32022R0515

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 2022/515 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32022R0515

Help

Padomes Regula (ES) 2022/515 (2022. gada 31. marts), ar kuru groza Regulu (ES) 2022/109, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

ST/7369/2022/INIT

OV L 104, 1.4.2022, p. 1–50 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/515/oj

HTML

PDF

Official Journal

1.4.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/1

PADOMES REGULA (ES) 2022/515

(2022. gada 31. marts),

ar kuru groza Regulu (ES) 2022/109, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (ES) 2022/109 (1) nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras 2022. gadā piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi.

(2)

2021. gada 21. decembrī Savienība ar Apvienoto Karalisti vienojās par daudzu 2022. gada kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) noteikšanu attiecībā uz Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīguma (TSN) (2) 35. pielikumā uzskaitītajiem krājumiem. Saskaņā ar TSN 498. panta 6. punktu un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1875 (3) apspriešanās iznākums dokumentēts rakstiskajā protokolā, kuru Padome apstiprināja 2021. gada 21. decembrī un kuru tajā pašā dienā parakstīja Apvienotās Karalistes delegācijas vadītājs un – Savienības vārdā – Komisijas pārstāvis.

(3)

Rakstiskais protokols sagatavots pēc Savienības un Apvienotās Karalistes apspriešanās, kuru Savienība rīkoja saskaņā ar TSN 498. panta 2. punktu, 498. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktu un 498. panta 6. punktu un saskaņā ar mērķiem un principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (4) 2., 3., 28. un 33. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/472 (5) un (ES) 2018/973 (6) 4. un 5. pantā un Lēmumā (ES) 2021/1875. Apspriešanās laikā Savienība saskaņā ar TSN 494. panta 3. punkta c) apakšpunktu savu nostāju balstīja uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES).

(4)	Tāpēc Regulas (ES) 2022/109 noteiktās provizoriskās KPN ir jāaizstāj saskaņā ar zvejas iespējām, par kurām panākta vienošanās rakstiskajā protokolā, un jāīsteno vēl citi, ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti pasākumi, par kuriem arī panākta vienošanās rakstiskajā protokolā.

(5)

Šādas zvejas iespējas, kas noteiktas 2022. gadam, ļaus ilgtermiņā veikt vidiski ilgtspējīgas zvejas darbības, pārvaldīt tās atbilstīgi mērķim nodrošināt ekonomiskus, sociālus un nodarbinātības ieguvumus un veicināt pārtikas pieejamību un arī Savienības operatoru konkurences apstākļu vienlīdzību gadījumos, kad krājumi ir kopīgi ar Apvienoto Karalisti.

(6)

Par dažiem krājumiem, ko ICES novērtējusi attiecībā pret maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), ir sniegts zinātniskais ieteikums nozvejas negūt. Ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas šādā zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos gūtās nozvejas, tai skaitā no minētajiem krājumiem gūtās piezvejas, izraisītu t. s. kritiskās sugas parādību. Lai panāktu līdzsvaru starp šādu jauktu sugu zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, ko radītu pilnīga minētās zvejniecības apturēšana, un vajadzību minētajos krājumos panākt labu bioloģisko stāvokli, kā arī ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot atbilstoši MSY, Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās, ka ir lietderīgi attiecībā uz piezvejām, ko gūst no minētajiem krājumiem, noteikt īpašas KPN. Minētās KPN būtu jānosaka apjomā, kas samazinātu zivju mirstību minētajos krājumos un stimulētu selektivitātes uzlabošanu un piezveju novēršanu. Savienības operatoru konkurences apstākļu vienlīdzīguma labad, kā arī lai gādātu par būtisku šo krājumu biomasas atjaunošanos, minēto krājumu zvejas iespēju apjoms būtu jānosaka saskaņā ar rakstisko protokolu.

(7)

Ņemot vērā to, ka dažu zilās jūraslīdakas (BLI/12INT, BLI/24, BLI/03A), mencas (COD/5BE6A, COD/7XAD34), siļķes (HER/7G-K) un merlanga (WHG/07A) krājumu biomasa ir mazāka par biomasas limita references rādītājiem (Blim), Savienība un Apvienotā Karaliste rakstiskajā protokolā ir vienojušās par vajadzību attiecībā uz pārcēlumiem no 2021. gada uz 2022. gadu dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu minētajiem krājumiem nepiemērot, lai nozvejas 2022. gadā nepārsniegtu tiem noteikto KPN. Turklāt Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās, ka tas pats attiecas uz vienu dzelkņu haizivs (DGS/15X14) krājumu, kuru apzvejot aizliegts saskaņā ar Regulas (ES) 2022/109 18. panta 1. punkta o) apakšpunktu.

(8)

Lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu ievērošanu un konkurences apstākļu vienlīdzīgumu, izkraušanas pienākuma, arī de minimis un izdzīvotības atbrīvojumu, piemērošanā Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti centās panākt vislielāko iespējamo konverģenci. Ar Apvienoto Karalisti saskaņotajās zvejas iespējās, kas noteiktas to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ņemts vērā tas, ka izmešana principā vairs nav atļauta. Tāpēc apjomi, kurus izkraušanas pienākuma piemērošanas laikā drīkst izņēmuma kārtā turpināt izmest, ir atvilkti no ICES ieteikumā norādītā kopējo nozveju apjoma.

(9)

Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās turpināt pieeju, kas izstrādāta Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax) ziemeļu krājuma saglabāšanai un izklāstīta Regulas (ES) 2021/92 (7) 11. pantā. Saskaņā ar minēto pieeju krājuma kopējā zvejas noslodzei ir jāsaglabājas mazākai par vai vienādai ar ICES ieteikto. Tāpēc attiecībā uz šo krājumu ICES 4.b, 4.c, 7.a un 7.d–7.h rajonā arī uz 2022. gadu būtu jānosaka nozvejas limitējoši pasākumi. Ņemot vērā ICES ieteikumu, Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās palielināt nozvejas limitus zvejas darbībās, kurās izmanto āķus un āķu rindas, kā arī fiksētus žaunu tīklus. Bez tam Savienība un Apvienotā Karaliste nolēma traļiem un zvejas vadiem noteiktos ikmēneša limitus aizstāt ar divu mēnešu limitiem. Turklāt Savienība un Apvienotā Karaliste vienojās par prioritāti izvirzīt Eiropas labraka novērtēšanai izmantotā ICES rīka uzlabošanu, kas ļautu veikt prognozējošus aprēķinus uz MSY modeļu bāzes. Tāpat Savienība un Apvienotā Karaliste nolēma, ka ir jāsaglabā līdzšinējie nozvejas limitējošie pasākumi, kas piemērojami atpūtas zvejai. Provizoriskie nozvejas limiti nu tiek aizstāti ar visam gadam noteiktiem nozvejas limitiem, tāpēc arī relevantajiem nozvejas limitējošajiem pasākumiem būtu jāaptver laikposms no 2022. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

(10)

Regula (ES) 2022/109 paredz 2022. gadā saglabāt sezonālos zvejas aizliegumus tūbīšu (Ammodytes spp.) zvejniecībām, kuras ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto noteiktus velkamos zvejas rīkus. Provizoriskā KPN, kas noteikta laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nu tiek aizstāta ar galīgu, visam gadam noteiktu KPN, tāpēc piemērojamajam aizlieguma periodam būtu jāaptver arī laikposms no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

(11)

