(1)

Kā īpaši izcelts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības. LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē, un paredzēts, ka lēmumus pieņem iespējami atklāti un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 2. punkts veido pamatu Savienības rīcībai, lai veicinātu jauniešu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē.

(2)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 12. pants nodrošina tiesības uz biedrošanās brīvību un tiesības uz pulcēšanās brīvību. Tas ietver personu tiesības apvienoties grupās vai organizētās struktūrās. Šīs tiesības, kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk tekstā – EST), ir viens no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības būtiskajiem pamatiem, jo tās ļauj pilsoņiem kolektīvi darboties kopīgu interešu jomās un tādējādi veicināt sabiedrības dzīves pienācīgu funkcionēšanu. Turklāt tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kas nostiprinātas Hartas 11. pantā, ietver brīvību uzskatīt un paust viedokli, kā arī saņemt un izplatīt informāciju. Turklāt Hartas 41. pants par tiesībām uz labu pārvaldību uzliek administrācijai pienākumu pamatot savus lēmumus. Visbeidzot, Hartas 24. pantā ir ietvertas bērnu tiesības brīvi paust viedokli un noteikts, ka šāds viedoklis ir jāņem vērā jautājumos, kas attiecas uz bērniem, atbilstoši viņu vecumam un brieduma pakāpei.

(3)

Būtu aktīvi jāveicina valsts iestāžu iekļaujoša un efektīva sadarbība ar pilsoņiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem valsts politikas veidošanas procesā. Publiskās politikas veidošanas procesi nekādā veidā neattiecas uz atsevišķiem pārvaldes iestāžu lēmumiem, kas varētu ietekmēt indivīdu tiesības. Ir vajadzīga pielāgota pieeja, jo atsevišķu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības nosacījumi nav vienādi.

(4)

Dalībvalstīm būtu jārada un jāuztur droša un labvēlīga vide pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, lai veicinātu to efektīvu iesaistīšanos un nodrošinātu, ka tās var aktīvi piedalīties sabiedriskās politikas veidošanas procesos un tādējādi īstenot svarīgu lomu Savienības demokrātijās. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas bieži tiek dēvētas par nevalstiskām, bezpeļņas, bezpartejiskām un nevardarbīgām struktūrām, ar kuru palīdzību cilvēki organizējas, lai sasniegtu kopīgus mērķus un ideālus (1). Cilvēktiesību aizstāvji ir personas, grupas un sabiedrības struktūras, kas veicina un aizsargā vispāratzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības saskaņā ar definīciju, kas izklāstīta ANO Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem (1998) (2) un minēta arī ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem (3). Cilvēktiesību aizstāvji cenšas veicināt un aizsargāt pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī veicināt, aizsargāt un īstenot ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības (4). Savienība apņemas sadarboties ar organizācijām, kas ievēro Savienības vērtības un pamattiesības, kā noteikts LES 2. pantā un Hartā.

(5)

Ir jānodrošina iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība valsts politikas veidošanas procesos vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Tas ir atzīts arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatnostādnēs valstīm par tiesību piedalīties sabiedriskajās lietās efektīvu īstenošanu (5), Eiropas Padomes Ieteikumos dalībvalstīm par nevalstisko organizāciju juridisko statusu Eiropā (6) un par iedzīvotāju līdzdalību vietējā sabiedriskajā dzīvē (7), kā arī par deliberatīvo demokrātiju (8) un ESAO Ieteikumā par atklātu valdību (9), Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences (SNVO) Labas prakses kodekss sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā (10) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (EDSO-ODIHR) un Venēcijas komisijas kopīgās pamatnostādnes par apvienošanās brīvību (11).

(6)

Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana nozīmē, ka valsts iestādēm ir jāiesaista tie, kurus ietekmē pieņemtie noteikumi un lēmumi, un aktīvi jāiegūst viņu viedokļi un pierādījumi dažādos politikas veidošanas procesa posmos. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt ieinteresētām aktīvi atbalstīt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību valsts politikas veidošanas procesos. Tas ietver inovatīvus veidus, piemēram, kultūras pasākumus un kultūras organizāciju iesaisti, kas, kā pierādīts, stiprina pilsonisko līdzdalību, demokrātiju un sociālo kohēziju (12). Dalībvalstīm būtu jāveicina atbalstoša un iekļaujoša vide, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas efektīvi piedalīties šādos procesos. Šāda vide stiprina pārredzamību un noturību pret informācijas manipulācijām un dezinformāciju un var veicināt uzticības stiprināšanu pārstāvības demokrātijai.

