Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023R1542

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/2/2023/REV/1

OV L 191, 28.7.2023, p. 1–117 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 18/07/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1542/oj

28.7.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1542

(2023. gada 12. jūlijs)

par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un tā 192. panta 1. punktu saistībā ar šīs regulas 54. līdz 76. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”) ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kas tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Viens no priekšnosacījumiem, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, ir pāreja no fosilo degvielu izmantošanas transportlīdzekļos uz elektromobilitāti. Lai Savienības produktu rīcībpolitikas palīdzētu samazināt oglekļa emisijas pasaules līmenī, ir jānodrošina, ka Savienībā tirgotie un pārdotie produkti ir sagādāti un izgatavoti ilgtspējīgā veidā.

(2)

Tāpēc baterijas ir uzskatāmas par nozīmīgu energoavotu un vienu no galvenajiem faktoriem, kas palīdzēs pārkārtoties uz ilgtspējīgu attīstību, zaļo mobilitāti, tīru enerģiju un klimatneitralitāti. Paredzams, ka tuvākajos gados pieprasījums pēc baterijām strauji augs, jo īpaši elektriskajā autotransportā un vieglajos pārvietošanās līdzekļos, kur tās nodrošina transportlīdzekļu vilci, tāpēc bateriju tirgus iegūst aizvien stratēģiskāku nozīmi globālā mērogā. Bateriju tehnoloģiju jomā turpināsies ievērojams zinātnes un tehnikas progress. Ņemot vērā bateriju stratēģisko nozīmi un lai nodrošinātu juridisko noteiktību visiem iesaistītajiem operatoriem un nepieļautu diskrimināciju, šķēršļus tirdzniecībai un izkropļojumus bateriju tirgū, ir jānosaka noteikumi par bateriju ilgtspēju, sniegumu, drošumu, savākšanu, reciklēšanu un otrreizēju izmantošanu, kā arī par to, kāda informācija par baterijām ir jāsniedz tiešajiem lietotājiem un ekonomikas operatoriem. Ir nepieciešams izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu, kas aptver visu Savienības tirgū laisto bateriju aprites ciklu.

(3)

Ir arī jāatjaunina Savienības tiesību akti bateriju atkritumu apsaimniekošanas jomā un jāveic pasākumi vides un cilvēku veselības aizsardzībai, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas ietekmi un uzlabojot resursefektivitāti. Šādi pasākumi ir ļoti būtiski pārejai uz klimatneitrālu aprites ekonomiku un vidi, kas brīva no toksikantiem, un Savienības ilgtermiņa konkurētspējas un stratēģiskās autonomijas nodrošināšanai. Tie var radīt nozīmīgas ekonomiskās iespējas, palielinot sinerģijas starp aprites ekonomiku un enerģētikas, klimata, transporta, rūpniecības un pētniecības politiku, kā arī aizsargājot vidi un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (3) ir uzlabojusi bateriju vidisko sniegumu un noteikusi dažus kopīgus noteikumus un pienākumus ekonomikas operatoriem, jo īpaši ar saskaņotiem noteikumiem par smago metālu saturu un bateriju marķēšanu, kā arī noteikumiem un mērķrādītājiem visu bateriju atkritumu apsaimniekošanai, pamatojoties uz ražotāja paplašinātu atbildību.

(5)

Komisijas 2019. gadā iesniegtie ziņojumi par Direktīvas 2006/66/EK īstenošanu, ietekmi un izvērtējumu atklāja ne tikai sasniegumus, bet arī minētās direktīvas trūkumus, jo īpaši apstākļos, kad pašos pamatos ir mainījusies bateriju stratēģiskā nozīmība un pieaugusi to izmantošana.

(6)

Komisijas 2018. gada 17. maija paziņojumā “Eiropa kustībā – ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra” ir ietverts stratēģiskais rīcības plāns par baterijām. Minētajā rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi, ar ko atbalsta centienus veidot bateriju vērtības ķēdi Eiropā, kas aptver izejmateriālu ieguvi, ilgtspējīgu sagādi un pārstrādi, ilgtspējīgus bateriju materiālus, elementu izgatavošanu, kā arī bateriju atkalizmantošanu un reciklēšanu.

(7)

Eiropas zaļajā kursā Komisija apliecināja savu apņemšanos īstenot stratēģisko rīcības plānu par baterijām un norādīja, ka tā ierosinās tiesību aktus, ar ko tiks nodrošināta droša, apritē saskaņota un ilgtspējīga bateriju vērtības ķēde attiecībā uz visām baterijām, tostarp tām, ar ko apgādā augošo elektrotransportlīdzekļu tirgu.

(8)

Padome 2019. gada 4. oktobra secinājumos “Pilnīgāka aprite – pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību” cita starpā aicināja īstenot saskaņotu politiku, kas atbalsta tādu tehnoloģiju izstrādi, ar kurām uzlabo akumulatoru ilgtspēju un apritīgumu, lai papildinātu pāreju uz elektromobilitāti. Turklāt Padome aicināja steidzami pārskatīt Direktīvu 2006/66/EK, un šajā pārskatīšanā būtu jāiekļauj visi attiecīgie bateriju materiāli un jo īpaši jāapsver konkrētas prasības attiecībā uz litiju un kobaltu, kā arī mehānisms, kas ļautu pielāgot minēto direktīvu bateriju tehnoloģiju turpmākām izmaiņām.

(9)

Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumā “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns – par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” norādīts, ka priekšlikums par bateriju jaunu tiesisko regulējumu aptvers noteikumus par reciklēta materiāla saturu un pasākumus, ar ko uzlabo visu bateriju savākšanas un reciklēšanas rādītājus, lai nodrošinātu vērtīgu materiālu atgūšanu un sniegtu norādes patērētājiem; tāpat tajā būs apskatīts, kā pakāpeniski izbeigt atkārtoti neuzlādējamu bateriju izmantošanu gadījumos, kad ir pieejamas alternatīvas. Turklāt ir norādīts, ka tiks apsvērtas ilgtspējas un caurredzamības prasības, ņemot vērā bateriju un akumulatoru ražošanas oglekļa pēdu, izejvielu ētisku sagādi un piegādes drošību, lai veicinātu bateriju atkalizmantošanu, pārprofilēšanu un reciklēšanu.

(10)

Lai būtu iespējams aptvert visu Savienības tirgū laisto bateriju pilnu aprites ciklu, ir jāizveido saskaņotas prasības produktiem un tirgvedībai, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī prasības, kas pilnā mērā attiecas uz bateriju darbmūža beigu posmu. Prasības, kas attiecas uz darbmūža beigu posmu, ir nepieciešamas tāpēc, lai risinātu bateriju izraisīto ietekmi uz vidi un jo īpaši, lai atbalstītu bateriju atkritumu reciklēšanas tirgu un no baterijām atgūto otrreizējo izejmateriālu tirgu veidošanos. Lai sasniegtu iecerētos mērķus – vienā juridiskā instrumentā pievērsties visam baterijas aprites ciklam, vienlaikus nepieļaujot šķēršļus tirdzniecībai un konkurences izkropļojumus, kā arī saglabājot iekšējā tirgus integritāti –, noteikumiem par baterijām izvirzītajām prasībām vajadzētu būt vienveidīgi piemērojamiem visiem ekonomikas operatoriem visā Savienībā, un nevajadzētu būt iespējai dalībvalstīs tos īstenot atšķirīgi. Tāpēc Direktīva 2006/66/EK būtu jāaizstāj ar regulu.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro visu kategoriju baterijām, kas laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tās ir ražotas Savienībā vai importētas. Tā būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai baterija ir iestrādāta ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, vai kā citādi pievienota produktiem un vai baterija ir laista tirgū vai laista ekspluatācijā Savienībā pati par sevi. Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai baterija ir īpaši paredzēta konkrētam produktam vai ir vispārlietojama, un neatkarīgi no tā, vai tā ir iestrādāta produktā vai tiek piegādāta kopā ar produktu, kuram tā paredzēta, vai atsevišķi no tā. Uzskata, ka laišana tirgū notiek, kad baterija ir pirmo reizi darīta pieejama Savienības tirgū, izgatavotājam vai importētājam komercdarbības gaitā to piegādājot izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai, par samaksu vai bez maksas. Tādējādi tām baterijām, ko izplatītāji, tostarp mazumtirgotāji, vairumtirgotāji un izgatavotāju tirdzniecības nodaļas, ir Savienībā nodevuši krājumā pirms attiecīgo šīs regulas prasību piemērošanas dienas, nav jāatbilst minētajām prasībām.

(12)

Šai regulai būtu jānovērš un jāsamazina bateriju negatīvā ietekme uz vidi un jānodrošina droša un ilgtspējīga visu bateriju vērtības ķēde, ņemot vērā, piemēram, bateriju izgatavošanas oglekļa pēdu, izejmateriālu ētisku sagādi un piegādes drošību, kā arī veicinot atkalizmantošanu, pārprofilēšanu un reciklēšanu. Šīs regulas mērķis ir uzlabot bateriju vidisko sniegumu un bateriju aprites ciklā iesaistīto visu operatoru, piemēram, ražotāju, izplatītāju un tiešo lietotāju un jo īpaši to operatoru, kuri tieši iesaistīti bateriju atkritumu apstrādē vai reciklēšanā, darbību. Šādi pasākumi palīdzēs nodrošināt pāreju uz aprites ekonomiku un Savienības ilgtermiņa konkurētspēju, un tiem būtu jāveicina iekšējā tirgus efektīva darbība, vienlaikus ņemot vērā augstu vides aizsardzības līmeni. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt arī novērst un samazināt bateriju atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, un tās mērķim vajadzētu būt samazināt resursu izmantošanu un veicināt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas praktisko piemērošanu. Tādējādi, lai novērstu atšķirības, kas kavē bateriju brīvu apriti, nosakot vienotus pienākumus un prasības visā iekšējā tirgū, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants ir atbilstošais juridiskais pamats šai regulai. Ciktāl šajā regulā ir ietverti konkrēti noteikumi par bateriju atkritumu apsaimniekošanu, atbilstošais juridiskais pamats attiecībā uz minētajiem konkrētajiem noteikumiem ir LESD 192. panta 1. punkts.

(13)

Produktiem, ko laiž tirgū kā bateriju paketes, proti, baterijas vai elementu grupas, kas ir savienotas vai ietvertas ārējā korpusā tā, ka tās veido vienotu bloku, kas ir gatavs lietošanai tiešo lietotāju vajadzībām vai lietotnēs un ko tiešajiem lietotājiem nav paredzēts sadalīt vai atvērt, un kas atbilst bateriju definīcijai, vai baterijas elementiem, kas atbilst bateriju definīcijai, būtu jāpiemēro tās pašas prasības, kuras piemēro baterijām.

(14)

Baterijas, ko tiešais lietotājs var sagatavot lietošanai ar vispārpieejamiem instrumentiem, izmantojot instrumentu komplektu pašrocīgai lietošanai, šīs regulas nolūkā būtu jāuzskata par baterijām. Uz ekonomikas operatoru, kas šādus komplektus laiž tirgū, būtu jāattiecina šī regula.

(15)

Šīs regulas plašajā darbības jomā ir lietderīgi nošķirt dažādas bateriju kategorijas atkarībā no to konstrukcijas un lietojuma, neatkarīgi no to baterijas ķīmiskā sastāva. Saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK veiktā klasificēšana pārnēsājamās baterijās, no vienas puses, un rūpnieciskās baterijās un automobiļos izmantojamās baterijās, no otras puses, būtu vēl jāpilnveido, lai labāk atspoguļotu jauninājumus bateriju lietošanā. Baterijas, ko izmanto elektrotransportlīdzekļu vilcei un kas saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK ietilpst rūpniecībā izmantojamo bateriju kategorijā, veido lielu un aizvien augošu tirgus daļu, jo ceļu elektrotransportlīdzekļu sektorā vērojama strauja izaugsme. Tāpēc ir lietderīgi minētās baterijas, ko izmanto ceļu transportlīdzekļu vilcei, klasificēt jaunā atsevišķā kategorijā kā elektrotransportlīdzekļu baterijas. Baterijas, ko izmanto vilcei vieglo pārvietošanās līdzekļos, piemēram, elektriskos velosipēdos un elektrisko motorolleros, saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK netika klasificētas kā atsevišķa bateriju kategorija. Tomēr šādas baterijas veido nozīmīgu tirgus daļu, jo aizvien vairāk tiek izmantotas ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai pilsētās. Tāpēc ir lietderīgi minētās baterijas klasificēt kā jaunu atsevišķu bateriju kategoriju, proti, vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas (LMT baterijas). Baterijas, ko izmanto vilcei citos transportlīdzekļos, tostarp dzelzceļa, ūdens un gaisa transportlīdzekļos vai bezceļu tehnikā, joprojām ietilpst rūpniecisko bateriju kategorijā saskaņā ar šo regulu. Pie rūpniecisko bateriju kategorijas pieder ļoti dažādas baterijas, ko paredzēts izmantot rūpniecībā, sakaru infrastruktūrā, lauksaimniecībā vai elektroenerģijas ražošanā un sadalē. Baterijas, kuras tiek izmantotas rūpnieciski pēc sagatavošanas pārprofilēšanai vai pārprofilēšanas, lai gan sākotnēji tās bija paredzētas citādam lietojumam, saskaņā ar šo regulu būtu jāuzskata par rūpnieciskām baterijām. Papildus šim neizsmeļošajam piemēru sarakstam jebkura baterija, kura sver vairāk par 5 kg un neietilpst nevienā citā kategorijā, saskaņā ar šo regulu būtu jāuzskata par rūpniecisko bateriju. Baterijas, ko izmanto enerģijas uzkrāšanai privātām vajadzībām vai mājas apstākļos, šīs regulas nolūkos būtu jāuzskata par rūpnieciskām baterijām. Baterijas, ko izmanto vilcei ritošos transportlīdzekļos, kurus uzskata par rotaļlietām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK (4) nozīmē, šīs regulas nolūkos nebūtu jāuzskata par LMT baterijām, bet par pārnēsājamām baterijām.

(16)

Pēc tam, kad baterija ir laista tirgū vai laista ekspluatācijā Savienībā pirmo reizi, uz to var attiekties atkalizmantošana, pārprofilēšana, pārražošana, sagatavošana atkalizmantošanai vai sagatavošana pārprofilēšanai. Šīs regulas nolūkos saskaņā ar Savienības regulējumu attiecībā uz produktiem ir jāuzskata, ka lietota baterija, proti, baterija, uz kuru ir attiekusies atkalizmantošana, ir jau laista tirgū tad, kad tā pirmo reizi tika darīta pieejama tirgū lietošanai vai izplatīšanai. Savukārt baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, uzskata par tādām, kas ir laistas tirgū no jauna, un tāpēc tām būtu jāatbilst šai regulai. Turklāt saskaņā ar Savienības regulējumu attiecībā uz produktiem tiek uzskatīts, ka lietota baterija, kas ir importēta no trešās valsts, ir laista tirgū tad, kad to pirmo reizi ieved Savienībā. Tāpēc baterijai, uz kuru ir attiekusies atkalizmantošana, pārprofilēšana, pārražošana, sagatavošana atkalizmantošanai vai sagatavošana pārprofilēšanai un kura ir importēta no trešās valsts, būtu jāatbilst šai regulai.

(17)

Pārražošana aptver daudz dažādu tehnisku operāciju, kuras var veikt ar baterijām vai bateriju atkritumiem. Attiecībā uz bateriju atkritumiem pārražošanu var uzskatīt par sagatavošanu atkalizmantošanai vai sagatavošanu pārprofilēšanai. Minētā iemesla dēļ nav nepieciešams šajā regulā paredzēt konkrētu režīmu bateriju atkritumu pārražošanai, kurš atšķirtos no režīma attiecībā uz bateriju atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai vai sagatavošanu pārprofilēšanai. Attiecībā uz lietotām baterijām pārražošanas mērķis ir atjaunot baterijas oriģinālo sniegumu. Šajā ziņā pārražošanu var uzskatīt par ārkārtēju atkalizmantošanas gadījumu, kas ietver baterijas elementu un moduļu demontāžu un izvērtēšanu un noteikta daudzuma šo elementu un moduļu nomaiņu. Lai nošķirtu pārražošanu no vienkāršas atkalizmantošanas, bateriju kapacitātes atjaunošana līdz vismaz 90 % no oriģinālās nominālās baterijas kapacitātes būtu jāuzskata par pārražošanu, un tādēļ ir jāpiemēro īpašs režīms.

(18)

Gadījumos, kad tiešais lietotājs ir patērētājs un uz bateriju ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, uz minēto bateriju būtu jāattiecina pārdošanas līgums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/771 (5). Proti, minētās direktīvas prasības attiecas uz produkta atbilstību, pārdevēja atbildību, tostarp iespēju noteikt īsāku atbildības vai noilguma termiņu, pierādīšanas pienākumu, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā, preču labošanu vai nomaiņu un komercgarantijām.

(19)

Baterijas būtu jākonstruē un jāizgatavo tā, lai optimizētu to sniegumu, ilgizturību un drošumu un līdz minimumam samazinātu to vidisko pēdu. Ir lietderīgi noteikt konkrētas ilgtspējas prasības atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, jo šādas baterijas ietilpst tirgus segmentā, kas tuvākajos gados varētu augt visvairāk.

(20)

Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu bateriju un bateriju, kas paredzētas starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei (SLI baterijas), drošumu – lai M, N un O kategorijas transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājums joprojām būtu derīgs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 (6), ir nepieciešams, lai jebkura saremontēta vai apmainīta baterija joprojām atbilstu piemērojamajām drošuma prasībām. Ja ar drošumu saistītie detalizētie dati ir mainījušies, ir jāveic papildu pārbaudes vai testi, lai pārliecinātos par nepārtrauktu atbilstību prasībām, uz kuru pamata ir izsniegts spēkā esošais ES tipa apstiprinājums.

(21)

Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojumu “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” Savienības rīcībpolitiku pamatā vajadzētu būt principam, ka preventīvā darbība būtu jāveic piesārņojuma avotā. Komisija 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (“Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija”) uzsver, ka būtu jāpastiprina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (8), kas ir Savienības ķimikāliju reglamentēšanas stūrakmeņi Savienībā, un ka tās būtu jāpapildina ar saskaņotām ķimikāliju novērtēšanas un apsaimniekošanas pieejām spēkā esošajos nozariskajos tiesību aktos. Tādēļ bīstamu vielu izmantošana baterijās galvenokārt būtu jāierobežo to avotā, lai pasargātu cilvēku veselību un vidi un pārvaldītu šādu vielu klātbūtni atkritumos. Šai regulai būtu jāpapildina Regula (EK) Nr. 1907/2006 un Regula (EK) Nr. 1272/2008 un jāļauj pieņemt riska pārvaldības pasākumus attiecībā uz vielām, kas ietver atkritumu posmu.

(22)

Papildus ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus dzīvsudraba, kadmija un svina klātbūtnei dažu kategoriju baterijās. Baterijas, ko izmanto transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas izņēmums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK (9) II pielikumu, no kadmija saturēšanas aizlieguma būtu jāatbrīvo. Lai vēl vairāk ierobežotu vielas, kas ir klātesošas baterijās vai tiek izmantotas to izgatavošanā, un saistībā ar vielas novērtēšanu, kas plānota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotās Eiropas Ķimikāliju aģentūras (“Aģentūra”) mājaslapā publicētajā REACH izvērtēšanas vienotās rīcības plānā, ir lietderīgi apzināt vielas, kas rada bažas un kas Ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā definētas kā vielas, kurām ir hroniska iedarbība uz cilvēku veselību un vidi, piemēram, vielas, kas ietvertas kandidātu sarakstā iekļaušanai ar laiku Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā, kā arī tās vielas, kas kavē reciklēšanu drošu un kvalitatīvu otrreizējo izejmateriālu iegūšanai.

(23)

Lai nodrošinātu, ka pienācīgi var tikt risināts jautājums par vielām, kas, ja tās izmanto baterijās vai ja tās ir klātesošas bateriju atkritumos, rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai vai videi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to ierobežojumu grozīšanu, kas skar baterijās esošas vielas.

(24)

Izvērtēšanas procedūra jaunu ierobežojumu pieņemšanai un pašreizējo ierobežojumu grozīšanai attiecībā uz baterijās un bateriju atkritumos esošām vielām būtu pilnībā jāsalāgo ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu, koordināciju un saistīto šīs regulas tehnisko, zinātnisko un administratīvo aspektu pārvaldību, Aģentūrai būtu jāveic konkrēti uzdevumi attiecībā uz to risku izvērtēšanu, ko rada vielu izmantošana bateriju izgatavošanā un izmantošanā, un to risku izvērtēšanu, kas var rasties pēc bateriju darbmūža beigām, kā arī attiecībā uz sociālekonomisko elementu izvērtēšanu un alternatīvu analīzi saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūras norādījumiem. Līdz ar to Aģentūras Riska novērtēšanas komitejai un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejai būtu jāatvieglo konkrētu ar šo regulu Aģentūrai uzticētu uzdevumu izpilde.

(25)

Lai nodrošinātu, ka šī regula ir saskaņota ar jebkādiem turpmākiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1907/2006 vai citos nākotnē gaidāmos Savienības tiesību aktos attiecībā uz bīstamo vielu un ķimikāliju ilgtspējas kritērijiem, Komisijai būtu jānovērtē, vai ir nepieciešams grozīt šīs regulas 6., 86., 87. un 88. pantu. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāierosina šīs regulas grozījumi nākotnē gaidāmā regulā, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, vai citos nākotnē gaidāmos Savienības tiesību aktos attiecībā uz bīstamo vielu un ķimikāliju ilgtspējas kritērijiem.

(26)

Lai veicinātu ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas modeli, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāierosina grozījumi šīs regulas noteikumos, kas reglamentē ierobežojumus attiecībā uz baterijās un bateriju atkritumos esošām vielām, tostarp jāievieš eksporta aizliegums baterijām, kas neatbilst minētajiem ierobežojumiem.

(27)

Paredzamajai bateriju masveida izmantošanai mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas sektoros vajadzētu samazināt oglekļa emisijas. Tomēr, lai minēto potenciālu maksimāli palielinātu, baterijām to visā aprites ciklā ir jābūt ar mazu oglekļa pēdu. Kā minēts dokumentā “Produktu vidiskā pēda – noteikumi par to, kā kategorizējamas mobiliem lietojumiem paredzētas atkārtoti uzlādējamas baterijas ar lielu īpatenerģiju”, bateriju gadījumā klimata pārmaiņas ir otra nozīmīgākā ietekmes kategorija pēc minerālu un metālu ieguves un izmantošanas. Tāpēc Savienības tirgū laistām atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām būtu jāpievieno oglekļa pēdas deklarācija. Saskaņot tehniskos noteikumus par to, kā aprēķināt oglekļa pēdu visām Savienības tirgū laistajām atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, ir priekšnosacījums tam, lai ieviestu prasību par oglekļa pēdas deklarāciju un pēc tam noteiktu oglekļa pēdas snieguma klases, kas ļaus noskaidrot baterijas, kuras ir ar zemāku kopējo oglekļa pēdu. Nav paredzams, ka tikai ar prasību sniegt informāciju un marķējumā skaidri norādīt baterijas oglekļa pēdu izdosies panākt paradumu maiņu, kas nepieciešama, lai sasniegtu Savienības mērķi dekarbonizēt mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas sektorus, kā to paredz starptautiski saskaņotie mērķi klimata pārmaiņu jomā. Tāpēc būtu jāievieš maksimālie oglekļa sliekšņi, kuru vērtības tiks noteiktas pēc īpaša ietekmes novērtējuma sagatavošanas. Ierosinot oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, Komisijai cita starpā būtu jāņem vērā to, kāds ir oglekļa pēdas vērtību relatīvais sadalījums starp tirgū esošajām baterijām, to, kā ir izdevies samazināt Savienības tirgū laisto bateriju oglekļa pēdu, un to, kā šis pasākums faktiski palīdz un var palīdzēt sasniegt Savienības mērķus – ilgtspējīgu mobilitāti un klimatneitralitāti, vēlākais, līdz 2050. gadam. Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz bateriju oglekļa pēdu un lai Savienības tirgu pārorientētu uz baterijām ar mazāku oglekļa pēdu, neatkarīgi no to ražošanas vietas, ir pamatoti prasības par oglekļa pēdu pakāpeniski un kumulatīvi palielināt. Tas, ka šo prasību rezultātā tiks novērstas oglekļa emisijas bateriju aprites ciklā, palīdzēs sasniegt Savienības mērķus klimata jomā, jo īpaši mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas varētu dot ieguldījumu arī citās rīcībpolitikās Savienības un valstu līmenī, piemēram, izmantojot stimulus vai zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, veicinot tādu bateriju ražošanu, kam ir mazāka ietekme uz vidi.

(28)

Aprites cikla oglekļa pēdas maksimālajām robežvērtībām vajadzētu atbilst nākotnes prasībām. Tāpēc, pieņemot deleģēto aktu, ar ko nosaka aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo robežvērtību, Komisijai būtu jāņem vērā labākie pieejamie izgatavošanas un ražošanas procesi un jānodrošina, lai tās atlasītie tehniskie kritēriji atbilstu šīs regulas mērķim nodrošināt, ka Savienības tirgū laistās baterijas nodrošina augstu cilvēku veselības, cilvēku drošības un īpašuma un vides aizsardzības līmeni.

(29)

Dažas baterijās klātesošas vielas, piemēram, kobalts, svins, litijs vai niķelis, tiek iegūtas no ierobežotiem resursiem, kas Savienībā nav viegli pieejami, un dažas no tām Komisija uzskata par kritiski svarīgām izejvielām. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumu “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” Savienībai ir jācenšas nostiprināt savu stratēģisko autonomiju un kāpināt savu noturību, lai tā būtu gatava iespējamiem piegādes traucējumiem, ko izraisījušas veselības vai citas krīzes. Šo mērķi sasniegt palīdzēs aktīvāka minēto izejmateriālu reciklēšana un atgūšana, kas vedīs pie lielāka apritīguma un resursefektivitātes.

(30)

Plašāka atgūto izejmateriālu izmantošana palīdzētu attīstīt aprites ekonomiku un ļautu izejmateriālus izmantot resursefektīvāk, vienlaikus samazinot Savienības atkarību no izejmateriāliem no trešām valstīm. Runājot par baterijām, tas ir jo sevišķi svarīgi attiecībā uz kobaltu, svinu, litiju un niķeli. Tāpēc ir jāveicina šādu materiālu atgūšana no atkritumiem, nosakot prasību par reciklēto materiālu saturu baterijās, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju un niķeli. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka obligāti mērķrādītāji attiecībā uz reciklēta kobalta, svina, litija un niķeļa saturu, kas būtu jāsasniedz līdz 2031. gadam. Attiecībā uz kobaltu, litiju un niķeli paaugstināti mērķrādītāji būtu jānosaka līdz 2036. gadam. Nosakot jebkādus mērķrādītājus, jāņem vērā to atkritumu pieejamība, no kuriem šādus materiālus var atgūt, attiecīgo atgūšanas un izgatavošanas procesu tehniskā iespējamība, kā arī laiks, kas ekonomikas operatoriem vajadzīgs savu piegādes un izgatavošanas procesu pielāgošanai. Tāpēc, pirms šādus obligātos mērķrādītājus sāk piemērot, prasībai par reciklēta materiāla saturu būtu jāaprobežojas tikai ar informācijas atklāšanu par reciklētā materiāla saturu. Bateriju izgatavošanas atkritumi, iespējams, būs galvenais otrreizējo izejmateriālu avots bateriju ražošanai sakarā ar bateriju ražošanas paplašināšanu, un uz tiem būtu jāattiecina tie paši reciklēšanas procesi, kuri attiecas uz pēcpatēriņa bateriju atkritumiem. Tāpēc bateriju izgatavošanas atkritumi būtu jāskaita kā daļa no reciklēta materiāla satura mērķrādītājiem nolūkā paātrināt nepieciešamās reciklēšanas infrastruktūras attīstību. Tomēr bateriju izgatavošanas blakusprodukti, kas tiek atkalizmantoti ražošanas procesā, piemēram, ražošanas lūžņi, nav atkritumi, un tāpēc tie nebūtu jāskaita kā daļa no reciklēta materiāla satura mērķrādītājiem.

(31)

Lai ņemtu vērā kobalta, svina, litija un niķeļa nepietiekamas piegādes risku un novērtētu minēto izejmateriālu pieejamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to mērķrādītāju grozīšanu, kas noteikti attiecībā uz reciklēta kobalta, svina, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru bateriju aktīvajā materiālā.

(32)

Lai ņemtu vērā izmaiņas bateriju tehnoloģijās, kas ietekmē atgūstamu materiālu veidus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, iekļaujot vēl citus izejmateriālus un attiecīgos mērķrādītājus sarakstā, kurā noteikts reciklēta materiāla satura minimālais īpatsvars bateriju aktīvajā materiālā.

(33)

Lai nodrošinātu, ka atgūtā kobalta, svina, litija un niķeļa procentuālā īpatsvara aprēķināšana un verifikācija ir precīza un uzticama un lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodoloģiju, kā par katru baterijas modeli un par katru ražotni aprēķināt un verificēt bateriju aktīvajā materiālā esošā kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem, un formātu tehniskajai dokumentācijai par minētajām procentuālajām daļām katram bateriju modelim par gadu un ražotni. No minētās metodoloģijas būtu jāizslēdz tādu materiālu atkārtota izmantošana kā, piemēram, ražošanas brāķis, sasmalcināti ražošanas atlikumi vai lūžņi, kas radušies bateriju izgatavošanas procesā un kas var tikt atgūti tajā pašā procesā, kurā materiāli radušies.

(34)

Savienības tirgū laistajām baterijām vajadzētu būt ilgizturīgām un augstu sniegumu. Tāpēc ir nepieciešams noteikt snieguma un ilgizturības parametrus gan vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, gan atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām. Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām neformāla UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem, ir izstrādājusi ilgizturības prasības transportlīdzekļiem, kuras Savienībā ir jāpiemēro, nākotnē pieņemot regulējumu par mehānisko transportlīdzekļu un motoru, kā arī šādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu attiecībā uz to emisijām un baterijas ilgizturību (“Euro 7 Regula”) tipa apstiprināšanai. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka tikai informācijas prasības attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu bateriju sniegumu un ilgizturību. No otras puses, enerģijas uzkrāšanas jomā pastāvošās mērījumu metodes, ar kurām testē bateriju sniegumu un ilgizturību, nav uzskatāmas par pietiekami precīzām un reprezentatīvām, lai būtu iespējams ieviest minimālās prasības. Minimālās prasības attiecībā uz šādu bateriju sniegumu un ilgizturību būtu jāievieš tikai tad, ja ir pieejami adekvāti saskaņotie standarti vai kopīgas specifikācijas.

(35)

Lai samazinātu bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai varētu grozīt snieguma un ilgizturības parametrus attiecībā uz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām un atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām un noteikt minēto parametru minimālās vērtības. Minētajos deleģētajos aktos būtu arī jānosaka, kā minētajām minimālajām vērtībām ir jātiek piemērotām baterijām, uz kurām ir attiekusies pārražošana.

(36)

Lai nodrošinātu, ka Savienības noteikumi par elektrotransportlīdzekļu bateriju elektroķīmisko sniegumu un ilgizturību ir atbilstīgi neformālās UNECE darba grupas, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem, izstrādātajām tehniskajām specifikācijām un šajos noteikumos ir ņemta vērā tehnikas un zinātnes attīstība, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu bateriju snieguma un ilgizturības parametru grozīšanu. Attiecībā uz minēto parametru minimālajām vērtībām elektrotransportlīdzekļu baterijām, kas ir iestrādātas mehāniskajos transportlīdzekļos, ir lietderīgi nākotnē gaidāmajā Euro 7 Regulā noteikt minimālās snieguma prasības, pamatojoties uz minimālajām snieguma prasībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vispārējos tehniskajos noteikumos Nr. 22 par transportlīdzekļos iebūvētu bateriju ilgizturību elektrificētajiem transportlīdzekļiem.

(37)

Ir tādas vispārlietojamas, atkārtoti neuzlādējamas baterijas, kas resursu un enerģijas izmantošanas ziņā var būt neefektīvas. Būtu jānosaka objektīvas prasības attiecībā uz šādu bateriju sniegumu un ilgizturību, lai nodrošinātu, ka šādas vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas ar vāju sniegumu mazāk nonāk tirgū, jo īpaši tad, ja no aprites cikla novērtējuma izriet, ka atkārtoti uzlādējamu bateriju izmantošana to vietā nestu vispārējus ieguvumus videi. Attiecībā uz baterijām, kas ir iestrādātas mobilajos tālruņos un planšetdatoros, ir lietderīgi noteikt snieguma un ilgizturības prasības attiecībā uz minētajām baterijām, nākotnē pieņemot ekodizaina regulu, kas attiecas uz tālruņiem un planšetdatoriem, un atjaunināt Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 par datoriem un datoru serveriem (10). Attiecībā uz citām pārnēsājamām baterijām, kas ir iestrādātas citās ierīcēs, piemēram, dārza instrumentos vai bezvada elektriskajos instrumentos, jautājums par iespēju noteikt minimālās snieguma un ilgizturības prasības būtu jārisina attiecīgajos produktu tiesību aktos, piemēram, īstenošanas aktos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (11), vai citā Savienības tiesību aktā.

