“A PIELIKUMS

TERMINOLOĢIJAS SKAIDROJUMI

Šajā pielikumā sniegti skaidrojumi, ģeogrāfiskās piezīmes vai definēti termini, kurus izmanto pārējos pielikumos, ja vien šajos pielikumos nav noteikts citādi.

1.   ĢEOGRĀFISKĀS PIEZĪMES

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā piemēro šādas ģeogrāfiskās definīcijas:

—	Austrālija bez ārējām teritorijām,

—	Dānija bez Fēru Salām un Grenlandes,

—	Francija ar Monako un ar Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupu, Martiniku, Francijas Gviānu, Reinjonu un Majotu,

—	Itālija ar Sanmarīno un Vatikānu (Svēto Krēslu),

—	Japāna ar Okinavu,

—	Portugāle ar Azoru salām un Madeiru,

—	Spānija ar Kanāriju salām, Baleāru salām un Seūtu un Melilju,

—	Šveice bez Lihtenšteinas,

—	Amerikas Savienotās Valstis ar 50 štatiem, Kolumbijas apgabalu, ASV Virdžīnu salām, Puertoriko un Guamu.

2.   AGREGĀTI

Elektroenerģijas un siltuma ražotājus klasificē atbilstīgi ražošanas mērķim:

—	pamatdarbības ražotāji ir privātie vai valsts ražotāji, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumu pārdošanai trešām personām, un tā ir pamatdarbība,

—	pašražotāji ir privātie un valsts ražotāji, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, un ražošana ir darbība, kas veicina pamatdarbību.

Piezīme:

Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var precizēt terminoloģiju, pievienojot attiecīgās NACE (1) atsauces pēc tam, kad stājusies spēkā NACE klasifikācijas jaunā redakcija.

2.1.   Piegāde

2.1.1.   RAŽOŠANA / VIETĒJĀ RAŽOŠANA

Iegūtie vai saražotie kurināmā daudzumi tiek aprēķināti pēc visām darbībām, ar ko likvidē inertas vielas. Ražošanā iekļauti daudzumi, ko ražošanas procesā patērē ražotājs (piemēram, apkurei vai iekārtu un palīgiekārtu ekspluatācijai), kā arī piegādes citiem enerģijas ražotājiem pārveidošanai vai cita veida izmantošanai.

“Vietējā ražošana” ir ražošana no avotiem konkrētajā teritorijā – ziņotājas valsts teritorija.

2.1.2.   REĢENERĒTIE PRODUKTI

Attiecas tikai uz akmeņoglēm. Sīkšķembas un atkritumu kaudzes ar slānekli, kas atgūtas raktuvēs.

2.1.3.   NO CITIEM AVOTIEM SAŅEMTAIS

Kurināmā daudzumi, kura ražošana ietilpst datu sniegšanā par citu kurināmo, bet kurš ir sajaukts ar citu kurināmo un tiek patērēts kā sajaukums. Sīkāka informācija par šo sastāvdaļu sniedzama kā:

—	No citiem avotiem saņemtais: ogles

—	No citiem avotiem saņemtais: nafta un naftas produkti

—	No citiem avotiem saņemtais: dabasgāze

—	No citiem avotiem saņemtais: atjaunojamie energoresursi

2.1.4.   IMPORTS/EKSPORTS

Ja vien nav norādīts citādi, “imports” attiecas uz saražotā energoprodukta galīgo izcelsmi (valsts, kurā energoprodukts tika saražots), lai izmantotu valstī, un “eksports” attiecas uz galapatēriņa valsti. Daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās.

Ja nevar norādīt ne izcelsmi, ne galamērķi, drīkst izmantot pozīciju “Neklasificēts/Cits”.

2.1.5.   STARPTAUTISKIE KUĢU BUNKURI

Degvielas daudzumi, kuri nogādāti uz kuģiem, kas kuģo ar jebkuras valsts karogu un kas ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Starptautiskā kuģošana var notikt jūrā, iekšējos ezeros un ūdensceļos, un piekrastes ūdeņos. Nav ietverts turpmāk minētais:

—	tādu kuģu patēriņš, kuri ir iesaistīti vietējā kuģošanā; vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības,

—	zvejas kuģu patēriņš,

—	militāro spēku patēriņš.

2.1.6.   STARPTAUTISKAIS GAISA TRANSPORTS

Piegādātie degvielas daudzumi gaisa kuģiem starptautiskajiem lidojumiem. Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc aviosabiedrības valstspiederības. Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo “Citur neklasificēts – transports”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo “Citur neklasificēts – cits”).

2.1.7.   KRĀJUMU IZMAIŅAS

Starpība starp tiem krājumiem perioda sākumā un krājumiem perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā. Ja vien nav norādīts citādi, krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

2.1.8.   KOPĒJIE KRĀJUMI PERIODA SĀKUMĀ UN PERIODA BEIGĀS VALSTS TERITORIJĀ

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai krājumu glabāšanas organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu. Krājumi ietver krājumus, ko glabā visu veidu īpašās krātuvēs virszemē vai pazemē.

2.1.9.   TIEŠĀ IZMANTOŠANA

Tieši izmantotā nafta (jēlnafta un naftas produkti) bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās. Ietver jēlnaftu, ko sadedzina elektroenerģijas ražošanai.

2.1.10.   PRIMĀRO PRODUKTU SAŅEMŠANA

Ietver vietējo vai importēto jēlnaftas daudzumu (ieskaitot kondensātu) un vietējo NGL (2), ko izmanto tieši, nepārstrādājot naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ nosūtītos daudzumus no naftas ķīmijas rūpniecības, kas, lai arī nav pamatkurināmais, tiek izmantoti tieši.

2.1.11.   BRUTO RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS PRODUKCIJA

Gatavās produkcijas ražošana naftas rafinēšanas rūpnīcā vai sajaukšanas rūpnīcā. Neietver naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumus, bet ietver naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmo.

2.1.12.   PĀRSTRĀDĀTIE PRODUKTI

Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā pēc tam, kad vienreiz tā jau ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas tiek pārstrādātas atkārtoti). Šie daudzumi būtu jānodala no naftas ķīmijas rūpniecības atpakaļ nosūtītajiem daudzumiem.

2.1.13.   ATPAKAĻ NOSŪTĪTIE DAUDZUMI

Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai nosūta atpakaļ no galapatērētājiem uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti.

2.1.14.   STARPPRODUKTU PĀRVEIDOJUMI

Daudzumi, kas no jauna klasificēti vai nu tāpēc, ka to specifikācija ir mainījusies, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā. Negatīvu ierakstu par vienu produktu kompensē pozitīvs ieraksts (vai vairāki ieraksti) vienam vai vairākiem produktiem un pretēji; kopējam neto iznākumam būtu jābūt nullei.

2.1.15.   PĀRVEIDOTIE PRODUKTI

Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem.

2.1.16.   STATISTIKAS ATŠĶIRĪBAS

Aprēķinātā vērtība, kas definēta kā starpība starp aprēķinu no piegādes perspektīvas (lejupēja pieeja) un aprēķinu no patēriņa perspektīvas (augšupēja pieeja). Jebkādas lielākas statistikas atšķirības būtu jāskaidro.

2.2.   Pārveidošanas sektors

Pārveidošanas sektorā būtu jāziņo tikai par kurināmā daudzumiem, kas tika pārveidoti citā enerģijā. Par kurināmā daudzumiem, kas izmantoti apkurei, iekārtu ekspluatācijai un pārveidošanas vispārīgai nodrošināšanai būtu jāziņo enerģētikas sektorā.

2.2.1.   TIKAI ELEKTROENERĢIJAS PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu elektroenerģiju tikai elektroenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.2.   PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJU KOĢENERĀCIJAS VIENĪBAS

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju koģenerācijas vienībās.

2.2.3.   TIKAI SILTUMENERĢIJAS PAMATDARBĪBAS RAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pamatdarbības ražotāji, lai ražotu siltumenerģiju tikai siltumenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.4.   TIKAI ELEKTROENERĢIJAS PAŠRAŽOTĀJI

Kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pašražotāji, lai ražotu elektroenerģiju tikai elektroenerģijas vienībās / ražošanas uzņēmumos.

2.2.5.   PAŠRAŽOTĀJU KOĢENERĀCIJAS VIENĪBAS

Visi kurināmā daudzumi, ko izmantojuši pašražotāji, lai ražotu elektroenerģiju, un kurināmā proporcionālā daļa, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju pārdošanai koģenerācijas vienībās. Par kurināmā proporcionālo daļu, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kas netika pārdota (pašpatērētā siltumenerģija), jāziņo enerģijas galapatēriņa konkrētajā sektorā, pamatojoties uz NACE klasifikāciju. Par siltumenerģiju, kas netika pārdota, bet piegādāta citām vienībām saskaņā ar nefinanšu nolīgumiem vai vienībām ar atšķirīgām īpašumtiesībām, būtu jāziņo uz to pašu principu pamata kā par pārdoto siltumenerģiju.

2.2.6.   TIKAI SILTUMENERĢIJAS PAŠRAŽOTĀJI

Kurināmā proporcionālā daļa, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kura pārdota tikai siltumenerģijas pašražotāju vienībās / ražošanas uzņēmumos. Par proporcionālo kurināmā daļu, kas izmantota, lai ražotu siltumenerģiju, kas netika pārdota (pašpatērētā siltumenerģija), jāziņo enerģijas galapatēriņa konkrētajā sektorā, pamatojoties uz NACE klasifikāciju. Par siltumenerģiju, kas netika pārdota, bet piegādāta citām vienībām saskaņā ar nefinanšu nolīgumiem vai vienībām ar atšķirīgām īpašumtiesībām, būtu jāziņo uz to pašu principu pamata kā par pārdoto siltumenerģiju.

2.2.7.   AKMEŅOGĻU BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumos, lai ražotu akmeņogļu briketes.

2.2.8.   KOKSA KRĀSNIS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti koksa krāsnīs, lai ražotu koksa krāsns koksu un koksa krāsns gāzi.

2.2.9.   BRŪNOGĻU/KŪDRAS BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti brūnogļu brikešu ražošanā brūnogļu brikešu ražošanas uzņēmumos, un kurināmā daudzumi, kas izmantoti kūdras brikešu ražošanā kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos.

2.2.10.   GĀZES RŪPNĪCAS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes iegūšanai gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

2.2.11.   DOMNAS

Kurināmā daudzumi, kurus izmanto domnās, pievadot no augšas kopā ar dzelzsrūdu vai izmantojot dūkas apakšā kopā ar karstu vilkmes gaisu.

2.2.12.   OGĻU SAŠĶIDRINĀŠANA

Sintētiskās eļļas iegūšanai izmantotie kurināmā daudzumi.

2.2.13.   RŪPNĪCAS, KURĀS GĀZI PĀRVĒRŠ ŠĶIDRĀ VEIDĀ

Gāzveida kurināmā daudzumi, kas pārvērsti šķidrajā degvielā.

2.2.14.   KOKOGĻU RAŽOŠANAS RŪPNĪCAS

Cietā biokurināmā daudzumi, kas pārvērsti kokoglēs.

2.2.15.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS

Kurināmā daudzumi, kas izmantoti naftas produktu iegūšanai.

2.2.16.   DABASGĀZES SAJAUKŠANAS RŪPNĪCAS (SAJAUKŠANAI AR DABASGĀZI)

Ar dabasgāzi sajaukti gāzes daudzumi, kurus ievada gāzes tīklā.

2.2.17.   SAJAUKUMI AR DZINĒJU BENZĪNU/DĪZEĻDEGVIELU/PETROLEJU

Ar fosilajām degvielām sajauktie šķidro biodegvielu daudzumi.

2.2.18.   CITUR NEKLASIFICĒTS

Pārveidošanai izmantotie kurināmā daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.3.   Enerģētikas sektors

Enerģētikas sektorā izlietotie daudzumi ieguves (ogļu, naftas un gāzes ieguves) nodrošināšanai vai pārveidošanas darbībās iekārtu ekspluatācijā. Tas atbilst NACE 2. red. 05., 06., 19. un 35. nodaļai, NACE 2. red. 09.1 grupai un NACE 2. red. 07.21 un 08.92 klasei.

Neietver kurināmā daudzumus, kas pārveidoti citā enerģijas veidā (par ko būtu jāziņo pārveidošanas sektorā) vai izmantoti, lai nodrošinātu naftas, gāzes un ogļu sīkšķembu cauruļvadu ekspluatāciju (par ko būtu jāziņo transporta sektorā).

Ietver ķīmisko materiālu ražošanu atomu šķelšanai un kausēšanai un šo procesu produktus.

2.3.1.   ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU, KOĢENERĀCIJAS STACIJU UN SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU PAŠU PATĒRIŅŠ

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības ražošanas uzņēmumos ar tikai elektroenerģijas, ar tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

2.3.2.   OGĻRAKTUVES

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu ogļu ieguvi un sagatavošanu ogļu ieguves nozarē. Par sadedzinātajām oglēm ogļu termoelektrostacijās būtu jāziņo pārveidošanas sektorā.

2.3.3.   AKMEŅOGĻU BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumos.

2.3.4.   KOKSA KRĀSNIS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības koksa krāsnīs (koksēšanas rūpnīcas).

2.3.5.   BRŪNOGĻU/KŪDRAS BRIKEŠU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMI

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos (brikešu ražošanas uzņēmumi).

2.3.6.   GĀZES RŪPNĪCAS / GAZIFIKĀCIJAS IEKĀRTAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

2.3.7.   DOMNAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības domnās.

2.3.8.   OGĻU SAŠĶIDRINĀŠANA

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās.

2.3.9.   SAŠĶIDRINĀŠANA (LNG)/REGAZIFIKĀCIJA

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības dabasgāzes sašķidrināšanas un regazifikācijas rūpnīcās.

2.3.10.   GAZIFIKĀCIJAS RŪPNĪCAS (BIOGĀZE)

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības biogāzes gazifikācijas rūpnīcās.

2.3.11.   RŪPNĪCAS, KURĀS GĀZI PĀRVĒRŠ ŠĶIDRĀ VEIDĀ (GTL)

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības rūpnīcās, kurās gāzi pārvērš šķidrā veidā.

2.3.12.   KOKOGĻU RAŽOŠANAS RŪPNĪCAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības kokogļu ražošanas rūpnīcas.

2.3.13.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCAS

Patērētie kurināmā daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu darbības naftas rafinēšanas rūpnīcās.

2.3.14.   NAFTAS UN GĀZES IEGUVE

Patērētie kurināmā daudzumi naftas un dabasgāzes ieguves iekārtās. Neietver zudumus cauruļvados (par to ir jāziņo kā par sadales zudumiem) un izlietotos enerģijas daudzumus cauruļvadu ekspluatācijā (par to ir jāziņo transporta sektorā).

