(12)

Nediskriminēšanas pienākums, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/1972 70. pantā, ir viens no galvenajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko var piemērot BIT operatoriem, lai attiecīgā tirgū veicinātu faktisku konkurenci. Šis pienākums darbojas arī kā aizsardzības mehānisms gadījumos, kad joprojām ir BIT operators, taču konkurence attīstās līdz tādam līmenim, ka VRI piemēro cenu noteikšanas elastību.

(13)

VRI pieredze, piemērojot nediskriminēšanas pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (9) 10. pantu un saskaņā ar pašreizējās Direktīvas (ES) 2018/1972 70. pantu, liecina, ka regulatīvās pieejas Savienībā joprojām atšķiras. Tomēr pastāv liela vienprātība, ka nediskriminēšanas pienākums ir būtisks priekšregulējuma instruments, kas veicina konkurenci vertikāli integrēta BIT operatora klātbūtnē. Turpretī, ja BIT operators ir tikai vairumtirgotājs, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/1972 80. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tam principā nebūtu nekādu stimulu diskriminēt lejupējos pakalpojumu sniedzējus. Tādējādi VRI principā būtu jāatturas no nediskriminēšanas pienākumu uzlikšanas tikai vairumtirgotājiem, ja vien VRI nevar konstatēt, ka pastāv īpaši apstākļi, kas attaisno šādu pienākumu uzlikšanu.

(14)

Resursu līdzvērtības (ResL) priekšrocības salīdzinājumā ar rezultātu līdzvērtības (RezL) priekšrocībām vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumiem var ievērojami atšķirties. Ja VRI konstatē, ka ResL nebūtu samērīga konkrētam izstrādājumam vai procesam, daudzos gadījumos būt pietiekams un veicināt turpmāku konkurences attīstību var labi izstrādāts RezL režīms ar atbilstošu uzraudzību un piemērotiem galvenajiem darbības rādītājiem (GDR) / pakalpojuma līmeņa līgumiem (PLL) / pakalpojuma līmeņa garantijām (PLG). Gan RezL, gan ResL gadījumā nediskriminēšanas pienākuma rezultativitāte ir lielā mērā atkarīga no standartpiedāvājuma kvalitātes, tā, cik lielā mērā GDR, PLL un PLG ir visaptveroši, lietderīgi un atspoguļo alternatīvo operatoru patiesās vajadzības, un VRI īstenotās nediskriminēšanas pienākumu uzraudzības un izpildes rezultativitātes.

(15)

VRI būtu pienācīgi jāņem vērā BIT operatora(-u) piedāvātās saistības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 79. pantu, lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu nediskriminēšanas pienākuma piemērošanu. VRI būtu jānovērtē izmaksas un ieguvumi, kas rodas, ja tiek noteikts nodrošināt regulētus vairumtirdzniecības resursus uz ResL pamata, salīdzinājumā ar citiem nediskriminēšanas pienākumu veidiem, it īpaši RezL. Lai gan regulētas ResL nodrošināšana varētu radīt augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas nekā citi nediskriminēšanas veidi, izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā arī VRI ilgtermiņa uzraudzības izmaksas. Šīs ilgtermiņa uzraudzības izmaksas RezL varētu būt augstākas un dažos gadījumos ilgtermiņā pārsniegt īstenošanas izmaksas. Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā būtu jāveic ResL un RezL samērīguma novērtēšana. Praksē VRI ir jāņem vērā vairāki faktori, nosakot, vai ResL pienākumu varētu īstenot praksē, jo tas ir atkarīgs no attiecīgajiem vairumtirdzniecības izstrādājumiem. Šie faktori ietver: i) kvantitatīvu izmaksu/ieguvumu analīzi, ieskaitot gan BIT operatora, gan piekļuves prasītāja īstenošanas izmaksas, un ii) kvalitatīvu aplēsi par nepieciešamību nodrošināt stingrāku nediskriminēšanu konkrētiem vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumiem. VRI it sevišķi varētu ņemt vērā, ka vairumtirdzniecības resursu nodrošināšana jaunām sistēmām uz ResL pamata, visdrīzāk, radīs pietiekamus tīros ieguvumus un tādējādi būs samērīga, ņemot vērā salīdzinoši zemākās papildu izmaksas atbilstības nodrošināšanai, lai gādātu par jaunizbūvēto sistēmu atbilstību resursu līdzvērtības principam. Tomēr VRI būtu arī jāapsver, vai pienākumi skartajiem uzņēmumiem ir samērīgi, piemēram, ņemot vērā īstenošanas izmaksas un izsverot iespējamos demotivējošos faktorus, kas var atturēt no jaunu sistēmu ierīkošanas, tā vietā dodot priekšroku pakāpeniskākiem atjauninājumiem, gadījumā, ja uz jaunu sistēmu ierīkošanu attiektos ierobežojošāki regulatīvie pienākumi. Dalībvalstīs, kurās ir daudz maza mēroga uzņēmumu, kas atzīti par tādiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū, ResL piemērošana katram minētajam uzņēmumam var būt nesamērīga. Kopumā tiek pieņemts, ka vairumtirdzniecības izstrādājums ir veidots no dažādiem resursiem (piemēram, aktīviem, IT procesiem utt.). Praksē robeža starp ResL un RezL izstrādājumu līmenī nebūs skaidri noteikta, un maz ticams, ka ResL tiks ieviesta visos vairumtirdzniecības izstrādājumu resursos.

(16)

Uzliekot nediskriminēšanas pienākumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 70. pantu un lai nodrošinātu tā efektīvu piemērošanu, VRI būtu jāpieprasa BIT operatoram izpildīt: ii) GDR, ii) papildus GDR attiecīgos PLL un iii) PLL pārkāpuma gadījumā – attiecīgās PLG. Būtu jāievieš mehānisms, ar kuru vajadzības gadījumā atjaunināt GDR, PLL un PLG. Vajadzības gadījumā VRI būtu jāpieprasa BIT operatoram iekļaut GDR, PLL un PLG standartpiedāvājumā.

(17)

GDR ir būtiska nozīme rezultatīvas nediskriminēšanas uzraudzības nodrošināšanā. GDR uzraudzības procesam vajadzētu būt pilnībā pārredzamam. VRI būtu jāpublicē visi ziņojumi vai lēmumi par neatbilstību novēršanu. Gandrīz visas VRI pieprasa, lai GDR būtu pieejami visiem pilnvarotajiem operatoriem (sistemātiski vai pēc pieprasījuma). Var būt darītas pieejamas arī apkopotas vērtības, un operatori var salīdzināt GDR ar nozares vidējo rādītāju (10). Turklāt sodiem, kas saistīti ar GDR, vajadzētu būt samērīgiem, taču pietiekami lieliem, lai tie būtu atturoši. Novērtējot, vai vairumtirdzniecības sodu līmenis pietiekami attur, VRI jāpatur prātā, ka tad, ja BIT operators pārkāpj vairumtirdzniecības pienākumus, var būt tādas sekas, ka tā pati VRI alternatīvajam operatoram, kas izmanto vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumu, var piešķirt kompensācijas par problēmām mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc vairumtirdzniecības sodam jābūt pietiekami lielam, lai segtu mazumtirdzniecības kompensāciju.

