EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023C0123(01)

Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei 2023/C 23/01

PUB/2023/89

OJ C 23, 23.1.2023, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.1.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 23/1


Eiropas deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei

(2023/C 23/01)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi izsludina kopīgu Deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei

Preambula

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība (ES) ir “uz vērtībām balstīta savienība”, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, kura dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ES pamatā ir nedalāmas un universālas vērtības – cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība un solidaritāte. Hartā ir arī atkārtoti apstiprinātas tiesības, kas jo īpaši izriet no dalībvalstu kopīgajām starptautiskajām saistībām.

(2)

Digitālā pārkārtošanās ietekmē katru cilvēku ikdienas aspektu. Tā sniedz ievērojamas iespējas uzlabot dzīves kvalitāti, ekonomikas izaugsmi un ilgtspēju.

(3)

Bet digitālā pārkārtošanās rada arī izaicinājumus mūsu demokrātiskajai sabiedrībai, ekonomikai un indivīdiem. Līdz ar digitālās pārkārtošanās tempa pieaugumu ir pienācis laiks, lai ES noteiktu, kā tās vērtības un pamattiesības, kas tiek piemērotas bezsaistē, būtu piemērojamas digitālajā pasaulē. Digitālās pārkārtošanās rezultātā nevajadzētu notikt regresam tiesību jomā. Kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs tiešsaistē. Šī deklarācija neskar “bezsaistes politiku”, piemēram, piekļuvi būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem bezsaistē.

(4)

Parlaments ir vairākkārt aicinājis noteikt ētikas principus, kas virzītu ES pieeju digitālās pārkārtošanās procesam, kā arī nodrošināt pilnīgu atbilstību tādām pamattiesībām kā datu aizsardzība, tiesības uz privātumu, nediskriminēšana un dzimumu līdztiesība, un arī tādiem principiem kā patērētāju aizsardzība, tehnoloģiskā un tīkla neitralitāte, uzticamība un iekļautība. Tas ir arī aicinājis pastiprināt lietotāju tiesību aizsardzību digitālajā vidē, kā arī darba ņēmēju tiesības un tiesības atslēgties (1).

(5)

Pamatojoties uz iepriekšējām iniciatīvām, piemēram, “Tallinas deklarāciju par e-pārvaldi” un “Berlīnes deklarāciju par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi”, dalībvalstis ar Lisabonas deklarāciju “Digitālā demokrātija ar mērķi” ir aicinājušas izmantot tādu digitālās pārkārtošanās modeli, kas stiprina digitālās ekosistēmas cilvēkdimensiju, tās pamatā liekot digitālo vienoto tirgu. Dalībvalstis arī ir aicinājušas izveidot tādu digitālās pārkārtošanās modeli, ar kuru tiek nodrošināts, ka tehnoloģijas palīdz rīkoties klimata jomā un aizsargāt vidi.

(6)

ES digitālās pārkārtošanās iecere ir vērsta uz cilvēkiem, ar to ikvienam tiek dotas iespējas un sekmēta inovatīvu uzņēmumu darbība. Lēmumā par “Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam” ir noteikti konkrēti digitālie mērķi, kuru pamatā ir četri galvenie punkti (digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija). ES ceļš mūsu sabiedrības un ekonomikas digitālās pārkārtošanās procesā jo īpaši ietver digitālo suverenitāti atklātā veidā, pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu, iekļaušanu, piekļūstamību, vienlīdzību, ilgtspēju, noturību, drošību, dzīves kvalitātes uzlabošanu, pakalpojumu pieejamību un ikviena cilvēka tiesību un centienu ievērošanu. Digitālās pārkārtošanās procesam būtu jāveicina dinamiska, resursu ziņā efektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Eiropas Savienībā.