2.3.15.   CITUR NEKLASIFICĒTS – ENERĢĒTIKA

Ar enerģētikas darbībām saistītie kurināmā daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.4.   Pārvades un sadales zudumi

2.4.1.   PĀRVADES ZUDUMI

Kurināmā zudumu daudzumi, kas pārvades rezultātā radušies pārvades sistēmas operatora pārvaldītajā sistēmas daļā. Tas ietver tehniskus un netehniskus zudumus. Attiecībā uz elektroenerģiju ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām. Attiecībā uz gāzi tas ietver novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā pārvades laikā.

2.4.2.   SADALES ZUDUMI

Kurināmā zudumu daudzumi, kas sadales rezultātā radušies sadales sistēmas operatora pārvaldītajā sistēmas daļā. Tas ietver tehniskus un netehniskus zudumus. Attiecībā uz gāzi tas ietver novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā sadales laikā.

2.5.   Neenerģētikas galapatēriņš

Neenerģētikas vajadzībām izmantotie fosilā kurināmā daudzumi – nesadedzinātais kurināmais.

2.6.   Enerģijas galapatēriņš pa nozarēm (galapatēriņa specifikācijas)

2.6.1.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Tas attiecas uz kurināmā daudzumiem, ko patērē rūpniecības uzņēmums savas pamatdarbības nodrošināšanai.

Par tikai siltumenerģijas vai koģenerācijas vienībām ir jāziņo tikai tie kurināmā daudzumi, ko vienība pati patērējusi siltumenerģijas ražošanai (pašpatērētā siltumenerģija). Par kurināmā patēriņu tādas siltumenerģijas ražošanai, kas tiek pārdota, un elektroenerģijas ražošanai būtu jāziņo attiecīgajā pārveidošanas sektorā.

2.6.1.1.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde: NACE 2. red. 07. nodaļa (izņemot 07.21) un 08. nodaļa (izņemot 08.92); NACE 2. red. 09.9 grupa.

2.6.1.1.1.

Metāla rūdu ieguve [NACE 2. red. 07. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 07.21 klasi “Urāna un torija rūdu ieguve”]

2.6.1.1.2.

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde [NACE 2. red. 08. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 08.92 klasi “Kūdras ieguve”]

2.6.1.1.3.

Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības [NACE 2. red. 09. nodaļa; izņemot NACE 2. red. 09.1 grupu “Ar naftas un dabas gāzes ieguvi saistītās palīgdarbības”]

2.6.1.2.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana: NACE 2. red. 10., 11. un 12. nodaļa.

2.6.1.2.1.

Pārtikas produktu ražošana [NACE 2. red. 10. nodaļa];

2.6.1.2.2.

Dzērienu ražošana [NACE 2. red. 11. nodaļa];

2.6.1.2.3.

Tabakas ražošana [NACE 2. red. 12. nodaļa];

2.6.1.3.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 13., 14. un 15. nodaļa; ietver “Tekstilizstrādājumu ražošanu”, “Apģērbu ražošanu” un “Ādas un ādas izstrādājumu ražošanu”]

2.6.1.4.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana – Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 16. nodaļa]

2.6.1.5.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība: NACE 2. red. 17. un 18. nodaļa.

2.6.1.5.1.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 17. nodaļa]

2.6.1.5.1.1.

Celulozes (papīrmasas) ražošana [NACE 2. red. 17.11 klase]

2.6.1.5.1.2.

Cits papīrs un papīra izstrādājumi [NACE 2. red. 17.12 klase un NACE 2. red. 17.2. grupa]

2.6.1.5.2.

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana [NACE 2. red. 18. nodaļa]

2.6.1.6.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība: NACE 2. red. 20. un 21. nodaļa.

2.6.1.6.1.

Ķīmisku vielu un ķīmisko produktu ražošana [NACE 2. red. 20. nodaļa]

2.6.1.6.2.

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana [NACE 2. red. 21. nodaļa]

2.6.1.7.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23. nodaļa]

2.6.1.7.1.

Stikla un stikla izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23.1. grupa]

2.6.1.7.2.

Cementa, kaļķa un ģipša (tostarp klinkera) ražošana [NACE 2. red. 23.5 grupa]

2.6.1.7.3.

Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 23.2, 23.3, 23.4, 23.6, 23.7 un 23.9 grupa]

2.6.1.8.

Dzelzs un tērauda ražošana [Metālu ražošana A: NACE 2. red. 24.1, 24.2 un 24.3 grupa un 24.51 un 24.52 klase]

2.6.1.9.

Krāsaino metālu ražošanas nozares [Metālu ražošana B: NACE 2. red. 24.4 grupa un 24.53 un 24.54 klase]

2.6.1.9.1.

Alumīnija ražošana [NACE 2. red. 24.42 klase]

2.6.1.9.2.

Citas krāsaino metālu ražošanas nozares [NACE 2. red. 24.4 grupa – izņemot NACE 2. red. 24.42 klasi; NACE 2. red. 24.53 un 24.54 klase]

2.6.1.10.

Mašīnas un iekārtas: NACE 2. red. 25., 26., 27. un 28. nodaļa.

2.6.1.10.1.

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas [NACE 2. red. 25. nodaļa]

2.6.1.10.2.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana [NACE 2. red. 26. nodaļa]

2.6.1.10.3.

Elektrisko iekārtu ražošana [NACE 2. red. 27. nodaļa]

2.6.1.10.4.

Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana [NACE 2. red. 28. nodaļa]

2.6.1.11.

Transportlīdzekļu ražošana: Nozares, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu aprīkojumu [NACE 29. un 30. nodaļa; ietver “Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanu” un “Citu transportlīdzekļu ražošanu”]

2.6.1.12.

Citur neklasificēts – rūpniecība: NACE 22., 31. un 32. nodaļa

2.6.1.12.1.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana [NACE 2. red. 22. nodaļa]

2.6.1.12.2.

Mēbeļu ražošana [NACE 2. red. 31. nodaļa]

2.6.1.12.3.

Cita ražošana [NACE 2. red. 32. nodaļa]

2.6.1.13.

Būvniecība [NACE 2. red. 41., 42. un 43. nodaļa]

2.6.2.   TRANSPORTA SEKTORS

Enerģija, kas izmantota visās transportēšanas darbībās neatkarīgi no NACE kategorijas (ekonomikas nozares), kurā veic attiecīgās darbības. Par dzelzceļa staciju, autobusu pieturu, ostas piestātņu un lidostu apkurei un apgaismošanai izmantoto kurināmo būtu jāziņo nevis transporta sektorā, bet komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā.

2.6.2.1.   Dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa satiksmē, tostarp rūpnieciskajos dzelzceļos un dzelzceļa transportā kā pilsētu un piepilsētu transporta sistēmu daļā (piemēram, vilcienos, tramvajos, metro).

2.6.2.1.1.   Ātrgaitas dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota vilcieniem, kas brauc līnijās, kur ātrums var pārsniegt 200 km/h.

2.6.2.1.2.   Parastais dzelzceļš

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa satiksmei, izņemot ātrgaitas dzelzceļam, metro un tramvajiem.

2.6.2.1.2.1.   Parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, t. i., pasažieru kustībai pa dzelzceļu starp iekāpšanas vietu un izkāpšanas vietu. Pasažieris ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas veic braucienu pa dzelzceļu.

2.6.2.1.2.2.   Parastā dzelzceļa kravu pārvadājumi

Enerģija, kas izmantota dzelzceļa kravu pārvadājumiem, t. i., preču kustībai pa dzelzceļu starp iekraušanas vietu un izkraušanas vietu.

2.6.2.1.3.   Metro un tramvajs

Enerģija, kas izmantota metro, tramvajiem, vieglajam dzelzceļam un citām virszemes vai pazemes pilsētas dzelzceļa sistēmām.

2.6.2.2.   Vietējā kuģošana

Piegādātie degvielas daudzumi kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas nav iesaistīti starptautiskajā kuģošanā (skatīt “Starptautiskie kuģu bunkuri”). Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības.

2.6.2.3.   Sauszemes transports

Sauszemes transportlīdzekļos izmantotie degvielas daudzumi. Ietver degvielu, kas izmantota lauksaimniecības mašīnās uz lielceļiem, un smērvielas izmantošanai sauszemes transportlīdzekļos.

Neietver izmantoto enerģiju stacionāros dzinējos (skatīt “Citi sektori”), traktoros uz maziem ceļiem (skatīt “Lauksaimniecība”), sauszemes transportlīdzekļos militārām vajadzībām (skatīt “Cits sektors – citur neklasificēts”), izmantoto bitumenu ceļu klāšanā un izmantoto enerģiju dzinējos būvniecības vietās (skatīt rūpniecības apakšiedalījumu “Būvniecība”).

2.6.2.3.1.   Lielas noslodzes transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

Degvielas daudzumi, kas izmantoti kravas automobiļos, kuru kravnesība pārsniedz 3,5 t un ar kuriem pārvadā kravas (N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.2.   Kolektīvais transports

Degvielas daudzumi, kas izmantoti lielos transportlīdzekļos, ar kuriem pārvadā pasažierus, piemēram, autobusi, tālsatiksmes autobusi, mikroautobusi utt. (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.3.   Vieglie automobiļi un furgoni

Degvielas daudzumi, kas izmantoti mazos transportlīdzekļos, piemēram, vieglajos automobiļos un furgonos, ar kuriem pārvadā pasažierus un kravas (N1 un M1 kategorijas transportlīdzekļi saskaņā ar Eiropas transportlīdzekļu kategoriju klasifikāciju, kuras pamatā ir ANO EEK standarti).

2.6.2.3.4.   Cits autotransports

Degvielas daudzumi, kas izmantoti visu veidu autotransportā, izņemot lielas noslodzes transportlīdzekļus kravu pārvadāšanai, kolektīvo transportu un vieglos automobiļus un furgonus.

2.6.2.4.   Cauruļvadu transports

Patērētā enerģija cauruļvadu darbības nodrošināšanā, pārvietojot gāzes, šķidrumus, ogļu sīkšķembas un citas preces. Ietver izmantoto enerģiju sūkņu stacijās un cauruļvadu uzturēšanā. Neietver enerģiju, kas izmantota, lai pa cauruļvadiem piegādātu dabasgāzi vai rūpniecisko gāzi, karsto ūdeni vai tvaiku no piegādātāja galapatērētājiem (par to jāziņo enerģētikas sektorā), enerģiju, kas izmantota, lai piegādātu ūdeni galapatērētājiem – mājsaimniecībām, rūpnieciskajiem, komerciālajiem un citiem lietotājiem (tas jāiekļauj komercpakalpojumos un sabiedriskajos pakalpojumos), un radušos zudumus šādu piegāžu laikā starp piegādātāju un galapatērētājiem (par to ir jāziņo kā par sadales zudumiem).

2.6.2.5.   Vietējais gaisa transports

Piegādātie degvielas daudzumi gaisa kuģiem vietējiem lidojumiem. Ietver izmantoto degvielu citiem mērķiem, nevis lidošanai, piemēram, dzinēju stendpārbaudei. Vietējais/starptautiskais dalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc aviosabiedrības valstspiederības. Tas ietver ievērojama ilguma lidojumus starp divām lidostām valstī ar aizjūras teritorijām. Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo “Citur neklasificēts – transports”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo “Citur neklasificēts – cits”).

2.6.2.6.   Citur neklasificēts – transports

Transportam izmantotie degvielas daudzumi, kas nav ietverti citur. Ietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem un izmantoto degvielu ostās kuģu izkraušanas iekārtās, dažāda veida autokrānos. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

2.6.3.   CITI SEKTORI

Šī kategorija ietver kurināmā daudzumus, kas izmantoti īpaši nenosauktos sektoros vai tādos, kas nepieder pārveidošanas, enerģētikas, rūpniecības vai transporta sektoram.

2.6.3.1.   Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

Komercdarbības un biroju patērētie kurināma daudzumi valsts un privātajā sektorā. NACE 2. red. 33., 36., 37., 38., 39., 45., 46., 47., 52., 53., 55., 56., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 84. (izņemot 84.22. klasi), 85., 86., 87., 88., 90., 91., 92., 93., 94., 95., 96. un 99. nodaļa. Par dzelzceļa, autobusu pieturu, ostas piestātņu un lidostu apkurei un apgaismošanai izmantoto kurināmo būtu jāziņo šajā kategorijā. Tas ietver kurināmo, kas izmantots visām ar transportu nesaistītām darbībām NACE 2. red. 49., 50. un 51. nodaļā.

2.6.3.1.1.

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana [NACE 2. red. C sadaļas 33. nodaļa]

2.6.3.1.2.

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija [NACE 2. red. E sadaļa]

2.6.3.1.3.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (NACE 2. red. G sadaļa)

2.6.3.1.3.1.

Vairumtirdzniecība [NACE 2. red. G sadaļas 46. nodaļa]

2.6.3.1.3.2.

Mazumtirdzniecība [NACE 2. red. G sadaļas 47. nodaļa]

2.6.3.1.4.

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības [NACE 2. red. H sadaļas 52. nodaļa]

2.6.3.1.5.

Pasta un kurjeru darbība [NACE 2. red. H sadaļas 53. nodaļa]

2.6.3.1.6.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi [NACE 2. red. I sadaļa]

2.6.3.1.6.1.

Izmitināšana [NACE 2. red. I sadaļas 55. nodaļa]

2.6.3.1.6.2.

Ēdināšanas pakalpojumi [NACE 2. red. I sadaļas 56. nodaļa]

2.6.3.1.7.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi [NACE 2. red. J sadaļa]

2.6.3.1.8.

Finanšu un apdrošināšanas darbības un Operācijas ar nekustamo īpašumu [NACE 2. red. K sadaļa un NACE 2. red. L sadaļa]

2.6.3.1.9.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība [NACE 2. red. N sadaļa]

2.6.3.1.10.

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana [NACE 2. red. O sadaļa]

2.6.3.1.11.

Izglītība [NACE 2. red. P sadaļa]

2.6.3.1.12.

Veselība un sociālā aprūpe [NACE 2. red. Q sadaļa]

2.6.3.1.12.1.

Slimnīcu darbība [NACE 2. red. Q sadaļas 86.1 grupa]

2.6.3.1.13.

Māksla, izklaide un atpūta [NACE 2. red. R sadaļa]

2.6.3.1.13.1.

Sporta nodarbības [NACE 2. red. R sadaļas 93. nodaļa]

2.6.3.1.14.

Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība [NACE 2. red. U sadaļa]

2.6.3.1.15.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un Citi pakalpojumi [NACE 2. red. M sadaļa un NACE 2. red. S sadaļa]

2.6.3.1.16.