(38)

Lai nodrošinātu, ka ierīcēs iestrādātas pārnēsājamas baterijas tiek dalīti savāktas, apstrādātas un kvalitatīvi reciklētas, kad minētās ierīces ir kļuvušas par atkritumiem, ir vajadzīgi noteikumi, kas paredz, ka baterijām ir jābūt no ierīcēm izņemamām un nomaināmām. Būtu jānodrošina patērētāju drošība atbilstoši Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Savienības drošuma standartiem, kad pārnēsājamas baterijas tiek izņemtas no ierīces vai kad ierīcei tiek nomainītas pārnēsājamas baterijas. Būtu jāuzskata, ka tiešais lietotājs var izņemt pārnēsājamu bateriju, ja to var izņemt, izmantojot komerciāli pieejamus instrumentus, un nav nepieciešams izmantot specializētus instrumentus, ja vien tos nenodrošina bez maksas, vai pašizstrādātus instrumentus, siltumenerģiju vai šķīdinātājus, lai to demontētu. Komerciāli pieejami instrumenti tiek uzskatīti par instrumentiem, kuri tirgū pieejami visiem tiešajiem lietotājiem, kam nav nepieciešams pierādīt īpašumtiesības, un kurus var izmantot bez ierobežojumiem, izņemot ar veselību un drošumu saistītus apsvērumus.. Šīs regulas vispārīgie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot drošuma un apkopes prasības attiecībā uz profesionālām medicīniskām attēlveidošanas un radioterapijas ierīcēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/745 (12), un in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/746 (13), un tos varētu papildināt ar prasībām, kas paredzētas konkrētiem ar baterijām darbināmiem produktiem, pieņemot īstenošanas pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK. Ja citos Savienības tiesību aktos drošuma apsvērumu dēļ ir noteiktas konkrētākas prasības par bateriju izņemšanu no ražojumiem, piemēram, rotaļlietām, būtu jāpiemēro minētie konkrētie noteikumi.

(39)

Lai nodrošinātu tiešo lietotāju drošību, šajā regulā būtu jāparedz ierobežota atkāpe no prasībām par izņemamību un nomaināmību attiecībā uz pārvietojamām baterijām, kas noteiktas attiecībā uz pārnēsājamām baterijām, kuras iestrādātas ierīcēs, kas ir īpaši konstruētas tā, lai lielāko daļu savas aktīvās ekspluatācijas laika tiktu izmantotas vidē, kas regulāri tiek pakļauta ūdens šļakatām, ūdens plūsmām vai iegremdēšanai ūdenī, un kuras ir paredzēts mazgāt vai skalot. Šī atkāpe būtu jāpiemēro tikai tad, ja, mainot ierīces konstrukciju, nav iespējams nodrošināt tiešā lietotāja drošību un to, lai ierīci varētu droši turpināt izmantot pēc tam, kad tiešais lietotājs ir pareizi ievērojis instrukcijas, lai izņemtu un nomainītu bateriju. Ja piemēro atkāpi, produktu būtu jākonstruē tā, lai bateriju varētu izņemt un nomainīt tikai neatkarīgi profesionāļi, nevis tiešie lietotāji.

(40)

Attiecībā uz remontētām elektrotransportlīdzekļu baterijām un SLI baterijām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 (14) drošuma prasības attiecas uz M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem ar tipa apstiprinājumu un baterijām, kas konstruētas un izgatavotas minētajiem transportlīdzekļiem. Ir svarīgi, lai šādu bateriju drošumu remonta laikā varētu novērtēt, pamatojoties uz tām pielāgotiem nesagraujošiem testiem. Attiecībā uz remontētām LMT baterijām Komisija, pamatojoties uz pieredzi drošības prasību jomā valsts un vietējā līmenī, sagatavos noteikumus par mikromobilitātes ierīču drošumu, kā paziņots Komisijas 2021. gada 14. decembra paziņojumā “Jaunais ES pilsētmobilitātes satvars”. Attiecībā uz citām remontētām baterijām, kuras paredzētas patērētājiem vai kuras tie varētu lietot, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (15) prasības.

(41)

Lādētāju sadarbspēja saistībā ar konkrētām bateriju kategorijām varētu patērētāju un citu tiešo lietotāju labā samazināt nevajadzīgu atkritumu daudzumu un izmaksas. Tāpēc vajadzētu būt iespējai atkārtoti uzlādēt LMT baterijas un atkārtoti uzlādējamas baterijas, kas iekļautas konkrētās elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijās, izmantojot vienotus lādētājus, kuri nodrošina sadarbspēju katrā bateriju kategorijā. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka, ka Komisijai ir jānovērtē, kā ieviest saskaņotus standartus attiecībā uz vienotiem lādētājiem, kas paredzēti minētajām bateriju kategorijām, izņemot uzlādes ierīces radioiekārtu kategorijām un klasēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/53/ES (16).

(42)

Neatkarīgiem profesionāļiem būtu jāvar izņemt un nomainīt SLI baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas, kas iestrādātas mehāniskajos transportlīdzekļos. Ir lietderīgi apsvērt Direktīvas 2000/53/EK pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka minētās baterijas var izņemt, nomainīt un demontēt, tostarp attiecībā uz savienotājelementiem, stiprinājumiem un blīvējuma elementiem. SLI bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju konstruēšanas, izgatavošanas un remonta vajadzībām izgatavotājiem attiecīgā transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas informācija un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija būtu bez diskriminācijas jāsniedz visiem ieinteresētajiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļu iekārtu izgatavotājiem, uzstādītājiem vai remontētājiem, kā noteikts Regulā (ES) 2018/858. Turklāt Komisijai būtu jāveicina tādu konstruēšanas un montāžas metožu standartu izstrāde, kas atvieglo bateriju un bateriju pakešu apkopi, remontu un pārprofilēšanu.

(43)

No uzticamām baterijām ir atkarīga daudzu produktu, ierīču un pakalpojumu darbība un drošums. Tāpēc bateriju konstrukcijai un izgatavošanai vajadzētu būtu tādai, lai tās neradītu nekādu risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi. Tas ir īpaši nozīmīgi, runājot par stacionārām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, uz kurām pašlaik neattiecas citi Savienības tiesību akti. Tāpēc būtu jānosaka, kādi parametri jāizvērtē minēto bateriju drošuma testos, un tie būtu jāpapildina ar piemērojamajiem Eiropas standartizācijas organizāciju standartiem.

(44)

Baterijas būtu jāmarķē, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu pārredzamu, uzticamu un skaidru informāciju par baterijām un bateriju atkritumiem. Minētā informācija ļautu tiešajiem lietotājiem bateriju iegādes un izmešanas brīdī pieņemt apzinātus lēmumus, kā arī ļautu atkritumu apsaimniekotājiem pienācīgi apstrādāt bateriju atkritumus. Baterijas būtu jāmarķē ar visu vajadzīgo informāciju par to galvenajiem raksturlielumiem, tostarp par to kapacitāti un tajās esošu konkrētu bīstamu vielu daudzumu. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību laika gaitā, minētā informācija būtu jādara pieejama arī ar QR kodu starpniecību, kas uzdrukāti uz baterijām vai iegravēti tajās, vai ir piestiprināti pie iepakojuma un baterijas pavaddokumentiem, un tai būtu jāatbilst ISO/IEC standarta 18004:2015 vadlīnijām. QR kodam būtu jānodrošina piekļuve baterijas produkta pasei. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (17) marķējumiem un QR kodiem vajadzētu būt piekļūstamiem personām ar invaliditāti.

(45)

Informācijas par bateriju sniegumu iekļaušana bateriju marķējumā ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu, ka tiešie lietotāji, sevišķi patērētāji, pirms iegādes ir pienācīgi informēti un lai tiem jo īpaši būtu vienots atskaites punkts, pēc kura salīdzināt dažādas baterijas. Tāpēc atkārtoti neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas būtu jāapzīmē ar marķējumu, uz kura norādīts “nav atkārtoti uzlādējama” un kurš satur informāciju par šo bateriju minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos. Tāpat ir svarīgi tiešajam lietotājam sniegt norādes par to, kā pienācīgi atbrīvoties no bateriju atkritumiem.

(46)

Attiecībā uz stacionārām enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, kas izmanto bateriju pārvaldības sistēmu, tiešajam lietotājam vai jebkurai citai trešai personai, kas rīkojas minētā tiešā lietotāja vārdā, vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā noteikt bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, izmantojot bateriju pārvaldības sistēmā glabātos datus. Personai, kas bateriju iegādājusies, vai jebkurai trešai personai, kas rīkojas minētās personas vārdā, vajadzētu jebkurā brīdī būt nodrošinātai lasīšanas režīma piekļuvei minētajiem datiem, lai izvērtētu baterijas atlikušo vērtību, veicinātu baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu vai lai bateriju darītu pieejamu neatkarīgiem agregatoriem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/944 (18) un kuri to izmanto, lai elektroenerģijas tīklos darbinātu virtuālas spēkstacijas. Tāpēc datiem vajadzētu būt atjauninātiem. Tie būtu jāatjaunina vismaz reizi dienā un biežāk, ja tas ir nepieciešams konkrētam mērķim. Tehniskās specifikācijas par piekļuvi datiem elektrotransportlīdzekļos, kuras sagatavojusi neformālā UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem, būtu jāuzskata par kritēriju attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu. Šīs prasības būtu jāpiemēro papildus Savienības tiesību aktiem par transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, kas ir atbilstošais tiesiskais regulējums, lai cita starpā pievērstos tādām viedās uzlādes funkcijām kā, piemēram, transportlīdzeklis-tīkls, transportlīdzeklis-lādēšana, transportlīdzeklis-transportlīdzeklis, transportlīdzeklis-lādētājakumulators un transportlīdzeklis-ēka uzlādei.

(47)

Vairākas šajā regulā paredzētās produktiem specifiskās prasības, tostarp attiecībā uz sniegumu, ilgizturību, pārprofilēšanu un drošumu, būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemti vērā mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni, standarti un aprēķina metodes. Lai nodrošinātu, ka nav nekādu šķēršļu tirdzniecībai iekšējā tirgū, standarti būtu jāsaskaņo Savienības līmenī. Šādām metodēm un standartiem pēc iespējas būtu jāņem vērā bateriju reālā lietošana, jāatspoguļo vidusmēra patērētāja uzvedība, un tiem vajadzētu būt pietiekami stingriem, lai nepieļautu to tīšu vai netīšu apiešanu. Kad atsauce uz šādu standartu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (19), baterijas, kuras atbilst minētajam standartam, būtu jāuzskata par atbilstošām minētajām produktiem specifiskajām prasībām saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka ir sasniegtas minimālās vērtības, kas noteiktas minētajām produktiem specifiskajām prasībām. Lai izvairītos no tehnisko specifikāciju dublēšanās, no vienas puses, un maksimāli palielinātu efektivitāti un ņemtu vērā īpašo zināšanu augstāko līmeni un jaunākās zināšanas, no otras puses, Komisijai būtu jācenšas pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt standartu, ja šāda standarta vēl nav. Ja produktiem specifisko prasību piemērošanas brīdī publicētu standartu nav vai ja attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas sniegtā atbilde nav apmierinoša, Komisijai izņēmuma un pamatotos gadījumos un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iesaistītajām personām būtu ar īstenošanas aktiem jāpieņem kopīgas specifikācijas. Šādu specifikāciju ievērošanai arī vajadzētu būt par pamatu atbilstības prezumpcijai. Ja kopīgajās specifikācijās vēlāk tiek konstatētas nepilnības, Komisija attiecīgās kopīgās specifikācijas ar īstenošanas aktu groza vai atceļ. Pēc saskaņoto standartu atsauču publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visas kopīgās specifikācijas būtu jāatceļ saprātīgā laikposmā, kas ļauj izgatavotājiem ņemt vērā izmaiņas.

(48)

Aktīva iesaistīšanās starptautisko standartizācijas komiteju darbā ir svarīgs stratēģisks priekšnoteikums nākotnes bateriju tehnoloģiju laišanai tirgū. Eiropas iesaistīšanās dažās no minētajām komitejām ir bijusi mazāk efektīva, nekā tā būtu varējusi būt. Būtu jāuzlabo Eiropas iesaistīšanās, lai pastiprinātu Savienības pozīciju globālajā standartizācijā – arī nolūkā uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspēju, samazināt Savienības atkarību un aizsargāt Savienības intereses, politikas mērķus un vērtības. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jākoordinē Eiropas pieeja starptautiskajai standartizācijai. Harmonizētos standartos, kas papildina šīs regulas īstenošanu, būtu jāņem vērā spēkā esošie starptautiskie standarti, jo īpaši IEC un ISO līmenī.

(49)

Komisijai būtu jānodrošina konsekvence attiecībā uz saskaņotajiem standartiem un kopīgajām specifikācijām saskaņā ar šo regulu, tostarp Regulas (ES) Nr. 1025/2012 pārskatīšanā.

(50)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkos, pielāgotos jaunajām tehnoloģijām un nodrošinātu noturību globālu krīžu, tādu kā Covid-19 pandēmija, gadījumā, vajadzētu būt iespējai informāciju par atbilstību visiem baterijām piemērojamiem Savienības tiesību aktiem sniegt tiešsaistē vienotas ES atbilstības deklarācijas formā.

(51)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (20) nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgos principus attiecībā uz CE zīmi. Minētā regula būtu jāpiemēro baterijām, uz kurām attiecas šī regula, lai nodrošinātu, ka produkti, uz kuriem attiecas brīva preču aprite Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni sabiedrības interesēm, piemēram, cilvēku veselībai, drošībai un videi.

(52)

Lai ekonomikas operatori varētu pierādīt un kompetentās iestādes varētu verificēt, ka baterijas, kas ir darītas pieejamas tirgū, atbilst šai regulai, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (21) nosaka atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus, kuros iekļautas procedūras no vismazāk stingrām līdz visstingrākajām, atkarībā no attiecīgā riska līmeņa un nepieciešamā drošuma līmeņa. Saskaņā ar minēto lēmumu, ja ir vajadzīga atbilstības novērtēšana, šajā novērtēšanā izmantojamās procedūras izvēlas no šiem moduļiem. Ir vajadzīgas stingras atbilstības novērtēšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka baterijas atbilst šajā regulā noteiktajām jaunajām un sarežģītajām oglekļa pēdas un reciklēta materiāla satura prasībām un pienācīgas pārbaudes pienākumiem.

(53)

CE zīme uz baterijas norāda, ka baterija atbilst šai regulai. Regulā (EK) Nr. 765/2008 ir noteikti vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem. Šie principi būtu jāpiemēro arī CE zīmei uz baterijām. Lai nodrošinātu, ka baterijas tiek glabātas, izmantotas un izmestas tā, ka tas ir droši no cilvēku veselības un vides aizsardzības viedokļa, būtu jāparedz konkrēti noteikumi, kas reglamentē CE zīmes uzlikšanu baterijām.

(54)

Šajā regulā izklāstītās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu vienādu īstenošanu, minētās struktūras dalībvalstu iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai.

(55)

Ņemot vērā to ilgtspējas, snieguma, drošuma, marķēšanas un informācijas prasību novitāti un sarežģītību, kuras šajā regulā izvirzītas baterijām, un lai nodrošinātu bateriju atbilstības novērtēšanas konsekventu kvalitātes līmeni, ir jānosaka prasības attiecībā uz paziņojošām iestādēm, kuras ir iesaistītas Komisijai paziņoto atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā, tādējādi kļūstot par paziņotajām struktūrām (“paziņotās struktūras”). Jo īpaši būtu jānodrošina, ka paziņojošā iestāde savā darbā ir objektīva un taisnīga un ka tai ir pietiekams skaits tehniski kompetentu darbinieku tās uzdevumu veikšanai. Tāpat paziņojošām iestādēm būtu jāglabā iegūtās informācijas konfidencialitāte, tomēr tām būtu jāspēj apmainīties ar informāciju par paziņotajām struktūrām ar valsts iestādēm, citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstības novērtēšanas konsekvenci.

(56)

Ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras savas funkcijas veiktu vienādā līmenī un godīgas konkurences un autonomijas apstākļos. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka prasības, kuras atbilstības novērtēšanas struktūrām jāizpilda, ja tās vēlas tikt paziņotas atbilstības novērtēšanas pakalpojumu sniegšanai. Minētās prasības būtu jāturpina piemērot kā priekšnoteikumu paziņotās struktūras kompetences aktualitātei. Lai nodrošinātu paziņotās struktūras autonomiju, paziņotajai struktūrai un tās darbiniekiem būtu jāsaglabā neatkarība no ekonomikas operatoriem bateriju vērtību ķēdē un no citiem uzņēmumiem, tostarp uzņēmumu apvienībām, mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem. Paziņotajai struktūrai būtu jāsniedz dokumentāli savas neatkarības pierādījumi un jāiesniedz minētie dokumenti paziņojošajai iestādei. Paziņotajām struktūrām būtu jānodrošina to darbinieku rotācija, kuri veic dažādus atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

(57)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda baterijas atbilstību saskaņotajos standartos noteiktajiem kritērijiem, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(58)

Atbilstības novērtēšanas struktūras par dažām savām darbībām, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu, slēdz apakšlīgumus vai izmanto meitasuzņēmumu. Konkrētas darbības un lēmumu pieņemšanas procesi gan attiecībā ar bateriju atbilstības novērtēšanu, gan citām paziņotās struktūras iekšējām darbībām tomēr būtu jāīsteno tikai pašai paziņotajai struktūrai, lai nodrošinātu tās neatkarību un autonomiju. Turklāt, lai nodrošinātu tādu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams, lai baterijas varētu laist Savienības tirgū, atbilstības novērtēšanas struktūru apakšuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem saistībā ar šajā regulā paredzēto atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu būtu jāatbilst tādām pašām prasībām kā paziņotajām struktūrām.

(59)

Paziņoto struktūru piedāvātie pakalpojumi dalībvalstī var attiekties uz baterijām, kas darītas pieejamas tirgū visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju celt iebildumus attiecībā uz paziņoto struktūru. Komisija, veicot izmeklēšanu, var konsultēties ar Savienības testēšanas iestādi, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 (22). Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai paziņojošai iestādei varētu prasīt veikt korektīvus pasākumus gadījumā, ja paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst šīs regulas prasībām.

(60)

Lai atvieglinātu un paātrinātu atbilstības novērtēšanas procedūru, sertificēšanu un galu galā piekļuvi tirgum un ņemot vērā šajā regulā paredzēto bateriju ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasību novitāti un sarežģītību, ir ļoti svarīgi, lai paziņotajām struktūrām pastāvīgi būtu pieejams viss nepieciešamais testēšanas aprīkojums un testēšanas telpas un lai tās piemērotu procedūras, neradot nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem. Šo pašu iemeslu dēļ un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas operatoriem, paziņotajām struktūrām atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanā ir jāievēro konsekvence.

(61)

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to, vai baterijai var piešķirt atbilstības sertifikātu, būtu jāļauj ekonomikas operatoram, kas vēlas bateriju laist tirgū, vienu reizi iesniegt papildu dokumentāciju par bateriju.

(62)

Komisijai būtu jāgādā par pienācīgu koordināciju un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(63)

Ir lietderīgi noteikt ekonomikas operatoru pienākumus saistībā ar bateriju laišanu tirgū vai laišanu ekspluatācijā. Šīs regulas nolūkos termins “ekonomikas operators” būtu jāsaprot kā tāds, kas aptver izgatavotāju, pilnvaroto pārstāvi, importētāju, izplatītāju, izpildes pakalpojumu sniedzēju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kurai ir pienākumi saistībā ar bateriju izgatavošanu, darīšanu par pieejamām, laišanu tirgū vai laišanu ekspluatācijā. Šīs regulas nolūkos baterijām būtu jāietver baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana.

(64)

Ir lietderīgi paredzēt to, lai prasības baterijām, kuras laiž ekspluatācijā, iepriekš tās nelaižot tirgū, būtu tādas pašas kā baterijām, kuras laiž tirgū pirms nodošanas ekspluatācijā. Tas attiecas, piemēram, uz baterijām, kuras izgatavotājs izmanto savām vajadzībām, vai baterijām, kuru montāža un testēšana to raksturlielumu dēļ ir iespējama tikai uz vietas minēto bateriju galamērķī. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka saistībā ar vienu un to pašu produktu atbilstība ir jāpierāda divreiz, baterijām, kuras laiž tirgū, nebūtu jāpiemēro tās pašas prasības, kad tās laiž ekspluatācijā.

(65)

Lai panāktu augstu sabiedrības interešu, piemēram, cilvēku veselības un drošības, un vides un īpašuma aizsardzības līmeni, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem par bateriju atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā to attiecīgās lomas piegādes ķēdē.

(66)

Visiem ekonomikas operatoriem, kas darbojas piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamas tirgū tikai šai regulai atbilstīgas baterijas. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstoši katra ekonomikas operatora lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(67)

Tā kā izgatavotājs sīki pārzina konstruēšanas un ražošanas procesu, tas var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi izgatavotāja pienākumam.

(68)

Izgatavotājam būtu jāsniedz pietiekami detalizēta informācija par baterijas paredzēto lietojumu, lai būtu iespējams to pareizi un droši laist tirgū, nodot ekspluatācijā un izmantot, kā arī apsaimniekot tās atkritumus, tostarp, iespējams, arī pārprofilēt.

(69)

Lai atvieglotu ekonomikas operatoru, tirgus uzraudzības iestāžu un tiešo lietotāju saziņu, ekonomikas operatoriem savā kontaktinformācijā būtu jānorāda arī pasta un, ja tāda ir, e-pasta un tīmekļa vietnes adrese.

(70)

vienotajam tirgum būtu jānodrošina vienādi konkurences apstākļi visiem ekonomikas operatoriem un aizsardzība pret negodīgu konkurenci. Minētajā sakarā ir nepieciešama pastiprināta Savienības saskaņošanas tiesību aktu par baterijām izpilde. Laba sadarbība starp ekonomikas operatoriem un tirgus uzraudzības iestādēm ir šādas pastiprinātas izpildes būtisks elements, kas ļauj nekavējoties iejaukties un veikt korektīvus pasākumus. Ir svarīgi, lai būtu ekonomikas operators, kas ir iedibināts Savienībā, lai tādējādi būtu kāds, kam tirgus uzraudzības iestādes var adresēt lūgumus, tostarp lūgumus sniegt informāciju par bateriju atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, un kas var sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, nodrošinot, ka tiek veikti tūlītēji korektīvi pasākumi neatbilstības gadījumu novēršanai. Ekonomikas operatoriem, kuriem būtu jāveic minētie uzdevumi, vajadzētu būt izgatavotājam vai importētājam, ja izgatavotājs nav iedibināts Savienībā, vai pilnvarotam pārstāvim, ko šim nolūkam pilnvarojis izgatavotājs, vai izpildes pakalpojumu sniedzējam, kas ir iedibināts Savienībā attiecībā uz baterijām, ar kurām tas rīkojas, ja neviens cits ekonomikas operators nav iedibināts Savienībā.

(71)

Ir nepieciešams nodrošināt, ka baterijas no trešām valstīm, kas ienāk Savienības tirgū, atbilst šīs regulas prasībām un citiem piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem gan tad, kad tās tiek importētas atsevišķi, gan tad, kad tās ir iestrādātas produktos vai pievienotas tiem, un jo īpaši nodrošināt to, ka izgatavotāji attiecībā uz minētajām baterijām ir veikuši pienācīgas atbilstības nodrošināšanas procedūras. Tāpēc būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka baterijas, ko tie laiž tirgū un ekspluatācijā, atbilst šīs regulas prasībām un ka CE zīme uz baterijām un izgatavotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama pārbaudei valsts iestādēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir importētas kā jaunas vai lietotas baterijas vai kā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana.

(72)

Bateriju laižot tirgū vai ekspluatācijā, ikvienam importētājam būtu uz baterijas jānorāda importētāja nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta un, ja tāda ir, e-pasta un tīmekļa vietnes adrese. Būtu jāparedz izņēmumi gadījumos, kad baterijas izmērs ir pārāk mazs, lai tai varētu uzlikt minēto informāciju, vai kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uzliktu importētāja nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un citu kontaktinformāciju. Minētajos izņēmuma gadījumos importētājam attiecīgā informācija būtu jāsniedz baterijai pievienotā dokumentā vai citā uzreiz pieejamā veidā. Ja baterija ir iepakojumā, importētājam attiecīgā informācija būtu jānorāda uz šā iepakojuma.

(73)

Ja izplatītājs bateriju dara pieejamu tirgū pēc tam, kad izgatavotājs vai importētājs to laidis tirgū vai ekspluatācijā, izplatītājam būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka tā rīkošanās ar bateriju negatīvi neietekmē baterijas atbilstību šīs regulas prasībām.

(74)

Ikviens importētājs vai izplatītājs, kas laiž bateriju tirgū vai ekspluatācijā ar importētāja vai izplatītāja paša nosaukumu vai preču zīmi vai modificē bateriju tā, ka tas varētu ietekmēt baterijas atbilstību šīs regulas prasībām, vai modificē tirgū jau laistas baterijas paredzēto lietojumu, būtu uzskatāms par izgatavotāju, un tam būtu jāuzņemas šajā regulā paredzētie izgatavotāja pienākumi.

(75)

Tā kā izplatītāji, importētāji un izpildes pakalpojumu sniedzēji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo bateriju.

(76)

Nodrošinot baterijas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka, un patērētājiem tiek nodrošināta pārredzamība. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast ekonomikas operatorus, kuri neatbilstīgas baterijas ir laiduši tirgū, darījuši pieejamas tirgū vai laiduši ekspluatācijā. Tāpēc no ekonomikas operatoriem būtu jāprasa, lai tie noteiktu laikposmu glabātu informāciju par saviem darījumiem, kas saistīti ar baterijām, tostarp elektroniskā formātā.

(77)

Bez derīgo izrakteņu ieguves, pārstrādes un tirdzniecības nav iespējams sagādāt bateriju ražošanai nepieciešamos izejmateriālus. Bateriju izgatavotāji neatkarīgi no to pozīcijas vai ietekmes uz piegādātājiem un to ģeogrāfiskās atrašanās vietas varētu netieši veicināt negatīvu ietekmi izrakteņu piegādes ķēdē. Dažu izejmateriālu ieguvē vairāk nekā puse no pasaules kopējās produkcijas ir paredzētas lietošanai baterijām. Piemēram, bateriju ražošanā izmanto vairāk nekā 50 % no globālā pieprasījuma pēc kobalta un vairāk nekā 60 % no pasaules litija. Bateriju izgatavošanā izmanto aptuveni 8 % no pasaulē iegūtā dabiskā grafīta un 6 % no niķeļa.

(78)

Izejmateriālus, kurus izmanto bateriju izgatavošanā, piegādā tikai nedaudzas valstis, un dažos gadījumos zemie pārvaldības standarti minētajās valstīs var pastiprināt vidiskās un sociālās problēmas. Kobalta un niķeļa ieguve un rafinēšana ir saistīta ar daudzām sociālajām un vidiskajām problēmām. Lai gan ar dabisko grafītu saistītā sociālā un vidiskā ietekme nav tik smaga, dabiskā grafīta iegūšanai var būt nopietna ietekme uz vidi un cilvēku veselību, jo tā tiek galvenokārt īstenota, veicot nerūpnieciskas un neliela apjoma operācijas, lielākoties neoficiālā veidā. Līdztekus tam, ka nav regulāri atjaunotu raktuvju slēgšanas plānu un sanācijas, šis var novest pie ekosistēmu un augšņu iznīcināšanas. Paredzams, ka litijs aizvien vairāk tiks izmantots bateriju izgatavošanā, un tas, iespējams, radīs papildu spiedienu uz ieguves un rafinēšanas operācijām. Tāpēc ir lietderīgi litiju iekļaut bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumu darbības jomā. Tam, ka Savienībā milzīgi pieaugs pieprasījums pēc baterijām, nevajadzētu sekmēt šādu vidisku un sociālu risku pieaugumu.

(79)

Dažus no bateriju izgatavošanā izmantotajiem izejmateriāliem, piemēram, kobaltu, litiju un dabisko grafītu, uzskata par Savienības kritiski svarīgām izejvielām, kā to norādījusi Komisija savā 2020. gada 3. septembra paziņojumā “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”, un to ilgtspējīga sagāde ir viens no priekšnoteikumiem Savienības bateriju ekosistēmas pienācīgai funkcionēšanai.

(80)

Bateriju piegādes ķēdes dalībnieki jau tagad īsteno vairākus brīvprātīgus centienus ar mērķi veicināt ilgtspējīgas sagādes principu ievērošanu; tostarp Atbildīgas izrakteņu ieguves nodrošināšanas iniciatīvu, Atbildīgi iegūtu minerālu iniciatīvu un Kobalta nozares atbildīga novērtējuma satvaru. Tomēr nav skaidrs, vai ar brīvprātīgiem centieniem izveidot pienācīgas pārbaudes shēmas izdosies nodrošināt to, ka visi ekonomikas operatori, kas laiž baterijas Savienības tirgū, ievēro vienu un to pašu minimālo noteikumu kopumu.

(81)

Savienībā vispārīgas prasības par pienācīgu pārbaudi saistībā ar konkrētiem minerāliem un metāliem tika ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/821 (23). Tomēr minētā regula neattiecas uz bateriju ražošanā izmantotajiem minerāliem un materiāliem.

(82)

Tāpēc, tā kā ir paredzams, ka Savienībā pieprasījums pēc baterijām pieaugs eksponenciāli, ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž Savienības tirgū, vajadzētu izveidot bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka prasības, lai novērstu sociālos un vidiskos riskus, kas raksturīgi tādu konkrētu izejmateriālu un otrreizējo izejmateriālu ieguvei, pārstrādei un tirdzniecībai, kurus izmanto bateriju izgatavošanas vajadzībām. Šādai politikai būtu jāaptver visi ķēdē iesaistītie operatori un to meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji, kas iegūst, apstrādā un tirgo noteiktas izejvielas un otrreizējos izejmateriālus.

(83)

Ieviešot uz risku balstītu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, ekonomikas operatoram to vajadzētu balstīt uz starptautiski atzītiem pienācīgas pārbaudes standartiem un principiem, piemēram, tādiem, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) Vadlīnijās par produktu aprites cikla sociālās ietekmes novērtēšanu, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Minētie standarti un principi, kas katram ekonomikas operatoram būtu jāpielāgo savam specifiskajam kontekstam un apstākļiem, atspoguļo valdību un ieinteresēto personu vienotu izpratni. Attiecībā uz bateriju ražošanā izmantoto dabisko minerālresursu ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību – ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām ir starptautiski atzīts standarts, kas paredzēts tam, lai novērstu konkrētus smagu cilvēktiesību pārkāpumu riskus, un tās atspoguļo valdību un ieinteresēto personu ilgstošus centienus iedibināt labo praksi šajā jomā.

(84)

ANO, SDO un ESAO standarti un principi paredz, ka pienācīga pārbaude ir nepārtraukts, proaktīvs un reaktīvs process, ar ko uzņēmumi var nodrošināt, ka tie ievēro cilvēktiesības, respektē vidi un neveicina konfliktus. Uz risku balstīta pienācīga pārbaude nozīmē pasākumus, kas uzņēmumiem būtu jāveic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un citādi reaģētu uz kaitīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību vai sagādes lēmumiem. Ekonomikas operatoriem būtu jāveic uz informāciju balstīta, efektīva un jēgpilna apspriešanās ar skartajām kopienām. Uzņēmums var novērtēt riskus, ko rada tā darbība un attiecības, un pieņemt risku mazinošus pasākumus, kas var ietvert papildu informācijas pieprasīšanu, sarunas nolūkā labot situāciju vai apturēt vai izbeigt sadarbību ar piegādātājiem saskaņā ar attiecīgajiem standartiem, ko paredz valstu un starptautiskie tiesību akti, starptautisko organizāciju ieteikumi par atbildīgu uzņēmējdarbību, valdības atbalstīti instrumenti, privātā sektora brīvprātīgas iniciatīvas un uzņēmuma iekšējā politika un sistēmas. Šāda pieeja arī palīdz pienācīgas pārbaudes darbības salāgot proporcionāli uzņēmuma darbības mērogam vai attiecībām piegādes ķēdē.