(7)

Šajā deklarācijā ir izklāstīti kopīgi politiskie nodomi un apņemšanās un atgādinātas vissvarīgākās tiesības saistībā ar digitālo pārkārtošanos. Deklarācijai būtu arī jādod virziens politikas veidotājiem, kad tie apsver savu redzējumu par digitālo pārkārtošanos: digitālās pārkārtošanās centrā jāizvirza cilvēki; jāatbalsta solidaritāte un iekļaušana, izmantojot savienojamību, digitālo izglītību, apmācību un prasmes, godīgus un taisnīgus darba apstākļus, kā arī piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē; atkārtoti jāuzsver, cik svarīga ir izvēles brīvība mijiedarbībā ar algoritmiem un mākslīgā intelekta sistēmām un taisnīgā digitālajā vidē; jāveicina līdzdalība digitālajā publiskajā telpā; jāpalielina drošums, drošība un iespēju nodrošināšana digitālajā vidē, jo īpaši bērniem un jauniešiem, vienlaikus nodrošinot privātumu un individuālu kontroli pār datiem; jāveicina ilgtspēja. Šīs deklarācijas dažādajām nodaļām būtu jāveido visaptverošs atsauces satvars, un tās nevajadzētu skatīt izolēti.

(8)

Šai deklarācijai būtu jākalpo arī par atsauces punktu uzņēmumiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem, kad tiek izstrādātas un ieviestas jaunas tehnoloģijas. Šajā sakarā ir svarīgi veicināt pētniecību un inovāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī MVU un jaunuzņēmumiem.

(9)

Vēl vairāk būtu jāstiprina digitālās sabiedrības un ekonomikas demokrātiska darbība, pilnībā respektējot tiesiskumu, efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesībaizsardzību. Šī deklarācija neietekmē likumiskās robežas, kas noteiktas tiesību izmantošanai, lai to saskaņotu ar citu tiesību izmantošanu, un nepieciešamās un proporcionālās robežas, kuras noteiktas sabiedrības interesēs.

(10)

Šīs deklarācijas pamatā ir ES primārie tiesību akti, it īpaši Līgums par Eiropas Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kā arī sekundārie tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. Tā balstās arī uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un papildina to. Tā ir deklaratīva un kā tāda neietekmē tiesību normu saturu vai to piemērošanu.

(11)

ES būtu jāpopularizē deklarācija savās attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, tostarp šīs tiesības un principus demonstrējot savās tirdzniecības attiecībās, ar mērķi panākt, lai šie principi virzītu starptautiskos partnerus ceļā uz digitālo pārkārtošanos, kuras centrā visā pasaulē ir izvirzīti cilvēki un viņu universālās cilvēktiesības. Deklarācijai jo īpaši būtu jākalpo par atsauci darbībām saistībā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanai, kā arī daudzu ieinteresēto personu pieejai interneta pārvaldībai.

(12)

Deklarācijas veicināšana un īstenošana ir ES un tās dalībvalstu kopīga politiska apņemšanās un atbildība, ievērojot to attiecīgo kompetenci un pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija regulāri ziņos Parlamentam un Padomei par panākto progresu. Dalībvalstīm un Komisijai, kad tās sadarbojas, lai sasniegtu lēmumā par “Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam” izklāstītos vispārīgos mērķus, būtu jāņem vērā šajā deklarācijā noteiktie digitālie principi un tiesības.

Deklarācija par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei

Mūsu mērķis ir veicināt Eiropas ceļu uz digitālo pārkārtošanos, kuras centrā ir izvirzīti cilvēki, kura pamatojas uz Eiropas vērtībām un ES pamattiesībām, atkārtoti apstiprina vispārējās cilvēktiesības un sniedz labumu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

Mēs tāpēc deklarējam turpmāko.

I NODAĻA.

Cilvēku izvirzīšana digitālās pārkārtošanās centrā

1.

Eiropas Savienībā cilvēki ir digitālās pārkārtošanās centrā. Tehnoloģijām būtu jākalpo un jānāk par labu visiem cilvēkiem, kas dzīvo ES, un, nodrošinot pilnīgu drošību un ievērojot viņu pamattiesības, jādod tiem iespēja piepildīt savas vēlmes.

Mēs apņemamies:

a)

stiprināt digitālās pārkārtošanās demokrātiskās sistēmas, kas dod labumu visiem un uzlabo visu to cilvēku dzīvi, kuri dzīvo ES;

b)

veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gan tiešsaistē, gan bezsaistē tiek ievērotas ES tiesību aktos atzītās ES vērtības un individuālās tiesības;

c)

veicināt un nodrošināt visu publiskā un privātā sektora dalībnieku atbildīgu un rūpīgu rīcību digitālajā vidē;

d)

aktīvi veicināt šo digitālās pārkārtošanās redzējumu, arī mūsu starptautiskajās attiecībās.