Datu centri Datu centru definē kā struktūru vai struktūru grupu, ko izmanto, lai izvietotu, savienotu un ekspluatētu datorsistēmas/serverus un saistītu aprīkojumu datu glabāšanai, apstrādei un/vai izplatīšanai, kā arī saistītām darbībām.

2.6.3.2.   Mājsaimniecības

Kurināmā daudzumi, kas patērēti visās mājsaimniecībās, ieskaitot “mājsaimniecības, kurās ir nodarbinātas personas”. NACE 2. red. 97. un 98. nodaļa.

Mājsaimniecību sektorā piemēro šādas īpašas definīcijas.

“Mājsaimniecība” ir persona, kas dzīvo viena pati, ģimene vai cilvēku grupa, kas kopā dzīvo vienā privātā mājoklī un kopīgi sedz komunālo pakalpojumu un citus nepieciešamos iztikas izdevumus. Tādējādi mājsaimniecību sektors, kas pazīstams arī kā dzīvojamais sektors, ir visu privāto mājsaimniecību kopsumma valstī.

Kolektīvās dzīvesvietās, kas var būt pastāvīgas (piemēram, cietumi) vai pagaidu (piemēram, slimnīcas) dzīvesvietas, būtu jāizslēdz, jo tās ir ietvertas pakalpojumu sektora patēriņā. Par enerģiju, kas izmantota visās transporta darbībās, būtu jāziņo transporta sektorā, nevis mājsaimniecību sektorā.

Enerģijas patēriņš, kas saistīts ar būtiskām mājsaimniecību veiktajām saimnieciskajām darbībām, arī būtu jāizslēdz no mājsaimniecību kopējā enerģijas patēriņa. Šīs darbības ietver saimnieciskās darbības lauksaimniecības jomā nelielās saimniecībās un citas saimnieciskās darbības, ko veic mājsaimniecības dzīvesvietā, par kurām būtu jāziņo attiecīgajā galapatēriņa sektorā.

2.6.3.2.1.   Telpu apkure

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa iekštelpu apkuri.

2.6.3.2.2.   Telpu dzesēšana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu, lai nodrošinātu mājokļa dzesēšanu ar dzesēšanas sistēmu un/vai agregātu.

Ventilatori, gaislaiži un citas ierīces, kas nav savienotas ar dzesēšanas agregātu, ir izslēgtas no šīs sadaļas, bet tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

2.6.3.2.3.   Ūdens sildīšana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu siltā ūdens nodrošināšanai tādām vajadzībām kā silts tekošs ūdens, mazgāšanās, tīrīšana un cita veida pielietojumam, kas nav saistīts ar ēdiena gatavošanu.

Peldbaseina ūdens sildīšana ir izslēgta; tā būtu jāietver sadaļā “Citi galalietojumi”.

2.6.3.2.4.   Ēdiena gatavošana

Šis pakalpojums enerģētikas jomā attiecas uz energopatēriņu maltīšu gatavošanai.

Papildu ierīces ēdiena gatavošanai (mikroviļņu krāsnis, ūdens vārāmās kannas, kafijas vārītāji u. tml.) ir izslēgtas, un tās būtu jāietver sadaļā “Apgaismojums un elektroierīces”.

2.6.3.2.5.   Apgaismojums un elektroierīces (tikai elektriskās)

Elektroenerģijas patēriņš apgaismojumam un jebkādām citām elektroierīcēm mājoklī, kas nav aplūkotas sadaļā “Citi galalietojumi”.

2.6.3.2.6.   Citi galalietojumi

Jebkāda cita veida energopatēriņš mājsaimniecībās, piemēram, energopatēriņš āra un jebkādām citām darbībām, kas nav ietvertas piecās iepriekš minētajās enerģijas galalietojumu grupās (piemēram, zāles pļāvēji, peldbaseina ūdens sildīšana, āra sildītāji, āra restes cepšanai, saunas u. tml.).

2.6.3.3.   Lauksaimniecība

Tādu lietotāju patērētie degvielas daudzumi, kurus klasificē augkopības un lopkopības, medniecības un saistītās palīgdarbības nozarē; NACE 2. red. 01. nodaļa.

2.6.3.4.   Mežsaimniecība

Tādu lietotāju patērētie degvielas daudzumi, kurus klasificē mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē; NACE 2. red. 02. nodaļa.

2.6.3.5.   Zvejniecība

Iekšzemes, piekrastes un dziļjūras zvejniecībai piegādātie degvielas daudzumi. Zvejniecībai būtu jāaptver piegādātā degviela kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas ir valstī no jauna iepildījuši degvielu (tostarp starptautiskā zvejniecība), un zvejniecībā izmantotā enerģija. NACE 2. red. 03. nodaļa.

2.6.3.6.   Citur neklasificēts – cits

Degvielas daudzumi, kas izmantoti darbībām, kuras nav ietvertas citur (piemēram, NACE 2. red. 84.22 klase). Šajā kategorijā ietilpst izmantotā degviela militārām vajadzībām visam mobilajam un stacionārajam patēriņam (piemēram, kuģi, gaisa kuģi, sauszemes transportlīdzekļi un izmantotā enerģija dzīvojamās mājās) neatkarīgi no tā, vai degviela ir piegādāta minētās vai citas valsts militārajiem spēkiem. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā būtu jāskaidro.

3.   PRODUKTI

3.1.   OGLES (cietais fosilais kurināmais un rūpnieciskās gāzes)

3.1.1.   AKMEŅOGLES

Akmeņogles ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar antracīta, koksa ogļu un citu bitumenogļu summu.

3.1.2.   ANTRACĪTS

Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās. Tajās kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.3.   KOKSA OGLES

Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu (koksa krāsns koksu), kurš ir piemērots domnām. To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.4.   CITAS BITUMENOGLES

Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā un ietver visas bitumenogles, kuras nav ietvertas pie koksa oglēm vai antracīta. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā antracītam (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (mazāk nekā 90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 24 000 kJ/kg mitrumā bez pelniem.

3.1.5.   BRŪNOGLES

Brūnogles ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar melnā lignīta un lignīta summu.

3.1.6.   MELNAIS LIGNĪTS

Attiecas uz neaglomerētām akmeņoglēm ar augstāko siltumspēju robežās no 20 000 kJ/kg līdz 24 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.

3.1.7.   LIGNĪTS

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 20 000 kJ/kg, un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 % sausnā bez minerālvielām.

3.1.8.   AKMEŅOGĻU BRIKETES

Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražoto akmeņogļu brikešu daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.

3.1.9.   KOKSA KRĀSNS KOKSS

Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāsns koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela.

Par koksa putekļiem un lietuvju koksu jāziņo šajā kategorijā.

Šajā kategorijā būtu jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā kurināmo vai to izmanto pati pārveidošanas rūpnīca.

Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta.

3.1.10.   GĀZES KOKSS

Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto komunālās gāzes ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.

3.1.11.   AKMEŅOGĻU DARVA

Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”).

3.1.12.   BRŪNOGĻU BRIKETES

Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta vai melnā lignīta, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas un pievienojot sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.

3.1.13.   RŪPNIECISKĀS GĀZES

Rūpnieciskās gāzes ir produktu agregāts, kas vienāds ar gāzes rūpnīcu gāzes, koksa krāsns gāzes, domnas gāzes un citu reģenerētu gāzu summu.

3.1.14.   GĀZES RŪPNĪCU GĀZE

Ietver visa veida gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, tostarp sajaucot ar dabasgāzi; tā tiks piegādāta un patērēta, izmantojot dabasgāzes tīklu. Par to gāzes apjomu, ko iegūst, pārveidojot citas ogļu gāzes gāzes rūpnīcu gāzē, būtu jāziņo kā par gāzes rūpnīcu gāzes produkciju.

3.1.15.   KOKSA KRĀSNS GĀZE

Koksa krāsns gāze ir gāze, ko iegūst kā koksa krāsns koksa ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.

3.1.16.   DOMNAS GĀZE

Domnas gāzi iegūst, sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai.

3.1.17.   CITAS REĢENERĒTĀS GĀZES

Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāzes ir zināmas arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā. Par reģenerētā kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ietver arī citas iepriekš neminētas un neklasificētas ražošanā iegūtas gāzes, piemēram, deggāzes no cietām ogles daļiņām, kas rodas citur neminētos ražošanas un ķīmiskos procesos.

3.1.18.   KŪDRA

Kūdra ir degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežamas, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Kūdra ietver gabalkūdru un frēzkūdru. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas vajadzībām.

3.1.19.   KŪDRAS PRODUKTI

Tādi produkti kā kūdras briketes, ko iegūst tieši vai netieši no gabalkūdras un frēzkūdras.

3.1.20.   DEGSLĀNEKLIS UN NAFTAS SMILTIS

Degslāneklis un naftas smiltis ir nogulumieži, kas satur organiskas vielas kerogēna veidā. Kerogēns ir vaskveidīgs ar ogļūdeņradi bagāts materiāls, ko uzskata par naftas prekursoru. Degslānekli var tieši dedzināt vai apstrādāt un karsējot iegūt slānekļa naftu. Par slānekļa naftu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, būtu jāziņo kā par citiem ogļūdeņražiem naftas produktos.

3.2.   DABASGĀZE

3.2.1.   DABASGĀZE

Dabasgāze ietver gāzes, kas ir sastopamas pazemes atradnēs, un tās ir sašķidrinātas vai gāzveida, ko pamatā veido metāns, neatkarīgi no ieguves metodes (konvencionālā un nekonvencionālā). Tas ietver gan “neasimilēto” gāzi, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums, gan “asimilēto” gāzi, kas iegūta saistībā ar jēlnaftu, kā arī metānu, kas reģenerēts no ogļraktuvēm (akmeņogļu gāze) vai no ogļu slāņa (ogļu slāņa gāze). Dabasgāze neietver biogāzi vai rūpnieciskās gāzes. Par šādu produktu iekļaušanu dabasgāzes tīklā ir jāziņo atsevišķi no dabasgāzes. Dabasgāze ietver sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) un saspiestu dabasgāzi (CNG).

3.3.   Elektroenerģija un siltumenerģija

3.3.1.   ELEKTROENERĢIJA

Elektroenerģija ir enerģijas pārnese, izmantojot elektriskā lādiņa fizikālo parādību un tā ietekmi gan miera stāvoklī, gan kustībā. Jāziņo par visu izmantoto, saražoto un patērēto elektroenerģiju, tostarp ārpustīkla un pašpatērēto. Ārpustīkla elektroenerģiju ražo iekārtās, kas no ražošanas perspektīvas ir atslēgtas no tīkla; iekārtā saražoto elektroenerģiju nevar ievadīt tīklā. Pašpatērētā elektroenerģija ir elektroenerģija, ko ražotājs patērē pirms tās ievadīšanas tīklā.

3.3.2.   SILTUMENERĢIJA (IEGŪTĀ SILTUMENERĢIJA)

Siltumenerģija attiecas uz enerģiju, kas iegūta vielas daļiņu pārveides, rotācijas un vibrācijas kustībā, kā arī tās fizikālā stāvokļa pārmaiņās. Jāziņo par visu saražoto siltumenerģiju, izņemot siltumenerģiju, ko pašražotāji saražojusi savai izmantošanai un nav pārdevuši; par visiem citiem siltumenerģijas veidiem ziņo kā par tādu produktu izmantošanu, no kuriem tika saražota siltumenerģija.

3.4.   NAFTA (jēlnafta un naftas produkti)

3.4.1.   JĒLNAFTA

Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fizikālās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu. Par daudzumiem būtu jāziņo neatkarīgi no ieguves metodes (konvencionālas un nekonvencionālas). Jēlnafta neietver NGL.

3.4.2.   DABASGĀZES KONDENSĀTS (NGL)

NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. NGL ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).

3.4.3.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELAS

Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Tālākā pārstrādē tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai gala produktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kurus naftas ķīmijas rūpniecība nosūtījusi atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).

3.4.4.   PIEDEVAS/SKĀBEKĻA SAVIENOJUMI

Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar naftas produktiem, lai mainītu to īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.). Piedevas ietver skābekļa savienojumus (piemēram, spirtus (metanolu, etanolu), ēterus (metiltercbutilēteri (MTBE), etiltercbutilēteri (ETBE), tercamilmetilēteri (TAME) utt.), esterus (rapša sēklu eļļu vai dimetilesteri utt.), ķīmiskus savienojumus (piemēram, tetrametilsvinu (TML), tetraetilsvinu (TEL) un mazgāšanas līdzekļus). Piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, esteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, būtu jāattiecas uz daudzumiem, kas ir sajaukti ar degvielām vai izmantošanai par degvielu. Šī kategorija ietver ar šķidrajām fosilajām degvielām sajauktu biodegvielu.

3.4.5.   BIODEGVIELAS PIEDEVĀS / SKĀBEKĻA SAVIENOJUMOS

Šķidro biodegvielu daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz sajauktām šķidrām biodegvielām un tikai uz šķidrās biodegvielas daļu, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā šķidrās biodegvielas tiek iejauktas. Neietver visas nesajauktās šķidrās biodegvielas.

3.4.6.   CITI OGĻŪDEŅRAŽI

Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, slānekļa naftas utt., šķidras vielas no ogļu sašķidrināšanas, iegūtie šķidrumi no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā, ūdeņradis un emulģētas eļļas (piemēram, orimulsija); neietver degslānekli; ietver slānekļa naftu (atvasināts produkts).

3.4.7.   NAFTAS PRODUKTI

Naftas produkti ir produktu agregāts, kas vienāds ar naftas pārstrādes gāzes, etāna, sašķidrinātas naftas gāzes, ligroīna, dzinēju benzīna, aviācijas benzīna, benzīna tipa reaktīvās degvielas, petrolejas tipa reaktīvās degvielas, citu petrolejas veidu, gāzeļļas/dīzeļdegvielas, degvieleļļas, lakbenzīna un SBP, smērvielu, bitumena, parafīna vasku, naftas koksa un citu produktu summu.

3.4.8.   NAFTAS PĀRSTRĀDES GĀZE

Naftas pārstrādes gāze ietver nekondensētu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piemēram, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās. Šī iedaļa arī ietver gāzes, kas nosūtītas atpakaļ no naftas ķīmijas rūpniecības.

3.4.9.   ETĀNS

Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un naftas pārstrādes gāzes plūsmām.

3.4.10.   SAŠĶIDRINĀTAS NAFTAS GĀZES (LPG)

LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās. To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu kombinācija. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.

3.4.11.   LIGROĪNS

Ligroīns ir izejviela, kas domāta naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai) vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā. Ligroīns ietver materiālu 30 °C un 210 °C destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.

