

65. pants

Sadarbība izpildes panākšanas jomā dalībvalstu starpā

1.   Dalībvalstis cita ar citu sadarbojas divpusēji un daudzpusēji, lai veicinātu nelikumīgu sūtījumu novēršanu un atklāšanu. Tās apmainās ar būtisku informāciju saistībā ar šādu novēršanu un atklāšanu, arī par atkritumu sūtījumiem, atkritumu plūsmām, operatoriem un objektiem, kā arī dalās pieredzē un zināšanās par izpildes panākšanas pasākumiem, arī riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar 62. panta 1. punktu, jau izveidotās struktūrās, jo īpaši saskaņā ar 66. pantu izveidotajā atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupā.

2.   Dalībvalstis norāda iestādi vai iestādes un to pastāvīgos darbiniekus, kuri ir atbildīgi par 1. punktā minēto sadarbību, kā arī iestādi vai iestādes un to atbildīgos pastāvīgos darbiniekus, kas ir 61. panta 1. punktā minēto fizisko pārbaužu kontaktpunkti. Dalībvalstis nosūta minēto informāciju Komisijai, kura informāciju apkopo un dara pieejamu norādītajām iestādēm un to pastāvīgajiem darbiniekiem.

3.   Dalībvalsts iestāde pēc pieprasījuma, ko izteikusi iestāde citā dalībvalstī, var veikt izpildes panākšanas darbību attiecībā pret personām, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar nelikumīgu atkritumu sūtījumu un kas atrodas minētajā dalībvalstī.

66. pants

Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa

1.   Nelikumīgu sūtījumu novēršanai un atklāšanai, lai atvieglotu un uzlabotu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm, izveido izpildes panākšanas grupu (“atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa”).

2.   Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas sastāvā ir līdz trim pārstāvjiem no katras dalībvalsts, kurus atlasa no 65. panta 2. punktā minētajiem izraudzītajiem pastāvīgajiem darbiniekiem, kas ir atbildīgi par sadarbību, vai no citu attiecīgo iestāžu pastāvīgajiem darbiniekiem, kas iesaistīti šīs regulas izpildes panākšanā; tos ieceļ dalībvalstis, kuras informēs Komisiju. Minēto grupu kopīgi vada viens vai vairāki Komisijas pārstāvji un grupas ievēlēts dalībvalsts pārstāvis.

3.   Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa ir forums, kurā dalīties ar informāciju, kas ir būtiska nelikumīgu sūtījumu novēršanai un atklāšanai, arī informāciju un izlūkdatiem par vispārējām tendencēm saistībā ar nelikumīgiem atkritumu sūtījumiem, riskos balstītiem novērtējumiem, ko veic dalībvalstu iestādes, un pieredzi un zināšanām izpildes panākšanas pasākumu jomā, kā arī apmainīties viedokļiem par paraugpraksi un veicināt sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām iestādēm. Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa var izskatīt jebkuru tehnisku jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas izpildes panākšanu un ko priekšsēdētāji ierosinājuši pēc savas iniciatīvas vai pēc grupas vai 81. pantā minētās komitejas locekļu pieprasījuma.

4.   Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupa rīko regulāras sanāksmes vismaz reizi gadā. Papildus 2. punktā minētajiem locekļiem priekšsēdētāji vajadzības gadījumā uz sanāksmēm vai sanāksmju daļām var uzaicināt citu attiecīgo iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru vai tīklu pārstāvjus vai citas ieinteresētās personas.

5.   Atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas atzinumus Komisija dara zināmus 81. pantā minētajai komitejai.

3. iedaļa

Komisijas veiktās darbības

67. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 515/97, Komisija īsteno pilnvaras, kas tai uzticētas ar 67 līdz 71. pantu, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu veiktās izpildes panākšanas darbības un veicinātu šīs regulas vienādu īstenošanu visā Savienībā.

2.   Komisija pilnvaras, kas tai uzticētas ar šo regulu, var īstenot attiecībā uz atkritumu sūtījumiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā saskaņā ar 2. panta 1. punktu un kam ir komplekss raksturs un varētu būt nopietna nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību vai vidi, un ja ir jāveic izmeklēšana, kurai ir pārrobežu dimensija un kurā iesaistītas vismaz divas valstis. Komisija var sākt darbības atbilstoši šīm pilnvarām pēc savas iniciatīvas, pēc vienas vai vairāku dalībvalstu iestāžu pieprasījuma vai pēc sūdzības saņemšanas, ja ir pietiekams pamats aizdomām, ka attiecīgās vielas vai priekšmeta pārvadājums vai attiecīgo atkritumu sūtījums ir nelikumīgs sūtījums. Komisija šādas sūdzības var arī pārsūtīt attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Ja Komisija nolemj nerīkoties, tā saprātīgā termiņā atbild dalībvalsts iestādei vai personām, kas nosūtījušas sūdzību, norādot iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka nav pietiekama pamata aizdomām, ja to neliedz sabiedrības interešu apsvērumi, piemēram, administratīvā procesa vai kriminālprocesa konfidencialitātes aizsardzība.