Regulā (ES) 2022/109 tūbīšu KPN ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir noteikta nulles apjomā, kamēr nav publicēts attiecīgais ICES zinātniskais ieteikums; minētais ieteikums kļuva pieejams 2022. gada 25. februārī. Saskaņā ar TSN paredzēto procedūru Savienība ir rīkojusi divpusējas apspriešanās ar Apvienoto Karalisti par tūbīšu zvejas iespēju līmeni ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā 2022. gadam. Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās par kopējo pieļaujamo nozveju 167 558 tonnu apmērā, kas jāsadala starp visiem septiņiem tūbīšu pārvaldības apgabaliem. Savienība un Apvienotā Karaliste ir arī vienojušās uzraudzīt KPN 1.r un 4. apgabalā un paturēt zemsvītras piezīmes ar piezvejas procentiem attiecībā uz merlanga un makreles nozvejām. Turklāt Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās, ka neizmantotu kvotu paturēšana starp gadiem būtu jāattiecina uz pārvaldības apgabala līmeni. Visbeidzot, attiecībā uz tūbītēm 4. pārvaldības apgabalā (SAN/234_4) Savienība un Apvienotā Karaliste arī vienojās, ka 2022. gadā nevar nozvejot vairāk par 800 tonnām no neizmantotās kvotas, kas iedalīta 2021. gadam.

(12)

Regulā (ES) 2022/109 ir noteiktas Ziemeļjūras siļķes (Clupea harengus) zvejas iespējas 2022. gadam. Minētās zvejas iespējas būtu jāpielāgo, lai tās atbilstu Zviedrijai vēsturiski noteiktajam sadales principam, kas izklāstīts 121. panta 1. punktā Aktā par Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem (8), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 95/1/EK, Euratom, EOTK (9).

(13)

Kamēr zinātniskais ieteikums vēl nebija pieejams, Regula (ES) 2022/109 laikposmam no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam noteica provizorisku KPN anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES 8. apakšapgabalā. Zinātnisko ieteikumu par 2022. gadu attiecībā uz šo krājumu ICES izdeva 2021. gada 17. decembrī. Tāpēc minētā krājuma 2022. gada KPN būtu jāgroza atbilstoši zinātniskajam ieteikumam.

(14)

Ar Regulu (ES) 2022/109 2022. gada pirmajam ceturksnim tika noteikta provizoriska Savienības kvota 4 500 tonnu apmērā Savienības flotēm, kas Špicbergenas (Svalbāras) ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. apakšapgabalā un 2.b rajonā zvejo mencas (Gadus morhua). Tā kā turpinās diskusijas ar Norvēģiju par vienlīdzīgu un nediskriminējošu to Savienības flotu piekļuvi Svalbāras ūdeņiem, kuras zvejo mencas minētajā apgabalā, ir lietderīgi, ka Savienība pagarina minētās Savienības kvotas 4 500 tonnu apmērā piemērošanas periodu līdz 2022. gada 30. aprīlim.

(15)

Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) darba grupa, kuras uzdevums ir noteikt sadales principu ICCAT līmenī, 2022. gada 10. februārī saskaņā ar 3. punktu ICCAT ieteikumā 21-06 provizoriski noteica Savienības kvotu attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) Vidusjūrā, un šo kvotu paredzēts apstiprināt ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā. Savienībai noteiktā kvota attiecībā uz garspuru tunzivi Vidusjūrā un tās iekšējais sadalījums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Turklāt Savienība paziņoja ICCAT par saviem izvēlētajiem aizlieguma periodiem un atsauces gadu kapacitātes limitam, ko Savienība piemēros attiecībā uz garspuru tunzivs zvejniecību Vidusjūrā. Šīs izvēles būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(16)

Zvejas piepūles limiti Savienības kuģiem, kas zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) ICCAT konvencijas apgabalā, un zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte pamatojas uz informāciju, kas sniegta zilās tunzivs gada zvejas plānā, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānā un gada audzēšanas pārvaldības plānā. Minētos plānus dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1627 (10) 6. panta 1. punktu. Pēc tam zvejas piepūles un maksimālās ielaides un audzēšanas kapacitātes datus Komisija dara zināmus ICCAT sekretariātam, iesniedzot Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānu apspriešanai un pieņemšanai ICCAT. ICCAT apstiprināja Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānu 2022. gada 3. martā. Minētajā plānā iekļautā zvejas piepūle un maksimālā ielaide un audzēšanas kapacitāte būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17)

Atsevišķo dalībvalstu kvotas konkrētiem krājumiem tika noteiktas, pamatojoties uz kopējo Savienības kvotu 2022. gadam, ko ICCAT noteikusi pirms neizmantoto kvotu pārnešanas. Savienības kvotas attiecībā uz minēto krājumu zvejas iespējām tika pielāgotas ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2021. gada novembrī saskaņā ar vairākiem ICCAT ieteikumiem, kuros paredzēts, ka Savienība pēc pieprasījuma var noteiktu procentuālo daļu no savas neizmantotās zvejas iespēju kvotas pārnest no 2020. gada uz 2022. gadu. Atsevišķām dalībvalstīm iedalītajās minēto krājumu kvotās būtu jāņem vērā neizmantoto Savienības kvotu pārnesumi, ko ICCAT atļāvusi pirms šo krājumu zvejas sezonu sākuma. Tāpēc būtu jāgroza garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N), garspuru tunzivs (dienvidu krājums) (ALB/AS05N) un lielacu tunzivs (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), zobenzivs (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) un zobenzivs Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) kvotas, lai atspoguļotu šādu pielāgojumu, ņemot vērā relatīvās stabilitātes principu. Turklāt, lai ievērotu Savienības starptautiskās saistības, būtu jāsaglabā daži pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām.

(18)

Regulas (ES) 2022/109 VI pielikuma 6. punktā minētie skaitļi būtu jāgroza, lai atspoguļotu nolīgumus, kas attiecībā uz 2022. gadu noslēgti starp dažām dalībvalstīm par konkrētu zilo tunzivju audzēšanas kapacitātes un ielaides pagaidu nodošanu savā starpā. Minētās izmaiņas ir paziņotas ICCAT, iesniedzot tai Savienības audzēšanas plānu, un tās neietekmē Savienības kopējo audzēšanas kapacitāti un ielaides kapacitāti ICCAT konvencijas apgabalā.

(19)	Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) 10. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā pieņēma nozvejas limitus Čīles stavridai (Trachurus murphyi) un saglabāja ilkņzivs (Dissostichus spp.) izpētes zveju. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(20)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pārskatīja iepriekš pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Izņemot pārskatītos nozvejas limitus dzeltenspuru tunzivij (Thunnus albacares), minētie pasākumi jau ir ieviesti Savienības tiesību aktos ar Regulu (ES) 2022/109. IOTC sekretariāts 2021. gada 17. decembrī pēc iebildumu izteikšanas termiņa beigām apstiprināja pārskatītos dzeltenspuru tunzivs nozvejas limitus. Pārskatītie nozvejas limiti tagad attiecas ne tikai uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, bet gan uz visiem zvejas rīkiem, ko izmanto dzeltenspuru tunzivs zvejniecībā. Minētie pārskatītie nozvejas limiti būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tā kā iesaistītās dalībvalstis vēl nav panākušas vienošanos par piemērotāko veidu, kā sadalīt pārskatītos nozvejas limitus, būtu jāpiešķir tikai Savienības kvotas sākotnējā daļa un atlikusī daļa būtu jāpiešķir, grozot Regulu (ES) 2022/109 pēc tam, kad dalībvalstis būs panākušas vienošanos.

