a)

nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1993. gada Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

b)

veicina mērķus, kas nosprausti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādātajā Nolīgumā par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē, jo īpaši attiecībā uz jūras biodaudzveidības aizsardzības pastiprināšanu un 30 % pasaules okeānu aizsardzību, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas;

c)

palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu saskaņā ar Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumiem “Biodaudzveidība – nepieciešama steidzama rīcība” , Padomes 2021. gada 10. jūnija secinājumiem “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” , jo īpaši attiecībā uz dabas aizsardzību, un Padomes 2020. gada 19. oktobra secinājumiem par stratēģiju “No lauka līdz galdam” un spēcīgāku Eiropu pasaulē;

d)

rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā, jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas un pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

e)

ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

f)

ievēro Padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par starptautisko okeānu pārvaldību drošiem, tīriem, veselīgiem un ilgtspējīgi pārvaldītiem okeāniem un jūrām saistībā ar jūras biodaudzveidības saglabāšanu;

g)

tiecas ICCAT pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka ICCAT pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar ICCAT konvencijas mērķiem;

h)

veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi;

i)

tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

j)

tiecas Savienības flotei ICCAT konvencijas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

k)

pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina ICCAT, esošo RZPO un reģionālo jūras konvenciju darba koordināciju un attiecīgi sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

l)

veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp tunzivju RZPO tā dēvētajā Kobes procesā, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

a)

pasākumi, kas veicina jūras ekosistēmu un biodaudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu un veicina krājumu ilgtspējību un klimata pārmaiņu apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

b)

ICCAT konvencijas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un piesardzīga pieeja, tostarp, kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotas vai zvejas piepūles regulējums zvejniecībās, kurās ICCAT reglamentētie dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek iegūti tādā apjomā, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vajadzības gadījumā minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt minēto krājumu atjaunošanai atbilstošu zvejas piepūli;

c)

pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zivsaimniecības datu vākšanu, lai varētu veikt rūpīgu krājumu novērtēšanu, atbalstīt ICCAT zinātniskās komitejas zinātnisko darbu un likt pamatus zinātniski pamatotiem pārvaldības lēmumiem, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt atbilstības komiteju, veicināt atbilstības kultūru un periodiski veikt neatkarīgus darbības pārskatus;

d)

stiprināt sadarbību starp ICCAT un Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju relevanto jūras sugu saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanu ar mērķi veikt rūpīgu krājumu novērtēšanu;

e)

pasākumi, kuru nolūks ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības ICCAT konvencijas apgabalā, tostarp NNN kuģu sarakstu izveide un citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana, un pasākumi zivju un zvejas produktu izsekojamības veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātīgām vadlīnijām par nozvejas dokumentēšanas shēmām;

f)

ICCAT konvencijas apgabalā veicamie uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, kas nodrošina kontroles efektivitāti un atbilstību ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, arī pastiprināta pārkraušanas darbību kontrole, pamatojoties uz FAO brīvprātīgajām vadlīnijām par pārkraušanu citā kuģī;

g)

tādu pasākumu veicināšana, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem ar trešo valstu operatoriem ICCAT līmenī attiecībā uz jaunajiem kontroles noteikumiem, kas tiks īstenoti saskaņā ar pārskatīto Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, piemēram, mazapjoma un atpūtas zvejas attālinātu elektronisku uzraudzību un kontroli;

h)

pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras biodaudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, tostarp tādi jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzības pasākumi ICCAT konvencijas apgabalā, kas ir saskaņā ar ICCAT konvenciju un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, tostarp jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

i)

pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, novērst plastmasas izmešanu jūrā un samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras biodaudzveidību un ekosistēmām, to vidū pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un palīdzēt šādus zvejas rīkus identificēt un atgūt, pamatojoties uz FAO brīvprātīgām vadlīnijām par zvejas rīku marķēšanu;

j)

pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

k)

pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu zvejniecībā;

l)

vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

m)

papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz ICCAT apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem;

n)

pasākumi, kas ir atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas piegādes pieejamību.