(18)

VHCN ierīkošanai ļoti svarīga ir reāla piekļuve inženiertehniskajai infrastruktūrai. Papildus simetriskam vai asimetriskam regulējumam, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972, elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji pēc godīgiem un saprātīgiem noteikumiem var pieprasīt piekļuvi tīkla operatoru – arī to, kuri darbojas nozarēs, kas nav elektroniskie sakari – pastāvošajai fiziskajai infrastruktūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES (11) noteikumiem. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 67. panta 2. punktu VRI, veicot tirgus analīzi, jāņem vērā ietekme, ko rada cita veida regulējums vai noteiktie pasākumi, kā arī citi pienākumi, kas izriet, piemēram, no Direktīvas 2014/61/ES, un VRI ir jānovērtē šo pasākumu rezultāti attiecīgajos tirgos. Tomēr, ja operators, kam ir BIT, kontrolē labi attīstītu inženiertehnisko infrastruktūru, kuru var atkārtoti izmantot VHCN ierīkošanai un kurai nav līdzvērtīgas alternatīvas, no Direktīvas 2014/61/ES izrietošie pienākumi vispār varētu nebūt pietiekami, lai pienācīgi risinātu tirgus analīzē konstatētās konkurences problēmas.

(19)

Ikreiz, kad BIT regulējuma rezultātā uz aktīvu attiecas piekļuves nodrošināšanas pienākums atbilstīgi Direktīvai (ES) 2018/1972, tam būtu jāprevalē pār jebkuru piekļuves pienākumu, kas izriet no Direktīvas 2014/61/ES. Direktīva (ES) 2018/1972 pieļauj stingrāku un detalizētāku piekļuves regulējumu, aizstājot piekļuves nodrošināšanas pienākumus, kas noteikti citos – vispārīgākos – tiesību aktos. Tas nozīmē, ka regulatīvais pienākums nodrošināt piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai ir svarīgāks par piekļuves nodrošināšanas prasībām, kas izriet no Direktīvas 2014/61/ES.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 73. panta 2. punktu VRI pirms jebkāda pienākuma uzlikšanas attiecībā uz piekļuvi tīkliem ir jāizvērtē, vai piekļuves noteikšana tikai inženiertehniskajai infrastruktūrai būtu samērīga, lai veicinātu konkurenci un galalietotāju intereses. Tas tā varētu būt gadījumā, ja piekļuve inženiertehniskajai infrastruktūrai, ko kontrolē BIT operators, ļauj attīstīt pilnīgu ar infrastruktūru saistītu konkurenci. Turklāt noteiktos tirgus apstākļos (12) VRI var pieņemt lēmumu par atsevišķu inženiertehniskās infrastruktūras tirgu.

(21)

Dažās dalībvalstīs VHCN ierīkošanā būtiska nozīme ir bijusi regulētai piekļuvei kabeļkanāliem. Tā kā VHCN ierīkošana vispirms notiek pilsētās un pakāpeniski virzās vairāk uz laukiem, regulēta piekļuve balstiem palielinās vajadzību ierīkot VHCN, sevišķi ārpus pilsētām. Turklāt Direktīvas (ES) 2018/1972 72. pantā tiek pieļauta plaša piekļuve inženiertehniskajai infrastruktūrai, kas pārsniedz aktīvus, kuri stingri atbilst lejupējo izstrādājumu tirgum.

(22)

Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp citiem tirgus dalībniekiem un BIT operatoru, ir svarīgi šādu piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai nodrošināt ar strikti līdzvērtīgiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu līdzvērtības principa pareizu piemērošanu, ļoti būtiski ir standartpiedāvājumi, GDR, PLL un PLG. Tomēr ir svarīgi, lai tikai BIT operatora rīcībā esošo informāciju par to trešo personu izvēršanas plāniem, kas pieprasa piekļuvi, neizmantotu pats BIT operators jebkādu komerciālo priekšrocību iegūšanai.

(23)

Lai palīdzētu sasniegt savienojamības mērķrādītājus, kas noteikti Lēmumā (ES) 2022/2481, nosacījumos, kas regulē piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai, būtu jāļauj visiem piekļuves prasītājiem, kas ierīko VHCN, plaši izvērst šos tīklus visā teritorijā. Šā iemesla dēļ VRI būtu jānodrošina, lai BIT operators nodrošinātu iepriekš noteiktas pieprasījuma veidlapas piekļuvei tā inženiertehniskajai infrastruktūrai. BIT operatoram arī būtu jānodrošina dokumenti un informācija standarta formātā un jāizmanto automatizēti rīki piekļuves pieprasījumu apstrādei. Tāpat VRI būtu jānodrošina, lai BIT operators: i) apstiprinātu piekļuves pieprasījumus vairākām vietām vienlaikus, ii) atbildētu uz šādiem pieprasījumiem īsā laikā un iii) nodrošinātu pilnīgu nepieciešamo datu apmaiņu ar piekļuves prasītājiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(24)

Tas, cik efektīva ir regulētā piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai piekļuves prasītājiem ir pieejama informācija par šīs infrastruktūras atrašanās vietu, neizmantoto jaudu un pieejamību. Ja attiecīgā informācija ir ietverta BIT operatora iekšējā datubāzē, visiem piekļuves prasītājiem, arī BIT operatora mazumtirdzniecības struktūrai, jābūt nodrošinātai līdzvērtīgai piekļuvei šai datubāzei. Alternatīviem operatoriem nevajadzētu liegt piekļuvi BIT operatora datubāzei, pamatojoties uz informācijas konfidencialitāti. Atkarībā no valsts apstākļiem BIT operatoram var tikt prasīts izpildīt tā regulatīvo pienākumu darīt pieejamu informāciju par tā inženiertehnisko infrastruktūru, izmantojot vienoto informācijas punktu (VIP), kā paredzēts Direktīvā 2014/61/ES. Tādā veidā BIT operators varētu samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, jo tam, iespējams, nebūs jāuztur atsevišķa datubāze vai interneta portāls regulatīvos nolūkos. Piekļuves prasītāji, kas maksā par piekļuvi BIT operatora datubāzei vai interneta portālam, arī varētu samazināt izmaksas, jo piekļuve VIP parasti ir bez maksas. Piekļuves prasītāji varētu arī palielināt efektivitāti, jo VIP ietvertu informāciju ne tikai par BIT operatora inženiertehnisko infrastruktūru, bet arī par citu tīkla operatoru un valsts sektora struktūru fizisko infrastruktūru.

(25)

VRI, kas attiecībā uz VHCN apsver cenu kontroles pienākumu uzlikšanu, būtu rūpīgi jāizvērtē šādu pienākumu atbilstība un samērīgums, sevišķi ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz stimuliem investēt VHCN un nepieciešamību aizsargāt konkurenci. Veicot minēto novērtēšanu, VRI būtu jāņem vērā tirgus iniciatīvas, sevišķi – ciešās saistības, ko BIT operatori ierosinājuši saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 79. pantu un kas ļauj pusēm dažādot investīciju risku, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu konkurenci lejupējos tirgos. Novērtējot to, cik lietderīgi ir nenoteikt cenu regulējumu VHCN vairumtirdzniecības piekļuves resursiem, būtu pienācīgi jāņem vērā, kā tiek īstenota funkcionālā vai brīvprātīgā nošķiršana saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 78. pantu.