Komisija arī palīdz dalībvalstīm organizēt ciešu un regulāru sadarbību starp to kompetentajām iestādēm saskaņā ar 71. pantu.

3.   Īstenojot savas pilnvaras, Komisija ņem vērā inspekcijas, kriminālvajāšanu un juridisku vai administratīvu procesu, ko attiecībā uz tiem pašiem sūtījumiem veic vai jau ir veikušas kādas dalībvalsts iestādes saskaņā ar šo regulu, un nodrošina, ka šādi procesi netiek traucēti. Īstenojot savas pilnvaras, Komisija ņem vērā visus dalībvalstu iestāžu lūgumus par atlikšanu, ko tās iesniedz ar 65. panta 2. punktā minēto pastāvīgo darbinieku, kuri atbild par sadarbību, vai kontaktpunktu starpniecību.

4.   Pēc darbību pabeigšanas Komisija sagatavo ziņojumu. Ja Komisija secina, ka attiecīgās vielas vai priekšmeta pārvadājums vai attiecīgais atkritumu sūtījums ir nelikumīgs sūtījums, tā attiecīgi informē konkrētās valsts vai valstu kompetentās iestādes un iesaka ar šādu nelikumīgu sūtījumu rīkoties saskaņā ar 25. un 26. pantu.. Komisija attiecīgajām dalībvalstu iestādēm var arī ieteikt noteiktus papildu pasākumus un vajadzības gadījumā informēt attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras.

5.   Saskaņā ar 4. punktu sagatavotie ziņojumi kopā ar visiem pierādījumiem, kas tos pamato un kas tiem pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem pierādījumiem:

a)

valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs;

b)

kriminālprocesā tajā dalībvalstī, kur šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojušas valsts administratīvās iestādes, un ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo iestāžu sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks;

c)

tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības Tiesā.

Šī regula neietekmē Eiropas Savienības Tiesas, valstu tiesu un kompetento iestāžu pilnvaras brīvi novērtēt to ziņojumu pierādījuma spēku, kurus Komisija sagatavojusi saskaņā ar 4. punktu.

68. pants

Komisijas veiktās inspekcijas

1.   Komisija saskaņā ar 67. pantu var veikt sūtījumu inspekcijas saskaņā ar šīs regulas 60. panta 1. un 2. punktu.

2.   Komisija veic inspekciju tikai tad, ja ir pietiekams pamats aizdomām par nelikumīgu atkritumu sūtījumu.

3.   Komisija inspekcijas sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts attiecīgajām iestādēm. Šāda sadarbība ietver informācijas apmaiņu un apmainīšanos viedokļiem par inspekciju plānošanu un veicamajiem pasākumiem. Komisija ņem vērā visas inspekcijas un uzsāktu kriminālvajāšanu un juridisko vai administratīvo procesu, ko veic dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes.

Komisija 15 dienas iepriekš paziņo par inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu 65. panta 2. punktā minētajiem pastāvīgajiem darbiniekiem, kas atbildīgi par sadarbību, vai kontaktpunktiem attiecīgajā dalībvalstī, kuras teritorijā jāveic inspekcija, lai attiecīgās iestādes varētu sniegt pieprasīto palīdzību. Minētajā nolūkā attiecīgās dalībvalsts attiecīgo iestāžu amatpersonām dod iespēju piedalīties inspekcijās. Steidzamos gadījumos, ja nav iespējams ievērot 15 dienu termiņu, Komisija sniedz paziņojumu pirmajā piemērotajā brīdī.

Turklāt pēc attiecīgās dalībvalsts attiecīgo iestāžu pieprasījuma inspekcijas kopīgi veic Komisija un minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes.

4.   Darbinieki un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, savas pilnvaras īsteno pēc tam, kad ir uzrādīta rakstiska atļauja, kurā norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis.