(21)	Lai noteiktas sugas pasargātu no zvejošanas, Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās paturēt spēkā līdzšinējos aizliegto sugu sarakstus.

(22)	Tāpēc Regula (ES) 2022/109 būtu attiecīgi jāgroza.

(23)

Regulas (ES) 2022/109 noteiktie nozvejas limiti ir piemērojami no 2022. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas vai vēl nav pilnībā apgūtas. Ņemot vērā steidzamību nolūkā nepieļaut zvejas darbību pārtraukumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2022/109 groza šādi:

1)	regulas 7. pantu svītro;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Pasākumi attiecībā uz Eiropas labraka zveju ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā

1. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkādām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot Eiropas labraku (Dicentrarchus labrax) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā vai paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā.

2. Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz Eiropas labraka piezvejām, kas gūtas no krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem. Šo atbrīvojumu piemēro vēsturiskajam no krasta izliktu tīklu skaitam, kas noteikts tāds, kāds tas bija pirms 2017. gada. No krasta veiktās komerciālās zvejas darbībās ar tīkliem Eiropas labraks nav zvejas mērķsuga, un drīkst izkraut tikai nenovēršamas Eiropas labraka piezvejas.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, 2022. gada janvārī un no 2022. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut Eiropas labraku, kas minētajā apgabalā nozvejots ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)	ja izmanto grunts traļus (11), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 760 kg divos kalendārajos mēnešos (janvārī un aprīlī; maijā un jūnijā; jūlijā un augustā; septembrī un oktobrī; novembrī un decembrī) un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā attiecīgajā zvejas reisā;

b)	ja izmanto zvejas vadus (12), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 760 kg divos kalendārajos mēnešos (janvārī un aprīlī; maijā un jūnijā; jūlijā un augustā; septembrī un oktobrī; novembrī un decembrī) un 5 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā attiecīgajā zvejas reisā;

c)	ja izmanto āķus un āķu rindas (13), nepārsniedz 5,95 tonnas uz katru kuģi;

d)	ja izmanto fiksētus žaunu tīklus (14), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,5 tonnas uz katru kuģi.

Atkāpe, kas izklāstīta pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar āķiem un āķu rindām gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Atkāpe, kas izklāstīta pirmās daļas d) apakšpunktā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim reģistrējuši ar fiksētiem žaunu tīkliem gūtas Eiropas labraka nozvejas.

Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut minētās atkāpes piemērot citam Savienības zvejas kuģim ar noteikumu, ka nepalielinās to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas katra atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte.

4. Šā panta 3. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro divu mēnešu limitu – nav pārceļami no viena divu kalendāro mēnešu laikposma uz citu.

Savienības zvejas kuģiem, kuri divos kalendārajos mēnešos izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 3. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās Eiropas labraka nozvejas.

5. Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a un 7.a–7.k rajonā:

no 2022. gada 1. janvāra līdz 28. februārim un no 2022. gada 1. līdz 31. decembrim:

i)	Eiropas labraku zvejot atļauts vienīgi ar makšķeri vai ar rokas āķu rindu, un nozvejotās zivis jāatbrīvo;

ii)	aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut Eiropas labraku, kas nozvejots minētajā apgabalā;

no 2022. gada 1. marta līdz 30. novembrim:

i)	viens zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā divus Eiropas labraka īpatņus;

ii)	paturēta Eiropas labraka minimālais izmērs ir 42 cm;

iii)	Eiropas labraka nozvejošanai vai paturēšanai nedrīkst izmantot stacionāros tīklus.

6. Šā panta 5. punkts neskar stingrākus valsts pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju.”;

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Tūbīšu zvejas aizlieguma sezonas

Komerciāla tūbīšu (Ammodytes spp.) zveja ar grunts trali, zvejas vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.”;

4)	regulas 31. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Apgādes kuģu maksimālais skaits ir trīs apgādes kuģi uz ne mazāk kā desmit kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un tie visi ir vienas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.”;

5)	regulas IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

6)	regulas IB pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

7)	regulas IC pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

8)	regulas ID pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

9)	regulas IH pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas V pielikumā;

10)	regulas IJ pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas VI pielikumā;

11)	regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu;

12)	regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 31. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-Y. LE DRIAN

(1) Padomes Regula (ES) 2022/109 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 21, 31.1.2022., 1. lpp.).

(2) Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/472 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido daudzgadu plānu krājumiem, kurus zvejo rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos, un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto, un ar ko groza Regulas (ES) 2016/1139 un (ES) 2018/973 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (OV L 83, 25.3.2019., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (ES) 2021/92 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 31, 29.1.2021., 31. lpp.).

(8) Akts par Norvēģijas Karalistes, Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pielāgojumiem (OV C 241, 29.8.1994., 9. lpp.).

(9) Eiropas Savienības Padomes Lēmums 95/1/EK, Euratom, EOTK (1995. gada 1. janvāris), ar ko pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(11) Jebkāda tipa grunts traļi (OTB, OTT, PTB, TBB, TBN, TBS un TB).

(12) Jebkāda tipa zvejas vadi (SSC, SDN, SPR, SV, SB un SX).

(13) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības (LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS).

(14) Visi fiksētie žaunu tīkli un zivju krātiņveida lamatas (GTR, GNS, GNC, FYK, FPN un FIX).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 IA pielikumu groza šādi:

A daļā par krājumiem, kurus Savienība pārvalda autonomi, pirmo tabulu aizstāj ar šādu:

“Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	8. (ANE/08.)
Spānija		29 700	Analītiska KPN”;
Francija		3 300
Savienība		33 000

KPN		33 000

B daļā par kopīgajiem krājumiem tabulas attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem krājumiem aizstāj ar šādām:

“Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (1)
Dānija		83 123	(2)(3)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		127	(2)(3)
Zviedrija		3 053	(2)(3)
Savienība		86 303	(2)
Apvienotā Karaliste		2 541	(2)

KPN		88 844	(2)
(1)	Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.
(2)	1.r un 4. pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.
(3)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
	Zona: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos
	1.r	2.r	3.r	4	5.r	6	7.r
	(SAN/234_1R)(1)	(SAN/234_2R)(1)	(SAN/234_3R)(1)	(SAN/234_4) (1)(2)	(SAN/234_5R)(1)	(SAN/234_6)(1)	(SAN/234_7R)(1)
Dānija	4 678	67 232	6 404	4 678	0	131	0
Vācija	7	103	10	7	0	0	0
Zviedrija	172	2 469	235	172	0	5	0
Savienība	4 857	69 804	6 649	4 857	0	136	0
Apvienotā Karaliste	143	2 055	196	143	0	4	0
Kopā	5 000	71 859	6 845	5 000	0	140	0
(1)	Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un izmantot nākamajā gadā tikai šajā pārvaldības apgabalā.
(2)	Papildus šai kvotai 2022. gadā var apgūt ne vairāk kā 800 t neizmantotas kvotas, kas iedalīta 2021. gadam. 800 t sadala šādi: 685 t Dānijai, 23 t Vācijai un 92 t Zviedrijai.

