EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023R2831

Komisijas Regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam

C/2023/9700

OJ L, 2023/2831, 15.12.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj

European flag

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

LV

Serija L


2023/2831

15.12.2023

KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/2831

(2023. gada 13. decembris)

par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu ir jāpaziņo Komisijai. Tomēr Padome, ievērojot Līguma 109. pantu, var noteikt atbalsta kategorijas, kas no minētās paziņošanas prasības ir atbrīvotas. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas par minētajām valsts atbalsta kategorijām. Regulā (ES) 2015/1588 Padome saskaņā ar Līguma 109. pantu nolēma, ka viena šāda kategorija varētu būt de minimis atbalsts (t. i., atbalsts, kas piešķirts vienam un tam pašam uzņēmumam konkrētā laikposmā un nepārsniedz noteiktu summu). Pamatojoties uz to, tiek uzskatīts, ka de minimis atbalsts neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tāpēc paziņošanas procedūra uz to neattiecas.

(2)

Komisija daudzos lēmumos ir skaidrojusi jēdzienu “atbalsts” Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Komisija ir arī noteikusi savu politiku attiecībā uz de minimis robežlielumu, kuru nepārsniedzot drīkst uzskatīt, ka Līguma 107. panta 1. punkts nav piemērojams. Tā sākotnēji darīja to zināmu paziņojumā par de minimis noteikumu valsts atbalstam (2) un pēc tam – Komisijas Regulās (EK) Nr. 69/2001 (3), (EK) Nr. 1998/2006 (4) un (ES) Nr. 1407/2013 (5). Ar šo regulu aizstāj Regulu (ES) Nr. 1407/2013 pēc tās darbības termiņa beigām.

(3)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1407/2013 piemērošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi robežlielumu, kas noteikts de minimis atbalstam, kuru viens vienots uzņēmums jebkurā triju gadu periodā var saņemt no vienas dalībvalsts, palielināt līdz 300 000 EUR. Minētais robežlielums atspoguļo inflāciju kopš Regulas (ES) Nr. 1407/2013 stāšanās spēkā un paredzamo notikumu gaitu šīs regulas spēkā esības laikā. Minētais robežlielums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka par ikvienu šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pasākumu drīkst uzskatīt, ka tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus.

(4)

Uzņēmums Līguma konkurences noteikumu nozīmē ir ikviens subjekts – fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, – neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida (6). Eiropas Savienības Tiesa ir precizējusi, ka subjekts, kuram “pieder kapitāldaļu kontrolpakete kādā sabiedrībā” un kurš “šo kontroli īsteno, tieši vai netieši ietekmējot sabiedrības pārvaldību”, ir jāuzskata par tādu, kas piedalās šīs sabiedrības veiktajā saimnieciskajā darbībā. Tāpēc pats subjekts ir uzskatāms par uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (7). Tiesa ir atzinusi, ka visi subjekti, kurus (juridiski vai faktiski) kontrolē viens un tas pats subjekts, ir jāuzskata par vienu vienotu uzņēmumu (8).

(5)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un samazinātu administratīvo slogu, šajā regulā būtu jāparedz skaidrs un izsmeļošs saraksts ar kritērijiem, pēc kuriem noteikt, kad divi vai vairāki vienas dalībvalsts uzņēmumi būtu jāuzskata par vienu vienotu uzņēmumu. No “saistītu uzņēmumu” noteikšanas kritērijiem, kas ir iegājušies kā daļa no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (9) un Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (10) I pielikumā, Komisija ir atlasījusi tos kritērijus, kas ir piemēroti šīs regulas mērķiem. Ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, šie kritēriji būtu jāpiemēro gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem, un minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka saistītu uzņēmumu grupu de minimis noteikuma piemērošanas nolūkā uzskata par vienu vienotu uzņēmumu. Tomēr uzņēmumi, kuriem nav savstarpējas saiknes, izņemot to, ka katram no tiem ir tieša saikne ar vienu un to pašu publisko struktūru vai struktūrām, nebūtu jāuzskata par savstarpēji saistītiem. Tādējādi būtu jāņem vērā īpašā situācija, kādā ir vienas un tās pašas publiskās struktūras vai struktūru kontrolētie uzņēmumi, kuriem var būt neatkarīgas lemšanas pilnvaras.