3.4.12.   DZINĒJU BENZĪNS

Dzinēju benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti temperatūrā no 35 °C līdz 215 °C. To izmanto kā degvielu sauszemes transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoros. Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot svina savienojumus. Ietver dzinēju benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, alkilātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas paredzēts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns. Dzinēju benzīns ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sajaukta biobenzīna (biobenzīns dzinēju benzīnā) un nebioloģiska benzīna summu.

3.4.12.1.   Sajaukts biobenzīns (biobenzīns dzinēju benzīnā)

Dzinēju benzīnā iejaukts biobenzīns.

3.4.12.2.   Nebioloģisks benzīns

Atlikusī dzinēju benzīna daļa – dzinēju benzīns, izņemot sajauktu biobenzīnu (galvenokārt tas ir fosilas izcelsmes dzinēju benzīns).

3.4.13.   AVIĀCIJAS BENZĪNS

Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts – 60 °C un destilēšanas robeža parasti ir no 30 °C līdz 180 °C.

3.4.14.   BENZĪNA TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA (LIGROĪNA TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA VAI JP4)

Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot no 100 °C līdz 250 °C. Tās iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaika spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.

3.4.15.   PETROLEJAS TIPA REAKTĪVĀ DEGVIELA

Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos. Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 °C līdz 300 °C temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 °C) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir noteikusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija. Ietver petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas. Petrolejas tipa reaktīvā degviela ir produktu agregāts, kas vienāds ar sajauktas petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas (petrolejas tipa reaktīvā biodegviela petrolejas tipa reaktīvajā degvielā) un petrolejas tipa reaktīvās nebioloģiskās degvielas summu.

3.4.15.1.   Sajaukta petrolejas tipa reaktīvā biodegviela (petrolejas tipa reaktīvā biodegviela petrolejas tipa reaktīvajā degvielā)

Petrolejas tipa reaktīvajā degvielā iejaukta petrolejas tipa reaktīvā biodegviela.

3.4.15.2.   Petrolejas tipa reaktīvā nebioloģiskā degviela

Atlikusī petrolejas tipa reaktīvās degvielas daļa – petrolejas tipa reaktīvā degviela, izņemot sajauktu petrolejas tipa reaktīvo biodegvielu (galvenokārt tā ir fosilas izcelsmes petrolejas tipa reaktīvā degviela).

3.4.16.   CITI PETROLEJAS VEIDI

Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports. Tas pārtvaicējas 150 °C līdz 300 °C temperatūrā.

3.4.17.   GĀZEĻĻA/DĪZEĻDEGVIELA (DESTILĒTA DEGVIELEĻĻA)

Gāzeļļas/dīzeļdegvielas pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas no 180 °C līdz 380 °C. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ietver sauszemes transporta dīzeļdegvielu dīzeļkompresijas aizdedzei vieglajiem automobiļiem un smagajiem automobiļiem. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ietver gaišo apkures eļļu rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegvielu un dzelzceļa transportā izmantoto dīzeļdegvielu, cita veida gāzeļļu, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 °C līdz 540 °C temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas. Gāzeļļa/dīzeļdegviela ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sajauktas biodīzeļdegvielas (biodīzeļdegviela gāzeļļā/dīzeļdegvielā) un nebioloģiskas dīzeļdegvielas summu.

3.4.17.1.   Sajaukta biodīzeļdegviela (biodīzeļdegviela gāzeļļā/dīzeļdegvielā)

Gāzeļļā/dīzeļdegvielā iejaukta biodīzeļdegviela.

3.4.17.2.   Nebioloģiska dīzeļdegviela

Atlikusī gāzeļļas/dīzeļdegvielas daļa – gāzeļļa/dīzeļdegviela, izņemot sajauktu biodīzeļdegvielu (galvenokārt tā ir fosilas izcelsmes gāzeļļa/dīzeļdegviela).

3.4.18.   DEGVIELEĻĻA (MAZUTS)

Jebkādas atlieku (smagās) degvieleļļas (ieskaitot tās, kas iegūtas sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte 80 °C temperatūrā pārsniedz 10 cSt. Uzliesmošanas temperatūra vienmēr ir augstāka par 50 °C, un blīvums vienmēr ir lielāks par 0,90 kg/l. Degvieleļļa ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar degvieleļļas ar zemu sēra saturu un degvieleļļas ar augstu sēra saturu summu.

3.4.18.1.   Degvieleļļa ar zemu sēra saturu (LSFO)

Degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.

3.4.18.2.   Degvieleļļa ar augstu sēra saturu (HSFO)

Degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.

3.4.19.   LAKBENZĪNS UN SBP

Lakbenzīnu un SBP definē kā rafinētus destilātu starpproduktus ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tie ietver rūpniecisko spirtu (to sauc arī par SBP; vieglas eļļas, kas pārtvaicējas 30 °C un 200 °C robežās 7 vai 8 rūpnieciskā spirta šķirās atkarībā no griezuma pozīcijas destilēšanas robežās – šķiras tiek definētas saskaņā ar temperatūras starpību starp 5 % daudzuma un 90 % daudzuma destilēšanas punktos, kas ir ne vairāk kā 60 °C) un lakbenzīnus (rūpnieciskais spirts ar uzliesmojuma punktu, kas pārsniedz 30 °C, un destilēšanas temperatūra ir no 135 °C līdz 200 °C robežās).

3.4.20.   SMĒRVIELAS

Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta. Pamatā tos izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām. Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ieeļļošanai, motoreļļas un visu uz naftas bāzes šķiru smēreļļu krājumi.

3.4.21.   BITUMENS

Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu. Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.

3.4.22.   PARAFĪNA VASKI

Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Tie ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka atkarībā no šķiras. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 °C.

3.4.23.   NAFTAS KOKSS

Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”. Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā; šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.

3.4.24.   CITI PRODUKTI

Visi citi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs. Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūti naftas rafinēšanas rūpnīcās.

3.5.   Atjaunojamie energoresursi un atkritumi

3.5.1.   HIDROELEKTROENERĢIJA

Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Hidroelektroenerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar tikai hidroelektrostaciju, jauktu hidroelektrostaciju un tikai hidroakumulācijas staciju summu.

3.5.1.1.   Tikai hidroelektrostacijas

Hidroelektrostacijas, kas izmanto tikai tiešu dabisku ūdens ieplūdi un kurās nav hidroakumulācijas jaudas (ūdens sūknēšanas kalnup).

3.5.1.2.   Jauktas hidroelektrostacijas

Hidroelektrostacijas ar dabisku ūdens ieplūdi augšējā krātuvē, turklāt daļu vai visas iekārtas var izmantot ūdens sūknēšanai kalnup; elektroenerģijas ražošana notiek gan dabiskās ūdens ieplūdes rezultātā, gan iepriekš kalnup sūknētā ūdens ieplūdes rezultātā.

3.5.1.3.   Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

Hidroelektrostacijas bez dabiskas ūdens ieplūdes augšējā krātuvē; lielākā daļa ūdens, kas ražo elektroenerģiju, iepriekš tika sūknēta kalnup; izņemot lietu un sniegu.

3.5.2.   ĢEOTERMĀLĀ ENERĢIJA

Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā; izņemot apkārtējās vides siltumenerģiju, ko savāc zemes siltumsūkņi. Ģeotermālās enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas.

3.5.3.   SAULES ENERĢIJA

Saules enerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar saules fotoelementu un saules siltumenerģijas summu.

3.5.3.1.   Saules fotoelementi

Saules gaisma, kas pārvērsta elektroenerģijā, izmantojot saules baterijas, kas pēc pakļaušanas gaismai radīs elektroenerģiju. Ir jāziņo pa visu saražoto elektroenerģiju (tostarp maza mēroga ražošanu un ārpustīkla ražošanas iekārtām).

3.5.3.1.1.   Jumta platības

Šeit norāda enerģijas daudzumu, ko saražojuši saules fotoelementu paneļi, kuri atrodas ēkās, kurām ir cits primārais mērķis, kas nav enerģijas ražošana. Te norāda arī BIPV (ēkas integrētos fotoelementu paneļus), ja fotoelementu paneļi neatrodas uz jumta, bet, piemēram, ir piestiprināti ēkai. Saules fotoelementu paneļus neuzskata par jumta platībām, ja tie atrodas plašā teritorijā, uz zemes, piemēram, ieņemot papildu telpu (piemēram, lauksaimniecības platības).

3.5.3.1.2.   Ārpustīkla

Šeit norādāms arpustīkla elektroenerģijas daudzums, kā definēts A pielikuma 3.3.1. punktā.

3.5.3.2.   Saules siltumenerģija

Saules starojuma siltumenerģija (saules gaisma), ko izmanto lietderīgās enerģijas vajadzībām. Piemēram, tā ietver saules termoelektrostacijas un aktīvas sistēmas karstā ūdens ražošanai higiēnas vajadzībām vai telpu apsildīšanai ēkās. Šī saražotā enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama siltuma pārvietošanas līdzeklī, t. i., krītošā saules enerģija mīnus optiskie un savācēju zudumi. Nav jāietver saules enerģija, ko pasīvas sistēmas savāc ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam; jāietver vienīgi saules enerģija saistībā ar aktīvajām sistēmām.

3.5.4.   PLŪDMAIŅAS, VIĻŅU, OKEĀNA ENERĢIJA

Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.

3.5.5.   VĒJA ENERĢIJA

Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vējturbīnās. Vēja enerģija ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar sauszemes un atkrastes vēja enerģijas summu.

3.5.5.1.   Sauszemes vēja enerģija

Elektroenerģijas ražošana ar vēja palīdzību sauszemes vietās (iekšzemē, ieskaitot ezerus un citas ūdenstilpnes, kas atrodas iekšzemē).

3.5.5.2.   Atkrastes vēja enerģija

Elektroenerģijas ražošana atkrastes vietās (piemēram, jūrā, okeānā un mākslīgās salās). Attiecībā uz atkrastes vēja enerģijas ražošanu ārpus attiecīgās teritorijas teritoriālajiem ūdeņiem ņem vērā visas iekārtas, kas atrodas valsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

3.5.6.   RŪPNIECISKIE ATKRITUMI (NEATJAUNOJAMĀ DAĻA)

Ziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir neatjaunojamas izcelsmes un tiek tieši sadedzināti īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Neietver atkritumus, kas sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas. Par rūpniecisko atkritumu atjaunojamo daļu būtu jāziņo tajā biokurināmā kategorijā, kas vislabāk tos raksturo.

3.5.7.   SADZĪVES ATKRITUMI

Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors (kopumā visi atkritumi, kas līdzinās mājsaimniecības atkritumiem) un ko sadedzina īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Neietver atkritumus, kas sadedzināti bez enerģijas reģenerācijas. Sadzīves atkritumi ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar atjaunojamo sadzīves atkritumu un neatjaunojamo sadzīves atkritumu summu.

3.5.7.1.   Atjaunojamie sadzīves atkritumi

Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

3.5.7.2.   Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

3.5.8.   BIOKURINĀMAIS

Biokurināmais ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar cietā biokurināmā, biogāzes un šķidrās biodegvielas summu. Enerģētikas statistikas jomā neietver biokurināmo, ko izmanto neenerģētikas vajadzībām (piemēram, koksni, ko izmanto būvniecībā vai mēbelēm, biosmērvielu dzinēju eļļošanai un biobitumenu, ko izmanto ceļu virsmām).

3.5.8.1.   Cietais biokurināmais

Ietver bioloģiskas izcelsmes cietu organisku, nefosilu materiālu (pazīstamu arī kā biomasu), ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Cietais kurināmais ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar kokogļu, kurināmās koksnes, koksnes atlieku un blakusproduktu, melnā atsārma, izspaidu, dzīvnieku izcelsmes atkritumu, citu augu izcelsmes materiālu un atlieku un rūpniecisko atkritumu atjaunojamās frakcijas summu.

3.5.8.1.1.   Kokogles

Kokogles ir kurināmais, ko ražo no cietā biokurināmā – sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.

3.5.8.1.2.   Kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti

Kurināmā koksne jeb malka (apaļkoku, žagaru, granulu vai šķeldu veidā), kas iegūta dabiskos vai apsaimniekotos mežos vai no atsevišķiem kokiem. Ietver koksnes atliekas, kuras izmanto par kurināmo un kurās ir saglabāts koksnes sākotnējais sastāvs; koksnes granulas ir ietvertas. Nav ietvertas kokogles un melnais atsārms. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.2.1.   Koksnes granulas

Koksnes granulas ir cilindriskas formas produkts, kas saspiežot ir aglomerēts no koksnes atliekām.

3.5.8.1.3.   Melnais atsārms

Enerģija no sārmu izdalīta atsārma, ko iegūst no vārkatliem sulfātcelulozes vai natroncelulozes ražošanas laikā, kas vajadzīga papīra izgatavošanā. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.4.   Izspaidas

Kurināmais, ko iegūst no šķiedru atliekām pēc sulas izspiešanas cukurniedru pārstrādē. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.5.   Dzīvnieku izcelsmes atkritumi

Enerģija no dzīvnieku ekskrementiem, gaļas un zivju atliekām, kas sausā veidā tiek tieši izmantotas kā kurināmais. Tas neietver atkritumus, ko izmanto anaerobās fermentācijas iekārtās. Kurināmā gāzes no šīm iekārtām ir ietvertas biogāzu sadaļā. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.6.   Citi augu izcelsmes materiāli un atliekas

Biokurināmais, kas nav klasificēts citur un ietver salmus, dārzeņu mizas, zemesriekstu čaumalas, atzarojot iegūtos zarus, olīvu izspaidas un citus atkritumus, kas rodas, kopjot, audzējot un apstrādājot augus. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.1.7.   Rūpniecisko atkritumu atjaunojamā daļa

Rūpniecisko atkritumu cietā atjaunojamā daļa, kas tieši sadedzināta īpašās iekārtās lietderīgās enerģijas vajadzībām (piemēram, bet ne tikai, dabiskā kaučuka daļa nolietotās gumijas riepās vai dabisko šķiedru daļa tekstilatkritumos – no attiecīgi 07.3 un 07.6 atkritumu kategorijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem). Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

3.5.8.2.   Biogāze

Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā vai termiskos procesos no biomasas, ietverot biomasu atkritumos. Par izmantoto kurināmā daudzumu būtu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Biogāze ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu dūņu gāzes, anaerobās sadalīšanās procesā iegūtu citu biogāzu un termiskos procesos iegūtu biogāzu summu.

3.5.8.2.1.   Atkritumu poligonu gāze

Biogāze, kas iegūta poligonu atkritumu anaerobās sadalīšanās procesā.

3.5.8.2.2.   Notekūdeņu dūņu gāze

Biogāze, kas iegūta notekūdeņu dūņu anaerobās fermentācijas procesā.

3.5.8.2.3.   Citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās sadalīšanās procesā

Biogāze, kas iegūta dzīvnieku mēslu un kautuvju, alus darītavu un citu lauksaimniecības pārtikas nozaru atkritumu anaerobās fermentācijas procesā.