5.   Komisijas darbinieki, kas veic inspekciju, ir pilnvaroti:

a)

piekļūt jebkādām paziņotāja, personas, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītāja, atkritumu valdītāja, pārvadātāja, saņēmēja vai objekta, kas atkritumus saņem, telpām, zemei un transportlīdzekļiem;

b)

pārbaudīt jebkādus attiecīgos dokumentus, kas saistīti ar inspekciju priekšmetu un mērķi, neatkarīgi no datu nesēja, kurā tos glabā, un sagatavot vai iegūt šādu dokumentu kopijas vai izrakstus jebkādā formā;

c)

prasīt, lai paziņotājs, persona, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājs, atkritumu valdītājs, pārvadātājs, saņēmējs vai objekts, kas atkritumus saņem, sniegtu paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas saistīti ar inspekciju priekšmetu un mērķi, un reģistrēt atbildes;

d)

pieņemt un reģistrēt liecības no paziņotāja, personas, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītāja, atkritumu valdītāja, pārvadātāja, saņēmēja vai objekta, kas atkritumus saņem, saistībā ar inspekciju priekšmetu un mērķi;

e)

fiziski pārbaudīt atkritumus un vajadzības gadījumā ņemt atkritumu paraugus laboratorijas testiem.

6.   Paziņotājs, persona, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājs, atkritumu valdītājs, atkritumu pārvadātājs, saņēmējs un objekts, kas atkritumus saņem, inspekciju laikā sadarbojas ar Komisiju.

7.   Atkritumu sūtījumu inspekcijās iesaistītās iestādes dalībvalstīs, kuru teritorijā jāveic Komisijas inspekcija, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz Komisijas darbiniekiem vajadzīgo palīdzību.

8.   Paziņotājam, personai, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājam, atkritumu valdītājam, atkritumu pārvadātājam, saņēmējam un objektam, kas atkritumus saņem, ir jāpakļaujas Komisijas inspekcijām.

9.   Ja Komisija konstatē, ka paziņotājs, persona, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājs, atkritumu valdītājs, atkritumu pārvadātājs, saņēmējs vai objekts, kas atkritumus saņem, pretojas inspekcijai, attiecīgās dalībvalsts attiecīgās iestādes sniedz Komisijai vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību, lai Komisija varētu veikt inspekciju. Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šādas palīdzības sniegšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu uz šādu atļauju.

69. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi savākt visu vajadzīgo informāciju saistībā ar attiecīgajiem atkritumu sūtījumiem.

2.   Ja šādu iztaujāšanu veic objekta, uzņēmuma, starpnieka vai tirgotāja telpās, Komisija informē 65. panta 2. punktā minētos pastāvīgos darbiniekus, kas atbildīgi par sadarbību, vai kontaktpunktus attiecīgajā dalībvalstī, kuras teritorijā iztaujāšana notiek. Ja minētās dalībvalsts iestāde to pieprasa, tās amatpersonas var palīdzēt Komisijas darbiniekiem veikt iztaujāšanu.

Uzaicinājumu ierasties uz iztaujāšanu attiecīgajai personai nosūta vismaz 10 darba dienas iepriekš. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato inspekcijas steidzamība.

Otrajā gadījumā paziņošanas laikposms nav īsāks par 24 stundām. Uzaicinājumā norāda attiecīgās personas tiesības, jo īpaši tiesības uz paša izvēlētas personas klātbūtni.

3.   Komisija var pieprasīt, lai fiziskas vai juridiskas personas, kuras atbild par objektu vai uzņēmumu, vai jebkurš starpnieks vai tirgotājs sniedz visu vajadzīgo informāciju saistībā ar attiecīgajiem atkritumu sūtījumiem. Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, līdz kuram informācija jāsniedz.

4.   Komisija pieprasījumu nekavējoties dara pieejamu attiecīgajām iestādēm dalībvalstī, kuras teritorijā atrodas objekta, uzņēmuma, starpnieka vai tirgotāja mītnes vieta, un iestādēm dalībvalstī, kuras teritorija ir skarta.

5.   Ja objekts, uzņēmums, starpnieks vai tirgotājs prasīto informāciju nesniedz vai Komisija uzskata, ka saņemtā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu secinājumu, mutatis mutandis piemēro 61. panta 6. punkta otro teikumu.

70. pants

Procesuālas garantijas

1.   Komisija inspekcijas veic un informāciju pieprasa, ievērojot šajā pantā izklāstītās paziņotāja, personas, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītāja, atkritumu valdītāja, atkritumu pārvadātāja, saņēmēja vai objekta, kas atkritumus saņem, procesuālās garantijas.