II NODAĻA.

Solidaritāte un iekļautība

2.

Tehnoloģijas būtu jāizmanto, lai cilvēkus apvienotu, nevis šķeltu. Digitālajās pārkārtošanās procesam būtu jāveicina taisnīga un iekļaujoša sabiedrība un ekonomika Eiropas Savienībā.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt, ka tehnoloģisko risinājumu projektēšanā, izstrādē, ieviešanā un izmantošanā tiek ievērotas pamattiesības, nodrošināta to īstenošana un veicināta solidaritāte un iekļaušana;

b)

īstenot digitālu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Tai būtu jāsniedz labums visiem, ar to būtu jāpanāk dzimumu līdzsvars un jo īpaši jāiekļauj vecāka gadagājuma cilvēki, lauku apvidos dzīvojoši cilvēki, personas ar invaliditāti vai marginalizētas, neaizsargātas personas vai personas, kurām ir atņemtas balsstiesības, un personas, kas rīkojas viņu vārdā. Tai būtu arī jāveicina kultūru un valodu daudzveidība;

c)

izstrādāt piemērotus satvarus, lai visi tirgus dalībnieki, kas gūst labumu no digitālās pārkārtošanas, ievērotu savus pienākumus pret sabiedrību un sniegtu taisnīgu un samērīgu ieguldījumu sabiedrisko labumu, pakalpojumu un infrastruktūras izmaksu segšanā visu ES dzīvojošo iedzīvotāju labā.

Savienojamība

3.

Ikvienam visā ES teritorijā vajadzētu būt piekļuvei cenas ziņā pieejamai un ātrdarbīgai digitālai savienojamībai.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai savienojamībai ar pieejamu piekļuvi internetam ikvienam visā ES teritorijā, tostarp personām ar zemiem ienākumiem;

b)

aizsargāt un veicināt interneta neitralitāti un atvērtību, lai saturs, pakalpojumi un lietotnes netiktu nepamatoti bloķēti vai degradēti.

Digitālā izglītība, apmācība un prasmes

4.

Ikvienam ir tiesības uz izglītību, apmācību un mūžizglītību, un ikvienam ir jābūt iespējām apgūt visas digitālās pamatprasmes un padziļinātas prasmes.

Mēs apņemamies:

a)

veicināt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību, tostarp nolūkā novērst digitālo prasmju un iespēju atšķirības starp dzimumiem;

b)

atbalstīt centienus, kas ļauj visiem izglītojamajiem un skolotājiem apgūt un dalīties ar nepieciešamajām digitālajām prasmēm un iemaņām, tostarp medijpratību un kritisko domāšanu, lai aktīvi piedalītos ekonomikā, sabiedrības dzīvē un demokrātiskajos procesos;

c)

sekmēt un atbalstīt centienus visām izglītības un apmācības iestādēm nodrošināt digitālo savienojamību, infrastruktūru un rīkus;

d)

dot visiem iespēju, pārkvalificējoties un pilnveidojot prasmes, pielāgoties pārmaiņām, kas notiks darba digitalizācijas rezultātā.

Godīgi un taisnīgi darba apstākļi

5.

Ikvienam ir tiesības uz godīgiem, taisnīgiem, nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem un pienācīgu aizsardzību digitālajā vidē tāpat kā fiziskajā darba vietā, neatkarīgi no nodarbinātības statusa, veida vai ilguma.

6.

Arodbiedrībām un darba devēju organizācijām ir svarīga loma digitālās pārkārtošanās procesā, jo īpaši saistībā ar godīgu un taisnīgu darba apstākļu definēšanu, tostarp attiecībā uz digitālo rīku izmantošanu darbā.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt, ka ikviens var atslēgties un gūt labumu no aizsardzības pasākumiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai digitālā vidē;

b)

nodrošināt, ka darba vidē digitālie rīki nekādā veidā neapdraud darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību;

c)

nodrošināt darba ņēmēju pamattiesību ievērošanu digitālajā vidē, tostarp viņu tiesības uz privātumu un tiesības apvienoties, tiesības uz koplīguma sarunām un rīcību, kā arī aizsardzību pret nelikumīgu un nepamatotu novērošanu;

d)

nodrošināt, ka mākslīgā intelekta izmantošana darba vietā ir pārredzama un atbilst uz risku balstītai pieejai un ka tiek veikti atbilstoši profilakses pasākumi, lai saglabātu drošu un veselīgu darba vidi;

e)

jo īpaši nodrošināt, ka svarīgos lēmumos, kas ietekmē darba ņēmējus, tiek garantēta cilvēka virsvadība un ka darba ņēmēji kopumā ir informēti, ka viņi mijiedarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmām.

