32024L3017

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Direktīva - ES - 2024/3017 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32024L3017

Help

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/3017 (2024. gada 27. novembris), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1286/2011 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/90/2024/REV/1

OV L, 2024/3017, 6.12.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/3017/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/3017/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

L sērija

2024/3017

6.12.2024

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3017

(2024. gada 27. novembris),

ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1286/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK (3) nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un paredz jūras negadījumu un starpgadījumu drošības izmeklēšanas sistēmu (“drošības izmeklēšana”). Jūras negadījumus, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, izmeklē neatkarīgas izmeklēšanas struktūras, kuras dalībvalstīs izveidotas, lai uzlabotu kuģošanas drošību, kā arī aizsargātu jūras vidi, ar mērķi mācīties no līdzšinējās pieredzes un novērst turpmākus negadījumus un starpgadījumus.

(2)	Kopš Direktīvas 2009/18/EK stāšanās spēkā ir notikušas izmaiņas starptautiskajā normatīvajā vidē un tehnoloģiju attīstībā. Būtu jāņem vērā minētās izmaiņas un attīstība, kā arī pieredze, kas gūta, īstenojot minēto direktīvu.

(3)	Šajā sakarā Savienībai saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām jūras vides aizsardzības jomā arī turpmāk būtu jāuzņemas vadošā loma nozarē, kas tiek regulēta gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

(4)

Direktīvā 2009/18/EK ir atsauces uz vairākiem tiesību aktiem, kurus pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) un kuri kopš tās stāšanās spēkā ir atcelti, grozīti vai pārskatīti. Minētā direktīva atsaucas, piemēram, uz SJO Jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kodeksu, kas pieņemts ar SJO 1997. gada 27. novembra Rezolūciju A.849(20) un kas atcelts ar Starptautisko standartu un ieteicamās prakses kodeksu jūras negadījuma vai jūras starpgadījuma izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (pieņemts ar SJO 2008. gada 16. maija Rezolūciju MSC 255(84)) (“SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss”) un ar SJO Vadlīnijām izmeklētājiem Negadījumu izmeklēšanas kodeksa īstenošanai (pieņemtas ar 2013. gada 4. decembra Rezolūciju A.1075(28)) (“SJO Vadlīnijas izmeklētājiem Negadījumu izmeklēšanas kodeksa īstenošanai”).

(5)	SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā ir ieviestas jaunas definīcijas, piemēram, jēdziena “jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāde” definīcija, savukārt citi jēdzieni, piemēram, “smags negadījums”, ir svītroti. Minētās izmaiņas būtu jāiestrādā Direktīvā 2009/18/EK.

(6)	Direktīvā 2009/18/EK ir arī atsauce uz SJO 2008. gada 18. decembra Cirkulāru MSC/MEPC.3/Circ.3 “Ziņojumi par jūras negadījumiem un incidentiem, Pārskatītās saskaņotās ziņošanas procedūras”, kas tika aizstāts ar SJO 2014. gada 18. novembra Cirkulāru MSC-MEPC. 3/circ.4/rev.1.

(7)

SJO Vadlīnijās izmeklētājiem Negadījumu izmeklēšanas kodeksa īstenošanai ir sniegti praktiski ieteikumi sistemātiskai jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanai, un tās palīdz izstrādāt efektīvu analīzi un preventīvos pasākumus. Minētās vadlīnijas aizstāj Komisijas Regulā (ES) Nr. 1286/2011 (4) izklāstīto kopējo metodiku. Tāpēc tās būtu jāiekļauj Direktīvā 2009/18/EK, bet Regula (ES) Nr. 1286/2011 būtu jāatceļ.

(8)

Zvejas kuģi, kas ir īsāki par 15 metriem, pašlaik ir izslēgti no Direktīvas 2009/18/EK darbības jomas. Tāpēc drošības izmeklēšana, kuros iesaistīti šādi zvejas kuģi, nav ne sistemātiska, ne saskaņota. Šādiem kuģiem ir lielāka nosliece uz apgāšanos, un apkalpes locekļi salīdzinoši bieži pārkrīt pār bortu. Tāpēc, lai aizsargātu minētos zvejas kuģus, to apkalpi un vidi, ir jāparedz, ka par ļoti smagiem jūras negadījumiem, kuros iesaistīti šādi zvejas kuģi, ir jāveic sākotnējs novērtējums, – kurā cita starpā ņem vērā pieejamos pierādījumus, kā arī to, vai drošības izmeklēšanas konstatējumi varētu palīdzēt novērst turpmākus jūras negadījumus un starpgadījumus, – lai noteiktu, vai iestādēm būtu jāsāk drošības izmeklēšana. Paredzams, ka minētais pasākums būtiski pozitīvi ietekmēs jūrā izglābto dzīvību un novērsto ievainojumu skaitu, jo īpaši, aizsargājot Eiropas zvejnieku dzīvību un veselību.

(9)	Direktīvai 2009/18/EK nebūtu jāliedz dalībvalstīm paredzēt valsts noteikumus par tādu jūras negadījumu vai starpgadījumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti jebkura tipa kuģi, kas pārvadā 12 vai mazāk pasažierus vai iesaistās citās komerciālās darbībās.