3.5.8.2.4.   Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos

Biogāze, kas iegūta biomasas termiskos procesos (gazifikācijā vai pirolīzē).

3.5.8.3.   Šķidrā biodegviela

Šajā kategorijā ietilpst visas dabiskās izcelsmes šķidrās degvielas (proti, degvielas, kas iegūtas no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes šķidrajām degvielām vai to aizstāšanai. Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem būtu jāietver tīras biodegvielas daudzumi, kas nav sajaukta ar fosilajām degvielām. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t. i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, būtu jāziņo produktu naftas kategorijā. Jāziņo tikai par šķidro biodegvielu, kas izmantota enerģijas vajadzībām – sadedzināta tieši vai sajaukta ar fosilām degvielām. Šķidrās biodegvielas ir produktu agregāts, kas ir vienāds ar biobenzīna, biodīzeļdegvielas, petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas un citu šķidro biodegvielu summu.

3.5.8.3.1.   Biobenzīns

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes dzinēju benzīnu vai tā aizstāšanai.

3.5.8.3.1.1.   Bioetanols

Etanols kā daļa no biobenzīna.

3.5.8.3.2.   Biodīzeļdegvielas

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes dzinēju gāzeļļu/dīzeļdegvielu vai to aizstāšanai.

3.5.8.3.3.   Petrolejas tipa reaktīvā biodegviela

Šķidrās biodegvielas, kas ir piemērotas sajaukšanai ar fosilas izcelsmes petrolejas tipa reaktīvo degvielu vai tās aizstāšanai.

3.5.8.3.4.   Citas šķidrās biodegvielas

Šķidrās biodegvielas, kas nav iekļautas nevienā no iepriekšējām kategorijām.

3.5.9.   APKĀRTĒJĀS VIDES SILTUMENERĢIJA

Siltumenerģija, kas noderīgā temperatūras līmenī iegūta (savākta), izmantojot siltumsūkņus, kuru darbībai nepieciešama elektroenerģija vai cita papildu enerģija. Šī siltumenerģija var būt apkārtējā gaisā, zem cietas zemes virsmas vai virszemes ūdeņos. Vērtības būtu jāziņo, pamatojoties uz to pašu metodoloģiju kā tā, kas izmantota, ziņojot par siltumenerģiju, kas savākta, izmantojot siltumsūkņus, saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001, tomēr ir jāiekļauj visi siltumsūkņi neatkarīgi no to darbības rādītājiem.

3.6.   Ūdeņradis

Jāziņo par ūdeņradi, ko izmanto kā izejvielu, degvielu vai enerģijas nesēju/uzkrājēju. Jāziņo par visu ūdeņradi neatkarīgi no tā, vai to pārdod. Ja tas ir maisījumā, par ūdeņradi būtu jāziņo tikai tad, ja tas ir galvenais elements ar augstu tīrības pakāpi.

B PIELIKUMS

IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas kārtība.

Ja vien nav norādīts citādi, visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.

a)	Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods būs kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), sākot ar 2022. pārskata gadu.

b)	Biežums. Dati būtu jāpaziņo reizi gadā.

c)	Datu nosūtīšanas termiņš. Dati būtu jāiesniedz līdz 31. oktobrim nākamajā gadā pēc pārskata gada, ja vien nav norādīts citādi.

d)	Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.

e)	Nosūtīšanas metode. Dati būtu jānosūta vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā.

A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem nav sniegts skaidrojums šajā pielikumā.

1.   CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.1. nodaļā. OGLES (cietais fosilais kurināmais un rūpnieciskās gāzes)

1.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

1.2.1.   PIEGĀDE

1.2.1.1.

Ražošana

1.2.1.1.1.

Apakšzemes ražošana Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

1.2.1.1.2.

Ražošana virszemē Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam.

1.2.1.2.

No citiem avotiem saņemtais To veido divas sastāvdaļas: — reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras ogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida, iekļaujot ogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām, — no citiem avotiem saņemtais.

1.2.1.3.

No citiem avotiem saņemtais: no naftas produktiem Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.4.

No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.5.

No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.1.6.

Imports

1.2.1.7.

Eksports

1.2.1.8.

Starptautiskie kuģu bunkuri

1.2.1.9.

Krājumu izmaiņas

1.2.2.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

1.2.2.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

1.2.2.2.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

1.2.2.3.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

1.2.2.4.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

1.2.2.5.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

1.2.2.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

1.2.2.7.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.2.8.

Koksa krāsnis

1.2.2.9.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.2.10.

Gāzes rūpnīcas

1.2.2.11.

Domnas

1.2.2.12.

Ogļu sašķidrināšana

1.2.2.13.

Sajaukšanai ar dabasgāzi

1.2.2.14.

Citur neklasificēts – pārveidošana

1.2.3.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

1.2.3.1.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.3.2.

Ogļraktuves

1.2.3.3.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.3.4.

Koksa krāsnis

1.2.3.5.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.2.3.6.

Gāzes rūpnīcas

1.2.3.7.

Domnas

1.2.3.8.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.2.3.9.

Ogļu sašķidrināšana

1.2.3.10.

Citur neklasificēts – enerģētika

1.2.4.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

1.2.5.   NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ

1.2.5.1.

Rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori Neenerģētikas patēriņš visos rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšsektoros, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.

1.2.5.1.1.

Ķīmisko vielu ražošanas un naftas ķīmijas sektors NACE 2. red. 20. un 21. nodaļa; ogļu neenerģētikas patēriņš ir ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma ražošanā un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.

1.2.5.2.

Transporta sektors Neenerģētikas patēriņš visos transporta apakšsektoros.

1.2.5.3.

Citi sektori Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, mājsaimniecību sektorā, lauksaimniecībā un citur neklasificētos sektoros.

1.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

1.2.6.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

1.2.6.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

1.2.6.3.

Krāsaino metālu ražošana

1.2.6.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1.2.6.5.

Transportlīdzekļu ražošana

1.2.6.6.

Mašīnas un iekārtas

1.2.6.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1.2.6.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

1.2.6.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

1.2.6.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

1.2.6.11.

Būvniecība

1.2.6.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

1.2.6.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

1.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

1.2.7.1.

Dzelzceļš

1.2.7.2.

Vietējā kuģošana

1.2.7.3.

Citur neklasificēts – transports

1.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

1.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

1.2.8.2.

Mājsaimniecības

1.2.8.3.

Lauksaimniecība

1.2.8.4.

Mežsaimniecība

1.2.8.5.

Zvejniecība

1.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

1.2.9.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm.

1.2.10.   SILTUMSPĒJA

Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, gāzes koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm.

Gan augstākā, gan zemākā siltumspēja jāziņo šādiem agregātiem.

1.2.10.1.

Ražošana

1.2.10.2.

Imports

1.2.10.3.

Eksports

1.2.10.4.

Izmantota koksa krāsnīs

1.2.10.5.

Izmantota domnās

1.2.10.6.

Izmantota pamatdarbības ražotājos ar tikai elektroenerģijas, ar tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

1.2.10.7.

Izmantota rūpniecībā

1.2.10.8.

Citiem izmantojuma veidiem

1.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās), izņemot: rūpnieciskajām gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāsns gāzei, domnu gāzei, citām reģenerētām gāzēm), kurām ziņotais daudzums ir jānorāda TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

1.4.   Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

2.   DABASGĀZE

2.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par dabasgāzi.

2.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par dabasgāzi.

2.2.1.   PIEGĀDES SEKTORS

Paziņotie daudzumi piegādes sektoram jāizsaka gan apjoma, gan enerģijas vienībās un jāietver augstākā un zemākā siltumspēja.

2.2.1.1.

Vietējā ražošana Ietver atkrastes ražošanu.

2.2.1.1.1.

Asimilētā gāze Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.

2.2.1.1.2.

Neasimilētā gāze Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.

2.2.1.1.3.

Ogļraktuvju gāze Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.

2.2.1.2.

No citiem avotiem saņemtais

2.2.1.2.1.

No citiem avotiem saņemtais: nafta un naftas produkti

2.2.1.2.2.

No citiem avotiem saņemtais: ogles

2.2.1.2.3.

No citiem avotiem saņemtais: atjaunojamie energoresursi

2.2.1.3.

Imports

2.2.1.4.

Eksports

2.2.1.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

2.2.1.6.

Krājumu izmaiņas

2.2.1.7.

Iekšzemes patēriņš (faktiskais)

2.2.1.8.

Reģenerējamā gāze Par krājumu līmeņiem perioda sākumā un perioda beigās būtu jāziņo atsevišķi kā par krājumiem, kas tiek glabāti valsts teritorijā, un attiecīgi krājumiem, kas tiek glabāti ārvalstīs. “Krājumu līmenis” ir pieejamais gāzes daudzums piegādei jebkādā ievades izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī uzglabāto sašķidrināto dabasgāzi. Nebūtu jāietver balasta gāze. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.1.9.

Izplūdusī gāze Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.1.10.

Sadedzinātā gāze Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

2.2.2.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

2.2.2.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

2.2.2.2.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

2.2.2.3.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

2.2.2.4.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

2.2.2.5.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

2.2.2.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

2.2.2.7.

Gāzes rūpnīcas

2.2.2.8.

Koksa krāsnis

2.2.2.9.

Domnas

2.2.2.10.

Gāzes sašķidrināšana

2.2.2.11.

Citur neklasificēts – pārveidošana

2.2.3.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

2.2.3.1.

Ogļraktuves

2.2.3.2.

Naftas un gāzes ieguve

2.2.3.3.

Patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

2.2.3.4.

Koksa krāsnis

2.2.3.5.

Domnas

2.2.3.6.

Gāzes rūpnīcas

2.2.3.7.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

2.2.3.8.

Sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija

2.2.3.9.

Gāzes sašķidrināšana

2.2.3.10.

Citur neklasificēts – enerģētika

2.2.4.   PĀRVADES ZUDUMI

2.2.5.   SADALES ZUDUMI

2.2.6.   TRANSPORTA SEKTORS

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.6.1.

Sauszemes transports

2.2.6.2.

Cauruļvadu transports

2.2.6.3.

Vietējā kuģošana

2.2.6.4.

Citur neklasificēts – transports

2.2.7.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.7.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

2.2.7.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.2.7.3.

Krāsaino metālu ražošana

2.2.7.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.2.7.5.

Transportlīdzekļu ražošana

2.2.7.6.

Mašīnas un iekārtas

2.2.7.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.2.7.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.2.7.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.2.7.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.2.7.11.

Būvniecība

2.2.7.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.2.7.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

2.2.8.   CITI SEKTORI

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

2.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

2.2.8.2.

Mājsaimniecības

2.2.8.3.

Lauksaimniecība

2.2.8.4.

Mežsaimniecība

2.2.8.5.

Zvejniecība

2.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

2.2.9.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Būtu jāziņo gan par dabasgāzes kopējo daudzumu, gan tās LNG daļas daudzumu par katru importa izcelsmes valsti un katru eksporta galamērķa valsti.

2.2.10.   GĀZES KRĀTUVJU IETILPĪBA

Jāziņo atsevišķi kā par gāzveida gāzes krātuvēm un LNG termināļiem (jānošķir sīkāk kā LNG importa termināļi vai LNG eksporta termināļi).

2.2.10.1.

Nosaukums Krātuves vietas vai LNG termināļa nosaukums.

2.2.10.2.

Veids (tikai gāzveida gāzes krātuvēm) Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, ūdens nesējslānis, sāls dobums utt.

2.2.10.3.

Darba jauda Gāzveida gāzes krātuvēm: kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā. LNG termināļiem: kopējā gāzes krātuves ietilpība, kas izteikta gāzveida gāzes ekvivalentā.

2.2.10.4.

Maksimālais izvades ātrums Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt; tas atbilst maksimālajai izsūknēšanas jaudai.

2.2.10.5.

Regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda (tikai LNG termināļi) Jāziņo par regazifikācijas jaudu importa termināļos un sašķidrināšanas jaudu eksporta termināļos.

2.3.   Mērvienības

Dabasgāzes daudzumi būtu jāpaziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Siltumspēja būtu jāpaziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Darba jauda būtu jāpaziņo 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Maksimālais izvades ātrums, regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda būtu jāpaziņo 106 m3 dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

3.   ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

3.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz siltumenerģiju un elektroenerģiju.

3.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par siltumenerģiju un elektroenerģiju, ja vien nav norādīts citādi.

3.2.1.   ELEKTROENERĢIJAS UN SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA

Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas agregātiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju.

—	Bruto saražotā elektroenerģija: ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem.

—

Bruto saražotā siltumenerģija: ir kopējais saražotais siltums iekārtā un ietver siltumu, kas izmantots iekārtas palīgierīcēs, kuras izmanto karstu šķidrumu (telpu apkure, šķidrā kurināmā apkure utt.), un zudumi iekārtas/tīkla siltuma apmaiņā, kā arī siltums no ķīmiskajiem procesiem, ko izmanto kā primāro enerģijas veidu.

—	Neto saražotā elektroenerģija: ir bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros.

—	Neto saražotā siltumenerģija: ir siltums, kas piegādāts sadales sistēmai, kā noteikts no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.

3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām. Bruto elektroenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo apakškategorija pilnā koģenerācijas režīmā. Neto siltumenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo atsevišķs postenis par pašpatērēto siltumu.

3.2.1.1.

Kodolenerģija

3.2.1.2.

Hidroenerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.3.

Ģeotermālā enerģija

3.2.1.4.

Saules enerģija

3.2.1.5.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.6.

Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.1.7.

Sadedzināmais kurināmais Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.

3.2.1.8.

Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.1.9.

Elektriskie boileri (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.1.10.

Siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā. Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko būtu jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.

3.2.1.11.

Citi avoti

3.2.2.   PIEGĀDE

3.2.2.1 un 3.2.2.2. sadaļai minētie daudzumi būtu jāsaskaņo ar vērtībām, kas ziņotas 3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļas agregātiem.

3.2.2.1.

Bruto ražošana kopā

3.2.2.2.

Neto ražošana kopā

3.2.2.3.

Imports Elektroenerģijas apjomus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par apjomu būtu jāziņo gan kā par importu, gan kā par eksportu.

3.2.2.4.

Eksports Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā. “Imports”.

3.2.2.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

3.2.2.6.

Izmantota siltumsūkņiem (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.7.

Izmantota elektriskajiem boileriem (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.8.

Izmantota hidroakumulācijai – tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.9.

Izmantota hidroakumulācijai – jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

3.2.2.10.

Izmantota elektroenerģijas ražošanai (piemēro tikai siltumenerģijai)

3.2.3.   PĀRVADES ZUDUMI

3.2.4.   SADALES ZUDUMI

3.2.5.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – transporta sektors

Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem.