(6)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarēs, proti, lauksaimniecības produktu primārajai ražošanai, kā arī zvejniecības un akvakultūras produktu ražošanai, un risku, ka atbalsts, kura summa nepārsniedz šajā regulā noteikto robežlielumu, tomēr varētu atbilst Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem, šī regula minētajām nozarēm nebūtu piemērojama.

(7)

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu un nelauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības līdzības, šī regula būtu jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šajā saistībā par pārstrādi vai tirdzniecību nebūtu uzskatāmas ne saimniecībā veiktās darbības, kas vajadzīgas, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, piemēram, ražas novākšana, graudaugu pļaušana un kulšana vai olu iepakošana, ne pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro šādām darbībām.

(8)

Tāpat, ņemot vērā zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un tirdzniecības darbību raksturu un šo darbību līdzības ar citām apstrādes un tirdzniecības darbībām, šī regula būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Šajā sakarā par pārstrādi vai tirdzniecību nebūtu jāuzskata ne saimniecībā vai uz kuģa veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu sagatavotu pirmajai pārdošanai (tostarp sagriešana, filetēšana vai sasaldēšana), ne pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un tāpēc šī regula minētajām darbībām nebūtu jāpiemēro.

(9)

Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, tiklīdz Savienība ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju konkrētā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās (11). Šā iemesla dēļ šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz lauksaimniecības nozarē nopirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Tāpat tā nebūtu piemērojama atbalstam, kas saistīts ar pienākumu šajā atbalstā dalīties ar primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Šos principus piemēro arī zvejniecības un akvakultūras nozarē.

(10)

Šī regula nebūtu piemērojama eksporta atbalstam un atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vai pakalpojumu vietā tiek izmantoti vietējie. Tā jo īpaši nebūtu piemērojama atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006 “netiek izslēgts jebkurš atbalsts, kas varētu ietekmēt eksportu, bet tikai tāds, kura būtība tā struktūras dēļ ir atbalstīt pārdošanu citā valstī”, un ka “atbalsts ieguldījumos – ciktāl tas vienādi vai otrādi tā jēgas un apjoma dēļ nav izteikts eksportēto produktu apmērā – nav pieskaitāms pie “atbalsta ar eksportu saistītām darbībām” Regulas (EK) Nr. 1998/2006 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē un tādēļ neietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā, pat ja šādi veicināts ieguldījums ļauj attīstīt eksportam paredzētus produktus” (12). Atbalstu par izdevumiem saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai par izdevumiem pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai trešā valstī, parasti neuzskata par eksporta atbalstu.

(11)

Trīs gadu laikposms šīs regulas vajadzībām būtu jāvērtē kā slīdošs periods. Attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados.

(12)

Ja uzņēmums darbojas gan kādā no nozarēm, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, gan citās nozarēs vai veic citas darbības, šī regula būtu jāpiemēro attiecībā uz šīm citām nozarēm un darbībām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts, izmantojot tādus piemērotus līdzekļus kā darbību nošķiršana vai uzskaites nodalīšana, nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta. Šis pats princips būtu piemērojams, ja uzņēmums darbojas nozarēs, kurās piemērojami zemāki de minimis robežlielumi. Ja uzņēmums nevar nodrošināt, ka darbības nozarēs, kurās piemērojama zemāka de minimis augšējā robeža, gūst labumu no de minimis atbalsta tikai apmērā, kas atbilst šai zemākajai augšējai robežai, zemākā augšējā robeža būtu jāpiemēro visām uzņēmuma darbībām.

(13)

Būtu jāievieš noteikumi, kas nodrošina, ka nav iespējams apiet atbalsta maksimālo intensitāti, kura noteikta atbilstošajās regulās par valsts atbalstu vai Komisijas lēmumos. Būtu jāparedz arī skaidri noteikumi par kumulāciju.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka pasākums netiek uzskatīts par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, to pamatojot ar šajā regulā neizklāstītiem apsvērumiem, piemēram, ja pasākums atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam vai neparedz valsts līdzekļu nodošanu. Jo īpaši Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Komisija un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu un nebūtu jāņem vērā, nosakot, vai ir pārsniegts šajā regulā noteiktais robežlielums.

(15)

Šajā regulā nav uzskaitītas visas situācijas, kad pasākums, iespējams, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus. Ir iespējamas situācijas, kurās saņēmējs attiecīgās preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā (piemēram, salu reģionā vai tālākā reģionā) un šis saņēmējs diez vai piesaistītu klientus no citām dalībvalstīm, tāpēc nav paredzams, ka pasākums izraisītu vērā ņemamu ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Šādi pasākumi būtu jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi.