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija		16	Piesardzīga KPN
Francija		5
Nīderlande		13
Savienība		34
Apvienotā Karaliste		25

KPN		59

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā (ARU/3A4-C)
Dānija		717	Piesardzīga KPN
Vācija		7
Francija		5
Īrija		5
Nīderlande		34
Zviedrija		28
Savienība		796
Apvienotā Karaliste		13

KPN		809

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (ARU/567.)
Vācija		886	Piesardzīga KPN
Francija		19
Īrija		821
Nīderlande		9 250
Savienība		10 976
Apvienotā Karaliste		650

KPN		11 626

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija		6	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		6	(1)
Citi		4	(1)(2)
Savienība		16	(1)
Apvienotā Karaliste		6	(1)

KPN		22
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/1214EI_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija		62	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		19	(1)
Francija		43	(1)
Zviedrija		6	(1)
Citi		6	(2)
Savienība		136	(1)
Apvienotā Karaliste		92	(1)

KPN		228
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (USK/*6AN58).
(2)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/04-C_AMS).

Suga:	Brosme Brosme brosme			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (USK/567EI.)
Vācija		59	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		208	(1)
Francija		2 465	(1)
Īrija		238	(1)
Citi		59	(2)
Savienība		3 029	(1)
Norvēģija		0	(3)(4)(5)
Apvienotā Karaliste		1 265	(1)

KPN		4 294
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (USK/*04-C.).
(2)	""Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (USK/567EI_AMS).
(3)	Īpašs nosacījums: no tās 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 0. Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)
(4)	Ieskaitot jūraslīdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 6. un 7. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5. zonā.
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)		0
	Brosme (USK/*5B67-)		0
(5)	Norvēģijai iedalītās brosmes un jūraslīdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās:
(5)		0

Suga:	Kaproīdu dzimta Caproidae		Zona:	6., 7. un 8. (BOR/678-)
Dānija		5 592	Piesardzīga KPN
Īrija		15 749
Savienība		21 341
Apvienotā Karaliste		1 450

KPN		22 791

Suga:	Siļķe(1) Clupea harengus			Zona:	Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30' N (HER/4AB.)
Dānija		62 975		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		41 147
Francija		20 500
Nīderlande		51 946
Zviedrija		4 093
Savienība		180 661
Fēru Salas		0
Norvēģija		124 012	(2)
Apvienotā Karaliste		75 916

TAC		427 628
(1)	Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Saskaņā ar šo kvotu gūtās nozvejas jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu (HER/*4AB-C): 2 700
(2)
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62 ziemeļu platuma Savienība nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādīto daudzumu:
Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma (HER/*4N-S62)
Savienība		2 700

Suga:	Siļķe(1) Clupea harengus			Zona:	4c un 7d(2) (HER/4CXB7D)
Beļģija		8 735	(3)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		909	(3)
Vācija		594	(3)
Francija		11 324	(3)
Nīderlande		20 058	(3)
Savienība		41 620	(3)
Apvienotā Karaliste		5 419	(3)

TAC		427 628
(1)	Tikai siļķes nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(2)	Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56' N, 1° 19,1' E) līdz 51° 33' ziemeļu platuma un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(3)	Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

Suga:	Siļķe Clupea harengus			Zona:	6.b un 6.aN; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā(1) (HER/5B6ANB)
Vācija		347	(2)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		66	(2)
Īrija		470	(2)
Nīderlande		347	(2)
Savienība		1 230	(2)
Apvienotā Karaliste		2 250	(2)

TAC		3 480
(1)	Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 55° ziemeļu platuma vai uz rietumiem no 7° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 56° ziemeļu platuma, izņemot Klaidu.
(2)	Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° un 57°30′ ziemeļu platuma, uz kurām attiecas šī KPN; izņēmums ir sešas jūras jūdzes plata josla, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6aS(1), 7b, 7c (HER/6AS7BC)
Īrija		1 236	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		124
Savienība		1 360

TAC		1 360
(1)	Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56o 00' ziemeļu platuma un uz rietumiem no 07o 00' rietumu garuma.

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a(1)

(HER/07A/MM)

Īrija

719

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.

Savienība

719

Apvienotā Karaliste

7 736

TAC

8 455

(1)

Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7.e un 7.f (HER/7EF.)
Francija		465	Piesardzīga KPN
Savienība		465
Apvienotā Karaliste		465

TAC		930

Suga:

Siļķe

Clupea harengus

Zona:

7.a uz dienvidiem no 52°30'N; 7.g(1), 7.h(1), 7.j(1) un 7.k(1)

(HER/7G-K.)

Vācija

(2)

Analītiska KPN

Francija

(2)

Īrija

750

(2)

Nīderlande

(2)

Savienība

868

(2)

Apvienotā Karaliste

(3)

KPN

869

(2)

(1)

Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ ziemeļu platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ ziemeļu platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(2)

Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdus.

(3)

Šo kvotu drīkst iedalīt tikai kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, ko novērtē ICES. Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Apvienotās Karalistes zivsaimniecības pārvaldes paziņo Jūras pārvaldības organizācijai kuģa vai kuģu vārdus.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.b; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12° 00' W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Vācija		1	(1)
Francija		8	(1)
Īrija		14	(1)
Savienība		23	(1)
Apvienotā Karaliste		51	(1)

KPN		74	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	6.a; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12° 00' W (COD/5BE6A)
Beļģija		2	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		11	(1)
Francija		117	(1)
Īrija		219	(1)
Savienība		349	(1)
Apvienotā Karaliste		930	(1)

KPN		1 279	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.a (COD/07A.)
Beļģija		3	(1)	Piesardzīga KPN
Francija		7	(1)
Īrija		104	(1)
Nīderlande		1	(1)
Savienība		115	(1)
Apvienotā Karaliste		91	(1)

KPN		206	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Menca Gadus morhua			Zona:	7.b, 7.c, 7.e–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		14	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		231	(1)
Īrija		338	(1)
Nīderlande		0	(1)
Savienība		583	(1)
Apvienotā Karaliste		61	(1)

KPN		644	(1)
(1)	Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās mencas zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		8	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		7	(1)
Vācija		7	(1)
Francija		45	(1)
Nīderlande		36	(1)
Savienība		103	(1)
Apvienotā Karaliste		2 660	(1)

KPN		2 763
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (LEZ/*6AN58).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija		550	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		2 146	(1)
Īrija		627	(1)
Savienība		3 323	(1)
Apvienotā Karaliste		2 258	(1)

KPN		5 581
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.			Zona:	7. (LEZ/07.)
Beļģija		461	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		5 124	(2)
Francija		6 219	(2)
Īrija		2 827	(2)
Savienība		14 631
Apvienotā Karaliste		3 660	(2)

KPN		18 916
(1)	10 % no šīs kvotas drīkst izmantot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejām, ko gūst jūrasmēles specializētās zvejniecības.
(2)	35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (LEZ/8ABDE.)
Spānija		1 035	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		835
Savienība		1 870

KPN		1 870

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		221	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Dānija		488	(1)(2)
Vācija		238	(1)(2)
Francija		45	(1)(2)
Nīderlande		167	(1)(2)
Zviedrija		6	(1)(2)
Savienība		1 165	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		7 849	(1)(2)

KPN		9 014
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 30 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58°30' ziemeļu platuma (ANF/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos 6.a zonā uz dienvidiem no 58°30' ziemeļu platuma; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija		158	(1)	Piesardzīga KPN
Vācija		180	(1)
Spānija		169	(1)
Francija		1 944	(1)
Īrija		439	(1)
Nīderlande		152	(1)
Savienība		3 042	(1)
Apvienotā Karaliste		2 060	(1)

