EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R2059

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2059 (2022. gada 14. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē atpakaļejošas pārbaudes un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību tehniskos datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/3800

OJ L 276, 26.10.2022, p. 47–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/2059/oj

26.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/47


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2059

(2022. gada 14. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē atpakaļejošas pārbaudes un peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību tehniskos datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 325.bf. panta 9. punkta trešo daļu un 325.bg panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 2. punktā ir noteikts, ka iestādēm ir jāskaita dienas pārsniegumi, balstoties uz atpakaļejošām pārbaudēm par to, kādas hipotētiskas un faktiskas izmaiņas ir notikušas to portfeļa vērtībā, kuru veido visas pozīcijas, kas ir piesaistītas to tirdzniecības nodaļām. Šāda atpakaļejoša pārbaude ir paredzēta, lai atkarībā no tā, kādā līmenī tā tiek veikta, novērtētu, vai ir lietderīgi aprēķināt pašu kapitāla prasības pozīcijām tirdzniecības nodaļā, izmantojot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, un to, vai pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar modelējamiem riska faktoriem, ir adekvātas. Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 4. punktā noteikts, ka iestādes izmanto portfeļa dienas beigu vērtību kā sākumpunktu šādai atpakaļejošai pārbaudei, tostarp visām korekcijām, piemēram, rezervēm vai jebkādām vērtības korekcijām.

(2)

Riskam pakļautās vērtības atpakaļejošajā pārbaudē portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās joprojām būtu jāiekļauj dažas tirgus riska sekas, kas nav ietvertas iekšējā riska mērīšanas modelī. Attiecīgi visas korekcijas, kas saistītas ar tirgus risku, neatkarīgi no tā, cik bieži iestādes tās atjaunina, būtu jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās. Tomēr riskam pakļautās vērtības atpakaļejošā pārbaude ar hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā būtu jāveic, pieņemot, ka portfelis ir statisks. Tāpēc iestādēm šādu hipotētisku izmaiņu portfeļa vērtībā aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tās korekcijas, ko aprēķina katru dienu un kas ir iekļautas iekšējā riska mērīšanas modelī.

(3)

Dažos gadījumos ir iespējams, ka korekcijas rakstura un šai korekcijai piemērojamās iekšējās riska pārvaldības dēļ šādu korekciju aprēķina pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai. Lai nodrošinātu saskaņotību visā Savienībā, iestādēm, aprēķinot faktiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, būtu vai nu jāpārrēķina šāda korekcija katrai tirdzniecības nodaļai atsevišķi tikai attiecībā uz pozīcijām, kas piesaistītas konkrētajai tirdzniecības nodaļai, vai, ja ir izpildīti īpaši nosacījumi, jāatspoguļo izmaiņas, kas izriet no šādas korekcijas, tikai saistībā ar atpakaļejošo pārbaudi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā. Attiecīgi, ja iestādes veic dienas beigu novērtēšanas procesu, lai atvasinātu tirdzniecības nodaļu dienas beigu portfeļa vērtības, tām, aprēķinot hipotētiskās un faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas līmenī, nevajadzētu atļaut attiecināt korekciju uz tirdzniecības nodaļām tādā veidā, kas ir proporcionāls katras tirdzniecības nodaļas devumam korekcijas vērtībā.

(4)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg pantā noteiktajai peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas. Šim nolūkam ir piemēroti statistikas testi, kas iekļauti Bāzeles Banku un uzraudzības komitejas izstrādātajos starptautiskajos standartos, Spīrmena korelācijas koeficients un Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs, lai praksē ieviestu peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību, un tāpēc iestādēm tie būtu jāizmanto.

(5)

Starptautiskajos standartos ir noteikts, ka iestādēm būtu jāizpilda papildu kapitāla prasība, ja teorētiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļu portfeļu vērtībā nav pietiekami tuvas. Šādā situācijā iestādēm būtu jāaprēķina un jāziņo kompetentajām iestādēm minētā papildu kapitāla prasība attiecīgajām tirdzniecības nodaļām.