(16)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš aprēķināt precīzo bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams de minimis atbalsts”). Šādus precīzus aprēķinus ir iespējams veikt, piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām, nepārsniedzamiem atbrīvojumiem no nodokļa vai citiem instrumentiem, kuros ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts attiecīgais robežlielums. Maksimālā apjoma noteikšana nozīmē, ka tad, ja atbalsta precīzā summa nav zināma, dalībvalstij ir jāpieņem, ka šī summa ir vienāda ar maksimālo apjomu pasākumam, lai tādējādi tiktu nodrošināts, ka vairāki atbalsta pasākumi kopā nepārsniedz šajā regulā noteikto robežlielumu, un lai piemērotu kumulācijas noteikumus.

(17)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis robežlieluma pareizas piemērošanas labad visām dalībvalstīm būtu jāpiemēro viena un tā pati aprēķinu metode, lai aprēķinātu kopējo piešķirtā atbalsta summu. Lai atvieglotu šo aprēķinu, atbalsta summas, kas nav naudas līdzekļu dotācijas, būtu jāizsaka ar to bruto dotācijas ekvivalentu. Lai aprēķinātu bruto dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav dotācijas, un vairākās daļās maksājamam atbalstam, ir jāizmanto šā atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošās tirgus procentu likmes. Lai veicinātu valsts atbalsta noteikumu vienveidīgu, pārredzamu un vienkāršu piemērošanu, piemērojamajām tirgus likmēm šīs regulas nolūkiem vajadzētu būt atsauces likmēm, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (13).

(18)

Atbalsts aizdevumu veidā, tostarp de minimis riska finansējuma atbalsts aizdevumu veidā, būtu jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā. Lai vienkāršotu neliela apjoma īstermiņa aizdevumu izskatīšanu, ir jāparedz skaidrs noteikums, kas ir viegli piemērojams un ņem vērā gan aizdevuma apjomu, gan ilgumu. Par aizdevumiem, kuriem ir nodrošinājums vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un kuri nepārsniedz vai nu 1 500 000 EUR un piecu gadu ilgumu, vai 750 000 EUR un desmit gadu ilgumu, drīkst uzskatīt, ka to bruto dotācijas ekvivalents nepārsniedz de minimis robežlielumu. Šāds aprēķins balstās Komisijas pieredzē un atspoguļo inflāciju kopš Regulas (ES) Nr. 1407/2013 stāšanās spēkā un paredzamo inflācijas attīstību šīs regulas piemērošanas laikā. Ņemot vērā, ka ir sarežģīti noteikt dotācijas bruto ekvivalentu atbalstam, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri varētu nespēt atmaksāt aizdevumu (piemēram, tāpēc, ka šim uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra un tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru), šis noteikums nebūtu jāpiemēro šādiem uzņēmumiem.

(19)

Atbalsts kapitāla iepludināšanas veidā nebūtu jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz de minimis robežlielumu. Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, kā tie minēti pamatnostādnēs par riska finansējumu (14), nebūtu jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar attiecīgo pasākumu nodrošinātais kapitāls nepārsniedz de minimis robežlielumu.

(20)

Atbalsts garantiju veidā, tostarp de minimis riska finansējuma atbalsts garantiju veidā, būtu jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas attiecīgajam uzņēmumu veidam noteiktas Komisijas paziņojumā (15). Šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi, kas ņem vērā gan pamatā esošā aizdevuma apjomu, gan garantijas ilgumu. Skaidru noteikumu ieviešanai būtu jāpalīdz vienkāršot pieeju īstermiņa garantijām, ar kurām nodrošina līdz 80 % no samērā neliela aizdevuma, ja zaudējumus proporcionāli un vienādi cieš aizdevējs un galvotājs, un neto atgūtās summas, kas radušās no aizdevuma atgūšanas no aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma, proporcionāli samazina aizdevēja un galvotāja zaudējumus. Šis noteikums nebūtu piemērojams garantijām par pamatā esošajiem darījumiem, kas nav aizdevumi, piemēram, garantijām par pašu kapitāla darījumiem. Pamatojoties uz Komisijas pieredzi un ņemot vērā inflāciju kopš Regulas (ES) Nr. 1407/2013 stāšanās spēkā un paredzamo inflācijas attīstību šīs regulas spēkā esības laikā, būtu jāuzskata, ka garantijas bruto dotācijas ekvivalents nepārsniedz de minimis robežlielumu, ja: i) garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma; ii) garantētā summa nepārsniedz 2 250 000 EUR un iii) garantijas ilgums nepārsniedz 5 gadus. Tādi paši apsvērumi būtu jāizmanto, ja: i) garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma; ii) garantētā summa nepārsniedz 1 125 000 EUR un iii) garantijas ilgums nepārsniedz 10 gadus.