(10)	Dažas Direktīvā 2009/18/EK sniegtās definīcijas nav skaidras. Būtu jānosaka “zvejas kuģa garuma” definīcija, jo īpaši situācijām, kad jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāžu (“drošības izmeklēšanas iestādes”) pieeja un pienākumi atšķiras atkarībā no zvejas kuģa garuma.

(11)

SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss attiecas uz notikumu vai secīgiem notikumiem, kuri notikuši “tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju”. Minētā jēdziena interpretācijā pastāv būtiskas atšķirības, un tas būtu jāprecizē. Minētās atšķirības ietekmē drošības izmeklēšanas iestāžu rīcību, jo īpaši saistībā ar negadījumiem ostās, kopīgas izmeklēšanas iespējām un negadījumu un izmeklēšanas datu vākšanu.

(12)

SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā noteikts, ka, ja ir noticis ļoti smags jūras negadījums, ir jāveic drošības izmeklēšana. Tomēr nav norādes par laikposmu, kurā pēc negadījuma ir jāiestājas nāvei, lai minēto negadījumu uzskatītu par ļoti smagu jūras negadījumu, par kuru ir jāveic drošības izmeklēšana. Tādēļ Direktīvā 2009/18/EK būtu jāietver šāda norāde.

(13)	Drošības izmeklēšanas iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai ziņojumi par negadījumiem un to ieteikumi pirms publiskošanas būtu pieejami attiecīgajām personām, tostarp cietušajiem un viņu ģimenēm.

(14)	Ņemot vērā to, cik svarīgi drošības izmeklēšanā ir pārbaudīt cilvēkfaktorus, drošības izmeklēšanā būtu pienācīgi jāņem vērā darba un dzīves apstākļi uz kuģa un to iespējamā ietekme uz izmeklējamo jūras negadījumu vai starpgadījumu.

(15)

Dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm pieejamais personāls, kā arī to operatīvie resursi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc jūras negadījumu paziņošana un izmeklēšana ir neefektīva un nekonsekventa. Tādēļ Komisijai ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (“Aģentūra”) palīdzību individuālo drošības izmeklēšanu vajadzībām būtu jāsniedz ļoti specializēts analītiskais atbalsts (vispārīgās prasmes), kā arī analītiskie instrumenti un aprīkojums (aparatūra). Turklāt būtu jāturpina veicināt un atbalstīt sadarbību un savstarpēju palīdzību starp dalībvalstīm attiecībā uz drošības izmeklēšanām, jo īpaši, ņemot vērā ar vides, sociālajiem, sabiedrības veselības un darba tiesību aspektiem saistītās jaunās kuģošanas drošuma problēmas.

(16)

Tāpēc Aģentūrai būtu jāorganizē regulāras apmācības par konkrētiem tehniskiem paņēmieniem un jaunajiem sasniegumiem un tehnoloģijām, kas varētu būt svarīgas drošības izmeklēšanā nākotnē. Šādā apmācībā cita starpā būtu jāpievēršas atjaunīgajām un mazoglekļa degvielām, kas ir īpaši svarīgas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” kontekstā, automatizācijai un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (5) paredzētajiem vispārīgajiem datu aizsardzības noteikumiem. Tas uzlabos drošību uz kuģiem un uz tiem strādājošo jūrnieku un zvejnieku veselību un drošību.

(17)	Visos gadījumos būtu jānodrošina drošības izmeklēšanas neatkarība, un visiem šajās izmeklēšanās iesaistītajiem, tostarp gan publiskiem, gan privātiem subjektiem, iestādēm vai aģentūrām, vajadzētu būt brīviem no jebkādiem interešu konfliktiem.

(18)	Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka drošības izmeklēšanas tiek veiktas konsekventi, un lai palīdzētu drošības izmeklēšanas iestādēm uzlabot un paplašināt savas drošības izmeklēšanas spējas.

(19)

Lai Direktīvu 2009/18/EK pielāgotu norisēm starptautiskajās jūras tiesībās, kuras attiecas uz drošības negadījumu izmeklēšanu jūras transporta nozarē, un lai veicinātu zināšanu apkopošanu un apmaiņu un ziņošanu par tām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minētās direktīvas pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6). Šajā apspriešanā jo īpaši būtu jāiesaista pastāvīgās sadarbības sistēma, kas izveidota ar Direktīvu 2009/18/EK. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)

Ņemot vērā Aģentūras veikto dalībvalstu apmeklējumu pilno ciklu, ko tā veic, lai uzraudzītu Direktīvas 2009/18/EK īstenošanu, Komisijai būtu jāizvērtē Direktīvas 2009/18/EK īstenošana ne vēlāk kā piecus gadus no šīs grozošās direktīvas transponēšanas dienas un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas minētajam izvērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, paredzēt noteikumus par drošības negadījumu izmeklēšanu jūras transporta nozarē, lai uzlabotu kuģošanas drošību un aizsargātu jūras vidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)	Tādēļ Direktīva 2009/18/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/18/EK

Direktīvu 2009/18/EK groza šādi:

direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Tā kā saskaņā ar šo direktīvu veiktu drošības izmeklēšanu uz jūras (“drošības izmeklēšanas”) mērķis nav noteikt atbildību vai vainas pakāpi, no minētajās izmeklēšanās izdarītajiem konstatējumiem neizdara nekādus secinājumus par vainu vai atbildību. Dalībvalstis nodrošina, ka jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestādēm (“drošības izmeklēšanas iestādes”) netiek liegts vai traucēts ziņot par visiem jūras negadījuma vai starpgadījuma cēloņiem.”