Digitālie publiskie pakalpojumi tiešsaistē

7.

Ikvienam vajadzētu būt tiešsaistes piekļuvei galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Nevienam, kas piekļūst digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un izmanto tos, nav jālūdz sniegt datus biežāk, nekā tas ir nepieciešams.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt, ka visiem cilvēkiem, kas dzīvo ES, tiek piedāvāta iespēja izmantot pieejamu, brīvprātīgu, drošu un uzticamu digitālo identitāti, kas nodrošina piekļuvi plašam tiešsaistes pakalpojumu klāstam;

b)

nodrošināt publiskā sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu;

c)

atvieglot un atbalstīt netraucētu, drošu un sadarbspējīgu piekļuvi tādiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem visā Eiropas Savienībā, kas izstrādāti, lai efektīvi apmierinātu cilvēku vajadzības, tostarp un jo īpaši digitālajiem veselības un aprūpes pakalpojumiem, konkrētāk, piekļuvi e-veselības pacienta kartēm.

III NODAĻA.

Izvēles brīvība

Mijiedarbība ar algoritmiem un mākslīgā intelekta sistēmām

8.

Mākslīgajam intelektam būtu jākalpo par rīku cilvēkiem, un tā galīgajam mērķim vajadzētu būt cilvēku labklājības palielināšanai.

9.

Ikvienam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no algoritmiskās un mākslīgā intelekta sistēmu sniegtajām priekšrocībām, kad tiek izdarīta apzināta izvēle digitālajā vidē, un vienlaikus ikvienam vajadzētu būt aizsargātam pret risku un kaitējumu attiecībā uz veselību, drošību un pamattiesībām.

Mēs apņemamies:

a)

veicināt cilvēkcentrētas, uzticamas un ētiskas mākslīgā intelekta sistēmas visā to izstrādes, ieviešanas un izmantošanas laikā atbilstīgi ES vērtībām;

b)

nodrošināt pienācīgu pārredzamības līmeni attiecībā uz algoritmu un mākslīgā intelekta izmantošanu un to, ka cilvēki apzinās savas iespējas tos izmantot un ir informēti, kad mijiedarbojas ar tiem;

c)

nodrošināt, ka algoritmiskās sistēmas ir balstītas uz atbilstīgām datu kopām, lai novērstu diskrimināciju un nodotu visu to rezultātu virsvadību cilvēkiem, kas ietekmē cilvēku drošību un pamattiesības;

d)

nodrošināt, ka tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts netiek izmantoti, lai cilvēku izvēli noteiktu jau iepriekš, piemēram, attiecībā uz veselību, izglītību, nodarbinātību un privāto dzīvi;

e)

paredzēt aizsardzības pasākumus un atbilstīgi rīkoties, tostarp veicinot uzticamus standartus, lai nodrošinātu, ka mākslīgais intelekts un digitālās sistēmas vienmēr ir drošas un tiek izmantotas, pilnībā ievērojot pamattiesības;

f)

veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta pētniecībā tiek ievēroti visaugstākie ētikas standarti un attiecīgie ES tiesību akti.

Godīga tiešsaistes vide

10.

Ikvienam vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz objektīvu, pārredzamu, viegli pieejamu un uzticamu informāciju, efektīvi un brīvi izvēlēties, kurus tiešsaistes pakalpojumus izmantot.

11.