2.   Paziņotājam, personai, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājam, atkritumu valdītājam, atkritumu pārvadātājam, saņēmējam vai objektam, kas atkritumus saņem, ir:

a)

tiesības nesniegt pašapsūdzošas liecības;

b)

tiesības uz paša izvēlētas personas klātbūtni;

c)

tiesības lietot jebkuru tās dalībvalsts oficiālo valodu, kurā notiek inspekcija;

d)

tiesības komentēt faktus, kas uz tiem attiecas, pēc tam, kad pabeigta inspekcija, un pirms tiek pieņemts ziņojums saskaņā ar 67. panta 4. punktu. Uzaicinājumā sniegt komentārus iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas attiecas uz konkrēto personu, un norāda atbilstīgu termiņu komentāru iesniegšanai. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams, lai saglabātu valsts iestādes veiktas inspekcijas vai uzsāktas vai turpmākas administratīvas izmeklēšanas vai kriminālizmeklēšanas konfidencialitāti, Komisija var nolemt atlikt uzaicinājumu sniegt komentārus;

e)

tiesības saņemt iztaujāšanas protokola kopiju un to apstiprināt vai tam pievienot savus apsvērumus;

f)

ja Komisija saskaņā ar 67. panta 4. punktu ir sniegusi juridiskus ieteikumus, kā arī neskarot trauksmes cēlēju un informatoru tiesības uz konfidencialitāti un saskaņā ar piemērojamajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumiem, attiecīgā persona var lūgt Komisiju sniegt saskaņā ar 67. panta 4. punktu sagatavoto ziņojumu, ciktāl tas attiecas uz minēto personu. Komisija piekļuvi piešķir tikai ar visu ziņojuma saņēmēju skaidri izteiktu piekrišanu.

Komisija pierādījumus vāc par labu paziņotājam, personai, kura organizē sūtījumu, atkritumu radītājam, atkritumu valdītājam, atkritumu pārvadātājam, saņēmējam vai objektam, kas atkritumus saņem, un pret tiem, kā arī inspekcijas veic un informāciju pieprasa objektīvi un taisnīgi, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu.

3.   Komisija nodrošina saskaņā ar šo iedaļu veikto inspekciju, iztaujāšanas un pieprasījuma konfidencialitāti. Uz informāciju, kas nosūtīta vai iegūta saskaņā ar šo iedaļu veiktu inspekciju, iztaujāšanas un pieprasījumu izpildes gaitā, attiecas datu aizsardzības noteikumi.

71. pants

Savstarpēja palīdzība

Šīs regulas piemērošanas nolūkā un neskarot tās 64. un 65. pantu, sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un Komisiju, kuras īsteno šīs iedaļas noteikumus, mutatis mutandis piemēro Regulu (EK) Nr. 515/97, izņemot 2.a pantu, 18.a–18.e pantu, IV–VII sadaļu un pielikumu.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

72. pants

Saziņas formāts

Ja nepiemēro 27. panta noteikumus vai ja dalībnieki ārpus Savienības nav pievienoti 27. panta 3. punktā minētajai centrālajai sistēmai, attiecīgie dalībnieki var iesniegt šajā regulā minēto informāciju un dokumentus un apmainīties ar tiem pa pastu, faksu, e-pastu ar digitālo parakstu, e-pastu bez digitālā paraksta, kuram seko sūtījums pa pastu, vai, ja attiecīgie dalībnieki tādējādi vienojušies, pa e-pastu bez digitālā paraksta. Ja izmanto e-pastu ar digitālo parakstu, vajadzīgos zīmogus vai parakstus aizstāj digitālais paraksts.

73. pants

Ziņošana

1.   Pirms katra kalendārā gada beigām katra dalībvalsts Komisijai iesniedz ziņojuma kopiju par iepriekšējo kalendāro gadu, ko tā saskaņā ar Bāzeles konvencijas 13. panta 3. punktu ir sagatavojusi un iesniegusi minētās konvencijas sekretariātam.

2.   Pirms katra kalendārā gada beigām dalībvalstis arī sagatavo ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu, kura pamatā ir papildu ziņošanas anketa XI pielikumā, un ziņojumu iesniedz Komisijai. Mēneša laikā pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisijai dalībvalstis internetā elektroniski dara publiski pieejamu to ziņojuma daļu, kas attiecas uz 25. pantu, 60. panta 1. punktu un 63. panta 1. punktu, ieskaitot XI pielikuma 7. tabulu, kopā ar paskaidrojumiem, ko tās uzskata par vajadzīgiem, un informē Komisiju par attiecīgajām hipersaitēm. Komisija izveido sarakstu ar dalībvalstu hipersaitēm un dara to publiski pieejamu savā tīmekļvietnē.