(26)

Ņemot vērā to, cik ātri materializēsies pieprasījums pēc ļoti augstas veiktspējas pakalpojumu sniegšanas, un lai veicinātu VHCN savienojamību, piekļuvi tiem un to izvēršanu, ir svarīgi atļaut operatoriem, kas investē VHCN, piemērot zināmu cenu noteikšanas elastību, ja ir spēkā pietiekami konkurences aizsargpasākumi, kā minēts Direktīvas (ES) 2018/1972 193. apsvērumā. Šāda cenu noteikšanas elastība ir nepieciešama, lai BIT operatori varētu pārbaudīt cenas punktus un veikt pienācīgu pārklājuma cenu noteikšanu. Šāda pieeja BIT operatoriem un piekļuves prasītājiem ļauj dalīt atsevišķus investīcijas riskus, diferencējot piekļuves vairumcenas atbilstīgi piekļuves prasītāju izvēlētajam saistību līmenim. Šādas pieejas dēļ var rasties situācija, kad saistībā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros ir noteiktas apjoma garantijas, tiek piemērotas zemākas cenas, kas varētu atspoguļot to, ka piekļuves prasītāji uzņemas atsevišķus ar nestabilu pieprasījumu saistītus riskus. Turklāt cenu noteikšanas elastība vairumtirdzniecības līmenī var būt piemērots veids, lai gan piekļuves prasītājam, gan BIT operatora mazumtirdzniecības uzņēmumam mazumtirdzniecības platjoslas tirgū ļautu ieviest cenas diferenciāciju, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību patērētāju vēlmēm un uzlabojot ļoti liela ātruma platjoslas pakalpojumu izplatību. Ņemot vērā, ka kopš Komisijas Ieteikuma 2013/466/ES (13) pieņemšanas konkurence, sevišķi infrastruktūras jomā, ir ievērojami progresējusi daudzos tirgos un teritorijās visā Savienībā, var būt iespēja atkarībā no apstākļiem piemērot cenu noteikšanas elastību ievērojami plašākā mērogā nekā līdz šim.

(27)

Attiecībā uz VHCN VRI būtu jāapsver iespēja neuzlikt vai atcelt cenu kontroles pienākumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 74. pantu, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi un jo īpaši ja ir ieviesti pietiekami konkurences aizsargpasākumi. Šādi konkurences aizsargpasākumi ir nepieciešami, lai novērstu cenu noteikšanas elastību, kas izraisa pārmērīgas cenas tirgos, kur ir konstatēta BIT, vai praksi, kas grauj konkurenci, vai abas.

(28)

Vajadzētu pastāvēt pierādāmam mazumcenas ierobežojumam, ko rada konkurence infrastruktūras jomā, vai cenas atskaites punktam, kas izriet no citiem regulētiem piekļuves izstrādājumiem, vai abiem. Ja operatoram joprojām būtu BIT, tāds pierādāms mazumcenu ierobežojums nebūtu pietiekami spēcīgs, lai pamatotu secinājumu, ka konkrētais vairumtirgus ir patiesi konkurētspējīgs. Tomēr šim mazumcenas ierobežojumam būtu jāattur operators, kuram vairumtirdzniecības līmenī ir BIT, no pārāk augstu mazumcenu noteikšanas. Turklāt cenu noteikšanas elastība būtu jāpapildina ar papildu pasākumiem konkurences aizsardzībai. Šajā nolūkā patiesas nediskriminēšanas pienākumi būtu jāpapildina ar lejupējo izstrādājumu garantētu ekonomisko atkārtojamību.

(29)

Turklāt pierādāmu mazumtirdzniecības cenas ierobežojumu var radīt arī cenas atskaites punkts, kas izriet no citiem regulētiem piekļuves izstrādājumiem, kuri ir orientēti uz izmaksām. Ja vara kabeļu izstrādājumi (arī virtuāli atsaistītas vietējās piekļuves izstrādājumi, kas tiek nodrošināti modernizētā vara kabeļu tīklā), pamatojoties uz prognozēm, joprojām spēj pierādāmi ierobežot mazumcenu attiecībā uz VHCN, šie izstrādājumi būtu jādefinē kā regulētais atskaites punkts. Ja BIT operatora piedāvātais izstrādājums mantotajā piekļuves tīklā vairs nespēj pierādāmi ierobežot mazumtirdzniecības cenu attiecībā uz VHCN vairumtirdzniecības izstrādājumu (piemēram, vara kabeļu atvienošanas gadījumā vai tad, ja VRI konstatē, ka mazumtirdzniecības izstrādājumi, kas tiek nodrošināti vara kabeļu tīklā, nav aizstājami ar tiem izstrādājumiem, kas tiek nodrošināti VHCN), to var aizstāt ar VHCN izstrādājumu, piemēram, sākuma līmeņa optiskās šķiedras izstrādājumu. Ja VRI secina, ka vara kabeļu izstrādājuma vai sākuma līmeņa optiskās šķiedras izstrādājuma definīcija var būt nepietiekama, lai efektīvi ierobežotu cenu attiecībā uz BIT, VRI vajadzētu būt iespējai definēt faktisku atskaites punktu. Tas varētu būt atskaites punktu apvienojums (vara izstrādājumi un VHCN), vai arī VRI varētu definēt kā atskaites punktu regulētu izstrādājumu portfeli, kas ir pietiekami reprezentatīvs attiecībā uz patērētāju pieprasījumu un tīkla arhitektūru. Šā regulētā izstrādājuma tehniskā veiktspēja būtu jāierobežo līdz tam, kas ir nepieciešams, lai pierādāmi ierobežotu mazumcenu. Tāpēc VRI būtu jānosaka minētā virtuālā vai aktīvā atskaites punkta izstrādājuma vai izstrādājumu tehniskie parametri, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta cenu noteikšanas elastība citiem VHCN izstrādājumiem, kas nodrošina augstāku veiktspēju.

(30)

Lai noteiktu, vai piekļuves prasītāji var ekonomiski atkārtot BIT operatora nodrošinātu lejupējo piedāvājumu, izmantojot pieejamo regulēto vairumtirdzniecības resursu, gadījumos, kad vairumcenas regulējums netiek piemērots, VRI būtu jāveic ekonomiskās atkārtojamības pārbaude. Šāda pārbaude neietekmē cenu starpības samazināšanas pēcpārbaudes, kuras saskaņā ar konkurences tiesību aktiem piemēro Komisija vai valsts kompetentā iestāde, vai abas.

(31)

Turklāt VRI vajadzības gadījumā var arī piemērot regulētiem vairumtirdzniecības resursiem cenu starpības samazināšanas priekšpārbaudi, sevišķi: i) saistībā ar ilgtermiņa cenu noteikšanu un apjoma atlaidēm vai ii) tāpēc, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomisko telpu starp dažādiem regulētiem vairumtirdzniecības resursiem. VRI iepriekš jāprecizē metodoloģija, ko tās izmantos, lai veiktu šīs pārbaudes. Šajā ieteikumā sniegtie norādījumi par ekonomiskās atkārtojamības pārbaudi nebūtu jāattiecina uz šādiem gadījumiem.