;

2)	direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu svītro;

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

“SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss” ir SJO Kuģošanas drošības komitejas (MSC) 2008. gada 16. maija Rezolūcijai MSC.255(84) pielikumā pievienotais Starptautisko standartu un ieteicamās prakses kodekss jūras negadījuma vai jūras starpgadījuma izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā, tā jaunākajā redakcijā;

2)	“SJO Vadlīnijas izmeklētājiem Negadījumu izmeklēšanas kodeksa īstenošanai” ir vadlīnijas, kas pievienotas pielikumā SJO Asamblejas 2013. gada 4. decembrī pieņemtajai Rezolūcijai A.1075(28), to jaunākajā redakcijā;

turpmāk norādītos terminus saprot atbilstoši SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā ietvertajām definīcijām:

a)	“jūras negadījums”;

b)	“ļoti smags jūras negadījums”;

c)	“jūras starpgadījums”;

d)	“jūras negadījuma drošības izmeklēšana”;

e)	“jūras negadījumu drošības izmeklēšanas iestāde”;

f)	“jūras negadījuma drošības izmeklēšanas valsts”;

g)	“pamatoti ieinteresēta valsts”;

h)	“smags ievainojums”;

“SJO Pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījuma situācijā” ir pamatnostādnes, kas pievienotas pielikumā SJO Juridiskās komitejas 2006. gada 27. aprīļa Rezolūcijai LEG.3(91) un ko Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldes iestāde apstiprinājusi savā 296. sesijā 2006. gada 12.–16. jūnijā, to jaunākajā redakcijā;

5)	“ro-ro pasažieru kuģis” ir “ro-ro pasažieru kuģis”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/2110 (*1) 2. panta 1) punktā;

6)	“ātrgaitas pasažieru kuģis” ir “ātrgaitas pasažieru kuģis”, kā definēts Direktīvas (ES) 2017/2110 2. panta 2) punktā;

“reisa datu reģistrācijas iekārta” (“VDR”) ir “reisa datu reģistrācijas iekārta”, kā definēts SJO Kuģošanas drošības komitejas 2012. gada 22. maija SJO Rezolūcijas MSC.333(90) pielikuma 4.1. punktā, tā jaunākajā redakcijā, kas papildināta ar attiecīgajiem SJO veiktspējas standartiem, kas piemērojami minētās VDR uzstādīšanas dienā, un neskarot Savienības tiesību aktus;

“vienkāršota reisa datu reģistrācijas iekārta” (“S-VDR”) ir “vienkāršota reisa datu reģistrācijas iekārta”, kā definēts SJO Kuģošanas drošības komitejas 2004. gada 17. maija SJO Rezolūcijas MSC.163(78) pielikuma 4.1. punktā, tā jaunākajā redakcijā, kas papildināta ar attiecīgajiem SJO veiktspējas standartiem, kas piemērojami minētās S-VDR uzstādīšanas dienā, un neskarot Savienības tiesību aktus;

“drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, tostarp reģistrācijas un kontroles nolūkā, ko ierosina:

a)	tās valsts, kura veic vai vada drošības izmeklēšanu, drošības izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai

b)	attiecīgā gadījumā Komisija, kas rīkojas, pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un veikto drošības izmeklēšanu rezultātiem;

10)	“zvejas kuģa garums” ir “zvejas kuģa garums” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1130 (*2) 2. panta nozīmē;

11)	“nāvējošs miesas bojājums” ir miesas bojājums, ko persona gūst negadījumā un kā rezultātā 30 dienu laikā pēc negadījuma dienas iestājas šīs personas nāve, ja attiecīgā informācija ir pieejama.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1130 (2017. gada 14. jūnijs), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 169, 30.6.2017., 1. lpp.).”;"

direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citām izmeklēšanām, ko veic paralēli, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, un ka drošības izmeklēšanas iestādes var ziņot par drošības izmeklēšanu rezultātiem bez norādījumiem vai iejaukšanās no personām, organizācijām vai pusēm, kuras var ietekmēt minēto drošības izmeklēšanu iznākums;”

;

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	koordinēt attiecīgo drošības izmeklēšanas iestāžu darbību, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi.”