Ikvienam vajadzētu būt iespējai godīgi konkurēt un ieviest jauninājumus digitālajā vidē. No tā ieguvējiem vajadzētu būt arī uzņēmumiem, tostarp MVU.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt drošu un aizsargātu digitālo vidi, kuras pamatā ir godīga konkurence, kurā tiek aizsargātas pamattiesības, nodrošinātas lietotāju tiesības un patērētāju aizsardzība digitālajā vienotajā tirgū un ir skaidri noteikti platformu, jo īpaši lielo dalībnieku un vārtziņu, pienākumi;

b)

veicināt sadarbspēju, pārredzamību, atvērtās tehnoloģijas un standartus, lai vēl vairāk stiprinātu uzticēšanos tehnoloģijām, kā arī patērētāju spēju izdarīt autonomu un apzinātu izvēli.

IV NODAĻA.

Līdzdalība digitālajā publiskajā telpā

12.

Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei uzticamai, daudzveidīgai un daudzvalodu digitālajai videi. Piekļuve daudzveidīgam saturam veicina plurālistiskas publiskas debates un efektīvu nediskriminējošu līdzdalību demokrātijā.

13.

Ikvienam ir tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvību digitālajā vidē.

14.

Ikvienam vajadzētu būt iespējām piekļūt informācijai par to, kam pieder viņu izmantotie mediju pakalpojumi vai kas tos kontrolē.

15.

Tiešsaistes platformām, jo īpaši ļoti lielām tiešsaistes platformām, būtu jāatbalsta brīvas demokrātiskas debates tiešsaistē. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojumu nozīmi sabiedriskās domas un diskursa veidošanā, tām būtu jāmazina riski, kas izriet no to pakalpojumu darbības un izmantošanas, tostarp saistībā ar nepatiesu informāciju un dezinformācijas kampaņām, un jāaizsargā vārda brīvība.

Mēs apņemamies:

a)

turpināt aizsargāt visas pamattiesības tiešsaistē, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu;

b)

atbalstīt digitālo tehnoloģiju attīstību un vislabāko izmantošanu, lai stimulētu cilvēku iesaistīšanos un demokrātisku līdzdalību;

c)

veikt samērīgus pasākumus, lai apkarotu visu veidu nelikumīgu saturu, pilnībā ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda un informācijas brīvību, un nenosakot nekādus vispārējus uzraudzības pienākumus vai cenzūru;

d)

radīt digitālu vidi, kurā cilvēki ir aizsargāti pret dezinformāciju, manipulācijām ar informāciju un citiem kaitīga satura veidiem, tostarp aizskaršanu un ar dzimumu saistītu vardarbību;

e)

atbalstīt efektīvu piekļuvi digitālajam saturam, kas atspoguļo kultūras un valodu daudzveidību Eiropas Savienībā;

f)

dot cilvēkiem iespēju brīvi izdarīt konkrētas izvēles un, ierobežot iespēju izmantot ievainojamību un aizspriedumus, piemēram, izmantojot mērķtiecīgu reklāmu.

V NODAĻA.

Drošums, drošība un plašas iespējas

Aizsargāta un droša digitālā vide

16.

Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei digitālajām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, kas pēc būtības ir droši, aizsargāti un privātumu aizsargājoši, tādējādi nodrošinot augstu apstrādātās informācijas konfidencialitātes, integritātes, pieejamības un autentiskuma līmeni.

Mēs apņemamies:

a)

veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu produktu izsekojamību un nodrošinātu, ka digitālajā vienotajā tirgū tiek piedāvāti tikai tādi produkti, kas ir droši un atbilst ES tiesību aktiem;

b)

aizsargāt cilvēku, uzņēmumu un publisko iestāžu intereses pret kiberdrošības riskiem un kibernoziedzību, tai skaitā datu aizsardzības pārkāpumiem, identitātes zādzību vai manipulācijām. Tas ietver kiberdrošības prasības vienotajā tirgū laistiem savienotiem produktiem;

c)

vērsties pret tiem, kas Eiropas Savienībā cenšas mazināt drošību tiešsaistē un digitālās vides integritāti vai kas veicina vardarbību un naidu, izmantojot digitālus līdzekļus, un saukt viņus pie atbildības.

Privātums un individuāla datu kontrole

17.

Ikvienam ir tiesības uz privātumu un uz savu persondatu aizsardzību. Šīs tiesības ietver indivīda kontroli pār to, kā viņa personas dati tiek izmantoti un ar ko tie tiek kopīgoti.

18.