(6)

Ziņojot par peļņas un zaudējumu attiecinājuma rezultātiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punkta d) apakšpunktu, iestādēm būtu arī jānorāda uz hipotētisko izmaiņu un teorētisko izmaiņu būtiskām atšķirībām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā. Tam būtu jāpalīdz iestādēm noteikt iespējamās nepilnības teorētisko izmaiņu aprēķināšanā.

(7)

Novērtējot atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, portfeļa vērtības teorētiskās izmaiņas salīdzina ar hipotētiskajām izmaiņām, ko aprēķina, pieņemot, ka portfelis ir statisks. Šā salīdzinājuma mērķis ir noteikt, cik būtiskas ir atšķirības iestādes riska mērīšanas modeļa vērtēšanas procesos, kas rada teorētiskās izmaiņas, un iestādes iekšējo sistēmu vērtēšanas procesos, kas rada hipotētiskās izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka šo salīdzinājumu neietekmē izmaiņas portfeļa sastāvā, portfeļa vērtības teorētiskās izmaiņas, ko izmanto peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībā, arī būtu jāaprēķina, pieņemot, ka portfelis ir statisks.

(8)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar starptautiskajiem standartiem, hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, ko aprēķina, lai novērtētu atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, būtu jāsaskaņo ar hipotētiskajām izmaiņām portfeļa vērtībā, ko iestāde aprēķina atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām.

(9)

Atšķirības starp vērtēšanas procesiem, kas rada hipotētiskas un teorētiskas izmaiņas portfeļa vērtībā, var būt saistītas ar konkrētu riska faktoru izlaidumu riska mērīšanas modelī vai riska mērīšanas modeļa vienkāršojumiem. Citas atšķirības var būt saistītas ar datu neatbilstību, ko iestāde izmanto kā ievaddatus, lai noteiktu savu portfeļu vērtību. Lai izvairītos no papildu neatbilstības avotiem, kas rodas šādu ievaddatu atšķirību dēļ, iestādēm būtu jāļauj saskaņot ievaddatus ar noteikumu, ka ir izpildīti daži īpaši nosacījumi.

(10)

Peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultātu uzrādīšanas biežums būtu jāsaskaņo ar riska faktoru modelējamības novērtēšanas biežumu un biežumu, kādā tiek uzrādītas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku. Tādējādi iestādes varēs noteikt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, pamatojoties uz konsekventiem rezultātiem attiecībā uz atpakaļejošās pārbaudes prasībām, peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām un modelējamības novērtējumu.

(11)

Veids, kādā iestādēm būtu jāapkopo savas kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, būtu jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem. Tāpēc apkopošanas formulai būtu jāatspoguļo peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultāti, tostarp papildu kapitāla prasība, ja teorētiskās un hipotētiskās izmaiņas nav pietiekami tuvas. Turklāt apkopošanas formulā būtu jāatspoguļo diversifikācijas ieguvumu samazinājums, ja pašu kapitāla prasības tirdzniecības nodaļai tiek aprēķinātas, izmantojot alternatīvo standartizēto pieeju, nevis alternatīvo iekšējā modeļa pieeju.

(12)

Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārbaudīt iestāžu atbilstību šai regulai, iestādēm būtu jādokumentē šīs regulas īstenošana.

(13)

Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz elementiem, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības izmaiņās, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem, izmantojot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un nodrošinātu to, ka personām, uz kurām attiecas tajos noteiktie pienākumi, ir visaptveroša noteikumu izpratne un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 9. punkta trešajā daļā un 325.bg panta 4. punkta trešajā daļā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(14)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(15)

EBI sarīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, izanalizēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

TEHNISKIE ELEMENTI, KAS JĀIEKĻAUJ PORTFEĻA VĒRTĪBAS FAKTISKAJĀS UN HIPOTĒTISKAJĀS IZMAIŅĀS, LAI IZPILDĪTU ATPAKAĻEJOŠAS PĀRBAUDES PRASĪBAS

1. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās

1. pants

Tehniskie elementi, kas jākļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic tirdzniecības nodaļas līmenī

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā minētās tirdzniecības nodaļas atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, ko izmanto dienas beigu vērtību aprēķināšanas procesā (“dienas beigu vērtēšanas process”), tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 8. punktā minētās neatkarīgās cenu pārbaudes rezultātus.