;

direktīvas 5. un 6. pantu aizstāj ar šādiem:

“5. pants

Pienākums veikt izmeklēšanu

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka 8. pantā minētā drošības izmeklēšanas iestāde veic drošības izmeklēšanu pēc jebkura ļoti smaga jūras negadījuma:

a)	kurā iesaistīts kuģis, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, neatkarīgi no negadījuma vietas;

b)	kurš noticis šīs dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, neatkarīgi no tā, ar kādu karogu kuģo negadījumā iesaistītais kuģis vai kuģi; vai

c)	par kuru šai dalībvalstij ir pamatota interese neatkarīgi no negadījuma vietas un no tā, ar kādu karogu kuģo negadījumā iesaistītais kuģis vai kuģi.

2. Ja zvejas kuģis ir īsāks par 15 metriem, drošības izmeklēšanas iestāde nekavējoties un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šā panta 1. punktā minētā ļoti smagā jūras negadījuma veic sākotnējo novērtējumu, lai noteiktu, vai veikt vai neveikt drošības izmeklēšanu. Ja drošības izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu neveikt šādu drošības izmeklēšanu, minētā lēmuma iemeslus nekavējoties un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ļoti smagā jūras negadījuma dokumentē un paziņo saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

3. Lemjot par to, vai veikt drošības izmeklēšanu saskaņā ar šā panta 2. punktu, drošības izmeklēšanas iestāde ņem vērā pieejamos pierādījumus, kā arī to, vai drošības izmeklēšanas konstatējumi var palīdzēt novērst turpmākus jūras negadījumus un starpgadījumus.

4. Ja uz kādu jūras negadījumu vai starpgadījumu neattiecas 1., 2. vai 3. punkts, drošības izmeklēšanas iestāde lemj par to, vai veikt drošības izmeklēšanu.

5. Drošības izmeklēšanas apjomu un praktiskos pasākumus tās veikšanai nosaka izmeklēšanas vadītājas valsts drošības izmeklēšanas iestāde sadarbībā ar citu pamatoti ieinteresēto valstu līdzvērtīgām iestādēm tādā veidā, kāds pēc izmeklēšanas vadītājas valsts drošības izmeklēšanas iestādes ieskatiem visvairāk veicinātu šīs direktīvas mērķa sasniegšanu, un ar nolūku novērst turpmākus jūras negadījumus un starpgadījumus.

6. Veicot drošības izmeklēšanu, drošības izmeklēšanas iestāde ievēro SJO Vadlīnijas izmeklētājiem Negadījumu izmeklēšanas kodeksa īstenošanai. Izmeklētāji var atkāpties no šīm vadlīnijām īpašos gadījumos, ja saskaņā ar viņu profesionālo spriedumu to var pamatot kā nepieciešamu drošības izmeklēšanas mērķu sasniegšanai. Komisija var pieņemt ieteikumus minēto vadlīniju īstenošanai, ņemot vērā attiecīgus drošības izmeklēšanā izdarītos secinājumus un pēc apspriešanās ar drošības izmeklēšanas iestādēm saistībā ar pastāvīgās sadarbības sistēmu, kas minēta 10. pantā.

7. Lemjot par to, vai jūras negadījums vai starpgadījums ir noticis tad, kad kuģis atrodas piestātnē, ir pietauvots vai atrodas dokā, vai tajā ir iesaistīti krasta vai ostas darbinieki, vai tas ir noticis “tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju” un tādēļ ir jāveic drošības izmeklēšana, dalībvalstis, rīkodamās saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, īpašu uzmanību pievērš tam, cik lielā mērā veiktajā darbībā un attiecībā uz to ir iesaistīta un ir būtiska kuģa konstrukcija, aprīkojums, procedūras, apkalpe un kuģa vadība.

8. Drošības izmeklēšanu uzsāk uzreiz pēc tam, kad ir noticis jūras negadījums vai starpgadījums, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā.

9. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja drošības izmeklēšanas gaitā kļūst zināms vai ir aizdomas, ka ir izdarīts nodarījums saskaņā ar 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantu 1988. gada 10. marta Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu jaunākajā redakcijā, drošības izmeklēšanas iestāde, ņemot vērā valsts tiesību aktus, nekavējoties informē dalībvalsts vai dalībvalstu un jebkuras attiecīgās trešās valsts jūras drošības iestādes.

6. pants

Paziņošanas pienākums

Dalībvalsts savā tiesību sistēmā paredz, ka atbildīgās iestādes vai iesaistītās puses vai abas nekavējoties paziņo šīs dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestādei par visiem jūras negadījumiem un starpgadījumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma.”

;

direktīvas 7. pantu groza šādi:

panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Paralēlas drošības izmeklēšanas veikšana par vienu un to pašu negadījumu vai starpgadījumu ir pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos. Šādā gadījumā dalībvalstis paziņo Komisijai šādu paralēlu drošības izmeklēšanu veikšanas iemeslus. Dalībvalstis, kas veic paralēlas drošības izmeklēšanas, savstarpēji sadarbojas. Jo īpaši iesaistītās drošības izmeklēšanas iestādes savlaicīgi apmainās ar visu piemēroto informāciju, kas iegūta viņu attiecīgo drošības izmeklēšanu gaitā, jo īpaši, lai pēc iespējas izdarītu vienotus secinājumus.”