Ikvienam ir tiesības uz savas saziņas un informācijas par savām elektroniskajām ierīcēm konfidencialitāti un tiesības netikt pakļautam nelikumīgai novērošanai tiešsaistē, nelikumīgai visaptverošai izsekošanai vai datu pārtveršanas pasākumiem.

19.

Ikvienam vajadzētu būt iespējai noteikt savu digitālo mantojumu un lemt par to, kas pēc viņu nāves notiek ar personīgajiem kontiem un informāciju, kas attiecas uz viņu.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt, ka ikvienam ir efektīva kontrole pār saviem personas datiem un nepersondatiem saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem un attiecīgajiem ES tiesību aktiem;

b)

efektīvi nodrošināt to, lai indivīdi varētu viegli pārvietot savus personas datus un nepersondatus starp dažādiem digitālajiem pakalpojumiem atbilstīgi pārnesamības tiesībām;

c)

efektīvi aizsargāt sakarus no neatļautas trešo personu piekļuves;

d)

aizliegt nelikumīgu identifikāciju, kā arī darbību uzskaites nelikumīgu saglabāšanu.

Bērnu un jauniešu aizsardzība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana viņiem digitālajā vidē

20.

Bērniem un jauniešiem vajadzētu būt iespējai digitālajā vidē izdarīt drošu un apzinātu izvēli un izpausties radoši.

21.

Ar vecumam atbilstošiem materiāliem un pakalpojumiem būtu jāuzlabo bērnu un jauniešu pieredze, labbūtība un līdzdalība digitālajā vidē.

22.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu un jauniešu tiesībām tikt aizsargātiem pret visiem noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot digitālās tehnoloģijas, vai kuru izdarīšanu veicinājusi to izmantošana.

Mēs apņemamies:

a)

nodrošināt visiem bērniem un jauniešiem iespējas apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas, tostarp medijpratību un kritisko domāšanu, lai viņi digitālajā vidē varētu aktīvi un droši rīkoties un iesaistīties un izdarīt apzinātu izvēli;

b)

veicināt bērnu un jauniešu pozitīvu pieredzi vecumam atbilstošā un drošā digitālajā vidē;

c)

aizsargāt visus bērnus un jauniešus no kaitīga un nelikumīga satura, ekspluatācijas, manipulācijām un ļaunprātīgas izmantošanas tiešsaistē un nepieļaut, ka digitālo telpu izmanto noziegumu izdarīšanai vai veicināšanai;

d)

aizsargāt visus bērnus un jauniešus pret nelikumīgu izsekošanu, profilēšanu un mērķtiecīgu pievēršanos, jo īpaši komerciālos nolūkos;

e)

iesaistīt bērnus un jauniešus tādas digitālās politikas izstrādē, kas attiecas uz viņiem.

VI NODAĻA.

Ilgtspēja

23.

Lai novērstu būtisku kaitējumu videi un veicinātu aprites ekonomiku, digitālie produkti un pakalpojumi būtu jāizstrādā, jāražo, jāizmanto, jāremontē, jāpārstrādā un jālikvidē tā, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību un izvairītos no priekšlaicīgas novecošanās.

24.

Ikvienam vajadzētu būt pieejamai precīzai, viegli saprotamai informācijai par digitālo produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi un to enerģijas patēriņu, to remontējamību un darbmūžu, lai viņi varētu izdarīt atbildīgu izvēli.

Mēs apņemamies:

a)

atbalstīt tādu ilgtspējīgu digitālo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, kurām ir minimāla negatīvā ietekme uz vidi un sabiedrību;

b)

stimulēt ilgtspējīgu patērētāju izvēli un uzņēmējdarbības modeļus un veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību visās globālajās digitālo produktu un pakalpojumu vērtības ķēdēs, tostarp nolūkā apkarot piespiedu darbu;

c)

veicināt tādu inovatīvu digitālo tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un aktīvu izmantošanu, kurām ir pozitīva ietekme uz vidi un klimatu, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos;

d)

veicināt digitālo produktu un pakalpojumu ilgtspējas standartus un marķējumus.


(1)  2020/2216(INI); 2020/2018(INL); 2020/2019(INL); 2020/2022(INI); 2020/2012(INL); 2020/2014(INL); 2020/2015 (INI); 2020/2017 (INI); 2019/2186(INI); 2019/2181(INL); 2022/2266 (INI)


Top