(32)

Ekonomiskās atkārtojamības pārbaudes mērķis ir kopā ar citiem konkurences aizsargpasākumiem nodrošināt, lai BIT operatori ļaunprātīgi neizmantotu cenu noteikšanas elastību faktisko un potenciālo konkurentu izslēgšanai no tirgus.

(33)

VRI būtu jānodrošina, lai starpība starp BIT operatora mazumtirdzniecības cenu un VHCN vairumtirdzniecības resursa cenu segtu papildu pakārtotās izmaksas un pienācīgu kopīgo izmaksu īpatsvaru. Ja vairumcenas regulējums attiecībā uz VHCN vairumtirdzniecības resursiem netiek piemērots BIT operatoram un atbilstīgi šim ieteikumam tiek īstenoti papildu aizsargpasākumi, ekonomiskās atkārtojamības neesību ir iespējams apliecināt, pierādot, ka BIT operatora lejupējā mazumtirdzniecības struktūra nevarētu rentabli veikt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz augšupējo cenu, ko konkurentiem nosaka BIT operatora augšupējā struktūra (vienlīdz efektīva operatora (VEO) pārbaude). VEO standarta izmantošana sniedz VRI iespēju atbalstīt BIT operatora veiktās investīcijas VHCN un nodrošina stimulus inovācijai VHCN pakalpojumu jomā.

(34)

Būtu jāizmanto iespēja ekonomiskās atkārtojamības pārbaudei piemērot mēroga pielāgojumus, ja to attaisno īpaši tirgus apstākļi. Tas sevišķi varētu attiekties uz gadījumiem, kad ienākšana tirgū vai paplašināšanās iepriekš ir bijusi apgrūtināta vai kad starp BIT operatoru un tā konkurentiem apjomradītu un diversifikācijas radītu ietaupījumu ziņā pastāv ļoti būtiska nelīdzsvarotība. Šādos gadījumos VRI būtu rūpīgi jānosaka mēroga koeficients, lai nodrošinātu, ka efektīva konkurētspējīga ienākšana tirgū un ekonomiskā atkārtojamība ir reāli iespējamas.

(35)

Pēc tirgus analīzes VRI lēmumā, ar ko nosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļus, iepriekš jānosaka un jāpublisko procedūra un parametri, ko tā piemēros, veicot ekonomiskās atkārtojamības priekšpārbaudi. VRI var veikt šo pārbaudi pirms BIT operatora jaunā mazumtirdzniecības piedāvājuma laišanas tirgū, piemēram, gadījumā, ja VRI uzskata par pareizu saskaņot ekonomiskās atkārtojamības pārbaudes laiku ar tehniskās atkārtojamības pārbaudes laiku, ja pirms piedāvājuma sākšanas veic arī to. VRI nav jāveic pārbaude katram jaunam mazumtirdzniecības piedāvājumam, bet tikai tiem pamatizstrādājumiem, kurus tā nosaka. VRI var veikt pārbaudi: pēc savas iniciatīvas, piemēram, tāda pasākuma īstenošanas sākumposmā, kas nodrošina cenu noteikšanas elastību attiecībā uz VHCN (sevišķi, ja iepriekš piemērotas regulētas vairumtirdzniecības piekļuves cenas), vai nolūkā reaģēt uz pārmaiņām tirgus struktūrā, kas radušās, piemēram, tehnoloģiskās attīstības rezultātā.

(36)

Ekonomiskās atkārtojamības pārbaudi var piemērot: i) atsevišķiem izstrādājumiem, kas var būt vai nu piedāvājumu komplekti (kuros var būt neregulēti izstrādājumi), vai savrupi piedāvājumi, piemēram, tikai interneta piedāvājums, vai ii) izstrādājumu portfelim (kas ir atsevišķu izstrādājumu kopums). Portfeļa pieeja nodrošina BIT operatoram lielāku elastību atsevišķu izstrādājumu cenu noteikšanā un var labāk atspoguļot tirgus īstenību, piemēram, dalībvalstīs ar konkurencei atvērtiem VHCN tirgiem, kurās konkurence attiecīgajos izstrādājumu tirgus segmentos galvenokārt attiecas uz konkrētu mazumtirdzniecības izstrādājumu kopumu katrā segmentā. Tomēr dalībvalstīs ar konkurencei mazāk atvērtiem VHCN tīkliem, kuras raksturo augsta koncentrācijas pakāpe vai ļoti liela BIT operatora ietekme tirgū, portfeļa pieeja var nebūt piemērota. Katrā ziņā VRI būtu jāapspriež ar attiecīgajiem operatoriem ekonomiskās atkārtojamības priekšpārbaudes tvērums un veids un, pamatojoties uz valsts apstākļiem, tas, vai operatoriem būtu jāapsver iespēja veikt pārbaudi pirms mazumtirdzniecības izstrādājuma(-u) faktiskās laišanas tirgū.

(37)

VRI iepriekš noteiktajai ekonomiskās atkārtojamības pārbaudei vajadzētu būt pietiekami sīki izstrādātai, un tajā būtu jāiekļauj vismaz atbilstīgo parametru kopa, lai operatoriem nodrošinātu paredzamību un vajadzīgo pārredzamību. VRI būtu jāpiemēro ilgtermiņa papildu izmaksu plus (LRIC+) modelis, vienlaikus ņemot vērā BIT operatora revidētās lejupējās izmaksas. VRI būtu arī jānovērtē starpība starp atbilstīgākajiem mazumtirdzniecības izstrādājumiem, tajā skaitā platjoslas pakalpojumiem (pamatizstrādājumiem), un regulēto VHCN piekļuves resursu, kas ir visvairāk izmantots vai noteikts. Tām tas būtu jādara saskaņā ar tālredzīgu pieeju, kas ir vispiemērotākā pieeja mazumtirdzniecības izstrādājumu piegādei attiecīgajā tirgus pārskata periodā. Tās pārbaudes struktūras mērķim, kas tiek piemērota BIT operatora revidētajām lejupējām izmaksām un tikai attiecībā uz pamatizstrādājumiem, vajadzētu būt nodrošināt, lai šis aizsargpasākums nekavētu VHCN investīcijas un ieteiktās cenu noteikšanas elastības ietekmi. Lai novērstu šķērssubsidēšanu starp dažādiem komplektā vai portfelī iekļautiem izstrādājumiem, VRI var veikt tikai viena līmeņa pārbaudi, proti, starp mazumtirdzniecības pakalpojumiem un atbilstīgāko VHC piekļuves resursu attiecībā uz piekļuves prasītājiem (piemēram, optiskās šķiedras piekļuve sadales skapī, virtuālā atsaiste), taču VRI vajadzētu arī būt iespējai iesniegt katru attiecīgo vairumtirdzniecības resursu ekonomiskās atkārtojamības pārbaudei; attiecīgi var būt vairāki viena līmeņa testi starp vienu mazumtirdzniecības izstrādājumu un dažādiem vairumtirdzniecības resursiem. Tomēr laika gaitā jauns VHCN piekļuves resurss var kļūt svarīgāks (piemēram, optiskās šķiedras atsaiste optiskajā komutatorā). Šādā gadījumā ekonomiskās atkārtojamības pārbaude jāveic attiecībā uz jauno resursu, nevis attiecībā uz sākotnēji visvairāk izmantoto resursu. Ja valsts konkurences apstākļi saistībā ar izmantoto VHCN piekļuves resursu liecina par atšķirību starp ģeogrāfiskajām teritorijām (piemēram, lauku apvidos un blīvi apdzīvotās teritorijās), VRI būtu jādažādo pārbaude, pamatojoties uz konkrētajiem par atbilstīgākajiem noteiktajiem resursiem. Tādā gadījumā ekonomiskās atkārtojamības pārbaudē būtu jācenšas nodrošināt, lai mazumtirdzniecības pamatpakalpojumu cenas konkurentiem atstātu pietiekami daudz ekonomiskās telpas attiecībā pret galveno BIT vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumu cenu vai cenām, ko varētu izmantot to ražošanai katrā ģeogrāfiski diferencētajā teritorijā.