;

iekļauj šādu punktu:

“1.a Veicot drošības izmeklēšanu, pamatoti ieinteresētās dalībvalstis ciktāl praktiski iespējams palīdz dalībvalstij vai dalībvalstīm, kas izmeklē jūras negadījumu drošības aspektā, piekļūt attiecīgajai informācijai, kura vajadzīga drošības izmeklēšanai. Saskaņā ar pamatoti ieinteresētās valsts tiesību aktiem izmeklētājam vai izmeklētājiem, kas veic drošības izmeklēšanu, piešķir arī piekļuvi informācijai, kas ir valsts inspektoru, krasta apsardzes darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, loču un citu pamatoti ieinteresētas valsts jūrniecības darbinieku rīcībā, ja to uzskata par nepieciešamu.”

;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja jūras negadījumā vai starpgadījumā ir iesaistīts ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, drošības izmeklēšanas procedūru sāk dalībvalsts, kuras teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, ir noticis jūras negadījums vai starpgadījums. Ja jūras negadījums vai starpgadījums ir noticis citos ūdeņos, drošības izmeklēšanas procedūru sāk dalībvalsts, kuru minētais ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis apmeklējis pēdējo. Dalībvalsts, kura uzsākusi drošības izmeklēšanas procedūru, ir atbildīga par drošības izmeklēšanu un koordināciju ar pārējām pamatoti ieinteresētajām dalībvalstīm, līdz tās savstarpēji vienojas par to, kurai jābūt izmeklēšanas vadītājai dalībvalstij.”

;

direktīvas 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem:

“8. pants

Drošības izmeklēšanas iestāde

1. Dalībvalstis nodrošina, ka par drošības izmeklēšanu atbild objektīva, neatkarīga un pastāvīga drošības izmeklēšanas iestāde, kurai ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras un pietiekami līdzekļi un finanšu resursi, un ka to veic atbilstīgi kvalificēti izmeklētāji, kam ir tāda kompetence jūras negadījumu un starpgadījumu jautājumos, kas vajadzīga, lai pildītu savus pienākumus, ievērojot šo direktīvu.

Drošības izmeklēšanas iestādēm neliedz uz laiku iecelt piemērotus izmeklētājus ar specializētām prasmēm, kas vajadzīgas, lai piedalītos drošības izmeklēšanā, vai izmantot konsultantus, kuri sniedz ekspertu konsultācijas par jebkuru drošības izmeklēšanas aspektu.

Lai drošības izmeklēšanu veiktu objektīvi, drošības izmeklēšanas iestāde organizācijas, tiesiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīga no jebkuras puses, kuras intereses varētu būt pretrunā tai uzticētajam uzdevumam.

Dalībvalstis, kurām nav pieejas jūrai un kurām nav ne savu kuģu, ne arī kuģu, kas kuģotu ar šo valstu karogu, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, nosaka neatkarīgu kontaktiestādi sadarbībai drošības izmeklēšanā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2. Drošības izmeklēšanas iestāde nodrošina to, ka izmeklētājiem ir zināšanas un praktiskā darba pieredze jomās, kas ir saistītas ar viņu parastajiem izmeklētāja pienākumiem. Turklāt drošības izmeklēšanas iestāde vajadzības gadījumā nodrošina piemērotas ekspertīzes tūlītēju pieejamību.

3. Drošības izmeklēšanas iestādei uzticētās darbības var ietvert arī datu vākšanu un analīzi saistībā ar kuģošanas drošību, jo īpaši preventīvos nolūkos, ciktāl minētās darbības neietekmē tās neatkarību vai neuzliek atbildību saistībā ar normatīviem, administratīviem vai standartizācijas jautājumiem.

4. Dalībvalstis atbilstīgi savām tiesību sistēmām nodrošina, ka to drošības izmeklēšanas iestādes izmeklētāji vai izmeklētāji no citas drošības izmeklēšanas iestādes, kurai tās deleģējušas drošības izmeklēšanas uzdevumu, attiecīgos gadījumos sadarbībā ar iestādēm, kas atbildīgas par tiesu izmeklēšanu, ir nodrošināti ar visu piemēroto informāciju un tehnoloģiskajiem līdzekļiem drošības izmeklēšanas veikšanai un tādējādi ir pilnvaroti:

a)	piekļūt jebkurai teritorijai vai negadījuma vietai, kā arī jebkuram kuģim, vrakam vai struktūrai, tostarp kravai, iekārtām vai atliekām;

b)	nodrošināt pierādījumu tūlītēju uzskaiti un vraku, atlieku vai citu sastāvdaļu vai vielu kontrolētu meklēšanu un novākšanu pārbaudei vai analīzei;

c)	pieprasīt b) apakšpunktā minēto priekšmetu pārbaudi vai analīzi un izmantot brīvu piekļuvi šādu pārbaužu vai analīžu rezultātiem;

brīvi piekļūt jebkādai svarīgai informācijai un ierakstītiem datiem, tostarp no VDR vai S-VDR iegūtiem datiem, kas ir saistīti ar kuģi, kuģu satiksmes vadības dienesta ierakstiem, reisu, kravu, apkalpi un jebkuru citu personu, objektu, stāvokli vai apstākli, un var kopēt un izmantot šādu informāciju un datus;