(85)

Lai gan privātā sektora pienācīgas pārbaudes shēmas var palīdzēt ekonomikas operatoriem izpildīt savus bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumus saskaņā ar ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt individuāli atbildīgiem par šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildi.

(86)

Būtu jāpieņem vai jāgroza obligāta bateriju pienācīgas pārbaudes politika, un tajā būtu jāpievēršas vismaz izplatītākajām sociālā un vidiskā riska kategorijām. Šādai politikai būtu jāaptver pašreizējā un paredzamā ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši cilvēktiesībām, cilvēku veselību un drošību, kā arī arodveselību un drošību un darba tiesībām, no vienas puses, un pašreizējā un paredzamā ietekme uz vidi, jo īpaši uz ūdens izmantošanu, augsnes aizsardzību, gaisa piesārņojumu, klimata pārmaiņām un biodaudzveidību, kā arī kopienu dzīves aizsardzību, no otras puses.

(87)

Runājot par sociālā riska kategorijām, bateriju pienācīgas pārbaudes politikai būtu jāpievēršas tādiem riskiem, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, tostarp cilvēku veselību, kopienu, arī pirmiedzīvotāju, dzīvi, bērnu aizsardzību un dzimumu līdztiesību saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām. Bateriju pienācīgas pārbaudes politikā būtu jāiekļauj informācija par to, kā ekonomikas operators ir palīdzējis novērst cilvēktiesību pārkāpumus, un par operatora uzņēmējdarbības struktūrā ieviestajiem instrumentiem korupcijas un kukuļošanas apkarošanai. Bateriju pienācīgas pārbaudes politikai arī būtu jānodrošina, ka tiek pienācīgi īstenoti noteikumi, kas iekļauti SDO pamatkonvencijās, kuras uzskaitītas SDO trīspusējās deklarācijas par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku I pielikumā.

(88)

Cilvēktiesību pārkāpumi ir bieži izplatīti ar resursiem bagātās konfliktu skartās un augsta riska teritorijās. Tāpēc ekonomikas operatoru bateriju pienācīgas pārbaudes politikā šādām teritorijām ir jāpievērš īpaša uzmanība. Regulā (ES) 2017/821 ir iekļauti noteikumi par indikatīvu, neizsmeļošu un regulāri atjauninātu sarakstu ar konfliktu skartām un augsta riska teritorijām. Minētais saraksts ir svarīgs arī saistībā ar šajā regulā paredzēto bateriju pienācīgas pārbaudes noteikumu īstenošanu.

(89)

Attiecībā uz vidiskā riska kategorijām bateriju pienācīgas pārbaudes politikai būtu jāpievēršas riskiem attiecībā uz dabas vides un biodaudzveidības aizsardzību saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas ietver vietējo kopienu ņemšanu vērā un gādāšanu par šo kopienu aizsardzību un attīstību. Bateriju pienācīgas pārbaudes politikai būtu jāpievēršas arī riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām, ievērojot Parīzes nolīgumu (24), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“ANO Parīzes nolīgums”), kā arī vides riskiem, uz kuriem attiecas citas starptautiskās konvencijas vides jomā.

(90)

Bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumiem saistībā ar tādu sociālo un vidisko risku identificēšanu un mazināšanu, kas saistīti ar bateriju izgatavošanā izmantotajiem izejmateriāliem, vajadzētu palīdzēt īstenot ANO Vides programmas Rezolūciju 4/19 par minerālresursu pārvaldību, kurā atzīts, cik liela nozīme izrakteņu ieguves nozarei būs 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

(91)

Citi Savienības tiesību akti, kas nosaka prasības attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, būtu jāpiemēro baterijām tiktāl, ciktāl šajā regulā nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, raksturu un ietekmi, kurus var pielāgot, ņemot vērā nākotnē pieņemtus tiesību aktu grozījumus. Šādi tiesību akti varētu reglamentēt uzņēmumu civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka tie neievēro pienācīgas pārbaudes prasības. Ja šādi tiesību akti nereglamentē vai pilnībā nereglamentē šajā regulā noteikto bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumu civiltiesiskās atbildības sekas, vajadzētu būt iespējai tās reglamentēt valsts noteikumos.

(92)

Lai pielāgotos norisēm bateriju vērtības ķēdē, tostarp izmaiņām attiecīgo vidisko un sociālo risku mērogā un raksturā, kā arī tehnikas un zinātnes attīstībai bateriju izgatavošanas un ķīmiskā sastāva jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu izejmateriālu un riska kategoriju sarakstu, starptautisko instrumentu sarakstu un bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumus.

(93)

Lai atzītu valdību, nozares apvienību un citu ieinteresētu organizāciju grupējumu izveidoto pienācīgas pārbaudes shēmu līdzvērtīgumu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.

(94)

Lai nodrošinātu pienācīgas pārbaudes shēmu pienācīgu, pareizu un konsekventu novērtēšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot kritērijus un metodoloģiju, kā noteikt, vai pienācīgas pārbaudes shēmas ļauj ekonomikas operatoriem izpildīt pienācīgas pārbaudes prasības, kas noteiktas šajā regulā.

(95)

Lai nodrošinātu, ka uz ražotājiem un citiem ekonomikas operatoriem visās dalībvalstīs tiek attiecināti vienādi noteikumi, ciktāl tas skar paplašinātas ražotāja atbildības īstenošanu attiecībā uz baterijām, un lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni visā Savienībā, ir vajadzīgi saskaņoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumi. Paplašināta ražotāja atbildība var palīdzēt samazināt kopējo resursu patēriņu, jo īpaši, samazinot bateriju atkritumu rašanos un negatīvo ietekmi, kas saistīta ar bateriju atkritumu apsaimniekošanu. Lai panāktu augstu materiālu atgūšanas līmeni, ir maksimāli jāpalielina bateriju atkritumu dalīta savākšana un jānodrošina, ka visi savāktie bateriju atkritumi tiek reciklēti procesos, kas atbilst kopējam minimālajam reciklēšanas efektivitātes rādītājam. Izvērtējot Direktīvu 2006/66/EK, Komisija konstatēja, ka viens no minētās direktīvas trūkumiem ir nepietiekama tās noteikumu detalizētība, kas noved pie nevienmērīgas īstenošanas, būtiskiem šķēršļiem reciklēšanas tirgu darbībai un neoptimāla reciklēšanas līmeņa. Tāpēc ar detalizētākiem un saskaņotākiem noteikumiem būtu iespējams novērst izkropļojumus bateriju atkritumu savākšanas, apstrādes un reciklēšanas tirgū un nodrošināt prasību vienādu īstenošanu visā Savienībā. Rezultātā būtu arī iespējams vēl vairāk saskaņot ekonomikas operatoru sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un sekmēt otrreizējo izejmateriālu tirgus darbību.

(96)

Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētie pienākumi tiek izpildīti un lai uzraudzītu un verificētu ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju atbilstību šai regulai, dalībvalstīm ir jāizraugās viena vai vairākas kompetentās iestādes.

(97)

Šīs regulas pamatā ir atkritumu apsaimniekošanas noteikumi un vispārīgie principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (25), kuri būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu bateriju atkritumu īpašo raksturu. Lai bateriju atkritumu savākšana tiktu organizēta pēc iespējas efektīvāk, ir svarīgi, lai tā notiktu gan tuvu vietai, kur baterijas tiek pārdotas, gan tuvu tiešajiem lietotājiem. Bateriju atkritumi būtu jāvāc atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, piemēram, metāla, papīra un kartona, stikla, plastmasas, koksnes, tekstilizstrādājumu un bioloģiskajiem atkritumiem. Tāpat vajadzētu būtu iespējai bateriju atkritumus savākt kopā gan ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, gan ar nolietotiem transportlīdzekļiem, izmantojot valsts savākšanas shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/19/ES (26) un Direktīvu 2000/53/EK. Lai gan Direktīva 2006/66/EK paredz konkrētus noteikumus par baterijām, ir vajadzīga saskanīga un papildinoša pieeja, kuras pamatā ir esošās atkritumu apsaimniekošanas struktūras un kura tās vēl vairāk saskaņo. Tādēļ un lai efektīvi īstenotu paplašināto ražotāja atbildību saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, būtu jānosaka pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, kurā baterijas pirmo reizi tiek darītas pieejamas tirgū.

(98)

Lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus attiecībā uz to bateriju atkritumu apstrādi, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, katrā dalībvalstī ir jāizveido reģistrs, ko pārvalda kompetentā iestāde. Reģistrā iekļautajai informācijai vajadzētu būt pieejamai tām struktūrām, kurām ir loma ražotāja paplašinātas atbildības ievērošanas un izpildes uzraudzībā. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētais reģistrs ir tāds pats kā valsts reģistrs, kas izveidots, ievērojot Direktīvu 2006/66/EK. Ražotājiem vajadzētu noteikt prasību reģistrēties, lai sniegtu informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai uzraudzītu, vai ražotāji pilda savus pienākumus. Reģistrācijas prasības visā Savienībā būtu jāvienkāršo.

(99)

Valsts vadītu ražotāju atbildības organizāciju gadījumā, tā kā nav pārstāvētā ražotāja pilnvarojuma, šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz šādiem pilnvarojumiem nepiemēro.

(100)

Ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, ir lietderīgi noteikt pienākumus ražotājiem attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu. Šajā kontekstā ražotāji būtu jāsaprot tā, ka tie ietver jebkuru izgatavotāju, importētāju vai izplatītāju, kurš neatkarīgi no izmantotajiem pārdošanas paņēmieniem – tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (27) 2. panta 7. punktā definētajiem distances līgumiem – dalībvalsts teritorijā uz komerciāliem pamatiem pirmo reizi izplatīšanai vai lietošanai piegādā bateriju, tostarp tādu, kas iestrādāta ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos.

(101)

Ražotājiem vajadzētu būt paplašinātai ražotāja atbildībai par savu bateriju apsaimniekošanu to darbmūža beigās. Tāpēc tiem būtu jāfinansē izmaksas par visu savākto bateriju savākšanu, apstrādi un reciklēšanu, par savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojuma veikšanu, par ziņošanu par baterijām un bateriju atkritumiem un par informācijas sniegšanu tiešajiem lietotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem par baterijām un par bateriju atkritumu pienācīgu atkalizmantošanu un apsaimniekošanu. Jaunie noteikumi par paplašinātu ražotāja atbildību saskaņā ar šo regulu Savienībā ir paredzēti, lai nodrošinātu augstu vides un veselības aizsardzības līmeni, maksimāli palielinot bateriju atkritumu dalītu savākšanu un nodrošinot, ka visas savāktās baterijas tiek reciklētas procesos, kas sasniedz augstus reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītājus, ņemot vērā tehnisko un zinātnes attīstību. Ar paplašinātu ražotāja atbildību saistītie pienākumi būtu jāattiecina uz visa veida piegādēm, tostarp tālpārdošanu. Ražotājiem vajadzētu būt iespējai šos pienākumus pildīt kolektīvi, izmantojot ražotāju atbildības organizācijas, kas uzņemas atbildību to vārdā. Ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām būtu jāsaņem atļauja un būtu jāpierāda, ka tiem ir finanšu līdzekļi, ar ko segt ar paplašinātu ražotāja atbildību saistītās izmaksas. Paredzot administratīvos un procedūras noteikumus par atļauju izsniegšanu ražotājiem individuālai atbilstībai un ražotāju atbildības organizācijām attiecībā uz kolektīvo atbilstību, dalībvalstīm būtu jāspēj diferencēt individuālajiem ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām piemērojamos procesus, lai ierobežotu administratīvo slogu individuāliem ražotājiem. Šajā sakarā būtu jābūt iespējai uzskatīt atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, par atļauju šīs regulas nolūkos. Ja tas nepieciešams, lai izvairītos no iekšējā tirgus izkropļojumiem un lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to finansiālo iemaksu modulācijai, ko ražotāji maksā ražotāju atbildības organizācijām, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic savākšanu un apstrādi saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro atlases procedūra, ko īsteno attiecīgo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, kas rīkojas to vārdā, saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK. Ja atkritumu apsaimniekošanas operācijas notiek dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā baterija pirmo reizi darīta pieejama tirgū, tad ražotājiem būtu jāsedz izmaksas, kas radušās atkritumu apsaimniekošanas operatoriem dalībvalstī, kurā notiek atkritumu apsaimniekošanas operācijas. Apspriežot iespējamos priekšlikumus Savienības tiesību aktiem par nolietotiem transportlīdzekļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, starp attiecīgajiem dalībniekiem būtu jāapsver iespēja izveidot pārrobežu paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu attiecībā uz bateriju atkritumiem, tostarp transportlīdzekļos vai ierīcēs iestrādātu bateriju atkritumiem. Turklāt būtu jāapsver iespēja pieņemt citus pasākumus, piemēram, informācijas pārvaldības un verifikācijas rīkus, tostarp – attiecīgā gadījumā – paplašinātas ražotāja atbildības pilnvaroto pārstāvju, atkritumu apsaimniekošanas operatoru, ražotāju atbildības organizāciju, produktu digitālo pasu un ražotāju reģistrus un valstu transportlīdzekļu reģistrācijas sistēmas, kad tās aptver elektrotransportlīdzekļu baterijas.

(102)

Paplašināta ražotāja atbildība būtu jāpiemēro arī ekonomikas operatoriem, kuri laiž tirgū bateriju, kas iegūta sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai, pārprofilēšanas vai pārražošanas operāciju rezultātā. Tāpēc ekonomikas operatoram, kurš bateriju laidis tirgū sākotnēji, nebūtu jāsedz papildu izmaksas, kas varētu rasties no atkritumu apsaimniekošanas, kura izriet no minētās baterijas turpmākā aprites cikla. Ekonomikas operatoriem, uz kuriem attiecas paplašināta ražotāja atbildība, vajadzētu būt iespējai izveidot izmaksu dalīšanas mehānismu, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas faktisko izmaksu sadalījumu.

(103)

Šī regula ir lex specialis saistībā ar Direktīvu 2008/98/EK attiecībā uz paplašinātas ražotāja atbildības minimālajām prasībām par savākšanas un reciklēšanas mērķrādītājiem, atpakaļnodošanu izplatītājiem un otrreizēju izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums definēt šajā regulā paredzēto ražotāja paplašināto atbildību saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un valstu tiesību aktiem, ar kuriem minēto direktīvu transponē. Turklāt gadījumos, kad šī regula VIII nodaļā neparedz pilnīgu saskaņošanu, dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt papildu pasākumi attiecībā uz minētajiem konkrētajiem jautājumiem ar noteikumu, ka šāds papildu regulējums ir saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un atbilst gan valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē minēto direktīvu, gan šai regulai.

(104)

Šajā regulā būtu jāprecizē, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2065 (28) noteiktie tirgotāju izsekojamības pienākumi ir jāpiemēro tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar ražotājiem, kuri piedāvā baterijas, tostarp tādas, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, un patērētājiem, kas atrodas Savienībā, saistībā ar ražotāju reģistriem, kas izveidoti, ievērojot šo regulu. Šīs regulas nolūkos ikviens ražotājs, kas, izmantojot distances līgumus, piedāvā baterijas, tostarp tādas, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, tieši patērētājiem, kas atrodas dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tas iedibināts dalībvalstī vai trešā valstī, būtu jāuzskata par tirgotāju kā definēts Regulā (ES) 2022/2065. Ievērojot minēto regulu, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas darbības joma un kuri ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar ražotājiem, no minētajiem ražotājiem būtu jāiegūst informācija par ražotāju reģistru, kurā tie ir reģistrēti, kā arī viņu reģistrācijas numurs un pašapliecinājums, ar kuru minētie ražotāji apņemas izpildīt šajā regulā noteiktās paplašinātas ražotāja atbildības prasības. Uz tirgotāju izsekojamības noteikumu īstenošanu saistībā ar bateriju pārdošanu tiešsaistē attiecas Regulā (ES) 2022/2065 paredzētie izpildes noteikumi.

(105)

Lai bateriju piegādes ķēdē nodrošinātu kvalitatīvu reciklēšanu, veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejmateriālu izmantošanu un aizsargātu vidi, vajadzētu būt augstiem bateriju atkritumu savākšanas un reciklēšanas rādītājiem. Bateriju atkritumu savākšana ir fundamentāli svarīgs solis attiecībā uz baterijās klātesošo vērtīgo materiālu atgūšanu, veicot to reciklēšanu, un bateriju piegādes ķēdes paturēšanu Savienībā, sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju šajā nozarē. Šāda reciklēšana tādējādi atvieglo piekļuvi atgūtiem materiāliem, kurus var turpmāk izmantot jaunu produktu ražošanā.

(106)

Ražotajiem vajadzētu būt atbildīgiem par bateriju atkritumu dalītas savākšanas finansēšanu un organizēšanu. Tas būtu jādara, izveidojot atpakaļpieņemšanas un savākšanas tīklu, un saistītas informatīvas kampaņas, kas aptver visu katras dalībvalsts teritoriju. Šādiem tīkliem būtu jāatrodas tiešo lietotāju tuvumā un nebūtu jāaprobežojas tikai ar tiem apgabaliem un baterijām, kur bateriju atkritumu savākšana ir rentabla. Savākšanas tīklā būtu jāiekļauj izplatītāji, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu pilnvarotie apstrādes objekti i un šķiroto atkritumu savākšanas vietas, kā arī, uz brīvprātības pamata, citi dalībnieki, kas to vēlas, piemēram, publiskās iestādes un skolas. Lai verificētu un uzlabotu savākšanas tīkla un saistīto informācijas kampaņu efektivitāti, būtu regulāri vismaz NUTS 2 līmenī (29), kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003, jāapseko savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmu sastāvs, lai noskaidrotu, kāds ir pārnēsājamo bateriju atkritumu īpatsvars šajās plūsmās.

(107)

Vajadzētu būt iespējai bateriju atkritumus savākt kopā ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, izmantojot valstu savākšanas shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2012/19/ES, un kopā ar nolietotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK. Šādos gadījumos – kā obligātā minimālās apstrādes prasība – baterijas būtu jāizņem no savāktajiem iekārtu atkritumiem un nolietotajiem transportlīdzekļiem. Pēc izņemšanas no savāktajiem iekārtu atkritumiem un nolietotiem transportlīdzekļiem uz baterijām būtu jāattiecina šīs regulas prasības. Jo īpaši šādi bateriju atkritumi būtu jāieskaita minētās bateriju kategorijas mērķrādītāja sasniegšanā, un tām būtu jāpiemēro šajā regulā paredzētās apstrādes un reciklēšanas prasības.

(108)

Ņemot vērā ietekmi uz vidi un materiālu zudumu, ko izraisa tas, ka bateriju atkritumi netiek dalīti savākti un līdz ar to netiek apstrādāti videi nekaitīgā veidā, arī turpmāk būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK noteiktais pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājs, turklāt tas būtu pakāpeniski jāpalielina. Ņemot vērā LMT bateriju pārdošanas apjomu pašreizējo pieaugumu un to, ka tām ir ilgāks darbmūžs nekā pārnēsājamām baterijām, ir lietderīgi LMT atkritumu baterijām noteikt konkrētu savākšanas mērķrādītāju, atsevišķi no pārnēsājamo bateriju atkritumiem piemērojamā savākšanas mērķrādītāja. Ņemot vērā LMT bateriju un pārnēsājamo bateriju tirgus paredzamo attīstību un to paredzamā darbmūža pieaugumu, būtu jāpārskata savākšanas mērķrādītāju aprēķināšanas un verificēšanas metodika, lai labāk noskaidrotu savākšanai pieejamo LMT bateriju atkritumu un pārnēsājamo bateriju atkritumu faktisko apjomu. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šādas metodikas grozīšanu un savākšanas mērķrādītāju atbilstīgu grozīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai jaunā metodika “pieejams savākšanai” – salīdzinājumā ar pašreizējo metodiku – saglabātu vai palielinātu vēriens vides jomā attiecībā uz LMT bateriju atkritumu un pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanu. Pamatojoties uz Kopīgā pētniecības centra pētījumu par pārnēsājamo bateriju atkritumu un vieglo pārvietošanās līdzekļu bateriju atkritumu alternatīviem savākšanas mērķrādītājiem, tiek lēsts, ka LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājs – 51 % līdz 2028. gada 31. decembrim un 61 % līdz 2031. gada 31. decembrim –, kas aprēķināts, pamatojoties uz to LMT bateriju daudzumu, kuras ir darītas pieejamas dalībvalsts tirgū, atbildīs LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājam – 79 % līdz 2028. gada 31. decembrim un 85 % līdz 2031. gada 31. decembrim –, kas aprēķināts, pamatojoties uz savākšanai pieejamo LMT bateriju daudzumu dalībvalstī. Pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītāji būtu jāpārskata. Būtu jāvar šādā pārskatīšanā arī pievērsties iespējai pievienot divas pārnēsājamo bateriju apakškategorijas: atkārtoti uzlādējamas un atkārtoti neuzlādējamas, katrai no tām paredzot atsevišķu savākšanas rādītāju. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, kas pievienots minētajām pārskatīšanām.

(109)

Lai maksimāli palielinātu savākšanas apjomu un samazinātu drošuma riskus, Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams izveidot depozīta sistēmu baterijām, jo īpaši attiecībā uz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, un kādi varētu būt šādas sistēmas ieviešanas sniegtie ieguvumi. Minētajā izvērtējumā jāņem vērā valstu un saskaņotas Savienības mēroga depozīta sistēmas.

(110)

Pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas rādītājs arī turpmāk būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo gadā pārdoto daudzumu iepriekšējos gados, lai mērķrādītāji būtu proporcionāli bateriju patēriņa līmenim dalībvalstī. Lai vislabāk atspoguļotu izmaiņas attiecībā uz to, kas ir ietverts pārnēsājamo bateriju kategorijas sastāvā, kā arī bateriju darbmūžā un patēriņa paradumos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu metodiku pārnēsājamo bateriju atkritumu, kā arī LMT bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un verifikācijai.

(111)

Dalībvalstu pienākums pieņemt pasākumus attiecībā uz to, kā ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas, sasniedz pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus, atspoguļo vispārējo principu, ka dalībvalstīm ir jānodrošina Savienības tiesību aktu efektivitāte.

(112)

Visi SLI bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi baterijas un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi būtu jāsavāc. Minētajā nolūkā SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotājiem būtu jāakceptē un bez maksas jāpieņem atpakaļ no tiešajiem lietotājiem visu savas attiecīgās kategorijas bateriju atkritumi. Būtu jānosaka detalizēti ziņošanas pienākumi visiem ražotājiem, atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un atkritumu īpašniekiem, kas iesaistīti SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanā.

(113)

Ņemot vērā ar Direktīvu 2008/98/EK noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas paredz, ka prioritāra ir atkritumu rašanās novēršana, sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, un saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un Padomes Direktīvu 1999/31/EK (30), savāktos bateriju atkritumus nevajadzētu apglabāt vai izmantot enerģijas atgūšanai.

(114)

Visiem atļauju saņēmušajiem objektiem, kas nodarbojas ar bateriju apstrādi, būtu jāievēro minimālās prasības, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un lai panāktu augstu baterijās klātesošo materiālu atgūšanas līmeni. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (31) reglamentē vairākas rūpnieciskas darbības, kas saistītas ar bateriju atkritumu apstrādi, attiecībā uz kurām tā paredz īpašas atļauju izsniegšanas prasības un kontroles pasākumus, kas atspoguļo labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Gadījumos, kad Direktīva 2010/75/ES neaptver ar bateriju apstrādi un reciklēšanu saistītās rūpnieciskās darbības, operatoriem jebkurā gadījumā vajadzētu būt pienākumam izmantot minētās direktīvas 3. panta 10. punktā definētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī šajā regulā noteiktās īpašās prasības. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz bateriju apstrādi un reciklēšanu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un jaunās tehnoloģijas atkritumu apsaimniekošanā. Tāpēc būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minēto prasību grozīšanu.

(115)

Būtu jānosaka reciklēšanas procesu efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītāji, lai nodrošinātu materiālu atgūšanas augstu kvalitāti bateriju nozares vajadzībām, tajā pašā laikā nodrošinot skaidrus un kopīgus noteikumus reciklētājiem un nepieļaujot konkurences izkropļojumus vai citus šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai attiecībā uz otrreizējiem izejmateriāliem no bateriju atkritumiem. Būtu jānosaka reciklēšanas efektivitātes mērķrādītāji, kā reciklēto materiālu kopējā daudzuma mērs, attiecībā uz svina-skābes baterijām, niķeļa-kadmija baterijām, litija baterijām un citām baterijām. Būtu arī jānosaka atgūto materiālu mērķrādītāji attiecībā uz kobaltu, svinu, litiju un niķeli, lai panāktu ievērojamu materiālu atguves rādītāju visā Savienībā. Komisijas Regulā (ES) Nr. 493/2012 (32) paredzētie noteikumi par reciklēšanas efektivitātes aprēķināšanu un paziņošanu būtu jāpiemēro arī turpmāk. Lai nodrošinātu, ka reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas likmju aprēķināšana un verifikācija ir precīza un uzticama un nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītāju aprēķināšanai un verifikācijai un formātu dokumentācijai par bateriju atkritumu reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu un par galīgo izlaides frakciju galamērķi un iegūto daudzumu saskaņā ar XII pielikuma A daļu. Komisijai būtu arī jāpārskata Regula (ES) Nr. 493/2012, lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un izmaiņas rūpnieciskajos atgūšanas procesos, lai to darbības jomā iekļautu esošus un jaunus mērķrādītājus un lai sagādātu starpproduktu raksturošanai nepieciešamos rīkus. Apstrādes objektus vajadzētu mudināt ieviest sertificētas vidiskās pārvaldības shēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (33).

(116)

Bateriju atkritumu apstrādi ārpus attiecīgās dalībvalsts, kur atkritumi tika savākti, vai ārpus Savienības vajadzētu būt iespējai veikt tikai tad, ja bateriju atkritumu sūtījumi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 (34) un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1418/2007 (35) un ja apstrāde atbilst prasībām, kas piemērojamas šāda veida atkritumiem saskaņā ar to klasifikāciju Komisijas Lēmumā 2000/532/EK (36). Minētais lēmums būtu jāpārskata, lai tas atspoguļotu visu veidu ķīmisko sastāvu baterijās, jo īpaši ķīmisko sastāvu, kas ietver litija bateriju atkritumu kodus, nolūkā veikt šādu bateriju atkritumu pienācīgu šķirošanu un ziņošanu par tiem. Šī regula neskar bateriju atkritumu iespējamo klasificēšanu par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK. Ja šāda apstrāde notiek ārpus Savienības, tad, lai to varētu ieskaitīt reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājā un citos mērķrādītājos, atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kura vārdā tā tiek veikta, būtu jānosaka pienākums par minēto apstrādi ziņot tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā minētie bateriju atkritumi tika savākti, un pierādīt, ka apstrāde notika apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem, un atbilstoši citiem Savienības tiesību aktiem par cilvēku veselības un vides aizsardzību. Lai noteiktu, kādām jābūt prasībām, lai apstrādi uzskatītu par līdzvērtīgu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot detalizētus noteikumus, kuros iekļauti kritēriji līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai.

(117)

Ja bateriju atkritumus no Savienības eksportē sagatavošanai atkalizmantošanai, sagatavošanai pārprofilēšanai vai reciklēšanai, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu efektīvi jāizmanto Regulā (EK) Nr. 1013/2006 paredzētās pilnvaras, lai pieprasītu dokumentārus pierādījumus, kas apliecina atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(118)

Vajadzētu būt iespējai rūpnieciskās baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas, kas vairs nav piemērotas sākotnējam nolūkam, kuram tās tika izgatavotas, izmantot citam nolūkam kā stacionāras enerģiju uzkrājošās baterijas. Pašlaik sāk veidoties lietotu rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju tirgus, tāpēc, lai atbalstītu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas praktisko realizēšanu, būtu jānosaka konkrēti noteikumi, kas ļautu lietotas baterijas atbildīgi pārprofilēt, vienlaikus ņemot vērā piesardzības principu un nodrošinot, ka tiešie lietotāji tās var droši izmantot. Būtu jānovērtē visu šādu lietotu bateriju veselības stāvoklis un pieejamā kapacitāte, lai pārliecinātos par to piemērotību kādam citam, nevis sākotnējam nolūkam. Baterijas, par kurām tiek konstatēts, ka tās ir piemērotas citam, nevis sākotnējam nolūkam, ideālā gadījumā būtu jāpārprofilē. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to prasību īstenošanai, kas rūpniecisko bateriju atkritumiem, LMT bateriju atkritumiem vai elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumiem būtu jāizpilda, lai tās vairs neuzskatītu par atkritumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.

(119)

Ražotājiem un izplatītājiem būtu aktīvi jāiesaistās tiešo lietotāju informēšanā par bateriju atkritumu obligātu dalītu savākšanu un savākšanas shēmu pieejamību. Tiem būtu jāinformē tiešie lietotāji arī par to, cik svarīga ir tiešo lietotāju loma bateriju atkritumu apsaimniekošanā videi nekaitīgā veidā. Ražotājiem un izplatītājiem būtu jāizmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas, lai paziņotu informāciju visiem tiešajiem lietotājiem, kā arī ziņotu par baterijām. Informācija būtu jāsniedz vai nu ar klasiskiem paņēmieniem, piemēram, vides reklāmas, plakāti, ar kampaņām sociālajos medijos, vai ar inovatīvākiem līdzekļiem, piemēram, elektroniska piekļuve tīmekļa vietnēm, ko nodrošina baterijām uzlikti QR kodi. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/882 šādai informācijai vajadzētu būt piekļūstamai personām ar invaliditāti.

(120)

Lai būtu iespējams pārliecināties, vai tiek pildīti bateriju atkritumu savākšanas un apstrādes pienākumi un cik tie ir efektīvi, operatoriem ir jāziņo kompetentajām iestādēm. Bateriju ražotājiem un citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas bateriju atkritumus savāc, attiecīgā gadījumā būtu par katru kalendāro gadu jāziņo dati par pārdotajām baterijām un savāktajiem bateriju atkritumiem. Savukārt pienākums ziņot par apstrādi būtu jāuzliek attiecīgi atkritumu apsaimniekošanas operatoriem un reciklētājiem.

(121)

Dalībvalstīm par katru kalendāro gadu būtu jāsniedz Komisijai informācija par savā teritorijā piegādāto bateriju daudzumu un savākto bateriju atkritumu daudzumu, norādot bateriju kategoriju un ķīmisko sastāvu. Dati par pārnēsājamo bateriju atkritumiem un LMT bateriju atkritumiem būtu jāpaziņo atsevišķi, ļaujot pielāgot attiecīgos savākšanas mērķrādītājus, ņemot vērā šādu bateriju tirgus daļu un to specifisko nolūku un raksturlielumus. Šāda informācija būtu sniedzama elektroniski, un tai būtu jāpievieno kvalitātes pārbaudes ziņojums. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz minēto datu paziņošanu un Komisijas informēšanu, kā arī verifikācijas metodēm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.

(122)

Par katru kalendāro gadu dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par reciklēšanas efektivitātes un atgūto materiālu rādītājiem, ņemot vērā visus atsevišķos reciklēšanas procesa posmus un izlaides frakcijas.

(123)

Lai visām ieinteresētajām personām piegādes un vērtības ķēdes darītu pārredzamākas, ir nepieciešams izveidot baterijas pasi, kas maksimāli palielina informācijas apmaiņu, ļauj izsekot baterijām un tās identificēt, un sniedz informāciju par to izgatavošanas procesu oglekļa intensitāti, kā arī par izmantoto materiālu izcelsmi, un par to, vai ir izmantoti tādi atjaunojami materiāli kā no lignīna ražots materiāls grafīta aizstāšanai, par bateriju sastāvu, tostarp izejmateriāliem un bīstamām ķimikālijām, par remonta, pārprofilēšanas un demontāžas operācijām un iespējām un par bateriju apstrādes, reciklēšanas un atgūšanas procesiem, kuriem baterijas varētu tikt pakļautas to darbmūža beigās. Baterijas pasei būtu jāsniedz sabiedrībai informācija par tirgū laistajām baterijām un par to ilgtspējas prasībām. Tai būtu jāsniedz pārražotājiem, otrreizējas izmantošanas operatoriem un reciklētājiem atjaunināta informācija par to, kā rīkoties ar baterijām, un konkrētiem dalībniekiem – pielāgota informācija, piemēram, par bateriju veselības stāvokli. Ar baterijas pasi vajadzētu būt iespējai atbalstīt tirgus uzraudzības iestādes to uzdevumu veikšanā saskaņā ar šo regulu, bet tai nevajadzētu aizstāt vai mainīt to tirgus uzraudzības iestāžu pienākumus, kurām saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 būtu jāpārbauda bateriju pasēs sniegtā informācija.