(21)

Turklāt garantiju dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai dalībvalstis var izmantot metodi, kura ir paziņota Komisijai saskaņā ar citu tajā laikā piemērojamu Komisijas regulu valsts atbalsta jomā un kuru Komisija ir akceptējusi kā tādu, kas atbilst Garantiju paziņojumam (16) vai tam sekojošam paziņojumam. Dalībvalstis to var darīt tikai tad, ja akceptētā metode tieši attiecas uz tā veida garantiju un pamatā esošu darījumu, par kuriem ir runa šīs regulas piemērošanas kontekstā.

(22)

Ja de minimis atbalstu piešķir ar finanšu starpnieku palīdzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tie nesaņem nekādu valsts atbalstu. To var panākt, piemēram, i) pieprasot, lai finanšu starpnieki, kuri gūst labumu no valsts garantijas, maksā tirgus apstākļiem atbilstīgu prēmiju vai ii) pilnībā nododot gūto labumu galasaņēmējiem, vai iii) ievērojot de minimis robežlielumu un pārējos šīs regulas nosacījumus starpnieku līmenī. Lai vienkāršotu darbu ar finanšu starpniekiem, kas īsteno de minimis atbalsta shēmas, gadījumos, kad dalībvalstis izvēlas iepriekš aprakstīto iii) iespēju, šajā regulā būtu jāparedz skaidrs noteikums, ko ir viegli piemērot, un tajā būtu jāņem vērā to aizdevumu kopējā summa, kuri ietver de minimis atbalstu un kurus finanšu starpnieks sniedzis trīs gadu laikā. Pamatojoties uz Komisijas pieredzi, drīkst uzskatīt, ka finanšu starpnieki, kas piešķir garantētus de minimis aizdevumus un izmanto mehānismu garantijas priekšrocības nodošanai galasaņēmējiem, saņem dotācijas bruto ekvivalentu, kas nepārsniedz de minimis robežlielumu, ja garantēto de minimis aizdevumu kopējā portfeļa summa ir mazāka par 10 miljoniem EUR vai ja piešķirto de minimis aizdevumu kopējā portfeļa summa ir mazāka par 40 miljoniem EUR un to veido atsevišķas de minimis aizdevuma summas, kas mazākas par 100 000 EUR, ar nosacījumu, ka de minimis shēma ar vienādiem nosacījumiem ir pieejama finanšu starpniekiem, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

(23)

Pamatojoties uz dalībvalsts paziņojumu, Komisijai būtu jāpārbauda, vai pasākums, kas nav dotācija, aizdevums, garantija, kapitāla iepludināšana vai riska finansēšanas pasākums pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā, nepārsniedzams nodokļu atbrīvojums vai cits instruments, kurā ir paredzēts maksimālais apjoms, atbilst dotācijas bruto ekvivalentam, kurš nepārsniedz de minimis robežlielumu, un vai tādējādi uz šādu pasākumu varētu attiekties šīs regulas darbības joma.

(24)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka valsts atbalsta noteikumi tiek ievēroti un atbilst lojālas sadarbības principam, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā. Dalībvalstīm būtu jāveicina šā uzdevuma izpilde, izveidojot nepieciešamos instrumentus, kas nodrošina, ka de minimis atbalsta kopsumma, kura piešķirta vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar de minimis noteikumu, nepārsniedz kopējo pieļaujamo robežlielumu. Dalībvalstīm būtu jāuzrauga piešķirtais atbalsts ar mērķi nodrošināt, ka šajā regulā noteiktais robežlielums netiek pārsniegts un tiek ievēroti kumulācijas noteikumi. Lai izpildītu minēto pienākumu, dalībvalstīm valsts vai Savienības līmeņa centrālajā reģistrā ne vēlāk kā no 2026. gada 1. janvāra būtu jāsniedz pilnīga informācija par piešķirto de minimis atbalstu un jāpārbauda, vai jauna atbalsta piešķiršana nepārsniedz šajā regulā noteikto robežlielumu. Centrālais reģistrs palīdzēs samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Tiem saskaņā ar šo regulu vairs nebūs jāizseko un jādeklarē nekāds cits saņemtais de minimis atbalsts, tiklīdz centrālajā reģistrā būs dati par trim gadiem. Šajā regulā kontrole par atbilstību šajā regulā noteiktajam robežlielumam principā balstās uz centrālajā reģistrā iekļauto informāciju.