e)	brīvi piekļūt upuru ķermeņu izmeklēšanas rezultātiem vai no upuru ķermeņiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;

f)	pieprasīt kuģa ekspluatācijā iesaistīto cilvēku vai citu iesaistīto cilvēku izmeklēšanas rezultātus vai no šiem cilvēkiem ņemto paraugu analīžu rezultātus un brīvi piekļūt tiem;

g)	iztaujāt lieciniekus bez tādu cilvēku klātbūtnes, kuru intereses varētu uzskatīt par tādām, kas kaitē drošības izmeklēšanai;

h)	saņemt apsekojumu protokolus un saistīto informāciju, kas ir karoga valsts, kuģu īpašnieku, klasifikācijas sabiedrības vai jebkuras citas iesaistītās puses rīcībā, ja šīs puses vai to pārstāvji ir iedibināti attiecīgajā dalībvalstī;

i)	pieprasīt attiecīgās valsts attiecīgo iestāžu palīdzību, tostarp karoga valsts un ostas valsts inspektoru, krasta apsardzes darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, meklēšanas un glābšanas dienestu, loču vai cita ostas personāla vai jūrnieku palīdzību.

5. Drošības izmeklēšanas iestādei ir iespēja nekavējoties reaģēt uz jebkurā laikā saņemtu paziņojumu par negadījumu un saņemt pietiekamus resursus savu funkciju neatkarīgai izpildei. Tās izmeklētājiem piešķir statusu, kas dod nepieciešamās neatkarības garantijas.

6. Drošības izmeklēšanas iestāde var apvienot to uzdevumu pildīšanu, kas tai uzticēti saskaņā ar šo direktīvu, ar tādu notikumu izmeklēšanu, kuri nav jūras negadījumi vai starpgadījumi, ar nosacījumu, ka šādas drošības izmeklēšanas neapdraud tās neatkarību.

7. Katra dalībvalsts var izstrādāt, ieviest un uzturēt savas drošības izmeklēšanas iestādes kvalitātes vadības sistēmu.

8. Pastāvīgās sadarbības sistēma, kas minēta 10. pantā, atbalsta drošības izmeklēšanas iestādes un uzlabo to drošības izmeklēšanas spējas, izstrādājot norādījumus un ieteikumus, lai nodrošinātu, ka drošības izmeklēšanas tiek veiktas konsekventi, un šajā sakarā izstrādā un īsteno salīdzinošās izvērtēšanas programmu.

9. pants

Konfidencialitāte

1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*3), dalībvalsts, rīkojoties saskaņā ar savu tiesību sistēmu, nodrošina, ka turpmāk minētos ierakstus nedara pieejamus citiem mērķiem kā vien drošības izmeklēšanai, ja vien minētās dalībvalsts kompetentā iestāde nav secinājusi, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas pamato minēto ierakstu izpaušanu, tostarp gadījumos, kad minētā kompetentā iestāde ir secinājusi, ka ieguvumi no izpaušanas ir lielāki par negatīvo ietekmi vietējā un starptautiskā mērogā, kāda šādai izpaušanai var būt uz minēto vai jebkādu turpmāku drošības izmeklēšanu:

a)	visas personu sniegtās liecības, kuras drošības izmeklēšanas iestāde apkopojusi drošības izmeklēšanas gaitā;

b)	dokumentus, kas atklāj to personu identitāti, kuras liecinājušas drošības izmeklēšanā;

c)	drošības izmeklēšanas iestādes apkopoto informāciju, kas ir īpaši sensitīva un privāta, tostarp informāciju par personu veselību;

d)	materiālus, kas tapuši drošības izmeklēšanas gaitā, piemēram, pierakstus, uzmetumus, izmeklētāju rakstveidā izteiktos atzinumus, kā arī atzinumus, kas izteikti, analizējot informāciju;

e)	informāciju un pierādījumus, kurus snieguši izmeklētāji no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ieteicamo praksi, ja to pieprasījusi viņu drošības izmeklēšanas iestāde;

f)	starpposma, kopsavilkuma vai galīgo ziņojumu projektus;

g)	visu saziņu starp personām, kas piedalījušās kuģa ekspluatācijā;

h)	rakstiskus vai elektroniskus kuģu satiksmes dienesta ierakstus un šo ierakstu atšifrējumus, tostarp ziņojumus un rezultātus, kas sagatavoti iekšējai lietošanai.

2. Drošības izmeklēšanā iegūtos VDR un S-VDR ierakstus nedara pieejamus un neizmanto citiem nolūkiem kā vien drošības izmeklēšanas vai kuģa drošības nolūkiem, ja vien šādi ieraksti nav anonimizēti vai izpausti drošās procedūrās.

3. Šā panta 1. punktā minētajos nolūkos izpauž tikai tos datus, kas ir absolūti nepieciešami.

4. Dalībvalstis, ievērojot Savienības tiesību aktus, var nolemt ierobežot gadījumus, kad var notikt 3. punktā minētā izpaušana.