(124)

Noteiktai informācijai baterijas pasē nevajadzētu būt publiskai, piemēram, sensitīvai komercinformācijai, kurai būtu jābūt pieejamai tikai ierobežotam skaitam personu, kurām ir leģitīmas intereses. Tas attiecas uz informāciju par demontāžu, tostarp drošumu, un detalizētu informāciju par baterijas sastāvu, kas ir būtiska remontētājiem, pārražotājiem, otrreizējas izmantošanas operatoriem un reciklētājiem. Tas attiecas arī uz informāciju par atsevišķām baterijām, kas ir būtiska tiem, kuri bateriju iegādājušies, vai personām, kas rīkojas to vārdā, lai bateriju darītu pieejamu neatkarīgiem enerģijas agregatoriem vai enerģijas tirgus dalībniekiem, novērtētu tās atlikušo vērtību vai atlikušo darbmūžu turpmākai izmantošanai un atvieglinātu baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu. Testēšanas pārskatu rezultātiem vajadzētu būt piekļūstamiem tikai paziņotajām struktūrām, tirgus uzraudzības iestādēm un Komisijai.

(125)

Baterijas pasei būtu jādod iespēja ekonomikas operatoriem efektīvāk savākt un atkalizmantot informāciju un datus par atsevišķām tirgū laistām baterijām un savā plānošanas darbā izdarīt informācijā balstītu izvēli. Kad baterija ir laista tirgū, dažos gadījumos varētu būt praktiskāk, ka informāciju pasē atjaunina cita juridiska persona, piemēram, transportlīdzekļa ražotājs. Tāpēc būtu jāļauj ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž tirgū, dot rakstisku atļauju jebkuram citam operatoram rīkoties tā vārdā. Atbildība par atbilstību noteikumiem attiecībā uz baterijas pasi būtu jāuzņemas ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž tirgū. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus baterijas pases īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.

(126)

Lai nodrošinātu, ka baterijas pase ir elastīga, dinamiska un uz tirgu balstīta, kā arī attīstās saskaņā ar uzņēmējdarbības modeļiem, tirgiem un inovāciju, tā būtu jābalsta uz decentralizētas datu sistēmas, kuru izveido un uztur ekonomikas operatori. Lai nodrošinātu rezultatīvu baterijas pases ieviešanu, baterijas pases tehniskajiem parametriem, datu prasībām un darbībai būtu jāatbilst tehnisko pamatprasību kopumam. Šādas prasības būtu jāizstrādā kopā ar prasībām attiecībā uz produktu digitālajām pasēm, ko prasa citi Savienības tiesību akti par ilgtspējīgu produktu ekodizainu. Lai nodrošinātu minēto pamatprasību efektīvu īstenošanu, būtu jānosaka tehniskās specifikācijas, saistībā ar kurām būtu jāņem vērā Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta principi attiecībā uz eDelivery tīklu; minētās specifikācijas būtu jānosaka vai nu kā saskaņoti standarti, uz kuriem tiek publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī – alternatīvā variantā – kā Komisijas pieņemtas kopīgas specifikācijas. Tehniskajiem parametriem būtu jānodrošina, ka baterijas pasē dati tiek glabāti drošā veidā, ievērojot privātuma noteikumus.

(127)

Regulā (ES) 2019/1020 ir paredzēti vispārīgi noteikumi par tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas laisti Savienības tirgū vai kas ienāk Savienības tirgū no trešām valstīm. Lai nodrošinātu, ka baterijas, uz kurām attiecas brīva preču aprite, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni tādām sabiedrības interesēm kā cilvēku veselība, cilvēku drošība, īpašuma un vides aizsardzība, un lai nodrošinātu pienākumu pilnīgu izpildāmību, jo īpaši attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku saskaņā ar šo regulu, Regula (ES) 2019/1020 būtu jāpiemēro arī baterijām un ekonomikas operatoriem, uz kuriem attiecas šī regula. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2019/1020 I pielikums.

(128)

Regulā (ES) 2019/1020 ir noteikts, ka tirgus uzraudzības iestādēm atbilstīgā apmērā jāveic pienācīgas produktu īpašību pārbaudes. Tā piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotos pārbaužu nosacījumus, kritērijus pārbaužu biežuma noteikšanai un pārbaudāmo paraugu daudzumu saistībā ar konkrētiem produktiem vai produktu kategorijām. Minētā pilnvaru piešķiršana attiecas arī uz baterijām, uz kurām attiecas šī regula, ja ir izpildīti Regulā (ES) 2019/1020 paredzētie nosacījumi.

(129)

Ar Regulu (ES) 2019/1020 tika ieviesti jauni instrumenti atbilstības un tirgus uzraudzības uzlabošanai, kuri attiecas arī uz baterijām. Tajā ir noteikts, ka Komisija izraugās publisku dalībvalsts testēšanas iestādi par Savienības testēšanas iestādi attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar produktu kategoriju. Baterijas, uz kurām attiecas šī regula, Komisijai ir jāiekļauj nākamajā uzaicinājumā paust ieinteresētību attiecībā uz Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanos, ievērojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1267 (37). Regula (ES) 2019/1020 arī paredz, ka tirgus uzraudzības iestādes var veikt kopīgas darbības ar organizācijām, kas pārstāv ekonomikas operatorus vai tiešos lietotājus, lai veicinātu atbilstību, konstatētu neatbilstību, palielinātu informētību un sniegtu norādījumus saistībā ar konkrētām produktu kategorijām. Minētā iespēja būtu jāparedz arī saistībā ar šīs regulas prasībām. Minētajā kontekstā dalībvalstis vai tirgus uzraudzības iestādes varētu izpētīt iespēju izveidot bateriju kompetences centrus.

(130)

Baterijas drīkstētu laist tirgū tikai tad, ja tās nerada apdraudējumu cilvēku veselībai, personu drošībai, īpašumam vai videi, ja tās uzglabā un lieto paredzētajam nolūkam vai tādos lietošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šādi apstākļi varētu būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultāts.

(131)

Būtu vajadzīga procedūra, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas tiek informētas par pasākumiem, ko iecerēts veikt attiecībā uz baterijām, kas rada risku cilvēku veselībai, personu drošībai, īpašumam vai videi. Šādai procedūrai arī būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas operatoriem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādām baterijām. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai noteiktu, vai pasākumi, ko dalībvalstis veic attiecībā uz neatbilstīgām baterijām, ir pamatoti.

(132)

Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt atļautam prasīt, lai ekonomikas operators veic korektīvas darbības, ja tās konstatē, ka vai nu baterija neatbilst šīs regulas prasībām, vai arī ka ekonomikas operators ir pārkāpis noteikumus par baterijas laišanu tirgū vai darīšanu pieejamu tirgū vai par ilgtspēju, drošumu, marķēšanu un informāciju, vai par piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi.

(133)

Publiskais iepirkums ir sektors, kas var būtiski palīdzēt samazināt cilvēka darbības ietekmi uz vidi un veicināt tirgus pārorientēšanu uz ilgtspējīgākiem produktiem. Līgumslēdzējām iestādēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (38) un 2014/25/ES (39), un līgumslēdzējiem, kā definēts Direktīvā 2014/25/ES, iepērkot baterijas vai baterijas saturošus produktus, būtu jāņem vērā to ietekme uz vidi un būtu jānodrošina, ka ekonomikas operatori efektīvi ievēro sociālās un vidiskās prasības, lai veicinātu un stimulētu tīras un energoefektīvas mobilitātes un enerģijas uzkrāšanas tirgu un tādējādi sekmētu Savienības vides, klimata un enerģētikas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu.

(134)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, kad tā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (40). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(135)

Īstenošanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar šo regulu un kas nav saistītas ar konstatēšanu, vai dalībvalstu veiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām baterijām ir pamatoti vai nav, būtu jārealizē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (41).

(136)

Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tai, izmantojot konsultēšanās procedūru, būtu jāpieņem īstenošanas akts, kurā aicina paziņojošo iestādi veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu.

(137)

Ja tas vajadzīgs steidzamu un nenovēršamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar cilvēku veselības vai personu drošības, vai īpašuma vai vides aizsardzību, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai veiktais valsts pasākums attiecībā uz atbilstīgu bateriju, kas rada risku, ir pamatots vai nav.

(138)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu īstenoti. Paredzētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Piemērojot sodus, ir svarīgi, ka pienācīgi tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs, smagums, apmērs, tas, vai pārkāpums izdarīts tīši un vai tas atkārtojas, kā arī tas, cik lielā mērā atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi. Sodu piemērošanai jāatbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp piemērojamām procesuālajām garantijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem.

(139)

Ievērojot vajadzību nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un ņemt vērā notikumu attīstību, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību. Ziņojumā Komisijai būtu jāiekļauj izvērtējums par noteikumiem attiecībā uz ilgtspējības, drošuma, marķēšanas un informācijas kritērijiem, par bateriju atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem un par piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prasībām. Vajadzības gadījumā ziņojumam būtu jāpievieno likumdošanas priekšlikums par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

(140)

Ir jāparedz pietiekams laiks, lai ekonomikas operatori varētu izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā, un dalībvalstis varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas vajadzīga tās piemērošanai. Tāpēc šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz dienai, kad minētos sagatavošanās darbus var saprātīgi pabeigt.

(141)

Lai dalībvalstis varētu pielāgot saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK izveidoto ražotāju reģistru un veikt nepieciešamos administratīvos pasākumus, kas attiecas uz to, kā kompetentās iestādes organizē atļaujas piešķiršanas procedūras, un tajā pašā laikā saglabāt ekonomikas operatoriem vajadzīgo regulējuma nepārtrauktību, Direktīva 2006/66/EK būtu jāatceļ no 2025. gada 18. augusta. Lai nodrošinātu nepārtrauktību līdz brīdim, kad Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem jaunus aprēķināšanas noteikumus un ziņošanas formātus, minētajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem attiecībā to, kā jāuzrauga un jāziņo par pārnēsājamo bateriju savākšanas rādītāju, būtu jāpaliek spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim un saistītajiem pienākumiem attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai būtu jāpaliek spēkā līdz 2025. gada 30. jūnijam, minētajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz to, kā jāuzrauga un jāziņo par reciklēšanas procesu reciklēšanas efektivitāti būtu jāpaliek spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim un saistītajiem pienākumiem attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai būtu jāpaliek spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.

(142)

Ir svarīgi, lai, īstenojot šo regulu, tiktu ņemta vērā ietekme uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi, lai, īstenojot šo regulu, vienlīdz tiktu ņemtas vērā visas attiecīgās pieejamās tehnoloģijas, ar noteikumu, ka minētās tehnoloģijas nodrošina bateriju pilnīgu atbilstību visām attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām. Turklāt nebūtu jāuzliek pārmērīgs administratīvais slogs ekonomikas operatoriem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(143)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, veicināt iekšējā tirgus darbību un novērst un samazināt bateriju un bateriju atkritumu negatīvo ietekmi, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības, personu drošības, īpašuma un vides aizsardzības līmeni, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi nepieciešamās saskaņotības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka prasības par ilgtspēju, drošumu, marķēšanu, apzīmēšanu un informāciju, kuras ir jāizpilda, lai Savienībā varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā baterijas. Tā nosaka arī minimālās prasības paplašinātai ražotāja atbildībai, bateriju atkritumu savākšanai un apstrādei un ziņošanai.

2.   Šī regula uzliek bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumus ekonomikas operatoriem, kuri baterijas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Tā arī nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības, iepērkot baterijas vai produktus, kuros baterijas ir iestrādātas.

3.   Šo regulu piemēro visu kategoriju baterijām neatkarīgi no to formas, tilpuma, masas, konstrukcijas, materiālu sastāva, ķīmiskā sastāva, izmantošanas vai mērķa, proti, pārnēsājamām baterijām, baterijām, kas paredzētas starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei (SLI baterijas), vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijām (LMT baterijas), elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskām baterijām. To piemēro arī baterijām, kuras ir iestrādātas citos produktos vai tiem pievienotas, vai arī ir īpaši konstruētas, lai tās iestrādātu produktos vai pievienotu tiem.

II nodaļas nolūkos, ja var uzskatīt, ka tirgū laistās baterijas ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, uzskata, ka tās ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.

4.   Gadījumos, kad baterijas elementus vai baterijas moduļus dara pieejamus tirgū tiešajam lietojumam bez turpmākas iestrādāšanas vai montāžas lielākās bateriju paketēs vai baterijās, šīs regulas nolūkos uzskata, ka tie ir laisti tirgū kā baterijas, un piemēro tās prasības, kas paredzētas vislīdzīgākajai bateriju kategorijai. Gadījumos, kad var uzskatīt, ka šādi baterijas elementi vai baterijas moduļi ietilpst vairāk nekā vienā bateriju kategorijā, uzskata, ka tie ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.

5.   Šo regulu nepiemēro baterijām, kuras ir iestrādātas vai ir īpaši konstruētas tā, lai tās iestrādātu:

a)

aprīkojumā, kas saistīts ar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, izņemot produktus, kas nav konkrēti paredzēti militāriem nolūkiem; un

b)

aprīkojumā, kas paredzēts sūtīšanai kosmosā.

6.   Šīs regulas III un VIII nodaļu nepiemēro aprīkojumam, kas īpaši paredzēts kodoliekārtu drošībai, kā definēts Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom (42) 3. pantā.

2. pants

Mērķi

Šīs regulas mērķi ir veicināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus novēršot un samazinot bateriju negatīvo ietekmi uz vidi, un aizsargāt vidi un cilvēku veselību, novēršot un samazinot bateriju atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“baterija” ir jebkura ierīce, kas tiešā ķīmiskas enerģijas pārveidē ģenerē elektrisko enerģiju, kam ir iekšējs vai ārējs uzkrājējs un kas sastāv no viena vai vairākiem atkārtoti neuzlādējamiem vai atkārtoti uzlādējamiem baterijas elementiem, moduļiem vai to paketēm, un ietver bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana;

2)

“bateriju pakete” ir jebkurš tādu baterijas elementu vai moduļu kopums, kas ir savienoti kopā vai ietverti ārējā korpusā, lai veidotu vienotu bloku, kuru tiešajiem lietotājiem nav paredzēts sadalīt vai atvērt;

3)

“baterijas modulis” ir jebkāds tādu baterijas elementu kopums, kas ir savienoti kopā vai ietverti ārējā korpusā, lai aizsargātu elementus pret ārēju ietekmi, un ko paredzēts izmantot vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem moduļiem;

4)

“baterijas elements” ir baterijas elementārā funkcionālā vienība, kas sastāv no elektrodiem, elektrolīta, korpusa, spailēm un – attiecīgā gadījumā – separatoriem un satur aktīvos materiālus, kuriem reaģējot, rodas elektriskā enerģija;

5)

“aktīvais materiāls” ir materiāls, kas, baterijas elementam izlādējoties, ķīmiski reaģē un tā rada elektrisko enerģiju vai kas baterijas uzlādes laikā ķīmiski reaģē un tā uzkrāj elektrisko enerģiju;

6)

“atkārtoti neuzlādējama baterija” ir baterija, ko nav paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

7)

“atkārtoti uzlādējama baterija” ir baterija, ko ir paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

8)

“baterija ar ārēju uzkrājēju” ir baterija, kas ir īpaši konstruēta tā, lai tās enerģija tiktu uzglabāta tikai vienā vai vairākās pievienotās ārējās pierīcēs;

9)

“pārnēsājama baterija” ir baterija, kura ir aizplombēta, kuras masa ir 5 kg vai mazāk, kura nav īpaši konstruēta rūpnieciskai izmantošanai un kura nav ne elektrotransportlīdzekļa baterija, ne LMT baterija, ne SLI baterija;

10)

“vispārlietojama pārnēsājama baterija” ir atkārtoti uzlādējama vai neuzlādējama pārnēsājama baterija, kura ir īpaši konstruēta, lai būtu sadarbspējīga, un kurai ir viens no šādiem kopējiem formātiem: 4,5 V (3R12), podziņelements, D, C, AA, AAA, AAAA, A23, 9 V (PP3);

11)

“vieglo pārvietošanās līdzekļu baterija” jeb “LMT baterija” ir baterija, kura ir aizplombēta, kuras masa ir mazāka par 25 kg vai vienāda ar 25 kg un kura īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju tādu ritošo transportlīdzekļu vilcei, ko var darbināt vai nu tikai elektromotors, vai elektromotors kombinācijā ar cilvēka spēku, ieskaitot L kategorijas transportlīdzekļus, kam piešķirts tipa apstiprinājums, Regulas (ES) Nr. 168/2013 (43) nozīmē, un kura nav elektrotransportlīdzekļa baterija;

12)

“baterija, kas paredzēta starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei” jeb “SLI baterija” ir baterija, kura ir īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģijas padevi starterim, apgaismes shēmai vai aizdedzei, un kuru transportlīdzekļos, citos pārvietošanās līdzekļos vai citā tehnikā var arī izmantot palīgfunkciju vai rezerves vajadzībām;

13)

“rūpnieciskā baterija” ir baterija, kura ir īpaši konstruēta rūpnieciskai izmantošanai pēc tam, kad uz to ir attiekusies sagatavošana pārprofilēšanai vai pārprofilēšana, vai jebkura cita baterija, kuras masa pārsniedz 5 kg un kura nav elektrotransportlīdzekļa baterija, LMT baterija vai SLI baterija;

14)

“elektrotransportlīdzekļa baterija” ir baterija, kas ir īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteikto L kategorijas hibrīda transportlīdzekļu vai elektrotransportlīdzekļu, kuru masa ir lielāka par 25 kg, vilcei, vai baterija, kura īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju Regulā (ES) 2018/858 noteikto M, N vai O kategorijas hibrīda transportlīdzekļu vai elektrotransportlīdzekļu vilcei;

15)

“stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma” ir rūpnieciska baterija ar iekšējo uzkrājēju, kura ir īpaši konstruēta elektroenerģijas uzkrāšanai no un piegādāšanai uz elektrotīklu vai elektroenerģijas uzkrāšanai un piegādāšanai tiešajiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, kur un kas šo bateriju izmanto;

16)

“laist tirgū” nozīmē bateriju pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

17)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par samaksu vai bez maksas piegādāt bateriju izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

18)

“nodot ekspluatācijā” nozīmē bateriju, kas iepriekš nav laista tirgū, pirmo reizi izmantot Savienībā tai paredzētajā nolūkā;

19)

“baterijas modelis” ir baterijas versija, kuras visām vienībām ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski saistībā ar ilgtspējas un drošuma prasībām un marķēšanas, apzīmēšanas un informācijas prasībām saskaņā ar šo regulu, un tāds pats modeļa identifikators;

20)

“baterija, kas rada risku” ir baterija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai personu drošību, īpašumu vai vidi tā, ka ir pārsniegta pakāpe, ko uzskata par saprātīgu un pieņemamu saistībā ar baterijas paredzēto nolūku vai parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgās baterijas lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tās lietošanas ilgums un – attiecīgā gadījumā – prasības, kuras attiecas uz tās laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi;

21)

“oglekļa pēda” ir siltumnīcefekta gāzu emisiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju piesaistījumu summa produkta sistēmā, kas izteikta kā oglekļa dioksīda ekvivalents un balstīta uz produkta vidiskās pēdas (PVP) pētījumu, kurā izmantota viena ietekmes kategorija – klimata pārmaiņas;

22)

“ekonomikas operators” ir izgatavotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kam saskaņā ar šo regulu ir pienākumi saistībā ar bateriju izgatavošanu, sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu, bateriju darīšanu par pieejamām tirgū vai to laišanu tirgū, tostarp tiešsaistē, vai bateriju laišanu ekspluatācijā;

23)

“neatkarīgs operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir neatkarīga no izgatavotāja un ražotāja un kas ir tieši vai netieši iesaistīta bateriju remontā, apkopē vai pārprofilēšanā, un pie kā pieder atkritumu apsaimniekošanas operatori, remontētāji, remontaprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu izgatavotāji vai izplatītāji, kā arī tehniskās informācijas izdevēji, operatori, kas sniedz inspicēšanas un testēšanas pakalpojumus, operatori, kas sniedz apmācīšanas pakalpojumus uzstādītājiem, izgatavotājiem un alternatīvas degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma remontētājiem;

24)

QR kods” ir matricas kods mašīnlasāmā formātā, kas nodrošina saiti uz informāciju, kā noteikts šajā regulā;

25)

“baterijas pārvaldības sistēma” ir elektroniska ierīce, kas kontrolē vai pārvalda baterijas elektriskās un termiskās funkcijas, lai nodrošinātu baterijas drošumu, sniegumu un ekspluatācijas mūžu, kas pārvalda un glabā datus par VII pielikumā uzskaitītajiem parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, un kas komunicē ar transportlīdzekli, vieglo pārvietošanās līdzekli vai ierīci, kurā baterija ir iestrādāta, vai ar publisku vai privātu uzlādes infrastruktūru;

26)

“ierīce” ir jebkura elektriska vai elektroniska iekārta, kā tā definēta Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas enerģiju pilnībā vai daļēji saņem vai spēj saņemt no baterijas;

27)

“uzlādes stāvoklis” ir baterijā pieejamā enerģija, ko izsaka procentos no tās nominālās kapacitātes, kā deklarējis izgatavotājs;

28)

“veselības stāvoklis” ir mērs, kas izsaka atkārtoti uzlādējamas baterijas vispārējo stāvokli un tās spēju nodrošināt norādīto sniegumu salīdzinājumā ar tās sākotnējo stāvokli;

29)

“sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkalizmantošanai, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16. punktā;

30)

“sagatavošana pārprofilēšanai” ir jebkura operācija, kuras rezultātā baterijas atkritums vai tā daļas tiek sagatavoti, lai tos varētu izmantot citam nolūkam vai lietojumam nekā tas, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

31)

“pārprofilēšana” ir jebkura operācija, kuras rezultātā baterija, kas nav baterijas atkritums, vai tās daļas, tiek izmantotas citam nolūkam vai lietojumam nekā tas, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

32)

“pārražošana” ir jebkura tehniska operācija ar lietotu bateriju, kura ietver visu tās baterijas elementu un moduļu demontāžu un izvērtēšanu un noteikta skaita baterijas elementu un moduļu – jaunu, lietotu vai no atkritumiem atgūtu – vai citu baterijas komponentu izmantošanu, lai atjaunotu baterijas kapacitāti vismaz 90 % apmērā no sākotnējās nominālās kapacitātes, ja visu atsevišķo baterijas elementu veselības stāvoklis neatšķiras vairāk kā par 3 % starp elementiem, un kuras rezultāts ir baterija, ko izmanto tam pašam nolūkam vai lietojumam, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

33)

“izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo bateriju vai pasūtījusi baterijas konstruēšanu vai izgatavošanu un kas bateriju tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai laiž to ekspluatācijā savām vajadzībām;

34)

“tehniskās specifikācijas” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

35)

“saskaņotais standarts” ir standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

36)

CE zīme” ir zīme, ar ko izgatavotājs norāda, ka baterija atbilst piemērojamajām prasībām, ko nosaka Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas paredz tās uzlikšanu;

37)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

38)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

39)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās ilgtspējas, drošuma, marķēšanas, informācijas un pienācīgas pārbaudes prasības;

40)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

41)

“paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas paziņota saskaņā ar V nodaļu;

42)

“bateriju pienācīga pārbaude” ir pienākumi, kas uzlikti ekonomikas operatoram saistībā ar tā pārvaldības sistēmu, riska pārvaldību, trešo personu īstenotu verifikāciju un uzraudzību, kuru veic paziņotās struktūras, un informācijas izpaušanu nolūkā identificēt, novērst faktiskos un potenciālos sociālos un vidiskos riskus, kuri saistīti ar bateriju izgatavošanai nepieciešamo izejmateriālu un otrreizējo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību, tostarp tādu, ko veic piegādātāji ķēdē un to meitasuzņēmumi vai apakšuzņēmēji, un šādiem riskiem pievērsties;

43)

“meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrolēta uzņēmuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (44) 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē darbība;

44)

“mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus;

45)

“konfliktu skartas un augsta riska teritorijas” ir konfliktu skartas un augsta riska teritorijas, kā definēts Regulas (ES) 2017/821 2. panta f) punktā;

46)

“distances līgumi” ir distances līgumi, kā definēts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7) punktā;

47)

“ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs, vai cita fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem pārdošanas paņēmieniem, tostarp ar distances līgumiem:

a)

iedibināts dalībvalstī un izgatavo baterijas ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ir pasūtījis bateriju konstruēšanu vai izgatavošanu, un pirmo reizi piegādā tās ar savu nosaukumu vai preču zīmi minētās dalībvalsts teritorijā, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos;

b)

iedibināts dalībvalstī un ar savu nosaukumu vai preču zīmi minētās dalībvalsts teritorijā pārdod tālāk baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, ko izgatavojuši citi un uz kurām nav norādīts minēto citu ražotāju nosaukums vai preču zīme;

c)

iedibināts uzņēmējdarbību dalībvalstī un profesionālā kārtā pirmo reizi minētajā dalībvalstī piegādā baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, no citas dalībvalsts vai no trešās valsts; vai

d)

izmantojot distances līgumus, pārdod baterijas dalībvalstī, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, tieši tiešajiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir privātas mājsaimniecības, un kas iedibināts citā dalībvalstī vai trešā valstī;

48)

“pilnvarotais pārstāvis saistībā ar paplašinātu ražotāja atbildību” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta dalībvalstī, kurā ražotājs laiž tirgū baterijas un kura nav dalībvalsts, kurā ražotājs ir iedibināts, un ko ražotājs ieceļ saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 5. punkta trešo daļu, lai izpildītu minētā ražotāja pienākumus saskaņā ar šīs regulas VIII nodaļu;

49)

“ražotāju atbildības organizācija” ir tiesību subjekts, kas vairāku ražotāju vārdā finansiāli vai finansiāli un operacionāli organizē paplašinātas ražotāju atbildības pienākumu izpildi;

50)

“baterijas atkritums”, ir jebkura baterija, kas ir atkritums, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā;

51)

“bateriju izgatavošanas atkritumi” ir bateriju izgatavošanas procesā izbrāķētie materiāli vai priekšmeti, kurus nevar atkalizmantot kā neatņemamu daļu tajā pašā procesā un kuri ir jāreciklē;

52)

“bīstama viela” ir viela, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 3. pantu klasificēta kā bīstama;

53)

“apstrāde” ir jebkura operācija, ko veic ar bateriju atkritumiem pēc tam, kad tie ir nodoti objektam šķirošanai, sagatavošanai atkalizmantošanai, sagatavošanai pārprofilēšanai, sagatavošanai reciklēšanai vai reciklēšanai;

54)

“sagatavošana reciklēšanai” ir bateriju atkritumu apstrāde pirms jebkāda reciklēšanas procesa, kas cita starpā ietver glabāšanu, pārvietošanu, bateriju pakešu demontāžu vai tādu frakciju atdalīšanu, kas nav baterijas daļa;

55)

“brīvprātīgas savākšanas punkts” ir jebkāda bezpeļņas, komerciāla vai cita saimnieciska struktūra vai publiska struktūra, kas pēc savas iniciatīvas iesaistījusies vai nu pašu, vai citu tiešo lietotāju radīto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu dalītā savākšanā, pirms minētie bateriju atkritumi tiek nodoti ražotājiem, ražotāju atbildības organizācijām vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem tālākai apstrādei;

56)

“atkritumu apsaimniekošanas operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli nodarbojas ar bateriju atkritumu dalītu savākšanu vai apstrādi;

57)

“atļauju saņēmušais objekts” ir uzņēmums vai organizācija, kuram saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK ir atļauts apstrādāt bateriju atkritumus;

58)

“reciklētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic reciklēšanu atļauju saņēmušā objektā;

59)

“baterijas darbmūžs” ir periods, kas sākas brīdī, kad baterija ir izgatavota, un beidzas brīdī, kad baterija kļūst par atkritumu;

60)

“reciklēšanas efektivitāte” ir procentos izteikta attiecība, ko iegūst, par reciklētu uzskatīto izlaides frakciju masu dalot ar bateriju atkritumu ielaides frakcijas masu attiecībā pret reciklēšanas procesu;

61)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkurš Savienības tiesību akts, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

62)

“valsts iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzībā attiecībā uz baterijām un ir par to atbildīga;

63)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un ir saņēmusi rakstisku izgatavotāja pilnvarojumu tā vārdā pildīt konkrētus uzdevumus saistībā ar izgatavotāja pienākumiem saskaņā ar IV un VI nodaļu;

64)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un laiž tirgū bateriju no kādas trešās valsts;

65)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas bateriju dara pieejamu tirgū;

66)

“unikāls identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne bateriju identifikācijai, kas arī nodrošina tīmekļa saiti uz baterijas pasi;

67)

“tiešsaistes platforma” ir tiešsaistes platforma, kā definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā;

68)

“tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (45) 2. panta 25. punktā.

2.   Papildus šā panta 1. punktā norādītajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:

a)

“atkritumi”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā – “atkritumu īpašnieks”), “atkritumu apsaimniekošana”, “atkritumu rašanās novēršana”, “savākšana”, “dalīta savākšana”, “paplašinātas ražotāja atbildības shēma” (direktīvā – “ražotāja paplašinātās atbildības shēma”), “atkalizmantošana” (direktīvā – “atkārtota izmantošana”), un “reciklēšana” (direktīvā – “pārstrāde”) – kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā;

b)

“tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “korektīvs pasākums”, “tiešais lietotājs”, “atsaukšana” un “izņemšana”, kā arī definīciju “risks” saistībā ar prasībām, kas noteiktas šīs regulas I, IV, VI, VII, IX nodaļā un V, VIII un XIII pielikumā – kā noteikts Regulas (ES) 2019/1020 3. pantā;

c)

“neatkarīgs agregators”, “tirgus dalībnieks” un “enerģijas uzkrāšana” – kā noteikts Direktīvas (ES) 2019/944 2. pantā.

4. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šīs regulas aptverto bateriju ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasībām, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē šai regulai atbilstošas baterijas darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā.

2.   Dalībvalstis nekavē izstādīt šai regulai neatbilstošas baterijas gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, ar nosacījumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka minētās baterijas neatbilst šīs regulas prasībām un ka tās nevar darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā līdz laikam, kad šāda atbilstība būs nodrošināta. Demonstrējot šādas baterijas, attiecīgais ekonomikas operators veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu personu drošību.

5. pants

Baterijām izvirzītās ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasības

1.   Baterijas laiž tirgū vai ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:

a)

6. līdz 10. pantā un 12. pantā noteiktajām ilgtspējas un drošuma prasībām; un

b)

III nodaļā noteiktajām marķēšanas un informācijas prasībām.

2.   Attiecībā uz jebkādiem aspektiem, uz ko neattiecas II un III nodaļa, baterijas, kuras laistas tirgū vai ekspluatācijā, ievērojot 1. punktu, neapdraud cilvēku veselību, personu drošību, īpašumu vai vidi.

II NODAĻA

Ilgtspējas un drošuma prasības

6. pants

Vielu ierobežošana

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā un Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem, baterijas nedrīkst saturēt tādas vielas, attiecībā uz kurām šīs regulas I pielikumā ir noteikts ierobežojums, ja vien netiek ievēroti minētā ierobežojuma nosacījumi.

2.   Ja kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp pārprofilēšanas laikā vai bateriju atkritumu apstrādes laikā, rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pienācīgi kontrolēts un ir jānovērš Savienības mērogā, Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģēto aktu nolūkā grozīt I pielikumā noteiktos ierobežojumus, ievērojot 86., 87. un 88. pantā paredzēto procedūru.

3.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtos ierobežojumus nepiemēro vielas izmantošanai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 23. punktā definētajā zinātniskajā izpētē un tehnoloģiju izstrādē, kas veikta attiecībā uz baterijām.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemto ierobežojumu nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 22. punktā, minēto atbrīvojumu, kā arī maksimālo vielas daudzumu, uz ko attiecas atbrīvojums, norāda šīs regulas I pielikumā.

5.   Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija, kurai palīdz ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”), sagatavo ziņojumu par baterijās esošām vai to izgatavošanā izmantotām vielām, kas rada bažas, proti, vielām, kam ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi vai kas kavē reciklēšanu, lai iegūtu drošus un augstas kvalitātes otrreizējos izejmateriālus. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, detalizēti izklāstot savus konstatējumus, un apsver atbilstīgus turpmākos pasākumus, tostarp šā panta 2. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanu.