(25)

Katra dalībvalsts var izveidot valsts centrālo reģistru. Var turpināt izmantot esošos valstu centrālos reģistrus, kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Komisija izveidos Savienības līmeņa centrālu reģistru, ko dalībvalstis varēs izmantot no 2026. gada 1. janvāra.

(26)

Ņemot vērā to, ka administratīvais slogs un regulatīvie šķēršļi rada problēmas lielākajai daļai MVU un ka Komisijas mērķis ir par 25 % samazināt no ziņošanas prasībām izrietošo slogu (17), jebkurš centrālais reģistrs būtu jāizveido tā, lai samazinātu administratīvo slogu. Labu administratīvo praksi, piemēram, vienotās digitālās vārtejas regulā (18) noteikto, var izmantot par atsauci Savienības līmeņa centrālā reģistra un valstu centrālo reģistru izveidei un darbībai.

(27)

Pārredzamības noteikumu mērķis ir panākt labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, profesionālizvērtēšanu un galu galā efektīvāku publisko līdzekļu izlietojumu. Atbalsta saņēmēja vārda vai nosaukuma publicēšana centrālajā reģistrā kalpo leģitīmajām pārredzamības interesēm, sniedzot sabiedrībai informāciju par dalībvalstu līdzekļu izmantošanu. Tā nepamatoti neskar saņēmēju tiesības uz personas datu aizsardzību, ja vien personas dati centrālajā reģistrā tiek publicēti saskaņā ar Savienības noteikumiem par datu aizsardzību (19). Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai vajadzības gadījumā pseidonimizēt konkrētus ierakstus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

(28)

Ar šo regulu būtu jāievieš virkne nosacījumu, saskaņā ar kuriem jebkuru pasākumu, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, var uzskatīt par tādu, kas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus. Šā iemesla dēļ, ja ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi, regulai būtu jāattiecas arī uz atbalstu, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā. Līdzīgi atbalsts, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 kritērijiem un kas piešķirts laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būtu jāuzskata par atbrīvotu no paziņošanas pienākuma, kas noteikts Līguma 108. panta 3. punktā.

(29)

Ņemot vērā, cik bieži parasti ir jāpārskata valsts atbalsta politika, šīs regulas piemērošanas periodam vajadzētu būt ierobežotam.

(30)

Ja šīs regulas piemērošanas termiņš beigtos un netiktu pagarināts, būtu jāpiešķir dalībvalstīm sešu mēnešu pielāgošanās periods attiecībā uz de minimis atbalstu, uz ko attiecas šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro visu nozaru uzņēmumiem piešķirtam atbalstam, izņemot:

a)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu primāro ražošanu;

b)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

c)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;

d)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, vienā no šādiem gadījumiem:

i)

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;

ii)

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

e)

atbalstu, kurš piešķirts darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

f)

atbalstu, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču un pakalpojumu vietā tiek izmantotas vietējās preces un pakalpojumi.

2.   Ja uzņēmums darbojas gan vienā no nozarēm, kas minētas 1. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, vai citās darbības sfērās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības sfērām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību nodalīšana vai uzskaites nodalīšana nodrošina, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (20) darbības joma;

b)

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

c)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura ar lauksaimniecības produktu veikta darbība, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

d)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir lauksaimniecības produkta turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas darbības, kurās produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem par lauksaimniecības produktu tirdzniecību uzskata tad, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

e)

“zvejas un akvakultūras produkti” ir produkti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1379/2013 5. panta a) un b) punktā;

f)

“zvejas un akvakultūras produktu primārā ražošana” ir visas darbības, kas saistītas ar ūdens organismu zveju, audzēšanu vai kultivēšanu, kā arī darbības saimniecībā vai uz kuģa, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu sagatavotu pirmajai pārdošanai, ieskaitot sagriešanu, filetēšanu vai sasaldēšanu, un pirmā pārdošana tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem;

g)

“zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, kas ietver pārkraušanu, apstrādi un transformāciju, kuras veic pēc izkraušanas vai – akvakultūras gadījumā – ieguves un pēc kuru veikšanas iegūst pārstrādātu produktu, kā arī šādu produktu izplatīšanu;

h)

“finanšu starpnieks” neatkarīgi no formas un īpašumtiesībām ir jebkura finanšu iestāde, kura darbojas, lai gūtu peļņu; netiek uzskatīts, ka valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes atbilst minētajai definīcijai, ja tās darbojas kā piešķīrējas iestādes un darbībām, ko tās veic, pašas uzņemoties risku un uz sava rēķina, netiek izmantotas šķērssubsīdijas.