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido pastāvīgas sadarbības sistēmu, kas ļauj attiecīgajām drošības izmeklēšanas iestādēm savstarpēji sadarboties tādā pakāpē, kāda vajadzīga šīs direktīvas mērķu sasniegšanai.” ;

panta 3. punktu groza šādi:

ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“3. Pastāvīgās sadarbības sistēmā drošības izmeklēšanas iestādes jo īpaši vienojas par labākajām sadarbības formām, lai:

ļautu drošības izmeklēšanas iestādēm kopīgi izmantot sistēmas, struktūras un iekārtas, kā arī citus ar drošības izmeklēšanu saistītus objektus vraku un kuģa iekārtu tehniskajai izmeklēšanai, tostarp informācijas iegūšanu no VDR vai S-VDR un citām elektroniskām ierīcēm un šīs informācijas novērtēšanu;”

;

ii)

panta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“h)	veicinātu sadarbību ar trešo valstu drošības izmeklēšanas iestādēm un starptautiskajām jūras negadījumu izmeklēšanas organizācijām jomās, uz kurām attiecas šī direktīva;

i)	sniegtu visu attiecīgo informāciju drošības izmeklēšanas iestādēm, kas veic drošības izmeklēšanu.”

;

direktīvas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Dalībvalsts līdzdarbība drošības izmeklēšanā, kuru veic pamatoti ieinteresēta trešā valsts, neskar šajā direktīvā noteikto prasību ievērošanu attiecībā uz drošības izmeklēšanas veikšanu un ziņošanu. Ja pamatoti ieinteresēta trešā valsts vada drošības izmeklēšanu, kurā iesaistīta viena vai vairākas dalībvalstis, šīs dalībvalstis var pieņemt lēmumu neveikt paralēlu drošības izmeklēšanu, ar noteikumu, ka trešās valsts veikta drošības izmeklēšana notiek saskaņā ar SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksu. Šādos gadījumos drošības izmeklēšanas iestādēm nepiemēro 14. pantu.”

;

10)

direktīvas 13. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)	saglabātu visu informāciju no kartēm, kuģa žurnāliem, elektroniskos ierakstus un magnētiskās un videolentes, tostarp VDR vai S-VDR un citu elektronisko iekārtu reģistrēto informāciju, kas saistīta ar negadījuma brīdi un laikposmu pirms un pēc negadījuma;”

;

11)

direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Ziņojumi par negadījumiem

1. Saskaņā ar šo direktīvu veiktas drošības izmeklēšanas rezultātu publicē ziņojumā par negadījumu, kuru sagatavo pēc kompetentās drošības izmeklēšanas iestādes norādījumiem un saskaņā ar I pielikuma attiecīgajām iedaļām.

Drošības izmeklēšanas iestāde var nolemt publicēt tikai īsu ziņojumu par drošības izmeklēšanu, ja:

a)	drošības izmeklēšana neattiecas uz ļoti smagu jūras negadījumu; vai

b)	drošības izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz jūras negadījumu vai starpgadījumu nevar palīdzēt novērst turpmākus jūras negadījumus vai starpgadījumus.

2. Drošības izmeklēšanas iestāde dara visu iespējamo, lai 1. punktā minētais ziņojums par negadījumu, tostarp tās secinājumi un jebkādi iespējamie ieteikumi, būtu publiski un jo īpaši jūrniecības nozarei pieejami 12 mēnešos pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma dienas. Ja ļoti smaga jūras negadījuma gadījumā nav iespējams minētajā laikā sagatavot galīgo ziņojumu par negadījumu, 12 mēnešos pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu par negadījumu.

3. Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestāde nosūta Komisijai galīgā vai starpposma ziņojuma kopiju. Drošības izmeklēšanas iestāde ņem vērā Komisijas galaziņojuma iespējamās tehniskās piezīmes, ar noteikumu, ka minētās piezīmes neietekmē konstatējumu būtību un kuru mērķis ir ziņojuma par negadījumu kvalitātes uzlabošana, lai pēc iespējas vairāk veicinātu šīs direktīvas mērķa sasniegšanu.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu šādas šīs regulas I pielikuma daļas: “2. Fakti”, “3. Apraksts” un “4. Analīze”.”

;

12)

direktīvas 15. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka adresāti pienācīgi ņem vērā drošības izmeklēšanas iestāžu sniegtos drošības ieteikumus, jo īpaši turpmāku negadījumu novēršanas nolūkā, un ka vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

2. Vajadzības gadījumā drošības izmeklēšanas iestāde vai Komisija sniedz drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi un veikto drošības izmeklēšanu vispārējiem rezultātiem.”

;

13)

direktīvas 16. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot drošības izmeklēšanas iestādes tiesības sniegt agrīnu brīdinājumu, ja tā jebkurā drošības izmeklēšanas posmā uzskata, ka ir steidzami jārīkojas Savienības līmenī, lai novērstu jaunus negadījumus, tā tūlīt informē Komisiju par vajadzību dot agrīnu brīdinājumu.”