(7)

Pilsoņu līdzdalības veicināšana sabiedriskās politikas veidošanā sekmē vēlētāju aktivitāti un mudina pilsoņus piedalīties pārstāvības demokrātijā, tostarp piedaloties vēlēšanu kampaņās un kandidējot. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilsoņiem ir piekļuve informācijai, izmantojot atbilstošus kanālus un rīkus līdzdalībai, kā arī resursiem, kas veicina izpratni par Savienības pilsonības tiesībām.

(8)

Līdzdalībai valsts politikas veidošanā vajadzētu būt iekļaujošai un pēc iespējas labāk atspoguļot vēlētāju grupas demogrāfisko sastāvu un daudzveidību, kā arī nepietiekami pārstāvētu grupu vai personu ar invaliditāti vajadzības (13). Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespējas piedalīties, izmantojot pielāgotus un pieejamus pasākumus un mehānismus gan tiešsaistē, gan bezsaistē, tostarp lauku un attālos reģionos.

(9)

Digitālās tehnoloģijas pārveido politikas veidošanas procesus Savienībā, kā arī veidu, kā valsts iestādes mijiedarbojas ar iedzīvotājiem. Jaunu tehnoloģiju izmantošana politikas veidošanas procesos, piemēram, tiešsaistes platformas un e-pārvaldības rīki, var veicināt labāku mijiedarbību starp iedzīvotājiem un to valdību. Ieviešot šādus paņēmienus, būtu jāievēro demokrātiskas sabiedrības kontroles un līdzsvara mehānismi, un tie būtu pienācīgi jāaizsargā pret kiberuzbrukumu un tiešsaistes uzraudzības riskiem. Atzīstot digitālo risinājumu potenciālu veicināt sabiedrības līdzdalību, to loma šajā ziņā varētu būt nepietiekama un palielināt digitālo plaisu. Tāpēc ir jāturpina paredzēt un vajadzības gadījumā arī turpmāk jārada iespēja piedalīties klātienē.

(10)

Medijpratība un digitālās prasmes ir svarīgas, lai piedalītos tiešsaistes sabiedriskās politikas veidošanas procesos, piekļūtu attiecīgajai informācijai un orientētos tajā, sadarbotos ar iestādēm un attīstītu spēju atpazīt manipulētu informāciju, tostarp dezinformāciju, un būt noturīgiem pret to. Šīs prasmes varētu vēl vairāk veicināt, izmantojot izglītību un apmācību, kā arī neformālo un ikdienējo mācīšanos un darbu ar jaunatni, galveno uzmanību pievēršot kritiskai domāšanai (14). Ir vajadzīga visas sabiedrības pieeja, sadarbojoties arī ar organizācijām, kas attīsta vietējās iniciatīvas un veic dezinformācijas uzraudzības, apzināšanas, iepriekšējas atspēkošanas, kā arī atspēkošanas pasākumus.

(11)

Inovatīvi līdzdalības veidi, kas tieši iesaista iedzīvotājus, piemēram, tiešsaistes un klātienes apspriedes un koprades procesi, ir daudzsološa prakse, lai atbalstītu un atjauninātu pārvaldības mehānismus. Tie palīdz mobilizēt iedzīvotājus, lai risinātu sarežģītas politikas problēmas, tostarp klimata pārmaiņas un lēmumus par ieguldījumiem infrastruktūrā (15).

(12)

Šādas inovatīvas līdzdalības un iesaistīšanās formas sabiedriskās politikas veidošanā var īstenot dažādos politikas veidošanas posmos, un tās var organizēt dažādos formātos, piemēram, pilsoņu paneļdiskusijas, žūrijas vai asamblejas tiešsaistē vai bezsaistē, konsensa konferences, līdzdalības budžeta veidošana un koprade. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts pārvaldes iestādēm ir pietiekami finanšu resursi un kompetence šādu pasākumu organizēšanai, ņemot vērā, piemēram, Savienības datu aizsardzības tiesību aktu prasības.