3.   Ziņojumus, ko dalībvalstis sagatavojušas saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisijai iesniedz elektroniski.

4.   Komisija datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, izskata un par izskatīšanas rezultātiem publicē ziņojumu.

Turklāt Komisija minētajā ziņojumā pievēršas šādiem elementiem:

a)

nelikumīgu sūtījumu tendences un paraugprakse šādu sūtījumu novēršanai, ņemot vērā 66. pantā minētās atkritumu sūtījumu regulas izpildes panākšanas grupas ieteikumus;

b)

II sadaļas 1. nodaļā paredzētās iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūras efektivitāte un jo īpaši saistītie termiņi, cita starpā analizējot tādus elementus kā iebildumu un piekrišanu skaits un laiks starp paziņojuma iesniegšanu un pieņemto lēmumu, pamatojoties uz 27. pantā minētajā sistēmā glabātajiem datiem;

c)

šīs regulas devums klimatneitralitātes, aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma panākšanā, ņemot vērā attiecīgo Savienības aģentūru publicētos ziņojumus un datus.

Eiropas Vides aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt šīs regulas īstenošanu, un attiecīgā gadījumā tā sagatavo ziņojumus, kuros analizēti konkrētu atkritumu plūsmu sūtījumi un to ietekme uz vidi.

Pirmajā daļā minēto ziņojumu pirmo reizi sagatavo līdz 2029. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem.

5.   Pēc 2029. gada 21. maija Komisija sagatavo ziņojumu, kurā novērtē, vai 39.–46. panta noteikumu īstenošana ir nodrošinājusi plastmasas atkritumu apsaimniekošanu vidi saudzējošā veidā gan ES, gan valstīs, uz kurām šādi atkritumi no Savienības ir eksportēti, kā arī to, vai nav konstatēta būtiska nelabvēlīga ietekme uz iekšzemes atkritumu apstrādi importētājvalstīs. Ziņojumā ņem vērā plastmasas atkritumu eksportā iesaistīto dalībvalstu, importētājvalstu kompetento iestāžu, kā arī ekonomikas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegtu informāciju un elementus.

Tajā sniedz arī informāciju par to, kā ir mainījusies Savienības atkritumu apsaimniekotāju spēja apsaimniekot dalībvalstīs saražotos un Savienībā importētos plastmasas atkritumus vidi saudzējošā veidā.

Ziņojumā arī novērtē, vai noteikumi par atkritumu sūtījumiem starp dalībvalstīm ir palīdzējuši uzlabot plastmasas atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši attiecībā uz plastmasas atkritumu klasifikāciju ierakstā EU3011.

Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, kurš varētu ietvert stingrākus nosacījumus plastmasas atkritumu eksportam uz trešām valstīm, arī eksporta aizliegumus.

74. pants

Starptautiskā sadarbība

Dalībvalstis, attiecīgā un vajadzības gadījumā sazinoties ar Komisiju, sadarbojas ar citām Bāzeles konvencijas pusēm un starpvalstu organizācijām, cita starpā apmainoties ar informāciju vai daloties tajā, veicinot vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu un atbilstošu labas prakses kodeksu izstrādi.

75. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas īstenošanu. Katra dalībvalsts izraugās tikai vienu tranzīta kompetento iestādi.

76. pants

Korespondentu izraudzīšanās

Dalībvalstis un Komisija katra izraugās vienu vai vairākus korespondentus, kas ir atbildīgi par to personu vai uzņēmumu informēšanu vai konsultēšanu, kas uzdod jautājumus par šīs regulas īstenošanu. Komisijas korespondents visus tam uzdotos jautājumus, kas attiecas uz dalībvalstīm, pārsūta dalībvalstu korespondentiem un otrādi.

77. pants

Ievešanas un izvešanas muitas iestāžu izraudzīšanās

Dalībvalstis attiecībā uz to atkritumu sūtījumiem, ko ieved Savienībā un izved no tās, var izraudzīties konkrētas ievešanas un izvešanas muitas iestādes. Ja dalībvalsts nolemj izraudzīties šādas muitas iestādes, sūtījumu ievešanai Savienībā vai izvešanai no tās neizmanto nevienu citu robežšķērsošanas vietu minētajā dalībvalstī.