(38)

Pastāv iespēja, ka VRI nespēs konstatēt konkurences aizsargpasākumus, kas izklāstīti šā ieteikuma 27. apsvērumā, visā noteiktajā tirgū. Ja VRI nevar secināt, ka atšķirīgie konkurences apstākļi laika gaitā ir nemainīgi, kā arī nevar secināt, ka atšķirīgie konkurences apstākļi ir tādi, kas varētu pamatot lēmumu, ka šie ir vietējā mēroga tirgi, VRI būtu tomēr jāapsver iespēja reaģēt uz šiem atšķirīgajiem konkurences apstākļiem, piemērojot diferencētus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Šādi diferencēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi var ietvert vairumcenas regulējuma atcelšanu tikai tajās teritorijās, kurās tiek piemēroti nepieciešamie konkurences aizsargpasākumi. Ja VRI uzskata, ka konkurences un regulējuma nosacījumi BIT operatoru pietiekami ierobežo cenu noteikšanā, VRI var atturēties no cenu regulējuma noteikšanas VHCN vairumtirdzniecības izstrādājumiem.

(39)

Ja nav izpildīti cenu noteikšanas elastības nosacījumi un ja ir pamatota regulētu vairumtirdzniecības piekļuves cenu piemērošana, VRI būtu jānodrošina, lai izmaksu aprēķināšanas metodika skaidri stimulētu investīcijas, izmantojot paredzamas un stabilas regulētās cenas.

(40)

Izmaksu atgūšana ir galvenais princips, kas nodrošina, ka operatori var gan atgūt faktiski radušās izmaksas, gan saņemt pienācīgu atdevi no investētā kapitāla.

(41)

Izmaksu aprēķināšanas metodika, kas nodrošina pienācīgus signālus par izbūvi vai iegādi, garantē atbilstošu līdzsvaru starp statisko efektivitāti un dinamisko efektivitāti. Statiskā efektivitāte nozīmē efektīvas piekļuves nodrošināšanu. Dinamiskā efektivitāte nozīmē pietiekamu stimulu nodrošināšanu investīciju veikšanai, sevišķi VHCN ierīkošanai, un tādējādi pietiekamu stimulu nodrošināšanu jaunu, ātrāku un kvalitatīvāku platjoslas pakalpojumu sniegšanai.

(42)

Ieteiktajai izmaksu aprēķināšanas metodikai visā Savienībā ir jānodrošina pārredzamība un saskanība, vienlaikus atspoguļojot īpašus valsts apstākļus. Šajā sakarā VRI lielā mērā ir ievērojušas Ieteikumā 2013/466/ES sniegtos norādījumus par izmaksu aprēķināšanas metodiku, un šīs metodikas galvenie principi joprojām saglabā savu aktualitāti, tajā skaitā dodot iespēju pienācīgi ņemt vērā dominējošos un paredzamos īpašos ekonomiskos apstākļus. Tāpēc norādījumi ir jāpielāgo, sevišķi, lai atspoguļotu pakāpenisku pāreju uz VHCN.

(43)

Augšupēju ilgtermiņa papildu izmaksu plus (BU LRIC+) izmaksu aprēķināšanas metodika vislabāk nodrošina atbilstību minētajam mērķim, ja nosaka cenas vairumtirdzniecības piekļuves pakalpojumiem attiecīgajos tirgos. Šī metodika ļauj modelēt papildu kapitāla (ieskaitot neatgūstamās izmaksas) un darbības izmaksas, kuras sedz hipotētiski efektīvs operators, sniedzot visus piekļuves pakalpojumus, un pievienot uzcenojumu stingrai kopīgo izmaksu atgūšanai. Tādējādi BU LRIC+ metodika nodrošina iespēju atgūt kopējās faktiskās izmaksas.

(44)

Atbilstīgi BU LRIC+ metodikai, pamatojoties uz prognozēm (proti, pamatojoties uz modernām tehnoloģijām, prognozēto pieprasījumu utt.), tiek aprēķinātas kārtējās izmaksas, kas rastos efektīvam tīkla operatoram, mūsdienās izbūvējot modernu VHCN, kas spēj nodrošināt visus šos pakalpojumus. Tādējādi BU LRIC+ metode nodrošina efektīvus un ticamus piekļuves signālus.

(45)

Ja kabeļu, optiskās šķiedras (optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšana līdz galalietotājam (FTTH) vai optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšana līdz ēkai (FTTB)) un, mazākā mērā, bezvadu tīkli konkurē ar vara kabeļu tīkliem, BIT operatori parasti reaģē, pakāpeniski nomainot vara kabeļu tīklus ar VHCN. Tādējādi, tā kā mūsdienās operatori nebūvē vara kabeļu tīklus, pēc BU LRIC+ metodikas aprēķina kārtējās moderna un efektīva VHCN ierīkošanas izmaksas.

(46)

Ar tādu efektīvu VHCN iespējams sasniegt Lēmumā (ES) 2022/2481 noteiktos mērķrādītājus. Praksē moderns un efektīvs VHCN parasti būtu FTTH tīkls.

(47)

Šāda VHCN aktīvu novērtēšana, pamatojoties uz pašreizējām cenām, vislabāk atspoguļo konkurences pamatprocesu, sevišķi šo aktīvu atkārtojamību.

(48)

Atšķirībā no tādiem aktīviem kā tehniskais aprīkojums un pārvades līdzekļi (piemēram, šķiedras) inženiertehnisko aktīvu (proti, kabeļkanālu, tranšeju un balstu) atkārtošana ir maz ticama. Paredzams, ka tehnoloģiskās pārmaiņas, kā arī konkurences un mazumtirdzniecības pieprasījuma līmenis nebūs tāds, kas dos alternatīvajiem operatoriem iespēju ierīkot paralēlu inženiertehnisko infrastruktūru, vismaz gadījumos, kad VHCN tīkla ierīkošanai mantotās inženiertehniskās infrastruktūras aktīvus iespējams izmantot atkārtoti.