(13)

Dalībvalstis varētu izmantot pieredzi un paraugpraksi Savienības līmenī, jo īpaši Konferencē par Eiropas nākotni (16). Lai atbalstītu aktīvu pilsoņu līdzdalību un turpinot konferences darbu, Komisija īsteno jaunu pilsoņu iesaistes posmu, nostiprinot savus standartus un instrumentus, tostarp Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas, kuros piedalās pēc nejaušības principa izvēlēti pilsoņi no visām dalībvalstīm, no kuriem viena trešdaļa ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem, un kuri apspriež galvenos gaidāmos priekšlikumus, un kuri tagad ir regulāra Savienības demokrātiskās dzīves sastāvdaļa (17). Komisija izstrādā arī atjauninātu portālu “Izsakiet viedokli”, kas ir vienas pieturas aģentūra iedzīvotāju iesaistīšanai tiešsaistē. Portāls “Izsakiet viedokli” ļauj iedzīvotājiem dažādos līmeņos sadarboties ar Eiropas iestādēm: sākot no viedokļa paušanas par likumdošanas iniciatīvām (sabiedriskās apspriešanas), debatēm un apspriedēm ar citiem eiropiešiem un beidzot ar savu priekšlikumu izteikšanu par Eiropas Savienību, kādā viņi vēlas dzīvot, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvas. Tajā saglabātas dažādas unikālas funkcijas, kas tika izstrādātas konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālajai platformai. Komisija ir izveidojusi arī kompetences centru līdzdalības un apspriežu demokrātijas (18) jomā, lai atbalstītu šīs prakses ieviešanu Eiropas Savienības un valstu līmenī, apvienojot praktizējošos speciālistus un pētniekus visā Eiropas Savienībā un veicot pētījumus par paraugpraksi un inovācijām gan tiešsaistē, gan ārpus tās.

(14)

Dalībvalstis varētu arī izmantot piemērus no iniciatīvām, kas īstenotas saskaņā ar vides demokrātijas tiesību aktiem, un piemērot līdzīgas iniciatīvas citās valsts politikas veidošanas jomās. Šie piemēri jo īpaši attiecas uz pienākumiem, kas izriet no Orhūsas konvencijas (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (20), vai Eiropas Savienības organizētajiem salīdzinošajiem parlamentiem (21), piemēram, Eiropas klimata pakta ietvaros, lai apspriestu, kā indivīdi, vietējās un valstu valdības un Eiropas Savienība var vislabāk cīnīties pret klimata pārmaiņām.

(15)

Savienība savas kompetences jautājumos un visas tās dalībvalstis ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstītājas puses (22). Minētajā konvencijā ir noteikts, ka valstīm, kas ir konvencijas puses, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus un politiku, lai īstenotu konvenciju, kā arī citos lēmumu pieņemšanas procesos saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, ir cieši jāapspriežas ar personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar invaliditāti, un aktīvi jāiesaista šīs personas. Būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 (23) I pielikumā noteiktajām pieejamības prasībām, un būtu jānodrošina saprātīgi pielāgojumi, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti līdzdalību valsts politikas veidošanas procesos vienlīdzīgi ar citiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāveicina bērnu un jauniešu līdzdalība Savienības demokrātiskajā dzīvē, lai atbalstītu viņu ilgtermiņa iesaisti Eiropas demokrātijās kā aktīvu pilsoņu un pozitīvu pārmaiņu nesēju. Tas ir prasīts Eiropas Savienības stratēģijā par bērnu tiesībām (24), Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā (25) un Eiropas Parlamenta rezolūcijā. (26). Dalībvalstis varētu mācīties no esošo bērnu un jauniešu padomju un procesu paraugprakses, piemēram, ES jaunatnes dialogu (27), ES bērnu līdzdalības platformas (28) un mācību stūrīša. (29). Turklāt arī vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti padomes varētu tikt uzskatītas par labiem piemēriem iedzīvotāju viedokļa iekļaušanai valsts politikas veidošanā.