KPN		5 102
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae			Zona:	7. (ANF/07.)
Beļģija		3 629	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		405	(1)
Spānija		1 442	(1)
Francija		23 291	(1)
Īrija		2 977	(1)
Nīderlande		470	(1)
Savienība		32 214	(1)
Apvienotā Karaliste		8 959	(1)

KPN		41 173
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

Suga:	Makšķerniekzivju dzimta Lophiidae		Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 681	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		9 351
Savienība		11 032

KPN		11 032

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		12	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		12
Francija		542
Īrija		385
Savienība		951
Apvienotā Karaliste		4 874

KPN		5 825

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.b–k, 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		146	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		8 762
Īrija		2 920
Savienība		11 828
Apvienotā Karaliste		2 550

KPN		15 000

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7.a (HAD/07A.)
Beļģija		43	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		196
Īrija		1 171
Savienība		1 410
Apvienotā Karaliste		1 628

KPN		3 038

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija		5	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		94	(1)
Īrija		561	(1)
Savienība		660	(1)
Apvienotā Karaliste		1 140	(1)

KPN		1 800	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus			Zona:	7.a (WHG/07A.)
Beļģija		2	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		22	(1)
Īrija		274	(1)
Nīderlande		1	(1)
Savienība		299	(1)
Apvienotā Karaliste		422	(1)

KPN		721	(1)
(1)	Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Specializētajās merlanga zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7.b, 7.c, 7.d, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h, 7.j un 7.k (WHG/7X7A-C)
Beļģija		79	Analītiska KPN
Francija		4 960
Īrija		3 972
Nīderlande		41
Savienība		9 052
Apvienotā Karaliste		1 188

KPN		10 696

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	3.a (HKE/03A.)
Dānija		2 192	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Zviedrija		187	(1)
Savienība		2 379

KPN		2 379
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		27	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		1 110	(1)(2)
Vācija		127	(1)(2)
Francija		245	(1)(2)
Nīderlande		64	(1)(2)
Savienība		1 573	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		1 181	(1)(2)

KPN		2 754
(1)	Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejai 3.a zonā (HKE/*03A.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 6 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (HKE/*6AN58).

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija		397	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		12 735	(1)
Francija		19 666	(1)
Īrija		2 383	(1)
Nīderlande		256	(1)
Savienība		35 437	(1)
Apvienotā Karaliste		8 831	(1)

KPN		44 268
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajiem ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem katru gadu retrospektīvi paziņo attiecīgi Savienībai vai Apvienotajai Karalistei. Dalībvalstis šādus pārcēlumus iepriekš paziņo Komisijai.
Īpašs nosacījums: ievērojot šos kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/*8ABDE)
Beļģija		53
Spānija		2 105
Francija		2 105
Īrija		263
Nīderlande		26
Savienība		4 552
Apvienotā Karaliste		1 184

Suga:	Heks Merluccius merluccius			Zona:	8.a, 8.b, 8.d un 8.e (HKE/8ABDE.)
Beļģija		13	(1)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Spānija		9 085
Francija		20 401
Nīderlande		26	(1)
Savienība		29 525

KPN		29 525
(1)	Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.
Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14)
Beļģija		3
Spānija		2 631
Francija		4 737
Nīderlande		8
Savienība		7 379

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		212	Piesardzīga KPN
Dānija		582
Vācija		75
Francija		160
Nīderlande		485
Zviedrija		7
Savienība		1 521
Apvienotā Karaliste		2 766

KPN		4 287

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	6. un 7.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (BLI/5B67-)
Vācija		109		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Igaunija		16
Spānija		342
Francija		7 795
Īrija		30
Lietuva		7
Polija		3
Citi		30	(1)
Savienība		8 332
Norvēģija		0	(2)
Fēru Salas		0	(3)
Apvienotā Karaliste		2 527

KPN		10 859
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/5B67_AMS).
(2)	Jāzvejo Savienības ūdeņos 4., 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).
(3)	Apaļdeguna garastes un melnās matastes piezvejas ieskaitāmas šajā kvotā. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		0	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		73	(1)
Francija		2	(1)
Lietuva		1	(1)
Citi		0	(1)(2)
Savienība		76	(1)
Apvienotā Karaliste		1	(1)

KPN		77	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.
(2)	Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/12INT_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2. zonā; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (BLI/24-)
Dānija		2		Piesardzīga KPN
Vācija		2
Īrija		2
Francija		12
Citi		2	(1)
Savienība		20
Apvienotā Karaliste		7

KPN		27
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (BLI/24_AMS).

Suga:	Zilā jūraslīdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija		1,5	Piesardzīga KPN
Vācija		1
Zviedrija		1,5
Savienība		4

KPN		4

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija		9		Piesardzīga KPN
Vācija		9
Francija		9
Citi		3	(1)
Savienība		30
Apvienotā Karaliste		8

KPN		38
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (LIN/1/2_AMS).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija		11	Piesardzīga KPN
Dānija		79
Vācija		11
Zviedrija		32
Savienība		133
Apvienotā Karaliste		11

KPN		144

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		18	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Dānija		277	(1)(2)
Vācija		171	(1)(2)
Francija		154	(1)
Nīderlande		6	(1)
Zviedrija		12	(1)(2)
Savienība		638	(1)
Apvienotā Karaliste		2 473	(1)(2)

KPN		3 127
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 20 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 58° 30' ziemeļu platuma (LIN/*6AN58).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 tonnas, drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 3.a zonā (LIN/*03A-C).

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva		Zona:	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		8	Piesardzīga KPN
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Savienība		26
Apvienotā Karaliste		6

KPN		32

Suga:	Jūraslīdaka Molva molva			Zona:	6., 7., 8., 9. un 10.; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		54	(1)	Piesardzīga KPN
Dānija		10	(1)
Vācija		196	(1)
Īrija		1 059	(1)
Spānija		3 965	(1)
Francija		4 226	(1)
Portugāle		10	(1)
Savienība		9 520	(1)
Norvēģija		0	(2)(3)(4)
Fēru Salas		0	(5)(6)
Apvienotā Karaliste		5 532	(1)

KPN		15 052
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 40 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.).
(2)	Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 0. Mencas piezveja, ko gūst saskaņā ar šo noteikumu, 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.
(3)	Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:
	Jūraslīdaka (LIN/*5B67-)		0
	Brosme (USK/*5B67-)		0
(4)	Norvēģijai iedalītās jūraslīdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 0:
(5)	Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ ziemeļu platuma un 6.b zonā (LIN/*6BAN.).
(6)	Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākšanas konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejaušā nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 0

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 269	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		1 269
Vācija		19
Francija		37
Nīderlande		653
Savienība		3 247
Apvienotā Karaliste		21 021

KPN		24 268

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		24	Analītiska KPN
Francija		96
Īrija		160
Savienība		280
Apvienotā Karaliste		11 582

KPN		11 862

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus			Zona:	7. (NEP/07.)
Spānija		924	(1)	Analītiska KPN
Francija		3 746	(1)
Īrija		5 682	(1)
Savienība		10 352	(1)
Apvienotā Karaliste		6 686	(1)

KPN		17 038	(1)
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šos kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16)
	Spānija		846
	Francija		530
	Īrija		1 016
	Savienība		2 392
	Apvienotā Karaliste		412

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		735	(1)	Piesardzīga KPN
Nīderlande		7	(1)
Zviedrija		30	(1)
Savienība		772	(1)
Apvienotā Karaliste		218	(1)

KPN		990	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās ziemeļu garneles zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija		10	Piesardzīga KPN
Īrija		248
Savienība		258
Apvienotā Karaliste		400