78. pants

Paziņošana un informēšana par izraudzīšanos

1.   Dalībvalstis Komisijai paziņo par to, ka tās ir izraudzījušās

a)

kompetentās iestādes saskaņā ar 75. pantu;

b)

korespondentus saskaņā ar 76. pantu;

c)

attiecīgā gadījumā ievešanas un izvešanas muitas iestādes saskaņā ar 77. pantu.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minēto izraudzīšanos dalībvalstis Komisijai sniedz šādu informāciju:

a)

nosaukumi;

b)

pasta adreses;

c)

e-pasta adreses;

d)

telefona numuri;

e)

kompetentajām iestādēm akceptētējamas valodas.

3.   Dalībvalstis par jebkādām izmaiņām 1. un 2. punktā minētajā informācijā nekavējoties paziņo Komisijai.

4.   1. un 2. punktā minēto informāciju, kā arī jebkādas izmaiņas tajā Komisijai iesniedz elektroniski.

5.   Komisija izraudzīto kompetento iestāžu, korespondentu un attiecīgā gadījumā ievešanas un izvešanas muitas iestāžu sarakstus publicē savā tīmekļvietnē un, ja nepieciešams, šos sarakstus atjaunina.

79. pants

I–X un XII pielikuma grozīšana

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu IA, IB, IC, II, III, IIIA, IIIB, IV, V, VI un VII pielikumu nolūkā ņemt vērā izmaiņas, par kurām panākta vienošanās Bāzeles konvencijas un ESAO lēmuma satvarā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu IC pielikumu nolūkā to pielāgot 27. panta īstenošanai pēc 2026. gada 21. maija.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu IIIA pielikumu nolūkā pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas minētajā pielikumā iekļaut divu vai vairāku III pielikumā uzskaitītu atkritumu veidu maisījumus, ar noteikumu, ka minēto atkritumu maisījumu sastāvs neapgrūtina atgūšanu vidi saudzējošā veidā un ja ir pierādīts, ka attiecīgais atkritumu maisījums tiks apsaimniekots vidi saudzējošā veidā Savienībā, un paredzēt, ka viens vai vairāki IIIA pielikuma ieraksti attiecas tikai uz sūtījumiem starp dalībvalstīm, ja ir pierādīts, ka attiecīgais atkritumu maisījums netiks apsaimniekots vidi saudzējošā veidā valstīs, kurām ESAO lēmums ir piemērojams.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu IIIB pielikumu ar mērķi pēc dalībvalsts pieprasījuma iesniegšanas vai pēc savas iniciatīvas minētajā pielikumā iekļaut nebīstamus atkritumus, kas nav uzskaitīti III, IV vai V pielikumā, ja ir pierādīts, ka attiecīgie atkritumi tiks apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā Savienībā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu VIII pielikumu attiecībā uz minētajā pielikumā norādītās informācijas formu un saturu, pamatojoties uz šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, un lai atjauninātu minētajā pielikumā norādīto veidlapu un informāciju attiecībā uz Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem norādījumiem par vidi saudzējošu apsaimniekošanu, balstoties uz norisēm attiecīgajos starptautiskajos forumos vai Savienības līmenī, un lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu IX pielikumu nolūkā atjaunināt Savienības tiesību aktu un starptautisko norādījumu sarakstus attiecībā uz vidi saudzējošu apsaimniekošanu, balstoties uz norisēm Savienības līmenī vai attiecīgajos starptautiskajos forumos.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu X pielikumu attiecībā uz minētajā pielikumā iekļautajiem kritērijiem, pamatojoties uz šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, un lai atjauninātu minētajā pielikumā norādīto informāciju, balstoties uz norisēm attiecīgajos starptautiskajos forumos vai Savienības līmenī attiecībā uz vidi saudzējošu apsaimniekošanu, un lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 80. pantu, lai grozītu XII pielikumu attiecībā uz minētajā pielikumā iekļauto informāciju, pamatojoties uz šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi.

80. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 14. panta 3. punktā, 15. panta 6. punktā, 18. panta 15. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 6. punktā, 39. panta 5. punktā, 41. panta 1. punktā, 43. panta 4. punktā, 45. panta 6. punktā un 79. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 3. punktā, 15. panta 6. punktā, 18. panta 15. punktā, 27. panta 2. punktā, 29. panta 6. punktā, 39. panta 5. punktā, 41. panta 1. punktā, 43. panta 4. punktā, 45. panta 6. punktā un 79. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 14. panta 3. punktu, 15. panta 6. punktu, 18. panta 15. punktu, 27. panta 2. punktu, 29. panta 6. punktu, 39. panta 5. punktu, 41. panta 1. punktu, 43. panta 4. punktu, 45. panta 6. punktu un 79. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

81. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

82. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1257/2013

Regulu (ES) Nr. 1257/2013 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“6. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta un 13., 15. un 16. panta vajadzībām,”

;

2)

regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

tiek pārstrādāti tikai Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās un, attiecībā uz kuģiem, kas tiek uzskatīti par bīstamiem atkritumiem, atrodas dalībvalsts nacionālajā jurisdikcijā esošā teritorijā un tiek eksportēti no Savienības, tikai tajās Eiropas sarakstā iekļautajās kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras atrodas Bāzeles konvencijas VII pielikumā uzskaitītajās valstīs;”.

83. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2020/1056

Regulu (ES) 2020/1056 groza šādi:

1)

regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu:

“iv)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1157 (*1) 9. panta 2. punktā, 16. panta 1. punktā un 18. panta 4. punktā; šī regula neskar muitas iestāžu kontroles, kas paredzētas attiecīgajos Savienības tiesību aktos;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (OV L, 2024/1157, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj).”;"

2)

regulas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes pieņem regulatīvo informāciju, arī papildu informāciju, ievērojot Regulu (ES) 2024/1157, no 2026. gada 21. maija.

”;

3)

regulas 5. panta 2. punktu svītro;

4)

regulas 7. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, 1. punktā minētos elementus, kas saistīti ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minētajos noteikumos izklāstītajām informācijas prasībām, pieņem ne vēlāk kā regulas (ES) 2024/1157 27. panta 5. punktā minētajā datumā.

”;

5)

regulas 8. pantā pievieno šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, 1. punktā minētos elementus, kas konkrēti attiecas uz iestāžu piekļuvi regulatīvajai informācijai un tās apstrādi saistībā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minētajos noteikumos izklāstītajām prasībām, arī saziņu ar ekonomikas dalībniekiem saistībā ar minēto informāciju, pieņem ne vēlāk kā regulas (ES) 2024/1157 27. panta 5. punktā minētajā datumā.;

6)

regulas 9. pantā pievieno šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minētos elementus, kas konkrēti attiecas uz regulatīvās informācijas apstrādi saistībā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā minētajos noteikumos izklāstītajām prasībām, pieņem ne vēlāk kā regulas (ES) 2024/1157 27. panta 5. punktā minētajā datumā.”

84. pants

Pārskatīšana

Līdz 2035. gada 31. decembrim Komisija, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 73. pantu sagatavotos ziņojumus un 62. panta 5. punktā minēto izskatīšanu, pārskata šo regulu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem, ziņojumam pievienojot tiesību akta priekšlikumu, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.

Pārskatīšanas gaitā un kā daļu no sava ziņojuma Komisija jo īpaši izvērtē:

a)

II sadaļas 1. nodaļā paredzētās iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūras efektivitāti un jo īpaši ar to saistītos termiņus 8., 14., 15. un 16. pantā, cita starpā analizējot tādus elementus kā iebildumu un piekrišanu skaits un laiks starp paziņojuma iesniegšanu un pieņemto lēmumu. Komisija šim nolūkam var izmantot datus, ko glabā 27. pantā minētajās sistēmās;

b)

vai datu par atkritumu sūtījumiem publicēšana saskaņā ar 21. pantu nodrošina pietiekamu pārredzamību, jo īpaši, analizējot, vai un kāpēc kompetentās iestādes vai personas, kuras organizē sūtījumu, galamērķī esošo objektu nosaukumus ir uzskatījušas par konfidenciāliem, pamatojoties uz Savienības un valsts tiesību aktiem;

c)

vai šī regula ir pietiekami veicinājusi klimatneitralitāti un aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma panākšanu, ņemot vērā attiecīgo Savienības aģentūru publicētos ziņojumus un datus.

Pārskatīšanas gaitā un kā daļu no sava ziņojuma Komisija papildus novērtē, vai ir ievērots Savienības tiesību aktos noteiktais vienlīdzības princips, un šajā kontekstā izvērtē iespējamo ietekmi uz jebkuras dalībvalsts konkurētspēju, kā arī vajadzības gadījumā veic korektīvus pasākumus.

85. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulu (EK) Nr. 1013/2006 atceļ no 2024. gada 20. maija.

2.   Tomēr Regulas (EK) Nr. 1013/2006 noteikumus turpina piemērot līdz 2026. gada 21. maijam, izņemot attiecībā uz:

a)

30. pantu, ko beidz piemērot, sākot no 2024. gada 20. maija;

b)

37. pantu, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 21. maijam;

c)

51. pantu, ko turpina piemērot līdz 2025. gada 31. decembrim.