3.2.5.1.

Dzelzceļš

3.2.5.2.

Cauruļvadu transports

3.2.5.3.

Sauszemes transports

3.2.5.4.

Vietējā kuģošana

3.2.5.5.

Citur neklasificēts – transports

3.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

3.2.6.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

3.2.6.2.

Mājsaimniecības

3.2.6.3.

Lauksaimniecība

3.2.6.4.

Mežsaimniecība

3.2.6.5.

Zvejniecība

3.2.6.6.

Citur neklasificēts – cits

3.2.7.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto hidroakumulācijai, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.

3.2.7.1.

Ogļraktuves

3.2.7.2.

Naftas un gāzes ieguve

3.2.7.3.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.7.4.

Koksa krāsnis

3.2.7.5.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.7.6.

Gāzes rūpnīcas

3.2.7.7.

Domnas

3.2.7.8.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

3.2.7.9.

Kodolnozare

3.2.7.10.

Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

3.2.7.11.

Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas rūpnīcas

3.2.7.12.

Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

3.2.7.13.

Gāzes sašķidrināšana

3.2.7.14.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

3.2.7.15.

Citur neklasificēts – enerģētika

3.2.8.   RŪPNIECĪBAS SEKTORS

3.2.8.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

3.2.8.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.2.8.3.

Krāsaino metālu ražošana

3.2.8.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.2.8.5.

Transportlīdzekļu ražošana

3.2.8.6.

Mašīnas un iekārtas

3.2.8.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.2.8.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.2.8.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.2.8.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.2.8.11.

Būvniecība

3.2.8.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.2.8.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

3.2.9.   IMPORTS UN EKSPORTS

Jāziņo par elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzumu importu un eksportu attiecīgi izcelsmes valsts dalījumā un galamērķa valsts dalījumā. Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā. “Imports”.

3.2.10.   PAŠRAŽOTĀJU SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA UN NETO SILTUMENERĢIJA

Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju atsevišķi būtu jāziņo attiecībā uz tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām šādos uzņēmumos vai darbībās:

3.2.10.1.

Enerģētikas sektors: Ogļraktuves

3.2.10.2.

Enerģētikas sektors: Naftas un gāzes ieguve

3.2.10.3.

Enerģētikas sektors: Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.10.4.

Enerģētikas sektors: Koksa krāsnis

3.2.10.5.

Enerģētikas sektors: Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

3.2.10.6.

Enerģētikas sektors: Gāzes rūpnīcas

3.2.10.7.

Enerģētikas sektors: Domnas

3.2.10.8.

Enerģētikas sektors: Naftas rafinēšanas rūpnīcas

3.2.10.9.

Enerģētikas sektors: Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

3.2.10.10.

Enerģētikas sektors: Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas rūpnīcas

3.2.10.11.

Enerģētikas sektors: Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

3.2.10.12.

Enerģētikas sektors: Gāzes sašķidrināšana

3.2.10.13.

Enerģētikas sektors: Kokogļu ražošanas rūpnīcas

3.2.10.14.

Enerģētikas sektors: Citur neklasificēts – enerģētika

3.2.10.15.

Rūpniecības sektors: Dzelzs un tērauda ražošana

3.2.10.16.

Rūpniecības sektors: Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.2.10.17.

Rūpniecības sektors: Krāsaino metālu ražošana

3.2.10.18.

Rūpniecības sektors: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.2.10.19.

Rūpniecības sektors: Transportlīdzekļu ražošana

3.2.10.20.

Rūpniecības sektors: Mašīnas un iekārtas

3.2.10.21.

Rūpniecības sektors: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.2.10.22.

Rūpniecības sektors: Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.2.10.23.

Rūpniecības sektors: Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.2.10.24.

Rūpniecības sektors: Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.2.10.25.

Rūpniecības sektors: Būvniecība

3.2.10.26.

Rūpniecības sektors: Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.2.10.27.

Rūpniecības sektors: Citur neklasificēts – rūpniecība

3.2.10.28.

Transporta sektors: Dzelzceļš

3.2.10.29.

Transporta sektors: Cauruļvadu transports

3.2.10.30.

Transporta sektors: Sauszemes transports

3.2.10.31.

Transporta sektors: Citur neklasificēts – transports

3.2.10.32.

Citi sektori: Mājsaimniecības

3.2.10.33.

Citi sektori: Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

3.2.10.34.

Citi sektori: lauksaimniecība/mežsaimniecība

3.2.10.35.

Citi sektori: Zvejniecība

3.2.10.36.

Citi sektori: Citur neklasificēts – cits

3.2.11.   SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA PA SEKTORIEM

Par kopējo saražoto neto elektroenerģiju un par daļu, kas tiek pašpatērēta (nenodalot pamatdarbības ražotāju un pašražotāju), atsevišķi jāziņo par mājsaimniecībām, komercpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, enerģētikas sektoru, rūpniecības sektoru un citiem sektoriem par katru no šādām kurināmā grupām:

3.2.11.1.

Saules fotoelementi

3.2.11.2.

Cietais biokurināmais, šķidrās un gāzveida biodegvielas

3.2.11.3.

Citi atjaunojamie energoresursi

3.2.11.4.

Dabasgāze

3.2.11.5.

Citi (neatjaunojamie energoresursi)

3.2.12.   BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA NO SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ

Par bruto saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un izmantotā kurināmā daudzumiem, tostarp attiecīgo kopējo enerģiju no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti, atsevišķi jāziņo attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu ražotāju ietvaros saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

3.2.12.1.

Antracīts

3.2.12.2.

Koksa ogles

3.2.12.3.

Citas bitumenogles

3.2.12.4.

Melnais lignīts

3.2.12.5.

Lignīts

3.2.12.6.

Kūdra

3.2.12.7.

Akmeņogļu briketes

3.2.12.8.

Koksa krāsns kokss

3.2.12.9.

Gāzes kokss

3.2.12.10.

Akmeņogļu darva

3.2.12.11.

Brūnogļu briketes

3.2.12.12.

Gāzes rūpnīcu gāze

3.2.12.13.

Koksa krāsns gāze

3.2.12.14.

Domnas gāze

3.2.12.15.

Citas reģenerētās gāzes

3.2.12.16.

Kūdras produkti

3.2.12.17.

Degslāneklis un naftas smiltis

3.2.12.18.

Jēlnafta

3.2.12.19.

NGL

3.2.12.20.

Naftas pārstrādes gāze

3.2.12.21.

LPG

3.2.12.22.

Ligroīns

3.2.12.23.

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

3.2.12.24.

Citi petrolejas veidi

3.2.12.25.

Gāzeļļa/dīzeļeļļa

3.2.12.26.

Degvieleļļa

3.2.12.27.

Bitumens

3.2.12.28.

Naftas kokss

3.2.12.29.

Citi naftas produkti

3.2.12.30.

Dabasgāze

3.2.12.31.

Rūpnieciskie atkritumi

3.2.12.32.

Atjaunojamie sadzīves atkritumi

3.2.12.33.

Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

3.2.12.34.

Cietais biokurināmais

3.2.12.35.

Biogāzes

3.2.12.36.

Biodīzeļdegvielas

3.2.12.37.

Biobenzīns

3.2.12.38.

Citas šķidrās biodegvielas

3.2.13.   NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Par jaudu būtu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī un attiecībā uz turpmāk norādītajiem kurināmajiem. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda jāziņo gan par pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem. Tā ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā.

3.2.13.1.

Kodolenerģija

3.2.13.2.

Tikai hidroelektrostacijas

3.2.13.3.

Jauktas hidroelektrostacijas

3.2.13.4.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

3.2.13.5.

Ģeotermālā enerģija

3.2.13.6.

Saules fotoelementi

3.2.13.7.

Saules siltumenerģija

3.2.13.8.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

3.2.13.9.

Vēja enerģija

3.2.13.10.

Sadedzināmais kurināmais

3.2.13.10.1.

Iegūšanas veids: tvaiks

3.2.13.10.2.

Iegūšanas veids: iekšējā sadedzināšana

3.2.13.10.3.

Iegūšanas veids: gāzes turbīna

3.2.13.10.4.

Iegūšanas veids: kombinētais cikls

3.2.13.10.5.

Iegūšanas veids: cits

3.2.13.11.

Citi avoti

3.2.14.   NETO MAKSIMĀLĀ SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā elektrisko jaudu jāziņo gan attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi par katru iekārtu, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem un kas minēta turpmāk. Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, būtu jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno katrai kategorijai, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem.

3.2.14.1.

Kurināta ar viena veida kurināmo (visām pamatkurināmā kategorijām)

3.2.14.2.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro

3.2.14.3.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi

3.2.14.4.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi

3.2.14.5.

Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo un dabasgāzi

3.2.15.   JAUNUZSTĀDĪTĀ UN NO EKSPLUATĀCIJAS IZŅEMTĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Jaunuzstādītā jauda ir to ģenerētājvienību neto maksimālā elektriskā jauda, kuras sāk darboties pārskata gadā. No ekspluatācijas izņemtā jauda ir neto maksimālā elektriskā jauda, kas pārskata gadā vairs nedarbojas.

Attiecībā uz visiem kurināmajiem, kas norādīti 3.2.13. un 3.2.14. punktā, par pārskata gadu jāziņo par jaunuzstādīto un no ekspluatācijas izņemto jaudu.

3.2.16.   AKUMULATORI

Akumulatora uzglabāšanas kapacitāte vai enerģijas ietilpība ir kopējais enerģijas daudzums, ko akumulators var uzglabāt. Nominālā jauda ir maksimālais izlādes ātrums, ko akumulators var sasniegt, sākot no pilnībā uzlādēta stāvokļa. Turpmāk sniegtā informācija būtu jāziņo par akumulatoriem, kas pieslēgti tīklam un ko izmanto kā uzglabāšanas/balansēšanas elementu. Jāziņo tikai par akumulatoriem ar uzglabāšanas kapacitāti, kas vienāda ar 1 MWh vai lielāka par to, un tikai apmaiņas ar tīklu.

3.2.16.1.

Akumulatoru uzglabāšanas kapacitāte

3.2.16.2.

Akumulatoru nominālā jauda

3.2.16.3.

Elektrotīklā ievadītā elektroenerģija no akumulatoriem

3.2.16.4.

Elektroenerģija, ko akumulatoru uzlādei izmanto no tīkla Katrs no iepriekš minētajiem elementiem jāsadala šādās uzglabāšanas kapacitātes lielumu grupās: — no 1 MWh līdz 10 MWh, — no vairāk nekā 10 MWh līdz 100 MWh, — vairāk nekā 100 MWh.

3.3.   Mērvienības

Par elektroenerģiju būtu jāziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un jaudu – MW (megavatos). Attiecībā uz akumulatoriem uzglabāšanas kapacitāte būtu jādeklarē MWh un nominālā jauda MW.

Ja jāziņo par citiem kurināmajiem, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās.

4.   NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

4.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.4. nodaļā. NAFTA (jēlnafta un naftas produkti)

4.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

4.2.1.   JĒLNAFTAS, NGL, NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELU, PIEDEVU UN CITU OGĻŪDEŅRAŽU PIEGĀDE

Šādi agregāti būtu jāziņo par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām / skābekļa savienojumiem, biodegvielu piedevās / skābekļa savienojumos un citiem ogļūdeņražiem:

4.2.1.1.

Vietējā ražošana Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.

4.2.1.2.

no citiem avotiem saņemtais. Nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.2.1.

No citiem avotiem saņemtais: no oglēm

4.2.1.2.2.

No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes

4.2.1.2.3.

No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem

4.2.1.2.4.

No citiem avotiem saņemtais: no ūdeņraža

4.2.1.3.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.4.

Pārveidotie produkti Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.2.1.5.

Imports Ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL būtu jāziņo kā par produktiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem būtu jāziņo kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts. Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība. Piezīme: šeit nebūtu jāziņo par visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā). Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās būtu jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.

4.2.1.6.

Eksports Piezīme par importu (4.2.1.5. sadaļa) attiecas arī uz eksportu.

4.2.1.7.

Tiešā izmantošana

4.2.1.8.

Krājumu izmaiņas

4.2.1.9.

Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums Daudzumi, kas noteikti kā patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

4.2.1.10.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi Starpība starp rafinēšanas rūpnīcas saņemto daudzumu (faktisko) un bruto rafinēšanas rūpnīcas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums.

4.2.1.11.

Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā

4.2.1.12.

Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā

4.2.1.13.

Zemākā siltumspēja

4.2.1.13.1.

Ražošana (nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.2.

Imports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.3.

Eksports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos)

4.2.1.13.4.

Kopējais vidējais

4.2.2.   NAFTAS PRODUKTU PIEGĀDE

Šādi agregāti attiecas uz gatavajiem produktiem (naftas pārstrādes gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, kā arī uz tā biobenzīna daļu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, kā arī uz tās biodegvielas daļu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, būtu jāietver gatavo produktu un starpproduktu pārveidojumu piegādēs.

4.2.2.1.

Primāro produktu saņemšana

4.2.2.2.

Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija

4.2.2.3.

Pārstrādātie produkti

4.2.2.4.

Rafinēšanas rūpnīcu kurināmais (naftas rafinēšanas rūpnīcas) Kurināmais, kas rafinēšanas rūpnīcās izmantots elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, arī būtu jāietver šajā kategorijā.

4.2.2.4.1.

Izmantots tikai elektroenerģijas vienībās/rūpnīcās

4.2.2.4.2.

Izmantots koģenerācijas vienībās

4.2.2.4.3.

Izmantots tikai siltumenerģijas vienībās/rūpnīcās

4.2.2.5.

Imports Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.2.6.

Eksports Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.2.7.

Starptautiskie kuģu bunkuri

4.2.2.8.

Starpproduktu pārveidojumi

4.2.2.9.

Pārveidotie produkti

4.2.2.10.

Krājumu izmaiņas

4.2.2.11.

Krājumi perioda sākumā

4.2.2.12.

Krājumi perioda beigās

4.2.2.13.

Krājumu izmaiņas pie pamatdarbības ražotājiem To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājumu līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

4.2.2.14.

Vidējā zemākā siltumspēja

4.2.3.   PIEGĀDES NAFTAS ĶĪMIJAS SEKTORAM

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū.

4.2.3.1.

Bruto piegādes naftas ķīmijas sektoram

4.2.3.2.

Izmantotā enerģija naftas ķīmijas sektorā Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.

4.2.3.3.

Neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas sektorā Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas sektorā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.

4.2.3.4.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi uz naftas rafinēšanas rūpnīcām

4.2.4.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.4.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

4.2.4.2.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

4.2.4.3.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

4.2.4.4.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

4.2.4.5.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

4.2.4.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

4.2.4.7.

Gāzes rūpnīcas / gazifikācijas rūpnīcas

4.2.4.8.

Dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

4.2.4.9.

Koksa krāsnis

4.2.4.10.

Domnas

4.2.4.11.

Naftas ķīmijas rūpniecība

4.2.4.12.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

4.2.4.13.

Citur neklasificēts – pārveidošana

4.2.5.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.5.1.

Ogļraktuves

4.2.5.2.

Naftas un gāzes ieguve

4.2.5.3.

Koksa krāsnis

4.2.5.4.

Domnas

4.2.5.5.

Gāzes rūpnīcas

4.2.5.6.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu, koģenerācijas staciju un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu pašu patēriņš

4.2.5.7.

Citur neklasificēts – enerģētika

4.2.6.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.7.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

4.2.7.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

4.2.7.3.

Krāsaino metālu ražošana

4.2.7.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

4.2.7.5.

Transportlīdzekļu ražošana

4.2.7.6.

Mašīnas un iekārtas

4.2.7.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

4.2.7.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

4.2.7.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

4.2.7.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

4.2.7.11.

Būvniecība

4.2.7.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

4.2.7.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

4.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.8.1.

Starptautiskais gaisa transports

4.2.8.2.

Vietējais gaisa transports

4.2.8.3.

Sauszemes transports

4.2.8.4.

Dzelzceļš

4.2.8.5.

Vietējā kuģošana

4.2.8.6.

Cauruļvadu transports

4.2.8.7.

Citur neklasificēts – transports

4.2.9.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam.

4.2.9.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.9.2.

Mājsaimniecības

4.2.9.3.

Lauksaimniecība

4.2.9.4.

Mežsaimniecība

4.2.9.5.

Zvejniecība

4.2.9.6.

Citur neklasificēts – cits

4.2.10.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit.

4.2.11.   NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU JAUDA

Ziņo par valsts kopējo naftas rafinēšanas rūpnīcu jaudu un gada jaudu naftas rafinēšanas rūpnīcu dalījumā, tūkstošos tonnu gadā. Ziņo par šādiem posteņiem.

4.2.11.1.

Nosaukums/vieta

4.2.11.2.

Destilācija pie atmosfēras spiediena

4.2.11.3.

Vakuumdestilācija

4.2.11.4.

Krekings (termiskais)

4.2.11.4.1.

T. sk. viskozitātes samazināšana

4.2.11.4.2.

T. sk. koksēšana

4.2.11.5.

Krekings (katalītiskais)

4.2.11.5.1.

T. sk. plūstoša slāņa katalītiskais krekings (FCC)

4.2.11.5.2.

T. sk. hidrokrekings (HCK)

4.2.11.6.

Pārveidošana

4.2.11.7.

Desulfurizācija

4.2.11.8.

Alkilēšana, polimerizācija, izomerizācija

4.2.11.9.

Eterificēšana

4.3.   Mērvienības

Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās). Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

4.4.   Atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no to agregātu ziņošanas, kas ir norādīti 4.2.9. sadaļā (Enerģijas galapatēriņš – citi sektori); ziņo tikai kopējās vērtības. Kipra ir atbrīvota arī no datu ziņošanas par neenerģētikas patēriņu 4.2.4. sadaļā (Pārveidošanas sektors), 4.2.5. sadaļā (Enerģētikas sektors), 4.2.7. sadaļā (Rūpniecība), 4.2.7.2. sadaļā (Rūpniecības sektors – t. sk. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība), 4.2.8. sadaļā (Transports) un 4.2.9. sadaļā (Citi sektori).

5.   ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM

5.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.5. nodaļā. ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ATKRITUMI Būtu jāziņo tikai par kurināmā daudzumiem, kas izmantoti enerģētikas vajadzībām (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, sadedzināšanai ar enerģijas reģenerāciju, mobiliem dzinējiem transportā un izmantošanai stacionāros dzinējos). Atjaunojamo energoresursu energoproduktu daudzumi, kas izmantoti, lai aizstātu neenerģētikas vajadzībām izmantotos fosilā kurināmā daudzumus, būtu jānorāda 5.2.9. sadaļā, bet tie nebūtu jāiekļauj pārējās šīs nodaļas sadaļās. Atjaunojamo energoresursu produkti, kas nav izstrādāti fosilā kurināmā aizstāšanai, nebūtu jāietver ziņojumos 5.2.9. sadaļā, piemēram, cietais kurināmais, ko izmanto mēbeļu ražošanā, būvniecībā un papīra/kartona ražošanā, spirti, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, un kokvilnas/dabiskās šķiedras, ko izmanto tekstilrūpniecībā. Arī pasīvā termiskā enerģija nebūtu jāietver ziņojumos 5. nodaļā (piemēram, ēku pasīvo saules enerģijas siltumapgādi).

5.2.   Agregātu saraksts

Ja vien nav norādīts citādi, šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā. Par apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņi) ziņo tikai attiecībā uz šādiem sektoriem: Pārveidošana (tikai ar pārdoto siltumenerģiju saistītiem agregātiem), Enerģētika (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Rūpniecība kopā (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi, Mājsaimniecības un Citur neklasificēts – cits. Attiecībā uz apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņiem) apakškategorijas aerotermālā enerģija, ģeotermālā enerģija un hidrotermālais siltums būtu jādeklarē pie vietējās ražošanas. Katrai no šīm trim kategorijām būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

5.2.1.   BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

Piemēro 3.2.1. sadaļā izklāstītās definīcijas. 5.2.1.1. līdz 5.2.1.18. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos saražotā bruto elektroenerģija un bruto siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.

5.2.1.1.

Tikai hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.2.

Jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.3.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.4.

Ģeotermālā enerģija

5.2.1.5.

Saules fotoelementi (piemēro tikai elektroenerģijai) Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas:

5.2.1.5.1.

mazāk nekā 30 kW

5.2.1.5.2.

no 30 līdz 1 000 kW

5.2.1.5.3.

vairāk nekā 1 000 kW No 5.2.1.5.1. līdz 5.2.1.5.3. sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no fotoelementu jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā.

5.2.1.6.

Saules siltumenerģija

5.2.1.7.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.8.

Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai)

5.2.1.9.

Sauszemes vēja enerģija

5.2.1.10.

Atkrastes vēja enerģija

5.2.1.11.

Atjaunojamie sadzīves atkritumi

5.2.1.12.

Neatjaunojamie sadzīves atkritumi

5.2.1.13.

Cietais biokurināmais

5.2.1.14.

Biogāzes

5.2.1.15.

Biodīzeļdegvielas

5.2.1.16.

Biobenzīns

5.2.1.17.

Citas šķidrās biodegvielas

5.2.1.18.

Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai)

5.2.2.   PIEGĀDE

5.2.2.1.

Ražošana

5.2.2.2.

Imports

5.2.2.3.

Eksports

5.2.2.4.

Starptautiskie kuģu bunkuri

5.2.2.5.

Krājumu izmaiņas

5.2.3.   PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

5.2.3.1.

Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

5.2.3.2.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības

5.2.3.3.

Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

5.2.3.4.

Tikai elektroenerģijas pašražotāji

5.2.3.5.

Pašražotāju koģenerācijas vienības

5.2.3.6.

Tikai siltumenerģijas pašražotāji

5.2.3.7.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.3.8.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.3.9.

Domnas

5.2.3.10.

Sajaukts gāzes tīklā (piemēram, dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas)

5.2.3.11.

Sajaukts ar šķidrajām fosilajām degvielām (piemēram, dzinēju benzīnu/dīzeļdegvielu/petroleju)

5.2.3.12.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

5.2.3.13.

Citur neklasificēts – pārveidošana

5.2.4.   ENERĢĒTIKAS SEKTORS

5.2.4.1.

Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

5.2.4.2.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

5.2.4.3.

Ogļraktuves

5.2.4.4.

Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.4.5.

Koksa krāsnis

5.2.4.6.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

5.2.4.7.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

5.2.4.8.

Gāzes rūpnīcas

5.2.4.9.

Domnas

5.2.4.10.

Kokogļu ražošanas rūpnīcas

5.2.4.11.

Citur neklasificēts – enerģētika

5.2.5.   PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI

5.2.6.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS

5.2.6.1.

Dzelzs un tērauda ražošana

5.2.6.2.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

5.2.6.3.

Krāsaino metālu ražošana

5.2.6.4.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

5.2.6.5.

Transportlīdzekļu ražošana

5.2.6.6.

Mašīnas un iekārtas

5.2.6.7.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

5.2.6.8.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

5.2.6.9.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

5.2.6.10.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

5.2.6.11.

Būvniecība

5.2.6.12.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

5.2.6.13.

Citur neklasificēts – rūpniecība

5.2.7.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS

5.2.7.1.

Dzelzceļš

5.2.7.2.

Sauszemes transports

5.2.7.3.

Vietējā kuģošana

5.2.7.4.

Vietējais gaisa transports

5.2.7.5.

Starptautiskais gaisa transports

5.2.7.6.

Citur neklasificēts – transports

5.2.8.   ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI

5.2.8.1.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

5.2.8.2.

Mājsaimniecības

5.2.8.3.

Lauksaimniecība

5.2.8.4.

Mežsaimniecība

5.2.8.5.

Zvejniecība

5.2.8.6.

Citur neklasificēts – cits

5.2.9.   GALAPATĒRIŅŠ – NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ

Šādiem posteņiem:

5.2.9.1.

Transporta sektors

5.2.9.2.

Rūpniecības sektors

5.2.9.3.

Citi sektori Galapatēriņš – neenerģētikas patēriņš būtu jāziņo šādām kurināmo grupām:

5.2.9.4.

Cietais biokurināmais

5.2.9.5.

Šķidrā biodegviela

5.2.9.6.

Biogāzes Pirmais pārskata gads, kurā paziņo 5.2.9. sadaļā minētos elementus, ir 2024. gads. Līdz 2027. pārskata gadam atsevišķi var paziņot tikai kopējo galapatēriņu – neenerģētikas patēriņu, nevis 5.2.9.1. līdz 5.2.9.3. posteni. Daudzumi, kas norādīti 5.2.9. punktā, nebūtu jāiekļauj 5.2.2. līdz 5.2.8. punktā.

5.2.10.   NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA

Būtu jāziņo par jaudu attiecīgā pārskata gada 31. decembrī. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi konkrētā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā.

5.2.10.1.

Tikai hidroelektrostacijas

5.2.10.2.

Jauktas hidroelektrostacijas

5.2.10.3.

Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas

5.2.10.4.

Ģeotermālā enerģija

5.2.10.5.

Saules fotoelementi Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas:

5.2.10.5.1.

mazāk nekā 30 kW

5.2.10.5.2.

no 30 līdz 1 000 kW

5.2.10.5.3.

vairāk nekā 1 000 kW No 5.2.10.5.1 līdz 5.2.10.5.3. sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā.

5.2.10.6.

Saules siltumenerģija

5.2.10.7.

Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija

5.2.10.8.

Sauszemes vēja enerģija

5.2.10.9.

Atkrastes vēja enerģija

5.2.10.10.

Rūpnieciskie atkritumi

5.2.10.11.

Sadzīves atkritumi

5.2.10.12.

Cietais biokurināmais

5.2.10.13.

Biogāzes

5.2.10.14.

Biodīzeļdegvielas

5.2.10.15.

Biobenzīns

5.2.10.16.

Citas šķidrās biodegvielas

5.2.11.   TEHNISKIE PARAMETRI

5.2.11.1.

Saules kolektoru virsma Jāziņo par kopējo uzstādīto saules kolektoru virsmu. Saules kolektoru virsma ir saistīta tikai ar saules kolektoriem, kas izmantoti saules termiskās enerģijas ražošanai; šeit nav jāziņo par elektroenerģijas ražošanai izmantoto saules kolektoru virsmu (saules fotoelementi un saules enerģijas koncentrēšana). Būtu jāietver visu saules kolektoru virsma: kolektorus ar aizsargstiklu un bez tā, plakanus un vakuuma cauruļu kolektorus ar šķidrumu vai gaisu kā enerģijas nesēju.

5.2.11.2.

Biobenzīna ražošanas jauda

5.2.11.3.

Biodīzeļdegvielas ražošanas jauda

5.2.11.4.

Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas ražošanas jauda

5.2.11.5.

Citu šķidro biodegvielu ražošanas jauda

5.2.11.6.

Biobenzīna vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.7.

Bioetanola vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.8.

Biodīzeļdegvielas vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.9.

Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.10.

Citu šķidro biodegvielu vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.11.

Kokogļu vidējā zemākā siltumspēja

5.2.11.12.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā

5.2.11.12.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–gaiss”

5.2.11.12.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–ūdens”

5.2.11.12.3.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–gaiss” (reversīvs)

5.2.11.12.4.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss–ūdens” (reversīvs)

5.2.11.12.5.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss–gaiss”

5.2.11.12.6.

Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss–ūdens”

5.2.11.13.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija

5.2.11.13.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme–gaiss”

5.2.11.13.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme–ūdens”

5.2.11.14.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums

5.2.11.14.1.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens–gaiss”

5.2.11.14.2.

Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens–ūdens” Visiem posteņiem no 5.2.11.12 līdz 5.2.11.14.2 būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (3) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

5.2.12.   CIETĀ BIOKURINĀMĀ UN BIOGĀZU RAŽOŠANA

Kopējo cietā biokurināmā ražošanu (izņemot kokogles) sadala pēc šādiem kurināmajiem:

5.2.12.1.

Kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti

5.2.12.1.1.

Koksnes granulas kā daļa no kurināmās koksnes, koksnes atliekām un blakusproduktiem

5.2.12.2.

Melnais atsārms

5.2.12.3.

Izspaidas

5.2.12.4.

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi

5.2.12.5.

Citi augu izcelsmes materiāli un atliekas

5.2.12.6.

Rūpniecisko atkritumu atjaunojamā frakcija Kopējo biogāzes ražošanu sadala pēc šādām ražošanas metodēm:

5.2.12.7.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: atkritumu poligonu gāze

5.2.12.8.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: notekūdeņu dūņu gāze

5.2.12.9.

Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā

5.2.12.10.

Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos

5.2.13.   IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ

Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro biobenzīnam, bioetanolam, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielai, citām šķidrajām biodegvielām, koksnes granulām.

5.3.   Mērvienības

Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un elektrisko jaudu – MW (megavatos).

Ziņotos daudzumus norāda TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās).

Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

Saules kolektoru virsmu norāda 1 000 m2.

Ražošanas jaudu norāda kt (kilotonnās) gadā.

6.   IKGADĒJĀ KODOLENERĢIJAS STATISTIKA

Jāziņo šādi dati par kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām:

6.1.   Agregātu saraksts

6.1.1.   BAGĀTINĀŠANAS JAUDA

Ikgadējā atdalīšanas darba jauda bagātināšanas iekārtās, kuras darbojas (urāna izotopu separācija).