(17)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas pamattiesību veicināšanas un aizsardzības jomā, ir nozīmīgs līdzeklis, kas ļauj paust dažādu indivīdu un sabiedrības grupu, tostarp visneaizsargātāko iedzīvotāju, viedokli un veicina sabiedrības problēmu risināšanu un ekonomisko attīstību. Tās veicina plurālismu un lēmumu pieņemšanas pārskatatbildību, uzlabojot pārstāvības demokrātijas kvalitāti, kā atzīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā (30), 2022. gada ziņojumā par Hartas piemērošanu (31), gada ziņojumos par tiesiskumu (32) un rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju 2020.–2024. gadam (33). Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir uzsvērusi pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu veselīgas demokrātijas kontroles un līdzsvara nodrošināšanā, un tā ir konsekventi uzsvērusi, ka veids, kādā sabiedriskie uzraugi veic savu darbību, var būtiski ietekmēt demokrātiskas sabiedrības pareizu darbību.

(18)

Komisijas ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu ir novērtētas norises saistībā ar likumdošanas procesu iekļautību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti, kas ir viens no tiesiskuma ievērošanas elementiem, un vairākos gadījumos ir sniegti ieteikumi atsevišķām dalībvalstīm par šo jautājumu. Kā apstiprināts 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu, “ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalības uzlabošana var uzlabot tiesību aktu kvalitāti, kā arī procesa pārredzamību”. Turpretī formalizētu procesu trūkums, lai piedalītos lēmumu pieņemšanā, novēlotas un sadrumstalotas apspriešanās stratēģijas, selektīvā un nepārredzamā sarunu partneru izvēle, kā arī efektīvu turpmāko pasākumu trūkums rada bažas no tiesiskuma viedokļa un nopietni kaitē demokrātijas procesiem. Nepieciešamība atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, lai tās varētu rīkoties un nodrošināt apstākļus, kas ļautu tām jēgpilni iesaistīties lēmumu pieņemšanā un valsts un Savienības politikas īstenošanā, ir uzsvērta arī 2022. gada ziņojumā par Hartas piemērošanu.

(19)

Efektīva un iekļaujoša līdzdalība valsts politikas veidošanas procesos ir iespējama tikai tad, ja pilsoniskās sabiedrības organizācijas var darboties drošā un labvēlīgā vidē, kurā tiek ievērotas pašu organizāciju un to biedru pamattiesības, tostarp tiesības uz biedrošanās un pulcēšanās brīvību, vārda brīvību un piekļuvi informācijai, kā arī tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu un īpašuma aizsardzību un nediskrimināciju demokrātiskā sistēmā, kurā tiek ievērots tiesiskums. Lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu efektīvi piedalīties valsts politikas veidošanas procesos, tām ir vajadzīga droša, veselīga un plaukstoša pilsoniskā telpa, kurā tās tiek aizsargātas, atbalstītas un pilnvarotas (34) un kurā tās var pilnībā izmantot iekšējā tirgus pamatbrīvības. Nepārtraukti jāstrādā pie tā, lai radītu un veicinātu šādu labvēlīgu pilsonisko telpu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas darbojas, pilnībā ievērojot Savienības vērtības (35).

(20)

Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām “jābūt iespējai veikt [savu] darbību un darboties bez nepamatotas valsts iejaukšanās” (36), un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ne tikai jāatturas no nepamatotas iejaukšanās, kad pilsoniskās sabiedrības organizācijas veic savu darbību, bet tām arī jānodrošina pilsoniskās sabiedrības organizācijām labvēlīga vide, izmantojot juridiskus, administratīvus un praktiskus pasākumus (37). Šāda telpa ir būtiska demokrātisku sistēmu sastāvdaļa, kurās tiek ievērots un atbalstīts tiesiskums un pamattiesības.

(21)

Valsts iestāžu pienākums ir aizsargāt biedrošanās un vārda brīvību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju drošību, nodrošinot piemērotu tiesisko vidi, uzraugot un cenšoties efektīvi novērst draudus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nodrošinot piekļuvi atbilstošiem atbalsta pakalpojumiem, kā arī finansējumu un citus resursus, kas ļauj tām veikt savu darbu. Valsts iestāžu pienākums ir aizsargāt biedrošanās un vārda brīvību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju drošību, nodrošinot piemērotu tiesisko vidi, uzraugot un cenšoties efektīvi novērst draudus pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nodrošinot piekļuvi atbilstošiem atbalsta pakalpojumiem, kā arī finansējumu un citus resursus, kas ļauj tām veikt savu darbu (38). Vairāki pētījumi arī liecina, ka no pilsoniskās sabiedrības organizācijām visvairāk cietušas tās, kas darbojas sieviešu, seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību, LGBTIQ tiesību, migrantu un patvēruma meklētāju tiesību, sabiedrības integritātes un korupcijas apkarošanas, kā arī vides aizsardzības jomā.