3.   Regulu (EK) Nr. 1013/2006 arī turpina piemērot sūtījumiem, par kuriem ir iesniegts paziņojums saskaņā ar minētās regulas 4. pantu un par kuriem galamērķa kompetentā iestāde ir sniegusi apstiprinājumu saskaņā ar minētās regulas 8. pantu pirms 2026. gada 21. maija. Attiecībā uz minētajiem sūtījumiem šīs regulas noteikumus nepiemēro.

4.   Komisijas Regulu (EK) Nr. 1418/2007 (47) atceļ no 2027. gada 21. maija.

5.   Resursu atgūšana no tādiem atkritumiem vai to likvidēšana, kuri iekļauti sūtījumā, kam attiecīgās kompetentās iestādes ir devušas piekrišanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 9. pantu, jāpabeidz ne vēlāk kā vienu gadu no 2026. gada 21. maija.

6.   Sūtījums, kuram attiecīgās kompetentās iestādes ir devušas piekrišanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 14. panta 2. punktu, jāpabeidz ne vēlāk kā trīs gadus no 2026. gada 21. maija.

7.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1013/2006 14. pantu sniegta iepriekšēja piekrišana par objekta izmantošanu zaudē spēku ne vēlāk kā piecus gadus no 2024. gada 20. maija.

8.   Atsauces uz atcelto Regulu (EK) Nr. 1013/2006 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas noteikta XIII pielikumā.

86. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2026. gada 21. maija.

3.   Tomēr saistībā ar turpmāk minētajiem noteikumiem piemēro šādus piemērošanas datumus:

a)

83. panta 4, 5. un 6. punktu piemēro no 2020. gada 20. augusta;

b)

2. panta 2. punkta i) apakšpunktu, 7. panta 10. punktu, 11. panta 5. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 6. punktu, 18. panta 15. punktu, 27. panta 2. un 5. punktu, 29. panta 3. un 6. punktu, 31. pantu, 41.–43. pantu, 45. pantu, 51. panta 7. punktu, 61. panta 7. punktu, 66. pantu un 79. līdz 82. pantu un 83. panta 1.–3. punktu – no 2024. gada 20. maija;

c)

39. panta 1. punkta d) apakšpunktu – no 2026. gada 21. novembra;

d)

38. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 40. pantu, 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 46. un 47. pantu – no 2027. gada 21. maija, izņemot 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ko piemēro no 2026. gada 21. maija;

e)

73. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2024. gada 11. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. LAHBIB


(1)   OV C 275, 18.7.2022., 95. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2024. gada 27. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 25. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(5)   OV L 39, 16.2.1993., 3. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 93/98/EEK (1993. gada 1. februāris) par slēdzienu Kopienas vārdā attiecībā uz Konvenciju par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli (Bāzeles konvencija) (OV L 39, 16.2.1993., 1. lpp.).

(7)  Grozījums Bāzeles konvencijā (“Aizlieguma grozījums”), kas pieņemts ar Bāzeles konvencijas pušu Lēmumu III/1.

(8)  Padomes Lēmums 97/640/EK (1997. gada 22. septembris) par Konvencijas par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli (Bāzeles Konvencija) grozījumu apstiprināšanu Kopienas vārdā, kā noteikts Pušu konferences Lēmumā III/1 (OV L 272, 4.10.1997., 45. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 120/97 (1997. gada 20. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 22, 24.1.1997., 14. lpp.).

(9)  OECD/LEGAL/0266.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (2013. gada 20. novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK (OV L 330, 10.12.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399 (2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

(18)   OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.).

(22)  Komisijas Regula (ES) 2023/2055 (2023. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 238, 27.9.2023., 67. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

(24)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par plastmasas granulu zudumu novēršanu nolūkā samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu (COM(2023) 645).

(25)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(28)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(29)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(30)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(31)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

(34)  Padomes Direktīva 2006/117/Euratom (2006. gada 20. novembris) par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli (OV L 337, 5.12.2006., 21. lpp.).

(35)  Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.).

(37)  Antarktikas līgumam pievienotais 1991. gada Protokols par vides aizsardzību.

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).

(39)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(40)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).

(45)  OECD/LEGAL/0266.

(46)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1245 (2016. gada 28. jūlijs), ar kuru nosaka provizorisko atbilstības tabulu starp kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87, un ierakstiem par atkritumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par atkritumu sūtījumiem (EK) Nr. 1013/2006 III, IV un V pielikumā (OV L 204, 29.7.2016., 11. lpp.).

(47)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.).


IA PIELIKUMS