2.   Šajā regulā “viens vienots uzņēmums” nozīmē visus uzņēmumus, kuru starpā pastāv vismaz vienas no šādām attiecībām:

a)

vienam uzņēmumam ir kapitāla daļu īpašnieku vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b)

vienam uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist cita uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu;

c)

vienam uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d)

viens uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma kapitāla daļu īpašnieks vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē kapitāla daļu īpašnieku vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem minētā uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem vai dalībniekiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no a)–d) apakšpunktā minētajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu starpniecību, arī ir uzskatāmi par vienu vienotu uzņēmumu.

3. pants

De minimis atbalsts

1.   Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un tādējādi uz tiem neattiecas Līguma 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība.

2.   De minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 EUR.

3.   De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts.

4.   Robežlielumu, kas noteikts 2. punktā, piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Savienības izcelsmes resursiem.

5.   Lai piemērotu 2. punktā noteikto robežlielumu, atbalstu izsaka naudas līdzekļu dotācijas veidā. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu nepiešķir kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

6.   Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.

7.   Ja, piešķirot jaunu de minimis atbalstu, tiktu pārsniegts 2. punktā noteiktais robežlielums, šo regulu nevar piemērot par labu minētajam jaunajam atbalstam.

8.   Kad uzņēmumu apvienošanās vai iegādes gadījumā nosaka, vai ar jaunu de minimis atbalstu jaunajam uzņēmumam vai uzņēmumam, kas veic iegādi, netiks pārsniegts 2. punktā noteiktais robežlielums, ņem vērā visu katram apvienošanā iesaistītajam uzņēmumam iepriekš piešķirto de minimis atbalstu. Pirms apvienošanās vai iegādes likumīgi piešķirtais de minimis atbalsts arī pēc tam tiek uzskatīts par likumīgu.

9.   Ja vienu uzņēmumu sadala divos vai vairākos atsevišķos uzņēmumos, pirms sadalīšanas piešķirto de minimis atbalstu attiecina uz uzņēmumu, kurš no šā atbalsta guvis labumu un kurš principā ir uzņēmums, kas pārņem darbības, kurām tika izmantots attiecīgais de minimis atbalsts. Ja šāda attiecināšana nav iespējama, attiecīgo de minimis atbalstu attiecina proporcionāli, pamatojoties uz jauno uzņēmumu pašu kapitāla bilances vērtību sadales faktiskajā datumā.

4. pants

Bruto dotācijas ekvivalenta aprēķins

1.   Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams de minimis atbalsts”).

2.   Atbalstu dotāciju vai procentu likmju subsīdiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu.

3.   Atbalstu aizdevumu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

a)

saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra un tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz “B-” kredītreitingam, un vai nu

b)

aizdevuma nodrošinājums ir vismaz 50 % apmērā no aizdevuma un aizdevuma summa sasniedz 1 500 000 EUR piecu gadu laikā vai 750 000 EUR desmit gadu laikā; ja aizdevuma summa ir mazāka par minētajām summām vai aizdevums ir piešķirts uz mazāk nekā attiecīgi pieciem vai desmit gadiem, aizdevuma dotācijas bruto ekvivalentu aprēķina, izmantojot atbilstīgu proporciju no attiecīgā robežlieluma, kas noteikts šīs regulas 3. panta 2. punktā, vai

c)

bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi.

4.   Atbalstu kapitāla iepludināšanas veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja iepludinātā publiskā kapitāla kopsumma nepārsniedz 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

5.   Atbalstu riska finansējuma pasākumu veidā, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu vienīgi tad, ja vienam vienotam uzņēmumam nodrošinātais kapitāls nepārsniedz 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu.