(49)

Regulēto aktīvu bāze (RAB), kas atbilst inženiertehniskajiem aktīviem, būtu jāvērtē nevis pēc aizstāšanas izmaksām, bet gan pēc izmaksām, kas reģistrētas BIT operatora revidētajos regulatīvajos pārskatos, atskaitot amortizāciju. Attiecīgajām izmaksām vajadzētu būt labi dokumentētām un nepārprotami saistītām ar inženiertehnisko aktīvu izdevumiem. Tādējādi tiktu ņemts vērā pagājušais aktīvu lietderīgās ekspluatācijas laiks un līdz ar to arī regulētā BIT operatora jau atgūtās izmaksas. Šī pieeja sniedz efektīvus tirgus piekļuves signālus lēmumu pieņemšanai par izbūvi vai iegādi, vienlaikus novēršot pārāk augstu izmaksu atgūšanas risku, sevišķi attiecībā uz atkārtoti izmantojamu mantoto inženiertehnisko infrastruktūru. Pārāk augstu izmaksu atgūšana nebūtu pamatota, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi un saglabātu stimulus investīciju veikšanai, jo izbūves iespēja attiecībā uz minēto aktīvu kategoriju nebūtu ekonomiski realizējama.

(50)

Lai aprēķinātu šādas amortizētās izmaksas, būtu jāpiemēro indeksācijas metode. Priekšroka šādai metodei tiek dota tās praktiskās izmantojamības, robustuma un pārredzamības dēļ. Piemērojot šo metodi tiktu izmantoti: i) vēsturiskie dati par tēriņiem, uzkrāto amortizāciju un aktīvu realizāciju, kuri ir pieejami regulēto BIT operatoru obligātajos, regulatīvajos un finanšu pārskatos, un ii) publiski pieejamais cenas indekss, piemēram, mazumtirdzniecības cenas indekss (MCI)

(51)

Tāpēc RAB, kas atbilst inženiertehniskajiem aktīviem, jānosaka atbilstīgi regulētajai uzskaites vērtībai, atskaitot uzkrāto amortizāciju aprēķina veikšanas laikā, kas ir indeksēta ar pienācīgu cenas indeksu, piemēram, MCI. Attiecībā uz jauniem inženiertehniskajiem aktīviem neto amortizācija un MCI būs nulle vai tuvu nullei, jo kopš to ieviešanas nebūs pagājis laiks vai būs pagājis ļoti īss laiks.

(52)

Turpmākajos posmos sākotnējā RAB jāfiksē un atkārtoti jāpiemēro katrā nākamajā reglamentētajā laikposmā, lai nodrošinātu, ka, tiklīdz inženiertehniskais aktīvs, ko nav iespējams atkārtot, ir pilnīgi amortizēts, tas vairs nav daļa no sākotnējās RAB un tādējādi vairs nav uzskatāms par piekļuves prasītāja un BIT operatora izmaksām. Minētā pieeja turpmāk nodrošinātu pietiekamu atlīdzību BIT operatoram un vienlaikus laika gaitā sniegtu regulatīvo noteiktību gan BIT operatoram, gan piekļuves prasītājiem.

(53)

Alternatīvu pieeju varētu izmantot situācijās, kad VRI ir konstatējusi, ka indeksācijas metode nebūtu piemērota, sevišķi, ja BIT operatora vēsturiskie ieraksti nav uzticami. Šādos gadījumos RAB, kas atbilst atkārtoti izmantojamiem mantotajiem inženiertehniskajiem aktīviem, var novērtēt, pamatojoties uz kārtējām izmaksām, kas koriģētas, ņemot vērā amortizāciju aktīvu ekspluatācijas laikā. VRI būtu jānodrošina, lai izmantotā aktīvu novērtēšanas metode būtu tāda, ka inženiertehniskās infrastruktūras aktīvi kopumā netiktu atkārtoti.

(54)

Cenu noteikšana par piekļuvi jaunizbūvētajai BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai, lai alternatīvie operatori ierīkotu VHCN, varētu ietekmēt BIT operatora stimulus izbūvēt jaunu inženiertehnisko infrastruktūru ar pietiekamu veiktspēju alternatīvu tīklu mitināšanai. Ja BIT operatora jaunā inženiertehniskā infrastruktūra ir ierīkota tirgus ģeogrāfiskajā tvērumā vai skaidri noteiktās teritorijās tirgus ģeogrāfiskajā tvērumā un ja tā pastāv līdzās mantotajai inženiertehniskajai infrastruktūrai, VRI būtu jānosaka individuālas cenas par piekļuvi jaunizbūvētajiem inženiertehniskās infrastruktūras aktīviem, kuras piemērojamas attiecīgajā teritorijā. Principā inženiertehniskās infrastruktūras, kas tiek tikai remontētas, renovētas vai uzturētas, nebūtu jāuzskata par jaunizbūvētām. Cenai par piekļuvi jaunizbūvētajai inženiertehniskajai infrastruktūrai būtu jāatspoguļo pašreizējie tirgus apstākļi un vajadzētu būt balstītai uz visām faktiskajām izmaksām, kas radušās BIT operatoram, ja vien noteikumos par piekļuvi šādai infrastruktūrai ir nodrošināta stingra nediskriminēšana. Šāda pieeja nodrošinātu pareizos stimulus investīcijām jaunā inženiertehniskajā infrastruktūrā. Turklāt atkarībā no tirgus apstākļiem būtiskas jaunas inženiertehniskās infrastruktūras izbūve var radīt BIT operatoram riska un investīcijas profilu, kas ir augstāks par riska profilu, kurš saistīts ar mantotās inženiertehniskās infrastruktūras atkārtotu izmantošanu. Šis riska profils ietvertu riskus saistībā ar radītajām izmaksām un paredzamajiem ieņēmumiem. VRI rūpīgi jānovērtē attiecīgie tirgus apstākļi un attiecīgā gadījumā jāatlīdzina augstāks un kvantitatīvi nosakāms riska un investīcijas profils ar (augstāku) riska uzcenojumu.

(55)

Aktīvu vara kabeļu līniju daudzums samazinās, jo klienti pāriet uz kabeļu, optiskas šķiedras vai mobilajiem tīkliem. Vienota, efektīva VHCN modelēšana vara kabeļu un VHCN piekļuves izstrādājumiem neitralizētu apjoma inflācijas ietekmi, kas rodas, kad, modelējot vara kabeļu tīklu, fiksētās tīkla izmaksas jāsadala starp aktīvām vara kabeļu līnijām, kuru skaits rūk. Tas paver iespēju pakāpeniski pārnest datplūsmu no vara kabeļu tīkla uz VHCN, ierīkojot VHCN un pārejot uz tā izmantošanu. Tikai datplūsma, kas tiek pārnesta uz citām infrastruktūrām (piemēram, kabeļu, mobilajiem tīkliem), izraisītu vienības izmaksu palielināšanos.

(56)

Ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu un dažādos valstu apstākļus, VRI pieprasa pietiekamu elastību šāda veida efektīva VHCN modelēšanai. Tāpēc VHCN pamatā varētu būt jebkura no dažādajām piekļuves tehnoloģijām un tīklu topoloģijām, kas operatoriem ir pieejamas VHCN ierīkošanai.