(22)

Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu pieejami finanšu resursi un lai tās tos varētu brīvi izmantot (39), tostarp izmantojot Savienības līdzekļus. Tikai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kam ir pietiekami resursi, var efektīvi piedalīties valsts politikas veidošanas procesos.

(23)

Eiropas Savienība jau nodrošina plašas finansējuma iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai īstenotu projektus, kas veicina Eiropas Savienības vērtību popularizēšanu. Lai atvieglotu orientēšanos dažādās programmās, Komisija ir izveidojusi viegli pieejamu portālu, kas darbojas kā vienota vārteja uz Savienības fondiem un ļauj cita starpā atrast ar demokrātiju saistītas finansējuma iespējas (40). Komisija sniedz īpašu finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām dalībvalstīs saskaņā ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”. Programmas mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līgumos, Hartā un piemērojamajās starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās, jo īpaši, šim nolūkam atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas, kuras darbojas vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, un sekmējot pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, lai saglabātu un pilnveidotu atklātu, tiesībās balstītu, demokrātisku, vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums. Turklāt programmas Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un “Radošā Eiropa” piedāvā finansējuma iespējas pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, pilsoniskai iesaistei un demokrātiskai līdzdalībai. Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalsta arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tiesību aizstāvjus vairākās tematiskās pētniecības jomās (41). Tehniskā palīdzība administratīvajām reformām dalībvalstīs ir sniegta arī saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, un tā piedāvā iespējas, kā finansēt valsts pārvaldes iestāžu un valsts iestāžu spēju veidošanu līdzdalības prakses jomā. Savienības finansējuma saņēmējiem ir pienākums ievērot Savienības vērtības, kad tie īsteno šādu finansējumu, un Komisija ir īstenojusi pasākumus nolūkā atbalstīt atbilstības ievērošanu un izskatītu iespējamus pārkāpumus.

(24)

Savienības apņemšanās sniegt ieguldījumu drošas un labvēlīgas pilsoniskās telpas aizsardzībā un veicināšanā ir atspoguļota arī tās ārējā darbībā, arī Savienības Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024) (42). Tas ir izklāstīts arī ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem (43) un vēlreiz apstiprināts 2012. gada paziņojumā “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (44), Pamatnostādnēs par ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai paplašināšanās reģionā 2021.–2027. gadam un Rīcības plānā jaunatnes jomā ES ārējās darbībās (45). Savienības rīcības stiprums un uzticamība cilvēktiesību aizsardzībai pasaulē balstās uz to, kā Savienība kopj un stiprina savus demokrātiskos un pamattiesību pamatus Savienībā.

(25)

Šis ieteikums ir daļa no Demokrātijas aizsardzības paketes, kas ietver arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido saskaņotas prasības iekšējā tirgū par tādas interešu pārstāvības pārredzamību, ko veic trešo valstu vārdā, un Komisijas ieteikumu par iekļaujošiem un noturīgiem vēlēšanu procesiem Eiropas Savienībā un par Eiropas Parlamenta vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises uzlabošanu.

(26)

Šā ieteikuma pamatā ir konstatējumi, kas iekļauti 2022. gada ziņojumā par Hartas piemērošanu un ikgadējos ziņojumos par tiesiskumu un kuros analizēta tiesiskuma situācija Savienībā un tās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības tiesisko regulējumu. Šis ieteikums papildina Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kas izstrādāts, lai dotu iespēju pilsoņiem un veidotu noturīgāku demokrātiju visā Savienībā, veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinot plašsaziņas līdzekļu brīvību un vēršoties pret informācijas manipulācijām un dezinformāciju, Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/1534 (46), kā arī Komisijas 2022. gada iniciatīvu pret stratēģiskām tiesas prāvām pret sabiedrības līdzdalību (anti-SLAPP) (47). Tā balstās uz prioritārajiem pasākumiem, kas paziņoti paziņojumā “ES ziņojums par pilsonību 2020. gadā” (48), un papildina 2023. gada beigās iesniegto Pilsonības tiesību aktu kopumu.

(27)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm. Šo ieteikumu tiek aicinātas ievērot arī kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai, kā arī Savienības kaimiņattiecību politikas valstis,