6.   Atbalstu garantiju veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

a)

saņēmējam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra un tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru. Lielo uzņēmumu gadījumā saņēmējam jābūt situācijā, kas pielīdzināma vismaz “B-” kredītreitingam, un vai nu

b)

nevienu brīdi garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma, aizdevējs un galvotājs proporcionāli un vienādā veidā cieš zaudējumus, neto atgūtās summas, kas radušās no aizdevuma atgūšanas no aizņēmēja dotajiem vērtspapīriem, proporcionāli samazina aizdevēja un galvotāja zaudējumus un vai nu garantētā summa ir 2 250 000 EUR un garantijas ilgums ir 5 gadi, vai arī garantētā summa ir 1 125 000 EUR un garantijas ilgums ir 10 gadi; ja garantētā summa ir mazāka par minētajām summām vai garantijas ilgums ir mazāks nekā attiecīgi pieci vai desmit gadi, šīs garantijas bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina kā atbilstīgo proporciju no attiecīgās augšējās robežas, kas noteikta 3. panta 2. punktā, vai

c)

dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktām drošības zonas prēmijām vai

d)

pirms īstenošanas:

i)

garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai izmantotā metode ir paziņota Komisijai saskaņā ar citu tajā laikā piemērojamu Komisijas regulu valsts atbalsta jomā un Komisija šo metodi ir akceptējusi kā tādu, kas atbilst Garantiju paziņojumam vai tam sekojošam paziņojumam, un

ii)

minētā metode attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu šīs regulas piemērošanas kontekstā.

7.   Atbalstu, ko saņem finanšu starpnieks, kurš īsteno vienu vai vairākas de minimis atbalsta shēmas, un kas ar vienādiem noteikumiem ir pieejams finanšu starpniekiem, kuri darbojas attiecīgajā dalībvalstī, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja:

a)

finanšu starpnieks priekšrocību, kas saņemta ar valsts garantijām, nodod saņēmējiem, izsniedzot jaunus prioritāros aizdevumus šiem saņēmējiem ar zemākām procentu likmēm vai zemākām nodrošinājuma prasībām, un katra garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma un

b)

garantētos de minimis aizdevumus piešķir saņēmējiem, kuri atrodas situācijā, kas salīdzināma ar kredītreitingu vismaz “B-”, un šādu aizdevumu kopējā summa ir:

i)

mazāka nekā 10 milj. EUR vai

ii)

mazāka nekā 40 milj. EUR un katrs atsevišķais garantētais de minimis aizdevums nepārsniedz 100 000 EUR.

Ja finanšu starpnieka de minimis aizdevuma summa ir mazāka par 10 miljoniem EUR, kā noteikts b) apakšpunkta i) punktā, vai par 40 miljoniem EUR, kā noteikts b) apakšpunkta ii) punktā, uz katru summu attiecināmo bruto dotācijas ekvivalentu aprēķina, izmantojot atbilstīgu proporciju no attiecīgā robežlieluma, kas noteikts šīs regulas 3. panta 2. punktā.

8.   Atbalstu citu instrumentu veidā uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja instrumentā ir paredzēts maksimālais apjoms, kas nodrošina, ka netiek pārsniegts šīs regulas 3. panta 2. punktā paredzētais robežlielums.

5. pants

Kumulēšana

1.   De minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2023/2832 (21).

2.   De minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, var kumulēt ar de minimis atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1408/2013 (22) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 717/2014 (23), līdz šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajam atbilstošajam robežlielumam.

3.   Saskaņā ar šo regulu piešķirto de minimis atbalstu nekumulē ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta augstākā attiecīgā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā, kuru pieņēmusi Komisija. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav saistāms ar konkrētām attiecināmajām izmaksām, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulu vai lēmumu, kuru pieņēmusi Komisija.

6. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka no 2026. gada 1. janvāra informācija par piešķirto de minimis atbalstu tiek reģistrēta centrālā reģistrā valsts vai Savienības līmenī. Centrālā reģistra informācijā ietilpst saņēmēja identifikācija, atbalsta summa, piešķiršanas diena, piešķīrēja iestāde, atbalsta instruments un atbilstošā nozare, ko norāda, pamatojoties uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (“NACE klasifikācija”). Centrālo reģistru izveido tā, lai sabiedrībai būtu viegli piekļūt informācijai, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības noteikumiem par datu aizsardzību, tostarp vajadzības gadījumā pseidonimizējot konkrētus ierakstus.