;

14)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“2.a Dalībvalstis EMCIP paziņo par visiem jūras negadījumiem un starpgadījumiem II pielikumā noteiktajā formātā un, ja tiek veikta drošības izmeklēšana, sniedz datus, kas iegūti minētajā drošības izmeklēšanā saskaņā ar EMCIP datubāzes shēmu. Attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ir īsāki par 15 metriem, jāpaziņo tikai ļoti smagi jūras negadījumi. Ja netiek izmeklēti ļoti smagi jūras negadījumi, kuros iesaistīti zvejas kuģi, kas ir īsāki par 15 metriem, iemeslus, kāpēc tas netiek darīts, paziņo EMCIP.”

;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Drošības izmeklēšanas iestādes paziņo EMCIP visus ļoti smagus jūras negadījumus. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu un norīkot kompetento valsts iestādi vai iestādes paziņot visus citus jūras negadījumus un starpgadījumus. Ja Komisijas rīcībā ir informācija par jūras negadījumu vai starpgadījumu, tā informē valsts kompetentās iestādes.”

;

pievieno šādu punktu:

“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai, grozītu šīs direktīvas II pielikumu un atjauninātu sarakstu ar datiem, kuri jāpaziņo pēc jūras negadījuma vai starpgadījuma, ņemot vērā SJO veiktās izmaiņas SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā.”

;

15)

iekļauj šādu pantu:

“17.a pants

Apmācība un operatīvais atbalsts

1. Komisija ar Aģentūras palīdzību un sadarbībā ar dalībvalstīm veicina spēju attīstību drošības izmeklēšanas iestādēs un zināšanu apmaiņu starp tām, atkarībā no drošības izmeklēšanas iestāžu vajadzībām nodrošinot regulāru apmācību par juridiskiem un tehnoloģiskiem jauninājumiem, konkrētiem tehniskiem paņēmieniem, instrumentiem un tehnoloģijām, kas saistītas ar kuģiem, to aprīkojumu un ekspluatāciju.

2. Pēc drošības izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma un pieņemot, ka nepastāv interešu konflikts, Komisija sniedz operatīvu atbalstu dalībvalstīm drošības izmeklēšanas veikšanā. Šāds atbalsts var ietvert specializētu analītisko instrumentu vai aprīkojuma, kā arī konkrētu speciālo zināšanu nodrošināšanu, ar noteikumu, ka atbalsta sniegšanas rezultātā netiek apdraudēta attiecīgo drošības izmeklēšanas iestāžu neatkarība.”

;

16)

direktīvas 19. un 20. pantu aizstāj ar šādiem:

“19. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (*4). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*5) nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 14. panta 4. punktā un 17. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 26. decembra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 4. punktā un 17. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*6).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 14. panta 4. punktu un 17. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)."

(*6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. ”;"

17)	iekļauj šādu pantu: “20.a pants Grozījumi SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā Grozījumus SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā piemēro, neskarot atbilstības pārbaudes procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantā.” ;

18)

direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Īstenošanas pārskatīšana

Komisija līdz 2032. gada 27. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un atbilstību tai un vajadzības gadījumā ierosina turpmākus pasākumus, ņemot vērā tajā izklāstītos ieteikumus, tostarp apsverot iespēju ietvert šīs direktīvas darbības jomā obligātu drošības izmeklēšanas veikšanu zvejas kuģiem, kas ir īsāki par 15 metriem, un šādas izmeklēšanas ietekmi uz drošības izmeklēšanas iestāžu darba slodzi.”

;

19)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

pielikuma 2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.1. Dati par kuģi:

karogs/reģistrs,

identifikācija,

galvenie raksturlielumi,

īpašnieks un rēdereja,

dati par konstrukciju,

drošas kuģošanas minimālā apkalpe,

atļautā krava,

par zvejas kuģiem – informācija par to, kāda veida zveju kuģis veicis negadījuma laikā.”

;

pielikuma 2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.3. Informācija par jūras negadījumu vai starpgadījumu:

jūras negadījuma vai starpgadījuma veids,

datums un laiks,

jūras negadījuma vai starpgadījuma koordinātas un vieta,

ārējā un iekšējā vide,

kuģa ekspluatācijas un reisa segments,

vieta uz kuģa,

par jūras negadījumiem vai starpgadījumiem, kuros iesaistīti krasta vai ostas darbinieki,– pārvadājamā krava,

ar cilvēka faktoru saistītie dati,

sekas (cilvēkiem, kuģim, kravai, videi, citas).”

;

20)

direktīvas II pielikuma 30. punktu aizstāj ar šādu:

“30.	Kravai nodarītie bojājumi, tostarp jūrā pazaudētie konteineri.”

2. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2027. gada 27. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2011 atceļ no 2027. gada 27. jūnija.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2024. gada 27. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

BÓKA J.

(1) OV C, C/2023/875, 8.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/875/oj.

(2) Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 18. novembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/18/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes Direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.).

(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 1286/2011 (2011. gada 9. decembris), ar ko pieņem jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas kopējo metodoloģiju, kas izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/18/EK 5. panta 4. punktu (OV L 328, 10.12.2011., 36. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(6) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/3017/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try