(57)

FTTH vai FTTB tīklu varētu uzskatīt par tipisku moderna un efektīva VHCN formu. Saskaņā ar šo pieeju attiecībā uz VHCN aprēķinātās izmaksas būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu dažādos vara kabeļu tīkla elementus, ja ir jānosaka vara kabeļu tīkla piekļuves vairumcena. Šim nolūkam VRI būtu jāaprēķina izmaksu atšķirība starp piekļuves izstrādājumu, kura pamatā ir VHCN, un piekļuves izstrādājumu, kura pamatā ir vara kabeļi, veicot attiecīgus tīkla inženierijas pielāgojumus VHCN modelī.

(58)

Ja modelējamā VHCN topoloģija atšķiras no vara kabeļu tīkla tādā mērā, ka pielāgojums VHCN inženierijas modelī nav iespējams, VRI varētu iegūt ar vara kabeļiem saistītās izmaksas, modelējot pārklājuma tīklu, kurā divi paralēli tīkli (vara kabeļu un optisko šķiedru tīkli) zināmā mērā izmanto vienu inženiertehniskās infrastruktūras tīklu. Piemērojot šo pieeju, apjoma inflācijas ietekme attiecībā uz inženiertehniskajiem aktīviem tiktu neitralizēta, jo modelēto vara kabeļu un optisko šķiedru tīklu kontekstā tiktu izmantoti kopīgi aktīvi, un tādējādi vienības izmaksas par šiem aktīviem paliktu stabilas. Tomēr, izņemot inženiertehniskos aktīvus, divu paralēlu (vara kabeļu un optiskās šķiedras) tīklu modelēšana joprojām varētu izraisīt apjoma inflācijas ietekmi attiecībā uz vara kabeļu aktīviem, jo vara kabeļu tīklā samazinās datplūsma.

(59)

Apjoma atlaides un ilgtermiņa nolīgumi par piekļuves cenu noteikšanu var būt būtisks instruments, lai veicinātu VHCN investīcijas, it īpaši gadījumos, kad tīklam joprojām ir pieslēdzies neliels patērētāju skaits. VRI var atzīt apjoma atlaides un ilgtermiņa nolīgumus par piekļuves cenu noteikšanu, ko piedāvā BIT operatori saviem lejupējiem uzņēmumiem, ja tie nebloķē tirgus piekļuvi faktiskiem konkurentiem (ieskaitot infrastruktūras konkurenci) un nepasliktina faktisko konkurentu esošo stāvokli tirgū. Tas tā ir gadījumā, kad apjoma atlaides un ilgtermiņa nolīgumus par piekļuves cenu noteikšanu, ko BIT operators piedāvā savam mazumtirdzniecības atzaram, nepārsniedz atlaidi vai ja nolīgumi nav labāki par tiem, kurus labticīgi piedāvā piekļuves prasītājiem, kas ir trešās personas.

(60)

Izmantotajai vidējai svērtajai kapitāla cenai (WACC) būtu jāatspoguļo pašreizējā tirgus situācija. Ja piemērojamajā WACC nav pietiekami ņemti vērā pašreizējie ekonomikas apstākļi, var būt svarīgi atjaunināt piemērojamo WACC, tādējādi nodrošinot piemērojamās WACC attiecīgos makroekonomiskos parametrus.

(61)

Kapitāla atdevei, kas iepriekš nodrošināta investīcijai VHCN, būtu jānodrošina līdzsvars, no vienas puses, starp pietiekamu stimulu nodrošināšanu operatoriem investēt (kas nozīmē pietiekami augstu atdeves koeficientu) un, no otras puses, starp sadales efektivitātes sekmēšanu, ilgtspējīgu konkurenci un maksimāliem ieguvumiem patērētājiem (kas nozīmē mērenu atdeves koeficientu).

(62)

Ja attiecībā uz VHCN vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumiem konkrētā tirgū ir noteikti cenu kontroles pienākumi, atļautajai regulētajai atdevei ir adekvāti jāatspoguļo gan tīkla ierīkošanas izmaksas, gan risks, ko BIT operators uzņēmies investēšanas brīdī. Ja papildu un kvantitatīvi nosakāms risks, kas saistīts ar investīcijām jaunos VHCN, netiks pienācīgi atspoguļots, investors aizkavēs investīcijas, tādējādi kaitējot galalietotājiem un vispārējai savienojamībai sabiedrībā.

(63)

VHCN ierīkošana, sevišķi lauku un mazapdzīvotās teritorijās, ir saistīta ar apņemšanos veikt ievērojamas kapitālinvestīcijas, paredzot atdevi tālā nākotnē, tādējādi palielinot pieprasījuma puses riskus. Pieprasījums pēc uzlabotiem pakalpojumiem, piemēram, tiem, kurus nodrošina VHCN, varētu būt arī jutīgāks pret izmaiņām, kas ietekmē mājsaimniecību ienākumus. Tāpēc investīcijas VHCN varētu pakļaut operatorus lielākam riskam salīdzinājumā ar to investīcijām mantotajās infrastruktūrās.

(64)

BIT operatori, kas investē atsevišķos VHCN projektos, var saskarties ar plašu iespējamo risku klāstu. Šie riski var ievērojami atšķirties starp projektu veidiem un ģeogrāfiskajām teritorijām. Ņemot to vērā, VRI būtu jāatzīst papildu risks katram BIT operatora projektam. Principā šādu apsvērumu rezultātā var tikt piemēroti vairāki riska uzcenojumi, proti, uzcenojums par katru konkrētu VHCN projektu vai, ja projekti ir pietiekami līdzīgi, viens kopējs riska uzcenojums. VRI būtu jāizlemj, vai viens kopējs riska uzcenojums pietiekami sedz atšķirības katrā teritorijā, vai arī jāpiemēro vairāki riska uzcenojumi vienlaikus. Neatkarīgi no izmantotās pieejas, pievienojot projektam specifisko riska uzcenojumu piemērojamai WACC, tiek iegūta projektam specifiskā WACC.

(65)

Riska uzcenojums attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro papildus piemērojamai WACC, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību. Šīs pieejas mērķis ir uzsvērt, ka riska uzcenojums ietver un atlīdzina tikai konkrēto papildu un kvantitatīvi nosakāmu risku situācijā, kurai tā ir paredzēta.

(66)

Projektam specifiskā WACC būtu jānovērtē investīcijas laikā, un tai jānodrošina BIT operatoram stabilitāte un saskanīgums. Riski un nenoteiktība laika gaitā mainās, tāpēc tie var mainīt VRI priekšstatu par konkrētajam projektam atļauto riska uzcenojumu.

(67)

Lai nodrošinātu, ka investoriem tiek atlīdzināts par investīciju veikšanas laikā uzņemto risku, VRI būtu jāparedz stabils riska uzcenojums konkrētajam projektam pietiekami ilgā laika periodā.