7. pants

Elektrotransportlīdzekļu bateriju, atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju un LMT bateriju oglekļa pēda

1.   Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām saskaņā ar ceturtajā daļā minēto īstenošanas aktu sagatavo oglekļa pēdas deklarāciju par katru baterijas modeli katrā ražotnē, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

administratīvā informācija par izgatavotāju;

b)

informācija par baterijas modeli;

c)

informācija par bateriju ražotnes ģeogrāfisko atrašanās vietu;

d)

baterijas oglekļa pēda, ko aprēķina kā oglekļa dioksīda ekvivalenta kilogramos uz vienu kWh no kopējās enerģijas, ko baterija nodrošina visā tās paredzamajā ekspluatācijas mūžā;

e)

baterijas oglekļa pēda, kas diferencēta atbilstīgi aprites cikla stadijai, kā aprakstīts II pielikuma 4. punktā;

f)

baterijas ES atbilstības deklarācijas identifikācijas numurs;

g)

saite uz tīmekļa vietni, kur var piekļūt tā pētījuma publiskai versijai, ar kuru pamato oglekļa pēdas vērtības, kas minētas d) un e) apakšpunktā.

Oglekļa pēdas deklarāciju piemēro:

a)

attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2025. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 12 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

b)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, – no 2026. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

c)

attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

d)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2030. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Līdz brīdim, kad oglekļa pēdas deklarācija kļūst pieejama, izmantojot 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, oglekļa pēdas deklarāciju pievieno baterijai.

Komisija līdz 2024. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2027. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2029. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

a)

deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot metodiku pirmās daļas d) apakšpunktā minētās baterijas oglekļa pēdas aprēķināšanai un verifikācijai saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem aprēķina pamatelementiem;

b)

īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas norāda 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto baterijas oglekļa pēdu un deklarē, kādai oglekļa pēdas snieguma klasei atbilst katras ražotnes attiecīgais baterijas modelis.

Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām baterijām tehniskā dokumentācija, kas norādīta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā oglekļa pēda un ar to saistītā klasificēšana oglekļa pēdas snieguma klasē ir aprēķināta saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot 1. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu un šā punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu.

Šā punkta pirmās daļas prasības par oglekļa pēdas snieguma klasi piemēro no datuma, kas ir:

a)

attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

b)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs – no 2027. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

c)

attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2030. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

d)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2032. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Komisija līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2026. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, līdz 2028. gada 18. augustam attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2030. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

a)

deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā nosacījumus, kas izklāstīti II pielikuma 8. punktā;

b)

īstenošanas aktu, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minētā marķējuma formātu un minētajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija saskaņā ar II pielikuma 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem reizi trijos gados pārskata snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus un attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus nolūkā nodrošināt, ka snieguma klases ir reprezentatīvas tirgus realitātei un tirgus paredzamajai attīstībai.

3.   Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām tehniskā dokumentācija, kas minēta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā aprites cikla oglekļa pēdas vērtība katras ražotnes attiecīgajam baterijas modelim nesasniedz maksimālo slieksni, kas noteikts ar deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot šā punkta trešo daļu.

Prasību par aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni, kura minēta šā punkta pirmajā daļā, piemēro no datuma, kas ir:

a)

attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2028. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

b)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs – no 2029. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

c)

attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2031. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, vai īstenošanas akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

d)

attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2033. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

Komisija līdz no 2026. gada 18. augustam attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2028. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2030. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2032. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minēto aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā attiecīgos nosacījumus, kas izklāstīti II pielikuma 9. punktā.

Aprites cikla oglekļa pēdas maksimālā sliekšņa ieviešana nepieciešamības gadījumā ierosina 2. punktā minēto oglekļa pēdas snieguma klašu pārklasificēšanu.

4.   Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams šā panta prasības attiecināt arī uz pārnēsājamām baterijām un vai 3. punktā noteikto prasību ir iespējams attiecināt uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti 2 kWh vai zemāku. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt leģislatīvu aktu priekšlikumus.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterija jau ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

8. pants

Reciklētais saturs rūpnieciskajās baterijās, elektrotransportlīdzekļu baterijās, LMT baterijās un SLI baterijās

1.   No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc trešajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli gadā un par katru ražotni ir sniegta informācija par kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem.

Pirmo daļu no 2033. gada 18. augusta piemēro attiecībā uz LMT baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli.

Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku, kā aprēķināt un verificēt šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto bateriju kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem, un dokumentācijas formātu.

2.   No 2031. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

a)

kobalts – 16 %;

b)

svins – 85 %;

c)

litijs – 6 %;

d)

niķelis – 6 %.

3.   No 2036. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām, LMT baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

a)

kobalts – 26 %;

b)

svins – 85 %;

c)

litijs – 12 %;

d)

niķelis – 15 %.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijām, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterijas jau ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

5.   Pēc dienas, kad ir stājies spēkā deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un ne vēlāk kā 2028. gada 31. decembrī Komisija novērtē, vai, ņemot vērā no atkritumiem atgūta kobalta, svina, litija vai niķeļa esošo pieejamību un prognozēto pieejamību 2030. un 2035. gadā vai to trūkumu un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, ir lietderīgi pārskatīt 2.un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar pirmo daļu vai saistībā ar citām nozīmīgām izmaiņām bateriju tehnoloģijās, kas ietekmē atgūto materiālu tipu, Komisija līdz 2029. gada 18. augustam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko groza 2. un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

6.   Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises attiecībā uz bateriju ķīmiskajiem sastāviem, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šo regulu, iekļaujot citus materiālus, kas nav kobalts, svins, litijs un niķelis, ar konkrētu minimālo reciklēto materiālu īpatsvaru uz katru 2. un 3. punktā minēto konkrēto materiālu.

9. pants

Vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

1.   No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc 2. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas, izņemot podziņelementus, atbilst III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot 2. punktu.

2.   Līdz 2027. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru obligātās minimālās vērtības vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, izņemot podziņelementus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu minētās minimālās vērtības, kas minētas pirmajā daļā, vai pievienotu III pielikumā noteiktajiem parametriem elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus.

Sagatavojot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija apsver vajadzību samazināt vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, tostarp palielinot to resursefektivitāti, un ņem vērā attiecīgos starptautiskos standartus un marķēšanas shēmas.

Komisija arī nodrošina, ka pirmajā daļā minēto deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz minēto bateriju drošumu un funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai transportlīdzekļu drošumu un funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un tiešo lietotāju izmaksām un uz nozares konkurētspēju.

3.   Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, cik iespējami ir pasākumi, ar kuriem pakāpeniski aizliegtu atkārtoti neuzlādējamas vispārlietojamas baterijas, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz vidi, pamatojoties uz aprites cikla izvērtēšanas metodiku un dzīvotspējīgiem alternatīviem risinājumiem tiešajiem lietotājiem. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus, lai vai nu pakāpeniski izbeigtu to izmantošanu, vai noteiktu ekodizaina prasības.

10. pants

Atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju, LMT bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

1.   No 2024. gada 18. augusta atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām pievieno dokumentu, kurā norādītas IV pielikuma A daļā noteiktās elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtības.

Attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minētajām baterijām VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver skaidrojumu par tehniskajām specifikācijām, standartiem un nosacījumiem, kas izmantoti elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtību mērīšanā, aprēķināšanā vai aplēšanā. Minētais skaidrojums ietver vismaz IV pielikuma B daļā noteiktos elementus.

2.   No vai nu 2027. gada 18. augusta, vai datuma, kas ir 18 mēneši pēc 5. punkta pirmajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamās rūpnieciskās baterijas ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, atbilst IV pielikuma A daļā noteiktajām elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta pirmo daļu.

3.   No vai nu 2028. gada 18. augusta, vai dienas, kas ir 18 mēnešus pēc 5. punkta otrajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, LMT baterijas atbilst IV pielikuma A daļā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta otro daļu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijai, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā, pierāda, ka baterija pirms šādu operāciju veikšanas ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms datumiem, kuros minētie pienākumi kļūst piemērojami saskaņā ar minētajiem punktiem.

5.   Līdz 2026. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs.

Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz LMT baterijām.

Izstrādājot pirmajā un otrajā daļā minētos deleģētos aktus, Komisija apsver vajadzību samazināt atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, un LMT bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā un nodrošina, ka deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz minēto bateriju funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai citu transportlīdzekļu funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un uz nozares konkurētspēju.

6.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu IV pielikumā noteiktos elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jo īpaši saistībā ar tehniskajām specifikācijām, ko sniedz neformālā UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem.

11. pants

Pārnēsājamu bateriju un LMT bateriju izņemamība un nomaināmība

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas ir tiešajam lietotājam viegli izņemamas un nomaināmas jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā. Minētais pienākums attiecas tikai uz baterijām kopumā, nevis uz atsevišķiem elementiem vai citām daļām, kas iekļautas šādās baterijās.

Pārnēsājamu bateriju uzskata par tiešajam lietotājam viegli izņemamu, ja to var izņemt no produkta, izmantojot komerciāli pieejamus instrumentus un neizmantojot specializētus instrumentus, ja vien tos nenodrošina bez maksas kopā ar produktu, pašizstrādātus instrumentus, siltumenerģiju vai šķīdinātājus, lai produktu demontētu.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētajiem produktiem ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija par bateriju izmantošanu, izņemšanu un nomainīšanu. Minētās instrukcijas un minēto drošuma informāciju dara pastāvīgi pieejamu tiešsaistē publiski pieejamā tīmekļa vietnē tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā.

Šis punkts neskar jebkādus īpašus noteikumus, kas nodrošina augstāku vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni attiecībā uz pārnēsājamu bateriju izņemamību un nomaināmību tiešajiem lietotājiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šādi produkti, kuros iestrādātas pārnēsājamas baterijas, var būt konstruēti tā, lai bateriju varētu izņemt un nomainīt tikai neatkarīgi profesionāļi:

a)

ierīces, kuras ir īpaši konstruētas tā, lai galvenokārt darbotos tādā vidē, kas regulāri tiek pakļauta ūdens šļakatām, ūdens plūsmām vai iegremdēšanai ūdenī, un kuras ir paredzēts mazgāt vai skalot;

b)

profesionālas medicīniskās attēldiagnostikas un radioterapijas ierīces, kā definēts Regulas (ES) 2017/745 2. panta 1. punktā, un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, kā definēts Regulas (ES) 2017/746 2. panta 2. punktā.

Šā punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe ir piemērojama tikai tad, ja šāda atkāpe ir nepieciešama, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus nepiemēro, ja ir vajadzīga enerģijas padeves nepārtrauktība un ir nepieciešams pastāvīgs savienojums starp produktu un attiecīgo pārnēsājamo bateriju, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu vai – attiecībā uz produktiem, kuru galvenā funkcija ir vākt un sniegt datus – datu integritātes apsvērumu dēļ.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktu, iekļaujot papildu produktus, kas jāatbrīvo no šā panta 1. punktā noteiktajām izņemamības un nomaināmības prasībām. Šādus deleģētos aktus pieņem, tikai ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, un ar nosacījumu, ka pastāv zinātniski pamatotas bažas par tiešo lietotāju drošību, izņemot vai nomainot pārnēsājamo bateriju, vai gadījumos, kad pastāv risks, ka tiešie lietotāji, izņemot vai nomainot bateriju, pārkāptu produkta drošuma prasības, kas paredzētas piemērojamos Savienības tiesību aktos.

5.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas, kā arī atsevišķi bateriju elementi, kas iekļauti bateriju paketē, ir neatkarīgam profesionālim viegli izņemami un nomaināmi jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā.

6.   Šā panta 1. un 5. punkta nolūkā pārnēsājamu vai LMT bateriju uzskata par viegli nomaināmu tad, ja pēc izņemšanas no ierīces vai vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem to var aizstāt ar citu saderīgu bateriju, neietekmējot minētās ierīces vai vieglo pārvietošanās līdzekļu funkcionēšanu vai sniegumu, vai drošumu.

7.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām vai LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas neatkarīgiem profesionāļiem un tiešajiem lietotājiem ir pieejamas par saprātīgu un nediskriminējošu cenu kā to ierīču rezerves daļas, ko šādas baterijas darbina, vismaz piecus gadus pēc attiecīgā ierīces modeļa pēdējās vienības laišanas tirgū.

8.   Programmatūru neizmanto tam, lai liktu šķēršļus iespējām nomainīt pārnēsājamu bateriju vai LMT bateriju vai to galvenos komponentus ar citu saderīgu bateriju vai galvenajiem komponentiem.

9.   Komisija publicē norādījumus, kas atvieglo šā panta saskaņotu piemērošanu.

12. pants

Stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošums

1.   Stacionāras enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kas laistas tirgū vai ekspluatācijā, ir drošas to normālas darbības un izmantošanas laikā.

2.   Līdz 2024. gada 18. augustam VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija:

a)

pierāda, ka stacionārās enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas atbilst 1. punkta prasībām, un ietver pierādījumus, ka tās ir sekmīgi pārbaudītas attiecībā uz V pielikumā iekļautajiem drošuma parametriem, izmantojot mūsdienīgu testēšanas metodiku. Drošuma parametrus piemēro vienīgi tiktāl, ciktāl attiecīgajai stacionārajai enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmai pastāv attiecīgs apdraudējums, ja to izmanto saskaņā ar izgatavotāja paredzētajiem nosacījumiem;

b)

ietver novērtējumu par stacionārās enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iespējamiem drošības apdraudējumiem, kas nav aplūkoti V pielikumā;

c)

ietver pierādījumus, ka b) punktā minētie apdraudējumi ir sekmīgi mazināti un testēti; šādai testēšanai izmanto mūsdienīgas testēšanas metodikas;

d)

ietver ietekmes mazināšanas norādījumus, ja varētu rasties identificētie apdraudējumi, piemēram, ugunsgrēks vai eksplozija.

Tehnisko dokumentāciju pārskata, ja baterija tiek sagatavota atkalizmantošanai, sagatavota pārprofilēšanai, tiek pārražota vai pārprofilēta.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu V pielikumā noteiktos drošuma parametrus.

III NODAĻA

Marķēšanas, apzīmēšanas un informācijas prasības

13. pants

Bateriju marķēšana un apzīmēšana

1.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur VI pielikuma A daļā noteikto vispārīgo informāciju par baterijām.

2.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamas pārnēsājamas baterijas, LMT baterijas un SLI baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to kapacitāti.

3.   No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos, un ar marķējumu, uz kura norādīts “nav atkārtoti uzlādējama”.

4.   No 2025. gada 18. augusta, visas baterijas apzīmē ar bateriju dalītas savākšanas simbolu (“dalītās savākšanas simbols”), kā norādīts VI pielikuma B daļā.

Dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 3 % no baterijas lielākās skaldnes virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Cilindriskiem baterijas elementiem dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 1,5 % no baterijas virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

Ja baterijas izmēri ir tādi, ka dalītās savākšanas simbols būtu mazāks par 0,47 x 0,47 cm, baterija nav jāapzīmē ar minēto simbolu. Tā vietā uz iepakojuma uzdrukā dalītas savākšanas simbolu, kura izmēri ir vismaz 1 × 1 cm.

5.   Visas baterijas, kas satur vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina, apzīmē ar attiecīgā metāla ķīmisko simbolu: Cd vai Pb.

Attiecīgo ķīmisko simbolu, kas norāda smago metālu saturu, uzdrukā zem dalītās savākšanas simbola, un tas aizņem vismaz vienu ceturto daļu no pēdējā minētā simbola laukuma.

6.   No 2027. gada 18. februāra visas baterijas apzīmē ar QR kodu, kā izklāstīts VI pielikuma C daļā. Ar QR kodu tiek nodrošināta piekļuve:

a)

attiecībā uz LMT baterijām, rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un elektrotransportlīdzekļu baterijām – baterijas pasei saskaņā ar 77. pantu;

b)

attiecībā uz citām baterijām – saitei uz piemērojamo informāciju, kas minēta šā panta 1.–5. punktā, atbilstības deklarācijai, kas minēta 18. pantā, ziņojumam, kas minēts 52. panta 3. punktā, un informācijai par 74. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minēto bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu;

c)

attiecībā uz SLI baterijām – kāds daudzums no baterijas aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa, kas aprēķināts saskaņā ar 8. pantu, ir atgūts no atkritumiem.

Šī informācija ir pilnīga, atjaunināta un precīza.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktā minēto marķējumu un QR kodu uz baterijas uzdrukā vai iegravē redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību vai izmēra dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, marķējumus un QR kodu uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt šo regulu, lai noteiktu alternatīvus viedā marķējuma veidus izmantošanai QR koda vietā vai papildus QR kodam, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

9.   Baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, apzīmē ar jauniem marķējumiem vai tās apzīmē ar apzīmējumiem saskaņā ar šo pantu, kuri satur tādu informāciju par to statusa maiņu saskaņā ar XIII pielikuma 4. punktu, kura ir pieejama, izmantojot QR kodu.

10.   Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, ar ko šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām marķējuma prasībām nosaka saskaņotas specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

14. pants

Informācija par bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu

1.   No 2024. gada 18. augusta atjauninātus datus par parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, kā izklāstīts VII pielikumā, iekļauj stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, LMT bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārvaldības sistēmā.

2.   Lasīšanas režīma piekļuvi 1. punktā noteiktajā bateriju pārvaldes sistēmā esošajiem VII pielikumā minēto parametru datiem, ievērojot bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības, bez diskriminācijas nodrošina fiziskai vai juridiskai personai, kura bateriju likumīgi iegādājusies, tostarp neatkarīgiem operatoriem vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, vai jebkurai trešai personai, kas rīkojas to vārdā, jebkurā brīdī nolūkā:

a)

darīt bateriju pieejamu neatkarīgiem agregatoriem vai tirgus dalībniekiem kā daļu no enerģijas uzkrāšanas sistēmas;

b)

izvērtēt baterijas atlikušo vērtību vai atlikušo darbmūžu un turpmāku izmantošanas spēju, pamatojoties uz baterijas veselības stāvokļa aplēsēm;

c)

veicināt baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu.

3.   Baterijas pārvaldības sistēma ietver programmatūras atiestatīšanas funkciju, ja ekonomikas operatoriem, kuri veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu, ir jāaugšupielādē cita baterijas pārvaldības sistēmas programmatūra. Ja tiek izmantota programmatūras atiestatīšanas funkcija, sākotnējo baterijas izgatavotāju neuzskata par atbildīgu par baterijas drošuma vai funkcionalitātes pārkāpumu, ko varētu attiecināt uz baterijas pārvaldības sistēmas programmatūru, kas augšupielādēta pēc baterijas laišanas tirgū.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu VII pielikumā noteiktos parametrus bateriju veselības stāvokļa un paredzamā darbmūža noteikšanai, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību un lai nodrošinātu sinerģijas ar parametriem, kas noteikti ANO vispārējos tehniskajos noteikumos Nr. 22 par transportlīdzekļos iebūvētu bateriju ilgizturību elektrificētajiem transportlīdzekļiem, pienācīgi ņemot vērā bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības.

5.   Šā panta noteikumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu.

IV NODAĻA

Bateriju atbilstība

15. pants

Pieņēmums par bateriju atbilstību

1.   Lai nodrošinātu un verificētu bateriju atbilstību 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām, veic testus, mērījumus un aprēķinus, izmantojot uzticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītās mūsdienīgās metodes un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp standartos izklāstītās metodes, uz kurām šajā nolūkā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauksmes.

2.   Saskaņoto standartu mērķis ir pēc iespējas vairāk simulēt reālos lietošanas apstākļus, vienlaikus saglabājot standarta testus.

3.   Pieņem, ka baterijas, kas atbilst saskaņotiem standartiem vai to daļām, uz ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādi saskaņotie standarti vai to daļas aptver minētās prasības, un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.

16. pants

Kopīgās specifikācijas

1.   Izņēmuma gadījumos Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas specifikācijas 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā izklāstītajām prasībām vai 15. panta 1. punktā minētajiem testiem, ja:

a)

uz minētajām prasībām vai testiem neattiecas tādi saskaņotie standarti vai to daļas, uz ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces;

b)

Komisija ir pieprasījusi vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotu standartu attiecībā uz minētajām prasībām vai testiem; un

c)

ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

i)

Komisijas pieprasījumu nav akceptējusi neviena no Eiropas standartizācijas organizācijām,

ii)

Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos prasīto saskaņoto standartu pieņemšanā, vai

iii)

Eiropas standartizācijas organizācija ir izstrādājusi standartu, kas pilnībā neatbilst Komisijas pieprasījumam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

Sagatavojot īstenošanas akta projektu, ar ko nosaka kopīgās specifikācijas, Komisija ņem vērā attiecīgo struktūru vai ekspertu grupas viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   Pieņem, ka baterijas, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādas kopīgās specifikācijas vai to daļas aptver minētās prasības un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.

3.   Ja Eiropas standartizācijas organizācija ir pieņēmusi saskaņoto standartu un ierosinājusi Komisijai publicēt atsauci uz to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija novērtē saskaņoto standartu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Kad atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ 1. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām prasībām vai testiem, kuri minēti 1. punktā.

17. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Bateriju atbilstību 6., 9., 10., 12., 13. un 14. panta prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

a)

baterijām, ko izgatavo sērijveidā:

i)

“A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā; vai

ii)

“D1 modulis – Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”, kas izklāstīts VIII pielikuma B daļā;

b)

baterijām, ko neizgatavo sērijveidā:

i)

“A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā, vai

ii)

“G modulis – Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu”, kas izklāstīts VIII pielikuma C daļā.

2.   Bateriju atbilstību 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

a)

“D1 modulis – Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”, kas izklāstīts VIII pielikuma B daļā, baterijām, ko izgatavo sērijveidā; vai

b)

“G modulis – Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu”, kas izklāstīts VIII pielikuma C daļā, baterijām, ko neizgatavo sērijveidā.

3.   To bateriju papildu atbilstības novērtēšanu, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, veic saskaņā ar procedūru “A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā, ņemot vērā 6., 9., 10., 12., 13. un 14. pantā noteiktās prasības.

4.   Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar bateriju atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ir iedibināta paziņotā struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas procedūras, vai minētajai iestādei pieņemamā valodā vai valodās.

18. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija apliecina, ka ir pierādīta atbilstība 6. līdz 10. un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir VIII pielikumā izklāstītajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to regulāri atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā bateriju laiž vai dara pieejamu tirgū vai nodod ekspluatācijā. To sagatavo elektroniskā formātā, un pēc pieprasījuma to sniedz papīra formātā.

3.   Ja uz bateriju attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām.

4.   Izgatavotājs, sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, uzņemas atbildību par baterijas atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā regulā.

5.   Neskarot 3. punktu, lai samazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, vienotu ES atbilstības deklarāciju var veidot viena vai vairākas atsevišķas ES atbilstības deklarācijas, kas jau sagatavotas saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu vai aktiem.

19. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

20. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi baterijai uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, CE zīmi uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.

3.   Pēc CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kad tas prasīts saskaņā ar VIII pielikumu. Minēto identifikācijas numuru uzliek vai nu pati paziņotā struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

4.   Pēc CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura attiecīgā gadījumā var norādīt jebkādu piktogrammu vai citu zīmi, kas brīdina par īpašu risku, izmantošanu vai jebkādu apdraudējumu saistībā ar baterijas izmantošanu, glabāšanu, apstrādi vai transportēšanu.

5.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

V NODAĻA

Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

21. pants

Paziņošana

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kuras ir pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

22. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 27. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008 un saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

3.   Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona, mutatis mutandis atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām un ir spējīga uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

23. pants

Prasības paziņojošām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekāda interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras novērtējušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas iesniedz paziņošanas pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurences pamatiem.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr tā apmainās ar informāciju par paziņotajām iestādēm gan ar Komisiju, gan ar citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām attiecīgām valsts iestādēm.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku un pietiekams finansējums, kas vajadzīgs savu pienākumu pienācīgai izpildei.

24. pants

Pienākums informēt par paziņojošām iestādēm

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija minēto informāciju dara publiski pieejamu.

25. pants

Prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga no darījumdarbības un attiecībā uz baterijām, ko tā novērtē, jo īpaši no bateriju izgatavotājiem, bateriju izgatavotāju tirdzniecības partneriem vai bateriju izgatavotāja ražotnēs investējošiem akcionāriem, no citām paziņotajām struktūrām un paziņoto struktūru uzņēmumu asociācijām, mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav novērtējamās baterijas konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pārstāvji. Minētais aizliegums neliedz izmantot novērtētās baterijas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas baterijas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto bateriju konstruēšanu, izgatavošanu, tirdzniecību, importēšanu, izplatīšanu, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai to godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, par kuriem tie ir paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra nodrošina, ka tās mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūra un tās darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā un darbojas bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai to atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra spēj veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kas tai uzticēti VIII pielikumā, periodiskās revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un attiecībā uz katru VIII pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas procedūru, periodiskajām revīzijām saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, un attiecībā uz katru bateriju kategoriju, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, ir:

a)

nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai;

b)

nepieciešamie atbilstības novērtēšanas procedūru apraksti, kas nodrošina minēto procedūru pārredzamību un iespēju tās atkārtot;

c)

pienācīga kārtība un procedūras, kā darbības, kuras struktūra veic kā paziņotā struktūra, nodalīt no citiem uzdevumiem;

d)

nepieciešamās procedūras atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās baterijas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir vajadzīgie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskus un administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar tās atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, testēšanas aprīkojumam vai telpām. Tas ietver iekšējo procedūru, vispārējās politikas, rīcības kodeksu vai citu iekšējo noteikumu izveidi un pārraudzību, konkrētu uzdevumu uzdošanu darbiniekiem un atbilstības novērtējuma lēmumu pieņemšanu, tos nedeleģējot apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par to veikto novērtējumu prasībām un atbilstošas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

c)

atbilstošas zināšanas un izpratne par 6. līdz 10. pantā, 12., 13. un 14. pantā un 48. līdz 52. pantā noteiktajām prasībām un pienākumiem, par 15. pantā minētajiem piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par 16. pantā minētajām kopīgajām specifikācijām, un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;

d)

prasme sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka ir veikta atbilstības novērtēšana.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūras, tās augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku atalgojums nav atkarīgs no atbilstības novērtējumu skaita vai minēto novērtējumu rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņojošajā dalībvalstī vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar VIII pielikumu, periodiskas revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu vai trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, izņemot attiecībā uz paziņojošo iestādi un tās dalībvalsts valsts iestādēm, kurā tā darbojas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūra piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 37. pantu izveidotā paziņoto struktūru nozariskā koordinācijas grupa, vai nodrošina, ka tās darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par šādām darbībām, un kā vispārīgas pamatnostādnes piemēro minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

26. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas atsauces, pieņem, ka tā atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz minētajām prasībām.

27. pants

Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti.

3.   Paziņotā struktūra var uzticēt darbības apakšuzņēmējam vai darbību veikšanai izmantot meitasuzņēmumu tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotā struktūra paziņojošās iestādes vajadzībām glabā attiecīgos dokumentus saistībā ar apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un attiecībā uz veikto darbu saskaņā ar 48. panta 2. punktu un 51. pantu, un VIII pielikumu.

28. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā iedibināta.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, VIII pielikumā izklāstītā atbilstības novērtēšanas moduļa vai moduļu aprakstu vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstīto procedūru aprakstu un to bateriju aprakstu, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra paziņo, ka tā ir kompetenta, kā arī attiecīgā gadījumā valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

3.   Ja attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra nevar uzrādīt šā panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, tā iesniedz paziņojošai iestādei visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 25. pantā noteiktajām prasībām, tostarp attiecīgu dokumentāciju, kas pierāda, ka atbilstības novērtēšanas struktūra ir neatkarīga 25. panta 3. punkta nozīmē.

29. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošā iestāde paziņo tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Paziņojošā iestāde par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru nosūta paziņojumu Komisijai un pārējo dalībvalstu paziņojošajām iestādēm, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.

3.   Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstītajām procedūrām, attiecīgo bateriju kategorijām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 28. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 25. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra paziņotās struktūras darbības veic tikai tādā gadījumā, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav paudušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauts 28. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauti šā panta 4. punktā minētie dokumentārie pierādījumi. Šajā regulā par paziņoto struktūru uzskata tikai šādu atbilstības novērtēšanas struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām turpmākajām izmaiņām 2. punktā minētajā paziņojumā.

30. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru. Tā piešķir vienu numuru, pat ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina saskaņā ar šo regulu paziņoto struktūru sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

31. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 25. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai izpildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums, ievērojot 1. punktu, ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darboties, paziņojošā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

32. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kuros tai ir šaubas vai ja tai ir paustas šaubas, – jo īpaši no ekonomikas operatoru un citu attiecīgo ieinteresēto personu puses, – par paziņotās struktūras kompetenci vai spēju turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.

2.   Paziņojošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā prasa paziņojošajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā.

33. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 48. panta 2. punktā, 51. pantā vai VIII pielikumā izklāstītajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā noteikts saskaņā ar 29. pantu veiktās paziņošanas tvērumā.

2.   Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties radīt nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem un pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, uzņēmuma struktūru, novērtējamās baterijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida. Paziņotā struktūra tomēr ievēro tik lielu stingrību un tik augstu aizsardzības līmeni, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās baterijas un ekonomikas operatoru atbilstību šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka nav izpildītas piemērojamās prasības, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13., 14., 49. un 50. pantā, atbilstošajos saskaņotajos standartos, kas minēti 15. pantā, kopīgajās specifikācijās, kas minētas 16. pantā, vai citās tehniskajās specifikācijās, tā prasa izgatavotājam vai citam attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus, gaidot otro un galīgo atbilstības novērtējumu, izņemot gadījumus, kad trūkumus nav iespējams novērst. Ja trūkumus nevar novērst, paziņotā struktūra neizdod atbilstības sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.

4.   Ja atbilstības uzraudzības gaitā pēc apstiprinājuma lēmuma izdošanas paziņotā struktūra konstatē, ka atbilstības vairs nav, tā pieprasa, lai attiecīgi izgatavotājs vai 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic atbilstīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā apstiprinājuma lēmumu aptur vai anulē.

5.   Ja 4. punktā minētie korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra apstiprinājuma lēmumu attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē.

34. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšanas procedūra.

35. pants

Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

1.   Paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par:

a)

atbilstības sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē tās paziņošanas tvērumu vai nosacījumus;

c)

visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tā saņēmusi no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

pēc pieprasījuma – atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas tās paziņošanas tvērumā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

2.   Paziņotā struktūra citām paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām bateriju kategorijām, sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar:

a)

negatīviem un – pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtējumiem; un

b)

apstiprinājuma lēmuma ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu.

36. pants

Pieredzes un labas prakses apmaiņa

Komisija gādā, lai starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, tiktu organizēta pieredzes un labas prakses apmaiņa.

37. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina to, lai starp paziņotajām struktūrām tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos paziņoto struktūru nozaru koordinācijas grupā.

Paziņotās struktūras nozaru koordinācijas grupas darbā piedalās tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību.

VI NODAĻA

Ekonomikas operatoru pienākumi, kas nav VII un VIII nodaļā noteiktie pienākumi

38. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Laižot bateriju tirgū vai ekspluatācijā, tostarp izgatavotāja paša vajadzībām, izgatavotājs nodrošina, ka baterija:

a)

ir konstruēta un izgatavota saskaņā ar 6. līdz 10. pantu un 12. un 14. pantu un tai ir pievienotas skaidras, saprotamas un salasāmas instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts laist tirgū vai nodot ekspluatācijā; un

b)

ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu.

2.   Pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā izgatavotāji sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā tiek veikta.

3.   Ja ar attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka baterija atbilst piemērojamām prasībām, izgatavotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 18. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 19. un 20. pantu.

4.   Izgatavotāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā valsts iestāžu vajadzībām glabā IX pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju.

5.   Izgatavotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka sērijveidā ražotas baterijas saglabā atbilstību šai regulai. To darot, izgatavotāji pienācīgi ņem vērā izmaiņas ražošanas procesā vai baterijas konstrukcijā vai raksturlielumos un izmaiņas 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir deklarēta baterijas atbilstība vai kuras piemēro tās atbilstības verificēšanā.

6.   Izgatavotāji nodrošina, ka uz baterijām, kuras tie laiž tirgū, ir modeļa identifikācija un partijas vai sērijas numurs, vai produkta numurs vai cits identifikācijas elements. Ja baterijas izmērs vai veids to neļauj, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā.

7.   Izgatavotāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un, ja tāda ir, tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts laist tirgū vai ekspluatācijā, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.

8.   Izgatavotāji nodrošina piekļuvi VII pielikumā noteikto parametru datiem 14. panta 1. punktā minētajā baterijas pārvaldības sistēmā saskaņā ar minētajā pantā noteiktajām prasībām.