KPN		658

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.a (PLE/07A.)
Beļģija		60	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		26
Īrija		1 031
Nīderlande		19
Savienība		1 136
Apvienotā Karaliste		1 404

KPN		2 747

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.d un 7.e (PLE/7DE.)
Beļģija		1 310	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		4 366
Savienība		5 676
Apvienotā Karaliste		2 717

KPN		9 138

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7.f un 7.g (PLE/7FG.)
Beļģija		333	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		600
Īrija		237
Savienība		1 170
Apvienotā Karaliste		441

KPN		1 735

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa			Zona:	7.h, 7.j un 7.k (PLE/7HJK.)
Beļģija		7	(1)	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 9. pantu. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		14	(1)
Īrija		47	(1)
Nīderlande		27	(1)
Savienība		95	(1)
Apvienotā Karaliste		19	(1)

KPN		114	(1)
(1)	Tikai piezvejām. Specializētajās jūras zeltplekstes zvejniecībās šo KPN apgūt nav atļauts.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija		2	Piesardzīga KPN
Francija		75
Īrija		22
Savienība		99
Apvienotā Karaliste		57

KPN		156

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius			Zona:	7. (POL/07.)
Beļģija		233	(1)	Piesardzīga KPN
Spānija		14	(1)
Francija		5 372	(1)
Īrija		572	(1)
Savienība		6 191	(1)
Apvienotā Karaliste		1 821	(1)

KPN		8 012
(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes, Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	7., 8., 9. un 10.; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		3	Piesardzīga KPN
Francija		750
Īrija		1 404
Savienība		2 157
Apvienotā Karaliste		384

KPN		2 541

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus		Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		375	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		802
Vācija		205
Francija		97
Nīderlande		2 842
Zviedrija		6
Savienība		4 327
Apvienotā Karaliste		1 022

KPN		5 487

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		271	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Dānija		11	(1)(2)(3)
Vācija		13	(1)(2)(3)
Francija		43	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		232	(1)(2)(3)(4)
Savienība		570	(1)(3)
Apvienotā Karaliste		1 194	(1)(2)(3)(4)

KPN		1 764	(3)
(1)	Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums, kuru Apvienotā Karaliste ir saglabājusi.
(3)	Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37	(1)	Piesardzīga KPN
Zviedrija		11	(1)
Savienība		48	(1)

KPN		48
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		814	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Igaunija		5	(1)(2)(3)(4)
Francija		3 656	(1)(2)(3)(4)
Vācija		11	(1)(2)(3)(4)
Īrija		1 177	(1)(2)(3)(4)
Lietuva		19	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		3	(1)(2)(3)(4)
Portugāle		20	(1)(2)(3)(4)
Spānija		984	(1)(2)(3)(4)
Savienība		6 689	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		2 793	(1)(2)(3)(4)

KPN		9 482	(3)(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot šo kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:
	Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata		Zona:	7.f un 7.g (RJE/7FG.)
	Beļģija		8		Piesardzīga KPN
	Igaunija		0
	Francija		36
	Vācija		0
	Īrija		12
	Lietuva		0
	Nīderlande		0
	Portugāle		0
	Spānija		10
	Savienība		66
	Apvienotā Karaliste		57

	KPN		123
	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā un Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.
(4)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	7.d (SRX/07D.)
Beļģija		134	(1)(2)(3)(4)	Piesardzīga KPN
Francija		1 123	(1)(2)(3)(4)
Nīderlande		7	(1)(2)(3)(4)
Savienība		1 264	(1)(2)(3)(4)
Apvienotā Karaliste		233	(1)(2)(3)(4)

KPN		1 497	(4)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozvejām Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), kā arī dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(4)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata			Zona:	7.d un 7.e (RJU/7DE.)
Beļģija		19	(1)	Piesardzīga KPN
Igaunija		0	(1)
Francija		94	(1)
Vācija		0	(1)
Īrija		25	(1)
Lietuva		0	(1)
Nīderlande		0	(1)
Portugāle		0	(1)
Spānija		21	(1)
Savienība		159	(1)
Apvienotā Karaliste		75	(1)

KPN		234	(1)
(1)	Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Attiecībā uz Savienības kuģiem tas neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes kuģiem tas neskar aizliegumus, kas Apvienotās Karalistes tiesību aktu attiecīgajās normās noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes			Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		10	(1)(2)	Piesardzīga KPN
Francija		1 949	(1)(2)
Portugāle		1 580	(1)(2)
Spānija		1 590	(1)(2)
Savienība		5 129	(1)(2)
Apvienotā Karaliste		11	(1)(2)

KPN		5 140	(2)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Šie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 18. un 56. pantā noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto kodus, kas norādīti turpmākajās tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
	Beļģija		0	Piesardzīga KPN
	Francija		13
	Portugāle		10
	Spānija		10
	Savienība		33
	Apvienotā Karaliste		0

	KPN		66
	Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
	Beļģija		0	Piesardzīga KPN
	Francija		20
	Portugāle		15
	Spānija		15
	Savienība		50
	Apvienotā Karaliste		0

	KPN		100

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		29	Analītiska KPN
Vācija		51
Igaunija		29
Spānija		29
Francija		478
Īrija		29
Lietuva		29
Polija		29
Savienība		703
Norvēģija		0
Apvienotā Karaliste		1 868

KPN		2 571

Suga:	Makrele Scomber scombrus			Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c, 3.d un 4. zonā (MAC/2A34.)
Beļģija		510	(1)(2)	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		17 468	(1)(2)
Vācija		531	(1)(2)
Francija		1 605	(1)(2)
Nīderlande		1 615	(1)(2)
Zviedrija		4 833	(1)(2)(3)
Savienība		26 562	(1)(2)
Norvēģija		Nepiemēro	(4)
Apvienotā Karaliste		Nepiemēro	(1)(2)

KPN		Nepiemēro
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 60 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/*2AX14).
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)			Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0			0
	Dānija	0			0
	Vācija	0			0
	Francija	0			0
	Nīderlande	0			0
	Zviedrija	0			0
	Savienība	0			0
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		283
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:
		0
	Šo kvotu drīkst nozvejot tikai 4.a zonā (MAC/04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/03A.):
		0

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

	3.a	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā	4.b	4.c	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2AX14)
Beļģija	0	0	0	0	306
Dānija	0	4 130	0	0	10 480
Vācija	0	0	0	0	319
Francija	0	490	0	0	963
Nīderlande	0	490	0	0	969
Zviedrija	0	0	390	10	2 900
Savienība	0	5 110	390	10	15 937
Apvienotā Karaliste	0	Nepiemēro	0	0	Nepiemēro
Norvēģija	0	0	0	0	0

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		1 120		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Dānija		512
Vācija		896
Francija		224
Nīderlande		10 107
Savienība		12 859
Norvēģija		10	(1)
Apvienotā Karaliste		2 022

KPN		15 330
(1)	Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	6.; Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija		46	Piesardzīga KPN
Savienība		46
Apvienotā Karaliste		11

KPN		57

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.a (SOL/07A.)
Beļģija		364	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Francija		5
Īrija		105
Nīderlande		116
Savienība		590
Apvienotā Karaliste		181

KPN		787

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.d (SOL/07D.)
Beļģija		624	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		1 249
Savienība		1 873
Apvienotā Karaliste		471

KPN		2 380

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.e (SOL/07E.)
Beļģija		59	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		631
Savienība		690
Apvienotā Karaliste		1 111

KPN		1 810

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.f un 7.g (SOL/7FG.)
Beļģija		781	Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		78
Īrija		39
Savienība		898
Apvienotā Karaliste		415

KPN		1 337

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7.h, 7.j un 7.k (SOL/7HJK.)
Beļģija		18	Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Francija		36
Īrija		95
Nīderlande		28
Savienība		177
Apvienotā Karaliste		36

KPN		213

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	3.a (SPR/03A.)
Dānija		0	(1)(2)	Analītiska KPN
Vācija		0	(1)(2)
Zviedrija		0	(1)(2)
Savienība		0	(1)(2)

KPN		0	(2)
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt merlanga un pikšas piezvejas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Šo kvotu drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šo kvotu drīkst pārcelt uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš paziņo Komisijai un Apvienotajai Karalistei.