(68)

Šā ieteikuma mērķis ir arī sniegt norādījumus VRI par Direktīvas (ES) 2018/1972 81. panta piemērošanu situācijās, kad visa mantotā vara kabeļu līnija tiek izņemta no ekspluatācijas un galalietotājiem tiek nodrošināta pāriešana uz VHCN. Šā ieteikuma darbības jomā nav iekļauti vara kabeļu tīklu pakāpeniski atjauninājumi.

(69)

Direktīvā (ES) 2018/1972 ir izvirzīts mērķis veicināt VHCN savienojamību, piekļuvi tiem un to izvēršanu, un noteikts, ka jānovērš nepamatota kavēšanās pārejā uz VHCN. Tāpēc Direktīvas (ES) 2018/1972 81. pantā ir paredzēta iespēja atcelt pienākumus attiecībā uz piekļuvi vara kabeļu tīklam, lai to varētu atvienot. Minētais pants būtu jāpiemēro tā, lai migrācijas un vara kabeļu tīkla atvienošanas process būtu pēc iespējas netraucēts un ātrs, vienlaikus saglabājot efektīvu konkurenci.

(70)

Tiklīdz ir izpildīti Direktīvas (ES) 2018/1972 81. panta 2. punktā minētie nosacījumi un ir ievērots attiecīgs paziņošanas termiņš, pienākumus nodrošināt piekļuvi vara kabeļu tīklam var atcelt, lai ļautu tos atvienot. Turklāt, lai veicinātu migrāciju, atsevišķus regulatīvos pienākumus var mazināt jau pirms piekļuves nodrošināšanas pienākumu pilnīgas atcelšanas. Atsevišķu piekļuves pienākumu mazināšanas priekšnoteikums ir tas, ka galalietotājiem un piekļuves prasītājiem, kurus mazināšana ietekmēs, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 81. panta 2. punktu jābūt faktiskai piekļuvei VHCN izstrādājumiem, kas ir atbilstošas alternatīvas izstrādājumiem, kuri tiek nodrošināti mantotajā tīklā. Tiklīdz šāda piekļuve ir faktiski izveidota, būtu jāveicina migrācija un saprātīgā termiņā jāatļauj atvienošana. Komisijas Ieteikumā 2010/572/ES (14) ieteiktais piecu gadu termiņš vairs neatbilst ne VHCN ierīkošanas, ne migrācijas tempam no vara kabeļu tīkla uz VHCN. Tāpēc tas būtu jāsamazina līdz diviem trim gadiem un dažās situācijās, pamatojoties uz valsts apstākļiem, pat līdz īsākam laikposmam.

(71)

VRI būtu jāgarantē tādu alternatīvu izstrādājumu pieejamība, kuri tiek nodrošināti VHCN un kuru kvalitāte ir vismaz salīdzināma ar to izstrādājumu kvalitāti, kas tikuši nodrošināti mantotajā tīklā, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2018/1972 73. pantu. Atkarībā no to īpašībām un nosacījumiem, ar kādiem tie tiek piedāvāti, vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumus, ko nodrošina VHCN uz komerciāla pamata vai ko nodrošina operators, kurš nav BIT operators, var uzskatīt par atbilstošu alternatīvu vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumiem, kas nodrošināti mantotajā tīklā.

(72)

Kā daļa no regulatīvo pienākumu pakāpeniskas mazināšanas pirms visu pienākumu atcelšanas mantotā tīkla komerciāla slēgšana veicina migrāciju un var būt atbilstošs starpposms ceļā uz tā pilnīgu atvienošanu.

(73)

Paredzamība ir galvenais faktors, kas nodrošina labvēlīgu regulējumu investīcijai VHCN ierīkošanā. Ieteiktā izmaksu aprēķināšanas metodika palīdz sasniegt šo mērķi, pilnībā vai daļēji neitralizējot inflācijas ietekmi, ko uz vara kabeļu vairumtirdzniecības piekļuves cenām rada galalietotāju migrācija no mantotajiem tīkliem uz VHCN.

(74)

Ja mantotā tīkla BIT operators saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 81. panta 1. punktu ir paziņojis par ekspluatācijas izbeigšanas plānu un ja attiecīgajā teritorijā ir izpildīti saskaņā ar minētās direktīvas 81. panta 2. punktu paredzētie nosacījumi, pārredzama grafika un ekspluatācijas izbeigšanas procesa nosacījumu esība nodrošinās paredzamību visām ieinteresētajām personām. Kā daļu no regulatīvo pienākumu pakāpeniskas mazināšanas pirms šo pienākumu pilnīgas atcelšanas saistībā ar vara kabeļu tīkla ekspluatācijas izbeigšanu VRI var ņemt vērā inflācijas ietekmi, ko rada uz vara kabeļu tīkla izmaksām klientu migrācija no vara kabeļu tīkla uz VHCN. VRI to var izdarīt, ļaujot BIT operatoram paaugstināt vara kabeļu vairumtirdzniecības piekļuves izstrādājumu cenas teritorijās, kur vara kabeļu tīkla vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības klientiem faktiski ir iespēja pāriet uz VHCN. Tas ļautu ņemt vērā ekonomisko neefektivitāti, kas izriet no divu tīklu paralēlas uzturēšanas, lai stimulētu mantotā tīkla BIT operatoru iesniegt ekspluatācijas izbeigšanas plānu un pēc iespējas ātrāk faktiski pāriet pie ekspluatācijas izbeigšanas. Potenciāla vara kabeļu tīkla cenu tuvināšana VHCN cenām arī stimulētu galalietotājus un piekļuves prasītājus migrēt uz VHCN pirms pakalpojumu atvienošanas mantotajā tīklā.

(75)

Šādam cenu pieaugumam vajadzētu būt pagaidu pasākumam, ievērojot saistošas un izpildāmas BIT operatora saistības izņemt savu vara kabeļu tīklu no ekspluatācijas, kas būtu attiecināms tikai teritorijās, kur ir sācies paziņošanas periods par vara kabeļu tīkla atvienošanu. VRI būtu jānodrošina, lai cenu pieauguma piemērošanu nepaildzinātu nepamatota kavēšanās atvienošanas plāna īstenošanā. Lai to nodrošinātu, VRI var apsvērt, piemēram, sodus vai atgūšanas mehānismu. Ja šāds pasākums tiek īstenots, tas būtu jāpapildina ar pietiekamiem aizsargpasākumiem, lai saglabātu konkurenci, kā noteikts šā ieteikuma 81. punktā,

(76)

Veicinot regulatīvo pasākumu mazināšanu vai pilnīgu atcelšanu, ja to attaisno tirgus tendences, VRI būtu jāsaglabā modrība, jāuzrauga norises tirgū un pamatotos gadījumos jāiejaucas, lai saglabātu konkurenci, iekšējo tirgu un ievērotu galalietotāju vajadzības.

(77)

Ieteikumi 2010/572/ES un 2013/466/ES vairs nav spēkā, un to vietā jāpiemēro šis ieteikums. Tas ir saistīts ar tirgus apstākļu izmaiņām, kas novērotas kopš minēto ieteikumu pieņemšanas, kā arī ar Direktīvas (ES) 2018/1972 stāšanos spēkā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

Piemēro arī šādas definīcijas:

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

79.

80.

81.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.