2.   Aprēķinot faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā.

3.   Aprēķinot faktiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku, izņemot visas šādas korekcijas:

a)

kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)

korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)

papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4.   Iestādes aprēķina korekcijas vērtību, kā minēts 3. punktā, pamatojoties uz visām pozīcijām, kas piesaistītas tai pašai tirdzniecības nodaļai. Iestādes korekcijas vērtības izmaiņas iekļauj tikai tajā dienā, kurā korekcija ir aprēķināta.

5.   Papildus 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem iestādes no tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības faktisko izmaiņu aprēķina var izslēgt korekciju, kas aprēķināta dienas beigu vērtēšanas procesā pozīciju kopumiem, kuri piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai pēc neto principa, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

minēto korekciju tās būtības dēļ aprēķina pēc neto principa pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai;

b)

šīs korekcijas iekšējā riska pārvaldība atbilst līmenim, kādā tiek aprēķināta korekcija;

c)

attiecīgā iestāde dokumentē visus turpmāk minētos elementus:

i)

pozīciju kopas, kurām aprēķina korekciju;

ii)

pamatojums, kas ir pamatā korekcijas aprēķinam attiecībā uz i) punktā minētajām pozīciju kopām;

iii)

pamatojums korekcijas aprēķina neveikšanai, pamatojoties tikai uz pozīcijām, kas piesaistītas šai tirdzniecības nodaļai.

2. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības faktiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic iestādes līmenī

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā minētās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, ko izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 8. punktā minētās neatkarīgās cenu pārbaudes rezultātus.

2.   Aprēķinot faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā.

3.   Aprēķinot faktiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu novērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku, izņemot visas šādas korekcijas:

a)

kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)

korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)

papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4.   Iestādes aprēķina 3. punktā minēto korekciju vērtības izmaiņas, pamatojoties uz jebkuru no šiem kritērijiem:

a)

visas tās pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

b)

visas pozīcijas, uz kurām attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

5.   Iestādes korekcijas vērtības izmaiņas iekļauj tikai tajā dienā, kurā korekcija ir aprēķināta.

2. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības prasību hipotētiskajās izmaiņās

3. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic tirdzniecības nodaļas līmenī

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā minētās tirdzniecības nodaļas atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, neņemot vērā nekādas maksas un komisijas naudu.

2.   Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā, tādā pašā veidā, kā tās atspoguļo izmaiņas, kuras izriet no aprēķina par:

a)

sagaidāmā iztrūkuma riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

spriedzes scenārija riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk pantā.

3.   Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku un aprēķinātas katru dienu, kā arī kuras ir iekļautas iestādes riska novērtēšanas modelī, izņemot visas šādas korekcijas:

a)

kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)

korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)

papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4.   Iestādes aprēķina korekcijas vērtību, kā minēts 3. punktā, pamatojoties uz visām pozīcijām, kas piesaistītas attiecīgajai tirdzniecības nodaļai. Iestādes iekļauj korekcijas vērtības izmaiņas, pamatojoties uz salīdzinājumu starp dienas beigu korekcijas vērtību un, pieņemot, ka pozīcijas tirdzniecības nodaļas portfelī nav mainījušās, korekcijas vērtību nākamās dienas beigās.

5.   Papildus 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem iestādes no tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētisko izmaiņu aprēķina var izslēgt arī korekciju, kas aprēķināta pēc neto principa dienas beigu vērtēšanas procesā pozīciju kopumiem, kuri piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

minēto korekciju tās būtības dēļ aprēķina pēc neto principa pozīciju kopumiem, kas piesaistīti vairāk nekā vienai tirdzniecības nodaļai;

b)

šīs korekcijas iekšējā riska pārvaldība atbilst līmenim, kādā tiek aprēķināta korekcija;

c)

attiecīgā iestāde dokumentē visu turpmāk minēto:

i)

pozīciju kopas, kurām aprēķina korekciju;

ii)

pamatojums, kas ir pamatā korekcijas aprēķinam attiecībā uz i) punktā minētajām pozīciju kopām;

iii)

pamatojums korekcijas aprēķina neveikšanai, pamatojoties tikai uz tām pozīcijām, kas piesaistītas attiecīgajai tirdzniecības nodaļai.

4. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz atpakaļejošas pārbaudes prasībām, ko veic iestādes līmenī

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 6. punktā minētās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto dienas beigu vērtēšanas procesā, neņemot vērā nekādas maksas un komisijas naudu.

2.   Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes atspoguļo minētā portfeļa vērtības izmaiņas, kas radušās laika gaitā, tādā pašā veidā, kā tās atspoguļo izmaiņas, kuras izriet no aprēķina par:

a)

sagaidāmo iztrūkuma riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.ba panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

spriedzes scenārija riska mēru, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bk pantā.

3.   Aprēķinot hipotētiskās izmaiņas portfeļa vērtībā, iestādes šajā vērtībā iekļauj visas tās korekcijas, kas ņemtas vērā 1. punktā minētajā dienas beigu vērtēšanas procesā un kas ir saistītas ar tirgus risku un aprēķinātas katru dienu, kā arī kuras ir iekļautas iestādes riska novērtēšanas modelī, izņemot visas šādas korekcijas:

a)

kredīta vērtības korekcijas, kas atspoguļo iestādes darījuma partneru kredītriska pašreizējo tirgus vērtību;

b)

korekcijas, kas attiecinātas uz iestādes pašas kredītrisku un kas ir izslēgtas no pašu kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu;

c)

papildu vērtības korekcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu.

4.   Iestādes aprēķina 3. punktā minēto korekciju vērtības izmaiņas, pamatojoties uz jebkuru no šiem kritērijiem:

a)

visām tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

b)

visām pozīcijām, uz kurām attiecas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku.

5. pants

Dokumentācijas prasības

Iestādēm ir politika un procedūras, kas nosaka, kā tās aprēķina faktiskās un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā vai portfeļa vērtībā saskaņā ar šīs regulas 1. līdz 4. pantu. Minētā politika un procedūras ietver visus šādus elementus:

a)

aprakstot, kā aprēķina attiecīgā portfeļa vērtības faktiskās izmaiņas, izklāsts par atšķirībām starp dienas beigu portfeļa vērtību izmaiņām, kas iegūtas dienas beigu vērtēšanas procesā, un attiecīgā portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām;

b)

maksas un komisijas maksas un tas, kā tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais izņēmums;

c)

visu korekciju saraksts, katrai korekcijai norādot visus turpmāk minētos elementus:

i)

korekcijas apraksts un mērķis;

ii)

korekcijas aprēķināšanā izmantotā metodika un process;

iii)

korekcijas aprēķināšanas biežums un, ja biežums ir retāk kā reizi dienā, šāda biežuma pamatojums;

iv)

tas, vai korekcija ir jutīga pret tirgus risku;

v)

pozīciju kopumi, kuriem aprēķina korekciju, un iemesli, kuru dēļ tiek veikts aprēķins šādos kopumos;

vi)

tas, vai un kā tiek aktīvi ierobežots risks, kas izriet no izmaiņām korekcijā, un kura tirdzniecības nodaļa vai nodaļas ir atbildīgas par šādu riska ierobežošanu;

vii)

tas, vai un kā korekcija ir ņemta vērā faktiskajās attiecīgā portfeļa vērtības izmaiņās Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf panta 3. punktā norādītās atpakaļejošās pārbaudes un minētās regulas 325.bf panta 6. punktā norādītās atpakaļejošās pārbaudes vajadzībām;

viii)

tas, vai un kā korekcija ir ņemta vērā hipotētiskās attiecīgā portfeļa vērtības izmaiņās Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bf un 325.bg panta vajadzībām, un izklāsts, kā tiek aprēķinātas korekcijas izmaiņas, ja tiek pieņemtas, ka portfelī pozīcijas nav mainījušās.

2. NODAĻA

PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU ATTIECINĀJUMA PRASĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

1. Iedaļa

Kritēriji, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas, un sekas attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kas neatbilst šim nosacījumam

6. pants

Vispārīgas prasības

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta 2. punkta vajadzībām iestādes konkrētas tirdzniecības nodaļas portfelim aprēķina šīs regulas 7. pantā noteikto Spīrmena korelācijas koeficientu un šīs regulas 8. pantā noteikto Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju un, pamatojoties uz minēto aprēķinu rezultātiem, piemēro šīs regulas 9. pantā minētos kritērijus. Ja saskaņā ar minētajiem kritērijiem teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā nav pietiekami tuvas, iestādēm piemēro šīs regulas 10. pantā izklāstītās sekas.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā iestādes var saskaņot konkrētu brīdi (snapshot time), kurā tās aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar konkrētu brīdi, par kuru tās aprēķina hipotētiskās izmaiņas minētajā vērtībā.