6.1.2.   JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANAS JAUDA

Ikgadējā degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. Neietver MOX degvielas ražošanas iekārtas.

6.1.3.   MOX DEGVIELAS RAŽOŠANAS IEKĀRTU RAŽOŠANAS JAUDA

Ikgadējā MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda.

MOX degviela sastāv no plutonija un urāna maisījuma (jaukts oksīds).

6.1.4.   JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana kodoldegvielas ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. Neietver arī MOX degvielas ražošanas iekārtas.

6.1.5.   MOX DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA

Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana MOX ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus.

6.1.6.   KODOLSILTUMA RAŽOŠANA

Kodolreaktoros saražotais kopējais siltuma apjoms elektroenerģijas ražošanai vai citiem lietderīgiem siltuma lietojumiem.

6.1.7.   GALĪGI IZŅEMTU APSTAROTU DEGVIELAS ELEMENTU IZDEGŠANAS IKGADĒJAIS VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

To degvielas elementu izdegšanas aprēķinātais vidējais rādītājs, kurus galīgi izņem no kodolreaktoriem attiecīgajā pārskata gadā. Neietver degvielas elementus, kurus uz laiku izņem un, iespējams, vēlāk atkal uzpilda.

6.1.8.   URĀNA UN PLUTONIJA RAŽOŠANA PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀS

Pārskata gadā pārstrādes iekārtās saražotais urāns un plutonijs.

6.1.9.   PĀRSTRĀDES IEKĀRTU JAUDA (URĀNS UN PLUTONIJS)

Ikgadējā pārstrādes jauda (urāns un plutonijs).

6.2.   Mērvienības

tSWU (separācijas darba vienību tonnas) 6.1.1. sadaļai.

tHM (smagā metāla tonnas) 6.1.4., 6.1.5., 6.1.8. sadaļai.

tHM (smagā metāla tonnas) gadā 6.1.2., 6.1.3., 6.1.9. sadaļai.

TJ (teradžouli) 6.1.6. sadaļai.

GWd/tHM (gigavatdiena uz smago metālu tonnu) 6.1.7. sadaļai.

7.   ŪDEŅRADIS

Par 2024. pārskata gadu pirmo reizi jāziņo šādi dati par ūdeņradi:

7.1.   Agregātu saraksts

7.1.1.

Vietējā ražošana

7.1.1.1.

No dabasgāzes

7.1.1.2.

No naftas un naftas produktiem

7.1.1.3.

No cietā kurināmā

7.1.1.4.

No atjaunojamiem energoresursiem

7.1.1.5.

No elektrolīzes

7.1.1.5.1.

T. sk.: elektroenerģija no ilgtspējīgiem atjaunojamiem energoresursiem – tiešās pārvades līnija

7.1.1.5.2.

T. sk.: elektroenerģija no kodolenerģijas – tiešās pārvades līnija

7.1.1.6.

No citiem avotiem

7.1.2.

Imports

7.1.3.

Eksports

7.1.4.

Krājumu izmaiņas

7.1.5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

7.1.6.

Starptautiskais gaisa transports

7.1.7.

Statistikas atšķirības

7.1.8.

Pārveidošana: elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji

7.1.9.

Pārveidošana: elektroenerģijas pašražotāji

7.1.10.

Pārveidošana: pamatdarbības ražotāju koģenerācija

7.1.11.

Pārveidošana: pašražotāju koģenerācija

7.1.12.

Pārveidošana: siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji

7.1.13.

Pārveidošana: siltumenerģijas pašražotāji

7.1.14.

Pārveidošana: gāzes rūpnīcas (un cita pārvēršana gāzēs)

7.1.15.

Pārveidošana: rafinēšanas rūpnīcas

7.1.16.

Pārveidošana: naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.17.

Citur neklasificēta pārveidošana (pārveidošana)

7.1.18.

Enerģētikas sektors: ogļraktuves

7.1.19.

Enerģētikas sektors: naftas un gāzes ieguve

7.1.20.

Enerģētikas sektors: koksa krāsnis (enerģētika)

7.1.21.

Enerģētikas sektors: domnas (enerģētika)

7.1.22.

Enerģētikas sektors: gāzes rūpnīcas (enerģētika)

7.1.23.

Enerģētikas sektors: elektroenerģija, koģenerācija un siltumenerģija

7.1.24.

Enerģētikas sektors: citur neklasificēts (enerģētika)

7.1.25.

Pārvades un sadales zudumi

7.1.26.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: dzelzs un tērauda ražošana

7.1.27.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.28.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: krāsaino metālu ražošana

7.1.29.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

7.1.30.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: transportlīdzekļu ražošana

7.1.31.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: mašīnas un iekārtas

7.1.32.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

7.1.33.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

7.1.34.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība

7.1.35.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

7.1.36.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: būvniecība

7.1.37.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi

7.1.38.

Neenerģētikas galapatēriņš – rūpniecības sektors: citur neklasificēts (rūpniecība)

7.1.39.

Neenerģētikas galapatēriņš: citi sektori

7.1.40.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: dzelzs un tērauda ražošana

7.1.41.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

7.1.42.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: krāsaino metālu ražošana

7.1.43.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

7.1.44.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: transportlīdzekļu ražošana

7.1.45.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: mašīnas un iekārtas

7.1.46.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

7.1.47.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

7.1.48.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība

7.1.49.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

7.1.50.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: būvniecība

7.1.51.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi

7.1.52.

Enerģijas galapatēriņš – rūpniecības sektors: citur neklasificēts (rūpniecība)

7.1.53.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: vietējais gaisa transports

7.1.54.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: sauszemes transports

7.1.55.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: dzelzceļš

7.1.56.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: vietējā kuģošana

7.1.57.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: cauruļvadu transports

7.1.58.

Enerģijas galapatēriņš – transporta sektors: citur neklasificēts (transports)

7.1.59.

Citi sektori: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

7.1.60.

Citi sektori: mājsaimniecības

7.1.61.

Citi sektori: lauksaimniecība

7.1.62.

Citi sektori: mežsaimniecība

7.1.63.

Citi sektori: zvejniecība

7.1.64.

Citi sektori: citur neklasificēts (cits)

7.2.   Ražošanas jauda

Ūdeņraža ražošanas jauda pārskata gada 31. decembrī jāpaziņo ar tādu pašu detalizācijas pakāpi kā par ražošanu (7.1.1.1. līdz 7.1.1.6. punkts).

7.3.   Mērvienības

Daudzumi jānorāda TJ (GCV) un ražošanas jauda – TJ (GCV) gadā.

8.   DETALIZĒTA STATISTIKA PAR ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅU

Jāziņo šādi dezagregētie dati par enerģijas galapatēriņu.

8.1.   Agregātu saraksts

8.1.1.   Rūpniecības sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.1. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.1.1.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8.1.1.1.1.

Metāla rūdu ieguve

8.1.1.1.2.

Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

8.1.1.1.3.

Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

8.1.1.2.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

8.1.1.2.1.

Pārtikas produktu ražošana

8.1.1.2.2.

Dzērienu ražošana

8.1.1.2.3.

Tabakas izstrādājumu ražošana

8.1.1.3.

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

8.1.1.4.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

8.1.1.5.

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

8.1.1.5.1.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

8.1.1.5.1.1.

Celulozes (papīrmasas) ražošana

8.1.1.5.1.2.

Cits papīrs un papīra izstrādājumi

8.1.1.5.2.

Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

8.1.1.6.

Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

8.1.1.6.1.

Ķīmisku vielu un ķīmisko produktu ražošana

8.1.1.6.2.

Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

8.1.1.7.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

8.1.1.7.1.

Stikla un stikla izstrādājumu ražošana

8.1.1.7.2.

Cementa, kaļķa un ģipša (tostarp klinkera) ražošana

8.1.1.7.3.

Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

8.1.1.8.

Dzelzs un tērauda ražošana [Metālu ražošana A]

8.1.1.9.

Krāsaino metālu ražošanas nozares [Metālu ražošana B]

8.1.1.9.1.

Alumīnija ražošana

8.1.1.9.2.

Citas krāsaino metālu ražošanas nozares

8.1.1.10.

Mašīnas un iekārtas

8.1.1.10.1.

Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

8.1.1.10.2.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

8.1.1.10.3.

Elektrisko iekārtu ražošana

8.1.1.10.4.

Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

8.1.1.11.

Transportlīdzekļu ražošana

8.1.1.12.

Citur neklasificēts – rūpniecība

8.1.1.12.1.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

8.1.1.12.2.

Mēbeļu ražošana

8.1.1.12.3.

Cita ražošana

8.1.2.   Transporta sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.2. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.2.1.

Dzelzceļš

8.1.2.1.1.

Ātrgaitas dzelzceļš

8.1.2.1.2.

Parastais dzelzceļš

8.1.2.1.2.1.

Parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

8.1.2.1.2.1.

Parastā dzelzceļa kravu pārvadājumi

8.1.2.1.3.

Metro un tramvajs

8.1.2.2.

Sauszemes transports

8.1.2.2.1.

Lielas noslodzes transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai

8.1.2.2.2.

Kolektīvais transports

8.1.2.2.3.

Vieglie automobiļi un furgoni

8.1.2.2.4.

Citāds ceļu transports

8.1.3.   Komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.1. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.3.1.

Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

8.1.3.2.

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

8.1.3.3.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

8.1.3.3.1.

Vairumtirdzniecība

8.1.3.3.2.

Mazumtirdzniecība

8.1.3.4.

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

8.1.3.5.

Pasta un kurjeru darbība

8.1.3.6.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

8.1.3.6.1.

Izmitināšana

8.1.3.6.2.

Ēdināšanas pakalpojumi

8.1.3.7.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

8.1.3.8.

Finanšu un apdrošināšanas darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu

8.1.3.9.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

8.1.3.10.

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

8.1.3.11.

Izglītība

8.1.3.12.

Veselība un sociālā aprūpe

8.1.3.12.1.

Slimnīcu darbība

8.1.3.13.

Māksla, izklaide un atpūta

8.1.3.13.1.

Sporta nodarbības

8.1.3.14.

Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

8.1.3.15.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un citi pakalpojumi

8.1.3.16.

Datu centri Jāziņo tikai par tiem datu centriem, kurus izmitina ziņošanas vienības (neatkarīgi no to NACE koda) un kuru kopējā jauda ir 1 MW vai lielāka. Pirmais obligātais ziņojums par šo posteni ir 2024. pārskata gads.

8.1.4.   Mājsaimniecību sektors

Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.2. sadaļā sniegtajām definīcijām.

8.1.4.1.

Mājsaimniecības: telpu apkure

8.1.4.2.

Mājsaimniecības: telpu dzesēšana

8.1.4.3.

Mājsaimniecības: ūdens sildīšana

8.1.4.4.

Mājsaimniecības: ēdiena gatavošana

8.1.4.5.

Mājsaimniecības: apgaismojums un ierīces Attiecas tikai uz elektroenerģiju

8.1.4.6.

Mājsaimniecības: citi galalietojumi

8.2.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikumā.

Eurostat sniegs to energoproduktu aktuālo sarakstu, par kuriem ziņošanas veidnē būtu jāziņo dati, uz kuriem attiecas B pielikuma 7. punkts, kā apakškopu tiem energoproduktiem, kas uzskaitīti A pielikuma 3. punktā.

8.3.   Mērvienības

Par cietā fosilā kurināmā daudzumiem ziņo kt (kilotonnās).

Par jēlnaftas un naftas produktu daudzumiem ziņo kt (kilotonnās).

Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu daudzumiem (gāzes rūpnīcu gāze, koksa krāsns gāze, domnu gāze, citas reģenerētās gāzes) ziņo pēc to enerģijas satura TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās).

Par siltumenerģijas daudzumiem ziņo TJ (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju).

Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem ziņo TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās).

Par cietā fosilā kurināmā, jēlnaftas un naftas produktu un atjaunojamo energoresursu un atkritumu siltumspēju ziņo MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu).

Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu siltumspēju ziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa).

Citiem energoproduktiem, par kuriem jāziņo, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās.

8.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Dati būtu jāiesniedz līdz 31. martam otrajā gadā pēc pārskata gada.

8.5.   Atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no ziņošanas par naftas un naftas produktu enerģijas dezagregēto galapatēriņu (kā noteikts A pielikuma 3.4. sadaļā) attiecībā uz visiem agregātiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma 8.1.4. sadaļa (Mājsaimniecības).

9.   PROVIZORISKIE GADA DATI

9.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī datu vākšana attiecas uz visiem produktiem, kas aprakstīti šā pielikuma 1.1., 2.1., 3.1., 4.1. un 5.1. sadaļā.

9.2.   Agregātu saraksts

Šāds agregātu saraksts jāziņo par:

9.2.1.

cieto fosilo kurināmo un rūpnieciskajām gāzēm: 1.2.1.1., 1.2.1.2., 1.2.1.6., 1.2.1.7., 1.2.1.8., 1.2.1.9., kā noteikts šā pielikuma 1. nodaļā.

9.2.2.

dabasgāzi: 2.2.1.1., 2.2.1.2., 2.2.1.3., 2.2.1.4., 2.2.1.5., 2.2.1.6., kā noteikts šā pielikuma 2. nodaļā.

9.2.3.

elektroenerģiju un siltumenerģiju: bruto ražošana pēc produkta visiem atsevišķiem produktiem, izmantošanu savām vajadzībām, kopējiem pārvades un sadales zudumiem (3.2.3. un 3.2.4.) un 3.2.2.3., 3.2.2.4., 3.2.2.5., 3.2.2.6., 3.2.2.7., 3.2.2.8., 3.2.2.9., kā noteikts šā pielikuma 3. nodaļā.

9.2.4.

naftas un naftas produktiem: 4.2.1.1., 4.2.1.2., 4.2.1.3., 4.2.1.4., 4.2.1.5., 4.2.1.6., 4.2.1.7., 4.2.1.8., 4.2.1.9., 4.2.1.10., 4.2.2.1., 4.2.2.2., 4.2.2.3., 4.2.2.4., 4.2.2.5., 4.2.2.6., 4.2.2.7., 4.2.2.8., 4.2.2.9., 4.2.2.10., kā noteikts šā pielikuma 4. nodaļā.

9.2.5.

atjaunojamajiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem: 5.2.2.1., 5.2.2.2., 5.2.2.3., 5.2.2.4., 5.2.10.1., 5.2.10.2., 5.2.10.3., 5.2.10.8., 5.2.10.9., kā noteikts šā pielikuma 5. nodaļā.

9.3.   Mērvienības

Daudzumi jāziņo vienībās, kas definētas šā pielikuma 1.3., 2.3., 3.3., 4.3. un 5.3. sadaļā.

9.4.   Datu nosūtīšanas termiņš

Dati būtu jāiesniedz līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata gada.