9.   Izgatavotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū vai ekspluatācijā, neatbilst vienai vai vairākām piemērojamām prasībām, kuras izklāstītas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izgatavotāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

10.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai valsts iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc minētās valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie laiduši tirgū vai ekspluatācijā.

11.   Ekonomikas operatorus, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu un laiž tirgū vai ekspluatācijā bateriju, kam veikta kāda no minētajām operācijām, šajā regulā uzskata par izgatavotājiem.

39. pants

Baterijas elementu un baterijas moduļu piegādātāju pienākumi

Baterijas elementu un baterijas moduļu piegādātāji, kad tie izgatavotājam piegādā baterijas elementus vai moduļus, sniedz informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama šīs regulas prasību izpildei. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz bez maksas.

40. pants

Pilnvaroto pārstāvju pienākumi

1.   Izgatavotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvarotu pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums ir spēkā tikai tad, ja pilnvarotais pārstāvis to ir rakstiski akceptējis.

2.   Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 38. panta 1. punktā un 48. līdz 52. pantā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.

3.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarotajam pārstāvim ir attiecīgie līdzekļi, lai veiktu pilnvarojumā precizētos uzdevumus. Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādei pilnvarojuma kopiju valsts iestādes noteiktā Savienības valodā. Pilnvarojums ietver vismaz šādus uzdevumus:

a)

10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā glabāt valsts iestāžu vajadzībām ES atbilstības deklarāciju, tehnisko dokumentāciju, 51. panta 2. punktā minēto verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu, kā arī 48. panta 2. punktā minētos revīzijas ziņojumus;

b)

pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā;

c)

pēc valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos tajos bateriju radīto risku likvidēšanas pasākumos, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.

4.   Ja baterija rada risku, pilnvarotie pārstāvji par to nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes.

41. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam atbilstošu bateriju.

2.   Pirms baterijas laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka:

a)

ir sagatavota VIII pielikumā minētā ES atbilstības deklarācija un tehniskā dokumentācija un ka izgatavotājs ir veicis 17. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru;

b)

uz baterijas ir 19. pantā minētā CE zīme un tā ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu;

c)

baterijai ir pievienoti dokumenti, kas prasīti, ievērojot 6. līdz 10. pantu un 12., 13. un 14. pantu, kā arī instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū; un

d)

izgatavotājs ir izpildījis 38. panta 6. un 7. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, importētājs minēto bateriju nelaiž tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, importētājs par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes, sniedzot sīku informāciju par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.   Importētāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi, ja tādas ir. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.

4.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

5.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar baterijas radītajiem riskiem, importētāji cilvēku veselības un patērētāju drošuma aizsardzības nolūkā testē tirgoto bateriju paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību, neatbilstīgu bateriju un atsauktu bateriju reģistru, kā arī par šādu uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

6.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

7.   Importētāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, ka minētajām iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija.

8.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc valsts iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterijas, ko tie laiduši tirgū.

42. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot bateriju pieejamu tirgū, izplatītāji rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms bateriju darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

a)

ražotājs ir reģistrēts 55. pantā minētajā ražotāju reģistrā;

b)

uz baterijas ir 19. pantā minētā CE zīme un baterija ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu;

c)

baterijai ir pievienoti dokumenti, kas prasīti saskaņā ar 6. līdz 10. pantu un 12., 13. un 14. pantu, kā arī instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū vai nodot ekspluatācijā; un

d)

izgatavotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 38. panta 6. un 7. punktā un 41. panta 3. punktā noteiktās prasības.

3.   Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, izplatītājs bateriju nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītājs par to informē izgatavotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

4.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

5.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, pārliecinās, ka tiek veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minētās baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, sniedzot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.   Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Izplatītāji pēc valsts iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

43. pants

Izpildes pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Izpildes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka attiecībā uz baterijām, ar ko tie rīkojas, uzglabāšanas, iepakošanas, adresēšanas vai izsūtīšanas apstākļi negatīvi neietekmē bateriju atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

Neskarot attiecīgo ekonomikas operatoru pienākumus, kas noteikti šajā nodaļā, izpildes pakalpojumu sniedzēji papildus prasībām, kuras minētas pirmajā daļā, veic arī 40. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 40. panta 4. punktā noteiktos uzdevumus.

44. pants

Gadījums, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas izgatavotāju pienākumi

Importētāju vai izplatītāju par izgatavotāju šīs regulas nolūkos uzskata par izgatavotāju un uz tiem attiecina 38. pantā minētos izgatavotāja pienākumus, ja pastāv jebkurš no šiem apstākļiem:

a)

bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā ar minētā importētāja vai izplatītāja paša nosaukumu vai preču zīmi;

b)

minētais importētājs vai izplatītājs tirgū vai ekspluatācijā jau laistu bateriju pārveido tā, ka tas varētu ietekmēt atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām; vai

c)

minētais importētājs vai izplatītājs maina nolūku, kādam tirgū vai ekspluatācijā jau laista baterija paredzēta.

45. pants

To ekonomikas operatoru pienākumi, kuri laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana

1.   Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka minēto bateriju un šādu bateriju komponentu, uz kuriem attiecas kāda no minētajām operācijām, pārbaude, snieguma testēšana, iepakošana un nosūtīšana tiek veikta, ievērojot pienācīgu kvalitātes kontroli un drošuma instrukcijas.

2.   Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka baterija atbilst šīs regulas prasībām, visām attiecīgajām produktu, vides, cilvēku veselības aizsardzības un transporta drošuma prasībām, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos, ņemot vērā to, ka minēto operāciju rezultātā minētā baterija varētu ietilpt citā bateriju kategorijā. Attiecībā uz pārražošanas operācijām šādi ekonomikas operatori pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādēm dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka uz bateriju ir attiekusies pārražošana saskaņā ar šo regulu.

46. pants

Ekonomikas operatoru identifikācija

1.   Ekonomikas operatori pēc valsts iestādes pieprasījuma sniedz tirgus uzraudzības iestādēm šādu informāciju:

a)

visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuri tiem piegādājuši bateriju;

b)

visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuriem tie piegādājuši bateriju, kā arī par daudzumiem un precīziem modeļiem.

2.   Ekonomikas operatori nodrošina, ka tie spēj uzrādīt 1. punktā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad baterija tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši bateriju.

VII NODAĻA

Ekonomikas operatoru pienākumi attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku

47. pants

Šīs nodaļas darbības joma

Šo nodaļu nepiemēro ekonomikas operatoriem, kuru neto apgrozījums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada bija mazāks par 40 miljoniem EUR un kuri nav daļa no grupas, ko veido mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kuri konsolidēti pārsniedz 40 miljonu EUR limitu.

Šo nodaļu nepiemēro ekonomikas operatoriem, kuri laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja šādas baterijas jau ir laistas tirgū vai ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

Šo nodaļu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par pienācīgas pārbaudes pienākumiem attiecībā uz minerāliem un metāliem, kuru izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās.

48. pants

Bateriju pienācīgas pārbaudes politika

1.   No 2025. gada 18. augusta ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā baterijas, izpilda šā panta 2. un 3. punktā, 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienācīgas pārbaudes pienākumus un šajā nolūkā izveido un īsteno bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.

2.   Šā panta 1. punktā minēto ekonomikas operatoru bateriju pienācīgas pārbaudes politiku verificē paziņotā struktūra saskaņā ar 51. pantu (“trešās personas verifikācija”), un minētā paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka bateriju pienācīgas pārbaudes politika tiek uzturēta un piemērota saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu. Paziņotā struktūra iesniedz revidējamajam ekonomikas operatoram revīzijas ziņojumu.

3.   Šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori desmit gadus pēc tam, kad tirgū laista pēdējā baterija, kas izgatavota saskaņā ar attiecīgo bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, glabā dokumentāciju, kas pierāda 49., 50. un 52. pantā noteikto pienākumu izpildi, tostarp 51. pantā minēto verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu un šā panta 2. punktā minētos revīzijas ziņojumus.

4.   Neskarot ekonomikas operatoru individuālo atbildību par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori, lai atbilstu 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktajām prasībām, var sadarboties ar citiem dalībniekiem, tostarp izmantojot pienācīgas pārbaudes shēmas, kas atzītas saskaņā ar šo regulu.

5.   Līdz 2025. gada 18. februārim Komisija publicē norādījumus attiecībā uz 49. un 50. pantā noteikto pienācīgas pārbaudes prasību piemērošanu, ņemot vērā X pielikuma 2. punktā minētos riskus un jo sevišķi ievērojot X pielikuma 3. un 4. punktā minētos starptautiskos instrumentus.

6.   Lai ekonomikas operatoriem sniegtu informāciju un atbalstu šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē, dalībvalstis var individuāli vai kopīgi izveidot un uzturēt īpašas tīmekļa vietnes, platformas vai portālus.

7.   Komisija var papildināt 6. punktā minētos dalībvalstu atbalsta pasākumus, pamatojoties uz esošo Savienības rīcību, ar ko atbalsta pienācīgu pārbaudi Savienībā un trešās valstīs, un var izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomikas operatoriem pildīt to pienākumus, kas noteikti šajā regulā.

8.   Komisija regulāri novērtē vajadzību atjaunināt X pielikumā izklāstīto izejmateriālu un riska kategoriju sarakstu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai:

a)

grozītu izejmateriālu sarakstu X pielikuma 1. punktā un riska kategoriju sarakstu X pielikumā 2. punktā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību bateriju izgatavošanas un ķīmiskā sastāva jomā un grozījumus Regulā (ES) 2017/821;

b)

grozītu X pielikuma 3. punktā iekļauto starptautisko instrumentu sarakstu saskaņā ar norisēm attiecīgajos starptautiskajos forumos attiecībā uz standartiem, kas saistīti ar pienācīgas pārbaudes politiku un vides un sociālo tiesību aizsardzību;

c)

grozītu šā panta 1. punktā minētajiem ekonomikas operatoriem uzliktos pienākumus, kas izklāstīti 49. un 50. pantā, ņemot vērā grozījumus Regulā (ES) 2017/821, un grozītu to starptautiski atzītu pienācīgas pārbaudes instrumentu sarakstu, kas izklāstīti X pielikuma 4. punktā.

49. pants

Ekonomikas operatora pārvaldības sistēma

1.   Ikviens šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

a)

pieņem un skaidri paziņo piegādātājiem un sabiedrībai informāciju par to, kāda ir uzņēmuma bateriju pienācīgas pārbaudes politika attiecībā uz X pielikuma 1. punktā uzskaitītajiem izejmateriāliem un saistītajām X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām sociālā un vidiskā riska kategorijām;

b)

savā bateriju pienācīgas pārbaudes politikā iekļauj standartus, kuri ir saskanīgi ar standartiem, kas ir izklāstīti X pielikuma 4. punktā uzskaitītajos starptautiski atzītos pienācīgas pārbaudes instrumentos;

c)

savu iekšējās vadības sistēmu strukturē tā, lai atbalstītu savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, uzticot atbildību savam augstākās vadības līmenim pārraudzīt savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, kā arī vismaz 10 gadus uzglabāt dokumentāciju par minēto sistēmu;

d)

izveido un izmanto kontroles un pārredzamības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdi, tostarp pārraudzības ķēdi vai izsekojamības sistēmu, identificējot piegādes ķēdes augšposma dalībniekus;

e)

savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, tostarp riska pārvaldības pasākumus, iestrādā līgumos un nolīgumos ar piegādātājiem; un

f)

izveido sūdzību mehānismu, tostarp agrīnās brīdināšanas riska apzināšanās sistēmu un tiesiskās aizsardzības mehānismu, vai nodrošina šādus mehānismus, vienojoties par sadarbību ar citiem ekonomikas operatoriem vai organizācijām vai atvieglojot piekļuvi ārējiem ekspertiem vai struktūrām, piemēram, ombudam; šādu mehānismu pamatā ir ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

2.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu pamato ar dokumentāciju, kurā sniegta vismaz šāda informācija:

a)

izejmateriāla apraksts, arī tā tirdzniecības nosaukums un tips;

b)

tā piegādātāja nosaukums un adrese, kas baterijās esošo izejmateriālu piegādājis ekonomikas operatoram, kurš laiž tirgū baterijas, kas satur attiecīgo izejmateriālu;

c)

izejmateriāla izcelsmes valsts un tirgus darījumi, sākot no ieguves līdz tiešajam piegādātājam un ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž tirgū;

d)

tirgū laistajā baterijā esošā izejmateriāla daudzumi, ko izsaka kā procentuālo daļu vai masu;

e)

trešās personas verifikācijas ziņojumi, ko izdevusi paziņotā struktūra un kas attiecas uz piegādātājiem, kā minēts 50. panta 3. punktā;

f)

ja e) apakšpunktā minētie ziņojumi nav pieejami un ja izejmateriāla izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās – papildu informācija atbilstoši konkrētiem ieteikumiem augšposma ekonomikas operatoriem, kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, attiecīgā gadījumā, piemēram, par izcelsmes raktuvi, vietu, kur izejmateriāli tiek uzkrāti, tirgoti un apstrādāti, un kur tiek maksāti nodokļi, maksas un nodevas.

Pirmās daļas e) apakšpunktā minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus piegādātāji, kā minēts 50. panta 3. punktā, dara pieejamus piegādes ķēdes lejupējā posma operatoriem.

50. pants

Riska pārvaldības pienākumi

1.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

a)

savā pārvaldības plānā apzina un novērtē nelabvēlīgas ietekmes risku savā piegādes ķēdē saistībā ar X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tostarp, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 49. pantu, un jebkādu citu būtisku informāciju, kas ir publiski pieejama vai ko sniegušas ieinteresētās personas, atsaucoties uz tā bateriju pienācīgas pārbaudes politiku;

b)

lai reaģētu uz identificētajiem riskiem, izstrādā un īsteno stratēģiju nolūkā novērst, mazināt un citā veidā risināt negatīvu ietekmi:

i)

saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu noteiktajam savas augstākās vadības līmenim ziņojot par tā riska novērtēšanā konstatēto;

ii)

pieņemot riska pārvaldības pasākumus, kas atbilst starptautiski atzītiem pienācīgas pārbaudes instrumentiem, kuri uzskaitīti X pielikuma 4. punktā, un ņemot vērā savas spējas ietekmēt piegādātājus, tostarp to meitasuzņēmumus un apakšuzņēmumus, kuri var vissekmīgāk novērst vai mazināt identificēto risku, un vajadzības gadījumā izdarīt spiedienu uz tiem;

iii)

izstrādājot un īstenojot riska pārvaldības plānu, uzraugot un sekojot līdzi tam, cik veiksmīgi ir riska mazināšanas pasākumi, ziņojot saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu savas augstākās vadības līmenim un apsverot iespēju pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem pārtraukt vai izbeigt attiecības ar piegādātāju vai tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmumu, pamatojoties uz attiecīgiem 49. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētiem līgumiem un nolīgumiem;

iv)

papildus izvērtējot faktus un riskus attiecībā uz mazināmajiem riskiem, vai tad, ja ir mainījušies apstākļi.

2.   Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus turpinot tirdzniecību vai to uz laiku pārtraucot, tas apspriežas ar piegādātājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un valsts valdības iestādēm, starptautiskajām vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām un skartajām trešajām personām, piemēram, vietējām kopienām, pirms stratēģijas izveidošanas attiecībā uz izmērāmiem riska mazināšanas pasākumiem šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajā riska pārvaldības plānā.

3.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators identificē un novērtē varbūtību, ka tā piegādes ķēdē iestāsies negatīva ietekme X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās. Minētais ekonomikas operators riskus savā piegādes ķēdē identificē un novērtē savas riska pārvaldības sistēmas ietvaros. Ekonomikas operators attiecībā uz savām pienācīgas pārbaudes ķēdēm ar paziņotās struktūras starpniecību veic trešās personas verifikācijas saskaņā ar 51. pantu. Ekonomikas operators var izmantot trešās personas verifikācijas ziņojumus, ko šāda paziņotā struktūra izdevusi saskaņā ar 51. panta 2. punktu, attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, ko īsteno piegādātāji minētajā ķēdē saskaņā ar šo nodaļu. Ekonomikas operatori var arī izmantot minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus, lai attiecīgā gadījumā novērtētu minēto piegādātāju pienācīgas pārbaudes praksi.

4.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators šā panta 3. punktā minētajā riska novērtēšanā konstatēto paziņo savas augstākās vadības līmenim, kam uzticēta atbildība saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un īsteno šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto stratēģiju.

51. pants

Trešās personas verifikācija attiecībā uz baterijas pienācīgas pārbaudes politiku

1.   Paziņotā struktūra veic trešās personas verifikāciju. Šādas trešās personas verifikācijas:

a)

aptver visas darbības, procesus un sistēmas, ko ekonomikas operatori izmanto, lai izpildītu to pienācīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu;

b)

to mērķis ir noteikt, vai ekonomikas operatoru pienācīgas pārbaudes prakse, kuri baterijas laiž tirgū, ir saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu;

c)

attiecīgā gadījumā ietver uzņēmumu pārbaudes un vāc informāciju no ieinteresētajām personām;

d)

apzina jomas, kurās ekonomikas operatoriem, kuri laiž baterijas tirgū, ir iespējami uzlabojumi saistībā ar to pienācīgas pārbaudes praksi;

e)

ievēro revīzijas principus par neatkarību, kompetenci un pārskatatbildību, kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

2.   Paziņotā struktūra sniedz verifikācijas ziņojumu, kurā uzskaita pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Ja 48. pantā minētā bateriju pienācīgas pārbaudes politika izpilda 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienākumus, paziņotā struktūra izdod apstiprinājuma lēmumu.

52. pants

Informēšana par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku

1.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu vai valsts iestāžu pieprasījuma dara tām pieejamu verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu, kas izdots saskaņā ar 51. pantu, revīzijas ziņojumus, kas minēti 48. panta 2. punktā, un pieejamos pierādījumus par atbilstību pienācīgas pārbaudes shēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 53. pantu.

2.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, saviem tiešajiem pircējiem lejupējā piegādes ķēdē dara pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas iegūta un glabāta, ievērojot tā bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.

3.   Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators katru gadu pārskata un publisko, tostarp internetā, ziņojumu par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Minētajā ziņojumā, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā un skaidri norādot attiecīgās baterijas, ietver datus un informāciju par to, kādus pasākumus minētais ekonomikas operators veicis, lai izpildītu 49. un 50. panta prasības, tostarp to, kāda būtiska negatīva ietekme konstatēta X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās un kā šī ietekme novērsta, kā arī iekļauj kopsavilkuma ziņojumu par trešās personas verifikācijām, kas veiktas saskaņā ar 51. pantu, tostarp paziņotās struktūras nosaukumu. Minētajā ziņojumā attiecīgā gadījumā arī ietver piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs attiecībā uz vides jautājumiem, kas saistīti ar baterijās esošo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību.

4.   Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators var pierādīt, ka baterijā esošie X pielikuma 1. punktā uzskaitītie izejmateriāli ir iegūti no reciklētiem avotiem, tas šos secinājumus pietiekami sīki un publiski izziņo, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus.

53. pants

Pienācīgas pārbaudes shēmu atzīšana

1.   Valdības, nozares apvienības un citi ieinteresētu organizāciju grupējumi, kuri ir izstrādājuši un pārrauga pienācīgas pārbaudes shēmas (“shēmu īpašnieki”), var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā atzītu šīs pienācīgas pārbaudes shēmas. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības par to, kāda informācija jāiekļauj atzīšanas pieteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

2.   Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti, ievērojot šā panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka minētajā punktā norādītā pienācīgas pārbaudes shēma dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā izklāstītās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, ar kuru minēto shēmu atzīst par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Pirms minētā īstenošanas akta pieņemšanas apspriežas ar ESAO Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses centru. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

Pieņemot lēmumu par pienācīgas pārbaudes shēmas atzīšanu, Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, ko aptver minētā shēma, kā arī uz risku balstītu pieeju un metodi, kas minētajā shēmā tiek izmantota risku apzināšanai.

3.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros nosaka metodiku un kritērijus, pēc kuriem Komisija saskaņā ar šā panta 2. punktu konstatē, vai pienācīgas pārbaudes shēmas dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības. Komisija attiecīgā gadījumā arī periodiski pārbauda, vai atzītas pienācīgas pārbaudes shēmas joprojām atbilst kritērijiem, uz kuru pamata, ievērojot šā panta 2. punktu, pieņemts lēmums piešķirt līdzvērtības atzīšanu.

4.   Tādas pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieks, kura atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 2. punktu, nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem minētajā shēmā. Komisija novērtē, vai šādas izmaiņas vai atjauninājumi ietekmē minētās shēmas līdzvērtības atzīšanu, un veic attiecīgus pasākumus.

5.   Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai būtiskiem gadījumiem, kad ekonomikas operatori, kuri īsteno saskaņā ar šā panta 2. punktu atzītu shēmu, nav izpildījuši 48., 49., 50 un 52. pantā izklāstītās prasības, Komisija, apspriežoties ar atzītās pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieku, izvērtē, vai minētie gadījumi liecina par shēmas nepilnībām.

6.   Ja Komisija konstatē to, ka nav ievērotas 48., 49., 50 un 52. pantā noteiktās prasības vai ka atzītā pienācīgas pārbaudes shēmā ir nepilnības, tā var dot shēmas īpašniekam pienācīgu laiku novēršanas pasākumu veikšanai.

7.   Ja shēmas īpašnieks neveic vajadzīgos novēršanas pasākumus vai atsakās tos veikt un ja Komisija ir konstatējusi, ka šā panta 6. punktā minētā prasību neievērošana vai nepilnības apdraud 48. panta 1. punktā minētā ekonomikas operatora, kas īsteno shēmu, spēju izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības, vai ja ir atkārtoti vai būtiski gadījumi, kad ekonomikas operatori, kas īsteno shēmu, nav ievērojuši prasības attiecīgās shēmas nepilnību dēļ, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru anulē attiecīgās shēmas līdzvērtības atzīšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

8.   Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto pienācīgas pārbaudes shēmu reģistru. Tiek nodrošināta minētā reģistra publiska pieejamība internetā.

VIII NODAĻA

Bateriju atkritumu apsaimniekošana

54. pants

Kompetentā iestāde

1.   Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šajā nodaļā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši par uzraudzību un pārbaudi, kā ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Katra dalībvalsts no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm var izraudzīties arī vienu kontaktpunktu saziņai ar Komisiju saskaņā ar 4. punktu.

3.   Dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz:

a)

ražotāju reģistrāciju saskaņā ar 55. pantu;

b)

ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju pilnvarošanu saskaņā ar 58. pantu;

c)

ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildes pārraudzību saskaņā ar 57. pantu;

d)

datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar 75. pantu;

e)

informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar 76. pantu.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu iecelto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai paziņo līdz 2025. gada 18. novembrim. Dalībvalstis par visām šo kompetento iestāžu nosaukuma vai adreses izmaiņām bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

55. pants

Ražotāju reģistrs

1.   Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, ko izmanto, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību šīs nodaļas prasībām.

2.   Ražotāji reģistrējas šā panta 1. punktā minētajā reģistrā. Minētajā nolūkā tie iesniedz pieteikumu reģistrācijai katrā dalībvalstī, kurā tie bateriju dara pieejamu tirgū pirmo reizi.

Ražotāji reģistrācijas pieteikumu iesniedz, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, kā minēts šā panta 9. punkta a) apakšpunktā.

Ražotāji baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, dara pieejamas dalībvalsts tirgū tikai tad, ja tie vai – pilnvarošanas gadījumā – saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību pilnvarotie pārstāvji ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

3.   Reģistrācijas pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)

ražotāja nosaukums un zīmola nosaukumi, ja tie ir pieejami, ar kādiem ražotājs darbojas attiecīgajā dalībvalstī, un adrese, tostarp pasta indekss un vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, tālruņa numurs, ja tāds ir, tīmekļa vietnes un e-pasta adrese, norādot vienotu kontaktpunktu;

b)

ražotāja valsts identifikācijas kods, tostarp komercreģistra numurs vai cits līdzvērtīgs oficiāls reģistrācijas numurs, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numurs;

c)

to bateriju kategorija vai kategorijas, ko ražotājs iecerējis pirmo reizi darīt pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, proti, pārnēsājamas baterijas, rūpnieciskas baterijas, LMT baterijas, elektrotransportlīdzekļu baterijas vai SLI baterijas, un to ķīmiskais sastāvs;

d)

informācija par to, kā ražotājs izpilda attiecīgi 56. pantā noteiktos pienākumus un 59., 60. un 61. pantā noteiktās prasības, proti:

i)

attiecībā uz pārnēsājamām baterijām vai LMT baterijām d) apakšpunkta prasības izpilda:

rakstiski informējot par pasākumiem, ko ražotājs ieviesis, lai izpildītu 56. pantā noteiktos ražotāja atbildības pienākumus, par pasākumiem, kas ieviesti, lai izpildītu 59. panta 1. punktā vai 60. panta 1. punktā noteiktos dalītās savākšanas pienākumus attiecībā uz tādu bateriju daudzumu, ko ražotājs dara pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, un par sistēmu, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami,

attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas nosaukumu un kontaktinformāciju, tostarp pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, tālruņa numuru, tīmekļa vietnes un e-pasta adresi, un valsts identifikācijas kodu, kuru ražotājs iecēlis ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildei saskaņā ar 57. panta 1. un 2. punktu, tostarp ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, un pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;

ii)

attiecībā uz SLI baterijām, rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām d) apakšpunkta prasības izpilda:

rakstiski informējot par pasākumiem, ko ražotājs ieviesis, lai izpildītu 56. pantā noteiktos ražotāja atbildības pienākumus, par pasākumiem, kas ieviesti, lai izpildītu 61. panta 1. punktā noteiktos savākšanas pienākumus attiecībā uz tādu bateriju daudzumu, ko ražotājs dara pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, un par sistēmu, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami,

attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas nosaukumu un kontaktinformāciju, tostarp pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, tālruņa numuru, tīmekļa vietnes un e-pasta adresi, un valsts identifikācijas kodu, kuru ražotājs iecēlis ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildei saskaņā ar 57. panta 1. un 2. punktu, tostarp ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, un pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;

e)

ražotāja vai attiecīgā gadījumā pilnvarotā pārstāvja paziņojums par ražotāja paplašinātu atbildību, vai saskaņā ar 57. panta 1. punktu ieceltās ražotāju atbildības organizācijas paziņojums, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.

4.   Neskarot šā panta 3. punktu, minētā punkta d) apakšpunktā noteikto informāciju sniedz vai nu reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai pilnvarošanas pieteikumā saskaņā ar 58. pantu. Šādā pilnvarošanas pieteikumā iekļauj vismaz informāciju par ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi.

5.   Dalībvalsts vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, lai efektīvi izmantotu ražotāju reģistru.

6.   Ja ražotājs ir iecēlis ražotāju atbildības organizāciju saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis pilda minētā organizācija, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav norādījusi citādi.

7.   Šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.

Ja šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā izpilda tāds pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas pārstāv vairāk nekā vienu ražotāju, papildus 3. punktā prasītajai informācijai minētais pilnvarotais pārstāvis sniedz norādes par nosaukumu un kontaktinformāciju par katru pārstāvēto ražotāju atsevišķi.

8.   Dalībvalsts var nolemt, ka reģistrācijas procedūra, ievērojot šo pantu, un pilnvarojuma piešķiršanas procedūra, ievērojot 58. pantu, veido vienotu procedūru, ar noteikumu, ka pieteikums atbilst šā panta 3. līdz 7. punktā noteiktajām prasībām.

9.   Kompetentā iestāde:

a)

savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par pieteikumu procesu, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu;

b)

piešķir reģistrāciju un reģistrācijas numuru ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā no brīža, kad ir sniegta visa 2. un 3. punktā prasītā informācija.

10.   Kompetentā iestāde var:

a)

noteikt kārtību attiecībā uz reģistrācijas prasībām un procedūru, nepievienojot ievērojamas prasības papildus tām, kas noteiktas 2. un 3. punktā;

b)

iekasēt no ražotājiem uz izmaksām balstītu un samērīgu maksu par 2. punktā minēto pieteikumu apstrādi.

11.   Kompetentā iestāde var atteikt reģistrēt ražotāju vai atsaukt ražotāja reģistrāciju, ja 3. punktā minētā informācija un saistītie dokumentārie pierādījumi nav sniegti vai nav pietiekami vai ja ražotājs vairs neatbilst 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

Kompetentā iestāde atsauc ražotāja reģistrāciju, ja tas vairs nepastāv.

12.   Ražotājs vai attiecīgā gadījumā pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, vai ieceltā ražotāju atbildības organizācija tās pārstāvēto ražotāju vārdā bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām reģistrācijā ietvertās informācijas izmaiņām un par to, ka dalībvalsts teritorijā galīgi pārtrauc darīt pieejamas tirgū baterijas, kas norādītas reģistrācijā.

13.   Ja ražotāju reģistrā iekļautā informācija nav publiski pieejama, dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, bez maksas tiek piešķirta piekļuve reģistra informācijai.

56. pants

Ražotāja paplašināta atbildība

1.   Bateriju ražotājiem par baterijām, ko tie pirmo reizi dara pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, ir ražotāja paplašināta atbildība. Šādi ražotāji ievēro Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a panta un šīs nodaļas prasības.

2.   Ekonomikas operatoru, kurš dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamu tirgū bateriju, kas iegūta sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai, pārprofilēšanas vai pārražošanas operāciju rezultātā, šīs regulas nolūkos uzskata par šādas baterijas ražotāju, un tam ir ražotāja paplašināta atbildība.

3.   Ražotājs, kā definēts 3. panta 47. punkta d) apakšpunktā, ieceļ pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību katrā dalībvalstī, kurā tas pārdod baterijas. Šāda iecelšana notiek ar rakstisku pilnvarojumu.

4.   Finansiālās iemaksas, kas jāveic ražotājam, sedz šādas izmaksas par produktiem, kurus ražotājs dara pieejamus attiecīgās dalībvalsts tirgū:

a)

izmaksas par bateriju atkritumu dalītu savākšanu un to tālāku transportēšanu un apstrādi, ņemot vērā visus ieņēmumus, kas gūti no sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai, vai no tādu otrreizējo izejmateriālu vērtības, kas atgūti no reciklētiem bateriju atkritumiem;

b)

izmaksas par savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojuma veikšanu saskaņā ar 69. panta 5. punktu;

c)

izmaksas, kas rodas, sniedzot informāciju par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu saskaņā ar 74. pantu;

d)

izmaksas par datu vākšanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 75. pantu.

5.   Ja dara pieejamas baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, gan oriģinālo bateriju ražotāji, gan to bateriju ražotāji, kas laistas tirgū minēto operāciju rezultātā, var izveidot un pielāgot izmaksu dalīšanas mehānismu, pamatojoties uz izmaksu faktisko sadalījumu starp dažādajiem ražotājiem, lai dalītu izmaksas, kas minētas 4. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

Ja uz 2. punktā minēto bateriju attiecas vairāk nekā viena ražotāja paplašināta atbildība, pirmais ražotājs, kas minēto bateriju dara pieejamu tirgū, nesedz šāda izmaksu dalīšanas mehānisma rezultātā radušās papildu izmaksas.

Komisija veicina informācijas apmaiņu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz šādiem izmaksu dalīšanas mehānismiem.

57. pants

Ražotāju atbildības organizācija

1.   Ražotāji var iecelt saskaņā ar 58. pantu pilnvarotu ražotāju atbildības organizāciju to vārdā pildīt ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus. Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai ražotāju atbildības organizācijas iecelšanu noteiktu par obligātu. Šādus pasākumus pamato, balstoties uz konkrētas tirgū laisto bateriju kategorijas konkrētajām iezīmēm un ar to saistītajām atkritumu apsaimniekošanas iezīmēm.

2.   Ja ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus pilda kolektīvi, ražotāju atbildības organizācijas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes vai lieluma, neuzliekot nesamērīgu slogu tiem, kas ražo nelielus bateriju daudzumus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tās tāpat nodrošina, ka finanšu iemaksas, ko tām maksā ražotāji:

a)

tiek modulētas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktu un vismaz pēc bateriju kategorijas un bateriju ķīmiskā sastāva, attiecīgi ņemot vērā to, vai baterijas ir atkārtoti uzlādējamas, to, cik daudz reciklētu materiālu izmantots bateriju izgatavošanā, un to, ka uz baterijām attiecas sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, un to oglekļa pēdu; un

b)

tiek pielāgotas tā, lai ņemtu vērā visus ieņēmumus, ko ražotāju atbildības organizācijas guvušas no sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai, vai no tādu otrreizējo izejmateriālu vērtības, kas atgūti no reciklētiem bateriju atkritumiem.