2.   Dalībvalstis reģistrē centrālajā reģistrā 1. punktā minēto informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi ikviena iestāde attiecīgajā dalībvalstī, 20 darbdienu laikā pēc atbalsta piešķiršanas. Šādu informāciju par de minimis atbalstu, ko saņēmuši finanšu starpnieki, kuri īsteno de minimis atbalsta shēmas, reģistrē 20 darbdienu laikā pēc 5. punktā minētā ziņojuma saņemšanas. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu centrālajā reģistrā iekļauto datu precizitāti.

3.   Dalībvalstis reģistrēto informāciju par de minimis atbalstu glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

4.   Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka jaunais de minimis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktā robežlieluma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.

5.   Šā panta 1. punkta piemērošanas labad finanšu starpnieki, kas īsteno de minimis atbalsta shēmas, reizi ceturksnī 10 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām paziņo dalībvalstij attiecīgajā ceturksnī saņemtā de minimis atbalsta kopsummu. Piešķiršanas datums ir ceturkšņa pēdējā diena.

6.   Dalībvalstis, kas izmanto centrālo reģistru valsts līmenī, katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai apkopotus datus par iepriekšējā gadā piešķirto de minimis atbalstu. Apkopotie dati ietver saņēmēju skaitu, piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu un piešķirtā de minimis atbalsta kopējo summu pa nozarēm (pēc “NACE klasifikācijas”). Pirmā datu iesniegšana attiecas uz de minimis atbalstu, kas piešķirts no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Ja ir pieejami apkopotie dati, dalībvalstis var ziņot Komisijai par agrākiem periodiem.

7.   Pēc rakstiska Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā, sniedz Komisijai visu informāciju, kuru Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu šīs regulas un citu de minimis regulu nozīmē.

7. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Uzskata, ka individuālais de minimis atbalsts, kas piešķirts laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim un atbilst Regulas (ES) Nr. 1407/2013 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

3.   Pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām ikvienu de minimis atbalstu, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi piešķirt vēl sešus turpmākos mēnešus.

4.   Līdz brīdim, kad centrālais reģistrs ir izveidots un aptver trīs gadu laikposmu, ja dalībvalsts plāno uzņēmumam piešķirt de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, šī dalībvalsts rakstiski vai elektroniski informē minēto uzņēmumu par atbalsta summu, kas izteikta kā dotācijas bruto ekvivalents, un tā de minimis raksturu, tieši atsaucoties uz šo regulu. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz kādu shēmu, piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto shēmu tiek piešķirtas dažādas individuālā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties savu pienākumu pildīt, informējot attiecīgos uzņēmumus par summu, kas atbilst maksimālajai atbalsta summai, kuru var piešķirt atbilstoši minētajai shēmai. Šādos gadījumos, nosakot, vai ir ievērots šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais robežlielums, izmanto fiksēto summu. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma saņem rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu pārējo de minimis atbalstu, kuru uzņēmums ir saņēmis jebkurā trīs gadu periodā saskaņā ar šo regulu vai citām de minimis regulām.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas laikposms

Šī regula stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

To piemēro līdz 2030. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums par de minimis noteikumu valsts atbalstam (OV C 68, 6.3.1996., 9. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001 (2001. gada 12. janvāris) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).

(5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(6)  Tiesas 2006. gada 10. janvāra spriedums Ministero dell’Economia e delle Finanze/Cassa di Risparmio di Firenze un citi, C-222/04, ECLI:EU:C:2006:8, 107. punkts.

(7)  Turpat, 112. un 113. punkts.

(8)  Tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedums Nīderlande/Komisija, C-382/99, ECLI:EU:C:2002:363.

(9)   Commission Recommendation 2003/361/EC of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(11)  Tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums Francija/Komisija, C-456/00, ECLI:EU:C:2002:753, 31. punkts.

(12)  Tiesas 2018. gada 28. februāra spriedums ZPT AD/Narodno sabranie na Republika Bulgaria un citi, C-518/16, ECLI:EU:C:2018:126, 55. un 56. punkts.

(13)  Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.).

(14)  Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt riska finansējuma ieguldījumus” (OV C 508, 16.12.2021., 1. lpp.).

(15)  Piemēram, Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.).

(16)  Komisijas paziņojums par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.).

(17)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU paredzētu atvieglojumu pakete” (COM(2023) 535 final).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Regula (ES) 2023/2832 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L, 2023/2832, 15.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2832/oj).

(22)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).

(23)  Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)


Top