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		0	(1)(2)	Analītiska KPN
Dānija		0	(1)(2)
Vācija		0	(1)(2)
Francija		0	(1)(2)
Nīderlande		0	(1)(2)
Zviedrija		0	(1)(2)(3)
Savienība		0	(1)(2)
Norvēģija		0	(1)
Fēru Salas		0	(1)(4)
Apvienotā Karaliste		0	(1)

KPN		0	(1)
(1)	Minēto kvotu drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
(2)	Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga piezvejas (OTH/*2AC4C). Merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(3)	Ieskaitot tūbītes.
(4)	Drīkst ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus			Zona:	7.d un 7.e (SPR/7DE.)
Beļģija		1	(1)	Piesardzīga KPN
Dānija		96	(1)
Vācija		1	(1)
Francija		21	(1)
Nīderlande		21	(1)
Savienība		140
Apvienotā Karaliste		410

KPN		550
(1)	Šo kvotu drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias			Zona:	6., 7. un 8., Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 5. zonā; starptautiskie ūdeņi 1., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija		18	(1)	Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Vācija		4	(1)
Spānija		9	(1)
Francija		75	(1)
Īrija		47	(1)
Nīderlande		0	(1)
Portugāle		0	(1)
Savienība		153	(1)
Apvienotā Karaliste		117	(1)

KPN		270	(1)
(1)	Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs piezvejas kvotas aptvertajos apgabalos neveic. Tomēr kuģi, kas piedalās piezvejas pārvaldības shēmās, saskaņā ar šo kvotu mēnesī katrs drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, vairs nav dzīvas. Gan Savienība, gan Apvienotā Karaliste neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās piezvejas pārvaldības shēmās. Gan Savienība, gan Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz atļauto piezveju, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas Savienībai un Apvienotajai Karalistei būtu jāapmainās ar līdzdalīgo kuģu sarakstu.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		7	(1)	Piesardzīga KPN
Dānija		3 216	(1)
Vācija		284	(1)(2)
Spānija		60	(1)
Francija		267	(1)(2)
Īrija		202	(1)
Nīderlande		1 936	(1)(2)
Portugāle		7	(1)
Zviedrija		75	(1)
Savienība		6 055
Norvēģija		0	(3)
Apvienotā Karaliste		2 816	(1)(2)

KPN		8 969
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas nozvejoti 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Apvienotās Karalistes ūdeņi 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a–b, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*7D-EU).
(3)	Nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.			Zona:	Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c, 7.e–k, 8.a–b, 8.d–e zonā; Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija		6 056	(1)(3)	Analītiska KPN
Vācija		4 725	(1)(2)(3)
Spānija		6 445	(3)(5)
Francija		2 432	(1)(2)(3)(5)
Īrija		15 737	(1)(3)
Nīderlande		18 958	(1)(2)(3)
Portugāle		621	(3)(5)
Zviedrija		675	(1)(3)
Savienība		55 649	(3)
Fēru Salas		0	(4)
Apvienotā Karaliste		5 767	(1)(2)(3)

KPN		61 416
(1)	Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kuri Apvienotās Karalistes 2.a vai 4.a zonā nozvejoti pirms 30. jūnija, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*2A4AC).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 7.d zonā (JAX/07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/07D.).
(3)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas (OTH/*2A-14). Kaproīdu dzimtas zivju, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(4)	Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30' ziemeļu platuma), 7.e, 7.f un 7.h zonā.
(5)	Īpašs nosacījums: līdz 80 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.c zonā (JAX/08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un 3. zemsvītras piezīmi par kaproīdu dzimtas zivju un merlanga piezvejām ziņo atsevišķi un izmanto šādu kodu: (OTH/08C2).

Suga:	Stavridas Trachurus spp.			Zona:	8.c (JAX/08C.)
Spānija		8 710	(1)	Analītiska KPN
Francija		151
Portugāle		861	(1)
Savienība		9 722

KPN		9 722
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 9. zonā (JAX/*09.).

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii				Zona:	3.a; Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā (NOP/2A3A4.)
Gads	2022.		2023.		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Dānija	49 478	(1)(3)	0	(1)(6)
Vācija	9	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Nīderlande	36	(1)(2)(3)	0	(1)(2)(6)
Savienība	49 524	(1)(3)	0	(1)(6)
Apvienotā Karaliste	10 204	(2)(3)	0	(2)(6)
Norvēģija	0	(4)	0	(4)
Fēru Salas	0	(5)	0	(5)

KPN	59 728		Nepiemēro
(1)	Līdz 5 % no kvotas drīkst būt pikšas un merlanga piezvejas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.
(2)	Kvotu drīkst nozvejot tikai Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 2.a, 3.a un 4. zonā.
(3)	Drīkst nozvejot tikai no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. oktobrim.
(4)	Izmanto šķirotājrežģi.
(5)	Izmanto šķirotājrežģi. Šis apjoms ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas ieskaitāmas šajā kvotā.
(6)	Drīkst nozvejot tikai no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim.”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 IB pielikumā ceturto tabulu, kurā noteikti nozvejas limiti mencas (Gadus morhua) 1. un 2.b zonā, aizstāj ar šādu tabulu:

“Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	1 un 2.b (COD/1/2B.)
Vācija	923	(1)(2)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija	2 220	(1)(2)
Francija	407	(1)(2)
Polija	419	(1)(2)
Portugāle	463	(1)(2)
Citas dalībvalstis	68	(1)(2)(3)
Savienība	4 500	(1)(2)

KPN	Nepiemēro
(1)	Provizoriski piemēro no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Savienībai pieejamā mencas krājuma daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(2)	Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.
(3)	Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju un Portugāli. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (COD/1/2B_AMS).”

III PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 IC pielikumā pēdējo tabulu, kurā noteikti nozvejas limiti baltajai Amerikas jūrasvēdzelei (Urophycis tenuis) NAFO 3NO zonā, aizstāj ar šādu:

“Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO (HKW/N3NO.)
Spānija	255		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Portugāle	333
Savienība	588	(1)

KPN	1 000
(1)	Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu IA pielikumu NAFO līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:
	Spānija	509
	Portugāle	667
	Savienība	1 176 ”

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 ID pielikumu groza šādi:

septīto, astoto un devīto tabulu, kurā noteikti nozvejas limiti garspuru tunzivij (ziemeļu krājums) (Thunnus alalunga) (ALB/AN05N) un garspuru tunzivs (dienvidu krājums) (ALB/AS05N), kā arī garspuru tunzivij (Thunnus alalunga) Vidusjūrā (ALB/MED), aizstāj ar šādām:

“Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu krājums) Thunnus alalunga			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		3 316,79		Analītiska KPN
Spānija		18 694,64
Francija		5 879,76
Portugāle		2 050,38
Savienība		29 941,57	(1)

KPN		37 801
(1)	To Savienības zvejas kuģu skaits, kas ziemeļu krājuma garspuru tunzivi zvejo kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu ir 1 241 .