3.   Ja dalībvalstī ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus ražotāju vārdā pildīt ir pilnvarotas vairākas ražotāju atbildības organizācijas, tās nodrošina, ka 59. panta 1. punktā, 60. panta 1. punktā un 61. panta 1. punktā minētās darbības aptver visu dalībvalsts teritoriju. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai ieceļ neatkarīgu trešo personu, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus koordinētā veidā.

4.   Ražotāju atbildības organizācijas nodrošina to rīcībā esošo datu konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas ir atsevišķu ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju īpašumā vai ir tieši attiecināma uz tiem, attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.

5.   Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas savās tīmekļa vietnēs vismaz katru gadu, sargājot komercnoslēpumu un rūpniecisko noslēpumu, publicē informāciju par dalīti savākto bateriju atkritumu daudzumu, reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanas līmeni, ko sasnieguši ražotāji, kas iecēluši ražotāju atbildības organizāciju.

6.   Papildus 5. punktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas dara publiski pieejamu informāciju par to atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūru, kuri atlasīti saskaņā ar 8. punktu.

7.   Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu iekšējā tirgus izkropļošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka kritērijus, kā piemērot šā panta 2. punkta a) apakšpunktu. Minētais īstenošanas akts neattiecas uz iemaksu apjoma precīzu noteikšanu, un to pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.   Atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piemēro nediskriminējošu atlases procedūru, kuras pamatā ir pārredzami piešķiršanas kritēriji un kuru veic ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, un kas nerada nesamērīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

58. pants

Pilnvarojums pildīt ražotāju paplašinātas atbildības pienākumus

1.   Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, iesniedz pieteikumu, lai no kompetentās iestādes saņemtu pilnvarojumu pildīt ražotāju paplašinātas atbildības pienākumus.

2.   Pilnvarojumu piešķir tikai tad, ja ir pierādīts:

a)

ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā, un ražotāja vai ražotāju atbildības organizācijas ieviestie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šajā nodaļā noteiktos pienākumus attiecībā uz to bateriju daudzumu, kuras dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamas tirgū ražotājs vai ražotāji, kuru vārdā attiecīgā ražotāju atbildības organizācija rīkojas; un

b)

sniedzot dokumentārus pierādījumus, ka 59. panta 1. un 2. punkta vai 60. panta 1., 2. un 4. punkta prasības ir izpildītas un ka ir ieviesti visi pasākumi, kas nodrošina iespēju sasniegt un ilgstoši uzturēt vismaz savākšanas mērķrādītāju, kas minēts attiecīgi 59. panta 3. punktā un 60. panta 3. punktā.

3.   Dalībvalsts savos pasākumos, ar ko paredz 54. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos administratīvos un procedūras noteikumus, iekļauj detalizētu informāciju par pilnvarojuma piešķiršanas procedūru, kas var atšķirties atkarībā no tā, vai tā attiecas uz ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi, un kārtību, kādā verificē ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbilstību, tostarp informāciju, kas šajā nolūkā jāsniedz ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām. Pilnvarojuma piešķiršanas procedūra ietver prasības verificēt pasākumus, kas ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību 59. panta 1. un 2. punktā un 60. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un verifikācijas termiņus, kas nepārsniedz 12 nedēļas no pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienas. Verifikāciju var veikt neatkarīgs eksperts, kas izdod verifikācijas ziņojumu par verifikācijas rezultātiem.

4.   Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām pilnvarojumā iekļautajā informācijā, par visām izmaiņām, kas skar pilnvarojuma piešķiršanas noteikumus, vai par galīgu darbības izbeigšanu.

5.   Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto paškontroles mehānismu īsteno regulāri un vismaz reizi trijos gados, un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, lai pārbaudītu, ka ir ievēroti minētajā punktā izklāstītie noteikumi un joprojām tiek izpildīti šā panta 2. punktā minētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija pēc pieprasījuma iesniedz paškontroles ziņojumu un vajadzības gadījumā korektīvo pasākumu plāna projektu kompetentajai iestādei. Neskarot šā panta 6. punktā minētās kompetences, kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par paškontroles ziņojumu un korektīvo pasākumu plāna projektu un paziņo jebkādus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija izstrādā un īsteno korektīvo pasākumu plānu, pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem.

6.   Kompetentā iestāde var nolemt atsaukt attiecīgo pilnvarojumu, ja nav sasniegti 59. panta 3. punktā vai 60. panta 3. punktā noteiktie savākšanas mērķrādītāji vai ja ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vairs nepilda prasības attiecībā uz bateriju atkritumu savākšanas un apstrādes organizēšanu vai nesniedz kompetentajai iestādei ziņojumus vai nepaziņo tai par izmaiņām, kas attiecas uz pilnvarojuma noteikumiem, vai ir izbeiguši darbības.

7.   Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, sniedz garantiju, kas paredzēta, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kuras jāveic ražotājam vai ražotāja atbildības organizācijai, ja ražotāja paplašinātas atbildības saistības netiek pildītas, tostarp to darbības pilnīgas izbeigšanas vai maksātnespējas gadījumā. Dalībvalstis var precizēt papildu prasības attiecībā uz šādu garantiju. Ja ražotāju atbildības organizāciju vada valsts, šādu garantiju var sniegt citā veidā, nevis to sniedzot pašai organizācijai, un tā var būt publiska fonda veidā, kuru finansē no ražotāju maksām un par kuru dalībvalsts, kas vada organizāciju, ir solidāri atbildīga.

59. pants

Pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana

1.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie pārnēsājamās baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu pārnēsājamo bateriju atkritumi neatkarīgi no to veida, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

a)

izveido pārnēsājamo bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmu;

b)

piedāvā pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanu bez maksas 2. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumi tiek savākti no visām struktūrām, kas izmantojušas minēto piedāvājumu (“savienotie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punkti”);

c)

veic pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanai un transportēšanai nepieciešamos praktiskos pasākumus, tostarp savienotos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktus bez maksas apgādā ar piemērotiem savākšanas un transportēšanas konteineriem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK (46) prasībām;

d)

bez maksas savāc savienoto savākšanas punktu savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar aptverto teritoriju un šādos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktos parasti savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzumu un bīstamību;

e)

bez maksas savāc no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemto pārnēsājamo bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar pārnēsājamo bateriju atkritumu apjomu un bīstamību;

f)

nodrošina, ka no savienotajiem pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktiem savāktos un no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemtos pārnēsājamo bateriju atkritumus pēc tam atkritumu apsaimniekošanas operators apstrādā atļauju saņēmušā objektā saskaņā ar 70. pantu.

2.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

a)

sastāv no savākšanas punktiem, ko tie izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem:

i)

izplatītājiem saskaņā ar 62. pantu;

ii)

nolietoto transportlīdzekļu apstrādes objektiem saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK;

iii)

publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 66. pantu;

iv)

brīvprātīgās savākšanas punktiem saskaņā ar 67. pantu;

v)

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes objektiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2012/19/ES; un

b)

aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, pārnēsājamo bateriju atkritumu paredzamo apjomu, atrašanos tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

3.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

a)

45 % līdz 2023. gada 31. decembrim;

b)

63 % līdz 2027. gada 31. decembrim;

c)

73 % līdz 2030. gada 31. decembrim.

Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

4.   Tiešie lietotāji var nodot pārnēsājamo bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka pārnēsājamai baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.

5.   Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.

6.   Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt pārnēsājamo bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

7.   Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un atkārtoti uzlādējamo pārnēsājamo bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo pārnēsājamo bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot minēto savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

60. pants

LMT bateriju atkritumu savākšana

1.    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu LMT bateriju atkritumi neatkarīgi no to īpatnībām, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

a)

izveido LMT bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmu;

b)

piedāvā LMT bateriju atkritumu savākšanu bez maksas 2. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un nodrošina, ka LMT bateriju atkritumi tiek savākti no visām struktūrām, kas izmantojušas minēto piedāvājumu (“LMT bateriju savienotie savākšanas punkti”);

c)

veic LMT bateriju atkritumu savākšanai un transportēšanai nepieciešamos praktiskos pasākumus, tostarp LMT bateriju savienotos savākšanas punktus bez maksas apgādā ar piemērotiem savākšanas un transportēšanas konteineriem, kas atbilst Direktīvas 2008/68/EK prasībām;

d)

bez maksas savāc savienoto savākšanas punktu savāktos LMT bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar aptverto teritoriju un šādos savākšanas punktos parasti savākto LMT bateriju atkritumu daudzumu un bīstamību;

e)

bez maksas savāc no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemto LMT bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar LMT bateriju atkritumu apjomu un bīstamību;

f)

nodrošina, ka no LMT bateriju savienotajiem savākšanas punktiem savāktos un no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemtos LMT bateriju atkritumus atkritumu apsaimniekošanas operators pēc tam apstrādā atļauju saņēmušā objektā saskaņā ar 70. pantu.

2.    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka LMT bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

a)

sastāv no savākšanas punktiem, ko tie izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem:

i)

izplatītājiem saskaņā ar 62. pantu;

ii)

nolietoto transportlīdzekļu apstrādes punktiem, uz ko attiecas Direktīva 2000/53/EK;

iii)

publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 66. pantu;

iv)

brīvprātīgās savākšanas punktiem saskaņā ar 67. pantu;

v)

elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2012/19/ES; un

b)

aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, LMT bateriju atkritumu paredzamo apjomu, atrašanos tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur LMT bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

3.    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

a)

51 % līdz 2028. gada 31. decembrim;

b)

61 % līdz 2031. gada 31. decembrim.

LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

4.    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

a)

šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos savākšanas punktus aprīko ar savākšanas infrastruktūru, kas ir piemērota LMT bateriju atkritumu dalītajai savākšanai un atbilst piemērojamām drošuma prasībām, un sedz nepieciešamās izmaksas, kas minētajiem savākšanas punktiem radušās saistībā ar atpakaļpieņemšanas darbībām; konteineri, kuros savākšanas punktos savāc un uz laiku glabā šādus bateriju atkritumus, ir piemēroti to LMT bateriju atkritumu apjomam un bīstamībai, kuri, iespējams, tiktu savākti minētajos savākšanas punktos;

b)

LMT bateriju atkritumus no 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem savākšanas punktiem savāc tik bieži, cik ir samērīgi ar dalītās savākšanas infrastruktūras glabāšanas jaudām un to bateriju atkritumu apjomu un bīstamību, kurus parasti savāc minētajos savākšanas punktos; un

c)

nodrošina, ka LMT bateriju atkritumi, kas savākti no šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem savākšanas punktiem, tiek nogādāti apstrādei atļauju saņēmušos objektos saskaņā ar 70. un 73. pantu.

5.   Tiešie lietotāji var nodot LMT bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai tiem netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka LMT baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.

6.   Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.

7.   Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt LMT bateriju atkritumus tikai tad, ja tie ir noslēguši līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

8.   Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un LMT bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo LMT bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku LMT bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

61. pants

SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana

1.    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, pieņem atpakaļ visus SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus neatkarīgi no to rakstura, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes, kuri pieder pie tādas kategorijas baterijām, ko tie pirmo reizi darījuši pieejamas tirgū minētās dalībvalsts teritorijā, to darot bez maksas un neprasot, lai tiešais lietotājs šo bateriju būtu iegādājies no šiem ražotājiem vai iegādātos jaunu bateriju, un nodrošina, lai šādi bateriju atkritumi tiktu savākti dalīti. Minētajā nolūkā tie piekrīt pieņemt atpakaļ SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no tiešajiem lietotājiem vai no atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, kuras ietver savākšanas punktus, ko tie izveidojuši sadarbībā ar:

a)

SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju izplatītājiem saskaņā ar 62. panta 1. punktu;

b)

operatoriem, kuri veic SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārražošanu vai pārprofilēšanu;

c)

attiecībā uz pašu operācijās radītajiem SLI bateriju atkritumiem, rūpniecisko bateriju atkritumiem un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumiem – ar 65. pantā minētajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu apstrādes objektiem;

d)

publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar 66. pantu.

Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai prasītu, ka pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras var savākt SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

Ja rūpniecisko bateriju atkritumi ir vispirms jādemontē privātu, nekomerciālu lietotāju telpās, ražotāja pienākums pieņemt atpakaļ minētos bateriju atkritumus nerada nekādas izmaksas saistībā ar minēto bateriju atkritumu demontāžu un savākšanu, kuras jāsedz minētajiem lietotājiem.

2.   Atpakaļpieņemšanas pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar 1. punktu, aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms, atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

3.    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

a)

šā panta 1. punktā minētās atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmas apgādā ar savākšanas infrastruktūru, kas ir piemērota SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu dalītajai savākšanai un atbilst piemērojamām drošuma prasībām, un sedz nepieciešamās izmaksas, kas minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām radušās saistībā ar atpakaļpieņemšanas darbībām; konteineri, kuros atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmās savāc un uz laiku glabā šādus bateriju atkritumus, ir piemēroti to SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu apjomam un bīstamībai, kuri, visticamāk, tiks savākti minētajos savākšanas punktos;

b)

SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no 1. punktā minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām savāc tik bieži, cik tas ir samērīgi ar dalītās savākšanas infrastruktūras glabāšanas jaudām un to bateriju atkritumu apjomu un bīstamību, kurus parasti savāc minētajās atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmās; un

c)

nodrošina, ka SLI bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, kas savākti no tiešajiem lietotājiem un no šā panta 1. punktā minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, tiek nogādāti apstrādei atļauju saņēmušos objektos saskaņā ar 70. un 73. pantu.

4.   Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras savāktos SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus var nodot saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, lai tos apstrādātu saskaņā ar 70. pantu. Šādos gadījumos uzskata, ka šā panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais ražotāju pienākums ir izpildīts.

62. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Izplatītāji bateriju atkritumus no tiešā lietotāja pieņem atpakaļ bez maksas un neuzliekot par pienākumu tiešajam lietotājam iegādāties jaunu bateriju vai to, ka baterijai jābūt iegādātai jaunai, neatkarīgi no bateriju atkritumu ķīmiskā sastāva, zīmola vai izcelsmes, šādi:

a)

pārnēsājamo bateriju atkritumus – izplatītāja mazumtirdzniecības vietā vai tās tiešā tuvumā;

b)

LMT bateriju atkritumus, SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus – izplatītāja mazumtirdzniecības vietā vai tās tuvumā.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļpieņemšanas pienākumu:

a)

nepiemēro tādu produktu atkritumiem, kuri satur baterijas;

b)

attiecina tikai uz tādas kategorijas bateriju atkritumiem, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā, un – attiecībā uz pārnēsājamu bateriju atkritumiem – tikai uz tādiem daudzumiem, ko atkritumos parasti izmet neprofesionāli tiešie lietotāji.

3.   Atpakaļpieņemtos bateriju atkritumus izplatītāji nodod ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, kas atbild par minēto bateriju savākšanu attiecīgi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kas izraudzīts saskaņā ar 57. panta 8. punktu, apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

4.   Šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro izplatītājiem, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, izmantojot distances līgumus. Lai tiešie lietotāji baterijas varētu nodot atpakaļ, minētie izplatītāji nodrošina pietiekamu skaitu savākšanas punktu, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, attiecīgi pārnēsājamo bateriju atkritumu, LMT bateriju atkritumu, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms un atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā.

5.   Ja pārdošana notiek ar piegādi, izplatītāji piedāvā bez maksas pieņemt atpakaļ pārnēsājamo bateriju atkritumus, LMT bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus, SLI bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus vietā, kur notikusi piegāde tiešajam lietotājam, vai vietējā savākšanas punktā. Tiešais lietotājs, pasūtot bateriju, ir informēts par baterijas atkrituma atpakaļpieņemšanas kārtību.

6.   Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2022/2065 30. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam, tiešsaistes platformu nodrošinātāji, uz ko attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas darbības joma un kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, no ražotājiem, kas piedāvā baterijas, tostarp ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos iestrādātas baterijas, patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, iegūst šādu informāciju:

a)

detalizētu informāciju attiecībā uz 55. pantā minēto ražotāju reģistru un ražotāja reģistrācijas numuru vai numuriem minētajā reģistrā;

b)

pašsertifikāciju, ko veic ražotājs, apņemoties piedāvāt tikai tādas baterijas, tostarp ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos iestrādātas baterijas, attiecībā uz kurām ir ievērotas 56. panta 1., 2., 3. un 4. punktā, 57. panta 1. punktā un 58. panta 1., 2. un 7. punktā minētās ražotāja paplašinātas atbildības prasības.

63. pants

Bateriju depozīta sistēmas

Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija novērtē, vai ir iespējams izveidot bateriju depozīta sistēmas, jo īpaši attiecībā uz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, un kādi varētu būt ieguvumi no šādu sistēmu izveides. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver piemērotu pasākumu veikšanu, tostarp leģislatīvu aktu priekšlikumu pieņemšanu.

64. pants

Tiešo lietotāju pienākumi

1.   Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, tostarp atsevišķi no jauktajiem sadzīves atkritumiem.

2.   Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet īpaši tam paredzētos dalītās savākšanas punktos, ko saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu uzstādījis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vai kas uzstādīti pēc īpašas vienošanās ar ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju.

65. pants

Apstrādes objektu operatoru pienākumi

1.   Tādu apstrādes objektu operatori, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/53/EK vai Direktīva 2012/19/ES, tādus bateriju atkritumus, kas iegūti nolietotu transportlīdzekļu vai elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē, nodod attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētie apstrādes objektu operatori veic uzskaiti par minētajiem nodošanas darījumiem.

66. pants

Publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu dalība

1.   Bateriju atkritumus, ko rada privāti, nekomerciāli tiešie lietotāji, var izmest dalītās savākšanas punktos, kurus izveidojušas publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes.

2.   Publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes nodrošina, ka savāktos bateriju atkritumus apstrādā saskaņā ar 70. pantu vai nu:

a)

nododot tos attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas izraudzīti saskaņā ar 57. panta 8. punktu; vai

b)

savākto bateriju atkritumu apstrādi veicot pašas saskaņā ar 68. panta 2. punktu.

67. pants

Brīvprātīgas savākšanas punktu dalība

1.   Brīvprātīgas pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod pārnēsājamo bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

2.   Brīvprātīgas LMT bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod LMT bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

68. pants

Ierobežojumi attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu nodošanu

1.   Dalībvalstis var ierobežot izplatītāju, 65. pantā minēto atkritumu apstrādes objektu operatoru, 66. pantā minēto publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu un 67. pantā minēto brīvprātīgo savākšanas punktu spēju nodot savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus un LMT bateriju atkritumus ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram nolūkā veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka šādi ierobežojumi nelabvēlīgi neietekmē savākšanas un reciklēšanas sistēmas.

2.   Dalībvalstis var arī pieņemt pasākumus, kas ļauj 66. pantā minētajām publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm pašām veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu.

69. pants

Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājiem

1.   Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem.

2.   Jo īpaši dalībvalstis regulāri, vismaz reizi gadā, uzrauga ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savākšanas rādītājus, lai pārliecinātos, ka tie ir veikuši atbilstošus pasākumus, lai sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem. Šādas uzraudzības pamatā jo īpaši ir informācija, kas kompetentajām iestādēm paziņota saskaņā ar 75. pantu, un tā ietver minētās informācijas verifikāciju un to, vai ražotājs ir ievērojis XI pielikumā izklāstīto aprēķināšanas metodiku, un šā panta 5. punktā minētā sastāva apsekojuma rezultātus, kā arī jebkuru citu dalībvalstij pieejamu informāciju.

3.   Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto uzraudzību, dalībvalsts konstatē, ka ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nav veikusi pasākumus, kas ir saderīgi ar 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem vai 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, nodrošinot, ka tā var sasniegt savākšanas mērķrādītājus, kas attiecīgā gadījumā noteikti vienā no minētajiem pantiem.

4.   Neskarot 58. panta 5. punktā minēto paškontroles mehānismu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma kompetentajai iestādei iesniedz korektīvo pasākumu plāna projektu. Minētā kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par plāna projektu un paziņo jebkurus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai viena mēneša laikā pēc korektīvo pasākumu plāna projekta saņemšanas.

Ja kompetentā iestāde paziņo savus apsvērumus par korektīvo pasākumu plāna projektu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas viena mēneša laikā pēc minēto apsvērumu saņemšanas izstrādā korektīvo pasākumu plānu, ņemot vērā minētos apsvērumus, un attiecīgi to īsteno.

Novērtējot, vai joprojām tiek izpildīti 55. pantā noteiktie reģistrācijas nosacījumi un attiecīgā gadījumā 58. pantā paredzētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi, ņem vērā korektīvo pasākumu plāna saturu un to, kā ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija to ievēro.

5.   Līdz 2026. gada 1. janvārim un reizi piecos gados pēc tam dalībvalstis veic sastāva apsekojumu attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu par savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmām, lai noteiktu, kāds tajās ir pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu īpatsvars. Pamatojoties uz minētajiem apsekojumiem, kompetentās iestādes var prasīt pārnēsājamu bateriju ražotājiem, LMT bateriju ražotājiem vai attiecīgajām ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, veikt korektīvus pasākumus, lai paplašinātu savu savienoto savākšanas punktu tīklu un veiktu informācijas kampaņas saskaņā ar 74. panta 1. punktu.

70. pants

Apstrāde

1.   Savāktos bateriju atkritumus neapglabā un neizmanto enerģijas rekuperācijai.

2.   Neskarot Direktīvu 2010/75/ES, atļauju saņēmušie objekti nodrošina, ka bateriju atkritumu apstrāde atbilst vismaz šīs regulas XII pielikuma A daļai un Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktā definētajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

3.   Ja baterijas tiek savāktas, kamēr tās joprojām ir iestrādātas nolietotā ierīcē, nolietotā vieglajā pārvietošanās līdzeklī vai nolietotā transportlīdzeklī, tās izņem no nolietotās ierīces, nolietotā vieglā pārvietošanās līdzekļa vai nolietotā transportlīdzekļa saskaņā ar prasībām, kas attiecīgā gadījumā noteiktas Direktīvā 2000/53/EK vai Direktīvā 2012/19/ES.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, grozītu XII pielikuma A daļā izklāstītās bateriju atkritumu apstrādes prasības.

5.   Dalībvalstis var izveidot stimulu shēmas ekonomikas operatoriem, kuri attiecībā uz attiecīgi reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu sasniedz augstākus rādītājus nekā XII pielikuma B un C daļā noteiktie mērķrādītāji.

71. pants

Reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītāji

1.   Katrs atļauju saņēmušais objekts nodrošina, ka visi bateriju atkritumi, kas minētajam objektam darīti pieejami, tiek pieņemti un sagatavoti atkalizmantošanai, sagatavoti pārprofilēšanai vai reciklēti.

2.   Reciklētāji nodrošina, ka reciklēšana sasniedz attiecīgi XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājus un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.

3.   Reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītājus aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot šā panta 4. punktu.

4.   Komisija līdz 2025. gada 18. februārim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītāju aprēķināšanai un verifikācijai saskaņā ar XII pielikuma A daļu, kā arī formātu dokumentācijai.

5.   Komisija līdz 2026. gada 18. augustam un vismaz reizi piecos gados pēc tam novērtē, vai tirgus norišu rezultātā, jo īpaši – attiecībā uz bateriju tehnoloģijām, kas ietekmē, kādi materiāli tiek atgūti, un esošo un prognozēto kobalta, vara, svina, litija vai niķeļa pieejamību vai trūkumu – un ņemot vērā tehnisko un zinātnisko attīstību, ir lietderīgi pārskatīt XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus. Ja, pamatojoties uz minēto novērtējumu, tas ir pamatoti un lietderīgi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.

6.   Attiecīgā gadījumā tādu tirgus norišu dēļ, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma C daļu, pievienojot papildu materiālus ar konkrētiem materiālu atgūšanas mērķrādītājiem katram materiālam, un XII pielikuma B daļu, pievienojot papildu bateriju ķīmisko sastāvu ar konkrētiem reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājiem.

72. pants

Bateriju atkritumu sūtīšana

1.   Apstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Savienības ar noteikumu, ka bateriju atkritumu vai to frakciju sūtījums atbilst Regulai (EK) Nr. 1013/2006 un Regulai (EK) Nr. 1418/2007.

2.   Lai nošķirtu lietotas baterijas no bateriju atkritumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var pārbaudīt tādus lietotu bateriju sūtījumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir bateriju atkritumi, attiecībā uz to atbilstību XIV pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un attiecīgi uzraudzīt šādus sūtījumus.

Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka paredzētais lietotu bateriju sūtījums sastāv no bateriju atkritumiem, tad tādu lietotu bateriju, par kurām ir aizdomas, ka tās ir atkritumi, analīzes, inspekciju un glabāšanas izmaksas var iekasēt no attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem, no trešām personām, kas rīkojas to vārdā, vai no citām personām, kas organizē sūtījumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar kuriem papildina XIV pielikumā izklāstītās minimālās prasības, jo īpaši attiecībā uz veselības stāvokli, lai nošķirtu lietotu bateriju sūtījumus no bateriju atkritumu sūtījumiem.

3.   No Savienības saskaņā ar šā panta 1. punktu eksportētus bateriju atkritumus vai to frakcijas 70. un 71. pantā noteikto pienākumu, efektivitātes un mērķrādītāju izpildē ieskaita vienīgi tad, ja bateriju atkritumu vai to frakciju eksportētājs sniedz galamērķa kompetentās iestādes apstiprinātus dokumentārus pierādījumus tam, ka apstrāde ir notikusi apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz cilvēku veselību un vides aizsardzību.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu detalizētus noteikumus, ar ko papildina šā panta 3. punktā minētos noteikumus, nosakot kritērijus apstākļu līdzvērtības novērtēšanai.

73. pants

LMT bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai

1.   Lai dokumentētu, ka LMT bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, uz kuriem attiecas sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai, vairs nav atkritumi, baterijas valdītājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

a)

sniedz pierādījumus par dalībvalstī veiktu baterijas veselības stāvokļa izvērtējumu vai veselības stāvokļa testēšanu, proti, uzrāda kopiju no ieraksta, kas apliecina, ka baterija pēc sagatavošanas atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai spēj nodrošināt tās lietojumam atbilstošu sniegumu;

b)

sniedz pierādījumus par tādas baterijas turpmāko lietošanu, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai, proti, rēķinu vai līgumu par baterijas pārdošanu vai īpašumtiesību nodošanu;

c)

sniedz pierādījumus par pienācīgu aizsardzību pret bojājumiem transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, tostarp par pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju ar līdzvērtīgiem noteikumiem un nosacījumiem dara pieejamu tiešajiem lietotājiem un trešām personām, kas rīkojas to vārdā, kā daļu no dokumentācijas, ko pievieno 1. punktā minētajai baterijai, kad to laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā.

3.   Informācijas sniegšana saskaņā ar 1. un 2. punktu neskar pienākumu saglabāt komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka detalizētas tehniskas un verifikācijas prasības, kas LMT bateriju atkritumiem, rūpniecisko bateriju atkritumiem vai elektrotransportlīdzekļu bateriju ir jāizpilda, lai tie vairs nebūtu atkritumi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

74. pants

Informācija par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu

1.   Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 2. punktā minētajai informācijai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, tiešajiem lietotājiem un izplatītājiem par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu attiecībā uz bateriju kategorijām, ko ražotāji piegādā dalībvalsts teritorijā, dara pieejamu šādu informāciju:

a)

kā tiešie lietotāji var palīdzēt novērst atkritumu rašanos, tostarp kāda ir labā prakse un ieteikumi bateriju lietošanā, lai pagarinātu to lietošanas posmu un rastu iespējas tās atkalizmantot, sagatavot atkalizmantošanai, sagatavot pārprofilēšanai un pārprofilēt, kā arī pārražot;

b)

kāda ir tiešo lietotāju loma bateriju atkritumu dalītās savākšanas sekmēšanā saskaņā ar 64. pantā noteiktajiem pienākumiem, lai būtu iespējama to apstrāde;

c)

kādi bateriju atkritumu dalītas savākšanas, atpakaļpieņemšanas un savākšanas punkti un kādas sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai un apstrādes ir pieejamas;

d)

nepieciešamās drošuma instrukcijas, kā rīkoties ar bateriju atkritumiem, tostarp par riskiem, kas saistīti ar litiju saturošām baterijām un rīkošanos ar tām;

e)

kāda ir uz baterijām saskaņā ar 13. pantu izvietoto vai uz to iepakojuma uzdrukāto, vai to pavaddokumentos norādīto marķējumu un simbolu nozīme; un

f)

kāda ir baterijās klātesošo vielu, it īpaši bīstamo vielu, ietekme uz vidi un cilvēku veselību vai personu drošību, tostarp ietekme, kuras cēlonis ir nepienācīga bateriju atkritumu izmešana, piemēram, piedrazošana vai izmešana kopā ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Minēto informāciju dara pieejamu:

a)

ar regulāriem starplaikiem par katru bateriju modeli no brīža, kad attiecīgais baterijas modelis pirmo reizi darīts pieejams dalībvalsts tirgū, vismaz pārdošanas vietā redzamā veidā un tiešsaistes platformās;

b)

tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū.

2.   Ražotāji 62., 65. un 66. pantā minētajiem izplatītājiem un operatoriem, kā arī citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, dara pieejamu informāciju par drošuma un aizsardzības pasākumiem, tostarp par darba drošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanai un savākšanai.

3.   No brīža, kad baterija tiek piegādāta dalībvalsts teritorijā, ražotāji atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, tādā mērā, kādā tas minētajiem operatoriem nepieciešams minēto darbību veikšanai, elektroniski, bez maksas un pēc pieprasījuma sniedz šādu informāciju par bateriju atkritumu pienācīgu un videi nekaitīgu apstrādi attiecībā uz konkrēto baterijas modeli:

a)

procesi, ar ko nodrošina, ka vieglo pārvietošanās līdzekļu, transportlīdzekļu un ierīču demontāža notiek tādā veidā, lai būtu iespējams izņemt iestrādātās baterijas;

b)

drošuma un aizsardzības pasākumi, tostarp attiecībā uz darba drošību un ugunsdrošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanas, transportēšanas un apstrādes procesos.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajā informācijā ir norādīti komponenti un materiāli, kā arī visu bīstamo vielu atrašanās vieta baterijā, ciktāl tas ir nepieciešams operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, lai tie varētu izpildīt šīs regulas prasības.

Minēto informāciju dara pieejamu pirmajā daļā minētajiem operatoriem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kuras tirgū bateriju paredzēts darīt pieejamu.

4.   Izplatītāji, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, savās mazumtirdzniecības telpās pastāvīgi viegli saprotamā un uzskatāmi redzamā veidā sniedz bateriju tiešajiem lietotājiem 1. un 2. punktā uzskaitīto informāciju, kā arī informāciju par to, kā tiešie lietotāji bateriju atkritumus var bez maksas nodot attiecīgajos savākšanas punktos, kas izvietoti mazumtirdzniecības telpās vai tiešsaistes tirdzniecības vietu uzdevumā. Minētais pienākums attiecas tikai uz tādas kategorijas baterijām, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā.

Izplatītāji 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz arī tad, ja tie savus produktus pārdod ar tādu tiešsaistes platformu starpniecību, kas patērētājiem ļauj slēgt distances līgumus ar tirgotājiem.

5.   Izmaksas, ko ražotājs sedz saskaņā ar 56. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunktu, tiešajam lietotājam jaunu bateriju pārdošanas vietās uzrāda atsevišķi.

6.   Attiecīgās kategorijas bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas rīko izpratnes veicināšanas kampaņas un piedāvā stimulus, lai tiešos lietotājus mudinātu atbrīvoties no bateriju atkritumiem tādā veidā, kas atbilst informācijai, ko tiešajiem lietotājiem dara pieejamu attiecībā uz bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

7.   Ja saskaņā ar šo pantu tiešajiem lietotājiem tiek publiski sniegta informācija, tiek saglabāta komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāte saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

75. pants

Minimālās prasības attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm

1.   Pārnēsājamo bateriju ražotāji un LMT bateriju ražotāji, vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo vismaz šādu informāciju atbilstoši bateriju un bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

a)

to pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

b)

to vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot vispārlietojamās pārnēsājamās baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

c)

to pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas ir savākti attiecīgi saskaņā ar 59. un 60. pantu;

d)

savākšanas rādītājs, ko saistībā ar pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumiem sasniedzis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija;

e)

to savākto pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas apstrādei nogādāti atļauju saņēmušos objektos;

f)

to savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm apstrādes, sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

g)

to savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā.

Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuri nav ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savāc pārnēsājamo bateriju vai LMT bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem pārnēsājamo bateriju atkritumu vai LMT bateriju atkritumu savākšanas punktiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei par savākto pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzumu atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam.

2.    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

a)

to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

b)

to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

c)

to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos apstrādes nolūkā;

d)

to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai apstrādes nolūkā.