7. pants

Spīrmena korelācijas koeficienta aprēķināšana

1.   Iestādes aprēķina šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto Spīrmena korelācijas koeficientu, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)

tās nosaka novērojumu laikrindas par hipotētiskajām un teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā pēdējās 250 darbdienās;

b)

no a) apakšpunktā minēto hipotētisko un teorētisko izmaiņu laikrindām iestādes sagatavo attiecīgās pakāpju laikrindas saskaņā ar 2. punktu, hipotētisko un teorētisko izmaiņu laikrindas uzskatot par sākuma laikrindām;

c)

tās aprēķina Spīrmena korelācijas koeficientu saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

R HPL

=

pakāpju laikrindas, kas iegūtas no b) apakšpunktā minēto hipotētisko izmaiņu laikrindām;

R RTPL

=

pakāpju laikrindas, kas iegūtas no b) apakšpunktā minētajām teorētisko izmaiņu laikrindām;

Formula

=

RHPL pakāpju laikrindas standarta novirze, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;

Formula

=

RRTPL pakāpju laikrindas standarta novirze, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu;

cov (RHPL , RRTPL )

=

kovariācija, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, starp RHPL un RRTPL pakāpju laikrindām.

2.   Iestādes sagatavo 1. punkta b) apakšpunktā minēto pakāpju laikrindas no sākuma laikrindām, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)

katram novērojumam sākuma laikrindās iestādes uzskaita novērojumu skaitu, kuru vērtība ir zemāka nekā minētais novērojums attiecīgajās laikrindās;

b)

iestādes katru novērojumu apzīmē ar skaitli, kas iegūts a) apakšpunktā minētā aprēķina rezultātā un kas palielināts par vienu;

c)

ja saskaņā ar b) apakšpunktu veiktās apzīmēšanas rezultātā divi vai vairāki novērojumi ir apzīmēti ar vienu un to pašu numuru, iestādes papildus palielina šo apzīmējumu skaitu ar šādu daļskaitli:

Formula

kur N ir vienāds ar apzīmējumu daudzumu ar tādu pašu numuru;

d)

iestādes par pakāpju laikrindām uzskata saskaņā ar b) un c) apakšpunktu iegūto apzīmējumu laikrindas.

3.   Iestādes aprēķina RHPL pakāpju laikrindu standarta novirzi saskaņā ar a) apakšpunktā noteikto formulu, RRTPL pakāpju laikrindu standarta novirzi saskaņā ar b) apakšpunktā noteikto formulu un kovariāciju starp šīmlaikrindām saskaņā ar c) apakšpunktā noteikto formulu šādi:

a)

Formula

;

b)

Formula

;

c)

Formula

;

kur:

i

=

indekss, kas apzīmē novērojumu pakāpju laikrindās;

Formula

=

R HPL pakāpju laikrindu “i (kārtas numurs)” novērojums;

Formula

=

RHPL pakāpju laikrindu vidējais rādītājs;

Formula

=

RRTPL pakāpju laikrindu “i (kārtas numurs)” novērojums;

Formula

=

RRTPL pakāpju laikrindu vidējais rādītājs.

8. pants

Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju aprēķināšana

1.   Iestādes aprēķina šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju, veicot šādas darbības šādā secībā:

a)

tās nosaka pēdējo 250 darbdienu laikrindas novērojumiem par hipotētiskajām un teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā;

b)

tās aprēķina empīrisko kumulatīvo sadalījuma funkciju tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajām izmaiņām, izmantojot a) apakšpunktā minēto hipotētisko izmaiņu laikrindas;

c)

tās aprēķina tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētisko izmaiņu empīrisko kumulatīvo sadalījuma funkciju no a) apakšpunktā minēto teorētisko izmaiņu laikrindām;

d)

tās iegūst Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītāju, aprēķinot maksimālo starpību starp abām empīriskajām kumulatīvajām sadalēm, kas aprēķinātas saskaņā ar b) un c) apakšpunktu, pie peļņas un zaudējumu jebkuras iespējamās vērtības.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām empīriskā sadalījuma funkcija, kas iegūta no laikrindām, ir funkcija, kas, ņemot vērā jebkuru skaitu kā ievades datus, iegūst attiecību starp novērojumu skaitu laikrindās, kuru vērtība ir mazāka vai vienāda ar ievades skaitli, un novērojumu kopskaitu laikrindās.