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu krājums) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (ALB/AS05N)
Spānija		905,86	Analītiska KPN
Francija		297,70
Portugāle		633,94
Savienība		1 837,50

KPN		24 000

Suga:

Garspuru tunzivs Vidusjūrā

Thunnus alalunga

Zona:

Vidusjūra

(ALB/MED)

Grieķija

400

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Spānija

103,26

Francija

Horvātija

Itālija

1 171,29

Kipra

431,94

Malta

41,19

Savienība

2 169,68

KPN

2 500

(1)(2)

(1)

Lai aizsargātu zobenzivs mazuļus, zvejas aizlieguma periods no 1. oktobra līdz 30. novembrim attiecas arī uz kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs zveju ar āķu jedām. Turklāt garspuru tunzivis Vidusjūrā nedrīkst nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut ne specializētajā zvejā, ne piezvejā šādos laikposmos:

—	Grieķija, Horvātija, Itālija un Kipra,: no 1. oktobra līdz 30. novembrim un no 1. līdz 31. martam;

—	Spānija, Francija un Malta: no 1. janvāra līdz 31. martam.

(2)

Katra dalībvalsts ierobežo to zvejas kuģu skaitu, kuriem atļauts zvejot garspuru tunzivis Vidusjūrā, līdz to kuģu skaitam, kuriem bija atļauts zvejot šo sugu 2017. gadā. Dalībvalstis šai jaudas robežai var piemērot 10 % pielaidi.”;

tabulu, kurā noteikti nozvejas limiti lielacu tunzivij (Thunnus obesus) Atlantijas okeānā (BET/ATLANT), , aizstāj ar šādu:

“Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		8 181,90	(1)	Analītiska KPN
Francija		3 475,31	(1)
Portugāle		3 106,23	(1)
Savienība		14 763,44	(1)

KPN		62 000	(1)
(1)	Par lielacu tunzivs nozvejām, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu (BET/ATLPS) un kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru lielākais garums ir 20 metri un vairāk (BET/ATLLL), ziņo atsevišķi. No 2022. gada jūnija, kad ar nozvejām ir apgūti 80 % no kvotas, dalībvalstīm ir pienākums minēto kuģu nozvejas datus iesūtīt katru nedēļu.”;

divpadsmitajā tabulā, kurā noteikti nozvejas limiti zilajai tunzivij (Thunnus thynnus) Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° W un Vidusjūrā (BFT/AE45WM), 5. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“(5)	Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejām (BFT/*643), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši VI pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi nozvejas limiti un to sadalījums dalībvalstīm:
	Itālija	94,91
	Savienība	94,91 ”;

trīspadsmito un četrpadsmito tabulu, kurās noteikti nozvejas limiti zobenzivij (Xiphias gladius) Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N) un zobenzivij Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N) kvotām, aizstāj ar šādām:

“Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)
Spānija		6 392,46	(2)	Analītiska KPN
Portugāle		1 161,84	(2)
Citas dalībvalstis		130,72	(1)(2)
Savienība		7 685,03

KPN		13 200
(1)	Tikai piezvejām. Par nozvejām, kas ieskaitāmas šajā kopīgajā kvotā, ziņo atsevišķi (SWO/AN05N_AMS).
(2)	Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5o N (SWO/AS05N). Par nozvejām, kas ieskaitāmas kopīgās kvotas īpašajā nosacījumā, ziņo atsevišķi (SWO/AS05N_AMS).

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5°N (SWO/AS05N)
Spānija		4 770,75	(1)	Analītiska KPN
Portugāle		314,25	(1)
Savienība		5 085,01

KPN		14 000
(1)	Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā daudzuma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5o N (SWO/*AN05N).”

V PIELIKUMS

“IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Ilkņzivis

Dissostichus spp.

Zona:

SPRFMO konvencijas apgabals

(TOT/SPR-RB)

KPN

(1)

Piesardzīga KPN

(1)

Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zveja notiek vienīgi šādā pētniecības blokā:

—

50° 30' S, 136° E

—

50° 30' S, 140° 30' E

—	E (ievilkums)

52° 45' S, 140° 30' E

—	E (stūris)

52° 45' S, 145° 30' E

—

54° 50' S, 145° 30' E

—

54° 50' S, 136° E

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi		Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija		13 826,71	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Nīderlande		14 986,73
Lietuva		9 620,98
Polija		16 542,58
Savienība		54 977,00

KPN		Nepiemēro

”

VI PIELIKUMS

“IJ PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas, ko gūst Savienības kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, nepārsniedz šajā pielikumā noteiktos nozvejas limitus.

“Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares			Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija		13 868	(1)	Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Itālija		1 183	(1)
Spānija		21 472	(1)
Portugāle		50	(1)(2)
Savienība		36 573	(1)

KPN		Nepiemēro
(1)	Kvotas provizoriski piemēro no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Provizoriskās kvotas neskar galīgo kvotu noteikšanu 2022. gadam saskaņā ar IOTC noteikto Savienības 2022. gada kvotu 73 146 tonnu apmērā un minētās Savienības kvotas galīgo sadalījumu starp dalībvalstīm.
(2)	Tikai piezvejām. Specializētajās zvejniecībās šo kvotu apgūt nav atļauts.

”

VII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 II pielikuma III nodaļas 5. punktā I tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā kuģis drīkst pavadīt apgabalā (pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Beļģija	176
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	Francija	188
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Beļģija	176
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	Francija	191 ”

VIII PIELIKUMS

Regulas (ES) 2022/109 VI pielikumu groza šādi:

pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Maksimālais katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

	Zvejas kuģu skaits (1)
	Grieķija (2)	Spānija	Francija	Horvātija	Itālija	Kipra (3)	Malta (4)	Portugāle
Kuģi, kas zvejo ar riņķvadu (5)	0	6	22	18	21	1	1	0
Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām	0	43	23	0	40	27 (6)	63	0
Laivas zvejai ar ēsmu	0	66	8	0	0	0	0	76 (7)
Rokas āķu rindas	0	1	47 (8)	12	0	0	0	0
Traleri	0	0	57	0	0	0	0	0
Mazapjoma	45	660	140	0	0	0	120	0
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9)	74	0	0	0	0	0	0	0 ”;

pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Grieķija	2	2 100
Spānija	10	11 852
Horvātija	4	7 880
Itālija	13	8 370
Kipra	3	3 000
Malta	6	15 703
Portugāle	2	500

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)
Grieķija	785
Spānija	6 850
Horvātija	2 947
Itālija	945
Kipra	2 195
Malta	11 054
Portugāle	350 ”

(1) Šīs tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(2) Viens vidēja lieluma kuģis zvejai ar riņķvadu ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(3) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām vai ar vienu mazu kuģi zvejai ar riņķvadu un ne vairāk par trim kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(4) Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(5) Šajā tabulā norādītais kuģu zvejai ar riņķvadu individuālais skaits izriet no pārvietojumiem starp dalībvalstīm un nerada vēsturiskas tiesības nākotnē.

(6) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(7) Laivas zvejai ar ēsmu tālākajos reģionos Azoru salās un Madeirā.

(8) Kuģi zvejai ar āķu rindām, kuri darbojas Atlantijas okeānā.

(9) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

Top

Choose the experimental features you want to try