3.   Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori savāc bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem, vai no tiešajiem lietotājiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

a)

savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums;

b)

to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

c)

to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos apstrādes nolūkā;

d)

to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai apstrādes nolūkā.

4.   Šā panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētā informācija ietver informāciju par baterijām, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no minētajiem transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtajiem bateriju atkritumiem saskaņā ar 65. pantu.

5.   Atkritumu apsaimniekošanas operatori, kas veic apstrādi, un reciklētāji par katru kalendāro gadu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā bateriju atkritumu apstrāde notiek, un par katru dalībvalsti, kur bateriju atkritumi savākti, ziņo šādu informāciju:

a)

bateriju atkritumu daudzums, kas saņemts apstrādei;

b)

to bateriju atkritumu daudzums, kam uzsākts sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai reciklēšanas process;

c)

dati par bateriju atkritumu reciklēšanas efektivitāti un materiālu, kas iegūti no bateriju atkritumiem, atgūšanu, kā arī par galīgo izlaides frakciju galamērķi un iegūto daudzumu.

Ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas. Ja reciklēšanas operācijas tiek veiktas vairāk nekā vienā objektā, pirmais reciklētājs ir atbildīgs par informācijas vākšanu un minētās informācijas paziņošanu kompetentajām iestādēm.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek bateriju atkritumu apstrāde, šajā punktā minēto informāciju sniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā baterijas savāktas, ja tā ir cita dalībvalsts.

Bateriju atkritumus, kas nosūtīti uz citu dalībvalsti, lai šajā citā dalībvalstī veiktu apstrādi, ietver reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas datos un tos ieskaita XII pielikumā minēto mērķrādītāju sasniegšanā valstij, kurā minētie atkritumi savākti.

6.   Ja atkritumu valdītāji, kas nav 5. punktā minētie atkritumu valdītāji, baterijas eksportē apstrādei, tie dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tie atrodas, paziņo datus par atsevišķi savāktajiem bateriju atkritumiem, kas eksportēti apstrādei, un 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētos datus.

7.   Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, atkritumu apsaimniekošanas operatori un atkritumu valdītāji, kas minēti šajā pantā, sniedz pārskatus sešu mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 76. panta 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā pārskatus sniedz Komisijai.

8.   Kompetentās iestādes izveido elektroniskas sistēmas, ar kuru starpniecību tām tiks paziņoti dati, un precizē izmantojamos formātus.

9.   Dalībvalsts var ļaut kompetentajām iestādēm prasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka paziņotie dati ir ticami.

76. pants

Ziņošana Komisijai

1.   Dalībvalstis par katru kalendāro gadu agregētā veidā un formātā, ko noteikusi Komisija īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 5. punktu, publisko šādus datus par pārnēsājamām baterijām, LMT baterijām, SLI baterijām, rūpnieciskajām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām atbilstoši bateriju kategorijām un to ķīmiskajiem sastāviem:

a)

to bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalstī, tostarp baterijas, kas iestrādātas ierīcēs, transportlīdzekļos vai rūpnieciskos produktos, bet izņemot baterijas, kas attiecīgajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju, pirms tās tiek pārdotas tiešajiem lietotājiem;

b)

savākto bateriju atkritumu daudzums saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu un savākšanas rādītāji, kas aprēķināti, balstoties uz XI pielikumā izklāstīto metodiku;

c)

to rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas savākti un nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

d)

sasniegtās reciklēšanas efektivitātes vērtības, kas minētas XII pielikuma B daļā, un sasniegtās materiālu atgūšanas vērtības, kā minēts XII pielikuma C daļā, attiecībā uz minētajā dalībvalstī savāktajām baterijām.

Dalībvalstis minētos datus dara pieejamus 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru dati tiek vākti. Tās minētos datus publisko elektroniski formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu, izmantojot viegli piekļūstamus datu pakalpojumus. Dati ir mašīnlasāmi, šķirojami un meklējami, un tie atbilst atvērtajiem standartiem par to izmantojamību trešām personām. Kad pirmajā daļā minētie dati ir darīti pieejami, dalībvalstis par to informē Komisiju.

Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, kas nosaka formātu, kādā tiek ziņots Komisijai.

Papildus Direktīvā 2000/53/EK un Direktīvā 2012/19/ES noteiktajiem pienākumiem šā panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētie dati ietver baterijas, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtos bateriju atkritumus saskaņā ar 65. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas.

3.   Datus, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu, un tas jādara formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu.

4.   Komisija ievāc un pārskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu. Komisija publicē ziņojumu, kurā novērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotus un dalībvalstu izmantoto metodiku, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Minētajā novērtējumā var iekļaut konkrētus ieteikumus par uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis pirmo reizi paziņojušas datus, un pēc tam ik pēc četriem gadiem.

5.   Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Komisijai paziņojamo datu un informācijas formātu, kā arī 1. un 4. punkta vajadzībām – novērtējuma metodes un darbības nosacījumus saistībā ar bateriju atkritumu savākšanu un apstrādi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IX NODAĻA

Digitālā baterijas pase

77. pants

Baterijas pase

1.   No 2027. gada 18. februāra visām tirgū vai ekspluatācijā laistajām LMT baterijām, visām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un visām elektrotransportlīdzekļu baterijām ir elektroniska reģistrācijas karte (“baterijas pase”).

2.   Baterijas pasē ir ietverta informācija attiecībā uz baterijas modeli un informācija, kas attiecas uz konkrēto bateriju, tostarp informācija, kas izriet no minētās baterijas lietošanas, kā noteikts XIII pielikumā.

Informācija baterijas pasē ietver:

a)

plašai sabiedrībai pieejamu informāciju saskaņā ar XIII pielikuma 1. punktu;

b)

informāciju, kurai var piekļūt tikai paziņotās struktūras, tirgus uzraudzības iestādes un Komisija saskaņā ar XIII pielikuma 2. un 3. punktu; un

c)

informāciju, kas pieejama tikai fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir leģitīmas intereses piekļūt minētajai informācijai un apstrādāt to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos nolūkos saskaņā ar XIII pielikuma 2. un 4. punktu.

Otrās daļas c) apakšpunktā minētās informācijas piekļuves un apstrādes mērķi:

a)

attiecas uz baterijas demontāžu, tostarp drošības pasākumiem, kas jāveic demontāžas laikā, un detalizētu informāciju par baterijas modeļa sastāvu, un tā ir būtiska remontētājiem, pārražotājiem, otrreizējas izmantošanas operatoriem un reciklētājiem to attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanai saskaņā ar šo regulu; vai

b)

atsevišķu bateriju gadījumā – tie ir būtiski baterijas pircējam vai personām, kas rīkojas pircēja vārdā, nolūkā darīt bateriju pieejamu neatkarīgiem enerģijas agregatoriem vai enerģijas tirgus dalībniekiem.

Otrajā daļā minēto informāciju ietver baterijas pasē tādā mērā, cik tas attiecas uz attiecīgās baterijas kategoriju vai apakškategoriju.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XIII pielikumu attiecībā uz baterijas pasē ietveramo informāciju, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

3.   Baterijas pasei var piekļūt ar 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, kurā ir saikne ar unikālu identifikatoru, kuru ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, piešķir baterijai.

QR kods un unikālais identifikators atbilst ISO/IEC standartiem 15459-1:2014, 15459-2:2015, 15459-3:2014, 15459-4:2014, 15459-5:2014 un 15459-6:2014 vai tiem līdzvērtīgiem standartiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā punkta otro daļu, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, aizstājot minētajā daļā minētos standartus vai pievienojot citus Eiropas vai starptautiskos standartus, kuriem atbilst QR kods un unikālais identifikators.

4.   Ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, nodrošina, ka baterijas pasē ietvertā informācija ir pareiza, pilnīga un aktuāla. Tas var dot rakstisku atļauju jebkuram citam operatoram rīkoties savā vārdā.

5.   Visa baterijas pasē ietvertā informācija balstās uz atvērtiem standartiem un ir sadarbspējīgā formātā, to ir iespējams nodot, izmantojot atvērtu sadarbspējīgu apmaiņas tīklu bez piesaistes vienam pārdevējam, tā ir mašīnlasāma, strukturēta un meklējama saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.

6.   Piekļuvi baterijas pasē ietvertajai informācijai reglamentē saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.

7.   Attiecībā uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod ekonomikas operatoram, kurš minēto bateriju laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Šādai baterijai ir jauna baterijas pase, kurā ir saite uz sākotnējās baterijas vai bateriju baterijas pasi vai pasēm.

Ja baterijas statuss tiek mainīts uz statusu “baterijas atkritums”, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod vai nu ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītam atkritumu apsaimniekošanas operatoram.

8.   Pēc tam, kad baterija ir reciklēta, baterijas pase zaudē spēku.

9.   Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē, kuras personas šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkos ir uzskatāmas par personām, kurām ir leģitīmas intereses, kā minēts attiecīgi XIII pielikuma 2. un 4. punktā, un kurai minētajos punktos uzskaitītajai informācijai tām ir piekļuve, un kādā mērā tās minēto informāciju var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Kritēriji, saskaņā ar kuriem precizē 2. punkta c) apakšpunktā minētās personas un nosaka, kādā mērā tās var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot XIII pielikuma 2. un 4. punktā minēto informāciju, ir šādi:

a)

ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai novērtētu baterijas statusu un atlikušo vērtību un tās turpmāku izmantošanas spēju;

b)

ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai veiktu baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu, pārražošanu vai reciklēšanu vai lai izvēlētos starp minētajām operācijām;

c)

ciktāl ir jānodrošina, ka piekļuve tādai baterijas pasē ietvertajai informācijai, kas ir komerciāli sensitīva, un tās apstrāde nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesības aktiem.

78. pants

Baterijas pases tehniskie parametri un darbība

Produkta pases tehniskie parametri un darbība atbilst šādām būtiskajām prasībām:

a)

baterijas pase ir pilnībā sadarbspējīga ar citām digitālajām produktu pasēm, ko prasa Savienības tiesību akti par ekodizainu attiecībā uz gala-gala sakaru un datu nosūtīšanas tehniskajiem, semantiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem;

b)

patērētājiem, ekonomikas operatoriem un citiem attiecīgiem dalībniekiem ir piekļuve baterijas pasei bez maksas un pamatojoties uz to attiecīgajām piekļuves tiesībām, kas izklāstītas XIII pielikumā un saskaņā ar 77. panta 9. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā;

c)

baterijas pasē ietvertos datus glabā ekonomikas operators, kas ir atbildīgs par 77. panta 4. vai 7. punktā noteikto pienākumu izpildi, vai operatori, kas pilnvaroti rīkoties tā vārdā;

d)

ja baterijas pasē iekļautos datus glabā vai citādi apstrādā operatori, kas ir pilnvaroti rīkoties tā ekonomikas operatora vārdā, kurš ir atbildīgs par pienākumu izpildi saskaņā ar 77. panta 4. vai 7. punktu, minētajiem operatoriem nav atļauts pilnībā vai daļēji pārdot, atkalizmantot vai apstrādāt šādus datus lielākā mērā nekā ir nepieciešams attiecīgo glabāšanas vai apstrādes pakalpojumu sniegšanai;

e)

baterijas pase ir pieejama arī pēc tam, kad ekonomikas operators, kas ir atbildīgs par 77. panta 4. vai 7. punktā noteikto pienākumu izpildi, beidz pastāvēt vai pārtrauc darbību Savienībā;

f)

tiesības piekļūt informācijai un iekļaut, grozīt vai atjaunināt informāciju baterijas pasē ir ierobežotas, pamatojoties uz piekļuves tiesībām, kas precizētas XIII pielikumā un saskaņā ar 77. panta 9. punktu pieņemto īstenošanas aktu;

g)

tiek nodrošināta datu autentifikācija, uzticamība un integritāte;

h)

baterijas pase ir tāda, lai nodrošinātu augstu drošības un privātuma līmeni un izvairītos no krāpšanas.

X NODAĻA

Savienības tirgus uzraudzība un Savienības drošības procedūras

79. pants

Valsts līmeņa procedūra rīcībai ar baterijām, kas rada risku

1.   Neskarot Regulas (ES) 2019/1020 19. pantu, ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka baterija, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgās baterijas izvērtējumu, kas aptver visas attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtējumā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka baterija neatbilst šīs regulas prasībām (“neatbilstīga baterija”), tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus pienācīgos korektīvos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai panāktu baterijas atbilstību minētajām prasībām, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē konkrēto paziņoto struktūru.

2.   Tirgus uzraudzības iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās ekonomikas operatoram pieprasījušas veikt.

3.   Ekonomikas operators nodrošina, ka visi pienācīgie korektīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām neatbilstīgajām baterijām, ko ekonomikas operators darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka neatbilstīgas baterijas tiek darītas pieejamas valsts tirgū, vai panāktu, ka minētās baterijas tiek izņemtas no tirgus vai atsauktas.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajiem pasākumiem.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā iekļauj visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgās baterijas identificēšanai nepieciešamos datus, minētās baterijas izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora argumentāciju. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

a)

baterijas neatbilstība 6. līdz 10. pantam vai 12., 13. vai 14. pantam;

b)

trūkumi 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos;

c)

trūkumi 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgās baterijas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar neatbilstīgo bateriju nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, neatbilstīgās baterijas izņemšana no tirgus.

80. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 79. panta 4., 6. un 7. punktā aprakstīto procedūru, pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un veic valsts pasākuma izvērtējumu. Komisija minēto izvērtējumu cenšas pabeigt viena mēneša laikā.

Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās baterijas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu anulē.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar šīs regulas 15. pantā minēto saskaņoto standartu trūkumiem, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

4.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem 16. pantā minētajās kopējās specifikācijās, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza vai atceļ attiecīgās kopējās specifikācijas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

81. pants

Atbilstīgas baterijas, kas rada risku

1.   Ja dalībvalsts pēc 79. panta 1. punktā paredzētā izvērtējuma konstatē, ka, lai gan baterija atbilst 6. līdz 10. panta un 12., 13. un 14. panta prasībām, tā rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašuma aizsardzībai vai videi (“atbilstīga baterija, kas rada risku”), tā nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus atbilstošos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai nodrošinātu, ka atbilstīgā baterija, kas rada risku, kad tā tiek darīta pieejama tirgū, vairs nerada minēto risku, izņemtu minēto bateriju no tirgus vai atsauktu.

2.   Ekonomikas operators nodrošina, ka korektīvi pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām atbilstīgajām baterijām, kas rada risku, kuras tas darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja rodas 1. punktā minētā situācija. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus atbilstīgo bateriju, kas rada risku, identificēšanai, datus par šādu bateriju izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots, un, ja nepieciešams, ierosina piemērotus pasākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Ja ir pienācīgi pamatoti nenovēršami un steidzami iemesli, kas saistīti ar cilvēku veselības un personu drošības, kā arī īpašuma aizsardzību un vidi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 90. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamu īstenošanas aktu.

6.   Komisija adresē 4. un 5. punktā minēto īstenošanas aktu visām dalībvalstīm un to tūlīt paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

82. pants

Kopīgas darbības

Tirgus uzraudzības iestādes var veikt kopīgas darbības ar organizācijām, kas pārstāv ekonomikas operatorus vai tiešos lietotājus. Šādas kopīgas darbības var ietvert bateriju kompetences centru izveidi, ko veic dalībvalstis vai tirgus uzraudzības iestādes, lai veicinātu atbilstību, konstatētu neatbilstību, palielinātu informētību un sniegtu norādījumus par šajā regulā noteiktajām prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 9. pantu.

83. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 79. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk uzskaitītajām neatbilstībām, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram attiecīgo neatbilstību novērst:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 20. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kad tas prasīts VIII pielikumā noteiktajos gadījumos, ir uzlikts, pārkāpjot 20. pantu, vai nav uzlikts;

d)

nav sagatavota vai nav pareizi sagatavota ES atbilstības deklarācija;

e)

tehniskā dokumentācija, kas minēta VIII pielikumā, vai nu nav pieejama, vai ir nepilnīga;

f)

informācija, kas minēta 38. panta 7. punktā vai 41. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

g)

nav izpildīta jebkura cita administratīvā prasība, kas paredzēta 38. vai 41. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu bateriju darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

84. pants

Piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumu nepildīšana

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka ekonomikas operators nepilda savus pienācīgas pārbaudes pienākumus, kas noteikti šīs regulas 48., 49. un 50. pantā, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram novērst attiecīgo neatbilstību.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas un ja nav pieejami citi iedarbīgi līdzekļi, lai neatbilstību novērstu, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu darīt pieejamas tirgū baterijas, kuras tirgū darījis pieejamas 1. punktā minētais ekonomikas operators, un, ja neatbilstība ir nopietna, nodrošina to izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

XI NODAĻA

Zaļais publiskais iepirkums un procedūra ierobežojumu grozīšanai attiecībā uz vielām

85. pants

Zaļais publiskais iepirkums

1.   Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā definētās līgumslēdzējas iestādes vai Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā definētie līgumslēdzēji, minēto direktīvu aptvertajās situācijās iepērkot baterijas vai baterijas saturošus produktus, ņem vērā minēto bateriju vidisko ietekmi visā to aprites ciklā, lai nodrošinātu, ka šāda ietekme ir samazināta līdz minimumam.

2.   No datuma, kas ir 12 mēneši pēc pirmā tāda 3. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, ar ko nosaka piešķiršanas kritērijus iepirkuma procedūrās, šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpilda, piemērojot minētos piešķiršanas kritērijus. Visās iepirkuma procedūrās, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veic par tādu bateriju vai baterijas saturošu produktu iegādi, uz kuriem attiecas 7. līdz 10. panta darbības joma, to tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos atsaucas uz minēto pirmo deleģēto aktu, lai nodrošinātu, ka tiek iepirktas minētās baterijas vai baterijas saturoši produkti, kam to aprites ciklā ir būtiski zemāka vidiskā ietekme.

3.   Komisija 12 mēnešus pēc tam, kad pieņemts nesenākais no 7. panta 2. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 89. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot piešķiršanas kritērijus bateriju vai produktu, kas satur baterijas, iepirkuma procedūrās, pamatojoties uz 7. līdz 10. pantā noteiktajām ilgtspējas prasībām.

86. pants

Ierobežošanas procedūra attiecībā uz vielām

1.   Ja Komisija uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā prasa Aģentūrai sagatavot ierobežošanas dokumentāciju, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma prasībām. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

2.   12 mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā minētā Komisijas pieprasījuma saņemšanas un ja Aģentūras saskaņā ar minēto punktu sagatavotā ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, Aģentūra ierosina ierobežojumus nolūkā uzsākt šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā aprakstīto procesu.

3.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā informē Aģentūru, ka ierosina sagatavot ierobežošanas dokumentāciju. Dalībvalsts sagatavo ierobežošanas dokumentāciju. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

Ja ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikumā norādītajā formātā, lai sāktu procesu, kas aprakstīts šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā.

4.   Ierobežošanas dokumentācijas un ierobežošanas procesa vajadzībām Aģentūra vai dalībvalstis ņem vērā jebkuru informāciju, ķīmiskās drošības ziņojumu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Aģentūra vai dalībvalstis arī ņem vērā visu pieejamo informāciju un atsaucas uz visiem attiecīgajiem riska novērtējumiem, kas iesniegti citu Savienības aktu vajadzībām un attiecas uz baterijā izmantotās vielas aprites ciklu, tostarp atkritumu stadiju. Šajā nolūkā citas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un veic līdzīgu uzdevumu, pēc pieprasījuma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.

5.   Attiecībā uz piekļuvi informācijai, ko Aģentūra pārvalda šīs regulas 6. pantā un šajā pantā definēto uzdevumu izpildē, piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. pantu.

6.   Aģentūra uztur to vielu sarakstu, attiecībā uz kurām vai nu Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai jau izstrādā ierobežošanas dokumentāciju saskaņā ar šo pantu.

7.   Riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas izveidota, ievērojot minētās regulas 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pārbauda, vai iesniegtā ierobežošanas dokumentācija atbilst minētās regulas XV pielikuma prasībām. 30 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas attiecīgā komiteja informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts nodrošina dokumentācijas atbilstību 60 dienu laikā pēc pamatojuma saņemšanas no attiecīgās komitejas, pretējā gadījumā šajā pantā paredzēto procedūru izbeidz.

8.   Aģentūra nekavējoties publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procesu saskaņā ar šo pantu un informē attiecīgās ieinteresētās personas.

9.   Aģentūra nekavējoties savā tīmekļa vietnē publisko ierobežošanas dokumentāciju, tostarp saskaņā ar 2. un 3. punktu ierosinātos ierobežojumus, un skaidri norāda publicēšanas datumu. Aģentūra aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas četru mēnešu laikā pēc publicēšanas datuma atsevišķi vai kopā iesniegt:

a)

komentārus par ierobežošanas dokumentāciju un ierosinātajiem ierobežojumiem;

b)

ierosināto ierobežojumu sociāli ekonomisko analīzi, tostarp analīzi par alternatīvām, vai informāciju, kas var būt noderīga šādai analīzei, izskatot ierosināto ierobežojumu pozitīvos un negatīvos aspektus. Šāda analīze atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVI pielikuma prasībām.

10.   Deleģētos aktus, kas minēti 6. panta 2. punktā, pieņem deviņu mēnešu laikā pēc 87. panta 2. punktā minētās Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas. Ja Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nepieņem atzinumu attiecīgi 87. panta 2. vai 5. punktā noteiktajā termiņā, Komisija ņem vērā ierobežojuma sociālekonomisko ietekmi, tostarp vielas alternatīvu pieejamību, un pieņem deleģēto aktu 87. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

11.   Ja I pielikuma grozījuma projekts atšķiras no sākotnējā priekšlikuma, kas ietverts ierobežošanas dokumentācijā, kura sagatavota, ievērojot šajā pantā, 87. un 88. pantā noteikto procedūru, vai ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno detalizētu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

87. pants

Aģentūras komiteju atzinums

1.   Riska novērtēšanas komiteja 12 mēnešu laikā pēc 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas, pieņem atzinumu par to, vai ar ierosinātajiem ierobežojumiem var samazināt risku cilvēku veselībai vai videi. Šajā atzinumā ņem vērā ierobežošanas dokumentāciju, ko Aģentūra sagatavojusi pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma, un 86. panta 9. punkta a) apakšpunktā minētos ieinteresēto personu viedokļus.

2.   Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 15 mēnešu laikā no 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas un sociālekonomisko ietekmi, pieņem atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem. Pirms tam tā sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālekonomisko ietekmi, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir.

3.   Aģentūra nekavējoties publicē Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma projektu savā tīmekļa vietnē un aicina ieinteresētās personas ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc minētā atzinuma projekta publicēšanas sniegt savus komentārus.

4.   Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nekavējoties pieņem savu atzinumu, attiecīgi ņemot vērā šā panta 3. punktā noteiktajā termiņā saņemtos papildu komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto personu komentārus, kas iesniegti saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu un šā panta 3. punktu.

5.   Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierobežošanas dokumentācijā ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra atliek Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.

6.   Ja Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, tās izmanto Regulas (EK) Nr. 1907/2006 87. pantā minētos referentus atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.

88. pants

Atzinuma iesniegšana Komisijai

1.   Aģentūra nekavējoties iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierobežojumiem, kas ierosināti, ievērojot 86. pantu. Ja Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumi būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra Komisijai iesniedz paskaidrojuma rakstu, kurā sīki izskaidroti šādu atšķirību iemesli. Ja viena vai abas komitejas nepieņem atzinumu līdz 87. panta attiecīgi 1. un 2. punktā noteiktajam termiņam, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.

2.   Aģentūra abu komiteju atzinumus nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē.

3.   Aģentūra Komisijai vai dalībvalstij pēc pieprasījuma iesniedz visus dokumentus un pierādījumus, kas tai iesniegti vai ko tā izskatījusi.

XII NODAĻA

Deleģētās pilnvaras un komiteju procedūra

89. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2023. gada 17. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 5. un 6. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. panta 8. punktu, 14. panta 4. punktu, 48. panta 8. punktu, 53. panta 3. punktu, 59. panta 7. punktu, 60. panta 8. punktu, 70. panta 4. punktu, 71. panta 4., 5. un 6. punktu, 72. panta 4. punktu, 77. panta 2. un 3. punktu vai 85. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

90. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

XIII NODAĻA

Grozījumi

91. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1020

Regulu (ES) 2019/1020 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 5. punktā tekstu “(ES) 2016/42535 un (ES) 2016/42636” aizstāj ar šādu:

“(ES) 2016/425 (*1), (ES) 2016/426 (*2) un (ES) 2023/1542 (*3)

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).”;"

2)

regulas I pielikumā Savienības saskaņošanas tiesību aktu saraksta 21. punktu aizstāj ar šādu:

“21.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.);”.

92. pants

Grozījums Direktīvā 2008/98/EK

Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 7. punktā pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz baterijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 (*4) 2. panta 1) punktā, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas izveidotas pirms 2018. gada 4. jūlija, sasniedz atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 18. augustam.

XIV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

93. pants

Sodi

Dalībvalstis līdz 2025. gada 18. augustam paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

94. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam pārskata un sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un iekšējā tirgus darbību un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Ņemot vērā tehnikas attīstību un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija savā ziņojumā iekļauj šādu šīs regulas aspektu izvērtējumu:

a)

tādu plaši izmantotu tipu bateriju saraksts, kuras atbilst vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju definīcijai;

b)

II nodaļā noteiktās ilgtspējas un drošuma prasības, tostarp iespējamā vajadzība noteikt eksporta aizliegumu baterijām, kuras neatbilst I pielikumā izklāstītajiem ierobežojumiem;

c)

III nodaļā noteiktās marķēšanas un informācijas prasības;

d)

48. līdz 53. pantā noteiktās bateriju pienācīgas pārbaudes prasības;

e)

VIII nodaļā noteiktie pasākumi attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu, tostarp iespēju ieviest divas pārnēsājamu bateriju apakškategorijas, proti, atkārtoti uzlādējamas un atkārtoti neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas, ar atsevišķiem savākšanas mērķrādītājiem, un iespēju ieviest atsevišķu savākšanas mērķrādītāju vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām;

f)

IX nodaļā izklāstītie pasākumi attiecībā uz baterijas pasi;

g)

pārkāpumi un sodu efektivitāte, samērīgums un atturošais raksturs, kā noteikts 93. pantā;

h)

analīze par regulas ietekmi uz konkurētspēju un investīcijām bateriju nozarē un uz administratīvo slogu, kas izriet no šīs regulas.

Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

3.   Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pārskatīšanu, Komisija savā ziņojumā iekļauj īpašu izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs tiesību akta priekšlikums šīs regulas 6., 86., 87. un 88. panta grozīšanai.

4.   Komisija novērtē, vai jebkādā veidā nepieciešams grozīt VII nodaļu, ja tiek pieņemti kādi Savienības tiesību akti, kuros paredzēti noteikumi par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu pārbaudi, tostarp uzņēmumu pienākumi attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kāda ir to pašu darbībai, to meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai un to vērtības ķēdes darbībai.

Komisija 12 mēnešu laikā pēc jebkādu pirmajā daļā minēto tiesību aktu spēkā stāšanās dienas vai līdz 2031. gada 30. jūnijam, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, publicē ziņojumu ar šāda novērtējuma rezultātiem. Attiecīgā gadījumā Komisija ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza VII nodaļu.

5.   Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē 3. panta 11. punktā minētās LMT baterijas definīcijas tvēruma paplašināšanas iespējamību un tehniskās sekas, jo īpaši iekļaujot baterijas, kas darbina bezriteņu transportlīdzekļus. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

6.   Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija novērtē, kā vislabāk ieviest saskaņotos vienota lādētāja standartus attiecīgi atkārtoti uzlādējamām baterijām, kuras ir paredzētas vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem, kā arī atkārtoti uzlādējamām baterijām, kas iestrādātas konkrētu kategoriju elektriskajā un elektroniskajā aprīkojumā, uz ko attiecas Direktīva 2012/19/ES. Minētā novērtējuma tvērumā neiekļauj uzlādes ierīces radioiekārtu kategorijām un klasēm saskaņā ar Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 4. punktu.

95. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Direktīvu 2006/66/EK atceļ no 2025. gada 18. augusta.

Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:

a)

11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;

b)

12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;

c)

21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

96. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2024. gada 18. februāra, izņemot, kā noteikts šīs Regulas otrajā daļā un citos noteikumos.

Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus piemēro šādi:

a)

11. pantu piemēro no 2027. gada 18. februāra;

b)

17. pantu un VI nodaļu piemēro no 2024. gada 18. augusta, izņemot 17. panta 2. punktu, ko piemēro no datuma, kas ir 12 mēneši pēc 30. panta 2. punktā minētā saraksta pirmā publicēšanas datuma;

c)

VIII nodaļu piemēro no 2025. gada 18. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 12. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. NAVARRO RÍOS


(1)   OV C 220, 9.6.2021., 128. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 28. jūnija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (OV L 136, 22.5.2019., 28. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

(10)  Komisijas Regula (ES) Nr. 617/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām datoriem un datoru serveriem (OV L 175, 27.6.2013., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.).

(24)   OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(32)  Komisijas Regula (ES) Nr. 493/2012 (2012. gada 11. jūnijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/66/EK paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz bateriju un akumulatoru atkritumu pārstrādes procesu pārstrādes mērķlielumu aprēķināšanu (OV L 151, 12.6.2012., 9. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

(35)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.).

(36)  Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(37)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1267 (2022. gada 20. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1020 nosaka Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūras tirgus uzraudzības un produktu atbilstības verifikācijas vajadzībām (OV L 192, 21.7.2022., 21. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(40)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(42)  Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

VIELU IEROBEŽOŠANA

1. sleja

Vielas vai vielu grupas apzīmējums

2. sleja

Ierobežojumu nosacījumi

1.

Dzīvsudrabs

CAS Nr. 7439-97-6

EK Nr. 231-106-7 un tā savienojumi

Baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, dzīvsudrabu (ko izsaka kā dzīvsudraba metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,0005 % no masas.

2.

Kadmijs

CAS Nr. 7440-43-9

EK Nr. 231-152-8 un tā savienojumi

Pārnēsājamas baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, kadmiju (ko izsaka kā kadmija metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,002 % no masas.

3.

Svins

CAS Nr. 7439-92-1

EK Nr. 231-100-4 un tā savienojumi

1.

No 2024. gada 18. augusta pārnēsājamas baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, svinu (ko izsaka kā svina metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,01 % no masas.

2.

Ierobežojumu, kas izklāstīts 1. punktā, nepiemēro pārnēsājamiem cinka-gaisa podziņelementiem līdz 2028. gada 18. augustam.


II PIELIKUMS

OGLEKĻA PĒDA

1.   Darbības joma

Šajā pielikumā ir aprakstīti oglekļa pēdas aprēķina pamatelementi.

Oglekļa pēdas aprēķināšanas un verifikācijas metodika, kas jāparedz ar deleģēto aktu, ko pieņem, ievērojot 7. pantu, balstās uz šajā pielikumā iekļautajiem būtiskajiem elementiem, atbilst Komisijas produktu vidiskās pēdas (PEF) metodes jaunākajai redakcijai un attiecīgajiem produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumiem (PEFCR) un atspoguļo starptautiskos nolīgumus un aprites cikla novērtēšanas jomā panākto tehnisko/zinātnisko progresu.

Aprites cikla oglekļa pēdas aprēķina pamatā ir materiālu komplekts, enerģija un palīgmateriāli, ko konkrētā ražotnē izmanto, lai saražotu konkrētu baterijas modeli. Tā kā elektroniskie komponenti, piemēram, baterijas pārvaldības vienības un drošuma vienības un katodmateriāli var kļūt par galveno bateriju oglekļa pēdas avotu, tos precīzi identificē.

2.   Definīcijas

Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:

a)

“darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (LCI) modelēšanā, saskaņā ar kuru procesa ķēžu agregētos LCI rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto oglekļa pēdu;

b)

“materiālu komplekts” ir saraksts, kurā uzskaitīti izejmateriāli, montāžas mezgli, starpmezgli, apakškomponenti un detaļas, kā arī katra minētā elementa daudzums, kas vajadzīgs, lai izgatavotu bateriju;

c)

“uzņēmumam specifiski dati” ir dati, kuri tieši izmērīti vai savākti vienā vai vairākos objektos (vietai specifiski dati) un kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām; šādus datus dēvē arī par “primārajiem datiem”;

d)

“funkcionāla vienība” ir vērtējamās baterijas nodrošināto funkciju, sniegto pakalpojumu, vai abu, kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;

e)

“aprites cikls” ir produkta sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejmateriālu ieguves vai ģenerēšanas no dabas resursiem līdz galīgai likvidēšanai (ISO 14040:2006 vai līdzvērtīgs standarts);

f)

“aprites cikla inventarizācijas pārskats (