9. pants

To kritēriju precizēšana, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir pietiekami tuvas

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta 2. punkta vajadzībām iestādes katru tirdzniecības nodaļu klasificē kā zaļās, oranžās, dzeltenās vai sarkanās zonas nodaļu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

Ja tirdzniecības nodaļa ir klasificēta kā zaļās zonas nodaļa, teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas šīs tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā uzskata par pietiekami tuvām.

Ja tirdzniecības nodaļa ir klasificēta kā oranžās, dzeltenās vai sarkanās zonas nodaļa, teorētiskās izmaiņas un hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā neuzskata par pietiekami tuvām.

2.   Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “zaļās zonas nodaļu”, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

Spīrmena korelācijas koeficients tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ir lielāks par 0,8;

b)

Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ir mazāks par 0,09.

3.   Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “sarkanās zonas nodaļu”, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

Spīrmena korelācijas koeficients tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ir mazāks par 0,7;

b)

Kolmogorova-Smirnova kritērija rādītājs tirdzniecības nodaļai, kas aprēķināts saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ir lielāks par 0,12.

4.   Tirdzniecības nodaļu klasificē kā “oranžās zonas nodaļu”, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

tirdzniecības nodaļa nav klasificēta ne kā zaļās, ne kā sarkanās zonas nodaļa;

b)

pašu kapitāla prasības visām pozīcijām, kas piesaistītas minētajai tirdzniecības nodaļai, iepriekšējā ceturksnī tika aprēķinātas, pamatojoties uz alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā.

5.   Tirdzniecības nodaļu, kas nav klasificēta kā zaļās, oranžās vai sarkanās zonas nodaļa, klasificē kā “dzeltenās zonas nodaļu”.

10. pants

Sekas attiecībā uz tirdzniecības nodaļām, kas klasificētas kā dzeltenās, oranžās vai sarkanās zonas nodaļas

1.   Iestādes, kas pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kuras klasificētas kā sarkanās, oranžās vai dzeltenās zonas nodaļas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, attiecībā uz minētajām pozīcijām aprēķina papildu kapitāla prasību saskaņā ar šādu formulu:

Formula

kur:

k

=

kā noteikts 2. punktā

SAima

=

pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

IMAima

=

pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, visu to pozīciju portfelim, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos koeficientu k aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

SA i

=

pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, visām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļai “i”;

Formula

=

visu to tirdzniecības nodaļu indeksi, kas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ir klasificētas kā sarkanās, oranžās vai dzeltenās zonas nodaļas, no tām nodaļām, kurām pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķinātas saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

Formula

=

visu to tirdzniecības nodaļu indeksi, kurām pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā.

3.   Iestādes, kas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, attiecībā uz pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kuras saskaņā ar šīs regulas 9. pantu ir klasificētas kā sarkanās vai oranžās zonas nodaļas, par to informē kompetento iestādi, kad tās ziņo par peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības rezultātiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punkta d) apakšpunktu.

11. pants

Novērtējuma par atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai biežums

Iestādes katru ceturksni novērtē atbilstību peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai visām tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām minētajām iestādēm ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.az panta 2. punktā minētā atļauja aprēķināt pašu kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus.

2. Iedaļa

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās un hipotētiskajās izmaiņās peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasības vajadzībām

12. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības teorētiskajās izmaiņās

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, pamatojoties uz salīdzinājumu starp portfeļa vērtību dienas beigās un, pieņemot, ka pozīcijas tirdzniecības nodaļas portfelī nav mainījušās, minētā portfeļa vērtību nākamās dienas beigās.

2.   Iestādes aprēķina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfelī, izmantojot tās pašas metodes, tostarp tās pašas cenu noteikšanas metodes, modelēšanas parametrus un tirgus datus, kuras izmanto riska mērīšanas modelī.

3.   Teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ietver tikai izmaiņas visu riska faktoru vērtībā, kas iekļauti riska mērīšanas modelī, kuram iestādes piemēro nākotnes satricinājumu scenārijus.

13. pants

Tehniskie elementi, kas jāiekļauj tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtības hipotētiskajās izmaiņās attiecībā uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasību

Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes aprēķina hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

14. pants

Datu saskaņošana attiecībā uz peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībām

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes var aizstāt ievaddatu vērtību konkrētam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar tāda paša veida ievaddatu vērtību tam pašam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar noteikumu, ka ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

ievaddatu atšķirības ir saistītas ar to, ka datus iegūst no dažādiem datu sniedzējiem;

b)

ievaddatu atšķirības ir saistītas ar to, ka ievaddati tiek iegūti no tirgus datu avota dažādos laikos vienas un tās pašas darbdienas laikā.

2.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bg panta vajadzībām iestādes var aizstāt vērtību konkrētam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar tāda paša veida vērtību tam pašam riska faktoram, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, ar noteikumu, ka ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

riska faktors, ko izmanto, lai aprēķinātu hipotētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā, tieši neatbilst ievaddatiem;

b)

riska faktors ir atvasināts no ievaddatiem, izmantojot vērtēšanas sistēmu metodes, ko izmanto hipotētiskām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā;

c)

neviena no b) apakšpunktā minētajām vērtēšanas sistēmu metodēm nav pārbūvēta riska mērīšanas modelī izmantotajās vērtēšanas sistēmās, lai iegūtu riska faktora vērtību, ko izmanto, aprēķinot teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā.

15. pants

Dokumentācijas prasības

1.   Iestādēm ir politika un procedūras, kas nosaka, kā tās aprēķina teorētiskās izmaiņas saskaņā ar šīs regulas 12. un 14. pantu, un kas ietver paskaidrojumu par to, kā tiek aprēķinātas teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā modelējamiem un nemodelējamiem riska faktoriem.

2.   Izstrādājot procedūras datu saskaņošanai, kā minēts šīs regulas 14. pantā, iestādes piemēro abus turpmāk minētos elementus:

a)

tās salīdzina teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā bez šīs regulas 14. pantā minētajiem pielāgojumiem ar teorētiskajām izmaiņām tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ar šīs regulas 14. pantā minētajiem pielāgojumiem, un dokumentē šo salīdzinājumu;

b)

tās novērtē pielāgojumu ietekmi uz attiecīgo kritēriju rādītājiem, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību šīs regulas 7. un 8. pantā minētajai peļņas un zaudējumu attiecinājuma prasībai, un dokumentē minēto novērtējumu.

3.   Iestādes dokumentē visas ievaddatu korekcijas attiecībā uz riska faktoriem, aprēķinot teorētiskās izmaiņas tirdzniecības nodaļas portfelī, kas veiktas saskaņā ar šīs regulas 14. pantu, kā arī šādu korekciju pamatojumu.

3. Iedaļa

Pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar alternatīvā iekšējā modeļa pieeju

16. pants

Pašu kapitāla prasību aprēķināšana attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju iestādēm, kurām ir tirdzniecības nodaļas

Iestādes, kas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem aprēķina saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kura izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, pozīcijām, kas piesaistītas dažām to tirdzniecības nodaļām, pašu kapitāla prasības visām savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām savām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas vai preču riskus, aprēķina kā a) un b) apakšpunktā izklāstīto formulu rezultātu summu šādi:

a)

Formula

b)

Formula

kur:

IMAima

=

IMAima , kā precizēts šīs regulas 10. pantā;

SAima

=

SAima , kā precizēts šīs regulas 10. pantā;

Capital surcharge

=

papildu kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 10. pantu;

C U

=

pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, to pozīciju portfelim, kas nav piesaistītas tirdzniecības nodaļām, kurām iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskiem saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā;

SAall desks

=

pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un visām netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas rada ārvalstu valūtas vai preču riskus, saskaņā ar alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


Top